Arhīvs birkai: Attīstība

Rīgas vēsturiskais centrs kļūs zaļāks un klimatam draudzīgāks

Rīgas pašvaldība noslēgusi līgumu par publiskās ārtelpas pilnveidošanu Eiropas Savienības līdzfinansētā projekta “Zaļās infrastruktūras attīstība un ieviešana Rīgas vēsturiskajā centrā” īstenošanai. Projekta laikā vairākās Rīgas centra ielās tiks izveidoti zaļie koridori, kas palīdzēs uzlabot pilsētas mikroklimatu.

Projekts tiks īstenots, ievērojot izvēlēto risinājumu atbilstību “Jaunā Eiropas Bauhaus” principiem, kā arī Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumam un Ministru kabineta noteikumiem Nr. 127 “Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības noteikumi”.

Projektā paredzēts uzlabot esošos un veidot jaunus ielu apstādījumus, izmantot daudzveidīgu augu sortimentu – pļavveida stādījumus, ziemcietes, graudzāles un krūmus, kas palīdz uzlabot gaisa kvalitāti un mazināt temperatūru ielās kā arī veicina bioloģisko daudzveidību pilsētā.

Tāpat plānots uzlabot lietus ūdens infiltrāciju un lietus ūdens akumulāciju augsnē, veidojot ilgtspējīgus lietusūdens apsaimniekošanas risinājumus ietvju apdobēs, tai skaitā ilgtspējīgus apstādījumu apūdeņošanas risinājumus, un lietusdārzus lielākajās zaļajās teritorijās ārpus apdobēm.

Projektā paredzēts arī identificēt vietas, kur atbilstoši Aizsargjoslu likuma prasībām un izstrādātajiem apstādījumu risinājumiem būtu iespējama jaunu koku stādīšana.

Pirms projekta realizācijas tiks veikta teritoriju izpēte un analīze:

  • topogrāfiskā uzmērīšana;
  • hidroloģiskā izpēte, izvērtējot esošās ūdens plūsmas un lietus ūdens novades sistēmas, gruntsūdens līmeni, kā arī nokrišņu apjomu un intensitāti;
  • mikroklimata analīze, izvērtējot izsauļojumu, temperatūras svārstības un augsnes mitruma līmeni;
  • ielu labiekārtojuma analīze, tostarp terašu izvietojumu un esošo elementu inventarizāciju; kokaugu dendroloģiskā izpēte un inventarizācija;
  • gājēju un citu lietotāju plūsmu analīze.

Šī izpēte palīdzēs katrai projekta teritorijai izvēlēties piemērotākos un ilgtspējīgākos risinājumus.

Projektu plānots realizēt šādās teritorijās:

 Ausekļa ielā (0,45 km);

Elizabetes ielā posmā no Eksporta ielas līdz Krišjāņa Barona ielai (1,7 km);

Krišjāņa Valdemāra ielā posmā no Raiņa bulvāra līdz Šarlotes ielai (1,8 km);

Krišjāņa Valdemāra un Aristida Briāna ielu krustojuma skvērā (0,09 ha);

Rīgas Franču licejam piegulošajā zaļajā zonā Krišjāņa Valdemāra ielā 48 (0,03 ha).

Projekta īstenošanas laikā tiks analizēts arī autostāvvietu izvietojums un nepieciešamās satiksmes organizācijas izmaiņas. Izvērtējot esošo stāvvietu izvietojumu uz ietvēm, tiks meklēti risinājumi to optimizācijai, iespēju robežās paredzot autostāvvietas tikai brauktuves zonā un uzlabojot ielas telpas sadalījumu.

Projekta laikā izveidotā zaļā infrastruktūra palīdzēs mazināt pilsētas karstuma salu efektu, atslogos lietus ūdens kanalizācijas sistēmu intensīvu nokrišņu laikā, kā arī uzlabos pilsētas centra gājēju infrastruktūras drošību un kvalitāti.

Ar projekta īstenošanu saistītās izmaksas plānotas līdz 3 523 959 eiro, no kuriem Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējums ir līdz 2 995 365 eiro, savukārt Rīgas pašvaldības līdzfinansējums – līdz 528 594 eiro.

Par projekta realizāciju būs atbildīgs Rīgas pašvaldības Ārtelpas un mobilitātes departaments sadarbībā ar citām pašvaldības iestādēm.

Darbus plāno veikt 12 mēnešu laikā. Darbu veicējs SIA “BC Projekts”.

 

 

Norisināsies 3.Rīgas vakara un nakts laika forums

,

9. jūlijā, pulcējot plašu privātā, publiskā un nevaldības sektora pārstāvju loku no Latvijas un ārvalstīm, kinoteātra Splendid palace Straumes zālē norisināsies vakara un nakts laika tēmām un nozarēm veltīts forums.

Jau 3. reizi forums pulcēs dažādus uzņēmējdarbības, pētniecības, sabiedrības, vides, drošības, pārvaldības u.c. nozaru pārstāvjus, lai izceltu tādas norises, problemātiku un iespējas, kas saistās ar vakariem un naktīm, to attīstību un pārvaldības kvalitāti.

Pirmo reizi vakara un nakts laika forums būs starptautisks, un daļu no programmas veidos Eiropas līmeņa URBACT projekta “2Nite” prezentācijas.

Projekts veltīts iedzīvotāju drošības sajūtas veicināšanai apkaimēs, iesaistot sabiedrību. Ar savu pieredzi dalīsies un par aktivitātēm stāstīs projekta partneri no Itālijas, Spānijas, Portugāles un Rumānijas, kā arī būs Rīgas stāsts par projekta pilotteritoriju – Purvciema apkaimi.

Tāpat forumā sagaidāma prezentācija no naktslaika plānošanas un pētniecības organizācijas VibeLab, kas iepazīstinās ar aktuālāko pasaulē, kā arī tiks ziņots par cita Eiropas līmeņa URBACT projekta “Cities after Dark” rezultātiem. Foruma programmu papildinās pieredzes stāsti no Rīgas un Latvijas, kas veltīti sabiedrības, vides un kultūras jautājumiem vakaros un naktīs.

Forumu organizē Rīgas pašvaldības Centrāla administrācija sadarbībā ar Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centru.

Forums līdzfinansēts no URBACT IV programmas Inovāciju pārneses tīkla projekta “2Nite” līdzekļiem.

Foruma noslēgumā dalībniekiem tiks piedāvāta iespēja doties kādā no skaidrojošām pastaigām.

Forumam var pieteikties līdz 5. jūlijam, aizpildot anketu – šeit.

Foruma valoda: latviešu un angļu (tiks nodrošināta tulkošana).

Foruma programma tiks publicēta tuvākajā laikā.

 

Izstrādāti risinājumi Vecrīgas publiskās ārtelpas attīstības projekta 1. kārtai

Rīgas pašvaldība ir izstrādājusi risinājumus Vecrīgas publiskās ārtelpas attīstības projekta 1. kārtas īstenošanai jeb Vaļņu ielas posmu un ar to saistīto ielu pārbūvei, ko plānots īstenot līdz 2029. gada beigām. Projekta mērķis ir radīt drošu, pieejamu, un kvalitatīvu publisko ārtelpu, kas veicinās uzņēmējdarbību un tūrismu, vienlaikus saglabājot Vecrīgas unikālo kultūrvēsturisko identitāti un UNESCO Pasaules mantojuma vērtības.

Projekta centrālā teritorija ir Vaļņu iela posmā no Mazās Smilšu ielas līdz 13. janvāra ielai. Infrastruktūras pārbūve paredzēta arī Kaļķu ielā posmā no Meistaru ielas līdz Aspazijas bulvārim, Meistaru ielā no Kaļķu ielas līdz Amatu ielai, kā arī Amatu ielā līdz Lielajai ģildei.

Viens no projekta galvenajiem uzdevumiem ir padarīt Vecrīgu pieejamu visiem tās lietotājiem, jo pašlaik daudzviet infrastruktūra ir nolietojusies, ielu segumi ir nevienmērīgi, trūkst kvalitatīvu vides pieejamības risinājumu, bet ielu telpā joprojām dominē autotransports. Atsevišķos Vaļņu un Kaļķu ielas posmos gājējiem pieejamas vien 1-2 metrus platas ietves, kurās izvietotas arī ieejas tirdzniecības un pakalpojumu vietās, būtiski apgrūtinot pārvietošanos. Pēc projekta īstenošanas Vaļņu un Kaļķu ielas posmos tiks ieviestas gājēju prioritātes zonas, samazinot brauktuves platumu.

Projekta otrs būtiskais mērķis ir veicināt uzņēmējdarbības attīstību Vecrīgā un radīt labvēlīgākus priekšnoteikumus investīcijām un pilsētas ekonomiskajai izaugsmei.

Pēc pārbūves uzņēmējiem būs plašākas iespējas attīstīt āra kafejnīcas un terases, jo kvalitatīvais segums ļaus tās izvietot bez papildu platformām. Tā pieaugs gājēju plūsma, uzlabosies pilsētvides kvalitāte un Vecrīgas pievilcība tūristiem.

“Vecrīgas publiskās ārtelpas attīstības projekta galvenais uzdevums ir radīt drošu, pieejamu un mūsdienīgu vidi, kas sniegs būtisku atbalstu vietējiem uzņēmējiem un tūrismam. Risinājumi, kas paredz ielu izlīdzināšanu vienā līmenī un vēsturiskā bruģa saglabāšanu, ļaus ne vien sakārtot infrastruktūru, bet arī pilnvērtīgi integrēt āra kafejnīcas un terases pilsētvidē bez papildu platformu izbūves.”

atzīmē Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Edgars Bergholcs

Pārbūves laikā paredzēts veidot ielu risinājumus vienā līmenī, izlīdzinot atšķirības starp ietvēm un brauktuvēm. Visā projekta teritorijā tiks atjaunoti segumi, padarot ērtāku pārvietošanos un nodrošinot vides pieejamību. Vienlaikus tiks saglabāti vēsturiskie segumi un akmens apmales. Brauktuvēs pēc iespējas saglabās vēsturisko bruģi, savukārt gājēju zonās izmantos kvalitatīvu akmens, granīta un klinkera bruģi. Jaunie materiāli tiks pieskaņoti vēsturiskajai videi, ievērojot UNESCO Pasaules mantojuma teritorijas prasības. Vēsturiskais akmens bruģis tiks saglabāts un atjaunots arī tajās vietās, kur tas veido Vecrīgas autentisko raksturu.

“Divas nozīmīgas Vecrīgas ielas – Vaļņu un Kaļķu ielas – tuvāko gadu laikā kļūs par labiekārtotām gājēju ielām! Uzlabosies ne tikai pilsētvides kvalitāte un vizuālais izskats, bet arī beidzot tiks uzlabota arī fiziskā pieejamība. Šis nav vienkāršs projekts. Vecrīga ir ļoti jutīga vide. Risinājumiem jābūt balansā starp autentisku vēsturiskās vides saglabāšanu un dzīvāku un mūsdienīgāku pilsētvidi. Kopumā joprojām Vecrīgai ir daudz izaicinājumu. Tā ir nepieejama vai grūti lietojama lielai daļai iedzīvotāju. Šis projekts kalpos par piemēru, kādu nākotnē mēs redzēsim Vecrīgu. Ne tikai skaistu, bet arī pieejamu visiem!”

norāda Marta Kotello, Rīgas domes Ārtelpas un mobilitātes komitejas priekšsēdētāja

Projekta ietvaros paredzēta arī jaunu lietusūdens kanalizācijas tīklu izbūve. Kritiskākajā posmā- no Mazās Smilšu ielas līdz Teātra ielai- paredzēta inženierkomunikāciju pārbūve un lietusūdens kanalizācijas tīklu izbūve. Lietusūdens kanalizācijas izbūve būtiski samazinās lietusūdeņu nonākšanu vēsturisko ēku pagrabos, uzlabos īpašumu apsaimniekošanu un ļaus pagrabus izmantot komercdarbībā. Tas būs nozīmīgs ilgtermiņa ieguldījums Vecrīgas vēsturisko ēku saglabāšanā. Izņēmums būs Vaļņu ielas posms no Teātra ielas līdz 13. janvāra ielai, kur tiks atjaunots ielas segums, nodrošinot vienotu publiskās ārtelpas kvalitāti visā maršrutā, bet inženierkomunikāciju pārbūve paredzēta nākamajos Vecrīgas publiskās ārtelpas attīstības posmos.

Projektā paredzēta arī publiskās ārtelpas labiekārtošana un tiks veidotas jaunas apstādījumu un atpūtas zonas. Vietās, kur to pieļauj inženierkomunikāciju izvietojums, tiks stādīti koki un dekoratīvie krūmi, un visā projekta teritorijā tiks izvietoti stādījumi konteineros, soliņi, atkritumu urnas un velonovietnes. Šie risinājumi uzlabos Vecrīgas mikroklimatu un padarīs publisko ārtelpu pievilcīgāku ikdienas pastaigām un atpūtai.

Vienlaikus tiks modernizēta ielu apgaismojuma sistēma, uzlabojot drošību diennakts tumšajā laikā. Tiks uzstādīti norobežojumi, kas ierobežos transportlīdzekļu kustību, un izvietotas jaunas norādes un informācijas stendi, kas atvieglos orientēšanos Vecrīgā. Tāpat tiks izveidotas velonovietnes un mikromobilitātes transportlīdzekļu novietošanas vietas, lai Vecrīgas apmeklētāji varētu ērtāk turpināt pārvietošanos kājām.

Patlaban ir pabeigta projekta priekšizpēte un Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments izstrādājis būvprojektu minimālajā sastāvā. Projektēšanas un būvniecības darbus īstenos Rīgas pašvaldības Ārtelpas un mobilitātes departaments. Projektēšanas laikā paredzēts veikt arī arheoloģiskos izrakumus, lai precizētu grunts sastāvu un faktisko situāciju, tādēļ atsevišķās vietās pārvietošanās ierobežojumi var tikt ieviesti jau pirms būvdarbu sākuma. Būvprojekta izstrādē tiks iesaistīti ēku un zemes īpašnieki, kā arī dažādi eksperti, lai nodrošinātu kvalitatīvus un Vecrīgas kultūrvēsturiskajam kontekstam atbilstošus risinājumus.

Kopējais projekta finansējums plānots vairāk nekā 8,6 miljoni eiro. Projektu 5 miljonu eiro apmērā līdzfinansē Eiropas Savienības fondu 5.1.1.5. pasākums “Unikāla Eiropas mēroga kultūras mantojuma atjaunošana, lai veicinātu to piekļūstamību, attīstot kultūras pakalpojumus”. Papildus SIA “Rīgas ūdens” par saviem līdzekļiem veiks savas infrastruktūras pārbūvi.

 

“Rīgas ūdens” Mangaļsalā veiks vērienīgu ūdensvada un kanalizācijas tīklu pārbūvi

SIA “Rīgas ūdens” drīzumā uzsāks ūdensvada un kanalizācijas tīklu pārbūvi Mangaļsalā, lai apkaimes iedzīvotājiem nodrošinātu iespēju saņemt drošus un kvalitatīvus ūdenssaimniecības pakalpojumus. 9. jūlijā “Rīgas ūdens” aicina Mangaļsalas iedzīvotājus uz informatīvu tikšanos, lai iepazīstinātu ar projektu, plānoto darbu gaitu un gaidāmajām izmaiņām.

SIA “Rīgas ūdens” noslēdzis līgumu par ūdensvada, kanalizācijas tīklu un kanalizācijas sūkņu staciju izbūvi Mangaļsalā ar atklātā konkursa kārtībā uzvarējušo pretendentu SIA “Tilts”. Līguma summa – 5 556 723 eiro (bez PVN), finansējums piesaistīts no “Rīgas ūdens” pašvaldībai maksājamajām dividendēm. Būvdarbi tiks uzsākti jau šovasar, orientējošais to pabeigšanas termiņš – 2028. gada rudens.

Pašlaik Mangaļsalas apkaimē lielākoties ir pieejamas tikai lokālās ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas. Ūdensapgādes avots ir četri uz privātas zemes esoši urbumi, bet ūdens sagatavošanu veic kādreizējās rūpnīcas SIA “Gamma A” (pašlaik SIA “Mangaļsala Properties”) teritorijā esošajos spiedfiltros. Arī savāktie notekūdeņi tiek novadīti uz šajā teritorijā esošajām attīrīšanas iekārtām. Šādi ūdensapgāde un kanalizācija tiek nodrošināta aptuveni 540 iedzīvotājiem, taču lokālās attīrīšanas iekārtas un ūdenssaimniecības tīkli ir tehniski nolietojušies, ekspluatācijai kritiskā stāvoklī un vairs neatbilst vides aizsardzības prasībām.

Ņemot vērā esošās infrastruktūras tehnisko stāvokli un vides riskus, izdevīgākais un ekonomiski pamatotākais risinājums ir lokālo inženiertīklu pieslēgšana “Rīgas ūdens” centralizētajiem tīkliem. Projekta realizācija ļaus Mangaļsalas iedzīvotājiem saņemt drošus un kvalitatīvus ūdenssaimniecības pakalpojumus, kā arī novērsīs potenciāli bīstamo un kritisko situāciju vides jomā.

Projekta ietvaros plānots izbūvēt kanalizācijas spiedvada tīklu 2,95 kilometru garumā, pašteces kanalizācijas tīklu ar kopējo garumu 4,6 kilometri, trīs jaunas kanalizācijas sūkņu stacijas Traleru, Albatrosu un Stāvvadu ielās, kā arī ūdensvada tīklu ar kopējo garumu 6,75 kilometri. Inženiertehniski sarežģītākā būs šķērsojuma izbūve aptuveni 8 metru dziļumā zem Audupes, kas savienos Laivinieku ielu Vecmīlgrāvī ar Mangaļsalu. Tas ļaus iedzīvotāju pārslēgšanu no kādreizējās rūpnīcas SIA “Gamma A” teritorijā izvietotajām, tehniski nolietotajām un kritiskā ekspluatācijas stāvoklī esošajām lokālajām ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmām uz “Rīgas ūdens” centralizētajiem tīkliem.

Projekta īstenošanas laikā ielās, kurās plānoti maģistrālo tīklu būvdarbi, papildu tiks izbūvēti arī ūdensapgādes un kanalizācijas atzari līdz ielas sarkanajai līnijai piegulošajiem nekustamajiem īpašumiem, tādējādi vairāk nekā 100 objektiem nodrošinot iespēju nākotnē pieslēgties centralizētajiem tīkliem.

Lai iepazīstinātu Mangaļsalas iedzīvotājus ar plānoto ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu pārbūves projektu, skaidrotu tā nepieciešamību un plānoto darbu gaitu, 9. jūlijā no plkst. 18.00 līdz 20.00 Albatrosu ielā 11A “Rīgas ūdens” kopā ar būvdarbu veicējiem no SIA “Tilts”, projektētājiem un vides institūciju pārstāvjiem rīkos informatīvu tikšanos.

Vairāk par projektu – šeit.

 

Noslēgusies sociālās sfēras platformas “DigiSoc” izstrāde un ieviešana

2026. gada 31. maijā Labklājības ministrija ir pabeigusi Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna projekta labklājības nozares un pašvaldību sociālās sfēras platformas “DigiSoc” izstrādi un ieviešanu atbilstoši investīciju programmas nosacījumam un finansējuma piešķīrumiem. Tas nodrošina digitālo instrumentu savietojamību pašvaldību sociālo dienestu darbības efektivitātes pilnveidošanai un darbības produktivitātes paaugstināšanai, mazinot administratīvo slogu un uzlabojot klientu apkalpošanu.

Projekta ietvaros izstrādātā platforma “DigiSoc” nodrošina pašvaldībām nepieciešamo informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) funkcionalitāti. Tajā arī ir apvienoti visu pašvaldību sociālo pakalpojumi vienotā katalogā, digitāli uzlaboti pašvaldību procesi un koplietošanas pakalpojumi. Pašlaik platformu “DigiSoc” lieto sešu pašvaldību sociālo dienestu darbinieki, bet projekta turprinājumā plānots turpināt paplašināt lietotāju loku, ieviešot platformu visās pašvaldībās un pakāpeniski paplašinot pakalpojumu klāstu.

Atbilstoši Ministru kabineta rīkojumā apstiprinātajam mērķim, ir pilnveidota un ieviesta arī otra informācijas sistēma – Bērnu aizsardzības centra informācijas sistēma, papildinot to ar Bāriņtiesu informācijas sistēmas (BARIS) pārlūka funkcionalitāti. Platforma nodrošināta ar iestādes iekšējo darba un publisko vidi speciālo zināšanu bērnu tiesību aizsardzības jomā kvalificēto speciālistu uzskaitei.

Papildu ir sasniegti arī pārējie projektā paredzētie rādītāji – apstiprināta labklājības nozares IKT mērķa arhitektūra, publicēti atvērti dati par nozares procesiem, pieejams e-pakalpojums Iztikas līdzekļu deklarācijas aizpildīšanai, pieslēgti ārējo resursu datu avoti, t.sk., dokumentu vadības sistēmas.

Par projektu

2024. gada 10. decembrī Labklājības ministrija ir parakstījusi Vienošanos ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru par Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes “Digitālā transformācija” 2.1. reformu un investīciju virziena “Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija” 2.1.2.1.i. investīcijas “Centralizētās platformas un sistēmas” (turpmāk – 2.1.2.1.i. investīcija) nolūka “Pašvaldību pakalpojumu digitālā transformācija un pašvaldību atbalsta procesu modernizācija un centralizācija, t. sk. sadarbībā ar valsts pārvaldes institūcijām” projekta “Labklājības nozares un pašvaldību sociālās sfēras platformas “DigiSoc” izstrāde un ieviešana” īstenošanu.

Kopējais finansējums: 8 300 640 EUR, no kuriem 7 033 587 EUR ir ES Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējums, bet 1 267 053 EUR – valsts budžeta līdzfinansējums PVN izmaksu segšanai.

Īstenošanas laiks: no 2024. gada 10. decembra līdz 2026. gada 31. maijam, kas saskaņā ar Ministru kabineta 2026. gada 5. maija noteikumiem Nr. 242 “Grozījumi Ministru kabineta 2022. gada 14. jūlija noteikumos Nr. 435” tiks pagarināts līdz 2026. gada 31. oktobrim.

Īstenotājs: Labklājības ministrija. Sadarbības partneri: Bērnu aizsardzības centrs, Alūksnes novada pašvaldība, Ādažu novada pašvaldība, Cēsu novada pašvaldība, Jelgavas valstspilsētas pašvaldības iestāde “Jelgavas digitālais centrs”, Jēkabpils novada pašvaldība, Liepājas valstspilsētas pašvaldība, Mārupes novada pašvaldība, Olaines novada pašvaldības aģentūra “Olaines sociālais dienests”, Rīgas valstspilsētas pašvaldība, Ropažu novada pašvaldība, Tukuma novada pašvaldības iestāde “Tukuma novada sociālais dienests”.

Autors: Labklājības ministrija

– šeit.

 

No 2. jūlija uz Jorģa Zemitāna tilta satiksmei atvērs visas braukšanas joslas

, ,

No 2. jūlija Jorģa Zemitāna tiltā autotransporta satiksmei tiks atvērtas visas braukšanas joslas, katrā virzienā 2 braukšanas joslas un 1 sabiedriskā transporta josla, būtiski uzlabojot satiksmes plūsmu vienā no noslogotākajiem Rīgas satiksmes mezgliem.

Lai gan transportlīdzekļu satiksme pa tiltu turpmāk notiks pilnā apjomā, gājēju un velosipēdistu kustība pār tiltu (ietvi un veloceļu) vēl nebūs atļauta, jo turpinās ietvju un veloceļu seguma, tilta margu un stikla aizsargsienu, kā arī tilta savienojumu ar mobilitātes punkta “Zemitāni” kāpnēm, liftiem un eskalatoriem izbūve.

Līdz būvdarbu pabeigšanai gājēju kustība pa Jorģa Zemitāna tiltu saglabājas slēgta. Iedzīvotāji aicināti izmantot blakus esošo dzelzceļa stacijas gājēju tiltu vai sabiedrisko transportu.

Rīgas pašvaldība aicina iedzīvotājus un autovadītājus laikus plānot savus braucienus un ar izpratni izturēties pret pagaidu satiksmes apgrūtinājumiem. Aktuālā informācija par ierobežojumiem būs pieejama riga.lv sadaļā “Satiksmes ierobežojumi”.

Jorģa Zemitāna tilta pārbūves darbi turpinās noslēdzošajā posmā. Projekta kopējās izmaksas ir aptuveni 24,2 miljoni eiro. Projekta mērķis ir ne tikai uzlabot tilta tehnisko stāvokli un drošību, bet arī izveidot mūsdienīgu satiksmes infrastruktūru ar veloceļiem, plašākām ietvēm un pilnīgu vides pieejamību.

Vairāk par projektu – šeit.

 

Izsludināts iepirkums veloinfrastruktūras izbūvei maršrutā Vecāķi–Carnikava

Rīgas pašvaldība ir izsludinājusi iepirkumu 1,781 kilometru garas jaunas veloinfrastruktūras izbūvei maršrutā Vecāķi–Carnikava. Projektā paredzēts Vecāķu apkaimē gar dzelzceļa līniju izbūvēt kopīgus gājēju un veloceļus, uzlabojot drošas un ērtas pārvietošanās iespējas gājējiem un velobraucējiem. Iepirkuma piedāvājumu atvēršana plānota 13. jūlijā.

Projekts ir sadalīts divās būvniecības kārtās.

Pirmajā kārtā paredzēts izbūvēt gājēju un veloceļu no Rīgas administratīvās robežas līdz mobilitātes punktam „Vecāķi”. Šajā posmā tiks izbūvēts 396 metrus garš un 3 metrus plats kopīgs gājēju un veloceļš, kas savienosies ar Carnikavas veloceļu, tādējādi veidojot reģionālu veloceļu tīklu.

Otrajā kārtā paredzēts izbūvēt gājēju un veloceļu no mobilitātes punkta „Vecāķi” līdz Vecāķu prospektam. Šajā 1,385 kilometru garajā posmā paredzēti vairāki infrastruktūras risinājumi atbilstoši teritorijas apstākļiem – lielākajā maršruta daļā tiks izbūvēts 3 metrus plats kopīgs gājēju un veloceļš. Posmā starp dzelzceļa staciju un Mangaļu prospektu aptuveni 330 metru garumā tiks izbūvēta 4 metrus plata kopīga gājēju un veloinfrastruktūra, kas kalpos arī autotransporta kustībai un autostāvvietas izmantošanai. Savukārt 60 metru garā posmā paredzēta dalīta infrastruktūra – 2,5 metrus plata gājēju josla un 3 metrus plats veloceļš.

Būvdarbu līgumu plānots noslēgt augustā, pēc kā tiks uzsākti būvdarbi, ar nosacījumu, ja iepirkuma process noritēs bez apstrīdēšanas.

Projekta faktiskās izmaksas būs zināmas pēc iepirkuma noslēguma.

 

Dienvidu tilta 4. kārtas posmā virs Vienības gatves notiks pārvada slodzes pārbaudes

Rīgā turpinās Dienvidu tilta ceturtās kārtas būvniecība, un piektdien, 26. jūnijā, jaunizbūvētajā pārvada posmā virs Vienības gatves tiks veiktas konstrukciju slogošanas pārbaudes. Tās ļaus novērtēt pārvada nestspēju un konstrukciju darbību reālas slodzes apstākļos, vienlaikus apliecinot būves atbilstību projektā noteiktajām prasībām.

Dienvidu tilta ceturtā kārta ir viens no nozīmīgākajiem transporta infrastruktūras projektiem Rīgā, kas uzlabos satiksmes plūsmu starp Ķengaragu, Katlakalnu un Ziepniekkalnu, vienlaikus mazinot transporta slodzi pilsētas centrā un dzīvojamajās apkaimēs.

Pārvada pārbaudes ar slodzi ir viens no atbildīgākajiem būvniecības procesa posmiem. To laikā uz konstrukcijas tiek izvietota speciāla slodze, lai pārbaudītu pārvada nestspēju un konstrukciju darbību dažādu slodžu ietekmē. Vienlaikus inženieri veic precīzus mērījumus un analizē konstrukcijas deformācijas, salīdzinot iegūtos rezultātus ar projektā paredzētajiem rādītājiem. Pārbaudes rezultāti ļaus pārliecināties, ka pārvads pilnībā atbilst drošības un kvalitātes prasībām, kā arī ir gatavs nākamajiem būvniecības posmiem.

Patlaban Dienvidu tilta ceturtās kārtas projekta otrajā posmā – no Vienības gatves līdz Valdeķu ielai – būvdarbu progress sasniedzis aptuveni 65%. Objektā turpinās aktīvi būvkonstrukciju darbi, tostarp betonēšana, stiegrošana un pārvada laidumu spriegošana.

Līdz šim pārvadam izbūvēti visi 40 starpbalsti, kopumā izmantojot 3765 kubikmetrus betona, kā arī pabeigta vairāk nekā 90 % gala balstu konstrukciju izbūve. Betonēšanas darbi pilnībā pabeigti 40 no 42 pārvada laidumiem.

Projekta ietvaros tiek izbūvēta 3,5 kilometrus gara pamatbrauktuve ar divām brauktuvēm un divām braukšanas joslām. Katras joslas platums paredzēts 3,5 metri, savukārt kopējais pamatbrauktuves platums sasniegs astoņus metrus. Papildus tiek izbūvēti 6,79 kilometri pievedceļu un rampu, kā arī gājēju infrastruktūra ar ietvēm divu līdz trīs metru platumā. Kopējā ielu un ietvju apbūves platība sasniegs 133 000 kvadrātmetru, bet vairāk nekā 100 000 kvadrātmetru teritorijas tiks saglabātas un labiekārtotas kā zaļās zonas.

Projekta ietvaros tiek izbūvēti jauni pārvadi, rotācijas apļi, tuneļi un drošāki krustojumi, nodrošinot efektīvāku satiksmes plūsmu starp nozīmīgiem transporta mezgliem. Jaunā infrastruktūra būs daļa no Eiropas transporta tīkla (TEN-T), veicinot mobilitāti un uzlabojot piekļuvi rūpnieciskajām teritorijām un ostai.

No projekta ieguvēji būs arī apkārtējo apkaimju iedzīvotāji. Samazināsies satiksmes intensitāte dzīvojamajos rajonos, tostarp Ziepniekkalnā un Vienības gatves apkārtnē, tiks izbūvēta jauna gājēju un velobraucēju infrastruktūra, uzlabots apgaismojums un sakārtoti inženiertīkli. Vienlaikus projekta ietvaros paredzēta arī plaša teritorijas apzaļumošana, iestādot tūkstošiem koku, krūmu un citu augu.

Ņemot vērā būvdarbu intensitāti un projekta pāreju nākamajos izbūves posmos, tuvākajā laikā atsevišķās būvdarbu zonās būs nepieciešamas satiksmes organizācijas izmaiņas. Par plānotajiem satiksmes ierobežojumiem, to ietekmi uz transporta kustību Rīgas pašvaldība informēs atsevišķi.

Projekta pilnais nosaukums ir “Jāņa Čakstes gatves izbūve” un tas ir sadalīts divās kārtās – Jāņa Čakstes gatves izbūve no Valdeķu ielas līdz Ziepniekkalna ielai (1. kārta), kurā darbus veic pilnsabiedrība “DTTB”, kuru veido ceļu būves firma SIA “Binders” un SIA “Tilts”, un Jāņa Čakstes gatves izbūve no Vienības gatves līdz Valdeķu ielai (2. kārta), kurā darbus veic SIA “ACBR”.

Abus projekta posmus plānots atvērt satiksmei 2027. gada pirmajā ceturksnī.

Projekta kopējās izmaksas ir 122 732 478,67 eiro (ieskaitot PVN), no kuriem 60 185 896 eiro veido Kohēzijas fonda līdzfinansējums, bet 62 546 582,67 eiro – Rīgas pašvaldības finansējums.

 

 

Armērijas ielā uzlabos piekļuvi dzelzceļa pārejai un izbūvēs jaunu apgaismojumu

Lai uzlabotu satiksmes drošību un vides pieejamību, tuvākajā laikā tiks sākti būvdarbi Armērijas ielā, kuru laikā izbūvēs gājēju pieejas dzelzceļa pārejai, savienojot Armērijas ielu un Anšlava Eglīša ielu, kā arī ierīkos jaunu ielu apgaismojumu.

Projekta mērķis

Nodrošināt drošu, ērtu un pieejamu pārvietošanos gājējiem pāri dzelzceļam, uzlabojot mobilitātes iespējas apkārtnes iedzīvotājiem. Īpašs uzsvars likts uz vides pieejamības risinājumiem, kas atvieglos pārvietošanos senioriem, vecākiem ar bērnu ratiņiem un cilvēkiem ar kustību traucējumiem.

Veicamie darbi

Projekta ietvaros izbūvēs trīs metrus platas gājēju pieejas ar betona bruģakmens segumu, kā arī veiks Armērijas ielas un Anšlava Eglīša ielas posmu pārbūvi, izbūvējot jaunu asfaltbetona segumu un sakārtojot piegulošo infrastruktūru. Tāpat paredzēta zaļo zonu atjaunošana pēc būvdarbu pabeigšanas.

Lai nodrošinātu drošu dzelzceļa šķērsošanu, pie pārejas tiks uzstādīti gājēju kustību regulējoši norobežojumi jeb tā sauktie “labirinti”, kas izbūvēti atbilstoši VAS “Latvijas dzelzceļš” tehniskajām prasībām. Papildus paredzēta arī aizsargžogu izbūve abās dzelzceļa pusēs.

 Būvdarbu laikā tiks izbūvēta un atjaunota ārējās elektroapgādes un ielu apgaismojuma infrastruktūra. Darbi ietvers kabeļu tīklu izbūvi, apgaismojuma balstu un elektroapgādes sadalņu uzstādīšanu, zemējuma sistēmu ierīkošanu, kā arī apgaismojuma sistēmas pieslēgšanu un nodošanu ekspluatācijā.

Plānotais būvdarbu ilgums ir četri mēneši.

Būvdarbus veiks SIA “BRICON”, būvuzraudzību nodrošinās SIA “Somniar”, savukārt projektētājs SIA “BM-projekts” projekta īstenošanas laikā veiks autoruzraudzību.

 

Izsludināts metu konkurss Esplanādes parka attīstībai un vēsturisko vērtību saglabāšanai

Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments izsludinājis metu konkursu, lai iegūtu mūsdienīgu un ilgtspējīgu redzējumu Esplanādes parka attīstībai un vēsturisko vērtību saglabāšanai. Vienlaikus pašvaldība šogad plāno sākt darbus, lai sakārtotu bīstamākos gājēju celiņus.

Esplanāde ir viena no nozīmīgākajām Rīgas vēsturiskā centra bulvāru loka zaļajām publiskajām ārtelpām, kuras attīstībai nepieciešams vienots redzējums visa parka mērogā. Parks ir reģiona nozīmes arhitektūras piemineklis “Esplanāde” un atrodas valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa “Rīgas pilsētas vēsturiskais centrs”, kā arī UNESCO Pasaules mantojuma vietas teritorijā.

Līdz šim parka uzturēšanā veiktas atsevišķas un fragmentāras aktivitātes, tomēr šie uzlabojumi īstenoti bez vienotas attīstības vīzijas. Parkā joprojām ir bīstami gājēju celiņi, nolietojušās iekārtas kā arī atsevišķās vietās nepieciešama apstādījumu atjaunošana un kopšanas risinājumu pilnveide. Turklāt, ņemot vērā parka vēsturisko nozīmi, pašvaldībai nepieciešams skaidrs ilgtermiņa redzējums tā attīstībai un metu konkurss ļaus turpmākos pašvaldības ieguldījumus parkā plānot secīgi un mērķtiecīgi, lai atsevišķi uzlabojumi veidotu vienotu un kvalitatīvu parka attīstību.

Metu konkurss tiek rīkots, lai atklātā radošā sacensībā starp arhitektiem un projektētājiem atrastu labāko risinājumu un kompetentākos autorus, kuri izstrādātu ainaviski, arhitektoniski un mākslinieciski augstvērtīgu, kā arī ekonomiski pamatotu publiskās ārtelpas dizaina vīziju. Taču, ņemot vērā, ka metu konkursa, projektēšanas un būvdarbu sagatavošanas process ir pakāpenisks, drošības uzlabošanai jau šogad parkā plānots atjaunot bīstamākos gājēju celiņus.

“Pilsētai ir nepieciešama skaidra vīzija par Esplanādes parka attīstību un uzturēšanu, jo tā ir centrālā Rīgas vieta, kuru ik dienu apmeklē tūkstošiem iedzīvotāju un tūristu. Metu konkurss ļaus iegūt profesionāļu izstrādātu risinājumu, kas nodrošinās mūsdienīgu parka vidi, vienlaikus saglabājot tā vēsturisko vērtību. Taču, ņemot vērā, ka parkā visa gada garumā notiek publiski pasākumi, jau šogad plānots sakārtot bīstamos gājēju celiņus un nomainīt segumu, kur tas nepieciešams. Izvērtējām, ka šos darbus iespējams veikt bez apjomīgiem būvdarbiem un bez būtiskas ietekmes uz vēsturisko mantojumu, jo drošības uzlabošana ir neatliekama,”

skaidro Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Edgars Bergholcs.

Metu konkursa dalībniekiem jāpanāk līdzsvars starp parka vēsturiskajām vērtībām un mūsdienu vajadzībām, jo parks ir daudzfunkcionāla publiskā telpa, kur visa gada garumā notiek dažādi pasākumi. Pretendentiem jāparedz, ka darbi tiks īstenoti pa kārtām, sākot ar prioritāri nepieciešamo infrastruktūru – elektroapgādes pieslēgumu, labierīcības, drošiem un ērtiem gājēju celiņiem, kā arī bērnu rotaļu laukumu.

Konkursa dalībniekiem jāsniedz redzējums par Raiņa laukuma attīstību, piedāvājot tam mūsdienīgu un daudzfunkcionālu risinājumu, kafejnīcas paviljona, dārznieka mājas un saimniecības zonas dizaina priekšlikumi. Kā arī piedāvājumos jāparedz risinājumi dažāda mēroga pasākumu norisei, apmeklētāju plūsmu organizēšanai un tehniskā nodrošinājuma integrēšanai, un jāizstrādā pieeja esošo ainavisko un kultūrvēsturisko vērtību aizsardzībai publisku pasākumu laikā. Dalībniekiem jāsniedz arī priekšlikumi par iespējam veicināt aktīvās atpūtas iespējas jauniešiem un risinājumi gājēju un velobraucēju plūsmu savstarpējo konfliktu mazināšanai.

Metu konkursa izsludināšanai jau veikti sagatavošanās darbi: veikta parka vēsturiskā izpēte, organizētas sabiedrības iesaistes aktivitātes, kā arī notikušas tikšanās ar ekspertiem un apkārtējo īpašumu pārstāvjiem, tostarp ar Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi un Latvijas Nacionālo mākslas muzeju.

Metu konkursā aicinātas piedalīties starpdisciplināras komandas, ar pieredzi publiskās ārtelpas projektēšanā, kurās pārstāvētas ainavu arhitektūras, arhitektūras, dizaina, pasākumu organizēšanas un būvniecības nozares.

Konkursa balvu fonds ir 26 500 eiro (ar nodokļu nomaksu).

Piedāvājumi jāiesniedz līdz 2026. gada 15. oktobrim.

Lēmumu par konkursa rezultātiem paredzēts pieņemt astoņu nedēļu laikā pēc meta piedāvājumu iesniegšanas termiņa beigām.

Plašāka informācija par metu konkursu „Esplanādes parka attīstība un tā vēsturisko vērtību saglabāšana” pieejama Elektronisko iepirkumu sistēmā – ŠEIT.

Vairāk par Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta projektu –ŠEIT.