Arhīvs birkai: Buļļi

16. maijā Vakarbuļļu dabiskajās pļavās ganību ceturto sezonu sācis Latvijas Dabas fonda (LDF) mobilais Galovejas šķirnes govju ganāmpulks. Šī gada ganību sezona tiek atklāta Rīgas pilsētas Vakarbuļļos – pļavā pie Buļļupes ietekas Lielupē, kā arī Lielajās Vakarbuļļu pļavās. Noganīšana plānota tā, lai mazajā Vakarbuļļu pļavā var izziedēt pļavu augi, kuru sēklas plānots izmantot Daugavgrīvas pļavu atjaunošanai.

LDF eksperte Baiba Strazdiņa skaidroja, ka arī šajā gadā LDF ganāmpulku izmantos īpaši aizsargājamās teritorijās iekļautu īpaši aizsargājamo biotopu noganīšanai. Ganīšanas laikus un intensitāti pielāgojot zālāju biotopu atjaunošanas vajadzībām, tiks veikta ne tikai noganīšanas, bet arī biotopu atjaunošanas darbs.

Noganīšanu sāks ar aizaugušo Lielo Vakarbuļļu pļavas tālāko pļavas galu, kur pagājušā gada rudens un ziemas mēnešos veikta niedru pļaušana. Tā kā jaunie niedru dzinumi ir saldi un barojoši, LDF cer, ka vismaz daļu no jaunajām niedrēm govis noēdīs, tā dodot iespēju niedru pārņemtajās pļavas daļās sadīgt un izaugt citiem pļavu augiem, tai skaitā gladiolām, kuru sēklas šīs pļavas augsnē ir sadīgušas lielā skaitā.

“Noēdot daļu no ātri augošajām niedrēm, grīšļiem, augstajām graudzālēm un vīgriezēm, tiks dota labāka iespēja izziedēt zemākiem augiem, kuri savādāk būtu augsto un ātri augošo augu nomākti”

stāsta Latvijas Dabas fonda komunikācijas vadītāja Liene Brizga-Kalniņa.

Vakarbuļļu pļavas LDF apsaimnieko un atjauno sadarbībā ar Rīgas domi, kuras īpašumā ir šī teritorija. Šīs pļavas ir sarežģītas pļaušanai ar traktortehniku, kā arī nopļautā izvākšana ir apgrūtināta. Noganīšana samazina no pļavas aizvācamās zāles un siena apjomu, kas būtiski atvieglo tās apsaimniekošanu.

Abas Vakarbuļļu pļavas ir pieejamas pastaigām. Govis ir miermīlīgas, draudzīgas un radinātas pie cilvēku klātbūtnes. Ganāmpulka koordinatori ganības regulāri uzrauga, turklāt govis aprīkotas ar raidītājiem, lai tās var pieskatīt arī attālināti.

Mobilā ganāmpulka veiktā noganīšana ir viens no labākajiem veidiem dabisko pļavu atjaunošanai. Dabiskās pļavas ir viena no izcilākajām Latvijas dabas vērtībām – augu daudzveidība tajās ir līdzvērtīga tai, kāda sastopama tropiskajos mežos. Latvijā vienā kvadrātmetrā dabiskās pļavas atrastas apmēram 50 augu sugas. Šovasar mobilais ganāmpulks darbu dabisko pļavu labā veiks arī citviet Latvijā – Daugavgrīvā un Priekuļos, kur šogad ganīsies pirmo reizi, kā arī Vakarbuļļos, Jelgavā, Līgatnē, Jūrmalas pilsētas Priedaines pļavā, Randu pļavās un Ziemeļgaujas Marsos, kur ganīšana notikusi jau iepriekš.

Dabisko pļavu un ganību Latvijā pašlaik palicis ļoti maz. Pirms 100 gadiem šādas pļavas sedza 30% no Latvijas teritorijas, taču šobrīd tās aizņem tikai 0,9% no Latvijas teritorijas (jeb 67 000 hektāru). Līdz ar to ir ļoti svarīgi saglabāt un uzturēt visas dabiskās pļavas, lai Latvija nezaudētu šo dabas, kultūrvēstures un arī ekonomisko vērtību!

Vienas no dabas daudzveidības ziņā izcilākajām vietām Rīgā ir Vakarbuļļu pļavas, kas vēsturiski saglabājušās no tiem laikiem, kad pilsēta vēl tik tālu nebija izpletusies. Tomēr nepiemērotas apsaimniekošanas dēļ dabas vērtībām Vakarbuļļos draud izzušana, tāpēc Latvijas Dabas fonds jau vairākus gadus tajās veic apsaimniekošanu dabas atjaunošanai. Arī šajā pavasarī veikti vairāki darbi, arī niedru pļaušana.

Vakarbuļļos sastopams unikālais biotops Piejūras zālāji, kas ir izplatīts tikai Baltijas jūras piekrastē. Latvijā šis biotopa veids ir ļoti rets – to kopējā platība nepārsniedz 180 ha. Piejūras zālāji izceļas ar lielu sugu daudzveidību, jo tajos sastopams gan sausām un mēreni mitrām vietām raksturīgs augājs, gan mitru un slapju vietu augu sabiedrības, gan arī augi, kuri aug tikai iesāļās augsnēs. Vakarbuļļu zālājos aug tādas aizsargājamo augu sugas kā jūrmalas armērija, purva mātsakne, gmelina alise un jumstiņu gladiola. Tomēr lielu teritorijas daļu ir pārņēmušas parastās niedres un parastās vīgriezes, kas nomāc sugu daudzveidību. Tas saistīts ar nepietiekamo pļavu apsaimniekošanu iepriekšējās desmitgadēs un izmaiņām vietas hidroloģiskajā režīmā.

“Rīga ir ne tikai mūsu lielākā metropole, bet arī pilsēta, kuras teritorijā ir sastopamas daudzas dabas vērtības, starp tām arī dabiskās pļavas. Šobrīd visā pasaulē un arī Latvijā dabas nozīme urbānajā vidē iegūst arvien lielāku nozīmi – pilsētās veidojas vietas, kurās var augt un izplatīties dažādas savvaļas sugas, dabas klātbūtne arī nodrošina dažādus ekosistēmu pakalpojumus – tīru gaisu, ūdens attīrīšanu, plūdu regulāciju, oglekļa uztveršanu, un, protams, sniedz pilsētu iedzīvotājiem iespēju atpūsties un stiprināt savu mentālo labsajūtu,”

stāsta Ģirts Strazdiņš

Lai dabas daudzveidība šajās teritorijās atgrieztos, Latvijas Dabas fonds jau vairākus gadus apsaimnieko šīs teritorijas, veicot dažādus darbus. Sadarbībā ar Rīgas domi jau vairākus gadus LDF organizē pļavas noganīšanu ar mobilā ganāmpulka palīdzību. Tomēr balti melnās Galoveju šķirnes govis, kuras vietējie iedzīvotāji jau iepazinuši, ar niedrēm aizaugušās daļas nevar pievārēt, tāpat šīs teritorijas ir ļoti sarežģīti nopļaut mitruma dēļ. Tāpēc šajā pavasarī Latvijas Dabas fonds, izmantojot speciālu pļaušanas tehniku, kas īpaši piemērota darbam pārmitrās vietās, veica niedru pļaušanu 3 ha platībā.

Ar Latvijas vides aizsardzības fonda atbalstu, īstenojot projektu “Pļavu biotopu atjaunošana Vakarbuļļos” Latvijas Dabas fonds turpinās apsaimniekot pļavas, likvidējot niedres un atjaunojot pļavu hidroloģisko režīmi.

“Vakarbuļļu pļavas parāda, cik viegli un ātri mēs zaudējam dabas vērtības un arī to, cik sarežģīti ir tās atjaunot. Tomēr mūsdienu situācijā, kad valda dabas un klimata krīze, šādas teritorijas ir ārkārtīgi būtiskas, un ceram, ka jau drīzumā mūsu apsaimniekotajās teritorijās daba būs ieguvusi jaunu iespēju,” saka Ģirts Strazdiņš, projekta vadītājs Latvijas Dabas fondā.

Latvijas Dabas fonds ir viena no lielākajām dabas aizsardzības nevalstiskajām organizācijām Latvijā, kas darbojas jau vairāk nekā 30 gadus. Tā misija – Latvijas dabas daudzveidības saglabāšana un atjaunošana.

NVO pasākumu rīkošanai Rīgā bez maksas ir pieejamas vairākas telpas:

  • NVO namā – Ieriķu ielā 43a;
  • E.Smiļģa ielā 46;
  • Daugavpils ielā 31;
  • Gobas ielā 6a. 

Šoreiz iepazīstinām ar piedāvājumu Bolderājā, Gobas ielā 6a (Apkaimju iedzīvotāju centra Bolderājas punktā) – 1. stāvā NVO pārstāvjus gaidīs gaiša un mājīga sanāksmju telpa (platība – 20 m2).

Telpa ir pieejama darba dienās no plkst. 9.00 līdz 21.00, sestdienās un pirmssvētku dienās no plkst. 9.00 līdz 20.00.

Sanāksmju telpā var uzņemt līdz 15 dalībniekiem. NVO aicinātās nākt un darboties – rīkot sanāksmes, darba grupas, apspriedes, apmācības, mēģinājumus, radošās darbnīcas, individuālas tikšanās un galvenais – biedroties! Īpaši šo iespēju izmantot aicinām tuvējo apkaimju NVO, kas darbojas Bolderājā, Buļļos, Daugavgrīvā, Kleistos, Voleros un Spilvē.

Pieteikt telpu Gobas ielā var ērti un vienkārši, aizpildot telpu pieteikumu elektroniski: https://apkaimes.lv/integracija/par-nvo-namu/rezervacija/  

Lūdzam telpu rezervāciju veikt laicīgi – noteikumi paredz, ka pieteikumus iesniedz ne vēlāk kā 2 nedēļas pirms pasākuma. 

Plašākai informācijai par NVO nama darbību, pasākumiem un telpu vai aprīkojuma pieteikšanu un izmantošanu aicinām sazināties ar NVO nama darbiniekiem, rakstot uz e-pastu: [email protected] vai zvanot pa tālruni 67848902