Arhīvs birkai: Centrs

Naktī no 13. uz 14. jūniju no pagaidu novietnes pie iebrauktuves Rīgas starptautiskajā autoostā uz pastāvīgo atrašanās vietu Ģenerāļa Radziņa krastmalā tika pārvietots un iestādīts autoostas sarkanais ozols. Pārstādīšanas darbus veica pilnsabiedrība “RBBL” kopā ar uzņēmumu “LABIE KOKI” projekta “Rail Baltica” integrēšanai Rīgas centra infrastruktūrā ietvaros.

“Ozola pārvietošana ir tehniski sarežģīta operācija, kas ilga deviņas stundas. Pārvietojamais koks ar metāla palīgkonstrukcijām sver aptuveni 40 tonnas. Sākumā ozols ar celtni tas tika uzlikts uz treilera, pārvietots 150 metrus pa Maskavas ielu un pēc tam iecelts tā turpmākajā atrašanās vietā. Lai koku varētu pārvietot, uz laiku tika demontēti tramvaja kontakttīkli. Viens no lielākajiem izaicinājumiem bija vajadzība pārstādīt koku ar zaļu lapotni. Lai ozols iejustos jaunajā vietā, arī turpmākos trīs gadus tam būs jāpievērš pastiprināta uzmanība,”

skaidro “LABIE KOKI” vadītājs, koku eksperts Edgars Neilands.

“Lai ozola pārvietošana naktī plānotajā laika posmā noritētu bez sarežģījumiem, būvnieki, sadarbībā ar vairākiem atbildīgajiem pilsētas dienestiem, jau 5. jūnijā uzsāka sagatavošanās darbus. Tika atbrīvots koka pārvietošanas koridors – pārlikti tramvaju kontakttīkli, nolīmeņoti vai noņemti traucējošie balsti, pazeminātas atsevišķas apakšzemes komunikācijas. Tas bija daudzu dienestu, uzņēmumu kopdarbs, izvērtējot visus iespējamos traucējošos faktorus un riskus ozola pārvietošanas ceļā,”

skaidro pilnsabiedrības “RBBL” projekta vadītājs Armands Vēveris.

Kā noritēja sarkanā ozola pārstādīšana video pieejams šeit: https://failiem.lv/u/j434mgvfa

Rīgas autoostas sarkanais ozols ir dendroloģiski vērtīgs un Latvijā salīdzinoši reti sastopams koks, kas tika iestādīts 1964. gadā, kad tika būvēta autoosta. Ozols pilnveido ainavu Rīgas vēsturiskajā centrā, autoostas kontekstā tam ir svarīga emocionāla un vēsturiska vērtība. “Rail Baltica” izbūves dēļ 2020. gada janvārī koks tika pārvietots uz pagaidu atrašanās vietu. Šajā laikā par koku gādāja Rīgas autoostas komanda, kas nodrošināja regulāru koka laistīšanu.

Jau iepriekš ziņots, ka februārī tika uzsākti būvdarbi Eiropas nozīmes dzelzceļa infrastruktūras projekta “Rail Baltica” integrēšanai Rīgas centra infrastruktūrā. Lai nodrošinātu drošu un ērtu satiksmi Centrālās stacijas apkārtnē, līdz gada beigām tiks pārbūvēti krustojumi un izbūvēta mūsdienīga gājēju, velobraucēju un sabiedriskā transporta infrastruktūra.

Rīgas Filharmonijas arhitektūras konkursa otrajai kārtai izvirzīti seši meti.

Līdz konkursa otrās kārtas rezultātu paziņošanai tiek saglabāta konkursa dalībnieku anonimitāte.

Otrajai kārtai izvirzītie meti:

  • 9_RIG19900504
  • 17_EKADEFT
  • 18_M0L7Y21T0L8
  • 21_RCFNIL4
  • 34_Baltic Shine
  • 37_TAKE FIVE

Vizualizācijas skatāmas šeit: https://bit.ly/43TcBcL.
Konkursa žūrijas ziņojums skatāms šeit:  https://rf.metukonkurss.lv/zurijas-zinojums/

Papildināti meti konkursa otrajā kārtā būs jāiesniedz 18 nedēļu laikā pēc uzaicinājuma saņemšanas. Konkursa otrās kārtas rezultātus – trīs godalgotās vietas – paziņos šī gada beigās.
Visus konkursam iesniegtos 38 metus ir iespējams apskatīt Rīgas Kongresu namā no 12. līdz 16. jūnijam no plkst. 10.00 līdz 16.00. Konkursa darbi ir izvietoti trijos Rīgas Kongresu nama stāvos.

Trešdien, 31. maijā Rīgas dome pieņēma lēmumu pašvaldībā veidot jauniešu kopienas centru. Centrs darbību sāks šī gada 1. jūlijā. Trīs gadu garumā kopienas centra darbību nodrošinās biedrība “Resiliences centrs”. Kopienas centrs paredz efektīvāku darbību sabiedriskā labuma nolūkos un sabiedrības iesaisti.

Kopienas centru veido, balstoties uz dienas centru pieredzi un attīstītajām idejām, kā arī efektīvāk izmantojot to materiāli tehniskos resursus.

Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas vadītājs Viesturs Kleinbergs norāda: “Nav viegla vai ļoti ātra risinājuma ielu un riska jauniešu atbalstam pilsētā, taču Rīgai jau ir vairāki instrumenti un sociālie pakalpojumi, kuri darbojas. Mūsu kā pašvaldības uzdevums ir stiprināt šos pakalpojumu sniedzējus, lai turpinātu meklēt ceļu pie jauniešiem un rastu atbildi – kā varam palīdzēt, lai mazinātu gan vardarbību, gan atkarību raisošo vielu lietošanu un citus jauniešiem nozīmīgus jautājumus. Mēs ļoti ceram, ka jaunā pakalpojuma ietvarā mēs varēsim ne tikai iegūt jauniešu uzticību un palīdzēt kritiskos brīžos, bet arī veidot sadarbību un meklēt risinājumus izaicinājumiem kopā”.

Iecerēts, ka jauniešu kopienas centrs nodrošinās aptuveni 50 individuālas konsultācijas vairāk kā 20 klientiem mēnesī, kā arī ik dienu pasniegs divas nodarbības grupām – vienu bērniem un vienu pilngadīgām personām. Centrā atradīsies brīvā laika telpa, kura būs atvērta no plkst. 9.30 līdz plkst. 21.30. Pirmajā dienas daļā, līdz plkst. 16.00, brīvā laika telpa galvenokārt uzņems pilngadīgos apmeklētājus, bet pēc plkst. 16.00 – bērnus un jauniešus. Iecerēts, ka reizi mēnesī biedrība organizēs pasākumus ārpus kopienas centra telpām, piemēram, ekskursijas, sporta pasākumus un citas aktivitātes. Kopienas centrs reizi pusgadā pašvaldībai sniegs informāciju par kopienas vajadzībām un idejām.

Kopienas centrs atradīsies Avotu ielā 31 k-1, kur līdz šim atradies dienas centra “Ābeļzars”. Rīgā ikvienai personai, kura izteikusi vēlēšanos darboties kopienas centrā, ir tiesības saņemt centra pakalpojumu. Centra darbības nodrošināšanai pašvaldības budžetā paredzēta ikmēneša dotācija 9457 eiro apmērā.

Kā partneris kopienas centra veidošanā un tā darbības nodrošināšanā ir izvēlēta biedrība “Resiliences centrs”. Biedrība tika izvēlēta, balstoties līdzšinējā sadarbības pieredzē ar pašvaldību. Kopš 2019. gada decembra biedrība pašvaldībai sniedz sociālās rehabilitācijas pakalpojumus jauniešiem un bērniem ar uzvedības traucējumiem.

Plānojot Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritoriju, 16., 18. un 23. maijā notiks Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta (PAD) organizētas publiskās diskusijas par vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības stratēģiskajām nostādnēm. Interesenti ir aicināti sekot ekspertu prezentācijai tiešsaistē.

Diskusijas tiek organizētas, uzsākot jaunu Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas (RVC un tā AZ) teritorijas plānošanas procesu. Lēmumu par tā uzsākšanu Rīgas dome pieņēma aizvadītā gada decembrī. Šobrīd SIA “Grupa93” PAD uzdevumā veic pētījumu “Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas plānojuma izvērtēšana turpmāko plānošanas uzdevumu definēšanai”. Tā ietvaros šī gada martā un aprīlī profesionālā vidē notika sarunas ar ekspertiem un iesaistīto institūciju pārstāvjiem, lai noskaidrotu viedokli par pozitīvajiem, kā arī konfliktējošajiem un attīstību kavējošajiem aspektiem spēkā esošā RVC AZ teritorijas plānojuma ieviešanas laikā.

Lai iepazīstinātu ieinteresētās puses ar pētījuma atziņām, RD PAD organizē trīs publiskas diskusijas, kurās piedalīsies ieinteresēto nozaru un organizāciju pārstāvji, Rīgas domes deputāti, pašvaldības institūcijas un atbildīgie departamenti:

16. maijā plkst. 15.00 – Transports un publiskā ārtelpa;
18. maijā plkst. 15.00 – Mājoklis un pakalpojumi;
23. maijā plkst. 15.00 – Kultūrvēsturiskais mantojums.

Katras diskusijas ievaddaļā SIA “Grupa93” informēs par pētījuma secinājumiem. Pēc tam pasākuma dalībnieki jauktās darba grupās tiks aicināti sagatavot kopīgu redzējumu par to, kādu redz pilsētas centru nākotnē, kas ir attīstības prioritātes un kas ir jāmaina līdzšinējā praksē.

Prezentācijai varēs sekot līdzi ikviens interesents:

  • Rīgas domes PAD tīmekļvietnē www.rdpad.lv,
  • kā arī pašvaldības Facebook kontā – “Rīga attīstās”. Tiešsaiste darba grupu norisēs netiks nodrošināta.

Jauna plānošanas dokumenta izstrāde ir nepieciešama, lai Rīgas vēsturiskajā centrā iedzīvinātu mūsdienīgas un ilgtspējīgas mobilitātes un publiskās ārtelpas, kā arī veicinātu kvalitatīvas apbūves attīstību. Mērķis ir padarīt pilsētas centru par pievilcīgu dzīves un darba vidi.  Tas panākams, saglabājot un aizsargājot kultūrvēsturiskās vērtības, ir jāveicina aktīvas un dzīvīgas pilsētvides attīstība, nostiprinot mājokļa funkciju un veicinot pakalpojumu un infrastruktūras pieejamību un daudzveidību. Nepieciešams arī telpiski nostiprināt stratēģiskos mobilitātes principus pilsētas centrālajā daļā, kur gājēju, velosipēdistu un sabiedriskā transporta pārvietošanās ir prioritāra attiecībā pret privāto autotransportu. Tāpat jāveicina kvalitatīvas ārtelpas un apstādījumu struktūras attīstība, pilnveidojot nosacījumus labiekārtotu publikās ārtelpas un apstādījumu teritoriju tīklojuma veidošanai un nostiprināšanai, ietverot ūdensmalas, laukumus, skvērus, parkus un citas teritorijas.

Sestdien, 13. maijā, plkst. 13.00 AUGam ēdiena svētku laikā Vidzemes tirgus Piena paviljonā norisināsies Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta un SIA “Rīgas nami” organizētā tikšanās ar iedzīvotājiem, kurā tiks prezentēta Vidzemes tirgus stratēģiskā vīzija un tuvākās iedzīvināšanas aktivitātes, kā arī uzklausīti iedzīvotāju viedokļi.

Lai meklētu risinājumus vairākiem tirgus teritorijas izaicinājumiem, šobrīd norisinās Vidzemes tirgus attīstības koncepcijas izstrāde. Kamēr tiek izstrādāti attīstības koncepcijas scenāriji, kas paredz meklēt labākos risinājumus, kā atgriezt Vidzemes tirgus ekonomiskās funkcijas, šobrīd noslēdzies pirmais posms tirgus vēsturiskā un mūsdienu konteksta, infrastruktūras izpētes un iedzīvotāju viedokļu apkopošanā. Ņemot vērā šo informāciju, sagatavota tirgus stratēģiskā attīstības vīzija – mūsdienīgi un atbildīgi attīstības mērķi, vērtības, prioritātes, rīcības virzieni un darbības standarti, kam būtu jābūt nemainīgiem pie jebkura tirgus attīstības scenārija.

13. maija apspriedes laikā norisināsies vairāku prezentāciju cikls. Tā laikā Pilsētas attīstības departamenta pārstāvji atklās Vidzemes tirgus stratēģiskās vīzijas būtību un dos iespēju klātesošajiem uzdot jautājumus un piedalīties tās stiprināšanā. Tikmēr SIA “Rīgas nami” pārstāvji prezentēs šovasar plānotās dzīvināšanas aktivitātes, kā arī aktuālās pārmaiņas Vidzemes tirgū tuvākajos gados.

Pasākumā aicināts piedalīties ikviens interesents.

Rīgas Filharmonijas metu konkursa pirmajā kārtā, kas noslēdzās 10. maijā, iesniegti 38 meti no Eiropas un Āzijas valstīm. Konkursa pirmajā kārtā plānots izvēlēties sešus metus, aicinot to autorus piedalīties konkursa otrajā kārtā. Līdz konkursa otrās kārtas rezultātu paziņošanai tiek saglabāta konkursa dalībnieku anonimitāte. Meti otrajā kārtā būs jāiesniedz 18 nedēļu laikā pēc uzaicinājuma saņemšanas.

“Esmu gandarīts par Latvijas un pasaules arhitektu interesi un iesaistīšanos Rīgas Filharmonijas metu konkursā. Koncertzāles tapšanas procesā šobrīd ir skaidri iezīmēta ceļa karte, un pirmais posms – metu konkursa pirmā kārta – tuvojas noslēgumam. Allaž esmu uzsvēris, ka koncertzāle ir viena no manām visaugstākajām prioritātēm. Klusums, kas pēdējos mēnešos nereti tika pieminēts koncertzāles projekta attīstības projektā, ir tikai šķietams – notiek aktīvs visu iesaistīto pušu darbs, lai jau šogad mēs iegūtu konkursa uzvarētāju. Akustika, funkcionalitāte un ēkas arhitektoniskais veidols ir būtiski faktori koncertzāles tapšanā.”

Kultūras ministrs Nauris Puntulis

“Esam vēl vienu soli tuvāk tam, lai Rīgā taptu augsta līmeņa akustiskā koncertzāle! Esmu gandarīts, ka par Rīgas Filharmonijas metu konkursu ir bijusi ļoti liela interese, par ko liecina arī ievērojamais skaits starptautisko pieteikumu. Tagad, izvēloties augstvērtīgākos piedāvājumus, nozīmīgs darbs būs jāveic konkursa žūrijai, kurā darbojas izcili savu jomu profesionāļi.”

Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis

15. maijā vērtēšanas darbu sāks konkursa tehniskās komisijas locekļi, un katrs vērtēs kādu konkrētu jomu (satiksmes organizācija, atbilstība konkursa programmai, atbilstība normatīvajam regulējumam, akustika, ainavu arhitektūra, pilsētplānošana, vēsturiskā mantojuma saglabāšana).

No 8. līdz 10. jūnijam metus vērtēs starptautiskā metu konkursa žūrija, kurā ietilpst:

  • Pēteris Ratas, arhitekts, Rīgas pilsētas arhitektu dienesta vadītājs;
  • Juris Dambis, arhitekts, Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes vadītājs, Nacionālās arhitektūras padomes loceklis;
  • Liene Griezīte, arhitekte, Latvijas Arhitektu savienības pārstāve;
  • Indra Purs, ainavu arhitekte, Latvijas Ainavu arhitektu asociācijas valdes locekle;
  • Guntars Ķirsis, VSIA “Latvijas Koncerti” valdes loceklis;
  • Rolandas Palekas, arhitekts, Lietuvas Arhitektu savienības pārstāvis;
  • Katrin Koov, arhitekte, Igaunijas Arhitektu savienības pārstāve;
  • Deivids Kuks (David Cook), arhitekts, Vācijas Arhitektu asociācijas BDA biedrs, RIBA pārstāvis;
  • Aivar Mäe, diriģents, menedžeris, Igaunija;
  • Indra Lūkina, Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra direktore;
  • Gatis Didrihsons  – žūrijas komisijas priekšsēdētājs, arhitekts, Latvijas Arhitektu savienības padomes loceklis, Nacionālās arhitektūras padomes loceklis, Kultūras ministrijas nozīmētais pārstāvis.

No 11. līdz 16. jūnijam Rīgas Kongresu nama telpās mediju pārstāvjiem, studentiem un citiem interesentiem būs iespēja apskatīt visus konkursam iesniegtos metus, iepriekš vienojoties par apskates laiku (par šo informēsim papildus).

Kopējais atlīdzības apmērs par dalību konkursa otrajā kārtā ir 240 000 eiro,  respektīvi, 30 000 eiro katram no sešu  metu iesniedzējiem. Ja konkursa otrajā kārtā iesniegt metus tiek uzaicināti mazāk nekā seši dalībnieki, žūrijas komisijai ir tiesības kopējo paredzēto atlīdzības apmēru sadalīt otrās kārtas konkursa dalībniekiem vienlīdzīgās daļās.

Savukārt konkursa otrās kārtas godalgu fonds ir 60 000eiro:

  • 1.vietas (uzvarētāja) godalga ir 30 000 eiro; 
  • 2. vietas godalga  – 20 000  eiro;
  • 3. vietas godalga 10 000 eiro.

Rīgas Filharmonija būs pastāvīgā Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra, Latvijas Radio kora un Latvijas Radio bigbenda, kā arī VSIA “Latvijas Koncerti” mājvieta. 

Maksimālā līguma summa, ko Rīgas dome ir paredzējusi Rīgas Filharmonijas projektēšanai un   autoruzraudzībai (neieskaitot būvuzraudzības izmaksas), ir 3 511 209 eiro. Plānots, ka līgumu par projektēšanu un autoruzraudzību noslēgs 2023. gada nogalē.

13. maijā laikā no plkst. 19:00 līdz 01:00 muzejs “Rīgas Jūgendstila centrs” aicina izbaudīt 20. gs. sākuma gaisotni, apskatot jūgendstila interjeru un izbaudot klaviermūziku viesistabā. Īpašā kino seansā ik katrs varēs iepazīt skaistākās Eiropas jūgendstila pilsētas filmā “Jūgendstils un sabiedrība”.

Šogad Muzeju nakts viesus aicinās ienāk muzejā no Alberta ielas puses caur pavasara meiju un ziedu vārtiem un doties uz multimediju zāli, kur tos gaidīs Muzeju nakts īpašais kino seanss – starptautiskā jūgendstila pilsētu tīkla Reseau Art Nouveau Network (RANN filmas “Jūgendstils un sabiedrība” demonstrējums. Filmā vēsturiskie video kadri no Eiropas pilsētām Glāzgovas, Briseles, Ļjubļanas, Alesundas un citām pilsētām mijas ar izzinošu vēstījumu par sabiedrības un jūgendstila attīstību 20. gadsimta sākumā. Zīmīgi, ka filma tapusi 2008. gadā, kad Rīga kļuva par asociācijas Reseau Art Nouveau Network pilntiesīgu dalībnieci un rāda mūsu galvaspilsētas jūgendstila kultūrvēsturisko mantojumu līdzās citām Eiropas pilsētām.

Starptautiskā Eiropas Muzeju nakts allaž pulcē daudz interesentu un arī šogad būs iespēja izbaudīt jau par tradīciju kļuvušās tematiskās Muzeju nakts ekskursijas gida pavadībā. Viesi aicināti apskatīt arhitekta K. Pēkšēna dzīvoklī iekārtoto interjera ekspozīciju, izbaudīt viesmīlīgu maija vakara gaisotni un ieklausīties klaviermūzikas skaņās. Uz vēsturiskām, Rīgā tapušām klavierēm muzicēs Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas profesors, pianists Aldis Liepiņš. Skanēs komponistu Emīla Dārziņa, Alfrēda Kalniņa, Edvarda Grīga, Ferenca Lista, Otorino Respīgi, Friderika Šopēna un citu komponistu skaņdarbi.

Pasākuma dalībniekiem būs iespēja ielūkoties arī aktuālajās izstādēs: vēsturiskajiem jūgendstila interjeriem veltītajā izstādē “Flīzes” ar paraugiem no muzeja “Rīgas Jūgendstila centrs” un “Arhitektoniskās izpētes grupas” kolekcijām” un mākslinieces Irinas Ošlejas (1966 – 2021) darbu izstādē “Pamosties sapnī”, kur līdzās citiem darbiem aplūkojama glezna “Balle” no Marka Rotko Daugavpils Mākslas centra kolekcijas.

Muzeju naktī 2023. gada 13. maijā muzejs “Rīgas Jūgendstila centrs” atvērts no plkst. 19.00 līdz plkst. 01.00 un ieeja būs bez maksas. Adrese: Alberta 12, Rīga (ieeja no Alberta ielas).

Papildu informācija: Iveta Sproģe, Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības muzeja “Rīgas Jūgendstila centrs” projektu vadītāja. E-pasts: [email protected]

Svētdien, 14. maijā RKTMC “Mazā ģilde” Lielajā zālē plkst. 17:00 gaidīsim ģimenes ar bērniem uz sirsnīgu BikiGRUPAS koncertu “BikiKONCERTS: dziesmas bērniem un vecākiem. Veltījums Mātes dienā”.

Kas ir BikiGRUPA? Tie ir pieci jauni un talantīgi mūziķi – Matīss Circenis (balss, klavieres, ģitāra), Mārtiņš Kokars (sitaminstrumenti, basģitāra), Agnese Malnača (balss, flauta), Marta Smilga (balss, basģitāra, vijole) un Patriks Stepe (balss, klavieres, saksofons).

Kopā ar dzejnieci Inesi Zanderi un BikiGRUPU jums būs iespēja dzirdēt bērniem un vecākiem jau iemīļotas un zināmas dziesmas – “Kartupeli, kartupeli” (Jānis Sildegs, Vitauta Ļūdēna vārdi), “Zaķīšu pirtiņa” (Imants Kalniņš, Viļa Plūdona vārdi), “Saulīte ar zobiem” (Valters Kaminskis, Mara Čaklā vārdi), kā arī BikiGRUPAS tieši šim koncertam veidotas jaunas oriģināldziesmas.

Bikibuks piedzima 2012. gadā izdevniecībā “Liels un mazs”. Viņa mamma – idejas autore māksliniece Rūta Briede kopā ar dzejas izlases sastādītāju Inesi Zanderi deva viņam vārdu, bet grāmatu dizainers Artis Briedis, veidojot sērijas logo, radīja īsto izskatu: Bikibuks ir mazs ragainis, kas līdzinās atvērtai grāmatiņai. Atrast šo vārdu palīdzēja Jāņa Baltvilka dzejolis “Biki-buki”, kas kļuva par pašu pirmo sērijas izdevumu.

Sērijā “Bikibuks” dzejoļi, ko daudzi vecāki un vecvecāki iemīļoja savā bērnībā, nāk pie šodienas bērniem mūsdienīgā vizuālā veidolā, saglabājot cieņu gan pret pārbaudītām vērtībām, gan moderno. Ar tādu pašu misiju koncertdarbību uzsākusi BikiGRUPA.

Ieeja koncertā bez maksas.

Koncertu ar Rīgas domes atbalstu rīko RKTMC “Mazā ģilde”. Ar Mātes dienai veltītu pasākumu programmu var iepazīties šeit.

Lai iegūtu pārdomātus, ainaviski, arhitektoniski un mākslinieciski augstvērtīgus risinājumus pilsētvides sakārtošanā, metu konkurss par Teātra laukuma atjaunošanas risinājumiem un Aspazijas pieminekļa izveidi pagarināts līdz 14. jūnijam.

«Teātra laukumā autostāvvietu aizstājām ar atpūtas vietu pilsētniekiem un Rīgas viesiem. Tagad turpinām šo transformāciju, veicot papildu labiekārtošanu laukumā, kā arī paredzot, ka šeit būs piemineklis izcilajai latviešu dzejniecei un sabiedriskajai darbiniecei Aspazijai. Aicinu profesionāļus piedalīties metu konkursā — mērķis ir cilvēkiem ērts un patīkams laukums, kuru papildina mākslinieciski augstvērtīgs vides objekts,»

uzsver Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis.

«Ar vārdu «piemineklis» šajā metu konkursā vispārīgi apzīmēts vides objekts, kas var tikt veidots, izmantojot visdažādākos medijus — gan tradicionālus tēlniecības materiālus, gan mūsdienu tehnoloģijas, gan abu iepriekš minēto paņēmienu kombinācijas. Līdz ar Aspazijas pieminekļa izveidošanu iecerēts Teātra laukumā izveidot mūsdienīgu un pievilcīgu publisko ārtelpu,»

skaidro Pilsētas galvenā dizainere, žūrijas komisijas vadītāja Evelīna Ozola.

Aspazija (1865–1943) ir talantīga, spilgta un daudzšķautņaina personība, latviešu modernās dzejas un dramaturģijas aizsācēja. Viņas darbiem bija būtiska loma intelektuālās diskusijas rosināšanā par sieviešu emancipāciju un modernās sabiedrības vērtībām, par cilvēciskās esības un dzīves jēgas, nācijas un valsts radīšanas un pastāvēšanas pamatnosacījumiem. Aspazijas piemiņas saglabāšanai ir izveidoti vairāki pieminekļi, tomēr neviens no tiem neatrodas Rīgā — pilsētā, ar kuru saistīta nozīmīgākā Aspazijas radošās un sabiedriskās darbības mūža daļa. Jaunā dzejniece Rīgā ieradās 19. gadsimta 80. gadu nogalē un ar pārtraukumiem tur dzīvoja un strādāja līdz 1905. gada beigām, atkal atgriežoties 1920. gadā.

Pieminekļa novietne — Teātra laukums — izvēlēta ar piesaisti Aspazijas bulvārim, kas šo nosaukumu ieguva 1920. gadā, gatavojoties Raiņa un Aspazijas sagaidīšanai dzimtenē pēc četrpadsmit trimdas gadiem. Aspazijas radošās gaitas ir saistītas ar Latvijas Nacionālo operu, kur viņa iesaistījās gan operas «Vaidelote», gan pēc Raiņa libreta veidotās operas «Uguns un nakts» iestudējuma tapšanā. Netālu atrodas arī Rīgas Latviešu biedrības nams, kurā esošais Rīgas Latviešu teātris bija pirmā Aspazijas darba vieta Rīgā, bet Vecrīgā dzejniece savus darbus nesa uz laikrakstu redakcijām un apmeklēja radošās inteliģences iecienītas kafejnīcas un grāmatnīcas. Bulvāru loks sasaista feodālo un pilsonisko Rīgu līdzīgi kā Aspazijas dzeja un dramaturģija veido pārnesi no 19. gadsimta uz 20. gadsimta sabiedriski politiskajām idejām, literatūras virzieniem, žanriem un tēlu sistēmām.

Metu konkursā var piedalīties jebkura juridiska vai fiziska persona, šādu personu apvienība jebkurā kombinācijā, kas atbilst konkursa kvalifikācijas prasībām un iesniedz tām atbilstošu metu, kā arī ir spējīga piedāvāto metu īstenot.

Metu konkursa balvu fonds ir EUR 14 000. Paredzamā līgumcena būvprojekta izstrādei – līdz EUR 60 000 (bez PVN).

Plašāka informācija par metu konkursa nolikumu pieejama   Elektroniskajā iepirkumu sistēmā

Pretendentu iesniegtos metu piedāvājumus vērtēs konkursa žūrija, vadoties pēc sekojošiem kritērijiem:
• laukuma funkcionālais plānojums;
• arhitektoniski, mākslinieciski, ainaviski iekļaujošs pilsētvidē;
• apstādījumu risinājumi;
• ārtelpas mēbeļu un apgaismojuma risinājumi;
• oriģinalitāte;
• atbilstība ilgspējības principiem;
• Aspazijas pieminekļa mākslinieciskais, emocionālais un idejiskais vēstījums, tehniskais risinājums un iekļaušanās Teātra laukuma vidē.

Žūrijas komisiju vadīs Pilsētas galvenā dizainere Evelīna Ozola. Žūrijas komisijā strādā Pilsētas attīstības departamenta speciālisti Arnita Verza un Aigars Kušķis, Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes pārstāve Anna Ancāne, Latvijas Arhitektu savienības pārstāve — arhitekte un ainavu arhitekte Daiga Veinberga, Latvijas Mākslinieku savienības pārstāvis — tēlnieks Uldis Zariņš un Latvijas Mākslas akadēmijas pārstāvis — scenogrāfs un režisors Viktors Jansons. Kā eksperti iesniegtos metus izskatīs un savu viedokli sniegs arī Teātra laukuma apkārtnes iedzīvotāju, uzņēmēju un institūciju pārstāvji no AS “Valters un Rapa”, Vecrīgas biedrības un Latvijas Nacionālās operas un baleta.

Jau tradicionāli Tehniskās jaunrades nams “Annas 2” rīko atklāto elektronikas konkursu skolēniem. Konkursa mērķi ir attīstīt bērnu un jauniešu prasmi novērot, eksperimentēt un secināt, kā arī veidot un attīstīt bērnu un jauniešu izpratni par zināšanām un domāšanas paņēmieniem, kas nepieciešami mūsdienu zinātnes un tehnoloģiju jomā.

Šī gada 10.maijā Tehniskās jaunrades namā (TJN) “Annas 2” norisināsies Atklātais Latvijas skolēnu elektronikas konkurss “RĪGA 2023”. Piedalīties aicināti bērnu un jaunieši vecumā no 10 līdz 19 gadiem.

Programmā elektronikas darbu skate un izstāde, kā arī elektronikas konkursa teorētiskā daļa – zināšanu tests.

Dalībnieki, kas nebūs paspējuši izveidot savu prezentējamo elektronikas konstrukciju, varēs piedalīties pārējās konkursa aktivitātēs un pieredzes apmaiņas pasākumos.

Konkurss norisināsies trijās vecuma grupās:

I grupa: bērni līdz 12 gadiem ieskaitot;
II grupa: jaunieši no 13 līdz 15 gadiem ieskaitot;
III grupa: jaunieši no 16 līdz 19 gadiem ieskaitot.

KĀ PIETEIKTIES?

Līdz šī gada 30. aprīlim aizpildi pieteikuma anketu šeit: https://ej.uz/ns7u

Pirms pieteikuma aizpildīšanas, lūdzam, iepazīties ar konkursa nolikumu šeit: https://ej.uz/Nolikums_Riga_2023

Jau tradicionāli TJN “Annas 2” rīko atklāto elektronikas konkursu skolēniem. Konkursa mērķi ir attīstīt bērnu un jauniešu prasmi novērot, eksperimentēt un secināt, kā arī veidot un attīstīt bērnu un jauniešu izpratni par zināšanām un domāšanas paņēmieniem, kas nepieciešami mūsdienu zinātnes un tehnoloģiju jomā.