Metu konkursā par AB dambja publiskās ārtelpas attīstību uzvarējis mets ar devīzi “ABČ”, ko izstrādāja SIA “RUUME arhitekti” kopā ar apakšuzņēmumiem SIA “Topia” un SIA “AMECO”. Komandā strādāja arī Oskars Vāvere, Aivars Bērziņš un Vineta Alekna. Konkursa uzvarētājam tiks piešķirta 8 000 eiro godalga.

Konkursa žūrija metu ar devīzi “ABČ” novērtēja visaugstāk kā rūpīgi pārdomātu priekšlikumu ar skaidru koncepciju un pārliecinošu ainavisko loģiku. Katrai dambja krastmalai autoriem izdevies piešķirt atšķirīgu atmosfēru un tās organiski savienot vienotā parka ainavā. Piedāvātas daudzveidīgas iespējas atpūtai pie un uz ūdens. Radīta gaiša un iedvesmojoša vide Jāņa Čakstes piemiņas un vērtību iedzīvināšanai.

Metu konkursa žūrijas komisijas priekšsēdētāja, Rīgas pilsētas arhitekta dienesta pilsētas galvenā ainavu arhitekte Arnita Verza pauž gandarījumu par konkursa rezultātu: “Ir patiess gandarījums redzēt metu ar tik rūpīgu un profesionālu redzējumu par AB dambja attīstību. Šī vieta ir viena no Rīgas publiskās ārtelpas pērlēm ar milzīgu potenciālu un meta autoriem izdevies veiksmīgi sasniegt konkursa izvirzīto mērķi, risinot un līdzsvarojot gan šīs teritorijas vērtības un nozīmīgumu, gan Jāņa Čakstes vērtību māksliniecisku ienešanu ārtelpā, veidojot mūsdienīgu un daudzveidīgu publiskās ārtelpas pieteikumu.”

Otro vietu un 5000 eiro godalgu iegūst mets ar devīzi “DAM 414”, kuru izstrādāja SIA “ĒTER” ar apakšuzņēmumiem DRMA CPH ApS un Haskoning Nederland B.V. Komandā strādāja Dagnija Smilga, Simon Enemaerke Bech, Rasmussen un Jan Doeksen. Konkursa žūrija darbu raksturo kā līdzsvarotu telpisko kompozīciju un skaidru redzējumu par AB dambi kā kultūras galamērķi. Ideja par Čakstes ceļu, kas caurvij AB dambja parku, sasaucas ar Jāņa Čakstes iecienītajām pastaigām pa Rīgu un piedāvā patīkamu pastaigas dinamiku.

Trešo vietu un 3000 eiro godalgu iegūst mets ar devīzi “ČAKSTES TAKA”, ko izstrādāja SIA “Pillar Contractor” un komandā strādāja arī Uldis Lauža, Ieva Šakale un Edgars Bogdanovs. Konkursa žūrija norāda, ka šī meta lielākā priekšrocība ir tā vienkāršība un tīrība, kas sasaucas ar Jāņa Čakstes personību un vērtībām un mudina ikvienu apmeklētāju vienatnē padomāt par savu valstsvīra potenciālu. Autoriem izdevies radīt gaumīgi latvisku ainavu un padarīt AB dambi ievērojami zaļāku un viengabalaināku.

Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Edgars Bergholcs atzinīgi novērtē konkursa rezultātu: “Mēs esam sākuši darbu, lai soli pa solim AB dambi nostiprinātu, sakārtotu un veidotu par vietu, ar kuru Rīga var patiesi lepoties. Apsveicam metu konkursa uzvarētāju – jūsu idejas kļūs par pamatu šīm pārmaiņām. Mūsu nākamais darbs ir meklēt risinājumus un finansējumu projektēšanas sākšanai. Ņemot vērā, ka AB dambja nostiprināšanai un publiskās atelpas attīstībai nepieciešams liels finansējums, vērtēsim iespējas projektu realizēt pa kārtām.”

Papildus galvenajam konkursa mērķim – rast augstvērtīgu risinājumu AB dambja publiskajai ārtelpai un veicināt Daugavas ūdens telpas un ūdensmalu izmantošanu, viens no uzdevumiem bija piedāvāt novietni un formu pirmā Latvijas Valsts prezidenta Jāņa Čakstes personības un vērtību atspoguļošanai – iedvesmojošai videi, kas kalpotu gan kā piemiņas vieta, gan vēstītu par Latvijas pirmā prezidenta vērtībām – godīgumu, atvērtību, individuālu atbildību, neatlaidīgu darbu, pateicību un vēlmi dot.

Fonda „Jāņa Čakstes māja” pārstāve, žūrijas komisijas locekle Kristīne Anna Čakste norāda: “Laiks, kas veltīts idejas attīstībai, nav velti tērēts. Arī man personīgi tas bijis vērtīgs – sadarbība ar Rīgas pašvaldības speciālistiem mani pārliecinājusi par viņu profesionalitāti un spēju idejas iemiesot darbā. Radošajā sacensībā par labāko atzītā darba autori ir izpratuši un atbilstoši savas profesijas būtībai uzskatāmi parādījuši brīnišķīgu iespēju, kā mūsdienu Rīgas pilsētvidē integrējamas Prezidenta Čakstes vērtības. Turklāt pašā projektā ir telpa tālākai attīstībai, noturot tā dzidro pamattoni.”

AB dambja attīstība ir viens no centrālajiem projektiem plašākā Daugavas krastmalu atjaunošanā, jo dambis kā hidrobūve kopumā ir novecojis. Pēc būtiskiem bojājumiem II pasaules karā dambis tika rekonstruēts 20. gs. 60.–70. gados, līdz ar to kopš pēdējās visaptverošās atjaunošanas pagājuši vairāk nekā 50 gadi. Lai gan nesošās konstrukcijas vēl ir apmierinošā stāvoklī un virsma droša lietošanai, pēdējo 20 gadu laikā veiktās izpētes un apsekojumi rāda, ka 1,4 km garās krastmalas ir nolietotas – tajās ir izskalojumi, plaisas u.c. defekti. Jau kopš 2005. gada uzsvērta nepieciešamība pēc kompleksas dambja atjaunošanas, tostarp krastmalas pāļu pamatnes atjaunošanas, taču līdz šim veikti vien fragmentāri teritorijas labiekārtošanas darbi un krastmalu remontdarbi. Vēsturiski dambis kalpojis arī kā kuģu piestātne, bet šobrīd piestātņu vietas vairs nav drošas ekspluatācijai.

Metu konkurss tika izsludināts 2025. gada 21. oktobrī, un kopumā konkursam iesniegti 7 meti. Konkursa mērķis bija rast labāko risinājumu AB dambja kā nozīmīgas Rīgas centra publiskās telpas daļas teritorijas attīstībai, izveidojot augstvērtīgu publisko ārtelpu un rekreācijas zonu, uzlabojot gājēju un velobraucēju savienojumus, veicinot pilnvērtīgu Daugavas ūdensmalu izmantošanu un pilsētvidē integrējot nacionālās identitātes un valstiskuma simbolus.

Iesniegtos metus vērtēja ainavu arhitektūras, pilsētvides dizaina, arhitektūras un mākslas profesionāļi no Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta, Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes, Latvijas Mākslas akadēmijas, Latvijas Kultūras akadēmijas, fonda “Jāņa Čakstes māja” un Rīgas domes Pieminekļu padomes.

Pēc devīžu atšifrējumu atvēršanas sanāksmes Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments pārbaudīs metu konkursa dalībnieku atbilstību konkursa nolikumā noteiktajām profesionālās klasifikācijas prasībām.

Foto galerijas:

Metu vizualizācijas: https://www.flickr.com/photos/103426396@N05/albums/72177720332821136

Metu konkursa rezultātu paziņošana: https://www.flickr.com/photos/103426396@N05/albums/72177720332832783/