Arhīvs birkai: Rīga

Ņemot vērā laikapstākļus, meteoroloģiskās prognozes, kā arī iespējamību, ka neveidojas pietiekami izturīga ledus kārta uz Rīgas valstspilsētas pašvaldības administratīvajā teritorijā esošajām iekšzemes publiskajām ūdenstilpēm un administratīvajai teritorijai piegulošās jūras piekrastes publiskajiem ūdeņiem, pamatojoties uz Zemes pārvaldības likuma 15. panta astoto daļu un ņemot vērā Rīgas domes 20.12.2016. lēmumu Nr. 4636 “Par aizliegumu atrasties uz Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā esošo iekšzemes publisko ūdeņu un administratīvajai teritorijai piegulošās jūras piekrastes publisko ūdeņu ledus”:

No 03.01.2023. aizliegt atrasties uz Rīgas valstspilsētas pašvaldības administratīvajā teritorijā esošo iekšzemes publisko ūdeņu un administratīvajai teritorijai piegulošās jūras piekrastes publisko ūdeņu ledus!

Aizliegums neattiecas uz sekojošām vietām:

  • Ķengaraga dīķi (papildus Ķengaraga dīķī aizliegts atrasties uz ūdenstilpnes ledus 70 m attāluma no Daugavas ietekas);
  • Ūdenstilpni Vladimira Kudojara parkā;
  • Mazjumpravas muižas dīķi (papildus Mazjumpravas muižas dīķī aizliegts atrasties uz ūdenstilpnes ledus 50 m attālumā no Daugavas ietekas);
  • Bābelīti;
  • Dambjapurva ezeru;
  • Gaiļezeru – ne tālāk par 70 m no krasta līnijas;
  • Velnezeru;
  • Vecdaugavas posmu no Vabu ielas 13 līdz Mangaļsalas prospektam;
  • Ķīšezera posmos no Ostas prospekta 11D līdz Brēmenes ielai 20 – ne tālāk par 100 m no krasta līnijas un Pils kaktā starp Makšķernieku ciematu un Igates ielu 1 – ne tuvāk par 200 m no Juglas upes ietekas Ķīšezerā;
  • Juglas ezera posmos no Ulža ielas 21 līdz Mākoņu ielai 1A (Lielloka līcis) – ne tālāk par 100 m no krasta līnijas un no Strazdumuižas ielas 16 līdz Smilškalnu ielai 5 – ne tālāk par 100 m no krasta līnijas;
  • Strazdupītes posmu no Brīvības gatves 417A līdz Vidzemes alejai 1 (papildus Strazdupītē aizliegts atrasties tuvāk par 400 m no dzelzceļa tilta);
  • Līci Juglas kanālu pie Jaunciema gatves 8F (papildus aizliegt atrasties 200 m attālumā no ietekas Juglas kanālā);
  • Ziemeļupi pie SIA “Rīgas ūdens” bioloģiskās notekūdeņu attīrīšanas stacijas “Daugavgrīva” – ne tālāk kā 100 m no krasta līnijas, kā arī papildus Ziemeļupē aizliegts atrasties 100 m attāluma no ietekas Buļļupē.

Atbildība par atrašanos uz ledus vietās, kur tas nav atļauts, ir noteikta Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā. Par likuma pārkāpumu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu līdz 100 eiro.

Esiet atbildīgi!

No pirmdienas, 9. janvāra, tiks atvērta pieteikšanās Rīgas pilsētas pašvaldības projektu konkursa “Latviešu valodas apguves nodrošināšana Rīgas pilsētas iedzīvotājiem” ietvaros atbalstītajiem bezmaksas latviešu valodas kursiem.

Līdz novembrim apmācības šajos kursos plānots nodrošināt vismaz 600 iedzīvotājiem.

Bez maksas latviešu valodu ir iespēja apgūt tiem, kas deklarējuši savu dzīvesvietu Rīgā, kā arī Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri dzīvo Rīgā un var apmeklēt Rīgas pašvaldības organizētus kursus. Kursi ir pieejami pieaugušajiem Rīgas iedzīvotājiem, izņemot skolēnus un bezdarbniekus. Valodas apguve tiks nodrošināta A un B līmenī.

Informācija par pieteikšanos, tajā skaitā kontakttālrunis un izglītības iestāžu atrašanās vietas, pieejama interneta vietnē apkaimes.lv sadaļā “Integrācija”, apakšsadaļā “Latviešu valodas kursi”. Valodas apmācības vietu Rīgas iedzīvotāji paši varēs izvēlēties atbilstoši pievienotajam sarakstam. Pieteikšanās notiek, pašam dalībniekam sazinoties ar izvēlēto izglītības iestādi vai nu elektroniski, vai pa norādīto tālruni.

Pašvaldība kopš 2010. gada īsteno projektu konkursu, kurā piešķir finansējumu izglītības iestādēm latviešu valodas apguves nodrošināšanai pieaugušajiem Rīgas iedzīvotājiem. Kopš 2010. gada kursus kopā pabeiguši vairāk nekā 14 000 rīdzinieku. Šogad konkursā atbalstīti 4 projekti par kopējo summu 98 605,44 eiro.

Aicina piedalīties koncertzāles metu konkursā

Rīgas domes Īpašuma departaments sadarbībā ar Kultūras ministriju un Latvijas Arhitektu savienību aicina piedalīties starptautiskajā Rīgas filharmonijas arhitektūras metu konkursā. Pirmo konkursa kārtu izsludinās 2023. gada 18. janvārī, metu konkursa ideju iesniegšana paredzēta līdz 2023. gada 10. maijam.

Konkursa dalībnieki aicināti projektēt Rīgas filharmonijas ēku Rīgas vēsturiskajā centrā, Kronvalda parkā, pārbūvējot Rīgas Kongresu namu Krišjāņa Valdemāra ielā 5, Rīgā. Metu konkursa mērķis ir iegūt labāko, arhitektoniski un funkcionāli pārdomātāko, ilgtspējīgāko Rīgas filharmonijas ēkas un pieguļošās ārtelpas projektu, kas organiski iekļaujas pilsētvidē.

Konkursa pirmajā kārtā tiks atlasītas sešas metu idejas, to autori piedalīsies konkursa 2. kārtā. Kopējais metu konkursa atlīdzību fonds par dalību konkursa 2. kārtā ir 180 000,00 eiro, godalgu fonds 2. kārtā ir 60 000,00 eiro.

Pēc konkursa izsludināšanas, reģistrējoties konkursa mājaslapā, interesentiem tiks  nosūtīta saite ar konkursa nolikumu un papildus informāciju. Lūdzam sekot informācijai Rīgas domes Īpašuma departamenta un Kultūras ministrijas mājaslapā.

Metu konkursa vietas apskate notiks 2023. gada 15. februārī plkst. 12.00 Rīgas Kongresu namā, K. Valdemāra ielā 5, Rīgā.

Rīgas pašvaldība izmēģinājuma režīmā sāk izmantot jaunu iedzīvotāju līdzdalības platformu iesaisties.riga.lv.

Jaunā platforma ir paredzēta, lai veicinātu iedzīvotāju līdzdalību pašvaldības norisēs un paplašinātu iespējas dažādos veidos izteikt savu viedokli. Lai tajā reģistrētos un sāktu to lietot, nepieciešama aktīva e-pasta adrese. Tāpat pieslēgties iespējams ar sociālā tīkla “Facebook” kontu.

Iedzīvotājiem izmēģinājuma režīmā šobrīd iespējams piedalīties divās līdzdalības aktivitātēs: aizpildīt aptauju par iesaisti savas apkaimes norisēs un piedalīties Rīgas sajūtu kartēšanā. Kartēšanai ir paredzēti četri posmi, kuros iedzīvotājiem kartē būs jānorāda sava mīļākā vieta Rīgā, nepatīkamākā vieta Rīgā, vieta, kur visvairāk nepieciešami uzlabojumi, un vieta, ar kuru Rīgā var lepoties. Par katra jauna posma sākumu reģistrētie lietotāji saņems informāciju savā e-pastā. Pirmo divu aktivitāšu rezultātus apkopos un par tiem ziņos Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centrs.

Izvērtējot platformas darbību, paredzēts to attīstīt, piedāvājot rīdziniekiem plašākas iesaistes iespējas. Vietne iesaisties.riga.lv ir veidota uz starptautiskās platformas “Citizen Lab” bāzes, pielāgojot to Rīgas pašvaldības vajadzībām. Tā kā platforma darbojas testa režīmā, ja iedzīvotāji pamana kļūdas vai saskaras ar tehniskiem sarežģījumiem, par to jāziņo, rakstot uz e-pastu iesaisties@riga.lv.

2022. gada 14. decembrī Rīgas domē pieņemts lēmums Nr. RD-22-2069-lē “Par Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas lokāplānojuma izstrādes uzsākšanu”.

Lokālplānojuma izstrādes mērķis ir veicināt Rīgas vēsturiskā centra kā UNESCO Pasaules mantojuma vietas un tā aizsardzības zonas vispārējo ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu, vienlaikus veidojot dzīvotspējīgu un mūsdienu sabiedrības prasībām atbilstošu pilsētvidi. Lokālplānojuma izstrāde ir pamatota ar nepieciešamību iedzīvināt pašvaldības nostādnes attiecībā uz mobilitātes, publiskās ārtelpas, apbūves attīstību un iedzīvotāju piesaisti Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijā.

Lokālplānojums noteiks prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei, attēlojot pašreizējo un plānoto (atļauto) izmantošanu, izmantošanas aprobežojumus un prasības kultūrvēsturiskās vides un vērtību saglabāšanai. Tas būs galvenais ilgtermiņa teritorijas attīstības plānošanas dokuments, kas aprobežos īpašuma tiesības Rīgas vēsturiskajā centrā un tā aizsardzības zonā.

Lokālplānojuma ierosinātājs – Rīgas valstspilsētas pašvaldība.

Lokālplānojuma izstrādātājs – Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments.

Lēmums

Vairāk informācijas par lokālplānojuma izstrādes procesu pieejama: https://www.rdpad.lv/rigas-vesturiska-centra-lokalplanojums/

Pēc divu gadu pārtraukuma rīdziniekiem un galvaspilsētas viesiem atkal būs iespēja sagaidīt gadumiju kopā.

Rīgas pašvaldība aicina ikvienu 31. decembra vakarā apmeklēt laukumu pie Rīgas Kongresu nama vai Rātslaukumu, kur no plkst. 21.00 līdz plkst. 2.00 varēs baudīt gan kultūras programmu ar dažādu mūziķu uzstāšanos, gan gaismas un mūzikas improvizāciju.

Laukumā pie Rīgas Kongresu nama primāri jauniešu auditorijai uzstāsies humorroka grupa “Pirmais kurss”, grupa “Carnival Youth”, reperis Ansis ar pavadošajiem mūziķiem, kā arī repa apvienība “Kreisais krasts”. Pasākumu vadīs Aivis Ceriņš.

Savukārt Rātslaukumā plašākai auditorijai muzicēs rokgrupa “Dzelzs Vilks”, Ralfs Eilands ar pavadošajiem mūziķiem, bungu un dūdu grupa “Auļi”, kā arī alternatīvā roka grupa “Sudden Lights”. Pasākumu vadīs Uģis Joksts.

Abās norises vietās gadumijā – plkst. 00.00 – papildus kultūras programmai ir paredzēta arī neliela gaismas un mūzikas improvizācija kā simbols 2022. gada noslēgumam un 2023. gada sagaidīšanai.

Tāpat rīdziniekiem un pilsētas viesiem gadumijā – līdz plkst. 2.00 – būs pieejams svētku dāvanu un gardumu tirdziņš:

  • Doma laukumā (ar kultūras programmu);
  • Esplanādes parkā (ar muzikālo noformējumu, panorāmas ratu un “Trušu karalisti”).

Būs iespēja arī izstaigāt “Ziemassvētku gaismas taku”, aplūkojot mirdzošus gaismas objektus, kur tos papildinās pazīstamas melodijas.

Lai būtu vieglāk apmeklēt gadumijas pasākumus, 31. decembrī un 1. janvārī Rīgas sabiedrisko transportu varēs izmantot bez maksas, kā arī tiks norīkoti papildreisi.

Rīgā šogad pašvaldības organizētas uguņošanas nebūs. Šāds lēmums skaidrojams ar starptautisko ģeopolitisko situāciju un trokšņu līmeni, kas var asociēties ar karu, kā arī ar vēlmi mazināt vides piesārņojumu un netraumēt mājdzīvniekus. Rīgas pašvaldība arī aicina iedzīvotājus gadumijā neizmantot pirotehnikas izstrādājumus.

Kopš 2020. gada novembra, kad Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments atsevišķiem būvju veidiem ieviesa “zaļo koridoru” jeb paātrinātu kārtību būvniecības ieceru izskatīšanai un saskaņošanai, uzņēmēji šo iespēju ir izmantojuši 150 projektiem.

“Zaļais koridors” ir paātrināta kārtība, kādā tiek izskatīta un saskaņota būvniecības dokumentācija atsevišķu kategoriju būvniecības iecerēm. Tā attiecas uz jaunu 3. grupas ēku un 2. grupas daudzdzīvokļu ēku virs 100 dzīvokļiem būvniecību, ka arī uz zemes ierīcību, kas nepieciešama minētajai būvniecībai. 

“Mūsu mērķis, ieviešot “zaļo koridoru”, bija stimulētu uzņēmējdarbības vidi un veicināt investīciju piesaisti galvaspilsētai, būtiski atvieglojot būvniecības dokumentācijas saskaņošanas procesu un samazinot dokumentācijas saskaņošanai nepieciešamo laiku. 150 šādā kārtībā saskaņoti projekti liecina, ka uzņēmēji novērtē un labprāt izmanto “zaļā koridora” priekšrocības,” skaidro Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktora vietnieks būvniecības jautājumos p.i. Valdis Dombrovskis.

Galvenā “zaļā koridora” priekšrocība – ietaupīts laiks. Ja ierastajā kārtībā uz jaunu 3. grupas ēku un 2. grupas daudzdzīvokļu ēku būvniecības ieceres saskaņošana aizņēma vidēji 2,5 mēnešus, tad “Zaļā koridora” kārtībā – tikai 5 nedēļas. Parastajā kārtībā būvniecības ieceres izskatīšanas saskaņošanas termiņus nosaka normatīvais regulējums. “Zaļā koridora” ietvaros PAD ir izstrādājis saīsinātos termiņus. Jāņem vērā, ka nereti būvniecības ieceres dokumentācijā ir trūkumi, kas jānovērš noteiktos termiņos, pagarinot saskaņošanas laiku. Papildu laiku prasīs tehnisko noteikumu saņemšana un risinājumu saskaņošana ar komunikāciju turētājiem, izpildmērījumu veikšana, kadastrālā uzmērīšana, energosertifikācija, kā arī institūciju atzinumu saņemšana.

Rīgas domes Īpašuma departaments pabeidzis energoefektivitātes projektus Kultūras centra “Iļģuciems” ēkā, sporta skolas “Arkādija” manēžas ēkā, Rīgas 63. vidusskolā un 9. vidusskolā, kā arī Rīgas Jauno tehniķu centrā.

Visām ēkām ir veikta norobežojošo konstrukciju, fasādes un jumta pārseguma siltināšana. Kultūras centrā un sporta manēžā veikta arī logu un durvju nomaiņa, arī Rīgas 63. vidusskolā un Rīgas 9. vidusskolā ir uzstādītas jaunas, energoefektīvākas durvis. Sporta manēžā papildus veikta vārtu un apgaismojuma nomaiņa.

Projektu rezultātā uzlabojusies ēku siltuma noturība un iekštelpu klimats, nodrošināta komfortabla vide iestāžu audzēkņiem, strādājošajam personālam, sportot gribētājiem, kā arī uzlabojies ēku vizuālais izskats, radot estētiski pievilcīgu pilsētvidi apkaimes iedzīvotājiem. Kultūras nama atjaunošana veicinās Iļģuciema un apkaimes iedzīvotāju iesaisti kultūras dzīvē, bet sporta manēža varētu kļūt par Latgales priekšpilsētas sporta, atpūtas un izklaides centru, modernu Rīgas sporta skolu. Sporta manēžas ēku arī turpmāk paredzēts izmantot kā sporta bāzi pašvaldības sporta skolas “Arkādija” audzēkņiem un citiem sportot gribētājiem –  pašvaldības iestāžu darbiniekiem, valsts un pašvaldības policijas darbiniekiem, vietējo sporta klubu apmeklētājiem, kā arī individuāliem interesentiem, veicinot sportiskās aktivitātes un veselīgu dzīvesveidu.

Projektu rezultātā ir uzlabojušās ēku siltumtehniskās īpašības, paaugstinot enerģijas izmantošanas efektivitāti un līdz ar to samazinot enerģijas patēriņu, kā arī ierobežotas siltumnīcefekta gāzu emisijas. Līdz ar projektu pabeigšanu Rīgas pašvaldības izdevumi par šo objektu siltumapgādi būtiski samazināsies. Uz sporta manēžas ēkas ir uzstādīti arī saules bateriju paneļi.

Projekti realizēti Eiropas Savienības fondu darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 4.2.2. specifiskā atbalsta mērķa “Atbilstoši pašvaldības integrētajām attīstības programmām sekmēt energoefektivitātes paaugstināšanu un atjaunojamo energoresursu izmantošanu pašvaldību ēkās” un 13.1.3. specifiskā atbalsta mērķa “Atveseļošanas pasākumi vides un reģionālās attīstības jomā” ietvaros.

Kultūras centra atjaunošana izmaksāja  938 311 eiro, no tiem 700 000 eiro bija Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums, atlikusī summa – Rīgas domes finansējums.

Sporta manēžas atjaunošanas darbu kopējās izmaksas veido 2 375 241 eiro, no tiem 2 018 955 eiro ir Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums.

Kopējais projektu finansējums abām vidusskolām un Rīgas Jauno tehniķu centra ēkai ir 2 475 708 eiro, no tiem 2 104 351 eiro ir Eiropas Reģionālā attīstības fonda finansējums.

Biedrība “Ziemeļu plūsma” laipni aicina uz koncertu “Jaungada sniegpārsliņas”, kas notiks piektdien, 2022. gada 30.decembrī plkst.17.00, NVO namā (Rīga, Ieriķu iela 43a).

Koncertā piedalās kora “Perezvoni” solisti, koncertmeistare Marina Glagoļeva.

Programmā skanēs līksmas un skanīgas dziesmas un dzejoļi gadumijas noskaņās.

Ieeja koncertā bez maksas.

Ceturtdien, 29. decembrī, no plkst. 12.00 līdz plkst. 14.00 Rīgas atbalsta centrā Ukrainas iedzīvotājiem, Amatu ielā 4, notiks četrpadsmitā un šogad pēdējā darba birža. Tajā piedalīsies 9 uzņēmumi, kuri kopā piedāvās 277 vakances dažādās nozarēs. 

Šoreiz lielāko vakanču skaitu piedāvās SIA “Rimi Latvija”, kas piedāvās 200 darba iespējas zāles darbiniekiem, preču izvietotājiem, nakts darbiniekiem, fasētājiem, pavāriem, maizniekiem un konditoriem.

Ēdināšanas uzņēmums “Lido” piedāvās 20 vakances pavāriem, trauku mazgātājiem, fasētājiem un apkopējiem. MFD veselības centrs “Dziedniecība” meklēs dažādus medicīnas speciālistus, savukārt SIA “Senior Baltic” meklēs aprūpētājus un asistentus.

Mēbeļu ražotājs SIA “Bolderāja Serviss” aicinās darbā mēbeļu montētājus, CNC, zāģēšanas un līmēšanas iekārtu operatorus.

SIA “Rītausmas Steel Constructions” piedāvās darba iespējas metālapstrādē. SIA “Sormeks” aicinās darbā elektriķus, SIA “Rīgas Namīpašnieks” meklēs iekšējo remontdarbu meistarus. Tāpat biržā piedalīsies arī Rīgas domes Teritorijas labiekārtošanas pārvalde, kas aicinās darbā teritorijas uzkopšanas meistarus un traktoristus.

Iepriekš notikušajās darba biržās piedalījušies ap 100 uzņēmumu, kuri piedāvājuši Ukrainas civiliedzīvotājiem ap 3500 vakances. Šobrīd šajos uzņēmumos ir nodarbināti vairāk nekā 600 ukraiņi.

Uzņēmēji, kuri ir gatavi piedāvāt darbu Ukrainas civiliedzīvotājiem nākamajās darba biržās Rīgas atbalsta centrā, aicināti aizpildīt anketu par piedāvātajām vakancēm.
Papildu informāciju var saņemt pie Rīgas atbalsta centra Ukrainas iedzīvotājiem projektu koordinatores Rūtas Rutkas, e-pasts ruta.rutka@riga.lv,  tālrunis +371 26171368.