Zolitūdes piemiņas vietas vizualizācija

Noslēdzoties Pilsētas attīstības departamenta izsludinātajam Zolitūdes traģēdijas piemiņas vietas metu konkursam, par labāko atzīts  “ALPS ainavu darbnīcas”, dizaina biroja “H2E” un konsultāciju aģentūras “Copywriter/Levelup” kopīgi pieteiktais Zolitūdes atceres dārzs, kas kalpos kā gaiša piemiņas vieta, kur traģēdijā cietušie un bojāgājušo tuvinieki varēs netraucēti noturēt piemiņas brīžus, bet pārējiem iedzīvotājiem tā būs mierīgas atpūtas vieta, vienlaikus sniedzot būtiskāko informāciju par notikušo.

“Vēlos paust gandarījumu par metu konkursa rezultātiem. Ir ieguldīts liels darbs, lai izstrādātu Zolitūdes atceres dārza koncepciju, kas iejūtīgi un jēgpilni risina konkursa uzdevumus. Zolitūdes traģēdijas bojāgājušo ģimenēm un mūsu sabiedrībai šī būs vieta, kur mierpilni atcerēties gaišāko no pagātnes un uzņemt spēku nākotnei,” uzsver Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone.

„Autoru piedāvājums Zolitūdes atceres dārzs konkursa uzdevumu risina jēgpilni, detalizēti un iejūtīgi. Piedāvājums akcentē gaišas piemiņas un kopā būšanas koncepciju, kas sēras un dusmas aizstāj ar cerību un piedošanu. Telpiskais tēls – šķietami nejauši izvietotas sfēras – rada asociāciju ar rīta rasu, asaru pilieniem, izbērtām pērlītēm – aizkustinošiem, bet ne pārlieku tumšiem simboliem. Piemiņas vieta veiksmīgi integrēta apkārtnē, veidoti loģiski un ērti plūsmu savienojumi,” uzsver žūrijas komisijas vadītāja, Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Rīgas pilsētas arhitekta dienesta pilsētas galvenā dizainere,  pilsētas arhitekta p.i. Evelīna Ozola.

“Galvenais izaicinājums, veidojot Zolitūdes atceres dārza koncepciju un ainavisko risinājumu, bija padarīt šo vietu atbilstīgu iespējami plašas Zolitūdes iedzīvotāju, rīdzinieku un pilsētas viesu auditorijas vajadzībām. Atceres dārza funkcionālais zonējums apvieno mierīgas atpūtas vietu apkaimes iedzīvotājiem un piemiņas vietu traģēdijā cietušajiem un upuru tuviniekiem, nodrošinot gan kopābūšanas, gan meditatīvas vienatnes iespējas. Respektējot upuru un viņu piederīgo sociālo daudzveidību, atceres dārzā netiek izmantota reliģiska simbolika, tā vietā dārza emocionāli dziedinošu un meditatīvu efektu panākot ar ainaviskiem un tēlnieciskiem risinājumiem,” skaidro “ALPS ainavu darbnīcas” ainavu arhitekte Ilze Rukšāne.

Iecerēts, ka Zolitūdes atceres dārza ainavisko ansambli veidos Kopābūšanas laukums ar perimetrāliem apstādījumiem, ar bagātīgiem stādījumiem klāts Klusuma pakalns un priekšlaukums, kā arī dārzam pieguļošais lineārais parks.  Kopābūšanas telpā brīvi būs izkārtotas 54 dažāda izmēra nerūsējošā tērauda sfēras, netraucējot šķērsot laukumu, bet piesaistot gājēju uzmanību un palēninot kustību, tādējādi sekmējot apcerīgu noskaņojumu. Atceres dārza ainaviskais un simboliskais centrs ir lielveikala jumta nogruvuma vietā izveidots bagātīgi apzaļumots Klusuma pakalns, kas paredzēts meditatīvai vienatnei. Pakalna virsotnē, ķiršu koku ieskauts, tiks izvietots sekls apaļš ūdens spogulis, kurā redzams debesu atspulgs. Priekšlaukums ir ieejas un sagatavošanās vieta, kur apmeklētāji pulcējas pirms dārza apmeklējuma, kur izvietotas velostāvvietas un mikromobilitātes punkts.

Parka izveides pilsētbūvnieciskā un ainaviskā koncepcija paredz radīt vienotu ārtelpas struktūru visā Anniņmuižas ielas garumā, iekļaujot tajā Zolitūdes atceres dārzu. Izvēloties atceres dārza un pieguļošā lineārā parka materiālus un risinājumus, par prioritāti atzīta ilgtspēja, ilgmūžība un funkcionalitāte visos gadalaikos. Parka celiņu un dārza laukuma izbūvē izmantoti ilgmūžīgi un viegli kopjami materiāli – betons, nerūsējošais tērauds, granīts. Klusuma pakalna virsotnē esošā ūdens spoguļa apdarē izmantots pulēts nerūsējošais tērauds, nodrošinot atstarojošo īpašību saglabāšanos arī ziemas laikā. Mūžzaļu augu izmantojums nodrošina apstādījumu estētisko pievilcību visos gadalaikos piepildītas vienatnes vai kopābūšanas pieredzei.

Metu konkursā tikai iesniegti četri meti, ko vērtēja konkursa žūrija, vadoties pēc virknes būtisku kritēriju: piedāvājuma atbilstības konkursa mērķim un priekšmetam, mākslinieciskās vērtības, oriģinalitātes un telpiskās kompozīcijas kvalitātes, iekļaušanās pilsētvidē, kā arī piedāvātās materiālu izvēles koncepcijas. Žūrijas komisiju veidoja pieredzējuši speciālisti no Pilsētas attīstības departamenta — pilsētas galvenā ainavu arhitekte Indra Purs, pilsētas galvenā dizainere Evelīna Ozola, Latvijas Arhitektu savienības pārstāvis, arhitekts Rudolfs Dainis Šmits, arhitekts un pilsētplānotājs Gvido Princis un Latvijas Mākslas akadēmijas pasniedzējs, tēlnieks Egons Peršēvics. Kā eksperti metus vērtēja pārstāvji no biedrības ,,Zolitūde 21.11.”, Anniņmuižas apkaimes un radošās iniciatīvas biedrības „Riga Annenhof” un citi.