31.oktobrī un 1.novembrī norisinājās Nākotnes pilsētas spēle „Mana Skanste”, kuras laikā ciešā sadarbībā ar valsts, pašvaldības, nevalstisko un privāto sektoru pārstāvjiem tika rastas vairāk kā 50 un detalizētas 5 idejas nākotnes Skanstes apkaimes teritorijas attīstībai.
Nākotnes pilsētas spēli rīkoja Britu padome un Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments kā vienu no sabiedrības līdzdalības pasākumiem Skanstes apkaimes teritorijas lokālplānojuma izstrādes ietvaros. „Nākotnes pilsētas spēle” ir situācijas analīzes un ideju radīšanas metode, kas sniedz iespēju dažādu jomu, pieredžu, interešu un vecuma grupu pārstāvjiem sadarboties, radīt inovatīvas idejas un risināt ar kādu noteiktu teritoriju (pilsēta, novads, apkaime) saistītus jautājumus, lai tādējādi uzlabotu dzīves kvalitāti konkrētajā vietā. Aktivitātes ilgums ir divas dienas, kuru laikā 10 spēles posmos tiek veikta konkrētās vietas situācijas analīze un ideju ģenerēšana, ideju testēšana, izpēte un sadarbība ar ekspertiem, un visbeidzot ideju prezentēšana. Spēlē piedalījās 28 sabiedriski aktīvi rīdzinieki, kuri pārstāvēja tādas organizācijas un institūcijas kā garāžu īpašnieku kooperatīvs „Grostona”, sabiedriskā organizācija „Lapeņu kolonijas ģimenes dārzu apvienības 2. sektors”, Radošo kvartālu un teritoriju asociācija, Latvijas ainavu arhitektūras biedrība, Jauno arhitektu apvienība, „Latvijas riteņbraucēju apvienība”, invalīdu un viņu draugu apvienība ,,Apeirons”, Rīgas Tehniskā universitāte, Latvijas universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultāte, Latvijas Mākslas akadēmijas Dizaina nodaļa, projekts „(D)rain for Life”, Ziemeļu izpilddirekcija, RP SIA ,,Rīgas Satiksme”, SIA ,,Rīgas Meži’’ daļa “Rīgas dārzi un parki”, Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments un Pilsētas attīstības departaments, SIA „Arēna Rīga”, SIA „Merks”, AS „ABLV Bank”, kā arī Skanstes apkaimes iedzīvotāji.
Spēles pirmajā dienā spēles dalībnieki ieguva zināšanas par radošu domāšanu un idejām, kas radītas Nākotnes pilsētas spēles ietvaros un pārtapušas reālos projektos („Duka”, atbalsta programma „Brigāde”, „Cēsu vecpilsētas māju stāsti”, Ķekavas novada identitāte – pīlādzis u.c.). Spēles ietvaros dalībnieki tika iepazīstināti ar Skanstes apkaimes dosjē un attīstības plānošanas tendencēm nākotnē. Komandās tika izvērtēti globālie un vietējie Skanstes apkaimes teritorijas attīstības izaicinājumi, kā arī noteikti teritorijas esošie resursi un potenciāls kultūras, sociālo, ekonomisko un vides aspektu kontekstā. Pirmās dienas noslēgumā katra komanda prezentēja sākotnējās idejas, lai nākošās dienas laikā, ņemot vērā spēles vadītājas Andas Eihenbaumas un ekspertu komentārus, izstrādātu detalizētākus risinājumus un priekšlikumus Skanstes teritorijas turpmākai attīstībai. Spēles ietvaros tika pieaicināti arī jomu eksperti: arhitekte Gunta Grikmane, Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas pārstāve Katrīna Kukaine un Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta pārstāvis Guntars Ruskuls.
Spēles otrajā dienā darba rezultātā tapušās 5 komandu idejas un priekšlikumi tika prezentēti spēles ekspertiem un citiem interesentiem. Eksperti pauda viedokli, ka izstrādātās idejas tiecas rast risinājumus teritorijas ilgtspējai, lai nodrošinātu augstu dzīves un vides kvalitāti, un tās viena otru papildina. G. Ruskuls uzsvēra, ka identitātes meklējumi, ko risināja vairākas komandas, ir ļoti nozīmīgi tādai neapgūtai pilsētas teritorijai kā Skanste, un, ņemot vērā to, ka gandrīz visās piedāvātajās idejās tika apskatīta ūdens tēma, tā ir jāņem vērā, strādājot ar apkaimes teritoriju.
Komandas, kuras moto un vienlaikus radītais zīmols ir „Noķer mani Skanstē”, ideja balstīta uz zaļās domāšanas veicināšanu, efektīvu resursu un inovatīvu risinājumu lietošanu. Maksimāli izmantojot visus apkaimē pieejamos dabas resursus (ūdens, vējš, saule, gaiss), apkaimes rietumu pusē tiek kārtoti vēja ģeneratori, telpiskās struktūras centrālo daļu veido pretstraumes kanāls un zaļais koridors, tādējādi nodrošinot atraktīvu publisko telpu, kā arī rīsu lauki, kuros tiks audzēta īpaša Kanādas izcelsmes rīsu šķirne, kas piemērota arī Latvijas apstākļiem. Eksperte K. Kukaine uzsvēra, ka atbilstoši komandas idejai apkaimes teritorija ir kā laboratorija ar starptautisku mērogu, un ar šādu pieeju tiek radīta vide, kura maina esošo dzīvesveidu un veido veselīgu iedzīvotāju.
Grupa ar ideju „Biznesa dobe” piedāvā potenciālās darbavietas integrēt dabā, veidojot tādu teritorijas attīstības modeli, kurš vērsts uz savstarpēju sadarbību un izdevīgumu. Idejas pamatā ir augšanas process un simbioze starp dabu un biznesu, laukiem un pilsētu, un tās moto ir „aug bizness, ģimenes, kāposti, bietes un bērni”. Komandas ideja balstīta uz to, ka biznesa attīstību nodrošina uz vietas teritorijā pieejamie dabas resursi un apstādījumu teritorijas (t.sk., esoši mazdārziņi). Apkaimes centrālo daļu veido zinātnes centrs, izglītības iestādes un dzīvojamās ēkas, nodrošinot mājokļus apmēram 10 tūkstošiem iedzīvotāju, savukārt ap centru tiek kārtotas ražošanas un darījumu funkcijas un risināta motorizēto transportlīdzekļu piekļuve un piegāde teritorijai, veicinot pārvietoties apkaimes teritorijas iekšienē ar dažādiem nemotorizētiem līdzekļiem.
Zinātniskais centrs „Pilīte” kā viens no teritorijas attīstību un kultūras telpu veidojošiem enkurobjektiem ir uzskatāms par trešās komandas meklējumiem rast apkaimes identitāti. Ņemot vērā sociālās infrastruktūras trūkumu apkaimē, tika izstrādāta ideja par radošo laboratoriju, kurā zinātnieki un uzņēmēji, bērni un pieaugušie vienkopus būvē zināšanas, attīsta pētniecību un biznesu. Eksperte G. Grikmane norādīja, ka šī grupa ir sniegusi savu socioloģisko – antropoloģisko skatījumu uz teritorijas attīstību un idejas ietvaros tiek būvēts nākotnes ģimenes modelis un zināšanu sabiedrība.
Ar apkaimes sociālo izaicinājumu ietekmi uz telpiskās vides veidošanos strādāja grupa, kura, izmantojot Skansti kā jaunas kopienas veidošanās platformu, piedāvāja ideju pārvaldības koncepcijai. Ideja „Zvaigžņu ganības” centās rast atbildi uz jautājumu, kāda veidosies nākotnes kopiena, kuru radīs vides transformācija un jaunu iedzīvotāju parādīšanās. Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030.gadam Skanstes apkaimi paredzēts attīstīt kā centrālo biznesa teritoriju un tiek lēsts, ka apkaimes teritorijā varētu dzīvot ap 28 tūkstošiem iedzīvotāju. Ņemot vērā stratēģijā noteikto, komanda modelēja notikumu attīstību līdz 2030. gadam un pauda ideju, ka tie, kas attīstīs savu biznesu Skanstē, arī ieguldīs līdzekļus apkaimes teritorijas attīstībā. Liela loma pārvaldības plāna īstenošanā ir tieši pašvaldībai un aktīvi jāiesaistās arī pašiem iedzīvotājiem, kļūstot par īstiem apkaimes saimniekiem.
Dalībnieku, ekspertu un citu klātesošo vērtējumā par vislabāko tika atzīta ideja „Mazā Skanstes Venēcija”, kurā tiek risināti globālie klimata pārmaiņu izaicinājumi un apkaimes teritorijas pārpurvošanās. Ņemot vērā vietas vēsturi un hidroģeoloģiskos apstākļus, komanda piedāvā radīt „pievilcīgu un sakoptu purvu” un jaunu publisko ārtelpu – kanālu tīklu, kas mijas ar zaļo struktūru. Apkaimes tēlu veido ūdens telpa, kas ir savienota ar Daugavu, ar būvēm pie un uz ūdens, nodrošinot daudzveidīgas rekreācijas iespējas kopā ar zaļās struktūras elementiem. Kā nozīmīgas apkaimes vietzīmes tiek piedāvāts veidot Skanstes vārtus un bāku, kas vienlaikus būtu arī telpiskais orientieris pilsētas telpā gan pilsētas iedzīvotājiem, gan tūristiem. Mēģinot rast vietas identitāti raksturojošus elementus, komanda ierosina publiskajām ārtelpām dot Hanzas savienības pilsētu nosaukumus un piedāvā jaunus tūrisma produktus – alugondolu – un iespēju paņemt līdzi Skanstes ūdeni.
Spēles laikā izstrādātās idejas un priekšlikumi tiks izvērtēti un idejas izmantotas Skanstes apkaimes teritorijas lokālplānojuma izstrādē. Lokālplānojuma izstrāde ir uzsākta, pamatojoties uz Rīgas domes 2013.gada 18.jūnija lēmumu Nr.6330 „Par Skanstes apkaimes teritorijas lokālplānojuma izstrādes uzsākšanu, lokālplānojuma teritorijas robežas un darba uzdevuma apstiprināšanu”. Skanstes apkaimes lokālplānojuma izstrādes mērķis ir radīt priekšnoteikumus ilgtspējīgai teritorijas attīstībai, kas izriet no Rīgas pilsētas ilgtermiņa attīstības plānošanas dokumentiem, kā arī noteikt risinājumus ar mērķi sabalansēt īpašnieku un sabiedrības intereses.
