Arhīvs birkai: Rīgas domē

Trešdien, 8. jūlijā, Rīgas dome pieņēma lēmumu pārdot izsolē pašvaldībai piederošo nekustamo īpašumu Mazajā Matīsa ielā 2.

Nekustamajā īpašumā ietilpst 10 939 m2 zemesgabals, divi vēsturiskie ūdenstorņi, kā arī garāža un šķūnis.

Īpašumam ir īpašs kultūrvēsturiskais statuss, jo abi ūdenstorņi ir daļa no valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa “Divi ūdenstorņi un nostādināšanas baseins” (valsts aizsardzības Nr. 6632), līdz ar to jaunajam īpašniekam būs jāievēro Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes noteiktās prasības kultūras pieminekļa saglabāšanā un izmantošanā.

Tā kā ūdenstorņi vairs netiek izmantoti ūdensapgādes sistēmas vajadzībām un nav nepieciešami pašvaldības autonomo funkciju realizācijai, lai nodrošinātu būvju saglabāšanu un atjaunošanu, kam nepieciešami ievērojami finanšu ieguldījumi, pašvaldības ieskatā, īpašuma pārdošana izsolē ir racionālākais risinājums, kas ļautu piesaistīt privātās investīcijas, sekmētu teritorijas attīstību, veicinātu uzņēmējdarbību un uzlabotu apkārtējo pilsētvidi.

Sekmīgas izsoles gadījumā valstij tiks piedāvāts izmantot pirmpirkuma tiesības par izsolē nosolīto cenu.


Plašāka informācija par nekustamo īpašumu tuvākajā laikā tiks ievietota pašvaldības tīmekļvietnē sadaļā “Izsoles” un Īpašuma departamenta mājaslapā sadaļā “Plānotās izsoles”.


 

No 1. jūlija Rīgas rātsnamā tiek ieviesta jauna apmeklētāju caurlaižu pieteikšanas kārtība, paredzot iespēju caurlaidi pieteikt elektroniski vai klātienē.

Apmeklētāji, kuri plāno piedalīties Rīgas domes vai komiteju sēdēs, kā arī citos pasākumos, caurlaidi varēs pieteikt, aizpildot pieteikuma veidlapu pašvaldības mājaslapā vai informācijas kioskā rātsnama 1. stāvā. Jānorāda būs apmeklētāja vārds, uzvārds, personas koda otrā daļa, apmeklējuma mērķis, kā arī apmeklējuma datums un laiks.

Ja apmeklējuma mērķis ir tikšanās ar pašvaldības amatpersonu vai darbinieku, caurlaides pieteikšanu veiks amatpersona vai darbinieks.

Deputātiem un pašvaldības darbiniekiem līdzšinējā rātsnama apmeklēšanas kārtība netiek mainīta.


Pieteikšanās saite mājaslapā www.riga.lv

Caurlaides pieteikšanās kārtība


Caurlaidi varēs saņemt pašvaldības policijas postenī rātsnama 1. stāvā, uzrādot personu apliecinošu dokumentu.

Pašvaldība atgādina, ka domes un komiteju sēdēm var sekot līdzi arī tiešraidēs vai skatīties pēcāk ierakstā.

 

Trešdien, 10. jūnijā, Rīgas dome apstiprināja grozījumus pašvaldības saistošajos noteikumos*, lai tos pielāgotu aktuālajām vajadzībām un praksē konstatētajām izmaiņām sociālo pakalpojumu piešķiršanā, sniegšanā un apmaksā.

Kopumā izmaiņas uzlabo sociālo pakalpojumu pieejamību un kvalitāti, stiprina iedzīvotāju izvēles brīvību un veicina konkurenci starp pakalpojumu sniedzējiem, radot labvēlīgāku vidi sociālās jomas attīstībai.

Būtiskākās izmaiņas

Plašākas izvēles iespējas – atcelts līdzšinējais ierobežojums, kas paredzēja, ka pašvaldības līdzfinansējumu ģimenes tipa aprūpes institūcijās var saņemt tikai tad, ja pakalpojums tiek sniegts Rīgā vai ne tālāk kā 40 km no tās. Tagad iedzīvotāji varēs brīvāk izvēlēties pakalpojuma sniedzēju visā Latvijā, ņemot vērā kvalitāti, specializāciju un individuālās vajadzības, nevis atrašanās vietu.

Paplašināts pakalpojumu saņēmēju loks – sociālie pakalpojumi kļūst pieejami plašākam personu lokam, tostarp ar I grupas invaliditāti un visām personām ar garīga rakstura traucējumiem neatkarīgi no to smaguma. Tas būtiski uzlabo piekļuvi atbalstam un mazina risku, ka daļa iedzīvotāju paliek ārpus sistēmas.

Uzlabota pakalpojumu pieejamība ikdienā – paplašināta videovizītes pakalpojuma pieejamība. To turpmāk varēs saņemt ikviena persona ar aprūpes vajadzībām, ne tikai aprūpes mājās pakalpojuma saņēmēji. Tas veicina elastīgāku un mūsdienīgu aprūpes risinājumu izmantošanu.

Attīstīta infrastruktūra un specializētā aprūpe – paplašinātas iespējas saņemt dienas aprūpes centra pakalpojumus personām ar ļoti smagiem garīga rakstura traucējumiem. Jau izveidots jauns centrs un plānota turpmāka infrastruktūras attīstība, palielinot vietu skaitu un samazinot pakalpojumu pieejamības ierobežojumus.

Lielāks atbalsts ģimenēm ar bērniem ar funkcionāliem traucējumiem – ieviests pašvaldības līdzfinansējums sociālās rehabilitācijas programmām (līdz 4500 eiro gadā), ļaujot ģimenēm izvēlēties pakalpojumu sniedzēju atbilstoši bērna vajadzībām. Tas palīdz mazināt rindas, paplašina pieejamo pakalpojumu klāstu un stiprina nevalstiskā sektora iesaisti.

Individualizēta pieeja pakalpojumiem – attīstītas individuālās sociālās rehabilitācijas programmas, kas tiek veidotas, balstoties uz konkrētā cilvēka vajadzībām un situāciju, sadarbojoties ar izvēlētu pakalpojuma sniedzēju. Tas nodrošina mērķtiecīgāku un efektīvāku atbalstu dažādām sociālajām grupām.

Uzlabota pieejamība krīzes situācijās – paplašinātas iespējas steidzamos gadījumos nodrošināt īslaicīgu aprūpi arī institūcijās bez ienākumu izvērtēšanas, kas ļauj ātrāk reaģēt krīzēs un nodrošināt nepieciešamo palīdzību.

Taisnīgāki līdzmaksājuma principi – precizēta kārtība attiecībā uz līdzmaksājumiem (piemēram, ēdināšanas izmaksām), saglabājot sociālo taisnīgumu un aizsargājot trūcīgās mājsaimniecības.

Palielināts pašvaldības līdzfinansējums – būtiski palielināti līdzfinansējuma apmēri vairākiem pakalpojumiem (psiholoģiskais atbalsts, atelpas brīža pakalpojumi, grupu dzīvokļi, aprūpe mājās u. c.), pielāgojot tos darba algu un pakalpojumu cenu pieaugumam. Tas palīdz nodrošināt pakalpojumu nepārtrauktību un kvalitāti.


*Rīgas domes 2020. gada 6. marta saistošie noteikumi Nr. 3 “Rīgas valstspilsētas pašvaldības sniegto sociālo pakalpojumu saņemšanas un samaksas kārtība”


 

Rīgas dome apstiprinājusi grozījumus Rīgas pašvaldības nolikumā un darba reglamentā, lai pilnveidotu pašvaldības pārvaldības struktūru, precizētu komiteju kompetences, stiprinātu atbildību atsevišķās jomās un uzlabotu domes darba organizāciju. Tāpat veiktas izmaiņas Rīgas domes sēžu apmeklēšanas kārtības noteikumos.

Veiktās izmaiņas paredz mūsdienīgāku pašvaldības pārvaldību, efektīvāku lēmumu pieņemšanas procesu un lielāku atklātību sabiedrībai.

Precizētas komiteju funkcijas un nosaukumi, lai precīzāk atspoguļotu darba saturu, mainīti divu komiteju nosaukumi:

Izglītības, kultūras un sporta komiteja turpmāk būs Izglītības, kultūras, sporta un jaunatnes komiteja;

Satiksmes un transporta lietu komiteja turpmāk būs Ārtelpas un mobilitātes komiteja.

Vienlaikus precizētas šo komiteju kompetences. Tostarp, Ārtelpas un mobilitātes komiteja turpmāk atbildēs arī par mikromobilitātes infrastruktūras attīstību un uzturēšanu, kā arī publiskās ārtelpas attīstības un uzturēšanas jautājumiem.

Tāpat veikti pašvaldības darba reglamenta grozījumi, kas paredz virkni izmaiņu domes un komiteju darba organizācijā:

• precizēta komiteju un domes sēžu vadītāju kompetence;
• noteikta kārtība kļūdaini nodota balsojuma fiksēšanai;
• pilnveidota apvienoto komiteju balsošanas procedūra;
• precizēta attālinātās dalības pieteikšanas kārtība domes sēdēs;
• ieviesti skaidrāki uzvedības noteikumi domes sēžu laikā;
• precizēta jautājumu uzdošanas un debašu kārtība.

Vienlaikus pārskatītas iespējas veikt domes un komiteju sēžu audiovizuālo ierakstu un tiešraidi. Regulējums paredz, ka turpmāk privātpersonām nav atļauts veikt audio vai video ierakstus, tiešraides un fotografēšanu.

Pieņemtie grozījumi stāsies spēkā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

 

No 1. jūlija Rīgas rātsnamā tiks ieviesta jauna apmeklētāju caurlaižu pieteikšanas kārtība, paredzot iespēju caurlaidi pieteikt elektroniski vai klātienē.

Apmeklētāji, kuri plāno piedalīties Rīgas domes vai komiteju sēdēs, kā arī citos pasākumos, caurlaidi varēs pieteikt, aizpildot pieteikuma veidlapu pašvaldības mājaslapā vai informācijas kioskā rātsnama 1. stāvā. Jānorāda būs apmeklētāja vārds, uzvārds, personas koda otrā daļa, apmeklējuma mērķis, kā arī apmeklējuma datums un laiks.

 Ja apmeklējuma mērķis ir tikšanās ar pašvaldības amatpersonu vai darbinieku, caurlaides pieteikšanu veiks amatpersona vai darbinieks.

 Deputātiem un pašvaldības darbiniekiem līdzšinējā rātsnama apmeklēšanas kārtība netiek mainīta.

Atbilstošas pieteikšanās saites uz mājas lapu tiks publiskotas apmēram nedēļu pirms jaunās kārtības stāšanās spēkā.

Caurlaidi varēs saņemt pašvaldības policijas postenī rātsnama 1. stāvā, uzrādot personu apliecinošu dokumentu.

Pašvaldība atgādina, ka domes un komiteju sēdēm var sekot līdzi arī tiešraidēs.

 

Sestdien, 23. maijā, no plkst. 18.00 līdz 24.00 Muzeju nakts laikā rīdziniekiem un pilsētas viesiem būs iespēja apmeklēt rātsnamu un apskatīt domes galvenās telpas – Sēžu zāli, mēra un vicemēru kabinetus, karogu balkonu, Gada rīdzinieku sienu un citas vietas.

Rīgas 825. jubilejas gadā rātsnama apmeklētāji būs aicināti piedalīties radošās aktivitātēs, izmēģināt mēra krēslu, kā arī nofotografēties mākslīgā intelekta fotodarbnīcā.

Muzeju nakts laikā apmeklētājiem būs iespēja apmeklēt domes Sēžu zāli, Portretu zāli, Kamīnzāli, apskatīt Gada rīdzinieku sienu, mēra un vicemēru kabinetus, kā arī balkonu, izbaudīt klusuma brīdi rātsnama kapelā, apskatīt bišu dārzu, kur varēs satikt rātsnama bitenieku.

Šogad apmeklētājiem arī būs iespēja nofotografēties mākslīgā intelekta veidotā fotodarbnīcā, ieraugot sevi citā realitātē, un digitāli saņemt foto. Interesenti varēs piedalīties arī īpašā misijā, lai atklātu interesantus faktus par rātsnamā atrodamajām lietām. Bērniem būs iespēja darboties radošajā zonā – “Izkrāso savu Rīgu!”.

Tāpat kā pagājušogad, arī šogad apmeklētāji varēs kļūt par “Muzeju nakts mēru”, uz vienu nakti iejūtoties mēra ādā, nofotografējoties Sēžu zāles tribīnē vai mēra kabinetā un ievietojot foto savos sociālo tīklu kontos ar tēmturi #muzejunaktsmers.

Ar rātsnama vēsturi un dažādiem interesantiem faktiem par Rīgu iepazīstinās Apkaimju iedzīvotāju centra gidi. Vēl varēs noklausīties leģendu par Rīgas Bruģa sargātāju un īpaši vērīgajiem būs iespēja arī satikt klātienē šo mistisko dāmu apmetnī.

Eiropas Muzeju nakts ir starptautisks muzeju pasākums, kas kopš 2005. gada ik pavasari notiek daudzās Eiropas valstīs. Līdz ar tradicionālajām ekspozīcijām notiek arī dažādi īpaši pasākumi – radošās darbnīcas, koncerti, teātra uzvedumi. Pasākums tradicionāli norit no sestdienas vakara līdz svētdienas pirmajai rīta stundai.

Muzeju nakts šogad visā Latvijā norisināsies sestdien, 23. maijā. Šī gada vienojošā tēma ir “Priekšmeta piedzīvojumi”, kas iedvesmota no Raiņa atziņas un aicina izzināt muzeju krājumu stāstus.

Tradicionāli muzeji būs atvērti bez maksas.


Sestdien, 23. maijā, vairāk nekā 246 Latvijas muzeji un citas sabiedrisko dzīvi veidojošās organizācijas aicinās apmeklētājus izbaudīt Muzeju nakti. Rīgā un tās apkaimēs Muzeju naktī apmeklētājus gaidīs vairāk nekā 82 kultūrvietas.

Muzeju nakts pasākumu programmaŠEIT.


 

Piektdien, 10. aprīlī, plkst. 16.00 svinīgā ceremonijā kultūrtelpā “Ola Foundation” tiks pasniegta Rīgas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departamenta Gada balva kultūrā “Baltais zvirbulis”, lai izteiktu atzinību par kvalitatīva kultūras procesa nodrošināšanu galvaspilsētā.

Balva “Baltais zvirbulis” tiks pasniegta šādās nominācijās: par mūža ieguldījumu, Gada bibliotēkas darbinieks, Gada muzeja darbinieks, Gada kultūras centra darbinieks, Gada mūzikas un mākslas skolas darbinieks, Gada amatiermākslas kolektīvs, Gada notikums kultūrā, Gada sadarbība, par ieguldījumu Rīgas starptautiskajā atpazīstamībā, Gada personība kultūrā.

Balvas pasniegšanas ceremoniju rīko Rīgas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departaments sadarbībā ar Pārdaugavas kultūras apvienību.

Mediju pārstāvji aicināti piedalīties pasākumā.

Rīgas domē tiks atklāta mākslas darbu izstāde “Pavasaris Zvaigžņu dārzā”, kurā ikviens no 13. aprīļa līdz 8. maijam aicināts aplūkot Dionisija Miončinska metāla svečturu kolekciju un Laumas Palmbahas gleznas.

Lauma Palmbaha septiņu gleznu ciklā attēlo ziedošu, dinamisku formu kompozīcijas ar kontrastainiem toņiem un daudzveidīgu faktūru ritmiem, iedvesmojoties no Austrālijas aborigēnu mākslinieces EMILY KAMA KNGWARRAY mākslas darbiem.

Dionisijs Miončinskis veidojis svečturu kolekciju ar Jūgenda stilam raksturīgo augu motīvu plastisku un metālā iestrādātām dzintara lāsēm.

Rīgas dome 25. martā Rīgas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departamenta direktora amatā apstiprināja Ivaru Balamovski.

Balamovskis bijis IKSD direktora p.i. no 2019. gada 1. aprīļa līdz 2020. gada 31. maijam un no 2023. gada 1. marta līdz šim. Pirms tam no 2008. gada strādājis kā Rīgas domes IKSD Izglītības pārvaldes priekšnieks, direktora vietnieks.

Kopš 2018. gada Balamovskis ir Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izglītības konsultants/eksperts. 2006. – 2007. gadam bijis Ādažu vidusskolas direktors. No 2003. līdz 2006. gadam bijis Rīgas domes Izglītības, jaunatnes un sporta departamenta Vidzemes priekšpilsētas nodaļas vadītājs.

No 1995. gada līdz 2003. gadam bijis Rīgas pilsētas Skolu valdes priekšsēdētāja vietnieks – izpilddirektors Vidzemes priekšpilsētā. Savas profesionālās gaitas sācis kā pedagogs vairākās Rīgas vidusskolās. Savukārt 1994. un 1995. gadā bijis Rīgas Juglas vidusskolas direktors.

Studējis Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, ieguvis akadēmisko bakalaura grādu Latvijas Universitātē mūzikas skolotāju specialitātē un sociālo zinātņu maģistra grādu sabiedrības vadībā.

Balamovskis arī saņēmis vairākas augsta līmeņa atzinības, tostarp Ministru kabineta Atzinības rakstu par ieguldījumu vispārējās izglītības jomā un pašvaldības izglītības ekosistēmas attīstīšanā.

Balamovskis IKSD direktora amatā iecelts ar šī gada 1. aprīli.

 

 

25. martā Rīgas domes sēdē amatā iecelts Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra vadītājs Raivis Knoks, kurš jau no 2023.gada 1.septembra pilda iestādes vadītāja pienākumus. Knoka profesionālo atbilstību iepriekš atzina arī Finanšu un administrācijas lietu komitejā.

Raivis Knoks darbu Rīgas pašvaldībā uzsāka 2001. gada 22. janvārī tajā laikā Rīgas domes Vienas pieturas aģentūras vecākā referenta amatā. Turpmākajos gados R. Knoks ieņēma dažādus un arī vairākus vadošus amatus, piemēram, Rīgas domes Apmeklētāju pieņemšanas centra Zvanu nodaļas vadītāja un Rīgas domes Apmeklētāju pieņemšanas centra Klientu apkalpošanas nodaļas vadītāja, kā arī Rīgas domes Apmeklētāju pieņemšanas centra vadītāja vietnieka amatu. Kopš 2021. gada 1. maija R. Knokam bija uzdots uz laiku veikt Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centra direktora pienākums, bet no 2021. gada 9. augusta R. Knoks tika apstiprināts Centra vadītāja amatā.

Nodrošinot gan Centra, gan RAIC darba nepārtrauktību, R. Knoks veiksmīgi ir
realizējis dažādus nozīmīgus projektus un sasniegumus. Piemēram, darbā ar Rīgas apkaimju edzīvotājiem izveidots apkaimju koordinatoru tīkls, nodrošinot ciešu un kvalitatīvu
sadarbību ar aktīvajiem iedzīvotājiem un biedrībām.

R. Knoks Latvijas universitātē 2010. gadā ieguvis sociālo zinātņu bakalaura grādu tiesību zinātnē. Šobrīd R. Knoks ir Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra vadītāja pienākumu izpildītājs un Rīgas pašvaldības iepirkuma komisijas loceklis.