Arhīvs birkai: Integrācija

Diagnoze nav šķērslis profesionalitātei: kā atpazīt un novērst diskrimināciju darba vidē

Sarunu cikla “Iecietības skola” jaunajā podkāsta epizodē “Nepateikts nav neesošs” juristi diskutēja par to, ka daudzi cilvēki savu medicīnisko diagnozi spēj apvienot ar darbu un karjeru, bet viņu sekmes un darba vidi spēj ietekmēt citu kolēģu vai vadītāju attieksme. Tāpēc ir nozīmīgi sabiedrībā un darba vidē veidot iekļaujošu vidi.

Neredzama slimība vai neiroloģisks traucējums darba vidē ne vienmēr paliek tikai privāta lieta – nezināšana, aizspriedumi un stereotipi var kļūt par iemeslu diskriminējošai attieksmei, ierobežot cilvēka profesionālās iespējas un ietekmēt viņa pašsajūtu darbā. Kā atpazīt šādas situācijas, kādas ir darbinieka tiesības un ko praktiski var darīt gan pats darbinieks, gan darba devējs?

Par to sarunu cikla “Iecietības skola” jaunajā podkāsta epizodē “Nepateikts nav neesošs” diskutēja biedrības ģenētiski pārmantoto slimību pacientiem un līdzcilvēkiem “Saknes” vadītājs Juris Beikmanis un juriste, “Santas Survilas konsultāciju biroja” dibinātāja Santa Survila. Sarunā, balstoties arī uz reāliem pieredzes stāstiem, eksperti pievērsās diskriminācijai darba vidē, emocionālajam mobingam, saprātīgam darba vides pielāgojumam un iespējām juridiski aizstāvēt savas tiesības.

Saskaroties ar hroniskām saslimšanām cilvēki darba vidē joprojām bieži piedzīvo gan tiešu atstumšanu, gan netiešu mobingu un pārmērīgu aizbildniecību, kas grauj viņu pašcieņu un traucē profesionālajai izaugsmei. Juristu sarunā tiek uzsvērts, ka informācijas trūkums un aizspriedumi rada neiecietību pret lietām, kas no malas bieži paliek neredzamas. Pieredzes stāsti liecina, ka darbinieki ar medicīniski kontrolētām diagnozēm (piemēram, epilepsiju) sastopas ar nepamatotiem karjeras ierobežojumiem.

Diskusijā tika iztirzātas reālas situācijas no projekta aptaujas, kurā ar saviem pieredzes stāstiem dalījās 106 dalībnieki. Analizējot situāciju, kurā darbiniecei ar epilepsiju tika liegta paaugstināšana amatā un piemēroti nepamatoti ierobežojumi, tika uzsvērts, ka tā ir tieša diskriminācija, jo lēmums pieņemts diagnozes, nevis profesionālās kompetences dēļ.

Kā galvenais risinājums tiesību aizsardzībai darbiniekiem tiek ieteikts dokumentēt un krāt pierādījumus (epastus, vēstules, piezīmes), jo darba strīdos pastāv apgrieztais pierādīšanas pienākums – ja darbinieks uzrāda pierādījumus par diskrimināciju, darba devējam būs pienākums pierādīt pretējo. Tāpat risinājums ietver situācijas risināšanu vispirms uzņēmuma iekšienē, un, ja tas nepalīdz, vēršanos Valsts darba inspekcijā, Tiesībsarga birojā vai tiesā.

Vides un darba apstākļu uzlabošanas risinājumi bieži vien neprasa lielus finanšu ieguldījumus — darba devējam ir jānodrošina tā saucamais “saprātīgais pielāgojums”, kas var būt piemērots apgaismojums, klusāka darba vieta, skaņu fokusējošas ierīces vai maza uzbrauktuve (panduss), krietni atvieglojot darbinieka ikdienu.

Būtiska nozīme ir arī atklātai komunikācijai, kur darba devējs, saskaņojot ar darbinieku, iepriekš informē kolektīvu, tādējādi novēršot nezināšanas izraisītas bailes vai stereotipus.

“Galvenais ir sapratne, cieņa un situācijas izrunāšana. Ja darbinieks jūt diskriminējošu attieksmi, nevajag klusēt un paciest. Vispirms situācija jārisina uzņēmuma iekšienē, bet nepieciešamības gadījumā jāvēršas atbildīgajās iestādēs. Savukārt darba devējiem jāsaprot, ka diagnoze nav šķērslis profesionalitātei,”

skaidro Santa Survila.

Šo iniciatīvu un sarunu ciklu “Iecietības skola” īsteno biedrība Ģenētiski pārmantoto slimību pacientiem un līdzcilvēkiem “Saknes” projekta “Tiesības uz cieņu” ietvaros.

Epizodi “Nepateikts nav neesošs” darba vide un emocionālais mobings klausieties:

Projektu finansiāli atbalsta un līdzfinansē Rīgas pilsēta Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

Papildu informācijai un saziņai:

 

Iznācis “NVO nama ziņas” augusta numurs

Ikmēneša elektroniskā izdevuma “NVO nama ziņas” augusta numurā pieejama informācija par gaidāmajiem semināriem un pasākumiem NVO namā, apkopoti aktuālie projektu konkursi un NVO jaunumi, kā arī lasāma intervija ar biedrības “Patvērums “Drošā māja”” valdes locekli Guntu Jaunzemi.

Biedrība “Patvērums “Drošā māja”” daudzus gadus sniedz atbalstu cilvēku tirdzniecībā cietušajiem, bēgļiem, patvēruma meklētājiem un citiem grūtībās nonākušajiem, palīdzot viņiem atgūt drošības sajūtu un veiksmīgāk iekļauties Latvijas sabiedrībā. Ar Guntu Jaunzemi sarunājāmies par biedrības darbu un izaicinājumiem, par NVO namā skatāmo izstādi “Drosme būt redzamai”, kā arī par pilsoniskās sabiedrības nozīmi Latvijā.

“NVO svarīgākais kapitāls ir cilvēku uzticēšanās.”

Gunta Jaunzeme

“NVO nama ziņas” augusta numurs!

Visi NVO mana ziņu izlaidumu numuri skatāmi – šeit.

 

NVO nams atsāk semināru sezonu – uzmanības centrā drošība

Septembrī NVO nams aicina uz trim tiešsaistes semināriem, īpašu uzmanību pievēršot drošības jautājumiem un NVO gatavībai dažādiem mūsdienu izaicinājumiem. Semināros drošība tiks aplūkota no vairākiem skatpunktiem – sākot ar spēju kritiski izvērtēt informāciju un atpazīt dezinformāciju, līdz kopienu gatavībai rīkoties krīzes situācijās un drošībai digitālajā vidē.

Drošība nav tikai valsts un atbildīgo institūciju uzdevums – tās stiprināšanā būtiska loma ir arī nevalstiskajām organizācijām, kopienām un ikvienam no mums. NVO bieži ir ciešā saskarē ar dažādām sabiedrības grupām, tādēļ tās var palīdzēt gan veicināt sabiedrības informētību un noturību pret dezinformāciju, gan stiprināt kopienu gatavību krīzes situācijām. Vienlaikus drošība sākas arī ar katra paša atbildību – kritiski izvērtēt saņemto informāciju, pārbaudīt tās avotus, apzināties riskus digitālajā vidē un zināt, kā rīkoties neparedzētās situācijās. Jo zinošāki un sagatavotāki esam katrs atsevišķi, jo noturīgāka pret dažādiem apdraudējumiem kļūst arī sabiedrība kopumā.

Semināru grafiks un reģistrācija:

9. septembris plkst. 15.00–17.00 tiešsaistē: “Kritiskā domāšana: ne viss, kas izklausās pārliecinoši, ir patiesība”, lektore Inga Spriņģe. Reģistrācija – ŠEIT.

16. septembris plkst. 14.00–16.00 tiešsaistē: “Kopienu rīcība krīzes situācijās”, lektore Inese Vaivare. Reģistrācija – ŠEIT.

30. septembris plkst. 14.00–17.00 tiešsaistē: “Digitālā drosme un drošība NVO ikdienā: mākslīgais intelekts kā personīgais IT drošības konsultants un asistents”, lektors Aleksandrs Ļubinskis. Reģistrācija – ŠEIT.

Aicināti Rīgas nevalstisko organizāciju – biedrību un nodibinājumu – pārstāvji.

Dalība semināros ir bez maksas.

Informējam, ka norišu laikā var tikt veikta foto un/vai video uzņemšana ar mērķi atspoguļot informāciju publicitātes materiālos. Iegūtie materiāli var tikt izmantoti sabiedrības informēšanai.

 

Pļavnieku mežā drīzumā būs jauns iemesls doties pastaigā!

22. augustā plkst. 11.00 Pļavnieku apkaimes biedrība aicina uz īpašu notikumu – Pļavnieku mežā tiks atklāts tēlnieka Valta Barkāna veidotās vāveres un vanaga koka skulptūras. Tās kļūs par īpašiem pieturas punktiem meža takās, aicinot iepazīt Pļavnieku mežu no jauna un pamanīt tā bagātību. Skulptūras tiks uzstādītas Vāveru un Vanaga takās, papildinot pastaigu maršrutus ar jauniem vides objektiem.

Pļavnieku mežs ir ne tikai iecienīta pastaigu vieta, bet arī Eiropas Savienības nozīmes aizsargājamais biotops 2180 – Mežainas piejūras kāpas. Pasākuma laikā kopā ar Rīgas mežu biotopu aizsardzības speciālistu Gati Eriņu iepazīsim meža iemītniekus, uzzināsim vairāk par bioloģisko daudzveidību un šīs īpašās teritorijas dabas vērtībām.

Pēc pasākuma aicinām nesteidzīgās sarunās baudīt tēju un uzkodas.

Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

Kāpēc Daugava sarkana?” — Sarkandaugavā jaunieši atdzīvina apkaimes stāstus

16. augustā Ielu mākslas mēneša ietvaros Sarkandaugavas pamatskolas pagalmā notika apkaimes svētki “Vai Daugava ir sarkana? (un citi stāsti)”, kuros Sarkandaugavas vēsture satikās ar mūsdienām — jauniešu radītu mākslu, spēlēm, stāstiem un kopā būšanu.

Pasākuma centrā bija Sarkandaugava — apkaime, kuras vēsturi veidojuši Daugavas ūdeņi, rūpnīcu skursteņi, strādnieku paaudzes, dārzi, skolas un cilvēku ikdiena. Svētku laikā vēsturiskie fakti pārtapa īsos stāstos un leģendās, ļaujot ieraudzīt pazīstamās Sarkandaugavas vietas citām acīm.

Īpaša pasākuma daļa bija jauniešu un mākslinieces Viktorijas Kosenko kopīgi veidotais murālis. Tajā Sarkandaugavas industriālā pagātne savijas ar apkaimes ikdienas tēliem — rūpnīcu skursteņiem un darba vēsturi, “Aldara” motīviem, vietējiem kaķiem, vārnām un citiem Sarkandaugavai piederīgiem tēliem. Murālis tapis kā veltījums apkaimei, tās vēsturei un cilvēkiem, vienlaikus ļaujot jauniešiem pašiem interpretēt vietu, kurā viņi dzīvo un mācās.

Pasākumā vēsture nebija domāta tikai lasīšanai. Bērni, jaunieši un ģimenes varēja iesaistīties spēlēs un radošās aktivitātēs, pārbaudīt veiklību un sadarboties, bet pagalms uz dažām stundām kļuva par satikšanās vietu dažādām Sarkandaugavas paaudzēm. Īpaši vēlamies pieminēt jauniešu ielu teātra “Artišoks” uzstāšanos — uz skatuves tika izspēlēta kāda darbadiena Sarkandaugavas apkaimē.

DrKT saka milzīgu paldies visiem svētkos iesaistītajiem – pasākuma idejas autorei un producentei Indrai Vaļeniecei, murāļa māksliniecei Viktorijai Kosenko, teātra režisorei Antrai Ņjuša, Rīgas Sarkandaugavas pamatskolas kolektīvam, un – īpaši Kristīnei Sīlei, kā arī visiem daudzajiem brīvprātīgajiem, bez kuriem šis pasākums nebūsu izdevies.

Pasākums “Kāpēc Daugava sarkana? (un citi stāsti)” tapis ar Rīgas valstspilsētas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departamenta finansiālu atbalstu.

Informāciju sagatavoja: Indra Vaļeniece, tel. 29294013; indra.valeniece@gmail.com

Ieskatīties pasākuma norisē – šeit.

 

Šodien 18.augustā Nāc līdzās! jauniešiem sākas nometne “Aktīvs un līdzdalīgs”

Fonds Nāc līdzās! katru vasaru organizē saviem dalībniekiem nometnes, kurās tie gan apgūst jaunas dziesmas korim un solistiem, gan dalībniekiem ir iespēja gūt jaunas prasmes un zināšanas dažādās dzīves sfērās. Nomene 40 dalībniekiem notiks Saulkrastos atpūtas kompleksā “Minhauzena Unda”, jo šajā mītnē ir nodrošināta pieejamība dalībniekiem ar kustību traucējumiem.

Darba grafiks, kā allaž, Fonda Nāc līdzās! nometnēs ir ļoti intensīvs. Dienas vienmēr sākas ar rīta rosmēm un iedziedāšanos, lai pēc tam jauktais koris varētu sākt apgūt jaunas dziesmas. Šogad tās paredzēts dziedāt Jurjānu Andreja 170.jubilejas svētkos 12.septembrī Meņģelē. Bet solisti paralēli mācīsies dziesmas Ziemassvētku labdarības koncertam Nāc līdzās Ziemassvētkos!, kurš šogad notiks 7.decembrī Dailes teātrī kopā ar daudziem izciliem Latvijas skatuves māksliniekiem.

Bez dziedāšanas jaunieši mācīsies kā uzlabot savas klausīšanās prasmes, lai veiksmīgāk veidotu savstarpējo komunikāciju, kā risināt konfliktus, kā dejot tiem, kam tas šķiet neiespējami. Šīs vērtīgās diskusijas vadīs Toms Urdze. Vēl savām rokām dekorēsim cepumus meistardarbīcā pie Ilzes Kupčas, iepazīsim kanisterapijas suņus un izbaudīsim nelielu koncertu, ko sniegs mākslinieki Laima Miltiņa un Miks Galvanovskis. Bet katru dienu, ja vien laiks to ļaus, dosimies baudīt jūras priekus, jo vairākiem dalībniekiem šī ir vienīgā iespēja vasarā pabūt pie jūras.

Nometne tiek līdzfinansēta Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

Sarma Freiberga
Fonds Nāc līdzās! vadītāja un nometnes organizētāja
Tel.29238333

 

Rudenī darbu uzsāks pakalpojums “Re, starts!” bērniem ar UDHT

2026. gada 1. oktobrī Rīgā tiks uzsākta inovatīvā sociālās rehabilitācijas pakalpojuma “Re, starts!” īstenošana bērniem ar uzmanības deficīta un hiperaktivitātes traucējumiem (UDHT) Sabiedrības integrācijas fonda īstenotā ESF+ projekta ietvaros. Astoņus mēnešus ilgajā programmā bērni saņems intensīvu multidisciplināru speciālistu atbalstu skolas videi pietuvinātos apstākļos, vienlaikus iesaistot viņu vecākus un pedagogus. Pakalpojuma mērķis ir palīdzēt bērnam attīstīt prasmes, kas nepieciešamas, lai pēc rehabilitācijas veiksmīgi turpinātu mācības savā vispārizglītojošajā skolā. Šobrīd sākas dalībnieku pieteikšanās programmai.

Uzmanības deficīta un hiperaktivitātes traucējumi ir neirālās attīstības traucējumi, kas var būtiski ietekmēt bērna spēju noturēt uzmanību, regulēt emocijas un impulsus, organizēt savu darbību un veiksmīgi iekļauties sociālajā un skolas vidē. Bērna emocionalitāte, impulsivitāte vai grūtības ievērot noteikumus nereti tiek uztvertas kā nepaklausība vai disciplīnas trūkums, lai gan to pamatā var būt pašregulācijas un izpildfunkciju grūtības.

Latvijā bērniem ar UDHT pieejamais atbalsts pašlaik bieži ir fragmentēts – dažādi speciālisti ar bērnu strādā atsevišķi un ārpus viņa ikdienas vides, savukārt ģimene un skola ne vienmēr tiek sistemātiski iesaistītas vienotā atbalsta procesā. Rezultātā individuālajās nodarbībās apgūtās prasmes bērnam var būt grūti pārnest uz situācijām, kurās tās nepieciešamas visvairāk, – klasē, attiecībās ar vienaudžiem un mājās ar ģimenes locekļiem.

Tieši šo plaisu paredzēts mazināt ar sociālās rehabilitācijas pakalpojumu “Re, starts!”. Tā pamatā ir intensīva, koordinēta programma skolas videi maksimāli pietuvinātos apstākļos. Katram bērnam tiks izstrādāts individuāls sociālās rehabilitācijas plāns, nodrošinātas individuālas speciālistu nodarbības, sociālo prasmju grupu nodarbības un ikdienas mācību process mazā grupā speciālistu klātbūtnē.

Inovatīvais sociālās rehabilitācijas pakalpojums “Re, starts!” paredz, ka bērns saglabā vietu Rīgas valstspilsētas pašvaldības vispārizglītojošā skolā, bet uz astoņiem mēnešiem tiek pierakstīts rehabilitācijas programmā, kas kalpos kā starpposms, kurā bērns intensīvi apgūs un nostiprinās pašregulācijas, emociju vadības, uzmanības, sadarbības un citas ikdienā nepieciešamās prasmes, lai pēc rehabilitācijas perioda varētu veiksmīgāk turpināt mācības savā skolā.

“Šī ideja radās no ļoti vienkāršas pārliecības – ne vienmēr bērnam ir jāmeklē cita skola. Reizēm viņam ir vajadzīgs īstais atbalsts, lai viņš spētu veiksmīgi turpināt mācības savā skolā. Mēs nedrīkstam prasīt, lai mainās tikai bērns. Ir jāveido vide, kurā bērns var apgūt trūkstošās prasmes, saņemt profesionālu atbalstu un atkal piedzīvot to, ka viņš spēj,”

uzsver “Re, starts!” idejas autore un sociālā uzņēmuma SIA RESTARTA SKOLA dibinātāja Undīne Lūse.

Programmas laikā bērns darba dienās no plkst. 9.00 līdz 15.00 apmeklēs sociālās rehabilitācijas centru Rīgā, Viestura prospektā 27. Pakalpojuma ietvaros tiks realizēta intensīva sociālās rehabilitācijas programma, vienlaikus nodrošinot iespēju bērnam apgūt nepieciešamo mācību vielu, dodot iespēju speciālistu klātbūtnē praktiski izmantot apgūtās prasmes apstākļos, kas pietuvināti reālai klases videi.

Ar bērniem strādās multidisciplināra speciālistu komanda, kuru veidos sociālais darbinieks, uzvedības analītiķis, klīniskais psihologs, ergoterapeits, audiologopēds, speciālais pedagogs, sākumskolas skolotājs un sporta treneris.

Būtiska programmas daļa būs arī darbs ar bērna vecākiem un pedagogiem. Klīniskā psiholoģe un grāmatas “Saprast UDHS” autore Dana Skara vadīs izglītojošas un atbalsta grupas vecākiem un pedagogiem, kurās tiks skaidroti bērna uzvedības cēloņi un sniegtas praktiskas metodes bērna atbalsta veidošanai.

“Būtisks ieguvums ir spēja atšķirt apzinātu nevēlamu uzvedību no izpausmēm, kuru pamatā ir bērna fizioloģiskās vai sensorās vajadzības un izpildfunkciju grūtības. Tas ļauj mainīt skatpunktu no vēlmes bērnu disciplinēt uz viņa grūtību izpratni un reāla atbalsta sniegšanu,” skaidro Dana Skara. “Lai bērna apgūtās prasmes nostiprinātos, nepieciešama vienota pieeja – ne tikai rehabilitācijas laikā, bet arī mājās un skolā.”

Programmas noslēgumā katram bērnam tiks izstrādāts individuāls pārejas plāns, kura īstenošanā sadarbosies rehabilitācijas speciālisti, ģimene un bērna skolas pedagogi. Mērķis ir panākt uzlabojumus ne tikai rehabilitācijas vidē, bet palīdzēt bērnam apgūtās prasmes pārnest atpakaļ uz savu ikdienas dzīvi un skolas vidi.

Pirmajā sociālās rehabilitācijas pakalpojuma “Re, starts!” īstenošanas gadā to saņems 30 bērni, kuri pašvaldības dibinātajās izglītības iestādēs būs reģistrēti 1.–3. klasē, no katras klašu grupas uzņemot 10 bērnus.

Kas var pieteikties?

Pakalpojums paredzēts bērniem:

  • vecumā no 6 līdz 9 gadiem;
  • 2026./2027. mācību gadā mācās 1.–3. klasē;
  • ar diagnosticētiem uzmanības deficīta un hiperaktivitātes traucējumiem (UDHT);
  • deklarētiem Rīgas valstspilsētas pašvaldībā;
  • mācās Rīgas valstspilsētas pašvaldības dibinātā vispārizglītojošā skolā.

(Ja bērnam UDHT diagnostikas process vēl nav pabeigts, vecāki aicināti sazināties ar SIA RESTARTA SKOLA, lai individuāli noskaidrotu turpmāko rīcības plānu).

Kā var pieteikties?

  • Pieteikšanās bērna dalībai programmā, aizpildot anketu – ŠEIT.

Dalībnieku atlase notiks sadarbībā ar Rīgas valstspilsētas pašvaldības izglītības iestādēm un to atbalsta komandām, izvērtējot bērna atbilstību programmas kritērijiem un sociālās funkcionēšanas grūtības izglītības vidē. Pieteikšanās procesā būs nepieciešama arī bērna vecāku un pedagoga iesaiste.

Lai skolu vadītājiem, pedagogiem un izglītības iestāžu atbalsta personālam detalizēti izskaidrotu programmas norisi, bērnu atlases kritērijus, pieteikšanās kārtību un skolas lomu rehabilitācijas procesā, 20. augustā plkst. 10.00 platformā Zoom notiks tiešsaistes informatīvais seminārs. Pieteikšanās semināram – ŠEIT.

Pakalpojumu “Re, starts!” īsteno sociālais uzņēmums SIA RESTARTA SKOLA sadarbībā ar SIA “Attīstības centrs GADALAIKI” un Rīgas valstspilsētas pašvaldību.

Sociālā inovācija – sociālās rehabilitācijas pakalpojums bērniem ar uzmanības deficīta un hiperaktivitātes traucējumiem “Re, starts!” – top Sabiedrības integrācijas fonda īstenotā ESF+ projekta “Atbalsts jaunām pieejām sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanā” ietvaros.

– ŠEIT.

 

Aicina piedalīties aptaujā par Rīgas pašvaldības brīvo telpu pagaidu izmantošanu

Sabiedrisku, kultūras, radošu un sociāla rakstura iniciatīvu (ideju) autori tiek aicināti līdz 25. augustam piedalīties aptaujā, lai palīdzētu Rīgas pašvaldībai apzināt pieprasījumu par pašvaldībai piederošu, taču šobrīd neizmantotu telpu pagaidu izmantošanu.

Aptaujas mērķis ir noskaidrot, kādas telpas Rīgā ir vajadzīgas iniciatīvām, kas darbojas sabiedrības interesēs: kultūrā un mākslā, izglītībā un jaunatnes darbā, amatniecībā, dizainā un radošajās industrijās, apkaimju kopienu darbībā, sociālajos pakalpojumos un sociālajā uzņēmējdarbībā, sportā un veselībā, vidē un ilgtspējā. Aptauja paredzēta gan organizācijām ar ikdienas darbību, gan nelielām grupām un atsevišķiem cilvēkiem, gan tiem, kam pagaidām ir tikai iecere.

Aptauju rīko Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments Eiropas Savienības Interreg Europe programmas projekta IMPETUS ietvaros. Projektā izveidotā darba grupa, kurā piedalās pašvaldības iestādes un īpašumu pārvaldītāji, sadarbībā ar nevalstiskajām organizācijām izstrādā risinājumus, kas ļautu neizmantotus pašvaldības īpašumus nodot izmantošanai sabiedrības interesēs. Pagaidu izmantošana nozīmē telpu izmantošanu uz laiku, kamēr tās nav vajadzīgas pašvaldības ilgtermiņa mērķiem un var ietvert darbības termiņu no vienas dienas līdz vairākiem gadiem. Darba grupā iesaistītās pašvaldības iestādes un īpašumu pārvaldītāji kā būtiskākos ieguvumus no telpu pagaidu izmantošanas ir atzinuši īpašumu uzturēšanu un uzraudzību, apkaimes iedzīvināšanu, kā arī iespēju telpas nodot sabiedriski vērtīgām iniciatīvām, kurām nomas maksa nav samērīga to darbībai.

Aptaujā tiek jautāts par nepieciešamo telpu veidu un platību, izmantošanas termiņu un biežumu, kā arī par to, ar kādiem nosacījumiem iniciatīvas telpas būtu gatavas izmantot. Tāpat aptaujas mērķis ir labāk saprast, cik skaidra iniciatīvām šobrīd ir informācija par to, kādas telpas ir pieejamas, pie kā vērsties un kā notiek pieteikšanās. Rezultātus izmantos, sagatavojot priekšlikumus par pagaidu izmantošanas nosacījumiem un informācijas pieejamību. Apkopotos rezultātus plānots publiskot 2026. gada rudenī. Aptauja nav pieteikšanās konkrētai telpai un neveido gaidīšanas sarakstu.

Aptauja pieejama šeit.

Aizpildīšana aizņem aptuveni 10 līdz 15 minūtes. Pamatdaļa ir anonīma, kontaktinformāciju lūdz norādīt tikai aptaujas beigās un tikai tad, ja vēlaties saņemt informāciju par rezultātiem un turpmākajiem soļiem.

Līdzšinējā pieredze Rīgā rāda, ka vairāki nozīmīgi pilsētvides projekti iepriekš neizmantotās ēkās un pat degradētās teritorijās ir aizsākušies tieši no iedzīvotāju un uzņēmēju iniciatīvām, apliecinot spēju radoši un mērķtiecīgi izmantot neizmantotus gan privātos, gan pašvaldības īpašumus.

Neizmantotu īpašumu pagaidu izmantošana ir plaši lietota prakse daudzās Eiropas pilsētās. Tā palīdz atdzīvināt tukšas ēkas, vienlaikus radot iespējas iniciatīvām, kas darbojas sabiedrības interesēs.

Pagaidu izmantošana paredz elastīgākus nosacījumus nekā standarta nomas attiecības. Projekta ietvaros tiek izskatīti risinājumi, kas ļautu telpas nodot bezatlīdzības lietošanā vai par samazinātu nomas maksu. Komunālos maksājumus un telpas uzturēšanas izmaksas arī šādos gadījumos paredzēts segt telpas lietotājam. Latvijā pašvaldību īpašumu izmantošanu stingri regulē normatīvie akti, tāpēc pašvaldība strādā gan ar iespējām, kas pastāv jau šobrīd, gan gatavo priekšlikumus.

Vairāk informācijas par projektu var iegūt:

– šeit vai sazināties ar pilotprojekta koordinatoru Jāzepu Bikši, jazeps.bikse@riga.lv.

 

Rīgas jaunieši aicināti radīt savu filmu projektā “Top filma 2026”

,

No 24. augusta līdz decembra vidum Rīgā norisināsies jauniešu radošais kino projekts “Top filma 2026”, kura dalībnieki kopīgi izveidos filmu — no idejas un scenārija līdz filmēšanai, montāžai un publiskai pirmizrādei. Šī būs jau piektā DrKT jauniešu kopīgi veidotā filma.

Projektā jauniešiem būs iespēja ne tikai iepazīt kino tapšanas procesu, bet pašiem kļūt par tā veidotājiem. Dalībnieki radīs filmas ideju un tēlus, strādās pie scenārija, izmēģinās aktierspēli un darbu kameras priekšā, piedalīsies filmēšanā, skaņas ierakstā, montāžā un pēcapstrādē. Projekta rezultāts būs pašu jauniešu radīta filma, kas decembrī tiks demonstrēta publiskā pirmizrādē.
“Top filma 2026” sāksies 24. augustā ar piecu dienu aktiermeistarības un filmas veidošanas darbnīcu. No 24. līdz 28. augustam jaunieši iepazīsies, veidos komandu un apgūs skatuviskās un ekrāna izteiksmes, aktiermeistarības un audiovizuālā satura veidošanas pamatus.

No septembra līdz rudens brīvlaikam oktobrī dalībnieki regulāri tiksies, lai kopīgi attīstītu filmas ieceri, veidotu tēlus un scenāriju. Rudens brīvlaikā paredzēta filmas uzņemšana, savukārt novembrī notiks materiāla montāža, darbs ar skaņu un filmas pēcapstrāde. Projekts noslēgsies decembra vidū ar filmas pirmizrādi.

Projekta mērķis ir dot Rīgas jauniešiem iespēju radoši izpausties un praktiski iepazīt kino un audiovizuālā satura veidošanu. Vienlaikus dalībnieki attīstīs prasmes ideju radīšanā, stāstniecībā, aktierspēlē, filmēšanā, skaņas ierakstā un montāžā, kā arī mācīsies sadarboties, sadalīt pienākumus, uzņemties atbildību un kopīgi novest radošu ieceri līdz gatavam rezultātam.

Projekta vadītāja Indra Vaļeniece stāsta:

“Jau pēc pirmā projekta un pirmās filmas sapratu, cik liela jēga ir šādam darbam ar jauniešiem. Filmas tapšanas laikā viņiem jāiemācās strādāt kopā, risināt negaidītas problēmas, uzņemties atbildību un būt radošiem — dažkārt pavisam citādi, nekā sākumā bija iedomājušies. Taču tikpat svarīgs ir prieks būt kopā — satikties, izmēģināt idejas, smieties, strīdēties, meklēt risinājumus un beigās ieraudzīt, kā no visa tā pamazām top kaut kas pašu radīts. Un tad pienāk pirmizrāde — brīdis, kad redzams visa kopīgā darba rezultāts un kas dod milzīgu gandarījumu gan jauniešiem, gan mums, kas esam bijuši līdzās šajā procesā. Īpaši priecājos, ka vairāki mūsu projektu dalībnieki vēlāk savu ceļu ir atraduši tieši kino un citās radošajās industrijās.”

Būtiska projekta daļa ir tieši koprade — jauniešiem netiek piedāvāts jau gatavs scenārijs un iepriekš noteiktas lomas. Filmas stāsts un tā realizācija veidosies pašas dalībnieku komandas darbā.
Projekta aktivitātes notiks Rīgas Katoļu ģimnāzijā.

Jaunieši, kurus interesē kino, aktierspēle, stāstu veidošana, filmēšana, skaņa vai montāža, kā arī tie, kuri vienkārši vēlas izmēģināt kaut ko jaunu un radīt filmu kopā ar vienaudžiem, ir aicināti pieteikties dalībai projektā “Top filma 2026”.

 2026. gada 24. augusts–decembra vidus

 Rīgas Katoļu ģimnāzija

Pieteikšanās līdz 19. augustam – šeit

Papildu informācija:
Biedrība DrKT
Indra Vaļeniece

 29294013; indra.valeniece@gmail.com

 

Eksperti aicina rast risinājumus kultūras un vides pieejamībā cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem

Šobrīd viena no izteiktākajām problēmām cilvēkiem ar dzirdes problēmām ir kultūras iestāžu nepieejamība. Pat nesen atjaunotās ēkās bieži netiek uzstādītas indukcijas cilpas — speciālas iekārtas, kas ļauj skaņai caur dzirdes aparātu nonākt tieši lietotāja ausī, atfiltrējot telpas atbalsis un blakus trokšņus. Tāpat vājdzirdīgiem cilvēkiem izrāžu apmeklējumu apgrūtina latviešu valodas subtitru trūkums teātros un koncertzālēs, kā dēļ pat dārgas biļetes iegāde negarantē iespēju saprast izrādes saturu.

Eksperti uzsver, ka indukcijas cilpu ierīkošanai publiskajās un kultūras ēkās ir jākļūst par standartu, nevis retu izņēmumu. Līdztekus tam teātriem un pasākumu rīkotājiem būtu plašāk jāievieš subtitrēšanas prakses (piemēram, izmantojot mobilās lietotnes vai ekrānus). Tāpat Latvijā ir būtiski ieviest reāllaika runasteksta tulku pakalpojumus, kādi jau veiksmīgi darbojas citās Eiropas un kaimiņvalstīs, nodrošinot tūlītēju runātā vārda pārvēršanu teksta formātā.

Lai pievērstu uzmanību šīm problēmām, biedrība “Ģenētiski pārmantoto slimību pacientiem un līdzcilvēkiem “Saknes”” projekta “Tiesības uz cieņu” ietvaros izveidoja sarunu cikla “Iecietības skola” epizodi “Nedzirdams nav neesošs – sensorā pieejamība”.

Podkāstā nozares pārstāvji iezīmējuši ceļu uz iekļaujošāku sabiedrību, aicinot ieviest mūsdienīgus tehnoloģiskos risinājumus un uzlabot ikdienas komunikācijas kultūru.

Latvijā katrs sestais cilvēks vecumā virs 65 gadiem saskaras ar dzirdes traucējumiem. Neskatoties uz to, sabiedriskā vide un kultūras telpa joprojām nav izveidojusi risinājumus, kas ļautu vājdzirdīgiem cilvēkiem pilnvērtīgi līdzdarboties sabiedrības dzīvē.

Epizodē biedrības vadītājs Juris Beikmanis un Latvijas Vājdzirdīgo atbalsta asociācijas Sadzirdi.lv valdes locekle Baiba Bicēna meklē atbildes uz jautājumu, kā nepielāgota vide klusām izslēdz cilvēkus no kultūras un sociālās aprites, un kādus praktiskus soļus varam spert, lai to mainītu.

Otrs būtiskais izaicinājums sakņojas sabiedrības nezināšanā un nepārdomātā komunikācijā. Sapulcēs, darba grupās vai publiskās apspriedēs bieži vien valda ieradums runāt vairākiem cilvēkiem reizē. Dzirdes aparātu un implantu lietotājiem tas rada nepārvaramu skaņu jaukli, padarot diskusijas sekošanu un līdzdalību faktiski neiespējamu.

Pārmaiņas prasa ne vien investīcijas tehnoloģijās, bet arī mūsu ikdienas paradumu maiņu. Būtisks risinājums ir sapulču vadītāju un sabiedrības izglītošana par elementāru komunikācijas kultūru — ievērot kārtību un runāt pa vienam, skaidri un saprotami. Tāpat iedzīvotāji tiek aicināti aktīvi līdzdarboties valodas tehnoloģiju attīstībā (piemēram, piedaloties balss talkās un sabiedriskās iniciatīvās), kas palīdz uzlabot mākslīgā intelekta un automātisko subtitru precizitāti latviešu valodā.

“Ja visi runā reizē, dzirdes aparātu lietotājiem ausīs rodas bardaks. Ievērot komunikācijas kultūru un runāt pa vienam ir viens no vienkāršākajiem, bet svarīgākajiem soļiem. Mums ir plašāk jāizmanto arī mūsdienu tehnoloģijas, piemēram, reāllaika runasteksta tulki. Katrs cilvēks ir pelnījis cieņu, un tehnoloģijas kopā ar sabiedrības izpratni var atrisināt ļoti daudz.”

saka Baiba Bicēna, Latvijas Vājdzirdīgo atbalsta asociācijas “Sadzirdi.lv” valdes locekle

Plašāka diskusija pieejama:

– šeit 

– šeit.

– šeit.

Visa sarunu cikla pamatā ir iedzīvotāju aptauja “Vai esi redzējis vai piedzīvojis neiecietību vai diskrimināciju?”, kurā ar saviem personīgajiem pieredzes stāstiem dalījās 106 dalībnieki, izgaismojot dažādus neiecietības un vides nepieejamības aspektus mūsu sabiedrībā.

Podkāstu ciklu “Iecietības skola” īsteno biedrība “Ģenētiski pārmantoto slimību pacientiem un līdzcilvēkiem “Saknes”” projekta “Tiesības uz cieņu” ietvaros.

Projektu līdzfinansē Rīgas pilsēta Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

Papildu informācijai un saziņai:

info@saknes.lv
– šeit