Arhīvs birkai: Integrācija

Rīgas pašvaldība aicina rīdziniekus līdz 10. augustam izteikt viedokli par Rīgas iekļaujošas un saliedētas sabiedrības pamatnostādņu 2026.–2032. gadam 1. redakciju.

Pamatnostādnes ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments, kas nosaka ietvaru mērķtiecīgai sabiedrības integrācijas, iekļaušanas un saliedētības politikas attīstībai un īstenošanai Rīgas pašvaldībā, sekmējot iedzīvotāju piederību Rīgai, veicinot līdzdalību un attīstot savstarpējo mijiedarbību.

Pamatnostādnēs ir iekļauti trīs attīstības virzieni:

Pilsoniskā līdzdalība un piederība – vērsts uz iedzīvotāju un nevalstisko organizāciju līdzdalības sekmēšanu pašvaldības lēmumu pieņemšanā, brīvprātīgā darba attīstību un apkaimju kustības stiprināšanu;

Valsts valoda un informācijas pieejamība – paredz sekmēt latviešu valodas prasmju pilnveidošanu un nodrošināt iedzīvotājiem saprotamu, pieejamu un piekļūstamu informāciju par līdzdalības iespējām pašvaldībā;

Jēgpilna mijiedarbība un sadarbība – vērsts uz iekļaujošas vides veidošanu, savstarpējas uzticēšanās un tolerances veicināšanu starp dažādām iedzīvotāju grupām.

Pamatnostādnes paredz sistemātisku un ilgtermiņa pieeju, lai veidotu saliedētu, aktīvu un iekļaujošu sabiedrību Rīgā, kur iedzīvotāji jūtas piederīgi pilsētai un aktīvi iesaistās tās attīstībā.


Pamatnostādņu 1. redakcijas projekta dokumenti, tai skaitā publiskās apspriedes forma, ir pieejami Rīgas pašvaldības tīmekļvietnes sadaļā “Publiskās apspriešanas”.


  • Papildu informāciju par pamatnostādnēm var iegūt, sazinoties ar Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra Apkaimju attīstības un sabiedrības integrācijas pārvaldes Sabiedrības integrācijas un līdzdalības nodaļas projektu vadītāju Irinu Vasiļjevu: e-pasts irina.vasiljeva@riga.lv, tālrunis 67181297.

 

Latvijas Alcheimera asociācija ar Rīgas valstspilsētas pašvaldības līdzfinansējumu īsteno projektu “Soli priekšā demencei – sapratne, rīcība, atbalsts”. Projekts notiek sadarbībā ar Rīgas Centrālo bibliotēku un tās 26 filiālbibliotēkām.

Pasaulē, tostarp Eiropā un Latvijā, strauji pieaug cilvēku skaits ar demenci, vienlaikus zinātniskie pētījumi un starptautiskā pieredze apliecina, ka pastāv efektīvas, pasaulē atzītas metodes demences riska mazināšanai un kognitīvās veselības saglabāšanai.

Projekta mērķis ir veicināt Rīgas iedzīvotāju izpratni par kognitīvo veselību un demenci, sekmēt agrīnu riska faktoru atpazīšanu, mazināt sabiedrībā valdošo stigmu un rosināt veselīgu dzīvesveidu, kas palīdz saglabāt smadzeņu veselību ilgtermiņā.

Projekta laikā, sākot no jūnija, 27 Rīgas bibliotēkās sešu mēnešu garumā būs pieejami informatīvie stendi un bezmaksas pašnovērtējuma materiāli, kas balstīti starptautiski atzītajā FINGER® metodoloģijā. Tie sniegs iespēju ikvienam izvērtēt savus dzīvesveida paradumus un iepazīties ar zinātniski pamatotiem ieteikumiem demences riska mazināšanai.

Profilaksei un savlaicīgai rīcībai ir būtiska nozīme demences attīstības riska mazināšanā, jo zināšanas par veselīgu dzīvesveidu un agrīniem riska faktoriem palīdz saglabāt kognitīvās funkcijas ilgtermiņā un uzlabot dzīves kvalitāti.

Projekta finansējumu nodrošina Rīgas valstspilsētas pašvaldība Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

Plānots, ka projekta pirmajā posmā, kas ilgs līdz 2026. gada septembrim, sabiedrībā tiks izplatīti 8000 pašnovērtējuma materiāli, kā arī vismaz 100 bibliotēku darbinieki pilnveidos zināšanas par demenci un kognitīvo veselību. Projekts veicinās sabiedrības informētību, savlaicīgu rīcību un ilgtermiņā palīdzēs mazināt demences radīto sociālo un veselības aprūpes slogu.

Papildu informācija:
Latvijas Alcheimera asociācija
www.uzlaboatminu.lv
info@uzlaboatminu.lv

 

2026. gada 26. jūnijā Rīgas NVO namā norisināsies noslēguma forums “Pieredzes jauda: Sievietes 50+ Rīgas darba tirgū un uzņēmējdarbībā”. Pasākuma mērķis ir kliedēt sabiedrībā valdošos stereotipus par sudraba vecuma darbiniekiem un veidot jēgpilnu dialogu starp pieredzējušām speciālistēm un iekļaujošiem Rīgas uzņēmumiem.

Kopš 2026. gada aprīļa biedrība “Sievietēm 50+” un sociālais uzņēmums “Re-Starts 50+” ir īstenojuši mācību un mentorprogrammu, kurā 25 motivētas Rīgas sievietes atjaunoja savu profesionālo pārliecību un apguva mūsdienu darba tirgum kritiskās digitālās prasmes. Noslēguma forums būs vieta, kurā dalībnieces satiksies ar darba devējiem, lai praktiski apliecinātu savu “pieredzes jaudu”.

Vecuma diskriminācijas mazināšana – ieguvums Rīgas ekonomikai

Statistikas dati liecina, ka gandrīz 40% no visiem reģistrētajiem bezdarbniekiem Latvijā ir tieši pirmspensijas vecumā (virs 50 gadiem). Nereti darba tirgū pastāv maldīgs uzskats, ka šī paaudze ir mazāk elastīga vai nespēj adaptēties tehnoloģijām. Projekts “Pieredzes jauda” ir praktiski pierādījis pretējo – apvienojot ilggadējo dzīves pieredzi un lojalitāti ar jaunām digitālajām iemaņām, tiek iegūts augstākā līmeņa darbaspēka resurss.

Programmā – augsta līmeņa eksperti un reāli pieredzes stāsti

Forums pulcēs vadošos dažādības vadības un sabiedrības integrācijas ekspertus Latvijā. Pasākumu ar ievadrunu atklās Alīna Kļaviņa (Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra Sabiedrības integrācijas un līdzdalības nodaļas projektu vadītāja). Savukārt foruma centrālajā paneļdiskusijā par paaudžu dažādības (age diversity) sniegtajām priekšrocībām biznesā piedalīsies Sigita Zankovska-Odiņa (Sabiedrības integrācijas fonda Dažādības vadības un ilgtspējas nodaļas vecākā eksperte dažādības vadības jautājumos), Ilze Medne, sertificēts koučs, organizāciju attīstības konsultante un “HR podkāsta” vadītāja un Inga Daliba, personīgā zīmola konsultante, pašvadības un harismas trenere, izpilddirektore personāla vadības aģentūrā “DarbaGuru”. Diskusijā piedalīsies arī Rīgas iekļaujošo uzņēmumu pārstāvji.

Informatīvais atbalsts darba devējiem

Lai veicinātu ilgtspējīgas pārmaiņas darba devēju attieksmē, foruma laikā tiks prezentēti un izplatīti īpaši izstrādāti informatīvie bukleti darba devējiem. Tajos apkopoti pētījumos balstīti ieguvumi no paaudžu dažādības komandā, praktiski ieteikumi un argumenti 50+ darbinieku veiksmīgai iekļaušanai darba vidē.

Uz forumu tiek mīļi gaidīti Rīgas uzņēmumu vadītāji, HR speciālisti, NVO sektora pārstāvji un ikviens interesents, kurš saredz paaudžu sinerģijas vērtību.

Pasākuma informācija:

2026. gada 26. jūnijā;

17:00–20:00;

 Rīgas NVO nama filiāles telpās, Eduarda Smiļģa ielā 46, Rīgā;

Bez maksas;

Reģistrācija (vietu skaits ierobežots) šeit.

Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

Papildu informācija:
Biedrība “Sievietēm 50+”
Ingrīda Pērkone, Valdes priekšsēdētāja
Tālr.: +371 20525611
biedriba@sievietem50.plus

ŠEIT.

Afiša

 

Biedrība “Rīgas aktīvo senioru alianse” sadarbībā ar Rīgas pašvaldību šovasar īsteno eksperimentālu projektu “Latviešu valodas zināšanu pilnveides nodarbības”. Projektā jau aizvadītas veiksmīgas piecas mācību nedēļas, kuras turpināsies augustā.

Iniciatīva radās pašā biedrībā, savukārt pašvaldība iesaistās, apmaksājot nodarbību vadītāju darbu.

Nodarbības notiek divas reizes nedēļā, katra ilgst pusotru stundu. Tajās piedalās skolēni no Rīgas 22. vidusskolas un J. G. Herdera Rīgas Grīziņkalna vidusskolas. Projektā iesaistīti 15 bērni un 13 seniori, un mācības notiek individuālā formātā: viens pret vienu. Šī pieeja, kā atzīst gan bērnu vecāki, gan seniori, izrādījusies īpaši veiksmīga. Mācību sākumā bērnu valodas prasmes tika novērtētas ar lasīšanas testu, un projekta noslēgumā plānots atkārtots izvērtējums, lai noteiktu izmantotās metodes efektivitāti.

“Augstu vērtēju Rīgas aktīvo senioru alianses biedru atvērtību izmēģināt jaunas pieejas un aktīvi iesaistīties kopienas dzīvē. Šis projekts ļauj ne tikai stiprināt latviešu valodas prasmes, bet arī veidot ciešāku saikni starp paaudzēm. Mūsu uzdevums ir saprast, kā vislabāk turpmāk šādas iniciatīvas atbalstīt un attīstīt,”

saka Rīgas domes deputāte Inese Voika.

Projektā īpaši izceļams tas, ka seniori, lai gan ne visi ir profesionāli pedagogi, apgūst un pielāgo dažādas mācību metodes – meklē testus, spēles un uzdevumus, kā arī papildina zināšanas par bērnu un pusaudžu attīstības psiholoģiju.

Mācību process ir pielāgots katram bērnam – tiek ņemtas vērā viņa intereses un vajadzības. Valodu bērni apgūst dažādos veidos, arī kustoties un darbojoties praktiski. Nodarbībās attīstās visas prasmes, un bērniem patīk, ka netiek liktas atzīmes, kas palīdz justies brīvāk. Skolotāji cieši sadarbojas ar vecākiem – regulāri sazinās un pielāgo mācīšanos bērna vajadzībām. Šāda pieeja sevi ir pierādījusi – bērni valodu apgūst dabiski un bez lieka spiediena, mācoties par tēmām, kas viņiem pašiem ir interesantas. Abu skolu pedagogi šo pieeju novērtējuši kā efektīvu, jo bērni apgūst valodu brīvā, nepiespiestā vidē.

Projekts sniedz ieguvumus arī senioriem, jo ļauj justies vajadzīgiem un iesaistītiem sabiedrībā. Savukārt bērni ne tikai apgūst latviešu valodu, bet arī veido attiecības ar vecāko paaudzi. Šī sadarbība ir abpusēji iedvesmojoša – bērni pat palīdz seniorēm apgūt jaunas prasmes, piemēram, spēlēt videospēles.

 

Līdz 31. augustam NVO nama (Ieriķu iela 43a) pirmā un otrā stāva gaitenī apskatāma Latvijas Radošo fotogrāfu asociācijas veidotā fotoizstāde “Daba. Cilvēks. Sajūta.”, kurā apkopoti asociācijas autoru darbi, atklājot dažādus skatījumus uz dabu, cilvēku un apkārtējo pasauli.

Izstādē pārstāvēts plašs tematisko interešu loks – no klusām ainavām un dabas ritma līdz cilvēka tuvplāniem un konceptuāliem izteiksmes veidiem. Fotogrāfijās sastopami gan dokumentāli ikdienas mirkļu fiksējumi, gan radoši eksperimenti, kuros izmantotas vizuālas metaforas un abstrakti tēli.

Katrs darbs atspoguļo autora individuālo redzējumu un pieredzi, veidojot daudzveidīgu stāstu par sajūtām, novērojumiem un radošajiem meklējumiem. Izstāde aicina apmeklētājus aplūkot fotogrāfijas, pievēršot uzmanību arī to vēstījumam un emocijām, kas tajās ietvertas.

Izstāde apskatāma bez maksas NVO nama darba laikā – darba dienās:

 no plkst. 9.00 līdz 21.00

un sestdienās no plkst. 9.00 līdz 20.00.

 

Ikmēneša elektroniskā izdevuma “NVO nama ziņas” jūnija numurā apkopotas NVO aktualitātes, informācija par projektu konkursiem, kā arī lasāma intervija ar Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra Projektu vadītāju apkaimju attīstības jautājumos, Imantas punkta koordinatori Dairu Biti.

Rīgas apkaimes kļūst arvien aktīvākas – iedzīvotāji iesaistās savas apkārtnes attīstībā, veido kopienu pasākumus un piedalās lēmumu pieņemšanā. Būtiska loma šajā procesā ir apkaimju koordinatoriem, kuri palīdz veidot saikni starp pašvaldību un iedzīvotājiem.

Par apkaimju iedzīvināšanu, Imantas punktu, šīs vasaras aktivitātēm un līdzdalības iespējām stāsta Daira Bite:

“Es redzu, ka procesi notiek, uzlabojumi tiek veikti, lietas sāk kustēties. No sirds ticu, ka vislabākos rezultātus var panākt tikai tad, ja iedzīvotāji un pašvaldība sadarbojas, nevis nostājas pretējās pusēs, domājot kategorijās „mēs” un „jūs”. Ja ar savu darbu varu vairot šo pārliecību, varu iekustināt lietu virzību, tad ticu, ka esmu īstajā vietā.”


Ieskaties “NVO nama ziņas” jūnija numurā!

Visi “NVO nama ziņas” numuru izlaidumiŠEIT.


 

11. jūnijā jau septīto reizi notika Rīgas pašvaldības pasākums remigrantiem “Rīga – manas mājas”.

Pasākuma mērķis visus šos gadus ir bijis vairot remigrantu piederības sajūtu Rīgai, dot iespēju satikties, iepazīt vienam otru, uzklausīt dažādus pieredzes stāstus, kā arī uzzināt par pašvaldības sniegtajiem pakalpojumiem rīdziniekiem.

Šogad pasākumā piedalījās rīdzinieki, kuri atgriezušies uz dzīvi Rīgā no Apvienotās Karalistes, ASV, Brazīlijas, Dānijas, Francijas, Īrijas, Krievijas, Kanādas, Kuveitas, Lielbritānijas, Nīderlandes, Somijas un Vācijas. Kopā septiņos gados pasākumā “Rīga – manas mājas” piedalījušies jau vairāk nekā 280 tautiešu.

Šā gada pasākumā dalībniekus uzrunāja Rīgas domes priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs, kurš atzina, ka tas, ka arvien vairāk iedzīvotāju izvēlas atgriezties pilsētā apliecina – Rīgā un Latvijā ir vērtības, kas cilvēkiem rada vēlmi dzīvot šeit. Rīdzinieku iegūtā pieredze ārvalstīs var daudz dot arī Rīgas attīstībai, tāpēc ir īpaši nozīmīga. Arī šādi mēs varam veidot vēl labāku Rīgu – pilsētu, kurā audzināt bērnus, strādāt un jēgpilni pavadīt brīvo laiku.

Pēc Rīgas plānošanas reģiona sniegtajiem statistikas datiem katru gadu gandrīz viena trešā daļa tautiešu, kas Latvijā atgriežas no dzīves un darba ārzemēs, pārceļas uz Rīgu. Pagājušajā gadā rīdzinieku pulkam pievienojās 2200 tautieši no ārzemēm. Vēl gadu iepriekš pārcēlās gandrīz 3000 cilvēku.

“Skaitļi stāsta, ka Rīga cilvēkiem patīk,”

pasākumā atzina Rīgas plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore Daina Šulca.

“Man, kā remigrācijas koordinatorei katru gadu iznāk sadarboties ar gandrīz 300 mūsu cilvēkiem ārzemēs, kas plāno pārcelties uz Rīgu. Uz Rīgu atgriežas no visas pasaules. Vēlēšanās dzīvot savā zemē ir spēcīgāka par nemierīgo ģeopolitisko situāciju. Sadarbībā ar Rīgas pašvaldības iestādēm kopīgi risinām mūsu tautiešu intereses, un mums tas izdodas – cilvēki atgriežas Rīgā.”

Pasākuma dalībniekiem bija iespēja noklausīties “Impulsum” dibinātājas, darba kultūras stratēģistes un sertificēta kouča Baibas Žigas lekciju par psihoemocionālo izdegšanu un tehnikām tās pārvarēšanai.

Par rīdzinieku iespējām aktīvi līdzdarboties biedrību rīkotajās aktivitātēs stāstīja biedrības “Ar pasaules pieredzi Latvijā” vadītāja Anna Lūse un Rīgas Apkaimju alianses valdes loceklis, Mežaparka attīstības biedrības vadītāja vietnieks Kaspars Gailītis.

Savukārt Rīgas investīciju un tūrisma aģentūras (RITA) Investīciju pārvaldes Investīciju piesaistes nodaļas galvenais projektu vadītājs Mārtiņš Pakalniņš klātesošos iepazīstināja ar Rīgas pašvaldības īstenoto diasporas relokācijas atbalsta programmu. Daira Bite, Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra Imantas punkta apkaimju koordinatore dalījās pieredzē, kādus rīdziniekiem būtiskus jautājumus ikdienā palīdz risināt apkaimju koordinatori.

Pasākumu “Rīga – manas mājas” rīkoja Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrs sadarbībā ar Rīgas plānošanas reģionu un biedrību “Ar pasaules pieredzi Latvijā”.

Pasākums šogad norisinājās Latvijas Nacionālās bibliotēkas telpās. Pirms pasākuma dalībniekiem bija iespēja doties ekskursijā ar gidu pa Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēku.

RAIC remigrantu pasākums (11.06.26.)28

Pasākumu cikla ceturtās nodarbības vadmotīvs ir “Pie saknēm atgriežos!” Tās laikā 14. jūnijā notiks izbraukums uz Piebalgu. Piebalgas novada kultūrtelpas iepazīšana sāksies Vecpiebalgā ar Cimdiņu dzimtas stāstu septiņās paaudzēs, kuru vēstīs Rasma Kuplā. Turpinājumā gaidāma viesošanās Kārļa Skalbes muzejā “Saulrieti”. Tad Jaunpiebalgas “Kalna Ķeiķu” sētā dalībnieki piedalīsies tradicionālo prasmju darbnīcās, kuras vadīs Ilze Kārkliņa un Mārīte Kārkliņa. Uz tradīciju daudzināšanu Jāņu noskaņās rosinās Ķeiķu dziedošā dzimta.

Nodarbības notiek bez maksas.

Projektu īsteno Memoriālo muzeju apvienības Krišjāņa Barona muzejs un Rakstnieku muzeju biedrība “Pils”.

Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

Vairāk informācijas:
Krišjāņa Barona muzejs, tālr. +371 67284265, +371 29120216; barons@memorialiemuzeji.lv

 

 

11. jūnijā Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrs aicina rīdziniekus, kas pēdējo gadu laikā atgriezušies no ārvalstīm, uz kopīgu tikšanos ikgadējā pasākumā “Rīga – manas mājas”. Pasākums šogad notiks Latvijas Nacionālajā bibliotēkā no plkst. 18.00 līdz 20.00. Pirms pasākuma būs iespēja gida pavadībā doties izzinošā ekskursijā pa bibliotēkas ēku. Ekskursijas sākums plkst.17.00.

Atgriešanās mājās ir ne tikai priecīgs notikums, bet arī jauns sākums, kas saistīts ar dažādiem praktiskiem un emocionāliem izaicinājumiem. Līdz ar to pasākumā būs iespēja gan satikt domubiedrus, gan dalīties pieredzē, gan uzzināt par iespējām, kas var palīdzēt labāk iekļauties pilsētas dzīvē pēc atgriešanās.

Pasākumu atklās Rīgas domes priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs. Pasākuma dalībniekus uzrunās arī Rīgas plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore Daina Šulca, kuras ikdienas darbs ir saistīts ar atbalsta sniegšanu remigrantiem pārceļoties.

Pasākuma izzinošā lekcijā šogad būs veltīta emocionālās labsajūtas veicināšanai – par psihoemocionālo izdegšanu, kā to atpazīt, nesajaukt ar citiem emocionāliem stāvokļiem un atrast savu pieeju tās pārvarēšanai, savā pieredzē un zināšanās dalīsies Baiba Žiga, “Impulsum” dibinātāja, darba un kultūras stratēģiste un sertificiēts koučs.

Pasākuma otrajā daļā, kurai dots nosaukums “Kļūt par savējo Rīgā: iespēju ceļvedis”, varēs uzzināt praktisku un noderīgu informāciju, kas var palīdzēt iejusties pilsētas dzīvē.

Rīgas Investīciju un tūrisma aģentūras (RITA) Investīciju pārvaldes Investīciju piesaistes nodaļas galvenais projektu vadītājs Mārtiņš Pakalniņš pastāstīs par Rīgas pašvaldības diasporas atbalsta relokācijas programmu. Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra Imantas punkta koordinatore Daira Bite iepazīstinās ar apkaimju koordinatora ikdienu un tēmu loku, ko iedzīvotāji var risināt pilsētā, sazinoties ar savas apkaimes koordinatoru. Savukārt Anna Lūse, biedrības “Ar pasauli pieredzi Latvijā” vadītāja un Kaspars Gailītis, Rīgas Apkaimju alianses valdes loceklis un Mežaparka attīstības biedrības vadītājs, dalīsies pieredzē, kā dalība nevalstisko organizāciju pasākumos un aktīva darbošanās biedrībā var palīdzēt satikt domubiedrus un justies piederīgam.

Pasākuma programma

Dalībai pasākumā var pieteikties līdz 7. jūnijam, aizpildot pieteikuma anketu ŠEIT.

 

Pasākumu “Rīga – manas mājas” Rīgas pašvaldība rīkos jau septīto reizi, un kopā šajos pasākumos piedalījušies gandrīz 250 remigrantu ar ģimenēm no dažādām pasaules valstīm.

 

Rīgā ir atvērta pieteikšanās bezmaksas aktiermeistarības nodarbībām trešo valstu pilsoņiem, ko organizē biedrība “Sadarbības platforma” sadarbībā ar Rīgas Neatkarīgo teātri projekta “Kultūras tilti: no svešuma līdz savējam” ietvaros. Nodarbību mērķis ir veicināt trešo valstu pilsoņu integrāciju, savstarpēju dialogu un piederības sajūtu vietējai kopienai, izmantojot kultūras un teātra aktivitātes kā platformu sabiedrības saliedētībai un līdzdalībai.

Aktiermeistarības nodarbības ir paredzētas cilvēkiem no valstīm ārpus Eiropas Savienības, kuri dzīvo Latvijā un vēlas attīstīt komunikācijas prasmes, iegūt lielāku pārliecību par sevi, paplašināt savu sociālo loku un iesaistīties radošās aktivitātēs. Dalībniekiem nav nepieciešama iepriekšēja pieredze teātrī vai skatuves mākslā.

“Šīs nodarbības nav tikai par teātri. Tās ir par cilvēku savstarpēju iepazīšanos, uzticēšanos, drosmi izpaust sevi un iespēju justies piederīgam jaunā vidē. Teātris kļūst par vietu, kur veidojas draudzības, attīstās komunikācijas prasmes un rodas jaunas iespējas iesaistīties sabiedriskajā dzīvē,”

uzsver projekta organizatori.

Nodarbību laikā dalībnieki apgūs aktiermeistarības pamatus, improvizāciju, skatuves runu un komandas darba prasmes. Programma sniegs iespēju ne tikai mācīties, bet arī piedalīties izrādēs, festivālos un dažādos pilsētas kultūras pasākumos, kļūstot par daļu no aktīvas un daudzveidīgas radošās kopienas.

Piedalīties aicināti Ukrainas, Baltkrievijas, Gruzijas, Armēnijas, Azerbaidžānas, Krievijas, Kazahstānas, Indijas, Pakistānas un citu trešo valstu pilsoņi, kuri dzīvo Latvijā, kā arī vietējās sabiedrības pārstāvji, kuri vēlas iesaistīties radošās aktivitātēs, iepazīt dažādu kultūru cilvēkus.


Nodarbības notiks katru otrdienu no plkst. 18.30 līdz 21.30 Rīgas centrā, Tērbatas ielā 28, Rīgas Neatkarīgā teātra telpās. Pirmā nodarbība paredzēta 2026. gada 9. jūnijā, un programma turpināsies līdz 2028. gada augustam.


Aktiermeistarības nodarbības ir daļa no projekta “Kultūras tilti: no svešuma līdz savējam”, kuru 2026. gada aprīlī uzsāka biedrība “Sadarbības platforma”. Projekta mērķis ir izveidot ilgtspējīgu kultūras un mākslas aktivitāšu kopumu, kas veicina trešo valstu pilsoņu un vietējās sabiedrības sadarbību, starpkultūru dialogu un sabiedrības saliedētību.

Papildu informācija un pieteikšanās nodarbībām:
E-pasts: info@rigasteatris.lv
Tālrunis: +371 27330877
Instagram un Facebook: Rīgas Neatkarīgais teātris


Projektu “Kultūras tilti: no svešuma līdz savējam” Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda ietvaros īsteno biedrība “Sadarbības platforma”. Projektu līdzfinansē Eiropas Savienība. Granta līguma Nr. PMIF/13.3./2025/1/03.