Arhīvs birkai: Attīstība

Paziņojums par teritorijas Dēļu ielā 4 lokālplānojuma redakcijas nodošanu publiskajai apspriešanai

22.04.2026. Rīgas domē pieņemts lēmums Nr. RD-26-690-lē “Par teritorijas Dēļu ielā 4 (zemes vienība ar kadastra apzīmējumu 01000500209) un zemes vienības bez adreses (kadastra apzīmējums 01000500164) lokālplānojuma redakcijas nodošanu publiskajai apspriešanai un institūciju atzinumu saņemšanai”.

Lokālplānojuma izstrādes mērķis

Grozīt Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas plānojumu (turpmāk – RVC AZ TP), lai zemes vienībai Dēļu ielā 4 (kadastra apzīmējums 0100 050 0209) un zemes vienībai bez adreses (kadastra apzīmējums 0100 050 0164) precizētu Detālplānojumā zemes vienībām Mūkusalas ielā 15, 15A, 23, 25, 25A, 29, 31, 42, 43, Mūkusalas ielā, bez adreses, Dēļu ielā 4, Dēļu ielā 6, Dēļu ielā 7 un Dēļu ielā 8, Rīgā un RVC AZ TP noteikto virszemes ūdensobjekta (Kīleveina grāvja) aizsargjoslu atbilstoši esošajai situācijai un tehniski precizētu funkcionālā zonējuma robežas atbilstoši precizētajai aizsargjoslai, kā arī visā lokālplānojuma teritorijā noteiktu apbūves parametrus atbilstoši RVC AZ TP noteiktajam maksimālajam apbūves augstumam (5 stāvi).

Lokālplānojuma ierosinātājs un izstrādātājs – Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments.

Publiskās apspriešanas termiņš ir 20 darba dienas, no 11.05.2026. līdz 05.06.2026.

Publiskās apspriešanas sanāksme notiks 25.05.2026. plkst. 17.00 video konferences režīmā MS TEAMS vidē un tiks pārraidīta Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta tīmekļvietnē rdpad.lv, kā arī pašvaldības Facebook kontā “Rīga attīstās”.

Lai saņemtu sanāksmes aktīvā dalībnieka pieeju, aicinām iepriekš reģistrēties līdz 25.05.2026. plkst. 12.00, aizpildot reģistrācijas anketu šeit.

Ar lokālplānojuma redakciju var iepazīties:

 elektroniski valsts vienotajā ģeoportālā – šeit;

klātienē Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta telpās Rīgā, Dzirnavu ielā 140, iepriekš piesakoties pa tālruni 67105443.

Rakstiskus priekšlikumus līdz 05.06.2025. var iesniegt:

elektroniski valsts vienotajā ģeoportālā – šeit;

nosūtot pa pastu (pasta zīmogs līdz 05.06.2026.) Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamentam uz adresi: Dzirnavu ielā 140, Rīgā, LV-1050;

klātienē Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra Klientu atbalsta un metodikas pārvaldes Klientu apkalpošanas nodaļas punktos Brīvības ielā 49/53, Daugavpils ielā 31, Eduarda Smiļģa ielā 46, Ieriķu ielā 43A, Rīgā. Informācija par Klientu apkalpošanas nodaļas punktu darba laikiem pieejama šeit.

Apmeklētāju pieņemšana klātienē Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta telpās Rīgā, Dzirnavu ielā 140, iepriekš piesakoties pa tālruni 67105443.

 

Edgars Bergholcs: Pašvaldībai steidzami jāsāk risināt sabiedriskā transporta problēma Skanstē

Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Edgars Bergholcs, uzklausot Skanstes attīstības aģentūras sniegto informāciju par apkaimē uzsāktajiem un plānotajiem investīciju projektiem, uzsver, ka pašvaldībai steidzami jārisina sabiedriskā transporta pieejamības jautājums.

“Pateicoties Skanstes attīstības aģentūras darbam, Skanste kļūst par Rīgas moderno centru, taču bez mērķtiecīgas sabiedriskā transporta attīstības šī izaugsme var apstāties. Skanste jau šobrīd Rīgas attīstības stratēģijā ir kā viena no prioritāri attīstāmajām teritorijām, taču mobilitātes jautājumi ilgstoši ir atstāti otrajā plānā. Apkaime attīstās daudz straujāk nekā Rīgas sabiedriskā transporta infrastruktūra, jo pašvaldība gadiem plāno iespējamos risinājumus,”

norāda E. Bergholcs.

Pēc Skanstes attīstības aģentūras sniegtās informācijas, pabeidzot šobrīd uzsāktos dzīvojamo ēku, biroju un pakalpojumu objektu projektus, pēc 2028. gada Skanstē ikdienā dzīvos un strādās aptuveni 40 000 cilvēku. Līdz šim apkaimē privāto investīciju apjoms ir sasniedzis 375 miljonus eiro un līdz 2030. gadam kopējais investīciju apjoms apkaimē varētu pārsniegt vienu miljardu eiro.

“Skanstē šobrīd notiek intensīva attīstība- tiek būvētas biroju ēkas, daudzīvokļu nami, izglītības un sporta infrastruktūra. Apkaimē jau tagad ir liela cilvēku plūsma, jo uz apkaimi ikdienā dodas gan skolēni, jaunieši un cilvēki, kas tur strādā. Pieaugot iedzīvotāju un darba vietu skaitam, neizbēgami palielināsies arī automašīnu plūsma, ja netiks nodrošinātas kvalitatīvas alternatīvas, un tas nav ilgtspējīgs risinājums,” uzsver Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs. Viņš arī atgādina, ka Skanstes teritorija ir iekļauta plānotajā zemo emisiju zonā, tādēļ pašvaldībai īpaši steidzami jānodrošina alternatīvi mobilitātes risinājumi.

 

Vienlaikus viņš norāda, ka pilsētai ir jānodrošina priekšnoteikumi investīciju piesaistei un ilgtspējīgai attīstībai:

“Pilsētai jābūt partnerim attīstītājiem un investoriem, un jāveicina investoru interese ieguldīt savu naudu Rīgā, jo viena pašvaldība vai tikai attīstītājs nevar sasniegt izcilu rezultātu. Skanstes attīstība jau šobrīd sniedz būtisku pienesumu Rīgas ekonomikai- tās ir jaunas darba vietas, mājokļi, nodokļu ieņēmumi un sakārtota pilsētvide.”

E. Bergholcs uzsver, ka īpaši svarīga ir Sporta ielas infrastruktūras attīstība, kas palīdzētu atslogot satiksmes plūsmu un uzlabotu mobilitāti apkaimē, īpaši sastrēgumstundās, turklāt dažu plānoto investīciju projektu attīstība ir atkarīga no Sporta ielas izbūves, jo tā nodrošinās pieejamību īpašumiem.

 

No 11.maija 57.autobuss kursēs biežāk un savienos Ķīpsalu ar Torņakalna staciju

, ,

Lai uzlabotu sabiedriskā transporta pieejamību un kursēšanas biežumu Ķīpsalā, nodrošinātu tiešāku savienojumu ar pilsētas dzelzceļa tīklu, kā arī izveidotu jaunu savienojumu Pārdaugavā dienvidu–ziemeļu virzienā, no 11. maija tiks veiktas izmaiņas 57. autobusa maršrutā. Turpmāk autobuss kursēs maršrutā “Ķīpsala – Torņakalna stacija”, un reisi būs biežāki arī dienas vidū un vakaros.

Līdz ar izmaiņām maršruts turpmāk nodrošinās nokļūšanu līdz Torņakalna stacijai, uzlabojot savienojumu ar vilcienu satiksmi, kā arī stiprinot mobilitāti tā dēvētajā Zināšanu jūdzē starp Latvijas Universitātes Akadēmisko centru un Rīgas Tehnisko universitāti.

Autobusi arī kursēs biežāk. Darba dienu maksimuma stundās intervāls samazināsies līdz aptuveni 30 minūtēm (līdz šim tas ir ap 60 minūtēm). Arī dienas vidū autobuss kursēs regulāri ik pēc aptuveni 30 minūtēm (šobrīd dienas laikā reisi netiek veikti). Tāpat 57. autobuss kursēs ilgāk vakara stundās. Pēdējais reiss uz Ķīpsalu būs plkst. 21.16 (šobrīd tas ir plkst. 19.46).

Reisu laiks pielāgots pasažieru ikdienas vajadzībām, piemēram, rīta reiss no Torņakalna nodrošinās iespēju savlaicīgi nokļūt Rīgas Tehniskajā universitātē līdz plkst. 8.15.

Izmaiņas izstrādātas sadarbībā ar Ķīpsalas iedzīvotājiem. Pēc diskusijām maršrutā veikti vairāki uzlabojumi, piemēram, izvēlēts kustības ceļš pa Raņķa dambi un Balasta dambi, kā arī izveidotas jaunas pieturas, kas uzlabos piekļuvi sabiedriskajam transportam un pārsēšanās iespējas.

Virzienā no galapunkta “Ķīpsala” autobusi kursēs – pa Matrožu ielu, Tīklu ielu, Ogļu ielu, Ģipša ielu, Zvejnieku ielu, Ķīpsalas ielu, K. Valdemāra ielu, Balasta dambi, Raņķa dambi, Uzvaras bulvāri, Valguma ielu, Akmeņu ielu, Jelgavas ielu, Vienības gatvi un Vilkaines ielu līdz galapunktam “Torņakalna stacija”.

Virzienā no Torņkalna stacijas maršruts tiks organizēts – pa Vilkaines ielu, Vienības gatvi, Jelgavas ielu, Akmeņu ielu, Valguma ielu, Uzvaras bulvāri, Raņķa dambi, K. Valdemāra ielu, Ķīpsalas ielu, Zvejnieku ielu, Ģipša ielu, Ogļu ielu, Tīklu ielu un Matrožu ielu līdz galapunktam “Ķīpsala”.

Maršrutā tiks izveidotas vairākas jaunas pieturas un tiek precizēti arī atsevišķu esošo pieturu nosaukumi, lai tie būtu vienoti un pasažieriem saprotamāki.

Jaunās un mainītās pieturas maršrutā:

 Ķīpsalas ielā jauna pietura “Ķīpsala”;

Balasta dambī jauna pietura “Balasta dambis”;

abām Raņķa dambī esošām pieturām “Kalnciema iela”, kur līdz šim apstājās tikai 3. autobusa maršruts, mainīts nosaukums uz “Balasta dambis”;

Uzvaras bulvārī jauna pietura “Nacionālā bibliotēka”;

Valguma ielā esošai pieturai “Valguma iela”, kur līdz šim apstājās tikai trolejbusi, braucot uz 2.trolejbusu parku, mainīts nosaukums uz “Nacionālā bibliotēka”;

Jelgavas ielā jauna pietura “2. trolejbusu parks”;

Vilkaines ielā jauna pietura “Torņakalna stacija”.

Jaunajās pieturās autobusi apstāsies pēc pieprasījuma.

57. autobusa kustību saraksts 

 

Rīdzinieki iesnieguši rekordlielu skaitu līdzdalības budžeta projektu; aktīvākā – Teikas apkaime

No 7. aprīļa līdz 6. maijam ikvienam rīdziniekam bija iespēja būt noteicējam savā apkaimē un iesniegt savas apkaimes attīstības projekta ideju līdzdalības budžeta projektu konkursā. Iedzīvotāji šogad aktīvi izmantojuši iespēju līdzdarboties savas apkaimes attīstībā – noslēdzoties līdzdalības budžeta projektu konkursam ideju iesniegšanai, pašvaldība saņēmusi rekorddaudz – 62 projektu – pieteikumus 31 apkaimē gan no biedrībām, gan atsevišķiem iedzīvotājiem.

Biežāk pieteiktās ieceres saistītas ar ūdenstilpju krasta joslu sakārtošanu, papildinot tās ar atbilstošu infrastruktūru, kā arī ar atpūtas un sporta infrastruktūras izveidi un pilnveidi apkaimēs. Lielākā daļa šogad iesniegto pieteikumu ir infrastruktūras projekti, tomēr konkursā saņemti arī vairāki sociālās inovācijas un iekšpagalmu kategorijas projekti.

Aktīvākie ideju iesniedzēji arī šogad bijuši Teikas apkaimes iedzīvotāji, piesakot astoņus projektus. Tālāk seko Centra apkaime ar pieciem iesniegtiem projektiem, kā arī Āgenskalna apkaime ar četriem pieteikumiem.

Atbilstoši konkursa nolikumam sekos projektu izvērtēšana divās kārtās:

  • Jau maijā vērtēšanas komisija izskatīs visus iesniegtos projektus un pārbaudīs to atbilstību administratīvajiem kritērijiem.
  • Otrajā kārtā projektu īstenošanas iespējas un izmaksas vērtēs atbilstošās Rīgas pašvaldības un valsts institūcijas, sniedzot savus atzinumus. Pēc atzinumu saņemšanas komisija atkārtoti izskatīs projektus un virzīs tos iedzīvotāju balsojumam, kas notiks novembrī.

Konkursa mērķis ir dot iespēju iedzīvotājiem tieši lemt par pilsētas budžeta daļas izlietojumu un uzlabot publisko vidi savā apkaimē, savukārt pašvaldībai gūt atgriezenisko saiti par iedzīvotājiem nepieciešamiem pilsētvides uzlabojumiem.

Iesniedzamie projekti iedalās trīs kategorijās:

  • infrastruktūras projekti (finansējums vienam projektam līdz 250 000 eiro);
  • iekšpagalmu projekti (finansējums vienam projektam līdz 250 000 eiro);
  • sociālo inovāciju jeb nemateriālie projekti (finansējums vienam projektam līdz 50 000 eiro).

Kopējais pašvaldības finansējums līdzdalības budžetam šogad ir 2 850 000 eiro.

Līdzdalības budžeta projektu īstenošanas konkursu Rīgas pašvaldība rīko kopš 2019. gada, kopā septiņos konkursa norises gados atbalstīti 64, ieskaitot 2025. gadu, iedzīvotāju iesniegtie projekti. Rīga bija pirmā pašvaldība Latvijā, kas ieviesa līdzdalības budžetu.

 

Zaļināšanas plāns prezentēts konferencē par pilsētvides noturību pret nokrišņiem un plūdiem

2026. gada 23. aprīlī Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC) sadarbībā ar starptautiskā projekta ECCO* partneriem rīkoja konferenci “Intensīvi nokrišņi un pilsētvides noturība. Dati, modeļi un praktiskie risinājumi drošai pilsētvidei”, pulcējot vietējos un ārvalstu ekspertus, lai meklētu datos balstītus risinājumus drošākai pilsētvides attīstībai mainīgos klimata apstākļos. Konferencē projekta LIFE-LATEST adapt pārstāve, Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Nozaru politikas plānošanas nodaļas galvenā projektu vadītāja Liene Griķe iepazīstināja ar “Rīgas pilsētvides zaļināšanas plānu”, ko tuvākajos mēnešos plānots nodot sabiedriskajai apspriešanai un apstiprināt 2026. gada augustā.

Plašākā konferences kontekstā LVĢMC eksperti prezentēja aktuālās tendences nokrišņu monitoringā un plūdu modelēšanā Latvijā, savukārt eksperti no Norvēģijas un Dānijas dalījās pieredzē par kombinēto laikapstākļu modelēšanas metodēm. Konferencē tika aplūkota gan vietējā, gan starptautiskā labā prakse, kā arī nākotnes pieejas ekstremālu laikapstākļu, īpaši intensīvu lietusgāžu, radīto risku pārvaldībā.

“Rīgas pilsētvides zaļināšanas plāns” ir konkrēts politikas plānošanas dokuments piecu gadu periodam, kas paredz praktisku rīcību pašvaldības teritorijās. Tā galvenais mērķis ir stiprināt Rīgas klimatnoturību un vienlaikus uzlabot publisko ārtelpu kvalitāti. Lai to sasniegtu, plānā paredzēta virkne savstarpēji saistītu pasākumu – zaļās infrastruktūras paplašināšana, efektīvāka tās pārvaldība, klimata risku integrēšana teritoriju attīstības plānošanā, kā arī sabiedrības informēšana un iesaiste.

Liene Griķe savā prezentācijā akcentēja klimata pārmaiņu ietekmi uz Rīgu, uzsverot, ka pilsētā jau šobrīd novērojams vidējās gaisa temperatūras pieaugums, biežāki un intensīvāki nokrišņi, kā arī garāki un izteiktāki karstuma viļņi. Līdzteksu šīm tendencēm arvien biežāk iezīmējas arī ilgstoši sausuma periodi, kas vēl vairāk sarežģī pilsētvides pārvaldību un prasa kompleksus risinājumus. Kā viens no nozīmīgākajiem riskiem “Rīgas pilsētvides zaļināšanas plānā” tika izcelts karstums pilsētvidē. Blīva apbūve, asfaltētas un betonētas virsmas veicina karstumsalu efektu, kā rezultātā temperatūra pilsētā var būt par 5 līdz 10 grādiem augstāka nekā apkārtējās teritorijās. Šis efekts saglabājas arī nakts stundās, kad uzkrātais siltums tiek izstarots atpakaļ vidē, traucējot pilsētas iedzīvotājiem pilnvērtīgi atpūsties un atjaunoties. Tas ietekmē ne tikai iedzīvotāju komfortu, bet arī veselību, jo karstums Eiropā ir viens no galvenajiem ar klimata pārmaiņām saistīto nāves gadījumu cēloņiem.

Ne mazāk nozīmīgs klimata pārmaiņu izraisīts izaicinājums ir plūdu risks. Intensīvu nokrišņu laikā lietus ūdens pilsētā nespēj pietiekami ātri infiltrēties gruntī, jo to ierobežo blīvā apbūve un necaurlaidīgās virsmas. Rezultātā tiek appludināta infrastruktūra, traucēta satiksme un radīti zaudējumi gan pašvaldībai, gan iedzīvotājiem. Īpaši sarežģīta situācija veidojas Rīgas vēsturiskajā centrā, kur lietus ūdens un sadzīves notekūdeņi tiek novadīti vienotā kanalizācijas sistēmā, kas izbūvēta pirms aptuveni simts gadiem un intensīvu lietusgāžu laikā nespēj uzņemt visu ūdens apjomu. Tas rada papildu riskus gan videi, gan pilsētas saimnieciskajai darbībai.

Trešais būtiskais aspekts ir bioloģiskā daudzveidība. Klimata pārmaiņu ietekmē izplatās invazīvās sugas, savukārt esošā zaļā infrastruktūra kļūst mazāk noturīga. Tas nozīmē, ka samazinās arī dabas spēja nodrošināt ekosistēmu pakalpojumus, piemēram, gaisa attīrīšanu, mikroklimata regulāciju un ūdens uzkrāšanu.

Atbildot uz šiem izaicinājumiem, zaļināšanas plāns paredz plašāku dabā balstītu risinājumu ieviešanu. Tie ietver apstādījumu, koku, ūdens elementu un citu dabas struktūru integrēšanu pilsētvidē, kā arī inovatīvus risinājumus, piemēram, zaļos jumtus un sienas. Šāda pieeja tiek uzskatīta par vienu no izmaksu ziņā efektīvākajiem un ilgtspējīgākajiem veidiem, kā vienlaikus risināt vairākas problēmas – samazināt karstumu, mazināt plūdu riskus un uzlabot dzīves kvalitāti pilsētā. Papildus tam dabā balstītie risinājumi uzlabo gaisa kvalitāti, samazina troksni un pozitīvi ietekmē iedzīvotāju fizisko un mentālo veselību. Balstoties uz nokrišņu un karstumsalu datiem, identificētas 186 problēmteritorijas, kurās klimata riski ir visizteiktākie. Ņemot vērā ierobežotos resursus, teritorijas ir prioritizētas pēc iedzīvotāju un darbavietu blīvuma, kā arī zaļās infrastruktūras pieejamības, par prioritāti nosakot Rīgas vēsturisko centru. Kopumā plānā iezīmētas vairāk nekā 30 konkrētas rīcības, kas aptver gan infrastruktūras attīstību, gan pārvaldības uzlabojumus.

Ar konferences ierakstu iespējams iepazīties YouTube platformā, LETA kanālā, kā arī šeit:

* “Enhancing resilience in a Changing Climate through comprehensive urban flood design”

Informācija atspoguļo tikai autoru nostāju un viedokli, un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūras (CINEA) nostāju un viedokli. Ne Eiropas Savienība, ne finansējuma piešķīrējs nav atbildīgi par pausto saturu.

 

Par zemes vienības Katoļu ielā bez numura (lokālplānojuma redakcijas nodošanu publiskajai apspriešanai

22.04.2026. Rīgas domē pieņemts lēmums Nr. RD-26-691-lē “Par zemes vienības Katoļu ielā bez numura (kadastra apzīmējums 01000400052) un zemes vienības daļas Katoļu ielā bez numura (kadastra apzīmējums 01000399000) lokālplānojuma redakcijas nodošanu publiskajai apspriešanai un institūciju atzinumu saņemšanai”.

Lokālplānojuma mērķis ir grozīt Rīgas teritorijas plānojumā noteikto funkcionālo zonējumu lokālplānojuma teritorijā, mainot transporta infrastruktūras teritoriju uz jauktas centra apbūves teritoriju, lai nodrošinātu tiesiskus priekšnoteikumus sociālās apbūves – dienas aprūpes centra – izveidei, vienlaikus precizējot Katoļu ielas sarkano līniju novietojumu un nodrošinot teritorijas racionālu, funkcionāli pamatotu un Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģijai atbilstošu izmantošanu.

  • Lokālplānojuma ierosinātājs – biedrība “Latvijas Samariešu apvienība”.
  • Lokālplānojuma izstrādātājs – SIA “Metrum”.

Publiskās apspriešanas termiņš ir 20 darba dienas, no 05.05.2026. līdz 01.06.2026.

Publiskās apspriešanas sanāksme notiks 18.05.2026. plkst. 17.00 video konferences režīmā MS TEAMS vidē un tiks pārraidīta Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta tīmekļvietnē – šeit,  kā arī pašvaldības Facebook kontā “Rīga attīstās”.
Lai saņemtu sanāksmes aktīvā dalībnieka pieeju, aicinām iepriekš reģistrēties līdz 18.05.2026. plkst. 12.00, aizpildot reģistrācijas anketu – šeit.

Ar lokālplānojuma redakciju var iepazīties:

 elektroniski valsts vienotajā ģeoportālā – šeit;

klātienē Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta telpās Rīgā, Dzirnavu ielā 140, iepriekš piesakoties pa tālruni 67105443.

Rakstiskus priekšlikumus līdz 01.06.2025. var iesniegt:

elektroniski valsts vienotajā ģeoportālā – šeit;

nosūtot pa pastu (pasta zīmogs līdz 01.06.2026.) Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamentam uz adresi: Dzirnavu ielā 140, Rīgā, LV-1050;

klātienē Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra Klientu atbalsta un metodikas pārvaldes Klientu apkalpošanas nodaļas punktos Brīvības ielā 49/53, Daugavpils ielā 31, Eduarda Smiļģa ielā 46, Ieriķu ielā 43A, Rīgā. Informācija par Klientu apkalpošanas nodaļas punktu da rba laikiem pieejama šeit.

Apmeklētāju pieņemšana klātienē Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta telpās Rīgā, Dzirnavu ielā 140, iepriekš piesakoties pa tālruni 67105443.

 

Rīgas domes koalīcija vienojas par Vecās Ģertrūdes baznīcas laukuma projekta virzību

(precizējums 23.04.2026.g.publikācijai) Rīgas pašvaldība realizēs Ģertrūdes ielas projektu – seguma atjaunošanu posmos no A. Čaka līdz K. Barona ielai un no Brīvības līdz Skolas ielai, tajā skaitā ūdensvada izbūves darbus 195 m garumā ielas posmā no Vecās Ģertrūdes baznīcas līdz Skolas ielai, taču citādā veidā, nekā iepriekš lemts.

 Koalīcija vienojās, ka pirmo gadu pēc remonta tiks saglabāta satiksme ap vecās Ģertrūdes baznīcu darba dienās no plkst. 7.00 līdz 19.00. Atļautais braukšanas ātrums varētu būt 20 kilometri stundā.

 Pārējā laikā – darbadienu vakaros un brīvdienās – rotācijas aplis ap baznīcu tiks atvēlēts gājējiem, satiksmi atļaujot tikai vietējiem iedzīvotājiem, transportlīdzekļiem ar atļaujām iebraukšanai stāvvietās un valsts dienestiem, piemēram, ugunsdzēsējiem un neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai.

 Otrajā gadā pēc remontdarbu pabeigšanas rotācijas aplis ap baznīcu tiks atvēlēts gājējiem visās dienās. Šajā laikā satiksme ap Ģertrūdes baznīcu tiks atļauta tikai vietējiem iedzīvotājiem, transportlīdzekļiem ar atļaujām vai valsts dienestiem.

 Pēc otrā gada plānots rīkot iedzīvotāju un uzņēmēju aptauju par ieviesto izmaiņu ietekmi un novērtējumu, lai lemtu, kurš no šiem modeļiem ir piemērotākais un pēc izvērtēšanas tas tiks īstenots.

Iniciatīvu par gājēju zonas izveidi ar ielas labiekārtojumu pie Vecās Ģertrūdes baznīcas jau 2020. gadā iesniedza Rīgas Centra attīstības biedrība līdzdalības budžeta konkursā, kas guva vislielāko iedzīvotāju atbalstu (3490 balsis). Projekts paredzēja rotācijas apli daļēji pārveidot par labiekārtotu pastaigu un atpūtas zonu pie baznīcas ieejas, vienlaikus saglabājot satiksmi un pielāgojot tās organizāciju.

Šobrīd šis priekšlikums ir saskaņots ar ieinteresētajām pusēm – apkaimes uzņēmēju, restorānu saimnieku un citu iesaistīto pušu iebildumiem.

Koalīcija arī vienojās, ka jaunais risinājums būs jāsaskaņo ar Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldi, Pilsētas arhitektu dienestu un pilsētas galveno arhitektu, nodrošinot tam pievienoto vērtību publiskajā ārtelpā atbilstoši Ģertrūdes baznīcas un apkārtējo ēku vēsturiskajam veidojumam.

Rīgas pašvaldības Ārtelpas un mobilitātes departamentam tiks uzdots izstrādāt optimālos risinājumus satiksmes organizēšanai.

Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas vadītāja Marta Kotello:

“Man ir svarīgi, lai šis projekts sešus gadus pēc iesniegšanas Līdzdalības budžeta projektu konkursā izkustētos no nulles punkta. Ar kolēģiem esam vienojušies projektu realizēt pa kārtām, kas jau pirmajā gadā paredz gan būtisku satiksmes mierināšanu, gan laukumu pilnībā atdot gājējiem nedēļas nogalēs un vakaros. Respektējam arī uzņēmēju organizāciju viedokli, tādēļ esam vienojušies par šādu risinājumu.”

Satiksmes un transporta lietu komitejas vadītājas vietnieks Ansis Pūpols:

“Esmu priecīgs, ka ir sperts plats solis pretī tam, lai Rīgas centra attīstības biedrības iecerēto Ģertrūdes laukuma rekonstrukciju sabalansētu ar citu sabiedrības grupu vajadzībām un laukuma īstenošanai piešķirtu jaunu pievienoto vērtību absolūti demokrātiskā veidā.”

 

Mārupītes mežaparkā atklāts jauns bērnu rotaļu laukums; plānota tālāka parka attīstība

28. aprīlī, Mārupītes mežaparkā, Ozolplacī Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks svinīgi atklāja jaunu bērnu rotaļu laukumu, kas ir daļa no pašvaldības veiktās vērienīgās mežaparka infrastruktūras uzlabošanas, lai padarītu šo iecienīto rekreācijas vietu vēl pieejamāku, drošāku un pievilcīgāku apmeklētājiem.

“Šis ir sen gaidīts labiekārtošanas projekts Pārdaugavas iedzīvotājiem, kas uzlabos atpūtas iespējas Bieriņu apkaimei. Projekta pirmajās trīs kārtās jau esam veikuši teritorijas labiekārtošanu, bet nākamajos gados pēdējās trīs kārtās – jau līdzīgi Uzvaras parkam – izveidosim aktīvā sporta un tematiskās zonas,”

uzsvēra E. Ratnieks.

“Rīgai jāattīstās ar skaidru mērķi – būt ģimenēm draudzīgai pilsētai. Šodien Mārupītes mežaparkā atklājām vietu, kas radīta bērniem, ģimenēm un kopīgai atpūtai, vienlaikus saglabājot dabas vērtības. Šādi projekti ir īpaši nozīmīgi ģimenēm ar bērniem, kurām nepieciešama pieejama, droša un kvalitatīva vide, kur bērni var augt, spēlēties un būt kopā. Paldies visiem, kuri iesaistījās šī projekta īstenošanā – gan apkaimes biedrībai, gan Mājokļu un vides departamentam – lai šī vieta kļūst par iemīļotu satikšanās un prieka telpu ikvienam!”

sacīja Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas un Latvijas Daudzbērnu ģimeņu apvienības valdes priekšsēdētāja Elīna Treija.

Projekts aptver Mārupītes mežaparka teritoriju Bieriņu apkaimē, kas stiepjas no Dauguļu ielas līdz Tēriņu ielai, kopumā 15,5 hektāru platībā. Šeit atrodas gan vērtīgas dabas teritorijas ar aizsargājamām sugām un biotopiem, gan jau zināmais Zaļais veloceliņš un Akmens dārzs ar tēlnieka Induļa Rankas darbiem.

Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departaments šajā pavasarī pabeidzis īstenot trīs no sešām projekta kārtām.

Darbu gaitā veikti šādi uzlabojumi:

1.kārta – Mārupītes caurteku atjaunošana: uzstādītas trīs jaunas caurtekas, atjaunots grants un asfaltsegums, kā arī sakoptas esošās caurtekas.
2.kārta – Apgaismojuma un elektroapgādes izbūve: izbūvēti 6000 metru apgaismojuma tīkli un uzstādīti 196 jauni gaismekļi, kas būtiski uzlabos parka drošību un pieejamību tumšajā diennakts laikā.
3.kārta – Ozolplača labiekārtojums: šajā parka daļā tapis bērnu rotaļu laukums ar 13 dažādām koka rotaļu ierīcēm, smilšu segumu, atpūtas vietām, šūpuļtīkliem, zviļņiem un ugunskura vietu publiskiem pasākumiem.

Pirmo trīs projekta kārtu realizācija izmaksāja aptuveni 1,1 miljonu eiro, ierēķinot PVN.

Bērnu rotaļu laukuma izveide ir arī sabiedrības līdzdalības panākums – ideja 2022. gadā uzvarēja līdzdalības budžeta konkursā, ko iesniedza Bieriņu apkaimes biedrība. Tā tika iekļauta mežaparka infrastruktūras attīstības projektā, nodrošinot daļēju finansējumu no līdzdalības budžeta līdzekļiem.

Turpmākajās trīs projekta kārtās nākamajos gados plānots turpināt parka teritorijas labiekārtošanu, tostarp jaunu tiltu, laipu, skatu platformu un atpūtas zonu izbūvi, kā arī tiks izveidota skeitošanas un strītbola zona, velosipēdu remonta stacija, suņu pastaigu un mācību laukums u.c. elementi.

2023. gadā Mājokļu un vides departaments realizēja Bieriņu apkaimes biedrības līdzdalības budžeta konkursā iesniegto projektu “Bieriņu apkaimes revitalizācija – mūsu jaunā Rīga”. Projekta gaitā tika sākta parka centrālā laukuma sakārtošana, ierīkota autostāvvieta, norobežota parka teritorija no Slampes ielas. Infrastruktūras izbūves projektā paredzēts šos darbus turpināt.

Bērnu laukuma atklāšana Mārupītes mežaparkā (28.04.26.)30

Pabeigta atmežošana dzelzceļa uzbēruma un pārvada pār K. Ulmaņa gatvi izbūvei

Rail Baltica stacijas un saistītās infrastruktūras Rīgas lidostā projekta ietvaros pabeigta atmežošana Mūkupurva apkārtnē 6,9 hektāru platībā, sagatavojot teritoriju dzelzceļa uzbēruma un pārvada pār K. Ulmaņa gatvi izbūvei.

Pabeidzot atmežošanu, atcelti iepriekš noteiktie satiksmes ierobežojumi Gaviezes ielā pie adreses Gaviezes iela 8a.

Atmežošana nepieciešama, lai šogad varētu uzsākt dzelzceļa uzbēruma un K. Ulmaņa gatves dzelzceļa pārvada izbūvi, realizējot esošā sliežu ceļu platuma (1520 mm) dzelzceļa savienojuma izveidi posmā Rīgas lidosta – Imanta (Zolitūdes iela), kas nākotnē nodrošinās pasažieru pārvadājumus starp Rīgas lidostu un Rīgas Centrālo staciju.

No kokiem un krūmiem kopumā attīrāmā teritorija ir gandrīz 20 ha, no kuras apmēram 6,6 ha bija meža teritorija. Atmežošanas darbus nodrošināja Latvijas valsts meži, kas darbus paveica mēneša laikā. Pārējās teritorijas atbrīvošanu, kā arī Rail Baltica trases posma būvdarbus nodrošinās Rail Baltica Rīgas lidostas stacijas būvnieks B.S.L. Infra.

Darbi tiks turpināti ar ārpus meža augošo koku ciršanu pārējā posma teritorijā un ēku demontāžu Rail Baltica nodalījuma joslā.

Atmežotajās teritorijās drīzumā tiks uzsākti zemes darbi uzbēruma būvdarbiem, kā arī sagatavošanās darbi pārvada pār K. Ulmaņa gatvi būvdarbiem.

 

Esi noteicējs savā apkaimē un iesniedz projekta ideju līdzdalības budžeta konkursā

No 7. aprīļa līdz 6. maijam atvērta projektu iesniegšana līdzdalības budžeta konkursam portālā geolatvija.lv. Konkurss notiek jau astoto gadu.

Konkursa mērķis ir dot iespēju iedzīvotājiem tieši lemt par pilsētas budžeta daļas izlietojumu un uzlabot publisko vidi savā apkaimē, savukārt pašvaldībai gūt atgriezenisko saiti par iedzīvotājiem nepieciešamiem pilsētvides uzlabojumiem.

Projekta ideju var iesniegt persona, kura sasniegusi vismaz 16 gadu vecumu, kā arī biedrība vai nodibinājums, kurā nav pašvaldības dalības.

Lai iesniegtu projektu nepieciešams:

 izdomāt projekta ideju, nosaukumu un sagatavot projekta aprakstu;

 noskaidrot interesējošo zemesgabalu, kurā vēlies īstenot savu ideju (adresi un kadastra numuru);

 uzzināt, kam pieder šis zemesgabals;

 ja zemesgabals pieder privātai vai juridiskai personai, saņemt īpašnieka vai īpašnieku saskaņojumu;

 zemesgabalu piederības noskaidrošanai izmantot GEORĪGA portālu (privāto personu dati netiek atklāti, bet pieejama vispārīga informācija);

 sagatavot izmaksu tāmi, projekta skici un vizualizāciju;

 apmeklēt geolatvija.lv sadaļu “Līdzdalības budžets” un aizpildīt projekta pieteikumu.

 

Iesniedzamie projekti iedalās trīs kategorijās:

  • infrastruktūras projekti (finansējums vienam projektam līdz 250 000 eiro),
  • iekšpagalmu projekti (finansējums vienam projektam līdz 250 000 eiro),
  • sociālo inovāciju jeb nemateriālie projekti (finansējums vienam projektam līdz 50 000 eiro).

Arī šogad projektu iesniegšana un balsošana notiek Valsts vienotajā ģeotelpiskās informācijas portālā www.geolatvija.lv , kuru izstrādājusi Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija.

Kopējais pašvaldības finansējums līdzdalības budžetam šogad ir 2 850 000 eiro.

Līdzdalības budžeta projektu īstenošanas konkursu Rīgas pašvaldība rīko kopš 2019. gada, kopā septiņos konkursa norises gados atbalstīti 64, ieskaitot 2025. gadu, iedzīvotāju iesniegtie projekti.

Rīga bija pirmā pašvaldība Latvijā, kas ieviesa līdzdalības budžetu.