Arhīvs birkai: Integrācija

Hroniski slimo bērnu draugu biedrība “Sūrābele” aicina mācīties un stiprināt latviešu valodu.

Pārejot uz izglītību valsts – latviešu valodā, lielai daļai cittautiešu ģimeņu ir stresa situācija, ja vecāki paši nezina vai zina ļoti slikti latviešu valodu, tāpēc nevar palīdzēt saviem bērniem. Ģimenēs, kurās aug bērns ar īpašām vajadzībām, bieži vien problēma ir vēl asāka, ja bērnam ir komunikācijas problēma.

Hroniski slimo bērnu draugu biedrība “Sūrābele” sākusi projektu “Kopā latviski”, aicinot pulcēties latviešu valodas klubiņā.

Pasākuma afiša


Nodarbības no 1. jūnija notiks pirmdienās 15:00 kopienas centrā “Ābeļzieds” Pārdaugavā.


Pirmajā stundā paredzētas valodas nodarbības cittautiešiem, lai apgūtu vai nostiprinātu latviešu valodas pamatus, bet no 16:00 piedalīties aicināts ikviens, lai kopā lasītu, klausītos, zīmētu, veidotu un sarunātos.

Kopējais spēj vienot dažādu tautību cilvēkus, un kontaktējoties rodas draudzība, kas nebeidzas pēc atsevišķām tikšanās reizēm. Valodu barjera nereti rada neveiklības sajūtu. Savstarpējie kontakti noārda barjeras.

Lai piedalītos, biedrība “Sūrābele” aicina pieteikties, zvanot uz tālruni  29182048 Mudītei.

Kopienas centrs Ābeļzieds

Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

Vairāk par finansēšanas konkursiem – ŠEIT.

 

Krišjāņa Barona muzejs (Rīga, Krišjāņa Barona iela 3-5) 17. maijā no plkst. 11.00 līdz 14.00 aicina uz pasākuma cikla “Svētdienas sarunas pie Barona” trešo nodarbību. Pasākumu ciklā aicināti tikties seniori, lai pavadītu laiku saturīgās sarunās un radošās nodarbēs.

17.maija nodarbības vadmotīvs ir “Māju svētība!”

Uz kopīgu sarunu aicinās žurnāliste Lia Guļevska un dziedātājs Adrians Kukavass — māsa un brālis ar grieķu izcelsmes saknēm. Viņi sarunā dalīsies pieredzē par identitāti, piederību un kultūras mantojuma saglabāšanu Latvijā. Saruna atklās, kā ģimenes saknes un kultūras atmiņa ietekmē profesionālo ceļu gan žurnālistikā, gan mūzikā. Tikšanos papildinās Adriana Kukavasa muzikālais skatījums, kā arī Lias Guļevskas meitas, radioteātra režisores Diānas Sproģes stāsts par viņas sarakstītajām grāmatām.

 

Radošo darbnīcu dalībniekiem vadīs māksliniece Jevgenija Parfjonova, savukārt par veselīgu nodarbības noslēgumu rūpēsies kustību un mākslas terapeite Dana Fedulova. Sarunu moderēs Andris Ērglis.

Nodarbības aktivitātes dokumentēs fotogrāfs Ivars Puķe.

Pasākuma gaitā tēja, kafija, našķi.

Nodarbības notiek bez maksas.

Projektu īsteno Memoriālo muzeju apvienības Krišjāņa Barona muzejs un Rakstnieku muzeju biedrība “Pils”.

Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.


Vairāk informācijas:
Krišjāņa Barona muzejs

+371 67284265, +371 29120216

barons@memorialiemuzeji.lv


 

20. maijā Imantā (Slokas ielā 161, k-2) notiks NVO nama sezonas noslēguma pikniks, kurā sarunu centrā būs māksla pilsētvidē – “Sienas gleznojumi Tavā apkaimē – kultūras daudzveidība vai strīdus ābols?”. Pasākums norisināsies no plkst. 18.00 līdz 20.30 (ierašanās no plkst. 17.30).

Pēdējos gados ielu māksla Rīgā kļuvusi arvien pamanāmāka – sienu gleznojumi, grafiti un murāļi veido jaunas vizuālās identitātes apkaimēs, vienlaikus raisot diskusijas par estētiku, sabiedrisko telpu un kopienu līdzdalību. Vai ielu māksla bagātina pilsētvidi un stiprina vietējo identitāti, vai kļūst par konfliktu avotu starp dažādām sabiedrības grupām?

Vakara īpašais viesis Dainis Rudens – mākslinieks, kura darbi sastopami daudzviet Rīgas apkaimēs – dalīsies pieredzē par ielu mākslas projektiem, to tapšanas procesu un sadarbību ar vietējām kopienām. Saruna izgaismos gan radošos, gan praktiskos aspektus – no idejas līdz realizācijai publiskajā telpā.

Turpinājumā Linda Veisa, Sarkandaugavas attīstības biedrības valdes priekšsēdētāja, Ruta Beināre, biedrības “Zasulaukam un Šampēterim” valdes locekle un Vaiva Gavare, Rīgas Pilsētas attīstības departamenta Pilsētvides dizaina un inženierbūvju pārvaldes Vides projektu nodaļas galvenā māksliniece dalīsies ar savu pieredzi par sienu gleznojumu tapšanu apkaimēs, iezīmējot gan ieguvumus, gan izaicinājumus. Saruna pāraugs diskusijā, kurā dažādu skatpunktu pārstāvji analizēs ielu mākslas lomu pilsētvidē un tās ietekmi uz apkaimju sociālo un kultūras vidi. Vienlaikus īpaša uzmanība tiks pievērsta praktiskajai pusei – kā notiek sienu gleznojumu saskaņošana: kur vērsties, kāda ir procedūra, kādi dokumenti jāiesniedz un kas jāņem vērā, ja ir ideja, finansējums un vēlme īstenot ieceri pilsētvidē.

Diskusiju moderēs Valts Valters Kronbergs, jaunais pētnieks un kurators, kura intereses aptver laikmetīgās mākslas nozīmju veidošanās procesus. Kā pētnieks un koordinators piedalījies projektā “Graffito! Jauniešu labbūtības konteksti ielu mākslā”, kurā analizēti vairāk nekā 400 grafiti un īstenotas mākslā balstītas izglītības aktivitātes.

Pasākums norisināsies neformālā, piknikam raksturīgā atmosfērā, radot iespēju ne tikai klausīties un diskutēt, bet arī savstarpēji iepazīties un apmainīties ar idejām.


Dalība pasākumā bez maksas, iepriekš reģistrējoties – ŠEIT.


NVO nams aicina piedalīties apkaimju iedzīvotājus, nevalstisko organizāciju pārstāvjus, radošo nozaru profesionāļus un ikvienu interesentu, kam rūp pilsētvides attīstība un publiskās telpas kvalitāte.

Pasākuma laikā tiks veikta foto un/vai video uzņemšana publicitātes vajadzībām. Pasākumu organizē Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra Nevalstisko organizāciju atbalsta sektors sadarbībā ar nevalstiskajām organizācijām.

 

Pirmo reizi šajā apkaimē 16. un 17. maijā dzelzceļa stacijā “Zasulauks” apkārtnes iedzīvotāji un stacijas viesi varēs novērtēt savu gatavību krīzes situācijām.

Izstāde būs bez maksas un apmeklētāji varēs praktiski saprast, kas nepieciešams 72 stundu somā un kā sagatavoties situācijām, kad palīdzība var kavēties.

Otra izstādes daļa aicina ielūkoties Zasulauka un Šampētera kaimiņu “somās” jeb tajā, kas izpaliek ārpus oficiālajām vadlīnijām, tomēr cilvēki paši uzskata par svarīgu krīzes gadījumā. Tieši šī izstādes daļa, kas tapusi, intervējot tuvējās apkārtnes iedzīvotājus, aicina apmeklētājiem izprast savu personīgo gatavību neplānotām situācijām un, iespējams, atbildēt uz jautājumiem, kas atlikti.

18. maijā ikviens ir aicināts pieteikties uz klātienes diskusiju Kalnciema studijā (Kalnciema iela 48), kurā kopā ar apkaimes biedrību “Zasulaukam un Šampēterim”, Rīgas Civilās aizsardzības pārvaldes un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta ekspertiem atbildēs uz izstādē iesniegtajiem jautājumiem, kā arī skaidros, kā tieši mūsu apkaimē sagatavoties krīzes situācijām.

 Dalība diskusijā tikai ar iepriekšēju pieteikšanos – ŠEIT.

Pasākumam tiks nodrošināta tiešraide biedrības Facebook lapā.

Projektu īsteno biedrība “Zasulaukam un Šampēterim”, un tas tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

 

13. maijā plkst. 15.00 Rātsnama Ainavu zālē notiks Rīgas domes Konsultatīvās padomes sabiedrības integrācijas jautājumos sēde.

Sēdes darba kārtībā:

1. Informācija par Rīgas iekļaujošas un saliedētas sabiedrības pamatnostādņu 2026.-2032. gadam sagatavoto projektu.
2. Dažādi jautājumi.

Rīgas domes Konsultatīvās padomes sabiedrības integrācijas jautājumos mērķis ir nodrošināt nevalstiskā sektora līdzdalību Rīgas valstspilsētas pašvaldības sabiedrības integrācijas politikas plānošanā, īstenošanā un novērtēšanā.

Konsultatīvās padomes sastāvā ir Rīgas domes institūciju un nevalstisko organizāciju pārstāvji, kas darbojas sabiedrības integrācijas jomā.


Vairāk par Rīgas domes Konsultatīvo padomi sabiedrības integrācijas jautājumos var uzzinātŠEIT.

Papildu informācija par Konsultatīvās padomes sabiedrības integrācijas jautājumos sēdi 13.05.2026. – pa tālruni 67181657 vai e-pastā dace.paegle@riga.lv.

 

9. maijā aicinām svinēt Eiropas dienu Vērmanes dārzā! Visas dienas garumā apmeklētājus gaidīs daudzveidīgas aktivitātes, ko kopā ar Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā un Rīgas pašvaldību piedāvās Eiropas Savienības dalībvalstu vēstniecības Latvijā, ministrijas un citi partneri.

Pasākuma laikā būs iespēja iepazīt dažādu Eiropas valstu kultūru un iniciatīvas, piedalīties aktivitātēs, kā arī uzzināt vairāk par iespējām, ko sniedz Eiropas Savienība. Programmā paredzētas arī aizraujošas diskusijas par Eiropas nākotni un sabiedrībai būtiskiem jautājumiem.

Pasākuma programma:

11.00. Diskusiju telts darbības uzsākšana (diskusiju telts).

12.00 Pasākuma atklāšana (Vērmanes dārza lielā skatuve).

12.30 Latvijas Republikas Zemessardzes orķestris un Zemessardzes koris “Stars”.

13.00 Bērnu vokālā grupa “Dzeguzīte”.

13.30 Parka tiešraides.

14.00 Jauktais koris “Mūza” un senioru koris “Dižmuklājs”.

14.30 Parka tiešraides.

15.00 Tautas deju ansamblis “Liesma”.

15.30 Flamenko deju studija “Duende”.

16.00 Metālpūšaminstrumentu kvintets “Brass:Edu”.

16.30 Parka tiešraides.

17.00 “Astro’n’out”.

Visas dienas garumā – DJ Linda Samsonova. Pasākumu vadīs – Ketija Šēnberga un Tomass Pildegovičs. Pasākuma laikā tiešraides vadīs Artūrs Mednis.

Diskusiju telts programma

11.00-11.50 Eiropas komisāra (starppaaudžu taisnīgums, jaunatne, kultūra un sports) Glena Mikalefa saruna ar jauniešiem (angļu valodā).

12.30-13.20 – Sabiedrības iesaiste.
Diskusija-koprades akrivitāte Man ir ideja! Atbalsti? Moderators: Liene Valdmane biedrības Eiropas Kustība Latvijā ģenerālsekretāre.

13.30-14.20 – Inovācijas un konkurētspēja.
Spēcīgāki kopā: Eiropa kā pamats izaugsmei, iespējām un noturībai. Moderators: Ieva Treija, Finday.lv līdzdibinātāja un “Labs of Latvia” redaktore.

14.30-15.20 – Bio daudzveidība pilsētā
No balkona dobes līdz parkam: kur pilsētā slēpjas bioloģiskā daudzveidība? Moderators: Līga Stokmane – Blaua, Eiropas klimata pakta vēstnese, vides eksperte.

15.30-16.20 – Drošība. Zemessardzē gūtā pieredze – tikai personīgs bonuss vai ieguvums visai sabiedrībai?

9. maijā visā Eiropā un arī Latvijā plaši tiek atzīmēta Eiropas diena. Šie svētki vieno mūs kopīgā izpratnē par mieru, sadarbību un demokrātiskām vērtībām, kas jau vairāk nekā septiņus gadu desmitus veido Eiropas Savienības pamatu.

Šodien Eiropas Savienība apvieno 27 valstis un vairāk nekā 440 miljonus iedzīvotāju, kuri kopīgi strādā, lai stiprinātu drošību, veicinātu ilgtspējīgu attīstību un veidotu labklājīgu nākotni visā Eiropā. Pasaulē, kurā pieaug nenoteiktība un izaicinājumu netrūkst, cieša sadarbība starp Eiropas valstīm ir mūsu spēks. Tā palīdz stiprināt Eiropas drošību un noturību, aizsargāt mūsu brīvības un tiesības, kā arī nodrošināt iespēju pašiem lemt par savu nākotni.

Eiropa aizsargā to, kas cilvēkiem ir svarīgs: mūsu tiesības, brīvību un dzīvesveidu. Tā rada iespējas mācīties, strādāt un attīstīt uzņēmējdarbību, kā arī sniedz atbalstu brīžos, kad sabiedrībai jāpārvar krīzes vai sarežģīti apstākļi.

Vienlaikus Eiropas diena atgādina, ka demokrātija nav pašsaprotama. Tā ir jāstiprina un jāsargā ik dienu. Ikviena cilvēka balss ir nozīmīga, un tieši līdzdalība, interese un iesaiste palīdz veidot stipru un noturīgu Eiropu.

Eiropas diena ir iespēja iepazīt Eiropas Savienības sniegtās iespējas, piedalīties diskusijās un svinēt mūsu kultūru daudzveidību. Aicinām ikvienu iesaistīties Eiropas dienas pasākumos!

 

Maijā NVO nams aicina Rīgas nevalstisko organizāciju pārstāvjus piedalīties četros tiešsaistes semināros. Apmācības vadīs pieredzējuši lektori, kuri sniegs ne tikai teorētiskas zināšanas, bet arī praktiskus padomus un piemērus no savas profesionālās darbības.

Ieskatieties NVO nama maija semināru piedāvājumā un reģistrējieties:

 6. maijā plkst. 14.00–17.15 “Nevalstisko organizāciju dokumentu pārvaldības sistēma: prasības, digitālā vide un labā prakse”, lektore Ineta Laše. Aicinām reģistrēties – ŠEIT.

13. maijā plkst. 14.00–17.00 “Prāta treniņi labsajūtai”, lektore Ieva Johansson. Aicinām reģistrēties – ŠEIT.

20. maijā plkst. 15.30–16.30 “Kiberdrošība un mākslīgais intelekts NVO ikdienā”, lektors Mārtiņš Vecstaudžs. Aicinām reģistrēties – ŠEIT.

27. maijā plkst. 14.00–17.00 “Projektu finansēšanas konkursi nevalstiskā sektora organizācijām”, lektore Alise Vītola. Aicinām reģistrēties – ŠEIT.

Dalība semināros ir bez maksas.

NVO nama semināri ir lieliska iespēja biedrību un nodibinājumu pārstāvjiem ne tikai iegūt jaunas prasmes, bet arī veidot kontaktus un dalīties pieredzē ar citām NVO.

Informējam, ka semināru laikā var tikt veikta foto un/vai video uzņemšana ar mērķi atspoguļot informāciju par semināru publicitātes materiālos.

 

21. aprīlī noslēdzās pirmais atlases process apkaimju kopienu attīstības programmā, dalībai apstiprinot pirmās 60 apkaimes kopienas no kopumā 225 pieteiktajām. Programmas “Drošas kopienas” mentoru atbalstu, zināšanas un finansējumu savām iniciatīvām saņems apkaimju kopienas 40 pašvaldībās no kopumā 42 pašvaldībām Latvijā.

Ar dalībai programmā apstiprinātajām kopienām var iepazīties šeit.

Rīgā pirmajā programmas uzsaukumā dalībai kopienu attīstības programmā apstiprinātas divas apkaimes kopienasImanta 6 un Pļavnieku apkaimes biedrība.

Kopienas dalībai programmā tika atlasītas divās kārtās. Pirmajā tika vērtēta kopienas atbilstība programmai, savukārt otrajā kārtā notika intervijas, padziļināti iepazīstot pieteicējus. Atlasē bija ievērojama konkurence – 88,9% dalībnieku jeb vairāk nekā 200 kopienu izturēja pirmo kārtu un tika virzītas tālāk.

Tik plašs un daudzveidīgs pretendentu skaits uz 60 vietām programmā nozīmēja arī sarežģītus lēmumus reģionālajām atlases komisijām – katrai bija jāatlasa 12 savā reģionā uzņemamās apkaimes kopienas. Kā atzīst Uldis Dūmiņš no Zemgales NVO atbalsta centra, kurš kopā ar komandu lēma par 58 kopienu atlasi: “Atlasīt kopienas bija patiešām izaicinoši. Pieteikušies bija ļoti motivēti dalībnieki un mums ar kolēģiem nācās pieņemt grūtus lēmumus, ņemot vērā programmas nosacījumus, pieejamo vietu skaitu un nepieciešamību nodrošināt līdzsvarotu ģeogrāfisko pārklājumu visos Latvijas reģionos.”

150 stundas aizkustinājuma, smieklu un pārsteigumu kopienu intervijās

Vienlaikus interviju process atklāja arī to, cik dažādas var būt savā apkaimē un to cilvēku attīstībā ieinteresētās kopienas, un atgādināja, ka par cilvēku aktivitāti nevar spriest tikai pēc publisko projektu īstenošanas. Interviju laikā bija iespēja iepazīt arī tādas kopienas, kas gadiem dara nozīmīgu darbu savās apkaimēs, bet bieži paliek nepamanītas, jo nepiesaista publisko finansējumu. Pēc aizvadītām 34 intervijām Kurzemes NVO centra pārstāve Maija Jankovska stāsta: “Ļoti izbaudījām interviju procesu – bija gan smiekli, gan aizkustinājuma asaras. Vērojama milzu dažādība – no kopienām, kuras jau sen zina, ko dara un no kurām var tikai mācīties, līdz pavisam jaunām iniciatīvām vietās, kur līdz šim šķitis, ka ‘te jau nekas nenotiek’.” Arī Valmieras novada fonda pārstāve Liene Liepiņa atzīst, ka interviju process devis daudz iedvesmas: “Kopienas Vidzemē veido fantastiski cilvēki. Ja būs tādi cilvēki, tad laukiem būs būt,” pauž Liene, vienlaikus atzīmējot arī pārsteigumu par to, ka Vidzemes lauku teritorijās apkaimju kopienas izrādījušās aktīvākas nekā pilsētās.

Programma kā atspēriens jaunām apkaimes kopienām

Vairāki topošo apkaimes kopienu pārstāvji intervijās atzina, ka iespēja piedalīties programmā un tās pieejamība arī vēl tikai topošām kopienām, ir bijusi izšķiroša viņu lēmumā sākt meklēt domubiedrus apkaimē un uzņemties atbildību par kopienas attīstību. Latvijas Pilsoniskās alianses kopienu koordinatore Sandra Feldmane dalās ar piemēru no Saulkrastu novada: “Bija sajūta, ka pirmajā uzsaukumā neviens nepieteiksies, taču atkal pierādījās, ka reizēm pietiek ar viena cilvēka iniciatīvu. Kāds iedzīvotājs pēc pārcelšanās uz Saulkrastiem jau divus gadus prātojis, ka vajadzētu aktivizēt un savest kopā kaimiņus. Viņš iepazinies ar vietējo aktīvisti, kuru pazīst teju visi – un šobrīd viņi kā topošā Zvejniekciema kopiena jau ir daļa no programmas!”

Līdzīgu sajūtu intervijās paudušas arī citas kopienas – tās saredz, ka dalība programmā sniegs ne tikai praktisku atbalstu, atpazīstamību un pārliecību par savām iecerēm, bet arī iedrošinās citus apkaimes iedzīvotājus pievienoties un noticēt, ka dalība apkaimes kopienā ir svarīga, ja jau tās aktivitātes tiek atbalstītas un tām tic pat svešinieki.

Savukārt Mārupes novada Jaunburtnieku apkaimes pārstāvis atlases intervijā atzina, ka īpaši nozīmīga ir programmas piedāvātā piekļuve jaunām metodēm, pieredzei un iespējām, kā attīstīt savu darbu apkaimē: “Nevajag izgudrot riteni no jauna. Programma “Drošas kopienas” ir kā ritenis, kurš jau ir izgudrots – lec virsū un brauc!”.

“Vai tev jau zied?” — kopīgi iedēstīta piederības sajūta

Latgalē interviju process izgaismoja programmas pievienoto vērtību reģionālo NVO atbalsta centru sadarbībai ar sabiedrību. Kā stāsta Dienvidlatgales NVO atbalsta centra koordinators Oskars Zuģickis: “Programmai Latgalē bija pieteikušās gan biedrības un kopienas, gan arī tematiskās iedzīvotāju interešu grupas. Lai gan šajā programmā ģeogrāfiskā piederība ir būtisks priekšnosacījums dalībai, saziņā ar kopienām gan ieguvām vērtīgu informāciju par Latgales plānošanas reģionā esošo kopienu aktivitāti, gan iepazinām daudzus mums iepriekš mazāk zināmus aktīvistus. Ir gandarījums par kopienu prieka un cerību pilniem zvaniem par iekļūšanu programmā.” Viena no dalībai programmā Latgalē apstiprinātajām kopienām – Dubuļu kopiena no Rēzeknes novada – izceļ mazo, simbolisko notikumu spēku, kas palīdz stiprināt piederības sajūtu: “Pēc programmas atklāšanas pasākuma iedvesmota devos mājās, un, tiekoties ar savu kopienu, stādījām narcises. Uz katra stādu podiņa uzrakstījām, kas mūsuprāt ir kopiena. Katrs aizgāja mājās ar savu podiņu, un pēc kāda laika tajos sāka ziedēt narcises. Vēlāk, satiekoties, viens otram jautājām: “Vai tev jau zied?” Tieši šādi mazi, šķietami vienkārši pārsteigumi patiesībā ir ļoti svarīgi.”

Rezumējot pirmo atlases procesa noslēgšanos, programmas “Drošas kopienas” vadītāja Inese Puriņa atzīst, ka lielākais gandarījums ir apziņa, ka programmas veidošanā izdarītās izvēles ir bijušas pareizas un atbilstošas šodienas sabiedrības vajadzībām: “Patīkami apzināties, ka lielākajai daļai dalībnieku galvenā motivācija dalībai programmā ir saistīta ar iespēju gūt zināšanas, kontaktus un pieredzi, un mazāk ar iespēju saņemt finansiālo atbalstu. Tas apliecina, cik svarīgi ir iedvesmot un atbalstīt cilvēkus savstarpējo attiecību veidošanā savā dzīvesvietas apkaimē, un tas ir vienlīdz būtiski gan lielpilsētās, gan mazpilsētās un lauku teritorijās.”

Šo sajūtu – kopā radīt, augt un priecāties par mazām, bet nozīmīgām pārmaiņām – programmas īstenotāji vēl visām kopienām:

gan tām, kuras dalību programmā sāks jau šopavasar, gan tām, kuras programmas komanda gaidīs pievienojamies nākamajās atlases kārtās.

Tuvākā – no 2026. gada 21. septembra līdz 21. oktobrim.

Programma “Drošas kopienas” Latvijā darbosies no 2026. līdz 2029. gadam un to īsteno Latvijas Pilsoniskā alianse sadarbībā ar reģionālajiem partneriem – Dienvidlatgales NVO atbalsta centru, Kurzemes NVO centru, Valmieras novada fondu un Zemgales NVO centru. Programma ir daļa no projekta “Sabiedrības noturības stiprināšana un kopienu pašorganizēšanās veicināšana”, kuru līdzfinansē Eiropas Savienība un Latvijas valsts.

Informāciju sagatavoja:
Anna Paula Gruzdiņa
Komunikācijas speciāliste
Latvijas Pilsoniskā alianse

 

NVO nams aicina Rīgas nevalstisko organizāciju – biedrību un nodibinājumu – pārstāvjus piedalīties tiešsaistes seminārā “Nevalstisko organizāciju dokumentu pārvaldības sistēma: prasības, digitālā vide un labā prakse”, kas notiks 6. maijā no plkst. 14.00 līdz 17.15.

Semināru vadīs Ineta Laše – Latvijas Nacionālā arhīva Daugavpils zonālā valsts arhīva vecākā eksperte konsultante ar vairāk nekā 28 gadu pieredzi dokumentu un arhīvu pārvaldībā, kā arī vieslektore Daugavpils Universitātē.

Semināra mērķis ir sniegt koncentrētu un praktiski pielietojamu ieskatu par dokumentu pārvaldību NVO – no normatīvajām prasībām līdz ikdienas darba organizēšanai un digitālajiem risinājumiem.

Programmā:

 normatīvais regulējums un dokumentu pārvaldības nozīme NVO darbībā;

dokumentu veidošanas un glabāšanas pamatprasības;

praktiskā arhivēšana un dokumentu klasifikācijas principi;

digitālā vide – e-dokumenti un e-pastu pārvaldība;

labā prakse efektīvai dokumentu organizēšanai;

NVO likvidācijas procesā saglabājamie dokumenti un arhīva nodošana.

Seminārs būs īpaši noderīgs NVO darbiniekiem, kuru pienākumos ietilpst lietvedība, dokumentu aprite un arhīva pārvaldība.

Interesentiem, kuri būs pieteikušies līdz 5. maijam, tiks nosūtīta saite uz semināru platformu.

Aicinām reģistrēties – ŠEIT.

Lai sniegtu iespēju plašākam NVO lokam papildināt zināšanas, tiks veikts semināra ieraksts. Aicinām NVO pārstāvjus, kuri vēlas noskatīties semināru sev vēlamā laikā un saņemt ieraksta saiti, reģistrējoties atzīmēt attiecīgo izvēli.

Informējam, ka semināra laikā var tikt veikta foto un/vai video uzņemšana ar mērķi atspoguļot informāciju par semināru publicitātes materiālos.

 

Šī gada aprīlī biedrība “Sadarbības platforma” uzsāka projektu “Kultūras tilti: no svešuma līdz savējam”, kura mērķis ir izveidot inovatīvu un ilgtspējīgu kultūras un mākslas aktivitāšu kopumu, kas veicinās trešo valstu pilsoņu un vietējās sabiedrības sadarbību, savstarpējo dialogu un sekmēs piederības sajūtu vietējai kopienai. Projekts tiks īstenots līdz 2028. gada 31. augustam.

Projekta laikā paredzēts īstenot daudzveidīgas aktivitātes, kas veicinās sabiedrības saliedētību un starpkultūru izpratni. Tiks organizēti komunikācijas pasākumi un izmantotas mērķtiecīgas darba metodes, lai iesaistītu gan trešo valstu pilsoņus, gan uzņemošo sabiedrību. Tāpat plānoti iepazīstināšanas pasākumi ar vietējo kopienu dzīvi, pilsoniskās līdzdalības iespējām, sadzīvi un brīvā laika pavadīšanas veidiem.

Būtiska projekta sastāvdaļa būs kultūras un mākslas pasākumi, kas veicinās aktīvu līdzdalību sabiedrības dzīvē. To vidū paredzēti kopienu teātra uzvedumi un “Draugu kultūru festivāls”, kas radīs platformu dažādu kultūru satikšanās, dialoga un savstarpējas izpratnes veicināšanai.

Projekts īpašu uzmanību pievērsīs arī vietējo kultūras, mākslas un atmiņas institūciju lomai integrācijas procesos. Tiks stiprināta sadarbība starp kultūras kvartālu “Mazjumpravas muiža” Rīgā, teātra studiju “Joriks” un nacionālo biedrību kultūras namu Rēzeknē, veidojot ilgtspējīgu sadarbību un kapacitāti iekļaujošas sabiedrības attīstībai.

Plānots, ka projekta rezultātā tiks izveidots inovatīvs kultūras aktivitāšu kopums, kas sekmēs dialogu un sadarbību starp dažādām sabiedrības grupām. Tiks palielināta trešo valstu pilsoņu līdzdalība sabiedriskajā dzīvē, organizēti starpkultūru pasākumi un stiprināta vietējo institūciju loma integrācijas veicināšanā. Projekts arī veicinās sabiedrības saliedētību, iecietību un radīs atbalstošu vidi veiksmīgai integrācijai Latvijā.

Kopumā projekta ietvaros tiks īstenoti četri iekļaujoši kultūras un mākslas pasākumi, kas apvienos dažādas sabiedrības grupas kopīgās aktivitātēs, veicinot savstarpēju sapratni un sadarbību.

Projekta aktivitātēs plānots iesaistīt 282 trešo valstu pilsoņus visā Latvijā.

Projektu “Kultūras tilti: no svešuma līdz savējam” Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda ietvaros īsteno biedrība “Sadarbības platforma”. Projektu līdzfinansē Eiropas Savienība. Granta līguma Nr. PMIF/13.3./2025/1/03.

Kopējais projekta finansējums sastāda 846 00 eiro, ko veido Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda finansējums 634 50 eiro apmērā un valsts budžeta līdzfinansējums 211 50 eiro apmērā.

Papildu informācijai:
Lauma Celma,

 29822258

celma.lauma@gmail.com

ŠEIT.