Arhīvs birkai: Attīstība

Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja 17. augustā pieņēma vairākus nozīmīgus lēmumus, kas nepieciešami ūdenstransporta infrastruktūras attīstībai un pasažieru kuģu satiksmes pilotprojekta īstenošanai. Komiteja lēma piešķirt kopumā 1 738 500 eiro, lai uzlabotu 11. novembra krastmalas publisko ārtelpu un pielāgotu to pasažieru kuģu satiksmei, izstrādātu būvprojektu peldošu piestātņu izveidei, veiktu piestātnes izveidi Buļļupē, Bolderājā, un īstenotu pilotprojektu, iepērkot pasažieru pārvadājumu operatora pakalpojumus, kas sāks kursēt nākamā gada pavasarī.

Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Edgars Bergholcs norāda:

“Ūdenstransporta atdzimšana Rīgā ir ilgi gaidīts solis, kas dos reālu ieguvumu gan iedzīvotājiem, gan pilsētas uzņēmējiem. Palaižot kuģīšu satiksmi starp Centru, Bolderāju un Vecmīlgrāvi, mēs ne vien piedāvājam ērtu alternatīvu ikdienas pārvadājumiem par sabiedriskā transporta cenu, bet arī mazinām slodzi uz pilsētas ielām un tiltiem. Šis ir abpusēji izdevīgs risinājums: rīdzinieki iegūst ātrāku un patīkamāku pārvietošanos, savukārt krastmalas un apkaimju uzņēmēji – jaunu klientu plūsmu un biznesa iespējas. Attīstīta ūdens infrastruktūra padarīs Rīgu atvērtāku, zaļāku un kustībai vieglāku ikvienam.”

Rīga sāks ūdenstransporta pilotprojektu pasažieru pārvadājumiem maršrutā Centrs-Vecmīlgrāvis-Bolderāja, ko plānots īstenot 2027. gada siltajā sezonā piecu mēnešu garumā.

Pilotprojekta mērķis ir ievākt datus par pasažieru pieprasījumu Bolderāja-Vecmīlgrāvis maršrutā, lai pēc tam izvērtētu pieprasījuma samērīgumu ar pakalpojuma izmaksām pašvaldībai un lemtu par savienojošu pasažieru ūdenstransporta maršrutu turpināšanu un tālāku attīstību nākotnē. Pilotprojektā paredzēts, ka viena brauciena maksa ar kuģīti būs 1,50 eiro – pielīdzināma sabiedriskajam transportam, un to turpinot, plānots, ka nākotnē varētu tikt ieviesta vienotā laika biļete ar citiem sabiedriskā transporta veidiem un piemērotas analogas atlaides.

Vienlaikus Rīgas pašvaldība turpina darbu ūdenstransportam nepieciešamās fiziskās infrastruktūras sagatavošanai. Bolderājā un Vecmīlgrāvī pilotprojekta vajadzībām paredzēts izmantot esošo infrastruktūru, veicot minimālus uzlabojumus. Vecmīlgrāvī plānots izmantot Meldru ielā esošo piestātni, kuras remonts jau ir uzsākts. Bolderājā paredzēts izveidot piestātni Buļļupē pie tilta uz Daugavgrīvu, tātad ūdenstransportu varēs izmantot arī šīs apkaimes iedzīvotāji. Šajā vietā jau ir izbūvēta gājēju piekļuve un veloceļš, un vēl nepieciešams izveidot kuģu piestāšanas infrastruktūru un labiekārtojumu pasažieru ērtībām un drošībai. Buļļupes piestātnē plānots veikt krasta stiprinājuma tehnisko apsekošanu un ūdens dziļuma mērījumus; demontēt margas; izbūvēt knehtus un fenderus; atjaunot esošos gabionus; izbūvēt nepieciešamo labiekārtojumu; uzstādīt videonovērošanas kameras; izvietot drošības un glābšanas aprīkojumu; uzstādīt informatīvo stendu par maršrutu un kursēšanas laikiem; izvietot norādes zīmes.

Centrā pasažieru kuģu piestātne tiks veidota 11. novembra krastmalā posmā starp Akmens tiltu un Dzelzceļa tiltu, kur jau šobrīd atrodas vairākas atpūtas kuģu piestātnes. Lai uzlabotu 11. novembra krastmalas publiskās ārtelpas estētisko kvalitāti un krastmalu pilnvērtīgi pielāgotu gan savienojošu ūdenstransporta maršrutu, gan atpūtas kuģīšu vajadzībām, paredzēts atjaunot gājēju ietvju segumu, uzlabot labiekārtojumu un izbūvēt nepieciešamās inženierkomunikācijas, lai paplašinātu pasākumu un komercdarbības iespējas promenādes zonā. Darbus plānots veikt jau līdz nākamā gada siltajai sezonai. Projekta izmaksās ietilpst tehniskās dokumentācijas sagatavošana un saskaņošana; ietvju seguma atjaunošana krastmalas daļā un ietvju apmaļu atjaunošana (posmā no Vanšu līdz Akmens tiltam), lietus ūdens savācēju atjaunošana; apgaismojuma atjaunošana uz esošajiem balstiem, margu, granīta balstu un kāpņu atjaunošana; jauni apstādījumi un labiekārtojums; elektroapgādes infrastruktūras izbūve tirdzniecības kioskiem un jaunajām piestātnēm; margu demontāža esošajās atpūtas kuģu piestātnēs, lai radītu lietotājiem pieejamu vidi, kā arī drošības aprīkojuma uzstādīšana.

Tajā pašā laikā atsevišķā projektā Ārtelpas un mobilitātes departaments jau šogad plāno izbūvēt jaunu veloceļu 11. novembra krastmalā un šī projekta ietvaros atjaunot promenādes segumu posmā no Akmens līdz Dzelzceļa tiltam, kas daļēji uzsāk krastmalas attīstības scenāriju, kā arī izveidot jaunu regulētu gājēju pāreju Eksporta un Muitas ielas krustojumā, lai dotu plašākas iespējas gājējiem piekļūt krastmalai. Plānots, ka abos projektos tiks veidots saskanīgs un vienots 11. novembra krastmalas vizuālais tēls.

Lai nākotnē paplašinātu Daugavas akvatorijas izmantošanas iespējas un vēl vairāk iedzīvinātu šo krastmalas posmu, paredzēts izstrādāt būvprojektu peldošu piestātņu izveidei un to savienojumam ar krastu. Jaunajās piestātnēs varēs piestāt dažādāki peldlīdzekļi – gan atpūtas kuģi, gan privātās laivas, gan ūdens takši, gan pasažieru sabiedriskā transporta kuģīši – un pavērsies jaunu pakalpojumu izveides iespējas. Būvprojekta izstrādes ietvaros tiks aplēsts nepieciešamais finansējums peldošo piestātņu būvniecībai.

Būvdarbus, kas nepieciešami piestātņu izbūvei veiks Ārtelpas un mobilitātes departaments. Finansējums būvdarbu īstenošanai piešķirts no Rīgas pašvaldības infrastruktūras fonda.

 

Šovasar noslēgusies trīs reģionālo veloceļu izbūve, Rīgā un tās apkārtnē izveidojot kopumā 17,4 kilometrus jaunas veloinfrastruktūras. Projekts īstenots ar Eiropas Savienības atbalstu sadarbībā ar Satiksmes ministriju un Pierīgas pašvaldībām, attīstot veloceļus maršrutos Rīga–Ulbroka, Rīga–Babīte–Piņķi un Rīga–Ķekava. Jaunie veloceļi ir nozīmīgs solis vienota un savstarpēji savienota veloinfrastruktūras tīkla attīstībā, kas uzlabo pārvietošanās iespējas starp Rīgu un Pierīgu.

Būtisks attīstības virziens ir esošo maršrutu savienošana vienotā tīklā, novēršot līdzšinējos infrastruktūras pārrāvumus un nodrošinot nepārtrauktu, drošu un ērtu pārvietošanos ar velosipēdu. Vienlaikus jaunie projekti uzlabo satiksmes drošību visiem satiksmes dalībniekiem un ļauj efektīvāk organizēt ielu telpu, līdzsvarojot gājēju, velobraucēju un autotransporta kustību.

“Mēs šobrīd veidojam draudzīgu un cilvēcīgu Rīgu. Daudzas Eiropas pilsētas šādu ceļu sāka jau pirms piecpadsmit, divdesmit vai pat trīsdesmit gadiem. Kāds varbūt teiks, ka mēs ejam pārāk strauji vai būvējam pārāk daudz. Es teikšu pretējo, 27 kilometri ir maz. Vajag vairāk. Jo vairāk šādas infrastruktūras mēs izbūvēsim, jo skaistāka, ērtāka un patīkamāka kļūs mūsu pilsēta. Jo vairāk cilvēkiem gribēsies tajā pavadīt laiku un arī brīvdienās izbraukt ar velosipēdu tepat Rīgā, nevis meklēt vilciena biļetes, lai dotos braukt citur. Tāpēc novēlu, lai mums izdodas īstenot vēl daudz šādu projektu!”

novēl Rīgas domes priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs.

“Šie projekti ir īpaši vērtīgi Rīgas apkaimēm. Purvciema, Pļavnieku, Dreliņu, Imantas, Zasulauka, Dzirciema, Ziepniekklana un Bišumuižas iedzīvotāji ir ieguvuši ne tikai ērtus un drošus veloceļus, bet arī labiekārtotu publisko ārtelpu. Ar sakārtotām un izgaismotām ietvēm, apstādījumiem, kokiem un soliņiem. Pārbūvēta virkne krustojumu, Imantā izbūvēts arī rotācijas aplis. Šie projekti parāda skaidru pašvaldības apņemšanos sakārot mobilitāti apkaimēs un Rīgas centrā, lai katram satiksmes dalībniekam būtu sava – droša un ērta vieta ielas telpā. Esam izbūvējuši velo mugurkaulus, tagad jāturpina ar lokāliem savienojumiem. Pārvietošanās ar velo jau sen nav tikai atpūta un sports, tā ir ikdienas mobilitāte tūkstošiem rīdzinieku. Būt kustībā un svaigā gaisā ar gadiem Rīgā būs arvien patīkamāk!”

atzīst Rīgas domes Ārtelpas un mobilitātes komitejas priekšsēdētāja Marta Kotello.

“Šis projekts apliecina, ka valsts, pašvaldības un Eiropas Savienība, strādājot kopā, var īstenot vērienīgas reformas, kas sniedz taustāmu ieguvumu iedzīvotājiem. Vienotais veloceļu tīkls ir nozīmīga daļa no Rīgas metropoles areāla transporta sistēmas zaļināšanas reformas, kas veicina ilgtspējīgu mobilitāti. Jaunais veloceļu tīkls rada drošas un ērtas pārvietošanās iespējas, palīdz cilvēkiem arvien biežāk izvēlēties ērtākus, veselīgākus un videi draudzīgākus pārvietošanās veidus ikdienā. Vienlaikus prieks, ka jaunā infrastruktūra pakāpeniski maina iedzīvotāju pārvietošanās paradumus un mazina atkarību no privātā autotransporta”

Rīgas veloceļu atklāšanas pasākumā uzsvēra Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietniece Elīna Šimiņa-Neverovska.

Rīga–Babīte–Piņķi

Jaunās veloinfrastruktūras kopējais garums ir aptuveni 7,3 km. Tā savieno Nameja krastmalu pie Zunda kanāla ar Slokas ielas un Kurzemes prospekta krustojumu. Maršruts izbūvēts pa Slokas ielu, Dammes ielu, Anniņmuižas bulvāri, Bebru ielu, Kurzemes prospektu, Jūrmalas gatvi un citiem ielu posmiem.

Projekta laikā izbūvētas jaunas velojoslas un veloceļi, paplašinātas gājēju ietves, uzlaboti krustojumi, izbūvējot paceltās gājēju pārejas, rotācijas apļus un luksoforu risinājumus, kā arī ierīkotas atpūtas vietas un veikti apkaimju labiekārtošanas darbi.
Veloceļš jau aktīvi tiek izmantots, nodrošinot ērtu savienojumu starp Rīgu, Babīti un Piņķiem.

Atklāšanas pasākumā 6. augustā arī Rīgas domes pārstāvji kopā ar Latvijas Riteņbraukšanas federācijas un Latvian Cycling Girls komandām izbrauca Rīga–Babīte–Piņķi velomaršrutu, iepazīstot jaunizbūvēto infrastruktūru.

Rīga–Ulbroka

Veloceļa kopējais garums aptuveni 5,9 km, izbūvēts galvenokārt Augusta Deglava ielas koridorā – posmā no Deglava tilta līdz Lubānas ielas aplim, kā arī savienojumos ar Nīcgales, Ilūkstes un citām blakus ielām.

Izveidota moderna dalīta infrastruktūra – plašas gājēju ietves un veloceļš, kas no autotransporta un gājēju plūsmām nodalīts ar zaļajām zonām. Jaunais maršruts nodrošina drošu un ērtu savienojumu no Rīgas centra līdz Ulbrokai un Sauriešiem.

Rīga–Ķekava

Rīgas posms – aptuveni 4,2 km; kopējais maršruta garums ar Ķekavas novada posmu – vairāk nekā 8,5 km. Izbūvēts apvienotais gājēju un velomaršruts, kas nodalīts no autotransporta kustības.

Jaunais savienojums nodrošina ātru, drošu un ērtu pārvietošanos starp Rīgu un Ķekavu, veicinot iedzīvotāju iespējas ikdienas braucienos izmantot velosipēdu.


Rīgas pašvaldība turpina veidot savstarpēji savienotu veloceļu un velojoslu tīklu, kura mērķis ir nodrošināt drošu, ērtu un nepārtrauktu pārvietošanos starp apkaimēm, pilsētas centru, sabiedriskā transporta mezgliem un Pierīgu.

Veloinfrastruktūras attīstība turpinās vairākos pilsētas virzienos: Centrs–Ķengarags–Rumbula–Dārziņi; Šķirotavas virziens; Granīta iela; Grostonas iela.

Veloinfrastruktūra tiek integrēta arī pie dzelzceļa pieturām un mobilitātes punktiem, veicinot velobraucienu apvienošanu ar sabiedriskā transporta izmantošanu.

Papildus atsevišķu veloceļu izbūvei Rīga plāno izveidot arī jaunus velojoslu posmus, lai novērstu esošos infrastruktūras pārtraukumus un nodrošinātu nepārtrauktu velokustību: Dzirnavu ielā – aptuveni 1,3 km; Šarlotes ielā – aptuveni 380 m; Marijas ielā – aptuveni 170 m; Lāčplēša ielā – aptuveni 80 m. Tāpat plānots pabeigt aptuveni 430 metrus garu velojoslu izbūvi Dzirnavu ielā posmā starp Tērbatas un Skolas ielu.

Kopējais projekta budžets bija 25 633 523 eiro. Lielāko daļu veidoja Atveseļošanās fonda finansējums – 21 184 730 eiro, bet pašvaldības finansējums, kas tika segts ar aizņēmumu Valsts kasē, bija 4 448 793 eiro.


 

Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Edgars Bergholcs tiksies ar Latvijas Futbola federāciju, lai saņemtu skaidrojumu par Lucavsalā federācijai piešķirtās zemes turpmāko izmantošanu un konkrētu atbildi, vai un kur Rīgā tiek plānota nacionāla mēroga futbola stadiona būvniecība.

“Mani kā Pilsētas attīstības komitejas vadītāju neapmierina Latvijas Futbola federācijas attieksme pret tai piešķirto zemi Lucavsalā. Ir pagājuši jau vairāk nekā divi gadi, kopš pašvaldība nodeva šo teritoriju federācijai bezatlīdzības lietošanā, taču līdz šim neesam saņēmuši nekādu konkrētu informāciju par stadiona projekta virzību vai būvniecības ieceres attīstību,” uzsver Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Edgars Bergholcs.

Viņš skaidro, ka pašvaldība iegulda līdzekļus infrastruktūras attīstībā, teritorija attīstās, privātie investori apkārtnē attīsta jaunus daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku projektus, taču no federācijas pašvaldība joprojām nav saņēmusi skaidru atbildi par stadiona projekta nākotni. “Pašreizējā nenoteiktā situācija nav pieņemama, un ir nepieciešama skaidra atbilde attiecībā uz Lucavsalas zemi, jo mums ir jāpieņem lēmumi par Lucavsalas turpmāko attīstību un jāīsteno projekti, ko sagaida rīdzinieki,” skaidro E. Bergholcs.

Komitejas vadītājs norāda, ka arī turpmāk pašvaldība ir gatava atbalstīt futbola stadiona būvniecības ieceres virzību, jo jauns nacionālais futbola stadions Latvijai un Rīgai ir vajadzīgs, tikai nepieciešams skaidrs plāns no Latvijas Futbola federācijas. “Publiskajā telpā ir izskanējušas dažādas versijas par iespējamo nacionālā futbola stadiona atrašanās vietu. Ja stadions tiks būvēts citur, arī tas mums ir savlaicīgi jāzina, lai varētu plānot nepieciešamo infrastruktūru no pašvaldības puses. Tāpēc sagaidām skaidru un nepārprotamu Latvijas Futbola federācijas atbildi,” norāda E. Bergholcs.

Jau ziņots, ka Rīgas dome 2024. gada aprīlī pieņēma lēmumu par aptuveni desmit hektāru liela zemesgabala nodošanu bezatlīdzības lietošanā uz pieciem gadiem biedrībai “Latvijas Futbola federācija”, lai Lucavsalā īstenotu nacionālā futbola stadiona būvniecības ieceri. Zeme federācijai tika nodota lietošanā līdz brīdim, kad nekustamais īpašums būs nepieciešams pašvaldības funkciju nodrošināšanai, bet ne ilgāk kā uz pieciem gadiem.

 

08.07.2026. Rīgas domē pieņemts lēmums Nr. RD-26-899-lē “Par teritorijas starp Ķiburgas ielu un Lazdu ielu lokālplānojuma grozījumu redakcijas nodošanu publiskajai apspriešanai un institūciju atzinumu saņemšanai”.

Lokālplānojuma grozījumu izstrādes mērķis

Nodrošināt lokālplānojuma sekmīgu tālāko īstenošanu un atbilstību faktiskajai situācijai un pabeigt uzsākto būvniecības procesu. Lokālplānojuma grozījumu ietvaros ir izpildīti visi darba uzdevumā noteiktie risināmie jautājumi – ir grozīts Rīgas domes 21.11.2018. saistošo noteikumu Nr. 59 “Teritorijas starp Ķiburgas ielu un Lazdu ielu izmantošanas un apbūves saistošie noteikumi” 36. punkts, nosakot maksimāli pieļaujamo ēkas augstumu 12 m, svītrots 17.2. apakšpunkts un izteikts jaunā redakcijā 39.2. apakšpunkts, nosakot, ka bērnu rotaļlaukumu iespējams izbūvēt 3 m attālumā no ēkas vai ēkas logiem, norobežojot to ar dzīvžogu.

  • Lokālplānojuma grozījumu ierosinātājs – sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Baltic Finanz-Invest”.
  • Lokālplānojuma grozījumu izstrādātājs – sabiedrība ar ierobežotu atbildību “8.darbnīca”.

Publiskās apspriešanas termiņš ir 20 darba dienas, no 15.07.2026. līdz 11.08.2026.


Publiskās apspriešanas sanāksme notiks 03.08.2026. plkst. 17.00 video konferences režīmā MS TEAMS vidē un tiks pārraidīta Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta tīmekļvietnē rdpad.lv, kā arī pašvaldības Facebook kontā “Rīga attīstās”.

Lai saņemtu sanāksmes aktīvā dalībnieka pieeju, aicinām iepriekš reģistrēties līdz 03.08.2026. plkst. 12.00, aizpildot reģistrācijas anketu – šeit.

Ar lokālplānojuma redakciju var iepazīties:

  • elektroniski valsts vienotajā ģeoportālā – šeit;
  • klātienē Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta telpās Rīgā, Dzirnavu ielā 140, iepriekš piesakoties pa tālruni 67105443.

Rakstiskus priekšlikumus līdz 11.08.2026. var iesniegt:

  • elektroniski valsts vienotajā ģeoportālā – šeit;
  • nosūtot pa pastu (pasta zīmogs līdz 11.08.2026.) Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamentam uz adresi: Dzirnavu ielā 140, Rīgā, LV-1050;
  • klātienē Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra Klientu apkalpošanas vietās:
    • Brīvības ielā 49/53;
    • Daugavpils ielā 31;
    • Eduarda Smiļģa ielā 46;
    • Slokas ielā 161 k-2 darba dienās darba laikā. Informācija par Klientu apkalpošanas nodaļas punktu darba laikiem pieejama šeit.

Apmeklētāju pieņemšana klātienē Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta telpās Rīgā, Dzirnavu ielā 140, iepriekš piesakoties pa tālruni 67105443.

 

Rīgas pašvaldība noslēgusi līgumu par publiskās ārtelpas pilnveidošanu Eiropas Savienības līdzfinansētā projekta “Zaļās infrastruktūras attīstība un ieviešana Rīgas vēsturiskajā centrā” īstenošanai. Projekta laikā vairākās Rīgas centra ielās tiks izveidoti zaļie koridori, kas palīdzēs uzlabot pilsētas mikroklimatu.

Projekts tiks īstenots, ievērojot izvēlēto risinājumu atbilstību “Jaunā Eiropas Bauhaus” principiem, kā arī Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumam un Ministru kabineta noteikumiem Nr. 127 “Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības noteikumi”.

Projektā paredzēts uzlabot esošos un veidot jaunus ielu apstādījumus, izmantot daudzveidīgu augu sortimentu – pļavveida stādījumus, ziemcietes, graudzāles un krūmus, kas palīdz uzlabot gaisa kvalitāti un mazināt temperatūru ielās kā arī veicina bioloģisko daudzveidību pilsētā.

Tāpat plānots uzlabot lietus ūdens infiltrāciju un lietus ūdens akumulāciju augsnē, veidojot ilgtspējīgus lietusūdens apsaimniekošanas risinājumus ietvju apdobēs, tai skaitā ilgtspējīgus apstādījumu apūdeņošanas risinājumus, un lietusdārzus lielākajās zaļajās teritorijās ārpus apdobēm.

Projektā paredzēts arī identificēt vietas, kur atbilstoši Aizsargjoslu likuma prasībām un izstrādātajiem apstādījumu risinājumiem būtu iespējama jaunu koku stādīšana.

Pirms projekta realizācijas tiks veikta teritoriju izpēte un analīze:

  • topogrāfiskā uzmērīšana;
  • hidroloģiskā izpēte, izvērtējot esošās ūdens plūsmas un lietus ūdens novades sistēmas, gruntsūdens līmeni, kā arī nokrišņu apjomu un intensitāti;
  • mikroklimata analīze, izvērtējot izsauļojumu, temperatūras svārstības un augsnes mitruma līmeni;
  • ielu labiekārtojuma analīze, tostarp terašu izvietojumu un esošo elementu inventarizāciju; kokaugu dendroloģiskā izpēte un inventarizācija;
  • gājēju un citu lietotāju plūsmu analīze.

Šī izpēte palīdzēs katrai projekta teritorijai izvēlēties piemērotākos un ilgtspējīgākos risinājumus.

Projektu plānots realizēt šādās teritorijās:

 Ausekļa ielā (0,45 km);

Elizabetes ielā posmā no Eksporta ielas līdz Krišjāņa Barona ielai (1,7 km);

Krišjāņa Valdemāra ielā posmā no Raiņa bulvāra līdz Šarlotes ielai (1,8 km);

Krišjāņa Valdemāra un Aristida Briāna ielu krustojuma skvērā (0,09 ha);

Rīgas Franču licejam piegulošajā zaļajā zonā Krišjāņa Valdemāra ielā 48 (0,03 ha).

Projekta īstenošanas laikā tiks analizēts arī autostāvvietu izvietojums un nepieciešamās satiksmes organizācijas izmaiņas. Izvērtējot esošo stāvvietu izvietojumu uz ietvēm, tiks meklēti risinājumi to optimizācijai, iespēju robežās paredzot autostāvvietas tikai brauktuves zonā un uzlabojot ielas telpas sadalījumu.

Projekta laikā izveidotā zaļā infrastruktūra palīdzēs mazināt pilsētas karstuma salu efektu, atslogos lietus ūdens kanalizācijas sistēmu intensīvu nokrišņu laikā, kā arī uzlabos pilsētas centra gājēju infrastruktūras drošību un kvalitāti.

Ar projekta īstenošanu saistītās izmaksas plānotas līdz 3 523 959 eiro, no kuriem Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējums ir līdz 2 995 365 eiro, savukārt Rīgas pašvaldības līdzfinansējums – līdz 528 594 eiro.

Par projekta realizāciju būs atbildīgs Rīgas pašvaldības Ārtelpas un mobilitātes departaments sadarbībā ar citām pašvaldības iestādēm.

Darbus plāno veikt 12 mēnešu laikā. Darbu veicējs SIA “BC Projekts”.

 

 

9. jūlijā, pulcējot plašu privātā, publiskā un nevaldības sektora pārstāvju loku no Latvijas un ārvalstīm, kinoteātra Splendid palace Straumes zālē norisināsies vakara un nakts laika tēmām un nozarēm veltīts forums.

Jau 3. reizi forums pulcēs dažādus uzņēmējdarbības, pētniecības, sabiedrības, vides, drošības, pārvaldības u.c. nozaru pārstāvjus, lai izceltu tādas norises, problemātiku un iespējas, kas saistās ar vakariem un naktīm, to attīstību un pārvaldības kvalitāti.

Pirmo reizi vakara un nakts laika forums būs starptautisks, un daļu no programmas veidos Eiropas līmeņa URBACT projekta “2Nite” prezentācijas.

Projekts veltīts iedzīvotāju drošības sajūtas veicināšanai apkaimēs, iesaistot sabiedrību. Ar savu pieredzi dalīsies un par aktivitātēm stāstīs projekta partneri no Itālijas, Spānijas, Portugāles un Rumānijas, kā arī būs Rīgas stāsts par projekta pilotteritoriju – Purvciema apkaimi.

Tāpat forumā sagaidāma prezentācija no naktslaika plānošanas un pētniecības organizācijas VibeLab, kas iepazīstinās ar aktuālāko pasaulē, kā arī tiks ziņots par cita Eiropas līmeņa URBACT projekta “Cities after Dark” rezultātiem. Foruma programmu papildinās pieredzes stāsti no Rīgas un Latvijas, kas veltīti sabiedrības, vides un kultūras jautājumiem vakaros un naktīs.

Forumu organizē Rīgas pašvaldības Centrāla administrācija sadarbībā ar Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centru.

Forums līdzfinansēts no URBACT IV programmas Inovāciju pārneses tīkla projekta “2Nite” līdzekļiem.

Foruma noslēgumā dalībniekiem tiks piedāvāta iespēja doties kādā no skaidrojošām pastaigām.


Forumam var pieteikties līdz 5. jūlijam, aizpildot anketu – šeit.


Foruma valoda: latviešu un angļu (tiks nodrošināta tulkošana).

Foruma programma tiks publicēta tuvākajā laikā.

 

Rīgas pašvaldība ir izstrādājusi risinājumus Vecrīgas publiskās ārtelpas attīstības projekta 1. kārtas īstenošanai jeb Vaļņu ielas posmu un ar to saistīto ielu pārbūvei, ko plānots īstenot līdz 2029. gada beigām. Projekta mērķis ir radīt drošu, pieejamu, un kvalitatīvu publisko ārtelpu, kas veicinās uzņēmējdarbību un tūrismu, vienlaikus saglabājot Vecrīgas unikālo kultūrvēsturisko identitāti un UNESCO Pasaules mantojuma vērtības.

Projekta centrālā teritorija ir Vaļņu iela posmā no Mazās Smilšu ielas līdz 13. janvāra ielai. Infrastruktūras pārbūve paredzēta arī Kaļķu ielā posmā no Meistaru ielas līdz Aspazijas bulvārim, Meistaru ielā no Kaļķu ielas līdz Amatu ielai, kā arī Amatu ielā līdz Lielajai ģildei.

Viens no projekta galvenajiem uzdevumiem ir padarīt Vecrīgu pieejamu visiem tās lietotājiem, jo pašlaik daudzviet infrastruktūra ir nolietojusies, ielu segumi ir nevienmērīgi, trūkst kvalitatīvu vides pieejamības risinājumu, bet ielu telpā joprojām dominē autotransports. Atsevišķos Vaļņu un Kaļķu ielas posmos gājējiem pieejamas vien 1-2 metrus platas ietves, kurās izvietotas arī ieejas tirdzniecības un pakalpojumu vietās, būtiski apgrūtinot pārvietošanos. Pēc projekta īstenošanas Vaļņu un Kaļķu ielas posmos tiks ieviestas gājēju prioritātes zonas, samazinot brauktuves platumu.

Projekta otrs būtiskais mērķis ir veicināt uzņēmējdarbības attīstību Vecrīgā un radīt labvēlīgākus priekšnoteikumus investīcijām un pilsētas ekonomiskajai izaugsmei.

Pēc pārbūves uzņēmējiem būs plašākas iespējas attīstīt āra kafejnīcas un terases, jo kvalitatīvais segums ļaus tās izvietot bez papildu platformām. Tā pieaugs gājēju plūsma, uzlabosies pilsētvides kvalitāte un Vecrīgas pievilcība tūristiem.

“Vecrīgas publiskās ārtelpas attīstības projekta galvenais uzdevums ir radīt drošu, pieejamu un mūsdienīgu vidi, kas sniegs būtisku atbalstu vietējiem uzņēmējiem un tūrismam. Risinājumi, kas paredz ielu izlīdzināšanu vienā līmenī un vēsturiskā bruģa saglabāšanu, ļaus ne vien sakārtot infrastruktūru, bet arī pilnvērtīgi integrēt āra kafejnīcas un terases pilsētvidē bez papildu platformu izbūves.”

atzīmē Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Edgars Bergholcs

Pārbūves laikā paredzēts veidot ielu risinājumus vienā līmenī, izlīdzinot atšķirības starp ietvēm un brauktuvēm. Visā projekta teritorijā tiks atjaunoti segumi, padarot ērtāku pārvietošanos un nodrošinot vides pieejamību. Vienlaikus tiks saglabāti vēsturiskie segumi un akmens apmales. Brauktuvēs pēc iespējas saglabās vēsturisko bruģi, savukārt gājēju zonās izmantos kvalitatīvu akmens, granīta un klinkera bruģi. Jaunie materiāli tiks pieskaņoti vēsturiskajai videi, ievērojot UNESCO Pasaules mantojuma teritorijas prasības. Vēsturiskais akmens bruģis tiks saglabāts un atjaunots arī tajās vietās, kur tas veido Vecrīgas autentisko raksturu.

“Divas nozīmīgas Vecrīgas ielas – Vaļņu un Kaļķu ielas – tuvāko gadu laikā kļūs par labiekārtotām gājēju ielām! Uzlabosies ne tikai pilsētvides kvalitāte un vizuālais izskats, bet arī beidzot tiks uzlabota arī fiziskā pieejamība. Šis nav vienkāršs projekts. Vecrīga ir ļoti jutīga vide. Risinājumiem jābūt balansā starp autentisku vēsturiskās vides saglabāšanu un dzīvāku un mūsdienīgāku pilsētvidi. Kopumā joprojām Vecrīgai ir daudz izaicinājumu. Tā ir nepieejama vai grūti lietojama lielai daļai iedzīvotāju. Šis projekts kalpos par piemēru, kādu nākotnē mēs redzēsim Vecrīgu. Ne tikai skaistu, bet arī pieejamu visiem!”

norāda Marta Kotello, Rīgas domes Ārtelpas un mobilitātes komitejas priekšsēdētāja

Projekta ietvaros paredzēta arī jaunu lietusūdens kanalizācijas tīklu izbūve. Kritiskākajā posmā- no Mazās Smilšu ielas līdz Teātra ielai- paredzēta inženierkomunikāciju pārbūve un lietusūdens kanalizācijas tīklu izbūve. Lietusūdens kanalizācijas izbūve būtiski samazinās lietusūdeņu nonākšanu vēsturisko ēku pagrabos, uzlabos īpašumu apsaimniekošanu un ļaus pagrabus izmantot komercdarbībā. Tas būs nozīmīgs ilgtermiņa ieguldījums Vecrīgas vēsturisko ēku saglabāšanā. Izņēmums būs Vaļņu ielas posms no Teātra ielas līdz 13. janvāra ielai, kur tiks atjaunots ielas segums, nodrošinot vienotu publiskās ārtelpas kvalitāti visā maršrutā, bet inženierkomunikāciju pārbūve paredzēta nākamajos Vecrīgas publiskās ārtelpas attīstības posmos.

Projektā paredzēta arī publiskās ārtelpas labiekārtošana un tiks veidotas jaunas apstādījumu un atpūtas zonas. Vietās, kur to pieļauj inženierkomunikāciju izvietojums, tiks stādīti koki un dekoratīvie krūmi, un visā projekta teritorijā tiks izvietoti stādījumi konteineros, soliņi, atkritumu urnas un velonovietnes. Šie risinājumi uzlabos Vecrīgas mikroklimatu un padarīs publisko ārtelpu pievilcīgāku ikdienas pastaigām un atpūtai.

Vienlaikus tiks modernizēta ielu apgaismojuma sistēma, uzlabojot drošību diennakts tumšajā laikā. Tiks uzstādīti norobežojumi, kas ierobežos transportlīdzekļu kustību, un izvietotas jaunas norādes un informācijas stendi, kas atvieglos orientēšanos Vecrīgā. Tāpat tiks izveidotas velonovietnes un mikromobilitātes transportlīdzekļu novietošanas vietas, lai Vecrīgas apmeklētāji varētu ērtāk turpināt pārvietošanos kājām.

Patlaban ir pabeigta projekta priekšizpēte un Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments izstrādājis būvprojektu minimālajā sastāvā. Projektēšanas un būvniecības darbus īstenos Rīgas pašvaldības Ārtelpas un mobilitātes departaments. Projektēšanas laikā paredzēts veikt arī arheoloģiskos izrakumus, lai precizētu grunts sastāvu un faktisko situāciju, tādēļ atsevišķās vietās pārvietošanās ierobežojumi var tikt ieviesti jau pirms būvdarbu sākuma. Būvprojekta izstrādē tiks iesaistīti ēku un zemes īpašnieki, kā arī dažādi eksperti, lai nodrošinātu kvalitatīvus un Vecrīgas kultūrvēsturiskajam kontekstam atbilstošus risinājumus.

Kopējais projekta finansējums plānots vairāk nekā 8,6 miljoni eiro. Projektu 5 miljonu eiro apmērā līdzfinansē Eiropas Savienības fondu 5.1.1.5. pasākums “Unikāla Eiropas mēroga kultūras mantojuma atjaunošana, lai veicinātu to piekļūstamību, attīstot kultūras pakalpojumus”. Papildus SIA “Rīgas ūdens” par saviem līdzekļiem veiks savas infrastruktūras pārbūvi.

 

SIA “Rīgas ūdens” drīzumā uzsāks ūdensvada un kanalizācijas tīklu pārbūvi Mangaļsalā, lai apkaimes iedzīvotājiem nodrošinātu iespēju saņemt drošus un kvalitatīvus ūdenssaimniecības pakalpojumus. 9. jūlijā “Rīgas ūdens” aicina Mangaļsalas iedzīvotājus uz informatīvu tikšanos, lai iepazīstinātu ar projektu, plānoto darbu gaitu un gaidāmajām izmaiņām.

SIA “Rīgas ūdens” noslēdzis līgumu par ūdensvada, kanalizācijas tīklu un kanalizācijas sūkņu staciju izbūvi Mangaļsalā ar atklātā konkursa kārtībā uzvarējušo pretendentu SIA “Tilts”. Līguma summa – 5 556 723 eiro (bez PVN), finansējums piesaistīts no “Rīgas ūdens” pašvaldībai maksājamajām dividendēm. Būvdarbi tiks uzsākti jau šovasar, orientējošais to pabeigšanas termiņš – 2028. gada rudens.

Pašlaik Mangaļsalas apkaimē lielākoties ir pieejamas tikai lokālās ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas. Ūdensapgādes avots ir četri uz privātas zemes esoši urbumi, bet ūdens sagatavošanu veic kādreizējās rūpnīcas SIA “Gamma A” (pašlaik SIA “Mangaļsala Properties”) teritorijā esošajos spiedfiltros. Arī savāktie notekūdeņi tiek novadīti uz šajā teritorijā esošajām attīrīšanas iekārtām. Šādi ūdensapgāde un kanalizācija tiek nodrošināta aptuveni 540 iedzīvotājiem, taču lokālās attīrīšanas iekārtas un ūdenssaimniecības tīkli ir tehniski nolietojušies, ekspluatācijai kritiskā stāvoklī un vairs neatbilst vides aizsardzības prasībām.

Ņemot vērā esošās infrastruktūras tehnisko stāvokli un vides riskus, izdevīgākais un ekonomiski pamatotākais risinājums ir lokālo inženiertīklu pieslēgšana “Rīgas ūdens” centralizētajiem tīkliem. Projekta realizācija ļaus Mangaļsalas iedzīvotājiem saņemt drošus un kvalitatīvus ūdenssaimniecības pakalpojumus, kā arī novērsīs potenciāli bīstamo un kritisko situāciju vides jomā.

Projekta ietvaros plānots izbūvēt kanalizācijas spiedvada tīklu 2,95 kilometru garumā, pašteces kanalizācijas tīklu ar kopējo garumu 4,6 kilometri, trīs jaunas kanalizācijas sūkņu stacijas Traleru, Albatrosu un Stāvvadu ielās, kā arī ūdensvada tīklu ar kopējo garumu 6,75 kilometri. Inženiertehniski sarežģītākā būs šķērsojuma izbūve aptuveni 8 metru dziļumā zem Audupes, kas savienos Laivinieku ielu Vecmīlgrāvī ar Mangaļsalu. Tas ļaus iedzīvotāju pārslēgšanu no kādreizējās rūpnīcas SIA “Gamma A” teritorijā izvietotajām, tehniski nolietotajām un kritiskā ekspluatācijas stāvoklī esošajām lokālajām ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmām uz “Rīgas ūdens” centralizētajiem tīkliem.

Projekta īstenošanas laikā ielās, kurās plānoti maģistrālo tīklu būvdarbi, papildu tiks izbūvēti arī ūdensapgādes un kanalizācijas atzari līdz ielas sarkanajai līnijai piegulošajiem nekustamajiem īpašumiem, tādējādi vairāk nekā 100 objektiem nodrošinot iespēju nākotnē pieslēgties centralizētajiem tīkliem.

Lai iepazīstinātu Mangaļsalas iedzīvotājus ar plānoto ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu pārbūves projektu, skaidrotu tā nepieciešamību un plānoto darbu gaitu, 9. jūlijā no plkst. 18.00 līdz 20.00 Albatrosu ielā 11A “Rīgas ūdens” kopā ar būvdarbu veicējiem no SIA “Tilts”, projektētājiem un vides institūciju pārstāvjiem rīkos informatīvu tikšanos.

Vairāk par projektušeit.

 

2026. gada 31. maijā Labklājības ministrija ir pabeigusi Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna projekta labklājības nozares un pašvaldību sociālās sfēras platformas “DigiSoc” izstrādi un ieviešanu atbilstoši investīciju programmas nosacījumam un finansējuma piešķīrumiem. Tas nodrošina digitālo instrumentu savietojamību pašvaldību sociālo dienestu darbības efektivitātes pilnveidošanai un darbības produktivitātes paaugstināšanai, mazinot administratīvo slogu un uzlabojot klientu apkalpošanu.

Projekta ietvaros izstrādātā platforma “DigiSoc” nodrošina pašvaldībām nepieciešamo informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) funkcionalitāti. Tajā arī ir apvienoti visu pašvaldību sociālo pakalpojumi vienotā katalogā, digitāli uzlaboti pašvaldību procesi un koplietošanas pakalpojumi. Pašlaik platformu “DigiSoc” lieto sešu pašvaldību sociālo dienestu darbinieki, bet projekta turprinājumā plānots turpināt paplašināt lietotāju loku, ieviešot platformu visās pašvaldībās un pakāpeniski paplašinot pakalpojumu klāstu.

Atbilstoši Ministru kabineta rīkojumā apstiprinātajam mērķim, ir pilnveidota un ieviesta arī otra informācijas sistēma – Bērnu aizsardzības centra informācijas sistēma, papildinot to ar Bāriņtiesu informācijas sistēmas (BARIS) pārlūka funkcionalitāti. Platforma nodrošināta ar iestādes iekšējo darba un publisko vidi speciālo zināšanu bērnu tiesību aizsardzības jomā kvalificēto speciālistu uzskaitei.

Papildu ir sasniegti arī pārējie projektā paredzētie rādītāji – apstiprināta labklājības nozares IKT mērķa arhitektūra, publicēti atvērti dati par nozares procesiem, pieejams e-pakalpojums Iztikas līdzekļu deklarācijas aizpildīšanai, pieslēgti ārējo resursu datu avoti, t.sk., dokumentu vadības sistēmas.


Par projektu

2024. gada 10. decembrī Labklājības ministrija ir parakstījusi Vienošanos ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru par Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes “Digitālā transformācija” 2.1. reformu un investīciju virziena “Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija” 2.1.2.1.i. investīcijas “Centralizētās platformas un sistēmas” (turpmāk – 2.1.2.1.i. investīcija) nolūka “Pašvaldību pakalpojumu digitālā transformācija un pašvaldību atbalsta procesu modernizācija un centralizācija, t. sk. sadarbībā ar valsts pārvaldes institūcijām” projekta “Labklājības nozares un pašvaldību sociālās sfēras platformas “DigiSoc” izstrāde un ieviešana” īstenošanu.

Kopējais finansējums: 8 300 640 EUR, no kuriem 7 033 587 EUR ir ES Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējums, bet 1 267 053 EUR – valsts budžeta līdzfinansējums PVN izmaksu segšanai.

Īstenošanas laiks: no 2024. gada 10. decembra līdz 2026. gada 31. maijam, kas saskaņā ar Ministru kabineta 2026. gada 5. maija noteikumiem Nr. 242 “Grozījumi Ministru kabineta 2022. gada 14. jūlija noteikumos Nr. 435” tiks pagarināts līdz 2026. gada 31. oktobrim.

Īstenotājs: Labklājības ministrija. Sadarbības partneri: Bērnu aizsardzības centrs, Alūksnes novada pašvaldība, Ādažu novada pašvaldība, Cēsu novada pašvaldība, Jelgavas valstspilsētas pašvaldības iestāde “Jelgavas digitālais centrs”, Jēkabpils novada pašvaldība, Liepājas valstspilsētas pašvaldība, Mārupes novada pašvaldība, Olaines novada pašvaldības aģentūra “Olaines sociālais dienests”, Rīgas valstspilsētas pašvaldība, Ropažu novada pašvaldība, Tukuma novada pašvaldības iestāde “Tukuma novada sociālais dienests”.

Autors: Labklājības ministrija

šeit.

 

No 2. jūlija Jorģa Zemitāna tiltā autotransporta satiksmei tiks atvērtas visas braukšanas joslas, katrā virzienā 2 braukšanas joslas un 1 sabiedriskā transporta josla, būtiski uzlabojot satiksmes plūsmu vienā no noslogotākajiem Rīgas satiksmes mezgliem.

Lai gan transportlīdzekļu satiksme pa tiltu turpmāk notiks pilnā apjomā, gājēju un velosipēdistu kustība pār tiltu (ietvi un veloceļu) vēl nebūs atļauta, jo turpinās ietvju un veloceļu seguma, tilta margu un stikla aizsargsienu, kā arī tilta savienojumu ar mobilitātes punkta “Zemitāni” kāpnēm, liftiem un eskalatoriem izbūve.

Līdz būvdarbu pabeigšanai gājēju kustība pa Jorģa Zemitāna tiltu saglabājas slēgta. Iedzīvotāji aicināti izmantot blakus esošo dzelzceļa stacijas gājēju tiltu vai sabiedrisko transportu.

Rīgas pašvaldība aicina iedzīvotājus un autovadītājus laikus plānot savus braucienus un ar izpratni izturēties pret pagaidu satiksmes apgrūtinājumiem. Aktuālā informācija par ierobežojumiem būs pieejama riga.lv sadaļā “Satiksmes ierobežojumi”.

Jorģa Zemitāna tilta pārbūves darbi turpinās noslēdzošajā posmā. Projekta kopējās izmaksas ir aptuveni 24,2 miljoni eiro. Projekta mērķis ir ne tikai uzlabot tilta tehnisko stāvokli un drošību, bet arī izveidot mūsdienīgu satiksmes infrastruktūru ar veloceļiem, plašākām ietvēm un pilnīgu vides pieejamību.

Vairāk par projektu – šeit.