Arhīvs birkai: Labklājība

Stājušies spēkā Rīgas domes saistošie noteikumi*, kuru mērķis ir sniegt lielāku atbalstu mazaizsargātām iedzīvotāju grupām un noteikt jaunu maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksni galvaspilsētas pašvaldībā, tādējādi sociālo palīdzību tagad var saņemt par apmēram 25 % vairāk rīdzinieku un uzlabosies dzīves līmenis iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem.

Maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksnis tagad ir 549 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā, kas ir par 69 eiro vairāk nekā bija līdz šim, un 384 eiro pārējām personām mājsaimniecībā (bija 336 eiro). Tādējādi Rīgā paaugstināts maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksnis līdz valstī noteiktajam maksimumam.

“Apstākļos, kad Rīgas pašvaldībai ir aktuālas vajadzības ceļu infrastruktūras uzturēšanā, jānodrošina kvalitatīva izglītība, mums ir jāsaglabā atbildība par personām, kuru ienākumi šodienas dzīves dārdzības pieauguma laikā nespēj saglabāt atbilstošu dzīves kvalitāti. Pašvaldība ir spērusi soli, ko likumdevējs atzinis par maksimāli iespējamu, apsteidzot iedzīvotāju pirktspējas krišanos. Ļoti daudziem rīdziniekiem tas dod iespēju saņemt atbalstu no pašvaldības budžeta mājokļa, veselības aprūpes un citu pabalstu veidā. Maznodrošinātas personas var saņemt arī nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu 70 % apmērā. Šajā grūtajā periodā rīdziniekiem ir ļoti svarīga informācija par atbalstu, ko viņi var saņemt no valsts un pašvaldības,” uzsver Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētājs Juris Radzevičs.

Trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusu un attiecīgos pabalstus ir tiesības saņemt personām, kuras savu dzīvesvietu deklarējušas un faktiski dzīvo Rīgā. 2023. gadā maznodrošinātā statusu saņēma ap 13 000 cilvēku.

Lai saņemtu attiecīgos pabalstus un/vai trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusu, viena no mājsaimniecības personām iesniedz Rīgas Sociālajam dienestam adresētu iesniegumu. Tam jāpievieno dokumenti, kuri nepieciešami konkrēta pabalsta piešķiršanai. Izsmeļošāku informāciju var iegūt, zvanot uz Rīgas Sociālā dienesta informatīvo tālruni 67105048 vai 25770080.

Trūcīgas personas statusu nosaka valsts, bet maznodrošinātas – pašvaldība.

Rīgā maznodrošinātām mājsaimniecībām tiek nodrošināta iespēja saņemt sociālās palīdzības pabalstus, t.sk.
* mājokļa pabalstu,
* pabalstu veselības aprūpei,
* pabalstu ar mājokļa lietošanu saistīto izdevumu parāda samaksai,
* pabalstu izglītības ieguves atbalstam, pabalstu patstāvīgas dzīves uzsākšanai pēc ilgstošas sociālās aprūpes un rehabilitācijas pakalpojumu institūcijā pilngadīgām personām izbeigšanas,
* pabalstu sociālās rehabilitācijas mērķu sasniegšanai.

Maznodrošinātas personas statuss Rīgas pašvaldības iedzīvotājiem sniedz sekojošas iespējas:
* saņemt nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu 70 % apmērā,
* saņemt dienas centra pakalpojumu,
* saņemt siltu maltīti kādā no zupas virtuvēm,
* saņemt ēdināšanas pakalpojumu kādā no ēdiena izsniegšanas vietām,.
* saņemt palīdzību mājokļa jautājumu risināšanā,
* saņemt juridisko palīdzību.

Informāciju var iegūt, zvanot uz Rīgas domes Labklājības departamenta informatīvo bezmaksas tālruni 80005055.

Jau sešpadsmito gadu 20. februāris tiek atzīmēts kā Pasaules sociālā taisnīguma diena un, dodot iespēju vairāk rīdzinieku iegūt maznodrošinātas mājsaimniecības statusu, Rīgas pašvaldība veicina un īsteno sociālo taisnīgumu, kas ietver centienus risināt tādus jautājumus kā nabadzība, atstumtība, dzimumu nevienlīdzība, bezdarbs, cilvēktiesības un sociālā aizsardzība, kas ir arī Pasaules sociālā taisnīguma dienas būtība un mērķis.

*“Par mājsaimniecības atzīšanu par trūcīgu vai maznodrošinātu un sociālās palīdzības pabalstiem Rīgas valstspilsētas pašvaldībā”

Februārī ar Rīgas domes deputātiem tikās Starptautiskā Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness federācijas Eiropas reģiona, kā arī Amerikas un Latvijas Sarkanā Krusta pārstāvji.

Sarunā piedalījās Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētājs Juris Radzevičs, priekšsēdētāja vietniece Ieva Brante, Labklājības departamenta Sociālās pārvaldes priekšnieks Mārtiņš Moors, Latvijas Sarkanā Krusta ģenerālsekretārs Uldis Līkops un projektu vadītāja Aija Strazda, Amerikas Sarkanā Krusta pārstāvji Roberts Kaufmans, Deivids Kolmans un Stefans Mikhauds.

Tikšanās laikā tika apspriesta līdzšinējā Rīgas domes un Starptautiskā Sarkanā Krusta sadarbība: tās laikā vairākus gadus īstenoti daudzpusīgi projekti un aktivitātes, kuru mērķis ir atbalstīt tos iedzīvotājus, kam palīdzība nepieciešama visvairāk, un to skaitā ir arī Ukrainas civiliedzīvotāji Latvijā.

Rīgas dome vairāk nekā desmit gadus ir aktīvs Latvijas Sarkanā Krusta sadarbības partneris. Kopīgi īstenoto pasākumu rezultātā mazāk aizsargātajām iedzīvotāju grupām Rīgā ir iespēja saņemt daudzpusīgus sociālā atbalsta un veselības veicināšanas pakalpojumus. Pateicoties pašvaldības finansiālajam atbalstam, Latvijas Sarkanais Krusts rīdziniekiem nodrošina vairāk nekā desmit pakalpojumus, piemēram, krīzes centru un īslaicīgās uzturēšanās mītni “Burtnieks”, sociālās rehabilitācijas pakalpojumu jaunajām māmiņām ar garīga rakstura traucējumiem, veselības istabas u.c. Katru gadu tiek izdota Tautas veselības gadagrāmata.

Arī Latvijas Sarkanā Krusta Jaunatne regulāri īsteno Rīgas domes atbalstītus projektus kuros iesaistās jaunieši, kopīgi rīkojot izglītojošas aktivitātes saviem vienaudžiem par aktuālām tēmām.

Tikšanās Rīgas domē bija vērtīga arī ārzemju kolēģiem, jo tā bija iespēja tuvāk iepazīties gan ar līdzšinējo sadarbību, gan iezīmēt kopīgu aktivitāšu attīstību un iespējas nākotnē.

Latvijas Sarkanais Krusts vienmēr uzsvēris nozīmīgo lomu, kāda ir sadarbībai starp nevalstisko sektoru un valsts un pašvaldības institūcijām, jo, tikai strādājot kopā, ir iespējams sniegt kvalitatīvu, plašu un ilgstošu atbalstu mazāk aizsargātajām iedzīvotāju grupām.

Rīgas pašvaldības Labklājības departaments līdz 23. februārim turpina pieņemt iesniegumus mājokļu vides pieejamības nodrošināšanai cilvēkiem ar kustību traucējumiem, lai viņiem uzlabotu gan pieejamību pakalpojumiem, gan iespēju strādāt un iesaistīties sabiedriskajā dzīvē.

Projekta gaitā pašvaldībai ir iespēja pielāgot mājokli 78 cilvēkiem, lai viņi varētu brīvi pārvietoties telpās vai izkļūt uz ielas bez citu palīdzības. Izvērtējot līdz šim saņemtos iesniegumus, potenciāli atbilstoši pieteikumi ir no 49 cilvēkiem.

Finansējums viena mājokļa pielāgošanai nepārsniedz 18 299 eiro bez PVN.

Iesniegumus izvērtē Labklājības departamenta speciālisti sadarbībā ar Rīgas Sociālā dienesta darbiniekiem, bet obligāti nepieciešams arī ergoterapeita un būvspeciālista atzinums. Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas deputāti šonedēļ nolēma atbalstīt ergoterapeita un būvspeciālista sniegto pakalpojumu priekšfinansēšanu 23 400 eiro apmērā, lai varētu sekmīgi turpināt mājokļu vides pielāgošanas projektu.

Atbalsts tiek sniegts viena mājokļa pielāgošanai, ja cilvēks ar kustību traucējumiem:

● izmanto kādu tehnisko palīglīdzekli, lai ikdienā pārvietotos;
● strādā (t.sk. ir pašnodarbināta persona);
● mācās (jebkurā izglītības posmā);
● iesaistīts brīvprātīgā darbā (oficiāli noformētas līgumattiecības);
● nodarbojas ar paraolimpisko sportu un piedalās nacionālā vai starptautiskā mēroga sacensībās;
● darbojas nevalstiskā organizācijā;
● ir bezdarbnieks, kas piedalās aktīvās nodarbinātības pasākumos;
● apmeklē dienas aprūpes centru, specializētās darbnīcas, saņem “atelpas brīža” pakalpojumu;
● izmanto no valsts budžeta apmaksātu asistenta pakalpojumu Rīgas pašvaldībā.

Pielāgojamais mājoklis tiek vērtēts pēc vairākiem kritērijiem:

● tas ir projektā iesaistītā cilvēka īpašumā;
● viņa pirmās vai otrās pakāpes radinieka īpašumā;
● persona tajā ir deklarējusi savu dzīvesvietu;
● ir noslēgts īres līgums uz vismaz 5 gadiem;
● nav veikta nelegāla pārbūve vai ēka nav avārijas stāvoklī;
● komunālo pakalpojumu parāds nepārsniedz 2000 eiro.
● Iesniegumus pieņem līdz šā gada 23. februārim plkst. 14 Labklājības departamentā Rīgā, Baznīcas ielā 19/23, 3. stāvā.

🔎 Plašāka informācija, rakstot uz e-pastu: [email protected] vai zvanot uz bezmaksas informatīvo tālruni 80005055.

Trešdien, 24. janvārī, Rīgas domes sēdē tika pieņemti grozījumi pašvaldības saistošajos noteikumos*, kuru mērķis ir sniegt lielāku atbalstu mazaizsargātām iedzīvotāju grupām un noteikt jaunu maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksni galvaspilsētas pašvaldībā, tādējādi sociālo palīdzību varēs saņemt par apmēram 25 % vairāk rīdzinieku. Pēc noteikumu stāšanās spēkā uzlabosies dzīves līmenis iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem.

Pēc šo saistošo noteikumu stāšanās spēkā 2024. gadā maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksnis būs 549 eiro pirmajai vai vienīgajai personai mājsaimniecībā, kas ir par 68 eiro vairāk nekā pašlaik, un 384 eiro pārējām personām mājsaimniecībā. Tādējādi Rīgā tiks paaugstināts maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksnis līdz valstī noteiktajam maksimumam.

Šogad pašvaldības budžeta programmā “Sociālie pabalsti Rīgas valstspilsētas iedzīvotājiem” būs nepieciešams papildu finansējums un tiek prognozēts, ka papildu sociālās palīdzības saņēmēju skaits pieaugs par aptuveni ceturto daļu. Pērn desmit mēnešos pašvaldībā maznodrošinātas mājsaimniecības statuss piešķirts 12 950 personām.

Trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusu un attiecīgos pabalstus ir tiesības saņemt personām, kuras savu dzīvesvietu deklarējušas un faktiski dzīvo Rīgas pašvaldības administratīvajā teritorijā.

Pašvaldībai ir tiesības noteikt maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksni, bet trūcīgas mājsaimniecības statusu nosaka valsts – šogad tas ir 343 eiro pirmajai un vienīgajai personai mājsaimniecībā un 240 eiro pārējām.

Maznodrošinātām mājsaimniecībām tiek nodrošināta iespēja saņemt sociālās palīdzības pabalstus, t.sk. mājokļa pabalstu, pabalstu veselības aprūpei, pabalstu ar mājokļa lietošanu saistīto izdevumu parāda samaksai, pabalstu izglītības ieguves atbalstam, pabalstu patstāvīgas dzīves uzsākšanai pēc ilgstošas sociālās aprūpes un rehabilitācijas pakalpojumu institūcijā pilngadīgām personām izbeigšanas, pabalstu sociālās rehabilitācijas mērķu sasniegšanai.

Grozījumi noteikumos vēl jāapstiprina Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā.

*“Par mājsaimniecības atzīšanu par trūcīgu vai maznodrošinātu un sociālās palīdzības pabalstiem Rīgas valstspilsētas pašvaldībā”

 

Lai atbalstītu ģimenes domstarpību risināšanā par bērna aizgādības jautājumiem, Rīgas pašvaldības bāriņtiesa ieviesusi jaunu pakalpojumu. Tā mērķis ir atbalstīt vecākus, lai viņi varētu panākt vienošanos par bērna aizgādību bērna labākajās interesēs un bērniem nebūtu jāpieredz vecāku savstarpējie konflikti un manipulācijas šķiršanās gadījumos, kā arī bērni varētu ar abiem vecākiem saglabāt labas attiecības.

Pakalpojuma ietvaros iespējams saņemt individuālas un pāra konsultācijas ar gadījuma vadītāju, ģimenes psihoterapeitu, psihologu vai mediatoru konsultācijas, saņemt atbalstu vecākiem, lai panāktu vienošanos par bērna aizgādības jautājumiem un saskarsmes tiesībām, izstrādāt domstarpību risināšanas stratēģiju atbilstoši konkrētās ģimenes vajadzībām, kā arī veicināt sadarbību starp visām iesaistītajām pusēm.

“Vēlos uzsvērt un aicināt apzināties, ka partneru neizrunātās savstarpējo attiecību lietas, neizreaģētās emocijas un neizsāpētās aizvainojumu, nodevības, pāridarījuma un citas sāpes nevar atrisināt un sakārtot ar bāriņtiesas lēmumiem vai tiesas spriedumiem, jo tie attiecību problēmu līkločus neatrisina un nesakārto. Šādos strīdos partneri savas nesakārtotās pieaugušo attiecības nereti savstarpēji risina nevis kā nobriedušām pieaugušām personām būtu atbilstoši, bet gan šīs partnerattiecību negācijas pārnes uz vecāku attiecību līmeni, kurā tiek iesaistīti arī bērni. Lielākoties gadījumu runa nav par to, vai otrs būtu slikts vecāks, bet gan par to, kā mēs – vīrietis un sieviete, neesam nokārtojuši un pabeiguši savas partnerattiecības, lai pēc tam uzņemtos atbildību un izlemtu, kā turpmāk abiem būt savu bērnu dzīvē un būt labiem vecākiem.”

pakalpojuma ieviešanas nepieciešamību skaidro Rīgas pašvaldības bāriņtiesas Ģimenes domstarpību nodaļas vadītāja Iveta Lielmane

Pagājušajā gadā pilotprojektā uzsāktais pakalpojums tiek turpināts pilnā apmērā 2024.gadā, sadarbojoties ar biedrību “Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācija”. Lai ģimene varētu izmantot pakalpojumu, nepieciešams Rīgas valstspilsētas pašvaldības bāriņtiesas nosūtījums, un palīdzība tiek sniegta bez maksas.

Bāriņtiesa ir īpaša iestāde bērna un aizgādnībā esošas personas tiesību un tiesisko interešu aizsardzībai, kuru izveido un uztur novada vai pilsētas pašvaldība. Bāriņtiesas kompetencē ir dažādu ar bērnu tiesībām saistītu jautājumu, starp tiem arī ģimeņu domstarpību, risināšana. Ja vecāki nevar vienoties, bāriņtiesa lemj par bērna uzvārda, vārda vai tautības ierakstu, kā arī jautājumus par izglītības, ģimenes ārsta izvēli vai maiņu, došanos ceļojumā un tamlīdzīgi. Atbilstoši Bērnu tiesību aizsardzības likumam, bāriņtiesā var vērsties arī bērns, ja vecāki, viņaprāt, noteikuši nepamatotus ierobežojumus vai radušās citas domstarpības viņu attiecībās.

Rīgas pašvaldība atgādina, ka ģimenes ar vismaz trim bērniem, kuras ir reģistrētas galvaspilsētas ģimeņu atbalsta reģistrā, var pretendēt uz dažāda veida atbalstu – atbrīvojumu no dažādiem līdzfinansējumiem izglītības iestādēs, bezmaksas ēdināšanu skolās un bērnudārzos, nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumiem un atlaidi braukšanas maksai sabiedriskajā transportā.

Ģimeņu atbalsta reģistrs ir datubāze, kurā tiek apkopoti dati par Rīgas pašvaldības teritorijā dzīvesvietu deklarējušām un reģistrā reģistrētajām ģimenēm ar bērniem, kurām ir tiesības uz pašvaldības noteiktajiem atvieglojumiem.

✅ Reģistrā var tikt reģistrēta ģimene, kuras aprūpē ir vismaz trīs bērni, to skaitā audžuģimenē ievietoti un aizbildnībā esoši (bērnu skaitā neieskaita bērnus, kuru aizgādības tiesības vecākam ir pārtrauktas vai atņemtas), ja ģimene ir deklarēta vienā adresē Rīgas pašvaldības teritorijā (šis nosacījums neattiecas uz gadījumu, ja bērns iegūst izglītību ārvalsts izglītības iestādē un viņa dzīvesvieta ir ārvalstī). Par ģimenes bērnu uzskatāma arī pilngadīga persona, kas nav sasniegusi 24 gadu vecumu, ja tā iegūst vispārējo, profesionālo vai augstāko izglītību.

✅ Būtiski ievērot, ka visai ģimenei jābūt deklarētai vienā adresē, lai saņemtu pakalpojumu!

Ģimene var reģistrēties reģistrā, izmantojot e-pakalpojumu Rīgas pašvaldības pakalpojumu portālā www.eriga.lv, kategorijā “E-pakalpojumi privātpersonām”, izvēloties sadaļu “Reģistrācija ģimenes atbalsta reģistrā”. Reģistrējoties jāievēro noteikumi, kuros soli pa solim izskaidrots, kā rīkoties.

Ja nav iespējams izmantot e-pakalpojumu, tad piekrišanu datu apstrādei var parakstīt Apkaimju iedzīvotāju centrā klātienē – Brīvības ielā 49/53; Daugavpils ielā 31; E. Smiļģa ielā 46, Gobas ielā 6A, Ieriķu ielā 43A.

Būtiski zināt: lai reģistrā iekļautu vairākas ģimenes pilngadīgās personas, tai skaitā pilngadīgus bērnus, katrai no pilngadīgajām personām Reģistrā jādod piekrišana savu personas datu apstrādei un jāreģistrējas personīgi.

Bērniem, kuri ir reģistrēti reģistrā, sasniedzot pilngadību, mēneša laikā elektroniski vai klātienē jāsniedz piekrišana savu personas datu apstrādei reģistrā.
Rīgas domes Labklājības departaments vērš uzmanību uz to, ja ģimene kādu iemeslu dēļ no reģistra ir izslēgta, piemēram, kādam no ģimenes locekļiem uz laiku dzīvesvieta ir bijusi deklarēta citā adresē, tad, lai saņemtu pašvaldības noteiktos atvieglojumus, ir atkārtoti jāreģistrējas reģistrā.

Informāciju un konsultāciju par reģistrēšanos reģistrā var saņemt:
● zvanot pa Rīgas pašvaldības Labklājības departamenta bezmaksas informatīvo tālruni 80005055;
● vēršoties Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrā;
● vai Rīgas Sociālajā dienestā Baznīcas ielā 19/23, 1. stāvā.

Rīgas pašvaldības atbalsts ģimenēm ar bērniem:

● Atbrīvojums no līdzfinansējuma maksas par profesionālas ievirzes izglītības programmu apguvi pašvaldības izglītības iestādēs;
● Atbrīvojums no līdzfinansējuma maksas interešu izglītības programmās Rīgas pašvaldības izglītības iestādēs;
● Pašvaldība sedz ēdināšanas pakalpojumu maksimālās maksas bērniem, kuri apgūst pirmsskolas, pamatizglītības un vidējās izglītības programmu pašvaldības izglītības iestādēs;
● Apmaksāta ēdināšana audzēkņiem, kuri Rīgas administratīvajā teritorijā esošajās privātajās izglītības iestādēs apgūst normatīvajos aktos noteiktā kārtībā licencētu pirmsskolas izglītības programmu;
● Nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumi;
● Braukšanas maksas atvieglojumi Rīgas sabiedriskajā transportā.

Latvijas Bērnu atbalsta fonda (LBAF) multifunkcionālais atbalsta centrs “Domino” Iļģuciemā, Cementa ielā 12 ieguvis par aptuveni 300 kvadrātmetriem plašākas telpas, kurās jau atvērti papildu kabineti sociālo pakalpojumu nodrošināšanai un plaša apmācību zāle, lai vēl lielākam skaitam ģimeņu ar bērniem sniegtu nepieciešamās zināšanas.

Patlaban ar Rīgas domes Labklājības departamenta piešķirto finansējumu sociālās rehabilitācijas pakalpojums tiek nodrošināts 60 ģimenēm un tas tiek īstenots sadarbībā ar Izglītības, kultūras un sporta departamentu. Centrā pakalpojumu saņem bērni ar uzvedības traucējumiem un saskarsmes grūtībām un viņu ģimenes.

Jaunais multifunkcionālais attīstības centrs Cementa ielā durvis vēra 2021. gada augustā, kad tika īstenots šī projekta pirmais posms. Šā gada decembrī pēc gadu ilgušiem remontdarbiem pabeigta projekta trešā kārta un izveidota un iekārtota apmācību zāle, rotaļu istaba, mūzikas un mākslas kabineti. Drīz plānots paplašināt centra darbību, nodrošinot nepieciešamos atbalsta pasākumus plašākam ģimeņu ar bērniem lokam.

“Biju te pirms mēneša, un tad bija grūti iedomāties, ka tik drīz varēsim redzēt jaunās telpas. Esam gandarīti atbalstīt šo Latvijas Bērnu atbalsta fonda projektu, kas ir nozīmīgs ne tikai Rīgai, bet, domāju, arī valstij, jo tie ir mūsu bērni,”

sacīja Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētājs Juris Radzevičs.

🔎 Visi foto – ŠEIT

Sociālā rehabilitācijas pakalpojuma mērķis ir sniegt psihosociālu atbalstu bērniem un viņu ģimenēm, maksimāli samazināt un, iespējams, ar laiku pat izslēgt iekļaušanās un saskarsmes grūtības bērnudārzā un sākumskolā, kā arī veicināt ģimenes izpratni par bērna vajadzībām. Nodarbības un konsultācijas vada profesionālu speciālistu komanda: sociālais darbinieks, ģimenes atbalsta persona, ģimenes sistēmiskais psihoterapeits, klīniskais psihologs, mākslas terapeits, ergoterapeits, skaņu terapeits un citi speciālisti pēc nepieciešamības.

Šobrīd pakalpojums tiek īstenots ģimenes atbalsta centrā “Ceļš pie sevis” Brīvības gatvē 401b (Juglā) un multifunkcionālajā atbalsta centrā “Domino” Cementa ielā 12 (Iļģuciemā).

Lai Rīgas pašvaldībā deklarētais bērns un viņa piesaistes persona pakalpojumu varētu saņemt bez maksas, nepieciešams vērsties Rīgas Sociālajā dienestā.

Šī gada 27. novembrī patstāvīgu dzīvi sabiedrībā balstītā dzīvoklī Krasta ielā 86 uzsāka 5 jaunieši ar smagiem funkcionāliem traucējumiem*, kas uzturējušies bērnu vai pilngadīgu personu ilgstošas valsts aprūpes institūcijās. Ļaujot jauniešiem sākumā aprast ar jaunajām mājām, ceturtdien, 14. decembrī abus dzīvokļus apmeklēja Rīgas domes priekšsēdētāja vietniece Linda Ozola, Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētājs Juris Radzevičs, Rīgas domes Labklājības departamenta direktore Irēna Kondrāte un citi projektā iesaistītie.

Šie ir pirmie un pagaidām vienīgie tāda veida dzīvokļi gan Rīgā, gan Latvijā, un biedrības “Rīgas pilsētas “Rūpju bērns”” tur sniegtos pakalpojumus apmaksā Labklājības departaments. Lai bez vecākiem palikušiem jauniešiem ar smagiem funkcionāliem traucējumiem pēc pilngadības sasniegšanas nevajadzētu pārcelties uz pieaugušo sociālās aprūpes centru, Rīgā viņiem tagad ir iespēja dzīvot īpaši pielāgotā mājoklī – katram ir sava istaba, viņi var gatavot ēst, doties pastaigās. Katram jaunietim ir nodrošināti individuāli pakalpojumi un katrā dzīvoklī viņiem ikdienā palīdz aprūpētājs. Kā norāda biedrībā “Rīgas pilsētas “Rūpju bērns””, šie jaunieši ir pirmie, kuri nevis turpinās saņemt ilgstošu valsts aprūpi pansionātā, bet dzīvo savās mājās. Lai arī mums šķiet pašsaprotami dzīvot un būt mājās, Latvijā šāds pakalpojums ir unikāls, un ir liels solis tuvāk ikkatra cilvēka tiesībām uz cieņpilnu dzīvi, kā arī piemērs, kā jāveido pakalpojums jauniešiem ar smagiem funkcionāliem traucējumiem, lai iekļautu viņus sabiedrībā.

“Latvijā ir uzlabojusies sapratne par to, kāpēc vajadzīga deinstitucionalizācija – cilvēkam nevajag atrasties slēgtās aprūpes iestādēs. Ir grūti, ja tas katru reizi jāatgādina. Par laimi, Rīgā tas vairs nav jāpierāda. Šis pakalpojums katram klientam mēnesī izmaksā ap 5000 eiro, kas ir tikpat, cik uzturoties institūcijā. Ar laiku šīs izmaksas samazināsies, bet precīzi varēsim aprēķināt pēc gada,”

saka Rīgas domes Labklājības departamenta Sociālās pārvaldes priekšnieks Mārtiņš Moors.

Iecere īstenota divarpus gadu laikā, sadarbojoties Valsts sociālās aprūpes centru personālam, Rīgas domes Labklājības departamentam, Rīgas Sociālajam dienestam un biedrībai “Rīgas pilsētas “Rūpju bērns””.

🔎 Visi foto – ŠEIT

* Funkcionālie traucējumi (FT) ir apgrūtināta spēja rūpēties par sevi vai veikt ikdienas darbības. Tie var būt, piemēram, redzes, dzirdes vai kustību traucējumi, augšanas, uzvedības, valodas attīstības vai fiziskās un garīgās attīstības traucējumi. FT var būt iedzimti vai iegūti skeleta, muskuļu, saistaudu vai ķirurģisku slimību vai dažādu traumu rezultātā. Tie var ietekmēt pašaprūpi, pārvietošanos, iekļaušanos darba tirgū un sabiedrībā. Taču, saņemot atbilstošu atbalstu un sociālos pakalpojumus, cilvēki ar FT var dzīvot pilnvērtīgu un patstāvīgu dzīvi.

1992. gada oktobrī tika pieņemta rezolūcija, kas pasludināja katra gada 3. decembri par Starptautisko personu ar invaliditāti dienu. Rīgā cilvēki ar invaliditāti var saņemt visus rīdziniekiem paredzētos sociālos pakalpojumus, kā arī pašvaldībā regulāri tiek ieviesti papildu pakalpojumi, lai uzlabotu šo cilvēku sadzīves apstākļus un veicinātu iekļaušanu sabiedrībā.

Rīgas pašvaldībā 2023. gadā izveidoti vairāki jauni pakalpojumi pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem vai sniegts sociālais atbalsts:

🔹 Sadarbojoties Valsts Sociālās aprūpes centru personālam, Rīgas domes Labklājības departamentam, Rīgas Sociālajam dienestam un biedrībai “Rīgas pilsētas “Rūpju bērns””, 27. novembrī patstāvīgu dzīvi sabiedrībā balstītā dzīvoklī Krasta ielā 86 sāka jaunieši ar smagiem funkcionāliem traucējumiem, kas līdz tam uzturējušies ilgstošas valsts aprūpes institūcijās. Katram jaunietim ir izstrādāta individuāla sociālās rehabilitācijas programma, nodrošināti viņa vajadzībām atbilstoši sociālie pakalpojumi, speciālistu atbalsts un dzīvesvieta (dzīvoklī atsevišķa istabiņa un koplietošanas telpas trīs personām).
🔹 Izveidots jauns dienas aprūpes centra pakalpojums (17 vietas) pilngadīgām personām ar autiska spektra traucējumiem Drustu iela 36A. Izmaksas sedz Rīgas pašvaldība, neizvērtējot personas vai ģimenes ienākumus un materiālo stāvokli.
🔹 Esošajos dienas aprūpes centros pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem par 14 vietām palielināts vietu skaits.

Rīgas pašvaldība atbalsta sociāli aktīvus cilvēkus ar kustību traucējumiem, t. sk. palielinot atbalstu transporta pakalpojumam. Rīgas dome veikusi grozījumus noteikumos, palielinot papildu samaksu par transporta pakalpojumu no 21,34 eiro uz 30 eiro. Samaksas saņēmēju loks tiek paplašināts, iekļaujot cilvēkus ar funkcionāliem traucējumiem, kuri nodarbināti projektā “Subsidētās darbavietas bezdarbniekiem”, un plānots, ka 2024. gadā šāds atbalsts būs nepieciešams 943 cilvēkiem.

Rīgas dome turpina sniegt atbalstu transporta pakalpojumu un mājokļa pielāgošanas izdevumu segšanai:

🔹 personai, kurai ir apgrūtināta pārvietošanās un kura nevar pārvietoties ar sabiedrisko transportu, ir iespēja saņemt transporta pakalpojumu samaksu (284,57 eiro) gadā;
🔹 personai ar I vai II grupas invaliditāti, kura pārvietojas riteņkrēslā vai ir ar redzes invaliditāti, ir iespēja saņemt pabalstu mājokļa pielāgošanai, kura apmērs ir līdz 6000 eiro personai, kura pārvietojas riteņkrēslā, un līdz 2250 eiro personai ar redzes invaliditāti;
🔹 personai, kura pārvietojas riteņkrēslā un atbilstoši personas īpašajām vajadzībām nepieciešams nodrošināt vides pieejamību kāpņu telpā, ir iespēja uzstādīt pacēlāju (līdz 10 000 eiro).

Lai palīdzētu bezpajumtniekiem pilnvērtīgi atgriezties sabiedriskajā dzīvē, Rīgas pašvaldība plāno reorganizēt galvaspilsētas patversmes, tajās attīstot sociālo darbu ar bezpajumtniekiem, kā arī iespēju robežās turpināt projektu par mājokļa nodrošināšanu šiem iedzīvotājiem. Par šādām iecerēm trešdien, 15. novembrī, izbraukuma sēdē Rīgas patversmes Dienas centrā Katoļu ielā 57 diskutēja Sociālo jautājumu komitejas deputāti.

Deputāti uzsvēra, ka nepieciešams gan mainīt sabiedrības attieksmi pret bezpajumtniekiem, gan ievērojami uzlabot individuālu sociālo darbu ar šo iedzīvotāju grupu.

“Šodien, izskatot jautājumus, kas saistīti ar bezpajumtniecības problēmām, bija svarīgi saprast, kā pašvaldībai risināt ne tikai standarta jautājumus, bet izmantot arī inovatīvas, jaunas pieejas. Nākamā gada budžetā tiem ir plānoti kopumā 1,8 miljoni eiro, kas ietvers gan standarta risinājumus, proti, patversmes darbu u.tml., arī pakalpojuma cenas pieaugumu, gan pilnīgi jaunu risinājumu “Mājoklis vispirms”, kam paredzēts finansējums 386 000 eiro apmērā. Tas nozīmē, ka personām tiek piešķirts mājoklis, lai tās var atgriezties “normālā” dzīvē. Bieži vien var teikt, ka bezpajumtnieki pārējai sabiedrībai ir sociāli “miruši” un viņus uztveram tad, kad tie ar savu klātbūtni mūs aizkaitina. Pašvaldības jautājumu lokā noteikti ir šīs situācijas izmainīšana,”

saka Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētājs Juris Radzevičs.

2021. gadā Labklājības departaments veica bezpajumtniecības problēmas izpēti, kuras laikā veiktas astoņas dzīvesstāsta intervijas ar mērķi iegūt padziļinātu bezpajumtnieku profilu un noteikt dzīves kritiskos notikumus, izmantojot naratīva pieeju. Pētījuma laikā konstatēts, ka tipisks Rīgas bezpajumtnieks uzaudzis nepilnā ģimenē, viņam ir vājas komunikācijas prasmes, ir arodizglītība un “normālas” darba prasmes, bijusi pastāvīgas dzīvesvietas un ģimenes dzīves pieredze, ir mērenas atkarības, ielaistas slimības, garīga rakstura traucējumi. Tomēr bezpajumtniekam bieži ir vēlme atgriezties normālā dzīvē.

Lai attīstītu sociālo darbu ar bezpajumtniekiem, iecerēts reorganizēt Rīgas patversmi, papildinot štatus ar vairākiem sociālā darba speciālistiem. Ar šīm izmaiņām plānots strukturēt sniegto atbalstu atbilstoši mērķa grupas vajadzībām un motivācijai, tajā skaitā, attīstot preventīvo darbu un sociālā darba pēctecību, kā arī paplašinot sociālo darbu ar klientiem, kuri uzturas dzīvošanai nepiemērotos apstākļos: uz ielas, dārza būdās, šķūnīšos, pamestās ēkās vai citās vietās, būtiski mazinot aprūpes daļu.

Viena no pieejām bezpajumtniecības problēmas risināšanai ir klienta virzība cauri vairākām pakāpēm (“kāpņu sistēma”), līdz viņi ir gatavi dzīvot pastāvīgā mājoklī, sniedzot elastīgi un individuālu atbalsts tik ilgi, cik nepieciešams. Saistībā ar to komiteja arī izvērtēja nesen realizētā pilotprojekta “Mājoklis vispirms” rezultātus, kura laikā pašvaldība izīrēja bezpajumtniekiem 25 dzīvokļus. Tika secināts, ka rezultāti ir labi – 21 persona turpina dzīvot šajos dzīvokļos, 19 dzīvokļus to īpašnieki piekrituši izīrēt arī turpmāk, bet nu jau bijušajiem bezpajumtniekiem uzlabojušies dzīves apstākļi un sākusies atgriešanās sabiedriskajā dzīvē, tāpēc programmu būtu nepieciešams turpināt atbilstoši pieejamajam finansējumam.

Rīgas pašvaldība patlaban bezpajumtniekiem sniedz sekojošus pakalpojumus:
• Rīgas patversmes Vīriešu nodaļa Maskavas ielā 208 (170 vietas) un Sieviešu nodaļa Eiženijas iela 1E (90 vietas);
• Rīgas patversmes Dienas centrs Katoļu ielā 57 (100 vietas);
• Rīgas patversmes Mobilās brigāde (2 vienības);
• 5 līgumorganizāciju patversmes/naktspatversmes pakalpojumi (640 vietas);
• Īslaicīgās uzturēšanās mītnes pakalpojums (68 vietas) nodrošina īslaicīgu dzīvesvietu un sociālā darba speciālista palīdzību sociālo problēmu risināšanā ar mērķi atrast personai pastāvīgu dzīvesvietu;
• Pansijas pakalpojums (20 vietas), kas paredzēts bezpajumtniekiem ar pašaprūpes grūtībām;
• Sociālās rehabilitācijas centru pakalpojums bezpajumtniekiem (75 vietas);
• Īslaicīgās sociālā aprūpes un sociālā rehabilitācijas pakalpojums (44 vietas) bezpajumtniekiem (diennakts sociālā aprūpe un veselības aprūpe minimālā apjomā);
• 4 līgumorganizāciju zupas virtuves pakalpojumi.