Arhīvs birkai: Rīgas domē

Par godu Rīgas un Japānas pilsēta Kobes sadraudzības piecdesmitajai gadadienai, 3. jūnijā, abu pilsētu pārstāvji tikās Rātsnamā un svinīgi atklāja īpašu izstādi ’’Riga – Kobe 50’’, kā arī iestādīja sakuras dižstādu Uzvaras parkā.

Kobes delegāciju vicemēra Kazunori Ohara vadībā uzņēma Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis un citi pašvaldības pārstāvji.

’’Draudzība un uzticēšanās iet roku rokā, ciešā draudzībā balstīta sadarbība nes augļus ilglaicīgi, tāpēc man ir liels prieks šodien Rīgā sveikt Japānas pilsētas Kobes delegāciju, lai kopā atzīmētu abu pilsētu pamatīgi būvētās un uzturētās sadraudzības saites. Mūs vieno kopīgas vērtības – demokrātija, drošība un savas kultūras godāšana, un tam ir neatsverama nozīme, attīstot arī ekonomisko sadarbību, lai vairotu mūsu pilsētu labklājību. Lai ilgs mūžs Rīgā dzimušajai un Kobē dzīvojošajai zilonītei Zuzei un lai šodien iestādītais sakuras koks kupli zeļ par godu pilsētu draudzības jubilejai,’’

uzsver Rīgas mērs Vilnis Ķirsis.

 

’’Esam daudz mācījušies no Rīgas un plānojam to darīt arī turpmāk. Tuvāko dienu laikā apmeklēsim vairākus uzņēmumus, kas, mūsuprāt, ir vieni no spēcīgākajiem šajā pilsētā. Priecājos, ka varam gūt savstarpēju pieredzi un mūsu sadarbība plešas’’,

norāda Kobes vicemērs Kazunori Ohara.

Tūlīt pēc tikšanās atklāta izstāde ’’Riga – Kobe 50’’, kas atspoguļo skaistākos, interesantākos un nozīmīgākos momentus pilsētu sadarbībā. Izstāde būs skatāma līdz 28. jūnijam Rātsnama vestibilā.

  • Foto ieskats izstādes atklāšanā – ŠEIT

Turpinot 2012. gadā aizsākto tradīciju, Uzvaras parkā iedēstīts sakuras dižstāds, kas papildinās Rīgai savulaik dāvātos 114 šīs šķirnes kokus.

  • Foto sakuras stādīšanas brīžos – ŠEIT

Nākamajās dienās Kobes delegācijas pārstāvji viesosies vairākos uzņēmumos Rīgā, kā arī apmeklēs Rīgas Tehniskās universitātes Zinātņu un inovāciju centru.

Par abu pilsētu savstarpējo draudzību rīdziniekiem atgādina Kobes dārzs Āgenskalna apkaimē, kas veidots atbilstoši japāņu stila dārziem, kā arī 1993. gadā uz Kr. Valdemāra un Kalpaka bulvāra stūra novietotais pulkstenis, kas divās ciparnīcās rāda Rīgas un Kobes laiku. Otrs tāds pats pulkstenis atrodas Kobē.

Šajos sadraudzības gados arī Rīgas Nacionālajam zooloģiskajam dārzam ir izveidojusies cieša sadarbība ar Kobes zooloģisko dārzu. Kobē gandrīz katrs zina, ka visu iemīļotā zilonīte Zuze pirms gadiem viņu pilsētā ieradās tieši no Rīgas. Kobes delegācijas pārstāvji atzīst, ka Zuze ir bijusi viens no prieka elementiem laikā, kad pilsētu skāra vērienīga zemestrīce. No mūsu zoodārza uz Kobi ir devušies arī lūšu pāris Hercogs un Lūsija, bet Kobe pretī atsūtījusi Japānas dzērves, makakus, sarkanās aras un sarkanos ibisus. Sadarbību starp Rīgas un Kobes zoodārziem plānots uzturēt arī turpmāk.


Sadraudzība aizsākās 1974. gada 18. jūnijā un kopš tā laika ir augusi, attīstījusies un stiprinājusies, aptverot dažādas abām pilsētām svarīgas jomas.

 

Rīgas pašvaldības iestāžu reorganizācijas gaitā Ārtelpas un mobilitātes departamentu (ĀMD) jau šoruden, no 1. septembra, apvienos ar Teritorijas labiekārtošanas pārvaldi (TLP).

✅ Pirmdien, 3. jūnijā, Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas deputāti atbalstīja izmaiņas ĀMD nolikumā, kas paredz līdz šā gada 1.septembrim TLP pievienot ĀMD.

Tāpat komiteja atbalstīja papildu finansējuma piešķiršanu apmēram 155 000 eiro apjomā ĀMD kapacitātes stiprināšanai un darba vietu iekārtošanai reorganizācijas procesā.

Reorganizācija ļaus ietvju un ielu uzturēšanu veikt efektīvāk, kā arī būs vieglāk koordinēt darba uzdevumus un resursus, mazinot sadrumstalotību.

Viens no mērķiem būs stiprināt kapacitāti, virzoties uz to, ka 80% no darbiem veic ārpakalpojums, bet 20% paliek ĀMD pārziņā. Tas nozīmē, ka būs iespēja paātrināt reaģēšanas laiku avārijas situāciju likvidēšanā, steidzamu izsaukumu apkalpošanā un citos gadījumos. Kā arī visi speciālisti strādās vienuviet, kas uzlabos darbu kapacitāti.

Jautājums vēl tiks skatīts Rīgas domes sēdē.


Jau ziņots, ka reorganizācija sākta 2023. gada martā, izveidojot jaunu pašvaldības iestādi – ĀMD, kurā tiek apvienotas vairākas līdzšinējās pašvaldības iestādes. Rīgas dome arī lēmusi, ka reorganizācija tiek veikta pakāpeniski.

Trešdien, 27. martā, plkst. 11.00 Rīgas rātsnamā notiks preses konference/tiešraide, kurā pašvaldības vadība informēs par kārtējās Rīgas domes sēdes jautājumiem un citām aktualitātēm, tostarp par privatizācijas procesa tiesiskuma pārbaudi pašvaldībā saistībā ar zemesgabaliem pie lidostas “Rīga”.

Preses konferencē piedalīsies Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis, Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas priekšsēdētājs Māris Mičerevskis, Civilās aizsardzības un operatīvās informācijas pārvaldes vadītājs Gints Reinsons, pilsētas izpilddirektors Jānis Lange un Juridiskās pārvaldes vadītāja Natālija Bulgakova.

Domes sēdē, kas sāksies plkst.12.00, deputāti spriedīs par Rīgas teritorijas civilās aizsardzības plāna apstiprināšanu, lems par koplietošanas transportlīdzekļu izmantošanas saistošajiem noteikumiem, kā arī lems par citiem būtiskiem jautājumiem.

● Visu sēdes darba kārtību skatīt – ŠEIT

Preses konferencē tiks sniegta arī informācija par iekšējās izmeklēšanas gaitā veikto tiesiskuma pārbaudi saistībā ar privatizētajiem zemesgabaliem pie lidostas “Rīga,” ko domes priekšsēdētājs bija uzdevis veikt pilsētas izpilddirektoram.

Pasākums norisināsies rātsnama Sēžu zālē un tiks pārraidīts Rīgas domes mājas lapā, kā arī pašvaldības Facebook kontā.

✅ Preses konferencei varēs pievienoties arī attālināti, izmantojot šo saiti 

Tiešraidei tiks nodrošināts surdotulks.

Memoranda padomes mērķis ir aizstāvēt sabiedrības intereses nozīmīgu aktualitāšu un nākotnes plānu izstrādē un ieviešanā Pašvaldībā, veicināt efektīvu sabiedrības līdzdalību Pašvaldībā un līdzdarboties lēmumu izstrādē un īstenošanā, kuri attiecas uz visu nevalstisko organizāciju sektora darbību.

🟩 Ceturtdien, 21. martā laikā no plkst. 9 līdz plkst. 11.00, Rātsnama Portretu zālē norisināsies Rīgas domes un nevalstisko organizāciju sadarbības memoranda īstenošanas padomes sēde.

🟩 Sēdes darba kārtība:

1. Civilās aizsardzības pasākumu plāns.

Ziņotājs: Gints Reinsons, Civilās aizsardzības un operatīvās informācijas pārvaldes vadītājs.

2. Diskusija par plānotā Rīgas domes un nevalstisko organizāciju foruma tēmu un saturu.
3. Citi jautājumi.

🟩 Sēdes tiešraidi var vērot  – ŠEIT

 

Rīgas pašvaldības Centrālā administrācija piektdien, 1. martā, saņēma starptautisko ISO 9001 kvalitātes vadības sistēmas sertifikātu, kas apliecina, ka iestādē ir ieviesta šī standarta prasībām atbilstoša pārvaldība.

“Šis sertifikāts kā atzinība no trešās puses apliecina, ka esam Rīgas pašvaldībā izstrādājuši kvalitatīvus vadības procesus un augstas prasības pašvaldības darba nepārtrauktības nodrošināšanai. Noteikti pie sasniegtā neapstāsimies un turpināsim darbu kvalitātes paaugstināšanai,”

uzsver Rīgas pilsētas izpilddirektors Jānis Lange.

ISO 9001 ir starptautisks kvalitātes vadības standarts, ka veicina procesa pieejas piemērošanu kvalitātes pārvaldības sistēmas izstrādē, ieviešanā un efektivitātes uzlabošanā, lai veicinātu klientu apmierinātību ar klientu prasību izpildi.

Šis standarts paredz pievērst uzmanību arī risku vadībai, un to ieviešot, organizācijai jāplāno un jāīsteno darbības, lai rīkotos ar riskiem un iespējām. Lai ieviestu šo standartu, pašvaldības Centrālajā administrācijā veikta procesu sistematizācija un izveidots procesu katalogs.

Sertifikāta saņemšana ir daļa no Rīgas pašvaldības kvalitātes politikas, kuras mērķis ir veicināt Centrālās administrācijas procesu briedumu, nemitīgu pilnveidi un nodrošināt to atbilstību labai pārvaldībai atbilstoši Centrālās administrācijas vērtībām, ārējo un iekšējo normatīvo aktu un ISO 9001:2015 standarta prasībām, ar savu darbību atbalstot Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030.gadam un Rīgas attīstības programmā 2022.-2027.gadam izvirzīto mērķu sasniegšanu. Pastāvīga darbības kvalitātes paaugstināšana ir Centrālās administrācijas ilgtermiņa stratēģija.

Kvalitātes pārvaldības sistēmas ieviešana Centrālajai administrācijai ir stratēģisks lēmums, kas var palīdzēt uzlabot tās sniegumu kopumā un nodrošināt ilgtspējīgu attīstību. ISO 9001 standarta prasības papildina ārējos un iekšējos normatīvajos aktos noteiktās prasības iestādes procesiem un to rezultātiem. Konsekventi izpildot šo abu prasības, tiek uzturēta virzība uz nemitīgu pilnveidi un nākotnes vajadzību nodrošināšanu.

Ceturtdien, 29. februārī, norisināsies Rīgas domes Konsultatīvās padomes sabiedrības integrācijas jautājumos sēde, kurā būs iespēja iepazīties ar pārskatu par Sabiedrības integrācijas fonda kopīgi ar Sabiedriskās politikas centru PROVIDUS īstenoto pētījumu “Sabiedrības saliedētības radara ziņojums: 2023” un Rīgas pašvaldības paveikto sabiedrības integrācijas jomā 2023. gadā.

Konsultatīvā padome ir Rīgas domes konsultatīvā institūcija, kas izveidota ar mērķi nodrošināt nevalstiskā sektora līdzdalību Rīgas pašvaldības sabiedrības integrācijas politikas plānošanā, īstenošanā un novērtēšanā.

Konsultatīvās padomes sastāvā ir vairāku Rīgas domes institūciju un nevalstisko organizāciju pārstāvju, kas darbojas sabiedrības integrācijas jomā.

📌 Vairāk par Rīgas domes Konsultatīvo padomi sabiedrības integrācijas jautājumos var uzzināt – ŠEIT 

Konsultatīvās padomes sabiedrības integrācijas jautājumos 29.02.2024. sēdes darba kārtība.

Sēdes sākums: plkst.15.30
Norises vieta: Rīgas Dome, 511. kabinets, Rātslaukums 1, Rīga

Darba kārtība:

1. Pārskats par “Sabiedrības saliedētības radara ziņojumu: 2023”.

Ziņotāji: Iveta Kažoka, biedrības „Sabiedriskās politikas centrs PROVIDUS” direktore un vadošā pētniece, Zaiga Pūce, Sabiedrības integrācijas fonda sekretariāta direktore

2. Informācija par paveikto sabiedrības integrācijas jomā 2023.gadā un nākamā integrācijas politikas plānošanas dokumenta izstrādi.

Ziņotājs: Ilze Meilande, Rīgas Apkaimju iedzīvotāja centra Apkaimju attīstības un sabiedrības integrācijas pārvaldes Sabiedrības integrācijas un līdzdalības nodaļas vadītāja

3. Citas aktualitātes.

📌 Papildu informācija par Konsultatīvās padomes sabiedrības integrācijas jautājumos 29.02.2024. sēdi – pa tālruni 67105379 vai e-pastā kberzina47@riga.lv.

Eiropas Komisija 7. februārī oficiāli izsludināja Eiropas Digitālās infrastruktūras konsorciju (EDIC), lai īstenotu Eiropas Savienības iniciatīvu “Local Digital Twins & CitiVERSE” un veiktu dalībvalstu pilsētās izveidoto vietējo digitālo dvīņu savietošanu vienā. Latvijas Republikas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir atbalstījusi Rīgas digitālās aģentūras apņemšanos būt par šī konsorcija projekta koordinatoru Latvijā.

Iniciatīvas “Local Digital Twins & CitiVERSE” mērķis ir savienot esošos vietējos pilsētu digitālos dvīņus visā Eiropā, veidojot pamatu vienotam Eiropas Savienības pilsētu digitālajam dvīnim. Vietējie digitālie dvīņi ir pilsētu reālas sistēmas, piemēram, rūpnīcas, ēkas vai pilsētas virtuālais klons, kas izmanto datus, lai atspoguļotu vietas pašreizējo stāvokli. Digitālais dvīnis nav statisks, bet dinamisks modelis, kas, izmantojot datu analīzi un mākslīgo intelektu, mainās līdz ar savu fizisko līdzinieku. Ar Eiropas Savienības atbalstu veidoto digitālo dvīni nākotnē paredzēts izmantot, lai risinātu tādas problēmas, kā mainīgo satiksmes apstākļu ietekmi uz gaisa kvalitāti, dekarbonizāciju un sastrēgumus. Konsorcija darba sākuma posmā ir iesaistījušās Latvija, Igaunija, Francija, Horvātija, Portugāle, Slovēnija un Spānija.

Rīgas digitālā aģentūra ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas atbalstu ir uzņēmusies konsorcija “Local Digital Twins & CitiVERSE” koordinatora pienākumus Latvijā, lai, izmantojot datu analīzi un mākslīgo intelektu, izveidotu reāllaika simulācijas modeļus pilsētas attīstībai. Plānots, ka iniciatīvas praktisko īstenošanu uzsāks 2024. gada vidū, iesaistot akadēmisko, valsts un privāto sektoru.

“Pateicoties Rīgas valstspilsētas iniciatīvām pilsētas digitālā dvīņa attīstīšanā, Latvija ir viena no dalībniecēm Eiropas Digitālās infrastruktūras konsorcijā, kas dos iespēju Rīgai kopā ar citām Eiropas pilsētām attīstīt jaunus tehnoloģiju risinājumus, kas integrēs gan pilsētas datus, gan mākslīgo intelektu ar mērķi nodrošināt efektīvāku pilsētas pārvaldību,”

skaidro Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone.

Rīgas digitālās aģentūras direktors Arnis Gulbis norāda, ka pilsētas un kopienas tikai tagad sāk pilnībā izprast vietējo digitālo dvīņu daudzos iespējamos pielietojumus un atzīmē, ka lielākais izaicinājums ir uzticamība tehnoloģijām: “Tehnoloģijas ir gatavas, taču sākotnējie ieguldījumi ir lieli, un izmaksu un ieguvumu analīze ne vienmēr ir skaidra. Lielu daļu no sākotnējām investīcijām veido datu platformas izveide, datu iegūšana no dažādiem avotiem vai sensoru tīkliem, lai nodrošinātu reāllaika datu plūsmas. Lēmumu pieņēmēji bez īpašām tehniskām zināšanām var neparedzēt visas datu izmantošanas priekšrocības vai uzticēties simulācijas rezultātiem. Galvenais ir pamatā esošo datu pieejamība, kvalitāte un uzticamība, tāpēc Rīgas digitālā aģentūra iegulda laiku un pūles, lai attīstītu vienotu Rīgas pilsētas viedo datu telpu.”

Rīgas digitālā aģentūra aktīvi darbojas vairākās Eiropas Savienības viedo pilsētu kopienu iniciatīvās, kas ir būtiskas, lai sekmīgi realizētu digitālā dvīņa ieviešanu Rīgā. Inga Barisa, Rīgas digitālās aģentūras padomniece digitālās attīstības jautājumos Eiropas Savienībā, atzīmē nozīmīgākās platformas: ““Living-in.eu” platforma ir izveidojusi īpašu forumu par LDT(Local Digital Twin), kurā pilsētu, reģionu un valstu eksperti no visas Eiropas Savienības dalās pieredzē, problēmām un kopīgi meklē risinājumus. Savukārt “Eurocities” tīklā ir īpaša digitālo dvīņu darba grupa. Jaunais Eiropas Komisijas EDIC finanšu instruments tika identificēts ciešā sadarbībā ar Eiropas Savienības institūcijām, un tas paredzēts, lai izstrādātu vietējo digitālo dvīņu rīku komplektu, kas pilsētām piedāvās atkārtoti lietojamus rīkus, arhitektūras, atvērtos standartus un tehniskās specifikācijas.”

“Rīgas iekļaušanās šajā nozīmīgajā Eiropas iniciatīvā atver jaunas iespējas ne tikai pilsētas, bet arī visas Latvijas digitālajā attīstībā. Tas ir solis uz priekšu, lai pašvaldību līmenī attīstītu plašākas spējas izmantot datus, digitālo dvīņu, papildinātās realitātes un mākslīgā intelekta iespējas kā rīkus pašvaldību procesu pārvaldībā, izglītībā, veselības aprūpē un citās nozarēs, attīstot arī ērtus pakalpojumus iedzīvotājiem. Rīgas pašvaldība uzņemoties kļūt par Latvijas koordinatoru ir apliecinājusi atvērtību dalīties pieredzē un iesaistīt arī citas pašvaldības, tādēļ aicinu arī citas pašvaldības iesaistīties iniciatīvā, dalīties pieredzē un apvienot spēkus, lai kopīgi veidotu modernāku un tehnoloģiski attīstītāku Latviju.”

norāda Valsts sekretāra vietnieks digitālās transformācijas jautājumos Gatis Ozols

Eiropas digitālās infrastruktūras konsorcijs (EDIC) ir atvērts instruments, kas ir pieejams dalībvalstīm saskaņā ar Digitālās desmitgades politikas programmu 2030. gadam, lai paātrinātu un vienkāršotu vairāku valstu projektu izveidi un īstenošanu. EDIC ļaus sasniegt digitālās desmitgades vispārējos mērķus un uzdevumus.

Rīgas dome aicina galvaspilsētas nevalstiskās organizācijas pievienoties Rīgas valstspilsētas pašvaldības un nevalstisko organizāciju sadarbības memorandam, turpmāk – Memorands.

Lai veicinātu iedzīvotāju sadarbību ar Rīgas valstspilsētas pašvaldību un nodrošinātu efektīvu nevalstisko organizāciju līdzdalību lēmumu pieņemšanas procesā, kopš 2013. gada Rīgas pašvaldība un tās teritorijā darbojošās nevalstiskās organizācijas pievienojas atjaunotajam Memorandam. Memoranda mērķis ir veicināt sabiedrības iesaistīšanu un tās aktīvu līdzdalību lēmumu pieņemšanā un īstenošanā, attīstot pastāvīgu partnerību starp pašvaldību un nevalstiskajām organizācijām. Memorandam ik gadu ir pievienojušās jaunas nevalstiskās organizācijas un pašlaik pašvaldība Memoranda ietvaros sadarbojas jau ar 223 nevalstiskajām organizācijām, informācija par šīm organizācijām, kā arī Memoranda teksts un aktuālie grozījumi atrodami ŠEIT.

Jebkura no Memorandu parakstījušajām organizācijām var tikt ievēlēta Rīgas domes un nevalstisko organizāciju sadarbības memoranda īstenošanas padomē (turpmāk – Memoranda padome). Memoranda padomes pārstāvji tiek ievēlēti uz diviem gadiem, kas nozīmē, ka nākamās vēlēšanas norisināsies 2025.gadā.

Memoranda padome tika izveidota 2021. gada 21. janvārī. Tā ir konsultatīva organizācija, kuras darbības mērķis ir sekmēt Memorandā noteikto mērķu sasniegšanu. Tās sastāvā ir Rīgas domes priekšsēdētājs, Rīgas domes pastāvīgo komiteju vadītāji un deviņi Memorandu parakstījušo nevalstisko organizāciju lēmējinstitūcijas vai izpildinstitūcijas pārstāvji. Ar informāciju par šiem pārstāvjiem var iepazīties Pašvaldības portālā https://www.riga.lv/lv/rigas-domes-un-nevalstisko-organizaciju-sadarbibas-memoranda-istenosanas-padome.

Organizācijas, kuras vēlas pievienoties Memorandam un to nav izdarījušas iepriekš, aicinām līdz š.g. 8. marta plkst. 15.00 atsūtīt ar paraksttiesīgās personas drošu elektronisko parakstu, kas satur laika zīmogu, .edoc formāta pakotnē uz adresi aic@riga.lv vai Centra oficiālo e-adresi šādus dokumentus:

  • iesniegumu par organizācijas deleģējumu tās pārstāvim parakstīt Memorandu – paraugs iesniegumam;
  • pilnvaru, ja deleģētajam pārstāvim nav paraksta tiesības organizācijā – paraugs pilnvarai.

Memoranda parakstīšana tiek plānota elektroniskā formā, informācija par parakstīšanas norises laiku tiks izziņota pēc š.g. 8. marta, kad būs zināms, cik organizācijas šogad vēlas pievienoties Memorandam.

Papildu informāciju par Memoranda parakstīšanu var saņemt pie Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra Sabiedrības integrācijas un līdzdalības nodaļas vadītājas Ilzes Meilandes, e-pasta adrese:  ilze.meilande@riga.lv, tālr. 67181657.

Rīgas pašvaldības mājaslapā līdzšinējo virtuālo palīgu “Zintis” nomainījis īpaši galvaspilsētai pielāgotais Rīgas virtuālais asistents (RVA).

Virtuālais asistents sniedz cilvēkiem atbildes par iestādes kompetencē esošiem jautājumiem un kopējiem valsts pārvaldes jautājumiem, piemēram par Rīgas pašvaldības amatpersonām, deputātiem, izglītību, nekustamā īpašuma nodokli, satiksmi, sociālo palīdzību, apkaimēm, Rīgas pašvaldības attīstības programmu, mazdārziņiem, drošības jautājumiem utt.

Rīgas pašvaldības tīmekļvietnē virtuālais asistents “Zintis” darbojās kopš 2020. gada 30. novembra. Tā uzturēšanu un attīstību veic Kultūras informācijas sistēmu centrs (KISC) un Valsts kanceleja, kā Valsts un pašvaldību iestāžu tīmekļvietņu vienotās platformas (TVP) pārzinis. Virtuālais asistents “Zintis”  radīts uz valodas tehnoloģiju platformas Hugo.lv bāzes.

RVA, tāpat kā “Zintis”, ir radīts uz platformas Hugo.lv bāzes, ko pārvalda KISC, taču pielāgots tieši Rīgas pašvaldības vajadzībām. Rīga ir pirmā pašvaldība, kas izvēlējusies attīstīt savu atsevišķu virtuālo asistentu.

No pārējām valsts un pašvaldību iestādēm Rīgas pašvaldība uz atsevišķu risinājumu ir izvēlējusies pāriet, lai riga.lv apmeklētājiem nodotu precīzāku informāciju par pašvaldības sniegtiem pakalpojumiem, datiem un interesējošiem jautājumiem.

Tāpat pašvaldības speciālisti virtuālajam asistentam var sagatavot Rīgai atbilstošus jautājumu un atbilžu scenārijus. Šis risinājums nākotnē arī ļaus pašvaldības klientu apkalpošanas speciālistiem sekot līdzi virtuālā asistenta un klienta sarakstei un nepieciešamības gadījumā saraksti pārņemt.

Rīgas virtuālais asistents pieļauj arī dažādus tā izmantošanas scenārijus nākotnē, par kuriem pašvaldība var lemt pati. Tas nebija iespējams, strādājot ar vienoto TVP virtuālo asistentu “Zintis”, kas ir centralizēts risinājums daudzām valsts un pašvaldību iestādēm.

Asistenta apmācība turpinās nepārtraukti, un lietotāju uzdotajiem jautājumiem ir nozīmīga loma sarunu scenāriju un precīzāku atbilžu izstrādē. Tāpēc ikviens aicināts izmēģināt Rīgas virtuālo asistentu pašvaldības mājaslapā riga.lv.

Valsts pārvaldes valodas tehnoloģiju platformu Hugo.lv, kurā izstrādāts RVA un citi valsts un pašvaldības iestāžu tīmekļvietnēs izvietotie virtuālie asistenti jeb sarunboti, pārvalda KISC sadarbībā ar uzņēmumu “Tilde” ar mērķi nodrošināt iedzīvotājiem ērtu un laikmeta tendencēm atbilstošu iespēju saņemt atbildes uz jautājumiem par valsts pārvaldi un pašvaldību darbību. Ar visiem valsts pārvaldes iestāžu virtuālajiem asistentiem iespējams iepazīties platformā Hugo.lv virtuālo asistentu katalogā.

Trešdien, 31 .janvārī, Rīgas domes deputāti apstiprināja galvaspilsētas budžetu 2024. gadam, kur galvenās prioritātes ir vērienīgi ieguldījumi izglītībā, pilsētvides projektos un satiksmes infrastruktūrā, plašāks sociālais atbalsts, iekšējās drošības paaugstināšana un mājokļu pieejamības uzlabošana iedzīvotājiem.

Pieaugošie izdevumi un konkurence darbaspēka tirgū pieprasa pašvaldības rīcību, lai nodrošinātu augstas kvalitātes pakalpojumu pieejamību rīdziniekiem. Lai arī komunālo maksājumu spiediens ir samazinājies, patēriņa cenu un pakalpojumu izmaksu izmaiņas, kā arī nemainīgi augstās aizņēmumu apkalpošanas izmaksas spiež pašvaldības izdevumus novirzīt pakalpojumu pieejamībai, nevis attīstīt un paplašināt jaunus pakalpojumus.

“Galvaspilsētas finanšu situācija ir stabila un ieņēmumi palielinās, tomēr dzīvojam nemierīgos laikos, tāpēc Rīgas šā gada budžetu esam plānojuši reālistisku un fiskāli atbildīgu. Budžets kopumā ir sabalansēts tā, lai nestu labumu rīdziniekiem. 2024. gadam Rīgai esam pieņēmuši investīciju budžetu, turklāt tās būs investīcijas gan cilvēkos, gan infrastruktūras objektos. Apjomīgāko Rīgas budžeta sadaļu – 545 miljoni eiro – esam atvēlējuši izglītībai un tās ir vispaliekošākās ilgtermiņa investīcijas mūsu cilvēkos. Savukārt ieguldījumiem fiziskajā infrastruktūrā esam paredzējuši vēsturiski lielāko pilsētas investīciju programmu, kas ir par teju 100 miljoniem lielāka nekā pērn. ES fondu naudas piesaistes apjoms Rīgai šajā gadā paredzams līdzīgs kā pērn – virs 80 miljoniem eiro, ”

uzsver Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis.

Budžeta ieņēmumi

Rīgas pašvaldība šā gada budžetā ieplānojusi 1 miljarda 354 miljonu eiro lielus ieņēmumus, kas ir par 162 miljoniem eiro vairāk nekā tika plānots iepriekšējā gadā. Ieņēmumu palielinājumu nosaka galvenokārt iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu plānotais pieaugums par 75 miljoniem eiro, pamatojoties uz Finanšu ministrijas makroekonomiskajām prognozēm. Pašvaldības budžetā pieaug arī ieņēmumi no valsts budžeta, galvenokārt pedagogu darba samaksas pieauguma ietekmē par 47 miljoniem eiro un no atbalsta Kundziņsalas pārvada būvniecībai par 23,5 miljoniem eiro.

Budžeta izdevumi

Kopējie budžeta izdevumi plānoti 1 miljards 545 miljoni eiro, kas ir par 141 miljonu eiro vairāk nekā pērn. Stabilizējoties inflācijai, izdevumu dinamika ir piebremzējusies. Negatīvu ietekmi uz izdevumiem atstāj arī nevienmērīgā Eiropas Savienības plānošanas dokumentu izstrāde un attiecīgi šo projektu realizācijas grafiki, kā arī pašvaldībai pieejamo finanšu resursu apjoms. Rīgas iemaksas pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā 2024. gadā pieaugs par astoņiem miljoniem eiro jeb 6 % un sasniegs 133 miljonus eiro.

Atalgojums

Rīgas pašvaldības izdevumu apjomu atalgojumam ietekmē galvenokārt ārējie normatīvie akti un regulējumi – minimālās darba samaksas pieaugums līdz 700 eiro mēnesī pašvaldības budžeta izdevumus palielinās par 5,6 miljoniem eiro, bet pedagogu darba samaksas palielinājums no pašvaldības budžeta – par 16,8 miljoniem eiro.

Ņemot vērā situāciju darba tirgū un ārējos normatīvajos aktos noteiktos bāzes algas ierobežojumus valsts amatpersonām, Rīgas pašvaldība palielina bāzes atalgojumu pašvaldības struktūrvienībās nodarbinātajiem par 6 % un izglītības nozarē nodarbinātajiem par 12 % (pedagoģiskajam personālam atalgojuma palielinājums ir lielāks un tiek regulēts ar citiem normatīvajiem aktiem), kopā šim mērķim novirzot 12,2 miljonus eiro.

Pēc Rīgas domes priekšsēdētāja Viļņa Ķirša iniciatīvas plānots stiprināt pašvaldības būvniecības un projektu vadības kapacitāti, domes darbiniekiem ar amata pienākumu izpildei nepieciešamajām inženiertehniskajām zināšanām papildus atalgojuma palielināšanai novirzot 200 eiro mēnesī un kopā gadā tam atvēlot 785 000 eiro.

Jāuzsver, ka pašvaldības deputāti lēmuši “iesaldēt” un nepalielināt vēlēto pašvaldības amatpersonu atalgojumu, ietaupot pašvaldības budžetā 131 000 eiro.

Sociālā joma

Salīdzinot ar 2024. gada plānoto budžetu, dažādiem izdevumiem sociālajā sfērā šogad piešķirti papildu 21 miljoni eiro, kopā budžetā sociālajai jomai paredzot izdevumus 195 miljona eiro apmērā, pieaugot šo izdevumu īpatsvaram pašvaldības budžetā.

2024. gadā lielākā uzmanība tiks pievērsta sociālo pakalpojumu kvalitātes stiprināšanai, palielinot gan atalgojumu sociālajiem darbiniekiem pašvaldības iestādēs, gan pakalpojuma cenu līgumorganizācijām, lai arī partneri varētu palielināt atalgojumu, kopā nozarei piesaistot jaunus darbiniekus.

Sociālajiem pabalstiem plānots izlietot 34,5 miljonus eiro, bet sociālajiem pakalpojumiem plānots atvēlēt 57,7 miljonus eiro. Jānovērtē arī valsts finansējuma atbalsts pabalstiem iedzīvotājiem un bēgļiem 18,4 miljonu eiro apmērā.

Plānots ieguldīt 1,5 miljonus eiro sociālās aprūpes centru “Gaiļezers”, “Mežciems” un “Stella maris” atjaunošanai, 1,7 miljonus eiro jauna dienas aprūpes centra būvniecības pabeigšanai Priedaines ielā 11, kā arī sakārtot pašvaldības īpašumu Burtnieku ielā 37, kas ir nozīmīgs sociālo pakalpojumu centrs.

Izglītība

Rīgas pašvaldība arī nolēmusi palielināt līdzfinansējumu vecākiem privātajās pirmsskolas izglītības iestādēs no 329 eiro 403 līdz eiro par bērnu un šim mērķim papildus atvēlot 6 miljonus eiro. Tāpat nolemts piešķirt papildu 6 miljonus eiro izglītības iestāžu audzēkņu ēdināšanai.

No 1. janvāra ir paaugstināts pedagogu atalgojums un šim mērķim ir novirzīti papildu 16,8 miljoni eiro no pašvaldības budžeta un 44 miljoni eiro no valsts budžeta.

Plānots turpināt aprīkojuma iegādi “Dizains un tehnoloģijas” mācību satura apguvei, novirzot finansējumu 0,9 miljonu eiro apjomā, kā arī piešķirt 1,8 miljonus eiro cita aprīkojuma iegādei un mācību materiāliem. Īpaša uzmanība tiks pievērsta STEAM satura apguvei, novirzot līdzekļus vairāk nekā 0,6 miljonu eiro apmērā. Plānots veikt pedagogu piesaistes pasākumus, šim nolūkam atvēlot 0,4 miljonus eiro, kā arī piešķirt 0,6 miljonus eiro atbalstam NVO un skolu nometņu organizēšanai.

Budžetā piešķirti ievērojami līdzekļi izglītības iestāžu ēku atjaunošanai un būvniecībai. 18,3 miljoni eiro piešķirti remontdarbiem vairāk kā 20 skolās, 2,3 miljoni eiro – energoefektivitātes uzlabošanas darbiem izglītības iestādēs, 6,5 miljoni eiro – vairāk nekā 50 bērnudārzu remontdarbiem un teritoriju labiekārtošanai, 12 miljoni eiro – sporta laukumu izbūvei pie astoņām skolām un 0,8 miljoni eiro – Sporta skolas “Arkādija” sporta manēžas iekštelpu renovācijai

Iecerēts sākt jaunas skolas – Mežaparka sākumskolas – būvniecību, kur kopā tiks atvēlēti 13,5 miljoni eiro, kā arī sākt 11 miljonus eiro vērtā Rīgas Skanstes pirmsskolas kompleksa izveidi Grostonas ielā.

Palielināts tiek finansējuma apjoms kultūras un sporta nozarei, sevišķi pievēršot uzmanību profesionālās ievirzes sporta programmu bērniem un jauniešiem līdzfinansēšanai.

Kultūra, sports un darbs ar jaunatni

Rīgas pašvaldība arī 2024. gadā rīkos un atbalstīs dažādus nozīmīgus pasākumus kultūrā un sportā. Papildus tam, tiks piešķirti 0,4 miljoni eiro pašvaldības kultūras iestāžu darbībai, 1 miljons eiro pilsētvides mākslas un noformējuma projektiem, 0,1 miljons eiro nevalstisko kultūras organizāciju atbalstam. Papildu 0,3 miljoni eiro piešķirti profesionālās ievirzes sporta programmai bērniem un jauniešiem, kā arī 0,1 miljons eiro atbalsts bērnu un jaunatnes sporta veidu izlasēm.

Darbam ar jaunatni 2024. gadā papildu finansējums būs vairāk nekā 0,15 miljonu apmērā, kas iekļauj papildu finansējumu ielu darbam ar jaunatni, lielāku līdzfinansējumu pašvaldībai nozīmīgiem projektiem darba ar jaunatni jomā, neformālās izglītības programmām, jauniešu līdzdalības budžeta pilotprojektam un papildu finansējumu nometnēm, tostarp nometnēm bērniem ar funkcionāliem traucējumiem

Drošība

Sadarbībā ar valsts struktūrvienībām, iekšējā drošība ir definēta par vienu no prioritātēm, tāpēc paredzēts finansējuma pieaugums par 18 % un tas kopā sasniegs 29 miljonus eiro.

8 miljonus eiro atvēlēs Rīgas pašvaldības policijas vienotās vadības un video centra izveidei Lēdurgas ielā, par 10 % palielinās atalgojumu pašvaldības policistiem un piešķirs papildu 1,7 miljonus eiro tehnisko līdzekļu (videokameru u.c.) iegādei CSN kontrolei un sabiedriskās kārtības nodrošināšanai.

Rīgas pašvaldība turpinās finansēt Ukraiņu atbalsta centra darbību un 0,4 miljonus eiro atvēlējusi dažādiem civilās aizsardzības pasākumiem.

Ielas, tilti, veloceļi

Rīgas pašvaldība šogad plāno vēsturiski lielākās investīcijas transporta nozarē un pilsētvides sakārtošanā. Liela nozīme ir sadarbībai ar Finanšu ministriju un Satiksmes ministriju, kur Kundziņsalas pārvada būvniecībai pieejamais finansējums 2024.gadā ir 47 miljoni eiro un Dienvidu tilta 4. kārtas būvniecībai 44 miljoni eiro.

Šogad plānots sākt Zemitāna pārvada atjaunošanu, tam atvēlot 24 miljonus eiro. 9,2 miljoni eiro plānoti pilsētas sabiedriskā transporta savienojuma punktu izbūvei dzelzceļa stacijās.

Ielu un tiltu uzturēšanas izdevumi 2024. gadā plānoti 35 miljoni eiro, ielu seguma atjaunošanai – vairāk nekā 34 miljoni eiro un 9 miljoni eiro – jaunai veloinfrastruktūrai.

Pašvaldības piešķirto atlaižu kompensēšanai sabiedriskajā transportā šogad uzņēmumam “Rīgas satiksme” paredzēta dotācija 155 miljonu eiro apmērā, no tiem 140,1 miljoni eiro no pašvaldības budžeta.

Pilsētvide

Šogad plānots turpināt Mūkusalas ielas un krastmalas pārbūvi, tam atvēlot vairāk nekā 8 miljonus eiro. Paredzēti līdzekļi Uzvaras parka atjaunošanas otrajai kārtai 3 miljonu eiro apjomā, 2,4 miljoni eiro Zolitūdes traģēdijas upuru piemiņas vietas labiekārtošanai un 9,3 miljoni eiro Skanstes revitalizācijas projekta pabeigšanai.

Turpinot pilsētas labiekārtošanu 2,6 miljoni eiro piešķirti 19 rotaļu un atpūtas laukumu atjaunošanai un izbūvei, 0,5 miljoni eiro – jaunu koku stādīšanai, 0,9 miljoni eiro jaunām un uzlabotām publiskajām tualetēm.

Peldvietu un pludmaļu uzturēšanai plānoti 1,3 miljoni eiro, tostarp plānots veidot jaunu atpūtas zonu Braila ielā pie Juglas ezera un peldvietu neredzīgajiem, kā arī sakārtot atpūtas zonu pie Bābelīša. Dažādu celiņu atjaunošanai parkos un kapsētās paredzēti 1,5 miljoni eiro – gan turpinot pērn iesāktos projektus, gan sākot jaunus.

4 miljoni eiro piešķirti CO2 izmešu samazināšanas programmai.

Mājoklis

Lai sāktu mājokļu programmas ieviešanu un uzlabotu iedzīvotāju zināšanas par sava mājokļa pārvaldīšanu, plānots izveidot mājokļu kompetences centru un šim mērķim piešķirts 0,1 miljons eiro. Ar Eiropas Savienības fondu atbalstu ir plānots sākt mājokļu atjaunošanas programmas.

7,9 miljoni eiro paredzēti trīs dzīvojamo ēku rekonstrukcijai, 2 miljoni eiro kā atbalsts pašvaldības līdzfinansējuma veidā ēku atjaunošanai un pagalmu labiekārtošanai, bet 1,35 miljoni eiro – dzīvokļu iegādei un atjaunošanai.

📌 Prezentācija skatāmaŠEIT