Arhīvs birkai: Centrs

Turpmāk paātrinātā kārtība būvniecības ieceru izskatīšanai un saskaņošanai jeb “zaļais koridors” Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentā tiks piemērots arī vēsturisku ēku, kas atrodas Rīgas vēsturiskajā centrā un tā aizsardzības zonā, pārbūvei, atjaunošanai un restaurācijai.

“Zaļais koridors” ir īpaša kārtība, kādā tiek izskatīta un saskaņota būvniecības dokumentācija atsevišķu kategoriju būvniecības iecerēm. Līdz šīm tā tika piemērota  jaunu 3. grupas ēku un jaunu 2. grupas daudzdzīvokļu ēku virs 100 dzīvokļiem būvniecībai, ka arī uz zemes ierīcībai, kas nepieciešama minētajai būvniecībai. Turpmāk “zaļo koridoru” piemēros  vēsturisku ēku Rīgas vēsturiskajā centrā un tā aizsardzības zonā, kas robežojas ar publisko ārtelpu vai ir ēku kompleksa daļa, pārbūves, atjaunošanas un restaurācijas būvniecības ieceru izskatīšanā un saskaņošanā. Vēsturiska ir ēka, kas vecāka par 50 gadiem.

Kopš 2020. gada novembra, kad Pilsētas attīstības departaments atsevišķiem būvju veidiem ieviesa “zaļo koridoru”, šī kārtība izmantota vairāk nekā 150 projektiem. Galvenā “zaļā koridora” priekšrocība – ietaupīts laiks. Ja ierastajā kārtībā uz jaunu 3. grupas ēku un jaunu 2. grupas daudzdzīvokļu ēku būvniecības ieceres saskaņošana aizņēma vidēji 2,5 mēnešus, tad “zaļā koridora” kārtībā – tikai 5 nedēļas.

Parastajā kārtībā būvniecības ieceres izskatīšanas saskaņošanas termiņus nosaka normatīvais regulējums. “Zaļajā koridorā” departaments  piedāvā saīsinātus dokumentācijas izskatīšanas termiņus. Jāņem vērā, ka nereti būvniecības ieceres dokumentācijā tiek konstatēti trūkumi, kas jānovērš noteiktos termiņos, tādējādi pagarinot saskaņošanas laiku. Papildu laiku prasīs tehnisko noteikumu saņemšana un risinājumu saskaņošana ar komunikāciju turētājiem, izpildmērījumu veikšana, kadastrālā uzmērīšana, energosertifikācija, kā arī institūciju atzinumu saņemšana.

Rīgas domes Satiksmes departaments informē, ka šonedēļ Centra apkaimē sāks darbu pie 30 km/h ātruma ierobežojuma zonas ieviešanas.

Ātruma ierobežojuma zonu Centrā ieviesīs teritorijā starp Brīvības, Tallinas, Aleksandra Čaka, Marijas, un Merķeļa ielu. Ierobežojuma zonu kartogrāfiskais attēlojums skatāms šeit. Zīmju uzstādīšanu sāks ceturtdien, 13. aprīlī, un to plānots pabeigt nedēļās laikā.

Rīgas domes Satiksmes departaments

Rīgas pašvaldība aicina transportlīdzekļu vadītājus būt vērīgiem un ņemt vērā jaunās satiksmes organizācijas izmaiņas.

Ātruma ierobežojuma 30 km/h zonas ievieš, ņemot vērā vairākus satiksmes drošību ietekmējošus faktorus. Piemēram, ielu pārblīvētība ar stāvošu transportu, brauktuvju un ietvju platums, izglītības iestāžu esamība, krustojumu un līkumu pārredzamība, transportlīdzekļu, gājēju un velosipēdistu intensitāte, kā arī citi aspekti.

Ātruma ierobežojuma 30 km/h zonas Rīgas apkaimēs pakāpeniski ievieš no 2020. gada, kad šādu zonu ierīkoja Āgenskalna apkaimē. Grīziņkalna apkaimē un divās vietās Klusā centra apkaimē ātruma ierobežojuma zonu ieviesa 2021. gadā, savukārt Čiekurkalna apkaimē tas tika izdarīts pērn. Šogad ierobežojumi jau ieviesti Upesciema ielas posmā no Rīgas robežas līdz Berģu ielai, teritorijā starp Buļļu ielu, Saulgožu ielu (iekaitot), Slokas un Dzirciema ielu, kā arī Sarkandaugavā. Arī turpmāk dažādās Rīgas apkaimēs turpinās ieviest ātruma ierobežojuma 30 km/h zonas.

Ceturtdien, 30. martā, kvartālā starp Satekles, Elizabetes, Dzirnavu un Ernesta Birznieka-Upīša ielām būvdarbu laikā sabrukusi neapdzīvota piecstāvu ēka. Drošības apsvērumu dēļ no divām blakus esošajām ēkām evakuēti deviņi iedzīvotāji. Notikuma vietā strādā atbildīgie dienesti un iedzīvotājiem sniedz visu iespējamo palīdzību.

Šajā kvartālā SIA “Satekles biznesa centrs” bija pašvaldības akceptēts būvprojekts jaunai celtniecībai un pārbūvei, saskaņā ar kuru sabrukušo ēku Satekles ielā 1C bija plānots saglabāt un tai uzbūvēt jaunu tehnisko stāvu, kā arī sānos piebloķēt jaunbūves daļas. Ņemot vērā, ka šis būvobjekts ir 3. grupas publisku ēku komplekss, būvniecības kontroli veic Būvniecības valsts kontroles birojs.

Būvdarbu laikā pagaidām nenoskaidrotu iemeslu dēļ ēka sagruva, par ko Valsts policija sākusi kriminālprocesu. Pagaidām slēgta satiksme Dzirnavu ielas posmā starp Satekles un E.Birznieka-Upīša ielām, kā arī nedaudz mainīts 13. trolejbusa maršruts.

Sabrukušās ēkas dēļ tika evakuēti iedzīvotāji no ēkām E. Birznieka-Upīša ielā 4 un 6. E. Birznieka-Upīša ielas 6.nama ieejas mezglam uzkritušas brūkošās ēkas daļas, tādēļ pagaidām aizliegta ēkas daļas ekspluatācija.

Evakuētie iedzīvotāji tika izvietoti pašvaldības uzņēmuma “Rīgas satiksme” autobusā. Pagaidu izmitināšanai pašvaldības viesnīcā patlaban pieteikušās trīs personas, kurām pašvaldības darbinieki tuvākajā laikā piedāvās arī telpas ilgstošai īrēšanai.

Ja ēka pēc ugunsgrēka vai citas nelaimes nav izmantojama, dzīvokļu īpašniekiem Rīgas pašvaldība piedāvā saņemt gan sociālo palīdzību, gan iespēju apmesties pagaidu miteklī.

Par sociālo palīdzību

Evakuētajiem iedzīvotājiem, kuri nevarēs atgriezties savās dzīvesvietās, ir tiesības pašvaldībā saņemt krīzes pabalstu – līdz 620 eiro vienam cilvēkam vai līdz 1240 eiro ģimenei.

Pabalstu krīzes situācijā var pieprasīt divu mēnešu laikā no krīzes situācijas rašanās dienas.

Iedzīvotāji var vērsties ar iesniegumu krīzes pabalsta saņemšanai Rīgas Sociālajā dienestā, teritoriālajā centrā “Avoti”, Avotu ielā 31 k 2, sazinoties pa tālruni 67037679.

Tāpat iedzīvotāji aicināti vērsties Sociālajā dienestā, ja nepieciešama kāda cita palīdzība, piemēram, apģērbs, pārtikas pakas, dokumentu atjaunošana, vai vēl kāds cits sociālais atbalsts. Plašāka informācija par sociālās palīdzības iespējām pieejama pa tālruni 80005055.

Par pagaidu mājvietu

Iedzīvotājiem, kam nepieciešama pagaidu dzīvojamā telpa, šobrīd tiek piedāvāta istaba pašvaldības viesnīcā (līdz 5 dienām). Par izmitināšanas iespējām viesnīcā aicinām sazināties ar pašvaldības policiju pa tālruni 110.

Cietušajām un apdraudētajām personām ir tiesības pieteikties pagaidu dzīvojamai telpai un vienreizējam pabalstam remontam gadījumā, ja dzīvojamā telpa vai dzīvojamā māja ir cietusi terora akta, stihiskas nelaimes, avārijas vai citas katastrofas rezultātā un Pilsētas attīstības departaments pieņēmis lēmumu aizliegt dzīvojamās mājas ekspluatāciju līdz bīstamības novēršanai.

Lai saņemtu pašvaldības izīrētu dzīvojamo telpu, kur var uzturēties līdz 6 mēnešiem, bet ne ilgāk par gadu, iedzīvotājiem jāvēršas  ar iesniegumu Rīgas domes Mājokļu un vides departamentā Brīvības ielā 49/53. Konsultāciju gadījumā lūgums sazināties pa tel. nr. 67474700.

Ja telpas tiks atzītas par atjaunojamām, dzīvokļu īpašnieki varēs pieteikties uz vienreizēju pabalstu remontam – līdz 10 000 eiro.

Svarīgi! Iedzīvotāji arī var iesniegt iesniegumus un vērsties klātienē par pašvaldības sniegtajiem pakalpojumiem arī Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centrā (AIC). Detalizētāka informācija saņemama, rakstot uz AIC e-pastu: [email protected] vai zvanot AIC uz bezmaksas tālruni: 80000800.

Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja 5. decembrī atbalstīja priekšlikumu uzsākt Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas lokālplānojuma izstrādi. Mērķis ir veicināt  galvaspilsētas vēsturiskā centra kā UNESCO Pasaules mantojuma vietas un tā aizsardzības zonas ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu, vienlaikus veidojot dzīvotspējīgu un mūsdienu sabiedrības prasībām atbilstošu pilsētvidi

Lai sasniegtu izvirzīto mērķi, lokālplānojuma izstrādes procesā tiks risināta virkne uzdevumu, kas izriet no normatīvo aktu regulējuma, lokālplānojuma mērķiem, apkopotajiem sabiedrības viedokļiem, kā arī sabiedriskajās, profesionālajās un politiskajās diskusijās iezīmētajām aktualitātēm un saistīti ar dažādām pilsētbūvnieciskām tēmām – kultūras mantojumu, publisko ārtelpu, mobilitāti, vides kvalitāti, valsts un pašvaldības pakalpojumu infrastruktūru un uzņēmējdarbību.

Lokālplānojuma uzdevums ir Rīgas centram raksturīgās kultūrvēsturiskās vides un vērtību saglabāšana, nodrošinot kvalitatīvas jaunās arhitektūras radīšanu un augstvērtīgu pilsētvides dizainu. Viens no uzdevumiem ir saglabāt un kvalitatīvi attīstīt pilsētas centra vēsturiskās telpiskās struktūras un publiskās ārtelpas, piemēram, ielas, laukumus, parkus u.c. Lokālplānojumam izvirzīto uzdevumu vidū ir Rīgas vēsturiskā centra kā reprezentatīva kultūras centra attīstība un tūrisma attīstība.

Lokālplānojumam jāveicina videi draudzīgas, efektīvas un drošas mobilitātes sistēmas attīstība, nodrošinot vēsturiskā centra sasaisti ar tā tuvējām teritorijām un pārējiem Rīgas rajoniem. Nozīmīgi ir nodrošināt vides pieejamību un pārvietošanās iespējas pilsētvidē, ņemot vērā dažādu mērķa grupu (tai skaitā personu ar invaliditāti, vecāku ar bērnu ratiņiem, senioru u.c.) vajadzības.

Starp lokālplānojuma risināmajiem uzdevumiem ir priekšnoteikumu izstrāde uzņēmējdarbības un pilnvērtīgas īpašuma izmantošanas iespēju nodrošināšanai. Lokālplānojums paredzēs daudzveidīgas publiskās un dzīvojamās funkcijas pilsētas centrā, lielmēroga darījumu un pakalpojumu funkcijas paredzot ārpus blīvas vēsturiskās apbūves. Tāpat lokālplānojums noteiks prasības inženiertehniskās apkalpes modernizēšanai, lai respektētu kultūrvēsturisko vidi, apbūves plānojuma struktūru, apbūvi un apstādījumus.

Visā lokālplānojuma izstrādes laikā plānots nodrošināt sabiedrības līdzdalību, nodrošinot dažādu mērķgrupu iesaisti, procesa caurskatāmību un informācijas pieejamību, skaidrojot plānošanas procesu un plānojuma risinājumus.