Arhīvs birkai: Pilsēta attīstās

Rīgas dome trešdien, 31.maijā apstiprināja pašvaldības saistošos noteikumus, kas regulē reklāmu un citu informatīvo materiālu izvietošanas un afišu stabu un stendu izmantošanas kārtību pilsētā. Līdz ar jaunajiem noteikumiem tiek ieviesti arī nosacījumi digitālo ekrānu izvietošanai.

Saistošie noteikumi nosaka reklāmas, reklāmas objektu, priekšvēlēšanas aģitācijas materiālu un citu informatīvo materiālu izvietošanas kārtību, kā arī vietas, kurās aizliegta reklāmas izvietošana. Tāpat tie regulē afišu stabu un stendu izmantošanas kārtību, kā arī reklāmas izvietošanas uzraudzību un kontroli. Saistošo noteikumu mērķis ir veidot harmoniski attīstītu pilsētvidi, nosakot reklāmas izvietošanu, afišu stabu un stendu izmantošanas kārtību un ekspluatācijas prasības publiskās vietās Rīgā, kā arī vietās, kas vērstas pret publisku vietu. Pamatā ir saglabātas spēkā esošo saistošo noteikumu normas, kā arī veikti uzlabojumi attiecībā uz kvalitatīvas pilsētvides prasībām. Ņemot vērā digitālo reklāmu popularitātes pieaugumu, jaunajos noteikumos ir izveidota jauna nodaļa ar nosacījumiem digitālo ekrānu izvietošanai.

Lai veidotu harmonisku un nepārspīlētu reklāmu izvietojumu pie ēkām un tās nenomāktu ēku arhitektūru un pilsētvidi, turpmāk būs aizliegts izvietot transparentus, kas novilkti starp kokiem, stabiem, ēkām, būvēm un citām konstrukcijām. Tāpat tiks aizliegts pārblīvēt ēkas fasādi un ēkai piesaistīto apkārtējo vidi ar dažāda veida un kolorīta reklāmām, kā arī pārsātināt reklāmas ar tekstuālo un grafisko informāciju. Izvietojot reklāmu, vairs nedrīkstēs būt redzami montāžas stiprinājumi. Tāpat tiks aizliegts izvietot reklāmu uz ēkas fasādes vai inženierbūves, ja tā nesakopta, apzīmēta ar grafiti. Tādējādi tiks veicināta kvalitatīvas pilsētvides attīstība un kopēja sabiedrības izpratne par sakārtotu un sakoptu pilsētvidi.

Jaunajos noteikumos ir papildināti un precizēti nosacījumi reklāmu izvietošanai uz ēku fasādes, piemēram, Vecrīgā būs atļauts izvietot tikai telpiskus burtus un logotipus uz caurspīdīgu fona pamatnes vai bez tās, materiālā (metālā, kokā, stiklā u. c.) atveidotus burtus, uz fasādes krāsotus burtus, ja to izvietojums uz ēkas fasādes netraucē ēkas vizuālo uztveri un nemazina ēkas kultūrvēsturisko vērtību, kā arī ir atbilstošs konkrētās pilsētvides zonas apbūves raksturam un mērogam.

Rīgas domes Mājokļu un vides komiteja otrdien, 7. martā, atbalstīja pašvaldības līdzfinansējuma palielināšanu un termiņa pagarināšanu pieslēgumu projektēšanai galvaspilsētas kanalizācijas tīklam.

To paredz komitejā atbalstītie grozījumi saistošajos noteikumos, kas nosaka pieslēgumu pilsētas kanalizācijai projektēšanas līdzfinansēšanu Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansēto projektu “Ūdenssaimniecības attīstība Rīgā, 5. kārta” un “Ūdenssaimniecības attīstība Rīgā, 6. kārta” apkaimēs. Šie grozījumi vēl jāakceptē Rīgas domes sēdē.

Ar šiem grozījumiem atbilstoši 2023. gada faktiskajai situācijai tiek precizēts līdzfinansējuma apmērs būvju situācijas plāna vai topogrāfiskā plāna, paskaidrojuma raksta un inženiertīklu pievada novietojuma plānu izstrādei. Līdzfinansējums tiks palielināts, lai kompensētu ar pieslēgumu projektēšanu saistīto cenu pieaugumu.

Tāpat plānots pagarināt termiņu līguma slēgšanai par pieslēguma projektēšanu: šobrīd līdzfinansējums tiek piešķirts, ja iesniegums līdzfinansējuma līguma slēgšanai par pieslēguma projektēšanu iesniegts līdz 2022. gada 1. decembrim, ja iesniedzējam piederošā dzīvojamā māja ir nodota ekspluatācijā, vai līdz 2023. gada 30. decembrim, ja iesniedzējam piederošā nekustamā īpašuma sastāvā ir dzīvojamās mājas jaunbūve, kas ir ierakstīta zemesgrāmatā, un ir spēkā esoša būvatļauja. Šos termiņus tiek plānots pagarināt par gadu.

Realizējot abus minētos projektus, SIA “Rīgas ūdens” nodrošinās jaunu centralizēto ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu būvniecību Berģos, Beberbeķos, Imantā, Teikā un Ziepniekkalnā. Tas padarīs pieejamus pilsētas tīklus mājsaimniecībām ar aptuveni 3000 iedzīvotājiem Berģos, Imantā un Beberbeķos, kā arī 900 iedzīvotājiem Teikā, Ziepniekkalnā un Imantā.

Investīcijas ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmā, kā arī ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu nodrošināšana, īpaši Latvijas lielajās pilsētās, rada ievērojamu labumu sabiedrības veselībai, ekonomikai un videi, ilgtermiņā ievērojami attaisnojot nepieciešamos ieguldījumus. Veicinot sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu izmantošanu, uzlabojot to pieejamību un kvalitāti, iedzīvotājiem tiek nodrošināta kvalitatīva apkārtējā vide un samazināts vides piesārņojums.

Pašlaik Rīgā centralizētie kanalizācijas pakalpojumi ir pieejami 98,08% iedzīvotāju, tādēļ joprojām nepieciešams veicināt iedzīvotāju pieslēgšanos izbūvētajai centralizētajai kanalizācijas sistēmai.

Ziemas periodā, kad lielākajā daļā būvniecības objektu ir tehnoloģiskais pārtraukums, Austrumu maģistrāles izbūve turpinās. Šobrīd norit darbs gan pie projekta pirmās, gan otrās kārtas būvniecības, būvējot Rīgas vēsturiskā centra apvedceļu un pieslēgumu ostas teritorijām.

Austrumu maģistrāles būvniecību sāka 2021. gada maijā un to plānots pabeigt līdz šī gada beigām. Maģistrāle autovadītājiem nodrošinās ātru nokļūšanu Purvciema, Pļavnieku, Dārzciema un Teikas apkaimēm, neiebraucot pilsētas vēsturiskajā centrā. Tāpat kravas transportam ceļš uz ostu vairs nebūs jāmēro pa Daugavas krastmalu. Izbūvētais maģistrāles posms no Piedrujas ielas līdz Gustava Zemgala gatvei būs 2,8 km garš.

Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks satiksmes infrastruktūras un attīstības jautājumos Vilnis Ķirsis: “Austrumu maģistrāle būs ieguvums visiem – kā tiem rīdziniekiem, kuri vienmēr vēlējušies, lai pilsētas centrā būtu mazāk automašīnu, tā tiem autovadītājiem, kuriem līdz šim nav bijis citu iespēju nokļūt Daugavas labā krasta apkaimēs kā vien caurbraucot Rīgas vēsturisko centru. Šis ir ne tikai viens no lielākajiem satiksmes infrastruktūras projektiem, kas Rīgā jebkad īstenots, bet arī nozīmīgas un mērķtiecīgi ieguldītas ES fondu līdzekļu investīcijas vairāku desmitu miljonu apmērā. Gada nogalē, kad būvdarbi tiks pabeigti, iegūsim no caurbraucošiem auto, tajā skaitā no kravas transporta, atslogotu pilsētas centru un mazāk sastrēgumus, kas ļaus arī mazināt gaisa piesārņojumu pilsētā.”

Austrumu maģistrālē ziemas periodā ir veikta laidumu betonēšana (Dzelzavas un Ieriķu ielas pārvadam), atbalstsienu izbūve un karnīžu betonēšana, izbūvēta kanalizācija un citi inženiertīkli. Paralēli ir veikta urbpāļu izbūve trokšņu sienām un sākta to uzstādīšana. Pavasarī, kad iestāsies labvēlīgi laikapstākļi, uzsāks ceļu daļas darbus – apmaļu izbūvi un asfaltēšanu, pārvadiem ieklās hidroizolāciju, ierīkos elektrisko un vājstrāvas tīklu, kā arī veiks teritorijas labiekārtošanu.

Būvniecību veic piegādātāju apvienība “ACB, TILTS”, kuru veido ceļu būvniecības sabiedrība AS “A.C.B.” un tiltu būvniecības sabiedrība SIA “Tilts”.

Austrumu maģistrāles 1.kārtu īsteno Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansēta projekta “Austrumu maģistrāles posma “Ieriķu – Vietalvas iela”1.kārta: posms no Ūnijas ielas līdz Satekles ielai”( Nr.6.1.3.1/19/I/001) ietvaros. Līguma summa ir 40,8 miljoni eiro, no kuriem 23 milj. eiro ir Kohēzijas fonda finansējums, 0,8 milj. eiro valsts budžeta dotācija un atlikušo summu 17 milj. eiro apmērā sedz Rīgas

No 8. marta Centrālās stacijas apkārtnē ieviesīs papildu satiksmes ierobežojumus, kas saistīti ar “Rail Baltica” integrēšanu Rīgas centra infrastruktūrā.

No trešdienas, 8. marta, 11. novembra un 13. janvāra ielas krustojumā, kā arī 13. janvāra ielā spēkā būs satiksmes organizācijas izmaiņas. Satiksmi ierobežos 13. janvāra ielas posmā no 11. novembra krastmalas līdz ēkai 13. janvāra ielā 19. Ierobežojumi paredz samazināt braukšanas joslu skaitu no 3 joslām katrā virzienā uz 2 joslām katrā virzienā.

Tāpat autobraucējiem jāņem vērā, ka tiks mainītas braukšanas trajektorijas 13. janvāra ielas un 11. novembra krastmalas krustojumā.

Līdztekus jaunajiem satiksmes ierobežojumiem, spēkā paliek arī iepriekš ieviestās izmaiņas.

Ģenerāļa Radziņa krastmalā pie krustojuma ar 13. janvāra ielu spēkā ir transportlīdzekļu satiksmes ierobežojumi. Savukārt posms no Spīķeriem līdz 13. janvāra ielai gājēju kustībai ir slēgts. Tāpat transportlīdzekļu satiksmei ir slēgta Ģenerāļa Radziņa krastmalas brauktuves daļa virzienā uz 13. janvāra ielu, novirzot satiksmi pa otru brauktuves daļu un izveidojot tajā divvirzienu kustību. Minētie ierobežojumi ir spēkā posmā no Turgeņeva ielas līdz 13. janvāra ielai.

Transportlīdzekļu satiksmei arī ir slēgts Maskavas ielas posms no 13. janvāra ielas līdz pagriezienam uz Ģenerāļa Radziņa krastmalu (abos virzienos). Tāpat satiksme ir slēgta Maskavas ielas pagriezienā no Maskavas ielas uz Ģenerāļa Radziņa krastmalu, un pagriezienā no Ģenerāļa Radziņa krastmalas uz Maskavas ielu.

Turgeņeva ielas posmā un virzienā no Elijas ielas līdz Gogoļa ielai saglabājas izveidotā sabiedriskā transporta josla.

Jau ziņots, ka projekta “Eiropas nozīmes dzelzceļa infrastruktūras “Rail Baltica” integrēšana Rīgas valstspilsētas centra infrastruktūrā” ietvaros tiks pārbūvēti vairāki krustojumi –  Ģenerāļa Radziņa krastmalas, 11. novembra krastmalas un 13. janvāra ielas krustojums, Ģenerāļa Radziņa krastmalas un Turgeņeva ielas krustojums, Ģenerāļa Radziņa krastmalas un Puškina ielas krustojums. Papildus iepriekš minētajiem krustojumiem ir paredzēts pārbūvēt arī Timoteja un Turgeņeva ielu krustojumu un Gogoļa ielas un Gaiziņa ielas krustojumu. Tiks veikta arī Ģenerāļa Radziņa krastmalas pilna pārbūve, kas ietver visas apakšzemes un citas inženiertehniskās komunikācijas  – atjaunos ārējos ūdensvada un kanalizācijas tīklus, gāzes apgādes sistēmas, elektroapgādes un sadales tīklus u.c. Gogoļa ielā tiks mainīti arī siltumapgādes tīkli. Ģenerāļa Radziņa krastmalā visā tās garumā tiks izbūvēta pilna ielas seguma konstrukcija. Visā posmā tiks atjaunots veloceļa segums, kā arī izbūvēta gājēju velosipēdistu rampa, kas savienos Maskavas ielu ar plānoto “Rail Baltica” dzelzceļa tiltu pār Daugavu.

Visā infrastruktūras pārbūvei paredzētajā zonā projekts paredz gājējiem un velosipēdistiem drošākus pārvietošanās risinājumus, vides labiekārtošanu un apzaļumošanu. Gājēju tunelis Gogoļa ielā pie Centrāltirgus tiks pārbūvēts par velosipēdu novietni. Maskavas un Gogoļa ielās projekts paredz arī tramvaja un trolejbusu kontakttīklu pārbūvi. Projekta ietvaros tiks pārbūvēti divi tilti pār pilsētas kanālu – Maskavas ielā un Ģenerāļa Radziņa krastmalā. Pie pilsētas kanāla būvdarbi notiks arī blakus teritorijai, kur agrāk atradās tirdzniecības centrs “Titāniks”. Lai nodrošinātu pieeju kanālmalai, tiks izbūvētas kāpnes, panduss un piestātne.

Kopējais projekta budžets ir 28 miljoni eiro. Lielāko daļu veido Kohēzijas fonda finansējums –23,8 miljoni eiro,  pašvaldības un valsts budžeta dotācija ir 4,2 miljoni eiro.

Saistībā ar vairāku krustojumu pārbūvi no 3. marta līdz 14. aprīlim Daugavas stadionam pieguļošajās ielās ieviesīs vairākus būtiskus satiksmes ierobežojumus.

Minētajā laika periodā ierobežos transportlīdzekļu satiksmi Augusta Deglava ielas posmā no Augšielas līdz Valmieras ielai. Tāpat satiksmi ierobežos Pērnavas ielas posmā no Suntažu ielas līdz Augusta Deglava ielai.

Savukārt Augusta Deglava ielas posmā no Jāņa Asara ielas līdz ēkai Augusta Deglava ielā 6 transportlīdzekļu satiksme būs slēgta. Satiksmi slēgs arī Lienes ielas posmā no Jāņa Asara ielas līdz Mūrnieku ielai.

Par darbu veikšanu atbildīgajai SIA CBF “Ļ-KO” uzdots nodrošināt ceļa zīmju izvietošanu, iedzīvotāju un uzņēmumu, kuri atrodas minētajos ielu posmos, transportlīdzekļu piebraukšanu pie dzīvesvietas vai uzņēmuma, operatīvā transporta satiksmi, kā arī sabiedriskā transporta kustību un pieturvietu pārcelšanu.

Lai iegūtu pārdomātus, ainaviski, pilsētbūvnieciski un mākslinieciski augstvērtīgus metus Teātra laukumam un Aspazijas piemineklim Rīgā, kā arī izvēlētos konkursa uzvarētāju tālākajai meta īstenošanai, 28. februārī izsludināts metu konkurss par Aspazijas pieminekli Teātra laukumā. Līdz ar idejas par Aspazijas pieminekli īstenošanu iecerēts ap to izveidot arī sakārtotu publisko ārtelpu — Teātra laukumu.

“Teātra laukumā autostāvvietu aizstājām ar atpūtas vietu pilsētniekiem un Rīgas viesiem. Tagad turpinām šo transformāciju, veicot papildu labiekārtošanu laukumā, kā arī paredzot, ka šeit būs piemineklis izcilajai latviešu dzejniecei un sabiedriskajai darbiniecei Aspazijai. Aicinu profesionāļus piedalīties metu konkursā – mērķis ir cilvēkiem ērts un patīkams laukums, kuru papildina mākslinieciski augstvērtīgs vides objekts,” uzsver Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis.

“Ar vārdu “piemineklis” šajā metu konkursā vispārīgi apzīmēts vides objekts, kas var tikt veidots, izmantojot visdažādākos medijus — gan tradicionālus tēlniecības materiālus, gan mūsdienu tehnoloģijas, gan abu iepriekš minēto paņēmienu kombinācijas. Līdz ar Aspazijas pieminekļa izveidošanu iecerēts Teātra laukumā izveidot mūsdienīgu un pievilcīgu publisko ārtelpu,” skaidro Pilsētas galvenā dizainere, žūrijas komisijas vadītāja Evelīna Ozola.

Aspazija (1865–1943) ir talantīga, spilgta un daudzšķautņaina personība, latviešu modernās dzejas un dramaturģijas aizsācēja. Viņas darbiem bija būtiska loma intelektuālās diskusijas rosināšanā par sieviešu emancipāciju un modernās sabiedrības vērtībām, par cilvēciskās esības un dzīves jēgas, nācijas un valsts radīšanas un pastāvēšanas pamatnosacījumiem.  Aspazijas piemiņas saglabāšanai ir izveidoti vairāki pieminekļi, tomēr neviens no tiem neatrodas Rīgā — pilsētā, ar kuru saistīta nozīmīgākā Aspazijas radošās un sabiedriskās darbības mūža daļa. Jaunā dzejniece Rīgā ieradās 19. gadsimta 80. gadu nogalē un ar pārtraukumiem tur dzīvoja un strādāja līdz 1905. gada beigām, atkal atgriežoties 1920. gadā.

Pieminekļa novietne — Teātra laukums — izvēlēta ar piesaisti Aspazijas bulvārim, kas šo nosaukumu ieguva 1920. gadā, gatavojoties Raiņa un Aspazijas sagaidīšanai dzimtenē pēc 14 trimdas gadiem. Aspazijas radošās gaitas ir saistītas ar Latvijas Nacionālo operu, kur viņa iesaistījās gan operas “Vaidelote”, gan pēc Raiņa libreta veidotās operas “Uguns un nakts” iestudējuma tapšanā. Netālu atrodas arī Rīgas Latviešu biedrības nams, kurā esošais Rīgas Latviešu teātris bija pirmā Aspazijas darba vieta Rīgā, bet Vecrīgā dzejniece savus darbus nesa uz laikrakstu redakcijām un apmeklēja radošās inteliģences iecienītas kafejnīcas un grāmatnīcas. Bulvāru loks sasaista feodālo un pilsonisko Rīgu līdzīgi kā Aspazijas dzeja un dramaturģija veido pārnesi no 19. gadsimta uz 20. gadsimta sabiedriski politiskajām idejām, literatūras virzieniem, žanriem un tēlu sistēmām.

Metu konkursā var piedalīties jebkura juridiska vai fiziska persona, šādu personu apvienība jebkurā kombinācijā, kas atbilst konkursa kvalifikācijas prasībām un iesniedz tām atbilstošu metu, kā arī ir spējīga piedāvāto metu īstenot. Metu iesniegšanas termiņš —  2023. gada 10. maijs. Metu konkursa nolikums publicēts Elektroniskajā iepirkumu sistēmā: https://www.eis.gov.lv/EKEIS/Supplier/Procurement/96641, kā arī Iepirkumu uzraudzības biroja sistēmā: https://pvs.iub.gov.lv/show/727854

Pretendentu iesniegtos metu piedāvājumus vērtēs konkursa žūrija, vadoties pēc virknes būtisku kritēriju: laukuma funkcionālā plānojuma, arhitektoniskajām, ainaviskajām, pilsētbūvnieciskajām un mākslinieciskajām kvalitātēm, piedāvātajiem apstādījumu, ārtelpas mēbeļu un apgaismojuma risinājumiem, atbilstības ilgtspējas principiem, kā arī Aspazijas pieminekļa mākslinieciskās vērtības, oriģinalitātes, emocionālā un idejiskā vēstījuma, tehniskajiem risinājumiem un integrācijas Teātra laukuma vidē.

Metu konkursa balvu fonds ir EUR 14 000. Paredzamā līgumcena būvprojekta izstrādei – līdz EUR 60 000 (bez PVN).

Žūrijas komisiju vadīs Pilsētas galvenā dizainere Evelīna Ozola. Žūrijas komisijā strādās Pilsētas attīstības departamenta speciālisti Arnita Verza un Aigars Kušķis, Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes pārstāve Anna Ancāne, Latvijas Arhitektu savienības pārstāve — arhitekte un ainavu arhitekte Daiga Veinberga, Latvijas Mākslinieku savienības pārstāvis — tēlnieks Uldis Zariņš un Latvijas Mākslas akadēmijas pārstāvis — scenogrāfs un režisors Viktors Jansons. Kā eksperti iesniegtos metus izskatīs un savu viedokli sniegs arī Teātra laukuma apkārtnes iedzīvotāju, uzņēmēju un institūciju pārstāvji no AS “Valters un Rapa”, Vecrīgas biedrības un Latvijas Nacionālās operas un baleta.

Plašāka informācija par metu konkursu pieejama Elektronisko iepirkumu sistēmā.

Informāciju sagatavoja: Kaspars Līcītis, Rīgas domes Komunikācijas pārvaldes Ārējās komunikācijas nodaļas projektu koordinators, tālrunis: 27317744, e-pasts: [email protected].

Rīgas domes izsludinātajā konkursā „Rīgas valstspilsētas pašvaldības līdzfinansējums publiskai apskatei pieejamo kultūrvēsturiskā būvmantojuma objektu un dzīvojamo māju saglabāšanai 2023. gadā”, kurā projektu pieteikumi bija jāiesniedz līdz 17. februārim, saņemti 62 projektu pieteikumi par kopējo summu 1,19 miljoni eiro apmērā.

No konkursam iesniegtajiem projektiem 51 objekts pretendē uz iespēju saņemt pašvaldības līdzfinansējumu ēkas atjaunošanas vai restaurācijas darbiem 50% apmērā, kas nepārsniedz 30 000 eiro kultūras pieminekļa saglabāšanai. Savukārt 11 objekti pretendē uz pašvaldības līdzfinansējumu ne vairāk kā 5000 eiro apmērā ēkas elementu atjaunošanai vai restaurācijai.

Konkursam iesniegtos projektu pieteikumus, pieņemot lēmumu par finansējuma piešķiršanu,  līdz 5. maijam izvērtēs Pilsētvides attīstības un kvalitātes komisija. Finansējumu īpašniekam piešķirs tikai pēc būvdarbu pabeigšanas. Konkursam iesniegtie projekti ir jārealizē līdz šī gada 15. novembrim.

Papildus informācija par Rīgas domes līdzfinansētajām programmām ēku sakārtošanai un atjaunošanai pieejama mājaslapā https://atjauno.riga.lv/.

Trešdien, 15. februārī, klātesot Rīgas domes vadībai, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks parakstīja rīkojumu par Rīgas teritorijas plānojuma spēkā stāšanos, tādējādi atceļot iepriekšējā ministra lēmumu par plānojuma apturēšanu. Savukārt ceturtdien, 16. februārī, Rīgas dome ārkārtas sēdē plāno atsaukt prasību Satversmes tiesā, ar kuru apstrīdēja iepriekšējā ministra lēmumu.

Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis: “Ar šo lēmumu ir atgriezts taisnīgums. Jaunais rīkojums apliecina, ka pamatots ir bijis gan Rīgas pašvaldības, gan virknes citu organizāciju un institūciju apgalvotais, ka pilsētas teritorijas plānojuma apturēšana bija pilnībā nesamērīga un nepamatota. Tas, ka varam sākt piemērot plānojumu, dod skaidrību par nākotni Rīgas uzņēmējiem, potenciāliem investoriem, apkaimju biedrībām, nevalstiskajām organizācijām un pilsētas iedzīvotājiem. Šis jautājums ir beidzot atrisināts un attīstība Rīgā var turpināties. Paldies Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Mārim Sprindžukam par šo valstisko un pamatoto lēmumu!”

Savukārt Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks satiksmes infrastruktūras un attīstības jautājumos Vilnis Ķirsis norāda: “Šodien ir diena, kad pēc būtības noslēdzas teju 10 gadu darba cikls, kurā Rīga aktīvi strādāja pie pilsētas teritorijas plānojuma, piesaistot labākos ekspertus, analizējot labākos piemērus no citām pilsētām, uzklausot iedzīvotājus un uzņēmējus. Mēs esam pārliecināti, ka izstrādātais teritorijas plānojums ir kvalitatīvs un Rīgai ļoti vajadzīgs – tas mazinās birokrātiju kā privātpersonām, tā investoriem, tas daudzus procesus pilsētā padarīs vienkāršākus, skaidrākus un saprotamākus.”

Jaunais Rīgas teritorijas plānojums (RTP) nosaka prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei teritorijā, izņemot Rīgas vēsturisko centru un tā aizsardzības zonu, kurā darbojas Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas plānojums. Jaunais RTP atbilst pilsētas ilgtspējīgas attīstības stratēģijai un aktuālajam tiesiskajam regulējumam valstī, sekmējot Rīgas attīstību, atbilstoši aktuālajai sociāli ekonomiskajai situācijai. Tāpat, salīdzinājumā ar iepriekšējo teritorijas plānojumu, RTP ir skaidrāks un saprotamāks, tādējādi mazinot birokrātisko slogu un atvieglojot plānojuma piemērošanu. 

Plānojums paredz elastīgākas un daudzveidīgākas apbūves iespējas, īpaši jauktas apbūves teritorijās, sekmējot arī uzņēmējdarbības attīstību un jaunu, modernu tehnoloģiju ieviešanu ražošanas uzņēmumos, tādejādi sabalansējot vides aizsardzības un ražošanas attīstības prasības. Būtiski, ka RTP ierobežo azartspēļu objektu attīstību pilsētas teritorijā.

RTP risinājumi sekmēs kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanu, konkretizējot aizsargājamās kultūrvēsturiskās vērtības un prasības darbībām ar kultūrvēsturiskām būvēm. Plānojums detalizē prasības apbūvei pilsētbūvniecības pieminekļu un apbūves aizsardzības teritorijās.

RTP ir palielināts dabas un apstādījumu teritoriju īpatsvars pilsētā, pasargājot no apbūves arī nelielas zaļās teritorijas. Noteiktas konkrētas prasības labiekārtojuma veidošanai, trokšņa un gaisa piesārņojuma ierobežošanai ar zaļo stādījumu palīdzību. Tāpat ir konkretizēti noteikumi gaisa piesārņojuma ierobežošanai un monitoringam. Plānojums ir vērsts arī uz piemērošanos klimata pārmaiņām, piemēram, paredzot iespējas  ilgtspējīgai lietus ūdeņu apsaimniekošanai.

Plānojums ir pieejams valsts vienotajā ģeotelpiskajā datu portālā GeoLatvija.lv, Rīgas ģeotelpiskajā datu portālā GeoRīga un Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta tīmekļa vietnē.

Kā ziņots, 2021. gada decembrī Rīgas dome pieņēma lēmumu par Rīgas teritorijas plānojuma apstiprināšanu, bet 2022. gada martā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs plānojumu apturēja. Jūnijā Rīgas dome apstrīdēja Satversmes tiesā šo ministra lēmumu. Ceturtdien, 16. februārī notiks Rīgas domes ārkārtas sēde, kurā lems par iesniegtās prasības atsaukšanu.

13. februārī tiks uzsākti būvdarbi Eiropas nozīmes dzelzceļa infrastruktūras projekta “Rail Baltica” integrēšanai Rīgas centra infrastruktūrā. Lai nodrošinātu drošu un ērtu satiksmi Centrālās stacijas apkārtnē, līdz gada beigām tiks pārbūvēti trīs krustojumi un izbūvēta mūsdienīga gājēju, velobraucēju un sabiedriskā transporta infrastruktūra. Būvdarbu laikā būs ievērojamas izmaiņas satiksmē Centrālās stacijas apkārtnē.

Projekta būvdarbu zona aptver Ģenerāļa Radziņa krastmalu no 13. janvāra līdz Jēzusbaznīcas ielai, kā arī Rīgas autoostai un Centrāltirgum piegulošās teritorijas. Ievērojamas izmaiņas satiksmē šajā teritorijā būs līdz 2023. gada rudenim, tāpēc rīdzinieki un pilsētas viesi ir aicināti savlaicīgi plānot maršrutus, iespēju robežās ievērtēt papildus ceļā pavadīto laiku, kā arī respektēt jauno satiksmes kārtību būvdarbu laikā.

No 13. februāra jaunā satiksmes kārtība tiks ieviesta 11. novembra krastmalas, Ģenerāļa Radziņa krastmalas un 13. janvāra ielas krustojumā – Ģenerāļa Radziņa krastmalā, virzienā no Akmens tilta uz Salu tiltu, satiksmei tiks nodrošināta viena josla. Tiks slēgta brauktuve Maskavas ielā, virzienam no 13. janvāra ielas uz Centrāltirgus ielu posmā no 13.janvāra ielas līdz iebrauktuvei uz Rīgas starptautisko autoostu. Tāpat tiks slēgtas SIA “Rīgas satiksme” autostāvvietas 13. janvāra ielā pie dzelzceļa uzbēruma un tilta. Ņemot vērā, ka tiks slēgta arī brauktuve, kas savieno Ģenerāļa Radziņa krastmalu un Maskavas ielu, piekļuve Rīgas starptautiskai autoostai un Rīgas Centrāltirgum tiks nodrošināta, izmantojot Maskavas ielu no Salu tilta puses. Nedēļas beigās stāsies spēkā jauna satiksmes kārtība Ģenerāļa Radziņa krastmalā, virzienā uz Akmens tiltu, kur satiksmei būs atvērtas divas joslas.

Jau ziņots, ka projekta “Eiropas nozīmes dzelzceļa infrastruktūras “Rail Baltica” integrēšana Rīgas valstspilsētas centra infrastruktūrā” ietvaros tiks pārbūvēti vairāki krustojumi –  Ģenerāļa Radziņa krastmalas, 11. novembra krastmalas un 13. janvāra ielas krustojums, Ģenerāļa Radziņa krastmalas un Turgeņeva ielas krustojums, Ģenerāļa Radziņa krastmalas un Puškina ielas krustojums. Papildus iepriekš minētajiem krustojumiem ir paredzēts pārbūvēt arī Timoteja un Turgeņeva ielu krustojumu un Gogoļa ielas un Gaiziņa ielas krustojumu. Tiks veikta arī Ģenerāļa Radziņa krastmalas pilna pārbūve, kas ietver visas apakšzemes un citas inženiertehniskās komunikācijas  – atjaunos ārējos ūdensvada un kanalizācijas tīklus, gāzes apgādes sistēmas, elektroapgādes un sadales tīklus u.c. Gogoļa ielā tiks mainīti arī siltumapgādes tīkli. Ģenerāļa Radziņa krastmalā visā tās garumā tiks izbūvēta pilna ielas seguma konstrukcija. Visā posmā tiks atjaunots veloceļa segums, kā arī izbūvēta gājēju velosipēdistu rampa, kas savienos Maskavas ielu ar plānoto “Rail Baltica” dzelzceļa tiltu pār Daugavu.

Visā infrastruktūras pārbūvei paredzētajā zonā projekts paredz gājējiem un velosipēdistiem drošākus pārvietošanās risinājumus, vides labiekārtošanu un apzaļumošanu. Gājēju tunelis Gogoļa ielā pie Centrāltirgus tiks pārbūvēts par velosipēdu novietni. Maskavas un Gogoļa ielās projekts paredz arī tramvaja un trolejbusu kontakttīklu pārbūvi. Projekta ietvaros tiks pārbūvēti divi tilti pār pilsētas kanālu – Maskavas ielā un Ģenerāļa Radziņa krastmalā. Pie pilsētas kanāla būvdarbi notiks arī blakus teritorijai, kur agrāk atradās tirdzniecības centrs “Titāniks”. Lai nodrošinātu pieeju kanālmalai, tiks izbūvētas kāpnes, panduss un piestātne.

Būvdarbus pēc principa “projektē un būvē” veic pilnsabiedrība “RBBL”, kurā apvienojušies trīs uzņēmumi: SIA “Binders”, AS “LNK Industries” un SIA “Nordes Būve”. Būvuzraudzību veic SIA “Firma L4”.     Projekts “Eiropas nozīmes dzelzceļa infrastruktūras “Rail Baltica” integrēšana Rīgas centra infrastruktūrā” tiek īstenots ar 2014.–2020. gada Eiropas Savienības fondu plānošanas perioda darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 6.1.7 specifiskā atbalsta mērķa “Multimodāla transporta sistēmas iespējošana” 6.1.7.1. pasākuma “Ar “Rail Baltica”projekta saistītās atbalsta infrastruktūras pārbūve”. Kopējais projekta budžets ir 28 miljoni eiro. Lielāko daļu veido Kohēzijas fonda finansējums –23,8 miljoni eiro,  pašvaldības un valsts budžeta dotācija ir 4,2 miljoni eiro.

Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja 30. janvārī atbalstīja Eksportostas dienvidu daļas lokālplānojuma pilnveidotās redakcijas nodošanu publiskajai apspriešanai un institūciju atzinumu saņemšanai.

Lokālplānojuma izstrādes mērķis ir grozīt un detalizēt pilsētas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas plānojumu, lai sasniegtu Rīgas brīvostas attīstības projekta „Infrastruktūras attīstība Krievu salā ostas aktivitāšu pārcelšanai no pilsētas centra” mērķus. Tie paredz mazināt ostas aktivitātes, kas saistītas ar kravu pārkraušanu pilsētas centrā un to radīto negatīvo ietekmi uz vidi, un nodrošināt ostas infrastruktūras efektīvas un racionālas izmantošanas iespējas, t.sk. pasažieru kuģu un ro-ro kuģu piestātņu ierīkošanu.

Lielākā daļa lokālplānojuma teritorijas ir noteikta kā jauktas centru apbūves funkcionālā zona, paredzot plašākas teritorijas izmantošanas iespējas. Piemēram, papildu publiskajai un daudzdzīvokļu māju apbūvei atļauta vieglās rūpniecības uzņēmumu apbūve darbībām, kam nav nepieciešams saņemt atļauju piesārņojošās darbības veikšanai un nav nepieciešama C kategorijas piesārņojošās darbības reģistrācija. Atļauts būvēt un ierīkot arī transporta apkalpojošo infrastruktūru, tostarp, ro-ro kuģu un pasažieru kuģu (t.sk. prāmju un kruīza kuģu) termināli un piestātnes.

Lokālplānojums pilnveidots atbilstoši institūciju – Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes,  VAS “Latvijas dzelzceļš”, Rīgas pašvaldības aģentūras “Rīgas enerģētikas aģentūra”, RD Mājokļu un vides departamenta  –  atzinumos izvirzītajām prasībām, Lielrīgas reģionālās vides pārvaldes sniegtajām rekomendācijām, kā arī Rīgas brīvostas pārvaldes un Satiksmes ministrijas iebildumiem. Lokālplānojuma pilnveidotā redakcija ir izskatīta Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības padomes, kā arī RD Pilsētas attīstības departamenta Būvniecības padomes ārkārtas sēdēs.