Arhīvs birkai: Labklājība

Lai atbalstītu jaunos vecākus, Rīgā dzīvojošiem vecākiem mazuļa pirmajā dzīves gadā ir pieejams bezmaksas pieredzējušu PEP (pirmās emocionālās palīdzības) mammu emocionāls atbalsts gan bērna aprūpes jautājumos, gan vecāku un visas ģimenes labbūtības jautājumos. Līdz marta beigām šo Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācijas un Rīgas pašvaldības piedāvāto iespēju izmantojušas jau 160 mazo rīdzinieku ģimenes.

Bezmaksas atbalsta programmā “Piedzimstot bērniņam” Rīgā deklarētie vecāki mazuļa pirmajā dzīves gadā var saņemt līdz sešām individuālajām konsultācijām ģimenes dzīvesvietā, kā arī piedalīties vecāku atbalsta grupās. Atbalstu vecākiem – gan mammām, gan tētiem – sniedz profesionālas Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācijas vecāku emocionālā atbalsta speciālistes, kas apguvušas zināšanas un prasmes uzklausīt, palīdzēt un atbalstīt vecākus ar bērnu no dzimšanas līdz trīs gadu vecumam.

Individuālo konsultāciju laikā ar PEP mammu var saņemt emocionālo atbalstu, pilnveidot mazuļa aprūpes prasmes un pārrunāt savas sajūtas, piemēram, kā ir būt mammai un tētim, kādas grūtības rada bērniņa piedzimšana, kā arī jebkurus citus jautājumus par mazuļa attīstību un aprūpi – zīdīšanu, raudāšanu, miedziņu un dienas ritmu. Savukārt vecāku izglītojošās atbalsta grupu nodarbībās vecāki iegūst zināšanas par bērna veselīgu attīstību, emociju regulāciju, kā arī dalās pieredzē un saņem atbalstu no citiem grupas dalībniekiem.

2025. gadā atbalstu programmā “Piedzimstot bērniņam” saņēma 425 rīdzinieku ģimenes. Kā lielākos ieguvumus šajā programmā jaunie vecāki nosauc palīdzību adaptēties vecāku lomā, iespēju atpazīt un līdzsvarot savas un bērna emocijas, palīdzību bērna aprūpes prasmju stiprināšanā, kā arī to, ka šis pakalpojums vecākiem ir pieejams ģimenes mājās.

Lai saņemtu PEP mammu atbalstu, vismaz vienam no bērna vecākiem visa pakalpojuma laikā jābūt deklarētam un jādzīvo Rīgā. Ģimenēm jāpiesakās pakalpojumam līdz bērna astoņu mēnešu vecumam un programmas pakalpojumi jāsaņem līdz bērna viena gada vecumam. Plašāka informācija par iespēju un pieteikuma anketa pieejama mājaslapā www.piedzimstotberninam.lv, informāciju var iegūt pa tālruni 27333100 vai e-pastā piedzimstotberninam@sosbca.lv.

Atbalsta programmu īsteno Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācija sadarbībā ar Rīgas domes Labklājības departamentu un pakalpojums tiek finansēts no Rīgas valstspilsētas pašvaldības budžeta.

Rīgas domes Sociālo jautājumu komiteja trešdien, 18. martā, nolēma turpināt sadarbību ar biedrību “Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācija” sociālā darba pakalpojuma nodrošināšanu ģimenēm ar bērniem Rīgā vēl uz trim gadiem – no šā gada 1. maija līdz 2029. gada 30. aprīlim. Līgumu iespējams pagarināt līdz 2031. gadam.

Līgums paredz turpināt sociālā darba pakalpojumu nodrošināšanu:

  • ģimenēm ar sociālā riska situācijām,
  • ģimenēm, kurās ir bērni ar uzvedības traucējumiem,
  • ģimenēm ar bērniem, kuriem diagnosticētas mentālās veselības grūtības.

Rīgas domes Labklājības departaments ir izvērtējis Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācijas darbu un secinājis, ka sadarbības turpināšana ir pamatota un noderīga. Pieaug nepieciešamība pēc atbalsta ģimenēm, un asociācija spēj šo palīdzību nodrošināt kvalitatīvi un mērķtiecīgi, tādējādi pašvaldības finansējums tiek izmantots lietderīgi.

Asociācija strādā pēc starptautiskiem bērnu tiesību standartiem, tai ir sakārtota kvalitātes vadības sistēma, regulārs pašnovērtējums un ārējais audits. Tā jau vairāk nekā 27 gadus sniedz dažādus sociālos pakalpojumus, un tās reputācija un profesionālā sadarbība tiek vērtēta ļoti augstu. Līdzšinējā pieredze rāda, ka sociālais darbs tiek nodrošināts ātri, pieejami un profesionāli. Tas palīdz mazināt pašvaldības sociālā dienesta noslodzi un nodrošina ģimenēm savlaicīgu atbalstu.

Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācija Rīgā nodrošina sociālo darbu ar ģimenēm, kurās pastāv bērna attīstībai nelabvēlīgi apstākļi, īsteno sociālās rehabilitācijas programmas bērniem un jauniešiem, sniedz atbalstu audžuģimenēm, aizbildņiem un adoptētājiem, kā arī strādā ar jauniešiem pēc ārpusģimenes aprūpes.

Pēdējos gados īpaša uzmanība pievērsta bērniem un jauniešiem ar uzvedības un mentālās veselības grūtībām, sadarbojoties ar Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas speciālistiem. Šī sadarbība ļāvusi nodrošināt kompleksu starpnozaru atbalstu un būtiski stabilizēt jauniešu emocionālo stāvokli.

Esošā līguma ietvaros 2025. gadā atbalsts sniegts:
* 121 ģimenei, kurās aug 317 bērni,
* 79 ģimenēm (122 bērni) izstrādāti sociālās rehabilitācijas plāni izstrādāti,
* papildus palīdzība nodrošināta 21 ģimenei vai kopā 36 jauniešiem, kuriem diagnosticētas mentālās veselības grūtības.

Iestājoties aukstākam laikam un gaisa temperatūrai nokrītoties zem mīnus desmit grādiem, Rīgā naktspatversmes darbojas visu diennakti, nodrošinot gan pajumti, gan ēdināšanu. Dienas centrs Katoļu ielā 57 šajā laikā ir atvērts arī brīvdienās. Rīgas pašvaldība aicina iedzīvotājus būt vērīgiem un līdzcietīgiem un nepaiet vienaldzīgi garām cilvēkam, kurš nonācis bezpalīdzīgā stāvoklī, kā arī ziedot siltas drēbes līdzcilvēkiem, kas palikuši bez pajumtes.

Aizvadītajā diennaktī sešās patversmēs Rīgā nakšņoja 596 personas. Pašlaik vietu skaits visās sešās Rīgas patversmēs ir pietiekams. 2026. gada janvārī patversmju un naktspatversmju pakalpojumus dienā saņēma vidēji 592 personas. Salīdzinājumam – 2025. gada janvārī vidējais pakalpojumu saņēmēju skaits bija 590 personas, savukārt 2025. gada februārī – 592 personas.

Iedzīvotāji aicināti ziedot siltus apģērbus vīriešiem – bikses, virsjakas, apavus, adītas zeķes, cimdus, cepures un džemperus. Tāpat ļoti noderīgas ir arī siltas segas. Tās īpaši nepieciešamas Rīgas patversmes Mobilajai brigādei, kas segas izsniedz cilvēkiem, kuri atsakās nakšņot patversmēs un izvēlas uzturēties dārza būdiņās vai tamlīdzīgās vietās. Lūgums nogādāt tīru, nebojātu un labā stāvoklī esošu apģērbu, tādu, ko paši vairs neizmantojam, bet kas joprojām ir pilnībā valkājams. Šādi ziedojumi sniedz praktisku un tūlītēju palīdzību cilvēkiem, kuriem šobrīd trūkst silta apģērba ziemas sezonai.

Ziedojumu var nodot Rīgas patversmē Latgales ielā 208 un Katoļu ielā 57 jebkurā diennakts stundā, piezvanot pie durvīm un atstājot dežurantam.

Iedzīvotāji aukstajā laikā aicināti:

  • izmantot zupas virtuves pakalpojumus Ziepju ielā 13, Zandartu ielā 2A, K. Barona ielā 56 un 126;
  • ģērbties atbilstoši laika apstākļiem un nepieciešamības gadījumā saņemt siltu apģērbu patversmē;
  • izmantot iespēju uzturēties bezmaksas naktsmītnēs;
  • nelietot alkoholu un citas apreibinošas vielas.

Ja redzat cilvēku bezpalīdzīgā stāvoklī vai

zināt, ka kāds uzturas dzīvošanai nepiemērotos apstākļos,

informējiet policiju, zvanot uz 112.


 

Saistībā ar stipro salu, kurš tuvākajā laikā vēl pastiprināsies, Rīgas pašvaldība aicina iedzīvotājus būt īpaši piesardzīgiem un ievērot drošības ieteikumus. Meteoroloģiskās prognozes liecina, ka tuvākajās dienās gaisa temperatūra Latvijas centrālajos un austrumu rajonos var pazemināties līdz –20…–24 °C, bet atsevišķos rajonos pat līdz –30 °C, tādēļ aicinām savlaicīgi parūpēties par savu, tuvinieku un līdzcilvēku veselību, mājokļa drošību un labsajūtu.

Pašvaldības ieteikumi iedzīvotājiem aukstā laikā

Rīgas pašvaldība aicina ikvienu:

  • ģērbties laikapstākļiem atbilstoši, izvēloties vairākas siltas apģērba kārtas, cepuri, cimdus un piemērotus apavus;
  • ierobežot ilgstošu uzturēšanos ārā stipra sala laikā, īpaši bērniem;
  • regulāri doties iekštelpās sasildīties;
  • pieskatīt bērnus un neļaut viņiem pārāk ilgi uzturēties ārā vai visu dienu pavadīt uz kalniņiem bez pārtraukumiem;
  • pievērst uzmanību senioriem un līdzcilvēkiem, kuriem aukstumā var būt nepieciešama palīdzība;
  • būt piesardzīgiem uz apledojušām ietvēm un brauktuvēm.

Atbalsts cilvēkiem bez mājokļa

Stipra sala laikā Rīgas pašvaldība nodrošina papildu atbalstu cilvēkiem bez mājokļa. Galvaspilsētā darbojas patversmes un naktspatversmes, kur iespējams pārnakšņot, sasildīties un saņemt siltu maltīti. Pašvaldība sadarbībā ar nevalstiskajām organizācijām nodrošina arī siltas drēbes un karstos dzērienus, savukārt nepieciešamības gadījumā ielās strādā mobilās sociālās palīdzības komandas.


Pašvaldība aicina iedzīvotājus nebūt vienaldzīgiem

– ja pamanāt cilvēku, kuram aukstuma dēļ varētu būt apdraudēta veselība vai dzīvība,

lūdzam nekavējoties informēt palīdzības dienestus, zvanot uz 112.


Rīgas pašvaldība aicina iedzīvotājus sekot līdzi aktuālajai informācijai pašvaldības tīmekļvietnē un sociālajos tīklos.

Ugunsdrošība, apsildot mājokli

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests brīdina, ka stipra sala laikā pieaug gan ugunsgrēku, gan smagu veselības apdraudējumu risks. Ugunsgrēka gadījumā nekavējoties zvanīt uz vienoto ārkārtas palīdzības tālruni 112.

VUGD aicina iedzīvotājus:

  • nepārkurināt krāsnis un neatstāt kurināšanu bez uzraudzības;
  • vienmēr aizvērt krāsns durtiņas;
  • karstus pelnus glabāt tikai metāla traukā ārpus telpām;
  • nežāvēt drēbes uz krāsnīm, radiatoriem vai elektriskajiem sildītājiem;
  • neturēt degtspējīgus priekšmetus apkures ierīču tuvumā;
  • regulāri tīrīt dūmvadus;
  • mājokļos uzstādīt un pārbaudīt dūmu detektoru darbību.

Droša elektrisko sildītāju lietošana

Strauji pazeminoties gaisa temperatūrai, iedzīvotāji biežāk izmanto papildu elektriskos sildītājus. AS “Sadales tīkls” ir apkopojis ieteikumus drošai to lietošanai.

Svarīgākie principi:

  • pirms lietošanas pārliecināties par sildītāja tehnisko stāvokli un nelietot bojātas ierīces;
  • pieslēgt sildītāju tieši sienas kontaktligzdai, neizmantojot pagarinātājus;
  • neatstāt ieslēgtu sildītāju bez uzraudzības vai pa nakti;
  • novietot ierīci drošā attālumā no aizkariem, mēbelēm un citiem degtspējīgiem materiāliem;
  • neizmantot sildītājus drēbju vai apavu žāvēšanai.

AS “Sadales tīkls” uzsver – elektriskie sildītāji ir jaudīgas elektroierīces, tāpēc vienlaikus nevajadzētu darbināt vairākas lielas jaudas ierīces, lai nepārslogotu mājokļa elektrotīklu.

Parūpējies par tiem, kuri paši nevar parūpēties par sevi

VUGD un NMPD aicina iedzīvotājus šajās aukstajās dienās pievērst īpašu uzmanību vientuļiem senioriem, kaimiņiem un tuviniekiem – biežāk piezvanīt vai apraudzīt viņus un nepieciešamības gadījumā palīdzēt ar ikdienas darbiem. Aukstums īpaši apdraud cilvēkus ar veselības problēmām un tos, kuri dzīvo vieni.

NMPD atgādina – ja uz ielas redzat cilvēku, kurš pakritis, guļ vai ilgāku laiku sēž vienā vietā (piemēram, sabiedriskā transporta pieturā), iedzīvotāji aicināti pieiet klāt un noskaidrot, vai nav nepieciešama palīdzība. Ja cilvēks nereaģē vai nevar piecelties, nekavējoties zvaniet uz 112.

Izglītības iestāžu apmeklēšana aukstā laikā

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) atgādina par kārtību, kādā audzēkņi apmeklē izglītības iestādes aukstā laikā.

 Ja gaisa temperatūra ir zemāka par –20 °C, skolu drīkst neapmeklēt bērni līdz 12 gadu vecumam;

Ja temperatūra noslīd zem –25 °C, tas attiecas arī uz skolēniem no 13 gadu vecuma.

Pirmsskolas izglītības iestāžu audzēkņu vecākiem katrā gadījumā pašiem jāizvērtē, vai konkrētajā dienā bērna vešana uz bērnudārzu ir droša un nekaitēs viņa veselībai. Ja gaisa temperatūra nokrītas zem –10 °C, bērniem līdz trīs gadu vecumam pastaigas svaigā gaisā bērnudārzos netiek organizētas.

Aukstuma dēļ mājās palikušo bērnu vecākiem jāinformē izglītības iestāde par neierašanās iemeslu. Vienlaikus IZM uzsver, ka skolas arī stipra sala laikā paliek atvērtas, nodrošinot mācību procesu tiem skolēniem, kuri ierodas. Zema gaisa temperatūra nav pamats pilnībā pāriet uz attālinātām mācībām.

Rīgas pašvaldība aicina vecākus pastiprināti pievērst uzmanību bērnu drošībai ceļā uz skolu un brīvajā laikā – pārliecināties, ka bērni ir silti saģērbti, un nepieciešamības gadījumā nodrošināt, ka viņi uzturas iekštelpās, ja sals ir pārāk stiprs.

 

Rīgā ar Mājokļu kompetences centra atbalstu atjaunota daudzdzīvokļu māja Bērzpils ielā 75, kurā būtiska daļa dzīvokļu īpašumu pieder pašvaldībai. Ēkas atjaunošana uzlabo gan dzīves komfortu, gan ēkas tehnisko stāvokli un energoefektivitāti, vienlaikus veicinot Rīgas dzīvojamā fonda sakārtošanu.

“Pašvaldības nodrošinātā Mājokļu kompetences centra kvalitatīvā un profesionālā palīdzība ir bijusi izšķirīga ārējā finansējuma piesaistei projekta īstenošanā. Dzīvojamā māja Bērzpils ielā ir piemērs tam, kā sadarbība starp pašvaldību un iedzīvotājiem, apvienojumā ar pieejamo atbalstu, var pārvērst vidi degradējošu būvi par modernu un energoefektīvu mājokli,”

norāda Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētāja Elīna Treija

Ēkā Bērzpils ielā 75 kopumā ir 23 dzīvokļu īpašumi, no kuriem desmit pieder pašvaldībai. Ēkas kopējā platība ir 796 m².

Ēkas atjaunošanas process sākts 2024. gadā, kad maijā ēkas apsaimniekošanu pārņēma SIA “Pilsētas namu pārvaldnieks”. Būvdarbus sāka 2025. gada maijā un pabeidza decembrī.

Būvniecības procesā veikta fasādes siltināšana, logu un durvju nomaiņa, izbūvēta jauna apkures sistēma, kā arī izbūvēti ūdensapgādes un kanalizācijas tīkli visā mājā ar pievilkšanu pie īpašumiem. Tāpat veikts kāpņu telpas remonts, jumta konstrukciju daļēja nomaiņa un ieklāts jauns jumta segums. Ēkai veikta bēniņu telpas siltināšana un izbūvētas laipas, siltināta cokola daļa, nodrošināta labiekārtošana, kā arī koplietošanas telpās daļēji nomainīta elektroinstalācija. Kopējās būvdarbu izmaksas bija 465 452 eiro ar PVN.

Mājokļu kompetences centrs (MKC) izveidots, lai veicinātu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju atjaunošanu un uzlabotu rīdzinieku dzīves kvalitāti. MKC īpaši koncentrējas uz dzīvojamām mājām, kurās pašvaldībai pieder vairāk nekā 30 % no visu dzīvokļu īpašumu skaita, taču konsultatīvs atbalsts tiek sniegts ikvienam interesentam. Pašlaik MKC strādā pie vēl 35 dzīvojamo māju tehniskās dokumentācijas sagatavošanas, lai turpinātu pilsētas mājokļu fonda atjaunošanu. Pirmais šāds projekts realizēts Salacas ielā 7, un tagad realizēts projekts arī Bērzpils ielā.

Lai saņemtu MKC konsultāciju par dzīvojamo ēku atjaunošanu, ēkas energoefektivitātes uzlabošanu, finansējuma piesaistīšanu, kā arī ES un pašvaldības atbalsta mehānismiem ēku atjaunošanai un dokumentācijas izstrādei, lūdzam konsultācijai pieteikties rakstot uz e-pastu: ivars.kalvis@riga.lv vai pa tālr. 67012872 vai aizpildot anketu šeit.

📸 FOTO

 

Iestājoties aukstam laikam, kad termometra stabiņš noslīd zem 10 grādu atzīmes, Rīgas naktspatversmes darbojas visu diennakti, nodrošinot iespēju sasildīties un saņemt nepieciešamo atbalstu. Sešās Rīgas patversmēs un naktspatversmēs kopējais vietu skaits ir 655, tāpēc pašvaldība apliecina, ka vietas pietiek ikvienam, kam nepieciešama palīdzība.

Rīgas pašvaldība palīdzību bezpajumtniekiem sniedz saskaņā ar rīcības plānu “Palīdzības sniegšana bezpajumtniekiem nelabvēlīgos laika apstākļos Rīgā”. No 1. oktobra līdz 30. aprīlim Labklājības departaments īsteno papildu pasākumus, lai nodrošinātu:

  • īslaicīgas uzturēšanās iespējas patversmēs un naktspatversmēs;
  • ēdināšanu;
  • personīgās higiēnas iespējas;
  • sociālā darba speciālistu atbalstu.

Rīcības plāna ietvaros tiek palielināts vietu skaits patversmēs, pagarināts darba laiks naktspatversmēs, Dienas centrs darbojas arī brīvdienās un svētku dienās, zupas virtuvēs tiek nodrošināts lielāks pakalpojumu apjoms, kā arī tiek īstenota informatīvā kampaņa par pieejamo palīdzību aukstajā laikā.


Ja plkst. 8.00 Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra dati liecina, ka gaisa temperatūra ir zemāka par –10 °C vai arī temperatūra ir zemāka par 0 °C un vēja ātrums pārsniedz 10 m/s, naktspatversmes strādā visu diennakti un klientiem tiek nodrošinātas arī pusdienas.


No 1. līdz 19. janvāra sešās Rīgas patversmēs un naktspatversmēs nakšņoja vidēji 583 personas dienā, kas ir gandrīz tikpat kā pērn (590 personas).

Vidēji 16 personas dienā policija nogādājusi uz patversmi Gaiziņa ielā 7, kur cilvēkiem tiek nodrošināta droša uzturēšanās un atbalsts.

 

Šonedēļ atklāta ar Rīgas pašvaldības Mājokļu kompetences centra atbalstu renovētā daudzdzīvokļu māja Salacas ielā 7, kur pašvaldībai, sākot renovāciju, piederēja vairāki dzīvokļi.

“Pašvaldības nodrošinātā Mājokļu kompetences centra kvalitatīvā un profesionālā palīdzība ir bijusi izšķirīga ārējā finansējuma piesaistei projekta īstenošanā. Dzīvojamā māja Salacas ielā ir piemērs tam, kā sadarbība starp pašvaldību un iedzīvotājiem, apvienojumā ar pieejamo atbalstu, var pārvērst vidi degradējošu būvi par modernu un energoefektīvu mājokli,”

norāda Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētāja Elīna Treija

Redzamākie un jūtamākie ieguvumi no daudzdzīvokļu namu atjaunošanas, protams, ir sakopta mājas fasāde un mazāki siltumenerģijas rēķini, taču dzīvojamās mājas atjaunošana palīdz risināt daudzas tehniskās problēmas. Izmantojot energoefektīvus materiālus un tehnoloģijas, var būtiski uzlabot ikvienas ēkas, kas ir būvēta pirms 30 vai vairāk gadiem, energoefektivitāti.

Salacas ielas daudzdzīvokļu mājā ir 23 dzīvokļi, no kuriem pieci, sākot renovācijas procesu, piederēja pašvaldībai. Projekta gaitā tika uzlabota ēkas energoefektivitāte, pastiprinātas nesošās konstrukcijas un modernizēta ventilācijas sistēma. Atjaunošanas ieguvumi ietver ne tikai ēkas vērtības pieaugumu un siltuma patēriņa samazināšanos, bet arī uzlabotu dzīves komfortu.

  • Darbu veicējs: SIA “Komercveiksmes”.
  • Ēkas apsaimniekotājs: SIA “Pilsētas namu pārvaldnieks”.

Projekta kopējās izmaksas bija aptuveni 400 000 eiro apmērā. Atbalsts dokumentācijas izstrādei 50% apmērā, saņemts no Altum.


Rīgas pašvaldības Mājokļu kompetences centrs izveidots, lai veicinātu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju atjaunošanu un uzlabotu rīdzinieku dzīves kvalitāti. Mājokļu kompetences centrs īpaši koncentrējas uz dzīvojamām mājām, kurās pašvaldībai pieder vairāk nekā 30% no visu dzīvokļu īpašumu skaita – Rīgā tādu ir vairāk nekā 140. Speciālisti dzīvojamo māju pārvaldniekiem un dzīvokļu īpašniekiem sniedz konsultācijas, palīdz sagatavot dokumentāciju un atbalsta līdzfinansējuma piesaisti, kā rezultātā dzīvojamā māja Salacas iela 7 kļuvusi par pirmo šāda veida projektu.

Pašlaik Mājokļu kompetences centrs strādā pie vēl 35 dzīvojamo māju tehniskās dokumentācijas sagatavošanas, lai turpinātu pilsētas mājokļu fonda atjaunošanu.

Ikviens, kurš plāno ēkas atjaunošanu, aicināts sazināties ar Mājokļu kompetences centru:

– ŠEIT

– 67012872

ivars.kalvis@riga.lv

 

No 2026. gada 1. janvāra mainās Ukrainas civiliedzīvotāju pieņemšanas kārtība Rīgas Sociālajā dienestā. Turpmāk atsevišķs pieraksts viņiem tiks slēgts, kā arī vairs nenotiks pieņemšana Eduarda Smiļģa ielā 46.

Klientus, kas piesakās atkārtoti un kuriem nepieciešama ienākumu izvērtēšana:

  • turpmāk pieņems Sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu centros pēc faktiskās dzīvesvietas.
  • Šajā gadījumā Ukrainas civiliedzīvotāji varēs pierakstīties vizītei “Booking” sistēmā vai zvanot uz tālruni +37167105048.

Ukrainas civiliedzīvotāji, kas vēršas Rīgas Sociālajā dienestā pirmo reizi:

  • tiek aicināti doties uz savu dzīvesvietai atbilstošo Sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu centru pie sociālā darbinieka.

Sociālais darbinieks pieņem

  • Pēc iepriekšēja pieraksta:
    • pirmdienās: plkst. 13.00-18.00;
    • ceturtdienās: plkst. 9.00-12.00 un 13.00-16.00.
  • Rindas kārtībā:
    • otrdienās: plkst. 9.00-13.00.

Gan saite reģistrācijai klientiem ar ienākumu izvērtēšanu, gan pieraksts tikai atkārtotām vizītēm, izmantojot QR kodu, atrodams Labklājības departamenta mājaslapā ld.riga.lv, sadaļā “Rīgas Sociālais dienests”.

 

Rīgas pašvaldības Labklājības departaments sagatavojis Rīgas veselības profilu 2025. Tajā apkopota informācija par Rīgas iedzīvotāju veselības rādītājiem un pašvaldības darbu veselības veicināšanas un slimību profilakses jomās.

Pašvaldības veselības aprūpes un veselības veicināšanas un slimību profilakses politika tiek īstenota saskaņā ar Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2021. – 2027. un Rīgas attīstības programmā 2022. – 2027. gadam noteikto, veicinot pieeju “veselība visās politikās”, vienlīdzīgas veselības iespējas visiem Rīgas iedzīvotājiem un uz pierādījumiem balstītu sabiedrības veselības politiku.

Kas ir Rīgas veselības profils?

Rīgas veselības profils ir vizuāli pārskatāms materiāls, kas apvieno aktuālu informāciju par Rīgas iedzīvotāju veselības rādītājiem un galvenajiem veselību ietekmējošajiem faktoriem. Tas sniedz pārskatu par prioritārajiem virzieniem veselības uzlabošanai un slimību izplatības mazināšanai.

Analizējot šo profilu, var uzzināt, ka vidējais rīdzinieka vecums 2025. gadā sasniedzis 43,8 gadus, kas ļauj novērtēt pilsētas iedzīvotāju demogrāfiskās tendences. Tāpat redzams, ka vairāk nekā puse iedzīvotāju savu veselības stāvokli vērtē kā labu, kas norāda uz relatīvi pozitīvu pašsajūtas un veselības uztveri. Profilā apkopota arī informācija par paveikto veselības veicināšanas jomā – pērn Rīgā īstenotas 5329 veselības veicināšanas un slimību profilakses aktivitātes, kas atspoguļo pašvaldības ieguldījumu iedzīvotāju veselības uzlabošanā.

Rīgas veselības profils ir noderīgs palīgs pašvaldības darbiniekiem un politikas veidotājiem veselības uzlabošanas pasākumu plānošanā, veselības aprūpes un sociālās palīdzības speciālistiem, kā arī nevalstiskajām organizācijām un sabiedrības veselības jomas partneriem. Tas noderēs arī ikvienam rīdziniekam, kurš vēlas iegūt aktuālu informāciju par pilsētas iedzīvotāju veselības stāvokli un pieejamajiem atbalsta resursiem.

Rīga ir viena no 90 pilsētām, kas iekļautas Pasaules Veselības organizācijas (PVO) Eiropas Veselīgo pilsētu tīklā un ir arī Latvijas Nacionālā veselīgo pašvaldību tīkla dalībniece. Šī dalība nodrošina pilsētai iespēju apmainīties ar pieredzi un ieviest labākās starptautiskās prakses veselības jomā.

PVO veselību definē kā pilnīgu fiziskās, garīgās un sociālās labklājības stāvokli, ne tikai slimību neesamību. Tas nozīmē, ka veselība ir pamats gan cilvēka dzīves kvalitātei, gan sabiedrības attīstībai kopumā. Vienlīdz svarīga ir ne tikai slimību ārstēšana, bet arī veselības veicināšana – tā palīdz saglabāt labu veselību un dzīves kvalitāti, veicina veselīgus dzīves paradumus, samazina veselības atšķirības starp dažādām iedzīvotāju grupām, sekmē veselīgu novecošanu un samazina hronisku slimību izplatību.

Veselības veicināšana ir stratēģisks ieguldījums, kas samazina slogu veselības aprūpes sistēmai un sociālajam atbalstam, tādējādi ļaujot efektīvāk izmantot publiskos līdzekļus un nodrošinot ilgtermiņa ekonomisku ieguvumu valsts un pašvaldību budžetiem.


Iepazīties ar Rīgas veselības profilu 2025 var:

 mājas lapā Veseligsridzinieks.lv 

žurnālā


 

21. decembrī, ceturtajā adventē, Piņķu Svētā Jāņa baznīcā norisināsies jau desmitais Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācijas labdarības koncerts “Pie tavas rokas”.

Sīkāk par koncertu stāsta Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācijas direktore Ilze Paleja:

“Šis koncerts mums ir īpašs, tas ir kļuvis par sirsnīgu tradīciju, kurā kopā sanāk gan ģimenes, gan līdzcilvēki, lai dāvātu bērniem drošību, rūpes un klātbūtni. Šogad koncertā uzstāsies Kārlis Būmeisters un Babītes Kultūrizglītības centra dziedošie bērni un jaunieši – vokālā grupa “Karameles”, kā arī bērnu ansambļi “Bon Bon”, “Ledenītes”, “Zefīrs”, “Šokolāde” un “Marmelāde”. Grupa “Karameles” klātbūtne, kas bijusi neatņemama koncertu sastāvdaļa visus desmit gadus, ir piešķīrusi īpašu gaišumu un sirsnīgumu. Tieši šo jauniešu muzikalitātes un patiesā prieka dēļ daudzi koncerta apmeklētāji to apmeklē katru gadu. Pateicoties viņiem, šī Adventes svētdiena būs sirdssilta, gaiša un muzikāli bagāta. No sirds pasakāmies katram koncerta apmeklētājam, ziedotājam un atbalstītājam. Lai šis koncerts ir īpaša dāvana mums visiem Ziemassvētkos!”


Ieeja koncertā ir bez maksas, un tā laikā ikviens ir aicināts ziedot.


Visi saziedotie līdzekļi tiks nodoti Latvijas SOS Bērnu ciematu ģimenēs augošo bērnu atbalstam. Ziedojumi ļauj bērniem un ģimenēm ar bērniem palīdzēt dažādos veidos, atkarībā no tā, kas kuram konkrētajā brīdī visvairāk nepieciešams. Ar ziedojumu palīdzību SOS Bērnu ciematu asociācija var bērniem nodrošināt iespēju uzaugt drošā un atbalstošā vidē, sniegt gan emocionālu, gan praktisku atbalstu, kā arī piepildīt kādu senu sapni.

Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācija jau vairāk nekā 25 gadus rūpējas par bērniem un ģimenēm visā Latvijā, nodrošinot ilgtermiņa ģimenisku aprūpi bērniem, kuri palikuši bez bioloģisko vecāku gādības. Asociācija gādā, lai bērni var uzaugt drošā un ģimeniskā vidē SOS bērnu ciematos un jauniešu mājās, kur viņi saņem emocionālu un praktisku atbalstu, lai varētu piedzīvot laimīgu bērnību, atklāt un attīstīt savus talantus un apgūt praktiskas iemaņas, kas palīdz sagatavoties patstāvīgai dzīvei. Tiek nodrošinātas arī individuālās sociālās rehabilitācijas programmas bērniem ar uzvedības traucējumiem.

Tāpat Asociācija sniedz atbalstu topošajām un esošajām audžuģimenēm, aizbildņiem un adoptētājiem, piedāvājot dažādas apmācības, atbalsta grupas, sociālo darbinieku un psihologu konsultācijas. Ļoti nozīmīgs ir SOS Bērnu ciematu asociācijas darbs ar ģimenēm, kuras nonākušas grūtībās. Ģimeņu atbalsta centros tiek palīdzēts vecākiem sakārtot ikdienu, attiecības un vidi bērna labklājībai, tiek sniegts psiholoģiskais un sociālais atbalsts un mācītas praktiskas prasmes, lai bērniem būtu iespēja uzaugt sev vispiemērotākajā vidē – savā ģimenē. Tāpat ģimeņu atbalsta centros bērniem ir iespējams saņemt dažādus sociālās rehabilitācijas pakalpojumus.

Papildus tam tiek īstenotas arī preventīvas programmas — tiek atbalstīti jaundzimušo vecāki programmā “Piedzimstot bērniņam”, palīdzēts bērniem un jauniešiem pārvarēt tuvinieka zaudējumu programmā “Kalniem pāri”, atbalstītas ģimenes gadījumos, kad vecāki šķiras, rūpējoties par to, lai šķiršanās procesā neciestu bērns, īstenota atbalsta programma “Pārinieks”, kas paredzēta pusaudžiem, kuru dzīvesveids var novest pie prettiesiskām darbībām, un piedāvāta apmācību programmu pirmsskolas izglītības iestāžu darbiniekiem “Bērnam drošs un draudzīgs bērnu dārzs”.

Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācijas mērķis ir ļoti skaidrs — lai Latvijā ikviens bērns var augt drošā, mīlošā un atbalstošā vidē, neatkarīgi no tā, kādas grūtības viņa ģimeni ir skārušas.


Par SOS bērnu ciematiem

Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācija ir nevalstiska labdarības organizācija, kas nodrošina ilgtermiņa ģimenisku aprūpi bez vecāku gādības palikušiem bērniem, uztur ģimeņu atbalsta centrus un ārpusģimenes aprūpes atbalsta centru “Airi vecākiem” vairākās Latvijas pašvaldībās, kā arī īsteno dažādas sociālās prevences programmas. Divu SOS bērnu ciematu audžuģimenēs (Īslīcē un Valmierā), vairākās integrētajās SOS ģimenēs, kā arī SOS jauniešu mājā Jelgavā – atbalstu, drošību un jaunas mājas raduši 130 bērni un jaunieši no visas Latvijas. Kopumā visās SOS bērnu ciematu īstenotajās atbalsta programmās gada laikā palīdzību saņem vairāk nekā 1500 bērnu.

Papildu informācijai:
Gunta Purvēna
Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācija
Tālr. 26324894
E-pasts: gunta.purvena@sosbca.lv
Vairāk par SOS bērnu ciematiem: www.sosbernuciemati.lv