Ātrāk nekā citus gadus šajā pavasarī darbu sākušas visas Rīgas pašvaldības strūklakas, kas ne vien sniedz estētisko baudījumu iedzīvotājiem un galvaspilsētas viesiem, bet arī veldzi karstajā laikā.

Pašvaldības pārraudzībā ir 13 strūklakas – desmit stacionārās un trīs peldošās, pie kurām vasarā rīdzinieki un pilsētas viesi labprāt uzturas vai satiekas ar draugiem. Ņemot vērā laika apstākļus, pagājušā gada rudenī strūklakas tika ieziemotas divas nedēļas ātrāk, nekā ierasts, savukārt šajā pavasarī tās sākušas darbu ātrāk. Līdz šim strūklakas sāka pakāpeniski darboties no maija līdz jūnijam.

“Klimata izmaiņu dēļ mums vasaras kļūst aizvien karstākas un veidojas arī ilgāki sausuma periodi, tāpēc mums strūklakas ir svarīgas ne vien kā estētiskais pilsētvides elements, bet arī praktiski – kā iespēja atveldzēties. Pēdējo gadu laikā esam ieguldījuši lielu darbu, atjaunojot darbību vairākām vēsturiskajām strūklakām Vērmanes dārzā, pie Kongresu nama un Esplanādē. Tāpat, domājot par iedzīvotāju iespējām atveldzēties, pērn izveidojām septiņus jaunus brīvkrānus un šovasar izvietosim vēl desmit jaunus dzeramā ūdens krānus dažādās apkaimēs,”

uzsver Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētāja Selīna Vancāne
  • Pilsētnieki, it īpaši ģimenes ar bērniem, iecienījuši Rīgas lielāko strūklaku – pie Kongresu nama un divas strūklakas ar baseiniem Esplanādē, kas pēc remonta atsāka darboties pagājušajā gadā. Šo strūklaku  arhitekts un projekta autors ir Kārlis Plūksne.
  • Vērmanes dārzā atrodas Rīgas lepnums –  vecākā strūklaka “Gadalaiki”. Tās skulptūra tika izgatavota Berlīnē un uzstādīta 1869. gadā un  bija  tolaik greznākais šāda tipa dekoratīvais tēlniecības darbs pilsētā.  Orģinālo skulptūru, kas bija cietusi  vandālisma rezultātā, 1972. gadā nācās demontēt. Tēlniece Mirdza Lukaža izgatavoja kopiju, ko  pašvaldība  uzstādīja 1978. gadā. Pērn tika pabeigti strūklakas atjaunošanas darbi un tā atkal iepriecina pilsētas iedzīvotājus un viesus.
  • Viena no slavenākajām Rīgas strūklakām – “Nimfa” – atrodas pie Latvijas Nacionālas  Operas. Šī tēlnieka Augusts Folca 1887. gadā veidotā strūklaka ir Valsts nozīmes mākslas piemineklis. Strūklakas skulptūru bronzas kopiju 1986. gadā izveidoja tēlniece Mirdza Lukaža, orģināls glabājas Rundāles pilī.
  • Arī dekoratīvais baseins Grīziņkalnā pie skulptūras “Lutausis” un  rekonstruētais  Ziedoņdārza baseins vasaras karstajās  dienās lieliski iepriecinās un atveldzēs lielus un mazus.  Ziedoņdārzā atrodas arī  atjaunotā strūklaka “Vardītes,” kas  būvēta vienlaikus ar parka ierīkošanu. Grīziņkalna baseinam šovasar plānots nomainīt hidroizolāciju.
  • Vecākajā  Rīgas parkā – Viesturdārzā atrodas 1973. gadā uzstādītais, bet vēlāk restaurētais un papildinātais Dziesmu svētku simtgadei veltītais piemineklis, kura ansambli veido arī baseins. Līdz šā gada Dziesmu un deju svētkiem paredzēts veikt baseina tīrīšanu.
  • Pie Pilsētas kanāla atrodas strūklaka “Bastejkalna kaskāde,” kuras vēsture aizsākās 1880. gadā, bet pašā kanālā novietotas trīs peldošās strūklakas.

No šī gada Rīgas pašvaldības strūklakas apsaimnieko uzņēmums “Rīgas meži”.

Plašāka informācija par strūklakām: https://mvd2021.riga.lv/nozares/apsaimniekosanas-parvalde/struklakas/

Gatavojoties Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienai, Rīga ietērpjas tradicionālajās valsts svētku krāsās – pilsētu rotā sarkanbaltsarkanie karogi pie ielu apgaismojuma stabiem, karogu konstrukcijas un pilsētvides plakāti, kā arī vairākās vietās ikviens aicināts apskatīt īpaši veidotus vides dizaina objektus.

Šogad svētku noformējuma galvenais vēstījums ir “Arī Tu esi no svara”. Lai akcentētu Latvijas cilvēku dažādību un nozīmi, pilsētas plakātos izvietoti starptautiski atzītās fotogrāfes Intas Rukas veidotie cilvēku portreti. Informatīvajos stendos, kas izvietoti Rīgas apkaimēs, var iepazīties ar 4. maija pasākumu programmu. 

Latvijas karogi

Rīgas ielas rotā sarkanbaltsarkanie karogi – apgaismojuma un kontakttīklu balstos, mastos un septiņās dizaina konstrukcijās.  Pie autoceļu robežzīmēm “Rīga” kopā ar valsts karogiem braucējus sagaida pilsētas karogi.

Vides objekti

Brīvības pieminekļa pakājē līdz 5. maijam ikviens aicināts turpināt tradīciju – ar ziediem piepildīt Latvijas kartes kontūru, kopīgi radot simbolisku dekoru “Ziedu Latvija”. Tas attēlo mūsu Latviju kā pļavu, ko ar ziediem piepilda tās iedzīvotāji, kopā radot krāšņu un ziedošu savas zemes tēlu.

Brīvības pieminekļa laukumā pie vides objekta “Latvija” var iemūžināt sevi, tuviniekus un draugus kā Latvijas sastāvdaļu Latvijas vārda fotoattēlā.

Latvijas Nacionālās bibliotēkas laukumā eksponēts “NOMAD architects” radītais koka dizaina objekts “Brīvības karogs”. Tā autori katru garāmgājēju aicina pietuvoties karoga simbolā iemiesotajam Latvijas tēlam, saklausīt gaisā virmojošo saspringumu, koka latu klakšķināšanai mijoties ar pilsētas trokšņiem, un doties dažus soļus caur šo karogu, kļūstot par daļu no tā, lai atcerētos, ka mēs katrs veidojam daļu no valsts un nesam tās brīvību.

Vecrīgā, Neatkarības laukumā izvietots mākslinieces Kristīnes Plaudes veidotais vairākus metrus augstais dizaina objekts “Liesma” Latvijas valsts karoga krāsās.

Svētku pasākumi galvaspilsētā

Svētku dienā pilsētā piedāvā ļoti daudzveidīgu svētku programmu vairākās Rīgas apkaimēs:

  • Brīvības laukumā pie Brīvības pieminekļa būs izvietots vides dizaina objekts “Ziedu Latvija”, notiks pūtēju orķestru defilē un svinīgā ziedu nolikšana.
  • Rātslaukumā norisināsies akcija “Uzvelc tautas tērpu par godu Latvijai”, kurā ikviens aicināts ietērpties tautas tērpā un piedalīties tradicionālajā svētku gājienā, nolikt ziedus pie Brīvības pieminekļa, kā arī pēc tam apmeklēt svētku koncertu Rātslaukumā. Koncertā uzstāsies grupa “Auļi”, Katrīna Dimanta, etnofolka grupa “TKP”.
  • Neatkarības laukumā norisināsies pasākums “Latvijas ziedi Ukrainas brīvībai”, kura laikā, solidarizējoties ar Ukrainas tautu cīņā par savas brīvības un neatkarības atjaunošanu, Valsts un pašvaldības amatpersonas ziedu piramīdā iestādīs pašvaldības uzņēmuma “Rīgas meži” sarūpētus ziedus Ukrainas karoga krāsās. Pasākumā muzikālu sveicienu sniegs jauniešu koris “Balsis” diriģenta Inta Teterovska vadībā.
  • Esplanādē notiks vakara lielkoncerts “Es tevi ieraudzīju zeltā”, kurā uzstāsies vairāki Latvijā atpazīstami mūziķi: Alise Joste, Goran Gora, grupa “Zāle”, “Čipsis un dullais”, “Laika suns”, bet vakara koncertu noslēgs grupa “Turaidas Roze”. Pasākumu varēs vērot arī tiešraidē Rīgas domes Facebook kontā.
  • Nordeķu parkā un Latgales parkā apmeklētāji tiks aicināti piedalīties radošajā darbnīcā visai ģimenei “Radi zaļu Latviju!” un varēs baudīt jauniešu pūtēju orķestru koncertu.
  • Vērmanes dārzā notiks spēļu diena bērniem kopā ar Ziedoņa klasi, varēs piedalīties radošajās darbnīcās, dažādās aktivitātēs un orientēšanās spēlē “Ziedonis. Neatkarība. Rīga.”

Visas dienas garumā Rīgas kultūras centros varēs apmeklēt svētku koncertus,  izstādes, un 4. maija Latvijas filmu maratona ietvaros vērot bezmaksas spēlfilmas “Māsas” un animācijas filmas “Lielais Indriķis” seansus.

Svētku programma

Papildu informācija par 4.maija norisēm Rīgā:

Ar visiem Valsts svētku pasākumiem un to programmu Rīgā var iepazīties:

2024. gadā plānots izsludināt Publiskās un privātās partnerības (PPP) iepirkumu, kas paredz Rīgā vērienīgu ielu apgaismes sistēmas modernizāciju, atjaunojot 80 % apgaismes, paaugstinot energoefektivitāti un samazinot CO2 izmešu daudzumu. Par šo jautājumu trešdien, 26. aprīlī, Rīgas domes sēdē lems pašvaldības deputāti.

Iecerēts, ka projekta gaitā 40 000 nātrija gaismekļu būs nomainīti pret LED gaismekļiem, 20 000 veco koka, dzelzsbetona, metāla apgaismes balstus nomainīs pret jauniem metāla cinkotiem balstiem, uzlabos apgaismes vadības sistēmu. Apgaismes modernizācijas rezultātā paplašināsies arī tehniskās iespējas, piemēram, apgaismes dimēšana, gaismekļu darbības monitorēšana, kā rezultātā būs iespējama ātrāka bojājumu konstatēšana un arī novēršana.

“Rīga var kļūt par līderi un celmlauzi publiskās un privātās partnerības projektu īstenošanā. Pārdomāti, veiksmīgi ieviesti PPP projekti nākotnē kļūs par vienu no galvenajām veiksmes atslēgām, lai piesaistītu finansējumu vērienīgu Rīgas projektu īstenošanai. Tāpēc pirmais šāda veida projekts ir īpaši nozīmīgs, jo tas būs paraugs arī līdzīgiem ieguldījumiem turpmāk. Sadarbība ar privāto sektoru ļaus mums apgaismojuma nomaiņu veikt ātrāk, lētāk un kvalitatīvāk. Vēlamies, lai šajā un citos PPP konkursos nākotnē pieteiktos gan vietējie, gan starptautiskie uzņēmumi. Lai strādātu ilgtspējīgi un mūsdienu tendencēm atbilstoši, pilsētai nepieciešams moderns un energoefektīvs ielu apgaismojums. Šī būs būtiska investīcija nākotnē – samazinot enerģijas patēriņu, mēs samazināsim arī pašvaldības izmaksas un CO2 izmešu daudzumu!” 

Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis

“No CFLA kā PPP kompetences centra skatpunkta lieliski redzam, ka Rīgai ir liels potenciāls PPP projektu īstenošanai: lielais iedzīvotāju skaits, plaša pilsētas teritorija un finanšu iespējas. Ļoti ceram, ka jau šī gada rudenī Rīgas pašvaldība iesniegs CFLA plānotā apgaismojuma projekta finanšu ekonomiskos aprēķinus, lai projekta rezultātā Rīga kļūtu gaišāka un drošāka. No savas puses nodrošināsim konsultācijas un atbalstu, lai palīdzētu pašvaldībai operatīvi un savlaicīgi sagatavoties projekta īstenošanai.”

Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) direktora vietnieks Eiropas Savienības fondu sistēmas attīstības jautājumos Mārtiņš Brencis

Lielākā daļa (aptuveni 83%) no kopējā gaismekļu skaita Rīgā ir dažādu jaudu nātrija gaismekļi, šos nātrija gaismekļus nomainot pret LED gaismekļiem, elektroenerģijas patēriņa samazinājums būs 65% un vairāk, tas ļoti būtiski ietekmēs gan  pašvaldības budžetu. Ilgtspējīgas enerģētikas un klimata plānā aprēķināts, ka visu veco gaismekļu nomaiņa pilsētā samazinās enerģijas patēriņu par 12 617 MWh/gadā, bet sasniegtais emisiju ietaupījums būs 1 409 tCO2 gadā.

Šobrīd ir pieņemts lēmums par Finanšu un ekonomisko aprēķinu (FEA) izstrādi. Tas ir PPP likumā noteikts dokuments, kurš obligāti jāizstrādā, lai noteiktu ekonomiski izdevīgāko projekta īstenošanas scenāriju un publiskās un privātās partnerības modeļa piemērošanas lietderību. Tāpat šogad turpināsies jau 2022. gadā sāktais energoaudits, kur 90 % no audita izmaksām sedz finanšu institūcijas “Altum” grantu programma “Energogrants”. Energoaudita rezultātā būs iegūts scenārijs ielu apgaismes sistēmas modernizācijai un energoefektivitātes paaugstināšanai, kā arī veikti nepieciešamo investīciju aprēķini. 2024. gadā norisināsies PPP procedūras sagatavošana, plānots, ka iepirkumu PPP projekta realizācijai varētu izsludināt 2024. gada beigās.

Provizoriskās projekta izmaksas varētu būt 60 miljoni eiro.

Projekts atbilst Rīgas attīstības plānā noteiktajām pilsētas attīstības prioritātēm un Ilgtspējīgas enerģētikas un klimata plāna 2022.- 2030. gadam definētajām aktivitātēm.

Lai Rīgā atbalstītu sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumus un veicinātu publiskās ārtelpas labiekārtošanu, Rīgas dome 26. aprīlī apstiprināja jaunu līdzfinansējuma programmu jaunu parkletu izveidei, šogad no pilsētas budžeta tai atvēlot kopā 100 000 eiro.

Sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi, kuri vēlas veidot jaunus parkletus, varēs pieteikties līdzfinansējumam līdz 10 000 eiro, bet ne vairāk kā 50% no parkleta uzstādīšanas kopējām izmaksām. Uzņēmējiem jāizvēlas viens no trijiem pašvaldības piedāvātajiem parkletu tipveida risinājumiem. Ar parkletu tipveida risinājumiem var iepazīties riga.lv.

Līdzfinansējums ir paredzēts parkleta izgatavošanai, transportēšanai un uzstādīšanai. Līdzfinansējumu nepiešķir atsevišķi stāvošu labiekārtojuma elementu, piemēram, mēbeļu, sildītāju u. c. elementu izvietošanai, apzaļumošanai, parkleta uzturēšanai un demontāžai.

Parkleti ir nelielas publiskas zaļās zonas, kas parasti tiek iekārtotas autostāvvietās ielu malās un tiek dēvētas par zaļajām ielas oāzēm. Atsevišķu stāvvietu aizstāšana ar ietves paplašinājumiem ir plaši izplatīts veids, kā sabalansēt gājējiem un automašīnām paredzēto ielas telpu. Parklets ir parocīgs arī uzņēmējiem –, izvēloties pašvaldības piedāvātos tipveida risinājumus, tas ir ātri un vienkārši izveidojams. Tipveida risinājuma izvietošanai dokumenti jāiesniedz tikai Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centrā (AIC).

Lai saņemtu līdzfinansējumu:

  • jāsaņem ielu tirdzniecības atļauja sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanai;
  • jāuzbūvē parklets atbilstoši vienam no četriem līdzfinansēšanai paredzētajiem tipveida risinājumiem;
  • jāpaziņo Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centram par parkleta ierīkošanas pabeigšanu un jāiesniedz attiecināmo izmaksu tāme;
  • jānoslēdz līgums ar pašvaldību par līdzfinansējuma saņemšanu.

Uzņēmējiem jāņem vērā, parkleta izbūvē nedrīkst būt atkāpes no tipveida risinājuma un parklets jāizvieto uz laiku, kas ir ne īsāks par trīs gadiem. Pašvaldības līdzfinansējums nedrīkst pārsniegt de minimis iespējamo atbalsta limitu.

Lai pieteiktos atbalstam uzņēmējiem, līdz kārtējā gada 30. septembrim jāiesniedz pieteikums AIC, pievienojot tam parkleta izgatavošanas, transportēšanas un uzstādīšanas izmaksu tāmi un maksājuma dokumentus.

Vairāk informācijas par āra vasaras kafejnīcu saskaņošanas kārtību riga.lv.

Vairāk informācijas par parkletu atbalsta programmu var saņemt, rakstot uz e-pastu aic@riga.lv.

Turpmāk paātrinātā kārtība būvniecības ieceru izskatīšanai un saskaņošanai jeb “zaļais koridors” Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentā tiks piemērots arī vēsturisku ēku, kas atrodas Rīgas vēsturiskajā centrā un tā aizsardzības zonā, pārbūvei, atjaunošanai un restaurācijai.

“Zaļais koridors” ir īpaša kārtība, kādā tiek izskatīta un saskaņota būvniecības dokumentācija atsevišķu kategoriju būvniecības iecerēm. Līdz šīm tā tika piemērota  jaunu 3. grupas ēku un jaunu 2. grupas daudzdzīvokļu ēku virs 100 dzīvokļiem būvniecībai, ka arī uz zemes ierīcībai, kas nepieciešama minētajai būvniecībai. Turpmāk “zaļo koridoru” piemēros  vēsturisku ēku Rīgas vēsturiskajā centrā un tā aizsardzības zonā, kas robežojas ar publisko ārtelpu vai ir ēku kompleksa daļa, pārbūves, atjaunošanas un restaurācijas būvniecības ieceru izskatīšanā un saskaņošanā. Vēsturiska ir ēka, kas vecāka par 50 gadiem.

Kopš 2020. gada novembra, kad Pilsētas attīstības departaments atsevišķiem būvju veidiem ieviesa “zaļo koridoru”, šī kārtība izmantota vairāk nekā 150 projektiem. Galvenā “zaļā koridora” priekšrocība – ietaupīts laiks. Ja ierastajā kārtībā uz jaunu 3. grupas ēku un jaunu 2. grupas daudzdzīvokļu ēku būvniecības ieceres saskaņošana aizņēma vidēji 2,5 mēnešus, tad “zaļā koridora” kārtībā – tikai 5 nedēļas.

Parastajā kārtībā būvniecības ieceres izskatīšanas saskaņošanas termiņus nosaka normatīvais regulējums. “Zaļajā koridorā” departaments  piedāvā saīsinātus dokumentācijas izskatīšanas termiņus. Jāņem vērā, ka nereti būvniecības ieceres dokumentācijā tiek konstatēti trūkumi, kas jānovērš noteiktos termiņos, tādējādi pagarinot saskaņošanas laiku. Papildu laiku prasīs tehnisko noteikumu saņemšana un risinājumu saskaņošana ar komunikāciju turētājiem, izpildmērījumu veikšana, kadastrālā uzmērīšana, energosertifikācija, kā arī institūciju atzinumu saņemšana.

Rīgas domes Satiksmes departaments informē, ka šonedēļ Centra apkaimē sāks darbu pie 30 km/h ātruma ierobežojuma zonas ieviešanas.

Ātruma ierobežojuma zonu Centrā ieviesīs teritorijā starp Brīvības, Tallinas, Aleksandra Čaka, Marijas, un Merķeļa ielu. Ierobežojuma zonu kartogrāfiskais attēlojums skatāms šeit. Zīmju uzstādīšanu sāks ceturtdien, 13. aprīlī, un to plānots pabeigt nedēļās laikā.

Rīgas domes Satiksmes departaments

Rīgas pašvaldība aicina transportlīdzekļu vadītājus būt vērīgiem un ņemt vērā jaunās satiksmes organizācijas izmaiņas.

Ātruma ierobežojuma 30 km/h zonas ievieš, ņemot vērā vairākus satiksmes drošību ietekmējošus faktorus. Piemēram, ielu pārblīvētība ar stāvošu transportu, brauktuvju un ietvju platums, izglītības iestāžu esamība, krustojumu un līkumu pārredzamība, transportlīdzekļu, gājēju un velosipēdistu intensitāte, kā arī citi aspekti.

Ātruma ierobežojuma 30 km/h zonas Rīgas apkaimēs pakāpeniski ievieš no 2020. gada, kad šādu zonu ierīkoja Āgenskalna apkaimē. Grīziņkalna apkaimē un divās vietās Klusā centra apkaimē ātruma ierobežojuma zonu ieviesa 2021. gadā, savukārt Čiekurkalna apkaimē tas tika izdarīts pērn. Šogad ierobežojumi jau ieviesti Upesciema ielas posmā no Rīgas robežas līdz Berģu ielai, teritorijā starp Buļļu ielu, Saulgožu ielu (iekaitot), Slokas un Dzirciema ielu, kā arī Sarkandaugavā. Arī turpmāk dažādās Rīgas apkaimēs turpinās ieviest ātruma ierobežojuma 30 km/h zonas.

Rīgas pašvaldība šogad vairāk resursu veltīs pilsētas zaļās infrastruktūras attīstībai, stādot vairāk kokus, kopjot esošos apstādījumus, atjaunojot celiņus parkos, uzstādot soliņus un mazinot gaisa piesārņojumu. Tāpat rīdzinieku un galvaspilsētu viesu ērtībām pašvaldība veidos jaunas un uzlabos esošās sabiedriskās tualetes, sakārtos atpūtas zonas un pludmales, kā arī veicinās mājokļu pieejamību.

“Šogad būtiski zaļinām pilsētu, jo koki, apstādījumi, parki, pilsētas meži sniedz būtisku ieguvumu rīdziniekiem gan gaisa kvalitātes ziņā, gan pasargājot pilsētu no karstuma un spēcīgu lietavu ietekmes. Labiekārtojot parkus, veidojot rekreācijas zonas apkaimēs mēs padarām Rīgu par labāku un ērtāku vietu dzīvošanai. Šogad arī būtiski samazinām rindas uz pašvaldības dzīvokļiem un veicinām energoefektivitātes un apsaimniekošanas kvalitātes celšanu.”

uzsver  Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētāja Selīna Vancāne.
  • Jauni koku stādījumi un bioloģiskās daudzveidības veicināšana

Rīgas pašvaldība šogad galvaspilsētas ielu apstādījumos plāno iestādīt rekordlielu koku skaitu – ap 1000 jaunu koku. Rīgas domes Mājokļu un vides departaments jau šajā pavasarī dažādās apkaimēs ielu apstādījumos iestādīs vairāk nekā 500 kokus – dižstādus un atjaunos pilsētas apstādījumus. Rīga kļūs zaļāka!

Plānots, ka gan pilsētas centrā, gan citās apkaimēs stādīs liepas, ošus, ievas, ceriņus, lapegles, pīlādžus, ozolus, kļavas, papeles, ginkus un dekoratīvās ābeles.

Galvaspilsētā koku stādīšana notiek arī ielu atjaunošanas un citu būvprojektu laikā, kā arī parkos un skvēros kokus stāda pašvaldības uzņēmums “Rīgas meži”, tāpēc kopējais iestādīto koku skaits galvaspilsētā būs ievērojami lielāks.

Šogad arī plānots atjaunot ielu stādījumus un koku apdobes 3000 kvadrātmetru platībā, izbūvēt Ēbelmuižas parka gājēju celiņus un atjaunot celiņus citos parkos un skvēros 1000 kvadrātmetru platībā, kā arī uzbūvēt bērnu laukumu Kanālmalas apstādījumos

Lai rūpētos par bioloģisko daudzveidību, šogad pašvaldība izveidos ceļa pieslēgumu no Jaunciema gatves uz dabas liegumu “Jaunciems”, nodrošinās pļavu un niedrāju pļaušanu 137 hektāru platībā un turpinās darbu pie tādu invazīvo svešzemju sugu kā vārpainā koraine, krokainā roze, Kanādas zeltslotiņas, tatārijas salāta un latvāņa  izplatības samazināšanas.

  • Labiekārtotas pludmales, jaunas tualetes un strūklaku atjaunošana

Šogad turpināsies infrastruktūras uzlabošana Rīgas pludmalēs un atpūtas zonās. Peldvietās plānots uzstādīt astoņus jaunus vides objektus, atjaunot volejbola laukuma segumu Hapaka grāvja atpūtas zonā pie Kleistu ielas, labiekārtot Velnezera aktīvās atpūtas vietu, uzstādot sauļošanās zviļņus, solus, atkritumu urnas un pārģērbšanās kabīnes, kā arī uzstādīt labiekārtojuma elementus atpūtas zonā pie Daugavas Zirņu salā un Bolderājas karjerā Kleistu ielā – atkritumu urnas, divpusējos pludmales solus un sauļošanās zviļņus.

Plānots arī sākt realizēt būvprojektu atpūtas vietas pie Juglas ezera izveidošanai Braila ielā un pilnībā atjaunot glābšanas stacijas posteni Vakarbuļļu peldvietā.

2023. gadā tiks uzstādītas desmit papildus sabiedriskās tualetes, nodrošinot vides pieejamību, esošās 18 sabiedriskās tualetēs tiks uzlabotas drošības prasības un vasaras periodā papildus tiks uzstādītas 45 bioloģiskās tualetes parkos.

Turpinot strūklaku atjaunošanu galvaspilsētā, šogad plānots nomainīt hidroizolāciju bradājamajam baseinam “Lutausis” Grīziņkalna parkā un sākt projekta izstrādi strūklakas “Sumpurnis, bārenīte un mātesmeita” atjaunošanai Kronvalda parkā.

Lai mazinātu teritoriju applūšanas risku, šogad plānots atjaunot meliorācijas grāvjus apmēram 1470 metru garumā un uzturēt meliorācijas grāvju piegulošās teritorijas apmēram 18 hektāru platībā.

  • Mazināsim gaisa piesārņojumu

Rīga pakāpeniski plāno pāriet uz videi draudzīgāku apkures sistēmu, tāpēc šogad plānots pieņemt jaunus noteikumus par atļautajiem apkures veidiem dažādās galvaspilsētas apkaimēs. Tiks atjaunotas arī esošās gaisa monitoringa stacijas un plānota izglītojoša kampaņa par gaisa piesārņojuma ietekmi uz sabiedrību.

Ogļskābās gāzes (CO2) izmešu samazināšanas programmai Rīgas enerģētikas aģentūrai šogad piešķirti četri miljoni eiro, kas paredz būtiskus uzlabojumus pašvaldības ēkās, tostarp saules paneļu uzstādīšanu un energoefektivitātes pasākumu, pāreju uz atjaunīgo energoresursu izmantošanu u.c. aktivitātes.

  • Šķirosim atkritumus

Rīga pašvaldība pēdējo gadu laikā veikusi dažādus pasākumus šķirošanas veicināšanai un galvaspilsētā ievērojami pieaudzis vieglā iepakojuma, stikla un bioloģiski noārdāmo atkritumu konteineru skaits.

Šogad turpināsies darbs pie šķiroto atkritumu savākšanas laukumu veidošanas, publisko šķirošanas punktu tīkla paplašināšanas un mobilo bīstamo atkritumu savākšanas punktu tīkla pārskatīšanas.

Tāpat šogad Rīgā palielināsies tekstila izstrādājumu šķirošanas iespējas, izvietojot jaunus šķirošanas konteinerus, plānots sākt projektu vienreizlietojamo trauku un glāžu izmantošanas samazināšanai, kā arī, iestājoties siltākam laikam, atsākt bioloģisko atkritumu šķirošanu kapsētās. Norit darbs pie depozīta trauku sistēmas ieviešanas Rīgas pasākumos.

  • Mājokļi kļūs pieejamāki un drošāki

Šogad plānots atjaunot vismaz 90 pašvaldības īpašumā esošos dzīvokļus, 1140 dzīvokļos ar malkas apkuri uzstādīt dūmu detektorus un septiņos dzīvokļos atjaunot apkures sistēmu uzstādot siltumsūkņus.

Tāpat plānots sākt ēkas Ziepju ielā 11 ilgtspējīgas atjaunošanas projektēšanas darbus, Ūnijas ielas 49.namu pielāgot Ukrainas civiliedzīvotāju izmitināšanai, kā arī turpināt darbu pie ēku atjaunošanas Prūšu ielā 25a, Dolomīta ielā 1 un Lielupes iela 1 -k10.

  • Rīgas kapsētās uzlabos vides pieejamību

2023. gadā pašvaldība plāno nodrošināt vides pieejamību I Meža kapsētas administratīvajai ēkai, I Meža kapsētas kapličai un Kapsētu pārvaldes administratīvajai ēkai Aizsaules ielā 1A. Tāpat šogad plānots sākt projektēšanas darbus jauna kolumbārija ierīkošanai I Meža kapsētā, veikt Ziepniekkalna, Raiņa un Kapsila kapsētu digitalizāciju un uzstādīt desmit piemiņas akmeņu (stēlas) Latvijas kara ordeņa kavalieriem II Meža kapsētā.

Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja 27. martā atbalstīja projektu, kura ietvaros tiks izstrādāti priekšlikumi efektīva un mūsdienu galvaspilsētas iedzīvotāju un viesu vajadzībām atbilstoša galvaspilsētas sabiedriskā transporta maršrutu tīkla attīstībai.

Mērķis ir pārplānot esošo maršrutu tīklu, lai padarītu Rīgas sabiedrisko transportu par konkurētspējīgu alternatīvu pārvietošanās veidu visām iedzīvotāju grupām, kā arī veicināt  sabiedriskā transporta integrāciju ar starppilsētu autobusu un dzelzceļa satiksmi, ņemot vērā, ka tuvāko 10 gadu laikā ir plānota vērienīga valsts piepilsētas dzelzceļa pārvadājumu modernizācija un paplašināšana. Ieguvēji būs gan esošie sabiedriskā transporta pasažieri, gan tie iedzīvotāji, kas pēc reformas varētu uzsāk pārvietoties ar sabiedrisko transportu. Mazinoties privātajam autotransportam, uzlabosies gaisa kvalitāte Rīgā.

Rīgas sabiedriskā transporta maršrutu tīkla izvērtēšana un pārskatīšana nav veikta kopš Latvijas neatkarības atgūšanas. Trīsdesmit gadu laikā Rīgā ir notikusi deindustrializācija un iedzīvotāju skaita samazināšanās, jaunu dzīvojamo kvartālu un darījumu centru izveide, ievērojami pieaugusi automobilizācija. Covid-19 pandēmijas ietekmē ir ievērojami samazinājies Rīgā pārvadāto pasažieru skaits, kas ierobežo pašvaldības iespējas atjaunot iepriekšējo sabiedriskā transporta kustības intensitāti.

Projekta ietvaros līdz 2024. gada jūlijam tiks izvērtēts Rīgas sabiedriskā transporta maršrutu tīkls, izpētīta maršrutu tīkla veidošanas labā prakse citviet pasaulē, kā arī izstrādāti trīs attīstības scenāriji un viens references scenārijs galvaspilsētas sabiedriskā transporta maršrutu tīkla reformai un veikta scenāriju savstarpēja salīdzināšana. Balstoties uz veikto pētījumu, secīgi plānots izstrādāt rīcības plānu reformas ieviešanai. Projekta “Esošās situācijas analīze un scenāriju izstrāde Rīgas valstspilsētas sabiedriskā transporta maršrutu tīkla reformas rīcības plānam” īstenošanai RD Pilsētas attīstības departamentam plānots atvēlēt Rīgas pilsētas infrastruktūras fonda līdzekļus 170 000 apmērā.

Lai precīzi plānotu ielu un ceļu remontus, atjaunošanu un uzturēšanu, Rīgā, kā pirmajā no Latvijas pilsētām, izmantota Skandināvijā radīta un plaši izmantota jaunākās paaudzes tehnoloģija – “Vaisala’s RoadAI” programma – kas ar mākslīgā intelekta palīdzību skenē ielas, lai noteiktu kuras ir labā vai apmierinošā stāvoklī, kuras nodilušas līdz sliktai vai kritiskai situācijai.  

2022. gadā Satiksmes departaments, izmantojot “Vaisala’s RoadAI”tehnoloģiju, kura Rīgā tika izmantota pirmo reiz, veica ielu skenēšanu. Iegūtie rezultāti liecina, ka aptuveni 200 kilometri asfaltēto ielu ir kritiskā stāvoklī. Rīgas asfaltēto ielu kopgarums ir ap 1000 kilometriem.

Rīgas domes vicemērs Vilnis Ķirsis atgādina, ka asfalta segumam, tāpat kā jebkurai lietai, ir savs kalpošanas ilgums: “Lai Rīgas ielu saimniecība būtu uzturēta labā stāvoklī un neveidotos bedres, vidēji reizi desmit gados asfalta segums būtu jānomaina. Kopš 2021. gada esam pastāvīgi palielinājuši finansējumu Rīgas ielu un ceļu infrastruktūrai, kas pirms tam uzturēta ar gaužām niecīgiem resursiem, tāpēc arī realitāte pilsētā ir tik skaudra. Mūsu pienākums ir sākt Rīgas ielu kapitālo remontu, tāpēc jau šogad pilsētas budžetā ielu un ceļu atjaunošanā ieguldīsim vairāk nekā 22 miljonus eiro. Mūsu absolūta prioritāte arī ir kāpināt finansējumu līdz tādam apjomam, kas ļauj turpmākajos gados ielu un ceļa asfalta seguma atjaunošanu padarīt par rutīnas lietu.

Veicot ielu skenēšanu mākslīgais intelekts iegūst augstas izšķirtspējas video, kas tūlītēji tiek augšupielādēts programmas mākonī. Iegūtie dati sniedz ne tikai kopējo Rīgas ielu stāvokļa attēlojumu, bet arī iespēju precīzāk apskatīt konkrēta ielas posma stāvokli. Tāpat, iegūtie dati atspoguļo dažādas defektu kategorijas.

Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs Olafs Pulks: “No lielākajiem objektiem, kas šogad tiks sakārtoti, proti, tiks pilnībā atjaunots asfalta segums, vēlos minēt dažus lielākos, piemēram, Ulmaņa gatves posmu līdz lidostai, Biķernieku ielu, Aspazijas bulvāri. Vēl viena nozīmīga iniciatīva, ko šogad turpināsim, ir tā dēvētā dubultās virsmas apstrāde Rīgas grantētajās ielās. Dubultā virsma neaizstāj asfaltu, bet apkaimē nodrošina dzīvi bez putekļiem un ērtāku braukšanu. Ja pagājušajā gadā šādi sakārtojām 46 ielas, tad šogad tās būs jau 85. Šo jaunievedumu ļoti novērtē iedzīvotāji apkaimēs, piemēram, Dārziņos, Bieriņos un citur.”

Skenēšanas rezultātā iegūtie dati tiek izmantoti praktiski, sastādot plānu, kur šogad Satiksmes departaments veiks seguma uzlabošanas darbus. Šogad ielu remontdarbiem plānotais budžets ir 22,5 miljoni eiro.

Sagaidot Lielo dienu un Lieldienas, Rīga aicina ikvienu vērot dabas mošanos un pamanīt pirmos pavasara vēstnešus ne vien pilsētvides noformējumā, bet arī pilsētas kultūras pasākumu programmā – koncertos, saules sagaidīšanas rituālos, Lieldienu lustēs un radošajās darbnīcās.

“Sveicot pavasara ierašanos pilsētā, Rīgas pašvaldība radījusi gan atbilstošu noformējumu, gan arī sagatavojusi plašu pasākumu un notikumu programmu. Aicinu visus rīdziniekus un pilsētas viesus sagaidīt dabas mošanos kopā – piedaloties tematiskajās atrakcijās un spēlēs, kā arī baudot svētku koncertus un citas radošas aktivitātes!” uzsver Rīgas mērs Mārtiņš Staķis.

Cilvēka un dabas mošanās

Šogad rīdzinieki un pilsētas viesi aicināti svinēt pavasari, akcentējot cilvēka un dabas mošanās procesus. Pēc tumšās ziemas, saulei lēnām sākot savu uzvaras gājienu, plaukst ne tikai daba, bet arī cilvēki un līdz ar tiem – pašvaldības kultūras pasākumu piedāvājums Rīgā.

Pilsētvides plakātos izvietotie attēli ar pirmajiem pavasara vēstnešiem – sniegpulkstenītēm, krokusiem un tulpēm krāsos pilsētu līdz brīdim, kad pavasara ziedi modīsies arī pilsētas apstādījumos un rīdzinieku dārzos.

Pavasara ziedu motīvos veidotie plakāti rotās pilsētas stendus un afišu stabus, apmeklētājus gaidīs arī īpaši rotātas svētku norišu vietas – plakātos redzamie pavasara ziedi telpiskā veidolā jau uzplaukuši Bastejkalna sniegotajā zālienā, Vērmanes dārzā un Līvu laukumā, bet 20. martā zālienu uzplaukšana ar ziedu vides objektiem turpināsies iepretim Mežaparka Lielās estrādes ēkas ieejai, kultūras pils “Ziemeļblāzma” zaļajā zonā un pie kultūras centriem “Imanta” un “Iļģuciems”. Šīs dekorācijas tiks eksponētas līdz 21. aprīlim.

Līdzīgi kā 2022. gadā, Doma laukumā rīdziniekus un pilsētas viesus priecēs vides objektu grupa “Saules dzirnas”. Tāpat galvaspilsētā dažādās apkaimēs pie maģistrālo ielu krustojumiem izvietos sešus izgaismotus vides objektus “Saules birzis”.

Laika posmā no 20. marta līdz 21. aprīlim pavasaris tiks modināts arī Lucavsalā – tur kokus rotās 120 krāsaini putni, bet tālāk atpūtas zonā būs redzama krāšņa vides objektu grupa “Mājup ziedos”.

Savukārt jau no 17. marta pie Rīgas Kultūras un atpūtas centra “Imanta” būs apskatāma Lieldienām veltīta interaktīva mūzikas instrumentu instalācija.

Lieldienu laikā rīdzinieki aicināti ne tikai apmeklēt koncertus un Lieldienu pasākumus, bet arī izšūpoties. Šogad šūpoles tiks uzstādītas septiņās vietās gan pilsētas centrā, gan apkaimēs – Lucavsalā, Doma laukumā, Līvu laukumā, kultūras pils “Ziemeļblāzma” parkā, pie Mežaparka Lielās estrādes ēkas, kā arī pie kultūras centriem  “Imanta” un “Iļģuciems”.

Saules modināšana

Lielā diena ir viens no četriem nozīmīgākajiem punktiem kalendārajā gadā – šajā dienā aizveras vārti ziemai. Šī diena ir spēka pilna un katrs to var izjust, piedzīvot, izejot dabā un veicot rituālus kopā ar sev tuviem cilvēkiem.

Šogad kopā sauli modināsim 20. martā no plkst. 6.00 trīs vietās – Arkādijas parkā, Lucavsalā un pirmo gadu arī Zaķusalā. Lielās dienas rituāli notiks folkloras kopu pavadībā.

Zaķusalas Austrumu galā, aiz Radio un televīzijas torņa, apmeklētājus gaidīs folkloras kopas “Grodi” un “Garataka”, Lucavsalas atpūtas parkā Jasjukeviču ģimene (tradīciju kopa “RADI”), savukārt Arkādijas parkā rituālu vadīs Latvijas Folkloras biedrība.

Bez Saules sagaidīšanas notiks arī tādas rituālās darbības kā putnu dzīšana, gavilēšana, šautru mešana, šūpoļu rotāšana, mutes mazgāšana un citas.

“Patlaban it sevišķi svarīgi apzināties savas saknes un tautas tradīcijas un, pats galvenais, būt kopā. Saules sagaidīšanai un pavasara ekvinokcijai piemīt maģija. Kurš to piedzīvo, attīrās no negatīvās enerģijas un pozitīvi uzlādējas līdz pat nākamajiem – vasaras saulgriežiem. Aicinu ikvienu piecelties agri no rīta, atmest slinkumu un aizbildināšanos, saģērbties atbilstoši laikapstākļiem un ļauties dabas ritmam,” saka Kultūras un tautas mākslas centra “Ritums” direktore Līga Lukašunas.

Lieldienu lustes Lucavsalā un Mežaparkā

Lielākais Lieldienu pasākums gaidāms 9. aprīlī Lucavsalas atpūtas parkā, kur gan lieli, gan mazi rīdzinieki varēs baudīt folkloras kopu sniegumu, šūpoties, ripināt olas, darināt purnu būrīšus, piedalīties dažādās spēlēs, iziet “Olpratības ceļu” un ieturēt maltīti piknika zonā.

Tāpat ikviens aicināts apmeklēt dažādas aktivitātes un radošās darbnīcas pie Mežaparka Lielās estrādes, kur notiks arī Lielo olu krāsošana, bet pēcpusdienā estrādes Kokaru zālē notiks koncerts “Lustīgā Lieldienu saspēle”

Pirmajās Lieldienās tradicionālā Lieldienu svinēšana notiks arī Rīgas Kultūras centrā “Iļģuciems”.

Koncerti un citas radošās aktivitātes

Jau no 18. marta, gaidot Lieldienas, ikviens aicināts apmeklēt kādu no plašā koncertu un citu pasākumu klāsta. Bez maksas varēs baudīt koru, ansambļu, orķestru un folkloras kopu sniegumu “VEF Kultūras pilī”, Rīgas kultūras un mākslas centrā “Mazā ģilde”, Kultūras pilī “Ziemeļblāzma” un citos galvaspilsētas kultūras centros, kā arī Rīgas Sv. Jāņa baznīcā, Mežaparka Lielās estrādes Kokaru zālē un koncertzālē “Ave Sol”. Savukārt Rīgas Porcelāna muzejā 7. un 8. aprīlī notiks radošā darbnīca “Lieldienas”.

Pasākumu programma

Ar visiem Pavasara saulgriežu un Lieldienu notikumiem Rīgā var iepazīties tīmekļvietnē https://svetki.riga.lv/, kā arī sekot līdzi sociālo tīklu lapā “Rīgā notiek” https://www.facebook.com/RigaNotiek.

Pilsētvides noformējums