Arhīvs birkai: Attīstība

Jau ceturto gadu Rīgas pašvaldība piedāvā apkaimju attīstības biedrībām pieteikties finansiālam atbalstam, šogad kopējo šim mērķim paredzēto finansējumu palielinot līdz 70 000 eiro.

Kopš 2021. gada galvaspilsētas apkaimju attīstības biedrībām reizi gadā iespējams pieteikties pašvaldības atbalstam līdz 1000 eiro. No 2023. gada biedrībām, kurās reģistrēti vismaz 35 biedri un kuras šo atbalstu iepriekš jau ir saņēmušas, iespējams pieteikties lielākam finansējumam – grantam līdz 3000 eiro, ja tās izlietojušas vismaz 90% no iepriekšējā saimnieciskajā gadā piešķirtā finansiālā atbalsta apmēra. Tādi paši nosacījumi ir spēkā arī šogad.

Finansējuma piešķiršanas mērķis ir atbalstīt biedrību darbību, stiprināt to kapacitāti un veicināt sadarbību ar pašvaldību sabiedrības iesaistes un Rīgas pilsētas apkaimju attīstības jautājumos, tajā skaitā jautājumos par pašvaldības publiskās infrastruktūras pilnveidošanu un publisko teritoriju labiekārtošanu.

Finansējumu var izmantot administratīvo izmaksu segšanai, piemēram, darbinieku atalgojumam, telpu un inventāra nomai, atlīdzībai par citu personu sniegtajiem pakalpojumiem biedrības darbības nodrošināšanai u.tml., tāpat arī izmaksu segšanai par projektu pieteikumu sagatavošanu citiem finanšu instrumentiem, kā arī biedrību rīkoto apkaimes publicitātes veicināšanas un identitātes stiprināšanas aktivitāšu izdevumu segšanai.

Finansiālais atbalsts nav domāts biedrību pamatlīdzekļu iegādei, prēmijām, dāvanām un stimulējošu pasākumu rīkošanai biedrības biedriem, naudas sodu, līgumsodu, kavējuma procentu apmaksai, kā arī biedrības līdzfinansējumam pašvaldības līdzfinansēto projektu īstenošanai.

2023. gadā pašvaldība biedrību atbalstam bija paredzējusi 50 000 eiro. Atbalstu saņēma 24 apkaimju biedrības – grantu 1000 eiro apmērā saņēma 11 biedrības, savukārt atbalstu 3000 eiro apmērā saņēma 13 biedrības. Biedrības finansējumu ieguldījušas biedrību darbības nodrošināšanai nepieciešamo pakalpojumu apmaksā, telpu un inventāra nomā, dažādu informatīvo materiālu izveidē un apkaimju iedzīvotāju iesaistei un līdzdalībai paredzētu pasākumu organizēšanā.

🔵 Apkaimju attīstības biedrībām iespējams pieteikties atbalstam līdz 18. februārim.

Nosacījumi pašvaldības atbalsta saņemšanai, kā arī informācija par iesniedzamajiem dokumentiem pieejama tīmekļvietnēs www.apkaimes.lv sadaļā Finansēšanas konkursi un riga.lv.

 

Rīgas domes Mājokļu un vides komiteja otrdien, 13. februārī, atbalstīja jaunu siltumapgādes noteikumu* projektu, kas paredz galvaspilsētā pakāpeniski pāriet uz videi draudzīgāku apkuri, vienlaikus to sabalansējot ar iespējām samazināt fosilo energoresursu izmantošanu. Noteikumi vēl būs jāpieņem domes sēdē.

“Pēdējo gadu notikumi ir skaidri apliecinājuši, ka uz gāzi kā lētu enerģijas veidu paļauties nevar, tāpēc jādomā par atjaunojamo energoresursu izmantošanu apkurē un energoneatkarības veicināšanu. Lai turpinātu Rīgas iesākto ceļu uz klimatneitralitāti un videi draudzīgāku apkures tehnoloģiju izmantošanu, samazinot CO2 izmešus, esam sagatavojuši jaunus noteikumus, kas paredz veicināt pieslēgšanos centralizētajai siltumapgādei vai bezemisiju siltuma avotu, piemēram, siltumsūkņu, izmantošanu. Tas nenozīmē, ka uzreiz tiks būtiski ierobežoti atsevišķi apkures veidi, jo būs iespēja tos elastīgāk izvēlēties, izstrādājot tehniski ekonomisko pamatojumu,” uzsver komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps.

Par gaisa piesārņojumu teritoriālo zonējumu pirmie Rīgas domes saistošie noteikumi pieņemti 2006. gadā, bet 2019. gada versijā jau ir spēkā prasības pret akmeņogļu ierobežojumiem visās pilsētas zonās. Kopā noteiktas trīs zonas, atkarībā no piesārņojuma daudzuma un ņemot vērā ietekmei pakļauto iedzīvotāju skaitu, teritorijas izmantošanas veidu un centralizētās siltumapgādes sistēmas pieejamību.

Jauni noteikumi paredz, ka visās zonās būs aizliegts uzstādīt siltumapgādes sistēmas iekārtas, kurās izmanto akmeņogles, brūnogles, kūdru un šķidro kurināmo, tai skaitā dīzeļdegvielu. Tāpat bez tehniski ekonomiskā pamatojuma visā Rīgā būs aizliegta jaunu gāzes apkures iekārtu saskaņošana no 2026. gada un uzstādīšana pēc 2031.gada. Līdz šim laikam uzstādītās iekārtas varēs darboties līdz sava kalpošanas laika beigām.

Kam nekas nemainās?

• Centrālās apkures lietotājiem;
• Malkas krāšņu īpašniekiem, biomasas kurināmā un gāzes katlu īpašniekiem, kas neplāno un kam nav iespēju mainīt savas apkures iekārtas.

Kam gaidāmas izmaiņas?

• Būvējot jaunu ēku vai veicot veco katlu nomaiņu, prioritāte tiek dota centralizētai siltumapgādei vai bezemisiju situma avotiem.
• Tiek noteikta iespēja visās zonās esošos nekustamajos īpašumos, kas ir atsevišķi dzīvokļi daudzdzīvokļu mājās vai privātmājas, veikt esošās iekārtas nomaiņa pret jaunu kurināmā sadedzināšanas iekārtu, samazinot kopējo gaisa piesārņojumu, un kuras nominālā ievadītā siltumjauda nepārsniedz 50 kW.
• Tiek noteikta iespēja visās zonās esošos nekustamajos īpašumos, kas ir atsevišķi dzīvokļi daudzdzīvokļu mājās, veikt siltumapgādes veida maiņu no individuālā uz lokālo, atļaujot vecās siltumapgādes sistēmas iekārtas maiņa pret jaunu, palielinot ievadīto siltuma jaudu, izvēloties esošo risinājumu atbilstoši dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumam un samazinot kopējo gaisa piesārņojumu.
• Ja ne centralizētā ne siltumsūkņu siltumapgāde nav pieejama vai tehniski pamatojama, iespējamas investīcijas efektīvā biomasas vai gāzes apkurē.
• Jaunu gāzes katlu uzstādīšanas atļaujas no 2026.g. 1.janvāra netiks izsniegtas, ja tas nebūs atbilstošs ekonomiskā pamatojuma aprēķinam. Atļaujas var izmantot 5 gadus no izsniegšanas, tātad katlus varēs uzstādīt līdz 2031. gadam.

Ko noteikumi sniedz rīdziniekiem?

• Skaidrību par pilsētas nākotnes plāniem, kas saskaņoti ar Eiropas un globālo klimata un gaisa piesārņojuma politiku. Laicīgi norādīts, kad jaunas investīcijas nebūs atļautas, tāpēc ne būs nekādu pēkšņu pārsteigumu Eiropā noteikto prasību dēļ.
• Ceļu uz augstāku gaisa kvalitāti. Gaisa kvalitāte ir viens no lielajiem mirstības cēloņiem Rīgā, kuras dēļ zaudējam daudzus veselīgās dzīves gadus.
• Iespēju pakāpeniski un laicīgi plānot pāreju uz vietējiem energoresursiem, nodrošinot modernu un uzticamu siltumapgādi bez straujām cenu svārstībām, ko rada atkarība no fosilajiem resursiem.

Jaunie noteikumi paredz atvieglojumus vai uzlabo esošo situāciju šādos aspektos:

• Noteikumi ir elastīgāki attiecībā uz atjaunīgo energoresursu uzstādīšanu, ja tiek samazināts gaisa piesārņojums;
• Siltumapgādes jautājumu komisijai iespējams lemt par jauno avotu uzstādīšanu pēc būtības, izvērtējot tehniski – ekonomiskos rādītājus;
• Izveidots vienkāršāks siltumapgādes zonējums.

Papildu vides uzlabošanas prasības tiek iezīmētas sekojošās situācijās:

• Pilsētas mērķu nostiprināšanai klimata pārmaiņu samazināšanā – tiek noteikts laika periods, pēc kura netiks izsniegtas jauna atļaujas fosilajiem kurināmajiem (2026.gada 1.janvāris), iezīmējot pakāpenisku pāreju (atļauja derīga 5 gadus) uz atjaunīgajiem energoresursiem vai pieslēdzoties centralizētās siltumapgādes tīkliem;
• Par siltuma avotu reģistrēšanu un kontroli (noteikts ar 2020.gada 16.aprīļa MK noteikumiem Nr. 197 “Par Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plānu 2020.-2030. gadam” 8.2. sadaļa par plānotajiem pasākumiem 9.punkts un tā apakšpunkti).

Kādos gadījumos tiek piemēroti jaunie noteikumi?

• Noteikumi neskar malkas krāšņu īpašniekus, biomasas kurināmā, gāzes katlu īpašniekus, kas neplāno un kam nav iespēju šobrīd mainīt savas apkures iekārtas, kā arī visus, kas izmanto centrālapkuri;
• Noteikumi skar tos īpašniekus, kas plāno ieguldīt jaunās apkures iekārtās, nosakot, kuras ilgtermiņa investīcijas atbilst Eiropas Savienības, Latvijas un Rīgas ilgtermiņa plāniem un kuras – neatbilst;
• Noteikumi tiek piemēroti tajā brīdī, kad nepieciešams saņemt atļauju no Siltumapgādes jautājumu komisijas. Vienkāršojot – ja ar šādu komisiju iepriekš nav nācies saskarties, tas nebūs nepieciešams arī turpmāk, izņemot lēmumus par apkures nomaiņu, kas aprakstīti iepriekš;
Būvējot jaunu ēku, prioritāte tiek dota centralizētai siltumapgādei vai bezemisiju situma avotiem.

Piemēri gadījumiem, kad noteikumi ietekmēs ieguldījumus jaunās apkures iekārtās:

• Ja plānots ieguldīt, lai veidotu jaunas ar oglēm kurināmas iekārtas – tas nebūs atļauts (tāpat kā līdz šim);
• Ja plānots ieguldīt, lai ierīkotu jaunu gāzes vai biomasas apkuri zonā, kurā ir pieejams, tehniski ērts un rentabls pieslēgums centralizētajai siltumapgādei – tas pirmajā piesārņojuma zonā nebūs atļauts, ja vien to neapliecinās ekonomiskais aprēķins apkures ierīces ierīkošanai un izmantošanai tās dzīves cikla periodā. Pamatojums – veicot ieguldījumus ir jāprioritizē apkure, kas nerada piesārņojumu lielākajās riska zonās.
• Ja ne centralizētā, ne siltumsūkņu apgāde nav pieejama vai tehniski pamatojama, atbilstoši ekonomiskā pamatojuma aprēķinam ir pieļaujamas investīcijas efektīvā biomasas vai gāzes iekārtu ierīkošanai.

Kad katlu nomaiņai nepieciešama Siltumapgādes komisijas atļauja?

Atļauja nepieciešama pirms jaunas siltumenerģijas ražošanas sākšanas vai siltumenerģijas ražošanas veida maiņas. Neattiecas uz iekārtu remontdarbiem. Atļauja nav nepieciešama esošajiem katliem. Tā ir nepieciešama, uzstādot jaunu apkures katlu vai veicot tā nomaiņu.

Kādēļ svarīgi, ka šādas būtiskas izmaksas no 2026. gada netiek ieguldītas neperspektīvos apkures veidos?

Pilsēta ir noteikusi mērķus gaisa kvalitātes uzlabošanai un klimata pārmaiņu mazināšanai. Lai nebūtu jāveic uzstādīto iekārtu neplānota nomaiņa, paredzēts pāriet uz atjaunīgajiem energoresursiem pakāpeniski.

Kā salīdzinās viena gāzes katla nomaiņa uz jaunu pret pieslēgumiem centrālajai apkurei un siltumsūkņiem?

Pieslēguma izveidošana, siltumsūkņu uzstādīšana var būt lielākas izmaksas, salīdzinot ar dabasgāzes katla uzstādīšanu. Ņemot vērā klimata politiku, var paredzēt arī turpmāku dabasgāzes cenu kāpumu nākotnē, tādēļ ekspluatācijas izmaksas, visticamāk, dabasgāzes katliem būs augstākas. Pašvaldība paredz veidot atbalsta instrumentus sadārdzinājumam segšanai iekārtu uzstādīšanai no 2026.gada.

Gadījumos, kad visā mājā ierīkota radiatoru sistēma, kas balstās uz gāzes katlu – ko darīt, kad saplīst katls un tas jāmaina, bet nevēlas mainīt visu sistēmu?

Uzstādot citu siltuma avotu, iespējams izmantot esošos radiatorus un iekšējos tīklus dzīvoklī. Katrs gadījums Siltumapgādes komisijā tiks vērtēts, ņemot vērā tehniskos un ekonomiskos apsvērumus. Izmantojot minētās iespējas izņemt atļauju ātrāk, gāzes katlu nomaiņu var veikt teju līdz 2031. gadam.

Kāpēc nepieciešams pakāpeniski pāriet no fosilajiem energoresursiem uz atjaunīgiem energoresursiem?
• Samazina gaisa piesārņojumu un situmnīcefekta gāzes;
• Samazināts fosilo energoresursu imports;
• Ilgtermiņā ekonomiski rentablāki;
• Vietēji energoresursi.

*“Par teritoriālajām zonām siltumapgādes veida izvēlei un prasībām siltumapgādes sistēmas iekārtu izvēlei”

Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja pirmdien, 12. februārī, atbalstīja ieceri uzsākt Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas (RVC AZ) transporta un mobilitātes attīstības plānojuma izstrādi turpmākajiem 25 gadiem.

Transporta sistēma un ielu tīkls pilsētā ir galvenais infrastruktūras elements, kas nodrošina tās funkcionēšanu un mobilitāti, tādēļ, izstrādājot jauno RVC AZ teritorijas plānojumu, tajā paredzēts nostiprināt detalizētu šīs teritorijas transporta infrastruktūras un mobilitātes attīstības plānojumu turpmākajiem 25 gadiem. Tas nodrošinās ilgtspējīgu RVC AZ teritorijas un transporta sistēmas attīstību, palielinot transporta sistēmas efektivitāti un samazinot tās negatīvo ietekmi uz vidi un iedzīvotājiem.

RVC AZ transporta infrastruktūras un mobilitātes attīstības tematisko plānojumu paredzēts izstrādāt līdz 2025. gada beigām, izpētot esošo transporta sistēmu un normatīvos aktus, analizējot attīstības potenciālu, modelējot transporta intensitāti un plūsmas, un izstrādājot transporta un mobilitātes attīstības plānu. Transporta un mobilitātes attīstības plānā paredzēts iekļaut risinājumus un priekšlikumus kā attīstīt ielu tīklu, gājēju telpu, velotransportu un mikromobilitāti, sabiedriskā transporta, ūdenstransporta, dzelzceļa transporta (kravu un pasažieru) un autotransporta infrastruktūru, kur izbūvēt transportlīdzekļu novietnes un kā organizēt satiksmi Vecrīgā.

Visos tematiskā plānojuma izstrādes posmos plānots iesaistīt arī sabiedrību, tā nodrošinot informācijas pieejamību, caurskatāmību un iespēju iedzīvotājiem izteikt savu viedokli.

Plānojumā izstrādē pašvaldība sadarbosies ar nozares ekspertiem, Satiksmes ministriju, VSIA “Latvijas valsts ceļi”, VAS “Latvijas dzelzceļš”, VSIA “Autotransporta direkcija”, SIA “Rīgas satiksme”, Rīgas Brīvostas pārvaldi, Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldi, AS “Pasažieru vilciens”, nevalstiskajām organizācijām, kaimiņu pašvaldībām u.c.

Par plānojuma īstenošanu vēl lems Rīgas domes sēdē. Par tā izstrādi atbildīgs Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments.

Turpinot darbu pie ģeotelpiskā Rīgas administratīvās teritorijas digitālā dvīņa izstrādes, portālā GEO RĪGA (georiga.eu) publicēts augstas izšķirtspējas Rīgas 3D realitātes modelis, kurā virtuāli var apskatīt jau 14 apkaimju teritorijas pilsētas vēsturiskā centrā un apbūves aizsardzības zonā, un 3D vektoru modelis, kas atspoguļo vienkāršotu ēku ģeometriju.

“Rīgas 3D vektoru un realitātes modelis ir virtuāls pilsētas modelis, kur ērti un ātri var apskatīt pilsētas objektus, un tas ir pamats Rīgas digitālā dvīņa attīstībai. Sekojot jaunākajām tendencēm Eiropā un Baltijas valstīs, darbs, lai izstrādātu augstas izšķirtspējas fotoreālistisku pilsētas 3D vektoru un realitātes modeli, tika uzsākts 2021. gadā. Jau šobrīd redzam, ka projekta ietvaros iegūtie ģeotelpiskie dati ir nozīmīgs rīks, kas kalpo gan pašvaldības darbam, gan sabiedrībai, nodrošinot dažādu nozaru speciālistus ar ātru, mūsdienīgu un aktuālu ģeotelpisko informāciju,”

par projekta nozīmīgumu skaidro Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta Ģeomātikas pārvaldes vadītāja Diāna Korbe.

Rīgas 3D vektoru un realitātes modelis patlaban izstrādāts 55 km2 lielai teritorijai – Rīgas vēsturiskajam centram un apbūves aizsardzības teritorijām. Pēc rūpīga un tehnoloģiski sarežģīta darba no iegūtajiem ģeotelpiskajiem datiem sagatavoti vairāki 2D un 3D datu produkti: ēku 3D vektoru modelis LOD2 detalizācijas līmenī, augstas izšķirtspējas 3D realitātes modelis, klasificēta lāzerskenēšanas punktu kopa, digitālais reljefa modelis, augstas izšķirtspējas ortofotokartes.

Ēku 3D vektoru pilsētas modelis LOD2 detalizācijas līmenī, kādu plaši izmanto pilsētu teritorijām un projektu izstrādē visā Eiropā, ļauj apskatīt katru ēku kā atsevišķu objektu. No visām pusēm attēlota to vienkāršota ģeometrija un katram objektam var pievienot tehnisko informāciju. Ēku 3D vektoru modeļus tuvāko mēnešu laikā paredzēts publicēt kā atvērtos datus, nodrošinot iespēju tos brīvi lejuplādēt.

Tehniski sarežģītākais darbs bija pilsētas 3D realitātes modeļa izstrāde un šobrīd portālā GEO RĪGA tas publicēts jau 14 apkaimēm – Vecpilsētai, Centram, Pētersalai – Andrejsalai, Brasai, Bolderājai, Jaunmīlgrāvim, Mežaparkam, Maskavas forštatei, Sarkandaugavai, Skanstei, Vecāķiem, Vecdaugavai, Vecmīlgrāvim, Ziemeļblāzmas kultūrvēsturiskajam kompleksam. Lielā datu apjoma dēļ realitātes modelis tiek publicēts pakāpeniski un plānots, ka process noslēgsies šā gada pirmajā pusē, papildinot 3D realitātes modeli apbūves aizsardzības teritorijām Pārdaugavā un Daugavas labajā krastā.

Rīgas ģeotelpisko 3D datu pieejamība ir lielisks rīks, ko var izmantot eksperti dažādās nozarēs, lai ātri un bez maksas iegūtu informāciju, taupītu resursus un paaugstinātu darba efektivitāti – attīstības un būvniecības projektu plānošanā un izbūvē, zinātnisko un pētniecisko darbu izstrādē, tūrisma nozarē u.c. Speciālistiem, kuri strādā arhitektūrā, mērniecībā, arheoloģijā nozīmīgs informācijas avots būs lāzerskenēšanas 3D punktu kopa, kur katrs punkts raksturo kāda objekta vai vides virsmu un ir nozīmīgs objektu telpiskai analīzei vai detalizēta apvidus 3D modeļa izveidošanai.

3D realitātes modelis sniedz iespēju aplūkot reālistisku pilsētvides attēlojumu un veikt analīzi. Piemēram, to var izmantot jaunu būvniecības ieceru vizualizēšanai un modelēšanai virtuālā vidē, kas ir īpaši svarīgi investoriem. Kartē var apskatīt katru Rīgas namu, pagalmu, pievienot klāt ēku projektus un apskatīties, kā veidojas ēnas dažādās diennakts stundās un laikapstākļos, un novērtēt, kā plānotā ēkas arhitektūra iekļausies un izskatīties pilsētvidē.

Tāpat 3D modelis digitāli atspoguļo zemes virsmas reljefu, kuru nākotnē varēs integrēt dažādās datorprogrammās. Šādu tehnisko risinājumu visbiežāk izmanto, lai veiktu aprēķinus un situāciju modelēšanu, kas saistītas ar ūdens plūsmām, plūdiem, saules enerģijas potenciāla analīzi u.c. Piemēram, prognozējot plūdus, var noteikt, kuras teritorijas pie noteikta ūdens līmeņa kāpuma applūdīs pirmās.

Pilsētas digitālo dvīni visbiežāk izmanto pilsētplānošanā un būvniecības procesu uzraudzībā, jo fiziski nav iespējams operatīvi apsekot un pārraudzīt visu pilsētas teritoriju. Pašvaldības darbinieki 3D kartēs dažu sekunžu laikā var apskatīt ēkas, parkus, ielas, noteikt ēku augstumu u.c. Nākotnē iespēja virtuāli iepazīties ar pilsētu nodrošinās arī labāku sabiedrības izpratni par pilsētas telpu, kas svarīgi, organizējot būvniecības ieceru publisko apriešanu. Tehniskie risinājumi ļaus objektiem pievienot digitālu vēsturisko būvniecības dokumentāciju, tā ietaupot laiku, kas nepieciešams informācijas iegūšanai no arhīva.

Pilsētas 3D realitātes un ēku 3D vektoru modeļa izstrādē izmantotie ģeotelpiskie dati iegūti ar sarežģītām un laikietilpīgām metodēm – veikta teritorijas aerolāzerskenēšana un aerofotografēšana jeb lāzerskenēšana un fotogrāfēšana no gaisa ar helikoptera palīdzību, bet Vecrīgā veikta arī teritorijas lāzerskenēšana no zemes. Lai iegūtu pēc iespējas detalizētu un ģeometriski precīzu vecpilsētas 3D realitātes modeli, īpaši izaicinošs un tehniski sarežģīts uzdevums bija datu, punktu kopu un fotoattēlu, kas iegūti gan no gaisa, gan no zemes, savietošana.
Vienlaikus portālā GEO RĪGA pieejamas arī cita veida tematiskās kartes, to skaitā arī Rīgas realitātes modelis, kuru izstrādā Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra.

Rīgas ģeotelpiskā digitālā dvīņa daļas, kurās notikušas ievērojamas pilsētvides izmaiņas, plānots aktualizēt 3-5 gadu periodā, atbilstoši pieejamajam finansējumam. Projektu realizē Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments.

Lai ierobežotu bezpajumtnieku uzturēšanos Rīgas sabiedriskajās tualetēs un novērstu inventāra bojāšanu, pašvaldība sākusi vairāku galvaspilsētas sabiedrisko tualešu aprīkošanu ar maksājumu karšu (POS) termināļiem, tādējādi labierīcībās varēs iekļūt tikai ar maksājumu kartēm vai viedierīcēm.

“Turpinām Rīgā ieviest mūsdienīgus risinājumus un tualešu aprīkošana ar POS termināļiem viens no soļiem šajā virzienā, kas ir īpaši svarīgi laikā, kad cilvēki aizvien retāk nēsā līdzi skaidru naudu. Monētu kastīšu izmantošana jau ir vēsture un tagad varēs norēķināties, terminālī ievietojot vai nopīkstinot maksājumu karti, kā arī izmantojot viedierīces. Patlaban tualešu lietošanu bieži apgrūtina gan neapzinīgu līdzpilsoņu vandalisms, gan bezpajumtnieku ilgstoša uzturēšanās tajās un radītā netīrība. Tāpēc, rūpējoties par rīdzinieku un tūristu iespējām labierīcības apmeklēt vēlamā laikā un vietā, esam sākuši vairākas tualetes aprīkot ar POS termināļiem,”

uzsver Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps.

“Maksas sabiedrisko tualešu projektu uzskatām par ļoti būtisku un nepieciešamu iniciatīvu, tāpēc bijām gandarīti tajā iesaistīties, piedāvājot savu tehnoloģisko risinājumu projekta īstenošanai. Maksājumu termināļu ieviešana sabiedriskajās tualetēs ir uzskatāms piemērs, kā mūsdienīgas digitālās inovācijas var uzlabot pilsētvidi – ne vien atvieglojot piekļuvi ikdienas nepieciešamībām, bet arī uzlabojot higiēnas standartus pilsētā, lai Rīgas iedzīvotāji un viesi te justos patiešām labi. Tehnoloģiju integrācija pilsētvidē, piemēram, publiskajās tualetēs, atspoguļo mūsu apņemšanos veicināt ilgtspējīgu un dinamisku pilsētas vidi, padarot Rīgu drošāku, tīrāku un pieejamāku visiem tās iedzīvotājiem,”

norāda “Hansab” izpilddirektors Gatis Romanovskis.

Maksājumu karšu (POS) termināļus plānots uzstādīt 17 tualetēs (kopā 52 kabīnēs), kurās nav apkopēju-dežurantu. Patlaban termināļi uzstādīti vairākās vietās un turpinās to testēšana.

Ar POS termināļiem aprīkos tualetes:

● Aldara parkā;
● 13. janvāra ielā pie Vaļņu ielas;
● Dailes teātra laukumā;
● Esplanādes parkā;
● Jāņa Asara ielā Grīziņkalnā;
● Jēkaba laukumā;
● Kobes dārzā;
● Kronvalda parkā (divas tualetes) – Kronvalda bulvāra pusē un pie Elizabetes ielas;
● Mežaparkā (divas tualetes) – Atpūtas alejā pie bērnu laukuma un Ostas prospektā;
● Nordeķu parkā;
● Radio ielā;
● Jaunielā pie Rātsnama;
● Turgeņeva un Gogoļa ielas skvērā pie Zinātņu akadēmijas;
● Vērmanes dārzā;
● Ziedoņdārza parkā.

Termināļu uzstādīšanu, ievērojot iepirkumu procesa rezultātus, veic uzņēmums “Hansab” un darbus iecerēts pabeigt līdz februāra beigām.

Maksa par šo tualešu apmeklēšanu plānota 50 centu apmērā. Šī summa izvēlēta, ņemot vērā gan cenu privātā sektora tualetēs Rīgā un kaimiņvalstīs, gan aprēķinus, lai iekasētie līdzekļi nosegtu POS termināļu uzturēšanas izmaksas.

Tāpat kā līdz šim, Rīgā bez maksas turpinās darboties lielākā daļa tualešu, tajā skaitā tualetes ar dežurantiem-apkopējiem:

● Embūtes ielā Dzegužkalnā;
● Ernestīnes ielā Jaunatnes dārzā;
● Kr. Valdemāra ielā pie Latvijas Nacionālā mākslas muzeja;
● Maskavas ielā pie Spīķeru kvartāla;
● Kokneses prospektā Mežaparkā;
● Miera dārza parkā;
● Pērnavas ielā Grīziņkalnā;
● Zigfrīda Annas Meierovica bulvārī pie Bastejkalna;
● 11. novembra krastmalā pie Poļu gātes un Bīskapa gātes;
● Pie Vecāķu pludmales (tā darbojas tikai sezonas laikā līdz septembra beigām).

Bez maksas būs pieejamas un sezonas laikā – no maija līdz oktobra beigām – galvaspilsētā darbosies 40 biotualetes. Tāpat sezonas laikā darbosies vairākas sezonālās konteinertipa tualetes ar apkopējiem-dežurantiem, kuras arī būs izmantojamas bez maksas. Patlaban viena šāda tualete saglabāta arī ziemas periodā Uzvaras parkā, kur plānots izbūvēt pastāvīgu tualeti.

Informācija par sabiedrisko tualešu atrašanas vietām un darba laikiem ir pieejama Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta mājas lapā – ŠEIT.

Vai Rīgā kādreiz ir bijušas maksas tualetes?

● Pirms vairāk nekā desmit gadiem Rīgā uzbūvēja 13 jaunas sabiedriskās tualetes un visas bija par maksu.
● Ieeja tika nodrošināta ar skaidru naudu – 20 santīmiem, kas bija jāievieto speciālā aparātā.
● Maksas pakalpojumi tika atcelti 2014. gadā 12 tualetēs, jo sākās lavīnveidīga monētu aparātu izzagšana un pašvaldība vairāk nespēja ātri nodrošināt piegādi bojāto vai nozagto monētu aparātu nomaiņai. Tika ierosināti daudzi kriminālprocesi. Tādēļ pašvaldībā tika pieņemts lēmums atcelt maksas pakalpojumus un aprīkot WC ieejas ar bezmaksas piekļuvi.
● Vecāķos maksu iekasēja dežuranti- apkopēji, izsniedzot biļeti, ko dara arī līdz šim un šī bija vienīgā pašvaldības pārziņā esošā maksas tualete.

Cik bieži tiek uzkoptas tualetes?

Tajās sabiedriskajās tualetēs, kurās nav nodrošināta apkopēju-dežurantu klātbūtne, uzkopšana notiek trīs reizes dienā. Valsts svētku dienās, kad paredzama lielāka cilvēku plūsma, atsevišķās tualetēs uzkopšana tiek veikta nepārtrauktā režīmā.

 

Rīgas pašvaldības mājaslapā līdzšinējo virtuālo palīgu “Zintis” nomainījis īpaši galvaspilsētai pielāgotais Rīgas virtuālais asistents (RVA).

Virtuālais asistents sniedz cilvēkiem atbildes par iestādes kompetencē esošiem jautājumiem un kopējiem valsts pārvaldes jautājumiem, piemēram par Rīgas pašvaldības amatpersonām, deputātiem, izglītību, nekustamā īpašuma nodokli, satiksmi, sociālo palīdzību, apkaimēm, Rīgas pašvaldības attīstības programmu, mazdārziņiem, drošības jautājumiem utt.

Rīgas pašvaldības tīmekļvietnē virtuālais asistents “Zintis” darbojās kopš 2020. gada 30. novembra. Tā uzturēšanu un attīstību veic Kultūras informācijas sistēmu centrs (KISC) un Valsts kanceleja, kā Valsts un pašvaldību iestāžu tīmekļvietņu vienotās platformas (TVP) pārzinis. Virtuālais asistents “Zintis”  radīts uz valodas tehnoloģiju platformas Hugo.lv bāzes.

RVA, tāpat kā “Zintis”, ir radīts uz platformas Hugo.lv bāzes, ko pārvalda KISC, taču pielāgots tieši Rīgas pašvaldības vajadzībām. Rīga ir pirmā pašvaldība, kas izvēlējusies attīstīt savu atsevišķu virtuālo asistentu.

No pārējām valsts un pašvaldību iestādēm Rīgas pašvaldība uz atsevišķu risinājumu ir izvēlējusies pāriet, lai riga.lv apmeklētājiem nodotu precīzāku informāciju par pašvaldības sniegtiem pakalpojumiem, datiem un interesējošiem jautājumiem.

Tāpat pašvaldības speciālisti virtuālajam asistentam var sagatavot Rīgai atbilstošus jautājumu un atbilžu scenārijus. Šis risinājums nākotnē arī ļaus pašvaldības klientu apkalpošanas speciālistiem sekot līdzi virtuālā asistenta un klienta sarakstei un nepieciešamības gadījumā saraksti pārņemt.

Rīgas virtuālais asistents pieļauj arī dažādus tā izmantošanas scenārijus nākotnē, par kuriem pašvaldība var lemt pati. Tas nebija iespējams, strādājot ar vienoto TVP virtuālo asistentu “Zintis”, kas ir centralizēts risinājums daudzām valsts un pašvaldību iestādēm.

Asistenta apmācība turpinās nepārtraukti, un lietotāju uzdotajiem jautājumiem ir nozīmīga loma sarunu scenāriju un precīzāku atbilžu izstrādē. Tāpēc ikviens aicināts izmēģināt Rīgas virtuālo asistentu pašvaldības mājaslapā riga.lv.

Valsts pārvaldes valodas tehnoloģiju platformu Hugo.lv, kurā izstrādāts RVA un citi valsts un pašvaldības iestāžu tīmekļvietnēs izvietotie virtuālie asistenti jeb sarunboti, pārvalda KISC sadarbībā ar uzņēmumu “Tilde” ar mērķi nodrošināt iedzīvotājiem ērtu un laikmeta tendencēm atbilstošu iespēju saņemt atbildes uz jautājumiem par valsts pārvaldi un pašvaldību darbību. Ar visiem valsts pārvaldes iestāžu virtuālajiem asistentiem iespējams iepazīties platformā Hugo.lv virtuālo asistentu katalogā.

“Rīgas satiksme” un Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) abpusēji parakstījusi līgumu Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda līdzfinansējuma saņemšanai, lai īstenotu projektu “Emisiju samazināšana Rīgas valstspilsētā – elektroautobusu piegāde un elektrouzlādes punktu attīstība”. Projekts paredz 17 jaunu elektroautobusu iegādi un 7 ātrās uzlādes punktu izveidi Rīgā. Kopējās plānotās projekta izmaksas ir 16.7 miljoni eiro, no tām ES līdzfinansējums paredzēts 14.3 miljoni eiro apmērā.

“Elektroautobusi ir pieredze, kuru apgūstam tos ekspluatējot. Jau patlaban dažādos maršrutos arvien biežāk parādās jauni, videi draudzīgi autobusi, kas ilgtermiņā samazinās ekspluatācijas izmaksas uzņēmumam. Savukārt pilsētā tiks samazināts gan kaitīgo izmešu, gan trokšņu līmenis. Tāpēc esam gandarīti par noslēgto līgumu, kas ļaus gan vēl vairāk paplašināt mūsu transporta parku ar videi draudzīgiem autobusiem, gan turpināt darbu pie uzlādes infrastruktūras attīstības un izveidot 7 ātrās uzlādes punktus.”

“Rīgas satiksme” valdes loceklis Andris Lubāns

Projekts paredz 17 jaunu rūpnieciski ražotu elektroautobusu iegādi, kuri nomainīs pašlaik izmantotos novecojušos aptuveni 20 gadus nokalpojušos autobusus. Tāpat projekta ietvaros paredzēts izveidot 7 ātrās uzlādes punktus, veidojot vienotu elektroautobusu uzlādes sistēmu. Divi ātrās uzlādes punkti tiks izveidoti Abrenes ielā, pa vienam – Vecmīlgrāvī, Juglā, Imantā (6.autobusu parkā Kleistu ielā), kā arī Višķu ielā paredzētajā transportmijas punktā.

 

Projekta mērķis ir mazināt emisijas Rīgas valstspilsētas sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanā.

Projekta īstenošanas rezultātā tiks uzlabota sabiedriskā transporta pievilcība un samazināta tā ietekme uz pilsētvidi, kā arī tiks veicināta pakāpeniska sabiedriskā transporta dekarbonizācija, sekmējot atteikšanos no fosilās degvielas.

Darbi tiks īstenoti piesaistot Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanas fonda līdzfinansējumu. Projekta nosaukums “Emisiju samazināšana Rīgas valstspilsētā – elektroautobusu piegāde un elektrouzlādes punktu attīstība” (Nr.1.1.1.2.i.1/1/23/I/CFLA/001). Kopējās plānotās projekta izmaksas ir 16.7 miljoni eiro, no tām ES līdzfinansējums paredzēts 14.3 miljoni eiro.

 

Plašāku informāciju par “Rīgas satiksmes” piedāvātajiem pakalpojumiem, maršrutu sarakstiem, biļešu veidiem un citiem jaunumiem var saņemt mājas lapā www.rigassatiksme.lv vai sociālajos tīklos “twitter”, “facebook”.

Lai iegūtu pārdomātus, ainaviski, pilsētbūvnieciski, mākslinieciski augstvērtīgus un vienlaikus ekonomiski pamatotus metus gājēju un velosipēdistu tilta izbūvei pāri Zundam un tā integrāciju pilsētvidē, izsludināts metu konkurss. Metu konkurss paredzēts jauna gājēju un velobraucēju tilta un to savienojumu izveidei starp Durbes un Paula Valdena ielām, kas ir pirmais un viens no svarīgākajiem projektiem plānotā veloceliņa “Rīga – Babīte – Piņķi” izbūvei, mobilitātes veicināšanai un Zunda kanāla apkārtnes sakārtošanai.

✅ Metu iesniegšanas termiņš ir 2024. gada 21.februāris.

“Metu konkurss tiek rīkots, lai iegūtu izstrādes idejas Zunda velosipēdistu un gājēju tilta būvniecībai. Šis tilts veidos nozīmīgu velosatiksmes savienojumu ar ērtiem pieslēgumiem pilsētas ielu un rekreācijas infrastruktūrai, savienojot Pārdaugavu ar Ķīpsalu, kā arī veidojot vietzīmi tuvāko apkaimju identitātes veidošanā.”

skaidro Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta Projektu vadības pārvaldes vadītājs Dagnis Samausks 

Eiropas Savienības Atveseļošanās un noturības mehānisma finansēta projekta “Reģionālas un pilsētas nozīmes veloinfrastruktūras izveide Rīgā un Pierīgā virzienos Rīga–Babīte–Piņķi, Rīga–Ulbroka, Rīga–Ķekava” ietvaros vienā no maršrutiem Rīga – Babīte – Piņķi” paredzēts izbūvēt jaunu veloceliņu, kas šķērsos Zunda kanālu, un tā izbūvei nepieciešams jauns gājēju un velobraucēju tilts pāri Zundam. Lai iegūtu teritorijai atbilstošu un estētisku tilta risinājumu pilsētvidē, projekta izstrādē paredzēts metu konkurss ideju iegūšanai. Tilts savienos Pārdaugavu ar Rīgas Tehniskās universitātes studentu pilsētiņu un tā izbūve ir plānota līdz 2026. gada pavasarim. Tāpat nākotnē paredzēts veikt arī pārējās Zunda piegulošās teritorijas infrastruktūras atjaunošanu un labiekārtošanu.

Konkursa teritorija ietver Zunda kanālu, Zunda labā krasta daļu (Ķīpsalas pusē infrastruktūras saslēguma punkti ar Paula Valdena ielu un Zunda krastmalu), kas atrodas Rīgas vēsturiskā centra aizsardzības zonas robežās, un Zunda kreisā krasta daļu (infrastruktūras saslēguma punkti ar Durbes ielas Rotācijas apli un Nameja krastmalu, tajā skaitā ziemeļu virzienā). Konkursa sauszemes teritorija ir aptuveni 2000 m2 platībā, ūdens teritorija aptuveni 1000 m2 platībā.

Izstrādājot metus pār gājēju un velosipēdistu tiltu, tajā svarīgi plānot un iekļaut arī savienojumus ar blakus esošajām teritorijām un to pārmaiņām nākotnē. Piemēram, nozīmīgas pārmaiņas nākotnē gaidāmas gan Rīgas Tehniskās universitātes kompleksā Ķīpsalā, gan Daugavgrīvas ielas 31 teritorijā, un svarīgi teritorijas plānojumu ņemt kopīgā tvērumā ar meta konkursā izvirzīto gājēju un velosipēdistu tiltu. Tāpat nozīmīgs kritērijs ir nākotnes ūdenstransporta iespējas, tādēļ metu izstrādē tilta izbūve jāparedz ar tādiem risinājumiem, lai pēc iespējas vairāk paplašinātu ūdenstransporta satiksmi kanālā.

Metu konkursā var piedalīties jebkura juridiska vai fiziska persona, kas atbilst konkursa kvalifikācijas prasībām un iesniedz tām atbilstošu metu. Viens no nosacījumiem ir, ka konkursa pretendentam jāuzrāda dalība pēdējo 5 gadu laikā vismaz viena būvprojekta vai attiecīgo daļu tilta un publiskās ārtelpas izstrādē. Tāpat metu konkursa nolikumā ir noteikti specifisku jomu speciālisti, kas jāiesaista metu izstrādē. Metu iesniegšanas termiņš — 2024. gada 21.februāris.

✅ Pretendentu iesniegtos metu piedāvājumus vērtēs konkursa žūrija, vērtējot darbus četrās kategorijās:

● tilta integrācija pilsētvidē (gājēju un transporta plūsmu organizācija, iekļaušanās apkārtējās vides mērogā un vides pieejamība);

● tilta un tā apkārtnes labiekārtojuma arhitektoniskā, ainaviskā un dizaina kvalitāte;

● tilta konstruktīvie risinājumi, to racionalitāte, izbūves un apsaimniekošanas specifika;

● piedāvāto risinājumu ilgtspēja, ilgmūžība un funkcionalitāte visos gadalaikos (materiāli, tehnoloģijas, apstādījumi).

Metu konkursa kopējais balvu fonds ir 23 000 eiro, kas tiek finansēts no Rīgas valstpilsētas pašvaldības infrastruktūras fonda. Pirmās vietas ieguvējam jeb konkursa uzvarētājam pašvaldība piešķirs 9000 eiro, otrās vietas ieguvējam – 7000 eiro, trešās vietas ieguvējam – 5000 eiro, kā arī pasniegs vienu veicināšanas godalgu 2000 eiro apmērā. Pēc metu konkursa norises paredzēts sarunu procedūras rezultātā uzsākt būvprojekta izstrādi atbilstoši augstāko vietu ieguvušajam metam.

Žūrijas komisiju vadīs: Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta direktora vietniece attīstības jautājumos p.i. Inese Sirmā un projektu vadības pārvaldes vadītājs Dagnis Samausks. Žūrijas komisiju veido Pilsētas arhitekta dienesta Pilsētas galvenā dizainere Evelīna Ozola, Arhitektūras un pilsētvides dizaina pārvaldes Inženieru nodaļas galvenā ainavu arhitekte Inna Avdeviča, Ārtelpas un mobilitātes departamenta pārstāve – Veloinfrastruktūras nodaļas vadītāja Ieva Pastare, Mājokļu un vides departamenta pārstāvis – Vides pārvaldes Ūdens resursu un meliorācijas nodaļas vadītājs Jānis Švinskis, biedrības „Latvijas Arhitektu savienība” pārstāve sertificēta arhitekte Dace Kalvāne un biedrības “Latvijas ainavu arhitektu asociācijas” ainavu arhitekte Laura Hrisanfova, Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras fakultātes Arhitektūras projektēšanas katedras praktiskais docents, Mgr.arch. Egons Bērziņš, SIA “Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskola ,,RISEBA” Arhitektūras un dizaina fakultātes dekāns un maģistra programmas direktors Dainis Rudolfs Šmits un biedrības “Latvijas Būvinženieru savienības” pārstāvis Elmārs Daniševskis.

📌 Plašāka informācija par metu konkursu un tā nolikums pieejams Elektronisko iepirkumu sistēmā.

25.01.2024. Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamentā pieņemts lēmums Nr. DA-24-2237-nd “Par zemes vienības Traleru ielā (kadastra apzīmējums 0100 120 1277) detālplānojuma redakcijas nodošanu publiskajai apspriešanai un institūciju atzinumu saņemšanai”.

Lēmums

Detālplānojuma izstrādes mērķis ir izstrādāt priekšnoteikumus teritorijas attīstībai, veicot zemesgabala racionālu parcelāciju un nosakot plānotās apbūves izvietojumu, kā arī vienlaikus paredzot jaunizveidotajām zemes vienībām atbilstošu infrastruktūras nodrošinājumu un piekļūšanas iespējas pie katras no tām.

Detālplānojuma ierosinātājs – SIA “CAVOK”, izstrādātājs – SIA “8. Darbnīca”.

🟩 Publiskās apspriešanas termiņš ir četras nedēļas, no 06.02.2024. līdz 04.03.2024.

Publiskās apspriešanas sanāksme notiks 12.02.2024. plkst. 17.00 video konferences režīmā MS TEAMS vidē un tiks pārraidīta tīmekļvietnē www.rdpad.lv, kā arī pašvaldības Facebook kontā – “Rīga Attīstās”.

Lai saņemtu sanāksmes aktīvā dalībnieka pieeju, aicinām iepriekš reģistrēties līdz 12.02.2024. plkst. 12.00, aizpildot reģistrācijas anketu.

🟩 Ar detālplānojuma redakciju var iepazīties:
● elektroniski valsts vienotajā ģeoportālā – ŠEIT ;
● klātienē Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta telpās Rīgā, Dzirnavu ielā 140, iepriekš piesakoties pa tālruni 67105896.

🟩 Rakstiskus priekšlikumus līdz 04.03.2024. var iesniegt:
● elektroniski valsts vienotajā ģeoportālā – ŠEIT;
● nosūtot uz e-pastu: [email protected];
● nosūtot pa pastu (pasta zīmogs līdz 04.03.2024.) Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamentam uz adresi: Dzirnavu ielā 140, Rīgā, LV-1050;
● iemetot pastkastītē jebkurā Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centra Klientu apkalpošanas punktā (Daugavpils ielā 31, Eduarda Smiļģa ielā 46, Ieriķu ielā 43A, Gobas ielā 6A, Brīvības ielā 49/53), darba dienās darba laikā.

Apmeklētāju pieņemšana klātienē Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta telpās Rīgā, Dzirnavu ielā 140, iepriekš piesakoties pa tālruni 67105896.

 

Trešdien, 31 .janvārī, Rīgas domes deputāti apstiprināja galvaspilsētas budžetu 2024. gadam, kur galvenās prioritātes ir vērienīgi ieguldījumi izglītībā, pilsētvides projektos un satiksmes infrastruktūrā, plašāks sociālais atbalsts, iekšējās drošības paaugstināšana un mājokļu pieejamības uzlabošana iedzīvotājiem.

Pieaugošie izdevumi un konkurence darbaspēka tirgū pieprasa pašvaldības rīcību, lai nodrošinātu augstas kvalitātes pakalpojumu pieejamību rīdziniekiem. Lai arī komunālo maksājumu spiediens ir samazinājies, patēriņa cenu un pakalpojumu izmaksu izmaiņas, kā arī nemainīgi augstās aizņēmumu apkalpošanas izmaksas spiež pašvaldības izdevumus novirzīt pakalpojumu pieejamībai, nevis attīstīt un paplašināt jaunus pakalpojumus.

“Galvaspilsētas finanšu situācija ir stabila un ieņēmumi palielinās, tomēr dzīvojam nemierīgos laikos, tāpēc Rīgas šā gada budžetu esam plānojuši reālistisku un fiskāli atbildīgu. Budžets kopumā ir sabalansēts tā, lai nestu labumu rīdziniekiem. 2024. gadam Rīgai esam pieņēmuši investīciju budžetu, turklāt tās būs investīcijas gan cilvēkos, gan infrastruktūras objektos. Apjomīgāko Rīgas budžeta sadaļu – 545 miljoni eiro – esam atvēlējuši izglītībai un tās ir vispaliekošākās ilgtermiņa investīcijas mūsu cilvēkos. Savukārt ieguldījumiem fiziskajā infrastruktūrā esam paredzējuši vēsturiski lielāko pilsētas investīciju programmu, kas ir par teju 100 miljoniem lielāka nekā pērn. ES fondu naudas piesaistes apjoms Rīgai šajā gadā paredzams līdzīgs kā pērn – virs 80 miljoniem eiro, ”

uzsver Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis.

Budžeta ieņēmumi

Rīgas pašvaldība šā gada budžetā ieplānojusi 1 miljarda 354 miljonu eiro lielus ieņēmumus, kas ir par 162 miljoniem eiro vairāk nekā tika plānots iepriekšējā gadā. Ieņēmumu palielinājumu nosaka galvenokārt iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu plānotais pieaugums par 75 miljoniem eiro, pamatojoties uz Finanšu ministrijas makroekonomiskajām prognozēm. Pašvaldības budžetā pieaug arī ieņēmumi no valsts budžeta, galvenokārt pedagogu darba samaksas pieauguma ietekmē par 47 miljoniem eiro un no atbalsta Kundziņsalas pārvada būvniecībai par 23,5 miljoniem eiro.

Budžeta izdevumi

Kopējie budžeta izdevumi plānoti 1 miljards 545 miljoni eiro, kas ir par 141 miljonu eiro vairāk nekā pērn. Stabilizējoties inflācijai, izdevumu dinamika ir piebremzējusies. Negatīvu ietekmi uz izdevumiem atstāj arī nevienmērīgā Eiropas Savienības plānošanas dokumentu izstrāde un attiecīgi šo projektu realizācijas grafiki, kā arī pašvaldībai pieejamo finanšu resursu apjoms. Rīgas iemaksas pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā 2024. gadā pieaugs par astoņiem miljoniem eiro jeb 6 % un sasniegs 133 miljonus eiro.

Atalgojums

Rīgas pašvaldības izdevumu apjomu atalgojumam ietekmē galvenokārt ārējie normatīvie akti un regulējumi – minimālās darba samaksas pieaugums līdz 700 eiro mēnesī pašvaldības budžeta izdevumus palielinās par 5,6 miljoniem eiro, bet pedagogu darba samaksas palielinājums no pašvaldības budžeta – par 16,8 miljoniem eiro.

Ņemot vērā situāciju darba tirgū un ārējos normatīvajos aktos noteiktos bāzes algas ierobežojumus valsts amatpersonām, Rīgas pašvaldība palielina bāzes atalgojumu pašvaldības struktūrvienībās nodarbinātajiem par 6 % un izglītības nozarē nodarbinātajiem par 12 % (pedagoģiskajam personālam atalgojuma palielinājums ir lielāks un tiek regulēts ar citiem normatīvajiem aktiem), kopā šim mērķim novirzot 12,2 miljonus eiro.

Pēc Rīgas domes priekšsēdētāja Viļņa Ķirša iniciatīvas plānots stiprināt pašvaldības būvniecības un projektu vadības kapacitāti, domes darbiniekiem ar amata pienākumu izpildei nepieciešamajām inženiertehniskajām zināšanām papildus atalgojuma palielināšanai novirzot 200 eiro mēnesī un kopā gadā tam atvēlot 785 000 eiro.

Jāuzsver, ka pašvaldības deputāti lēmuši “iesaldēt” un nepalielināt vēlēto pašvaldības amatpersonu atalgojumu, ietaupot pašvaldības budžetā 131 000 eiro.

Sociālā joma

Salīdzinot ar 2024. gada plānoto budžetu, dažādiem izdevumiem sociālajā sfērā šogad piešķirti papildu 21 miljoni eiro, kopā budžetā sociālajai jomai paredzot izdevumus 195 miljona eiro apmērā, pieaugot šo izdevumu īpatsvaram pašvaldības budžetā.

2024. gadā lielākā uzmanība tiks pievērsta sociālo pakalpojumu kvalitātes stiprināšanai, palielinot gan atalgojumu sociālajiem darbiniekiem pašvaldības iestādēs, gan pakalpojuma cenu līgumorganizācijām, lai arī partneri varētu palielināt atalgojumu, kopā nozarei piesaistot jaunus darbiniekus.

Sociālajiem pabalstiem plānots izlietot 34,5 miljonus eiro, bet sociālajiem pakalpojumiem plānots atvēlēt 57,7 miljonus eiro. Jānovērtē arī valsts finansējuma atbalsts pabalstiem iedzīvotājiem un bēgļiem 18,4 miljonu eiro apmērā.

Plānots ieguldīt 1,5 miljonus eiro sociālās aprūpes centru “Gaiļezers”, “Mežciems” un “Stella maris” atjaunošanai, 1,7 miljonus eiro jauna dienas aprūpes centra būvniecības pabeigšanai Priedaines ielā 11, kā arī sakārtot pašvaldības īpašumu Burtnieku ielā 37, kas ir nozīmīgs sociālo pakalpojumu centrs.

Izglītība

Rīgas pašvaldība arī nolēmusi palielināt līdzfinansējumu vecākiem privātajās pirmsskolas izglītības iestādēs no 329 eiro 403 līdz eiro par bērnu un šim mērķim papildus atvēlot 6 miljonus eiro. Tāpat nolemts piešķirt papildu 6 miljonus eiro izglītības iestāžu audzēkņu ēdināšanai.

No 1. janvāra ir paaugstināts pedagogu atalgojums un šim mērķim ir novirzīti papildu 16,8 miljoni eiro no pašvaldības budžeta un 44 miljoni eiro no valsts budžeta.

Plānots turpināt aprīkojuma iegādi “Dizains un tehnoloģijas” mācību satura apguvei, novirzot finansējumu 0,9 miljonu eiro apjomā, kā arī piešķirt 1,8 miljonus eiro cita aprīkojuma iegādei un mācību materiāliem. Īpaša uzmanība tiks pievērsta STEAM satura apguvei, novirzot līdzekļus vairāk nekā 0,6 miljonu eiro apmērā. Plānots veikt pedagogu piesaistes pasākumus, šim nolūkam atvēlot 0,4 miljonus eiro, kā arī piešķirt 0,6 miljonus eiro atbalstam NVO un skolu nometņu organizēšanai.

Budžetā piešķirti ievērojami līdzekļi izglītības iestāžu ēku atjaunošanai un būvniecībai. 18,3 miljoni eiro piešķirti remontdarbiem vairāk kā 20 skolās, 2,3 miljoni eiro – energoefektivitātes uzlabošanas darbiem izglītības iestādēs, 6,5 miljoni eiro – vairāk nekā 50 bērnudārzu remontdarbiem un teritoriju labiekārtošanai, 12 miljoni eiro – sporta laukumu izbūvei pie astoņām skolām un 0,8 miljoni eiro – Sporta skolas “Arkādija” sporta manēžas iekštelpu renovācijai

Iecerēts sākt jaunas skolas – Mežaparka sākumskolas – būvniecību, kur kopā tiks atvēlēti 13,5 miljoni eiro, kā arī sākt 11 miljonus eiro vērtā Rīgas Skanstes pirmsskolas kompleksa izveidi Grostonas ielā.

Palielināts tiek finansējuma apjoms kultūras un sporta nozarei, sevišķi pievēršot uzmanību profesionālās ievirzes sporta programmu bērniem un jauniešiem līdzfinansēšanai.

Kultūra, sports un darbs ar jaunatni

Rīgas pašvaldība arī 2024. gadā rīkos un atbalstīs dažādus nozīmīgus pasākumus kultūrā un sportā. Papildus tam, tiks piešķirti 0,4 miljoni eiro pašvaldības kultūras iestāžu darbībai, 1 miljons eiro pilsētvides mākslas un noformējuma projektiem, 0,1 miljons eiro nevalstisko kultūras organizāciju atbalstam. Papildu 0,3 miljoni eiro piešķirti profesionālās ievirzes sporta programmai bērniem un jauniešiem, kā arī 0,1 miljons eiro atbalsts bērnu un jaunatnes sporta veidu izlasēm.

Darbam ar jaunatni 2024. gadā papildu finansējums būs vairāk nekā 0,15 miljonu apmērā, kas iekļauj papildu finansējumu ielu darbam ar jaunatni, lielāku līdzfinansējumu pašvaldībai nozīmīgiem projektiem darba ar jaunatni jomā, neformālās izglītības programmām, jauniešu līdzdalības budžeta pilotprojektam un papildu finansējumu nometnēm, tostarp nometnēm bērniem ar funkcionāliem traucējumiem

Drošība

Sadarbībā ar valsts struktūrvienībām, iekšējā drošība ir definēta par vienu no prioritātēm, tāpēc paredzēts finansējuma pieaugums par 18 % un tas kopā sasniegs 29 miljonus eiro.

8 miljonus eiro atvēlēs Rīgas pašvaldības policijas vienotās vadības un video centra izveidei Lēdurgas ielā, par 10 % palielinās atalgojumu pašvaldības policistiem un piešķirs papildu 1,7 miljonus eiro tehnisko līdzekļu (videokameru u.c.) iegādei CSN kontrolei un sabiedriskās kārtības nodrošināšanai.

Rīgas pašvaldība turpinās finansēt Ukraiņu atbalsta centra darbību un 0,4 miljonus eiro atvēlējusi dažādiem civilās aizsardzības pasākumiem.

Ielas, tilti, veloceļi

Rīgas pašvaldība šogad plāno vēsturiski lielākās investīcijas transporta nozarē un pilsētvides sakārtošanā. Liela nozīme ir sadarbībai ar Finanšu ministriju un Satiksmes ministriju, kur Kundziņsalas pārvada būvniecībai pieejamais finansējums 2024.gadā ir 47 miljoni eiro un Dienvidu tilta 4. kārtas būvniecībai 44 miljoni eiro.

Šogad plānots sākt Zemitāna pārvada atjaunošanu, tam atvēlot 24 miljonus eiro. 9,2 miljoni eiro plānoti pilsētas sabiedriskā transporta savienojuma punktu izbūvei dzelzceļa stacijās.

Ielu un tiltu uzturēšanas izdevumi 2024. gadā plānoti 35 miljoni eiro, ielu seguma atjaunošanai – vairāk nekā 34 miljoni eiro un 9 miljoni eiro – jaunai veloinfrastruktūrai.

Pašvaldības piešķirto atlaižu kompensēšanai sabiedriskajā transportā šogad uzņēmumam “Rīgas satiksme” paredzēta dotācija 155 miljonu eiro apmērā, no tiem 140,1 miljoni eiro no pašvaldības budžeta.

Pilsētvide

Šogad plānots turpināt Mūkusalas ielas un krastmalas pārbūvi, tam atvēlot vairāk nekā 8 miljonus eiro. Paredzēti līdzekļi Uzvaras parka atjaunošanas otrajai kārtai 3 miljonu eiro apjomā, 2,4 miljoni eiro Zolitūdes traģēdijas upuru piemiņas vietas labiekārtošanai un 9,3 miljoni eiro Skanstes revitalizācijas projekta pabeigšanai.

Turpinot pilsētas labiekārtošanu 2,6 miljoni eiro piešķirti 19 rotaļu un atpūtas laukumu atjaunošanai un izbūvei, 0,5 miljoni eiro – jaunu koku stādīšanai, 0,9 miljoni eiro jaunām un uzlabotām publiskajām tualetēm.

Peldvietu un pludmaļu uzturēšanai plānoti 1,3 miljoni eiro, tostarp plānots veidot jaunu atpūtas zonu Braila ielā pie Juglas ezera un peldvietu neredzīgajiem, kā arī sakārtot atpūtas zonu pie Bābelīša. Dažādu celiņu atjaunošanai parkos un kapsētās paredzēti 1,5 miljoni eiro – gan turpinot pērn iesāktos projektus, gan sākot jaunus.

4 miljoni eiro piešķirti CO2 izmešu samazināšanas programmai.

Mājoklis

Lai sāktu mājokļu programmas ieviešanu un uzlabotu iedzīvotāju zināšanas par sava mājokļa pārvaldīšanu, plānots izveidot mājokļu kompetences centru un šim mērķim piešķirts 0,1 miljons eiro. Ar Eiropas Savienības fondu atbalstu ir plānots sākt mājokļu atjaunošanas programmas.

7,9 miljoni eiro paredzēti trīs dzīvojamo ēku rekonstrukcijai, 2 miljoni eiro kā atbalsts pašvaldības līdzfinansējuma veidā ēku atjaunošanai un pagalmu labiekārtošanai, bet 1,35 miljoni eiro – dzīvokļu iegādei un atjaunošanai.

📌 Prezentācija skatāmaŠEIT