Arhīvs birkai: Rīgas domē

Rīgas dome aicina galvaspilsētas nevalstiskās organizācijas pievienoties Rīgas valstspilsētas pašvaldības un nevalstisko organizāciju sadarbības memorandam, turpmāk – Memorands.

Lai veicinātu iedzīvotāju sadarbību ar Rīgas valstspilsētas pašvaldību un nodrošinātu efektīvu nevalstisko organizāciju līdzdalību lēmumu pieņemšanas procesā, kopš 2013. gada Rīgas pašvaldība un tās teritorijā darbojošās nevalstiskās organizācijas pievienojas atjaunotajam Memorandam. Memoranda mērķis ir veicināt sabiedrības iesaistīšanu un tās aktīvu līdzdalību lēmumu pieņemšanā un īstenošanā, attīstot pastāvīgu partnerību starp pašvaldību un nevalstiskajām organizācijām. Memorandam ik gadu ir pievienojušās jaunas nevalstiskās organizācijas un pašlaik pašvaldība Memoranda ietvaros sadarbojas jau ar 223 nevalstiskajām organizācijām, informācija par šīm organizācijām, kā arī Memoranda teksts un aktuālie grozījumi atrodami ŠEIT.

Jebkura no Memorandu parakstījušajām organizācijām var tikt ievēlēta Rīgas domes un nevalstisko organizāciju sadarbības memoranda īstenošanas padomē (turpmāk – Memoranda padome). Memoranda padomes pārstāvji tiek ievēlēti uz diviem gadiem, kas nozīmē, ka nākamās vēlēšanas norisināsies 2025.gadā.

Memoranda padome tika izveidota 2021. gada 21. janvārī. Tā ir konsultatīva organizācija, kuras darbības mērķis ir sekmēt Memorandā noteikto mērķu sasniegšanu. Tās sastāvā ir Rīgas domes priekšsēdētājs, Rīgas domes pastāvīgo komiteju vadītāji un deviņi Memorandu parakstījušo nevalstisko organizāciju lēmējinstitūcijas vai izpildinstitūcijas pārstāvji. Ar informāciju par šiem pārstāvjiem var iepazīties Pašvaldības portālā https://www.riga.lv/lv/rigas-domes-un-nevalstisko-organizaciju-sadarbibas-memoranda-istenosanas-padome.

Organizācijas, kuras vēlas pievienoties Memorandam un to nav izdarījušas iepriekš, aicinām līdz š.g. 8. marta plkst. 15.00 atsūtīt ar paraksttiesīgās personas drošu elektronisko parakstu, kas satur laika zīmogu, .edoc formāta pakotnē uz adresi [email protected] vai Centra oficiālo e-adresi šādus dokumentus:

  • iesniegumu par organizācijas deleģējumu tās pārstāvim parakstīt Memorandu – paraugs iesniegumam;
  • pilnvaru, ja deleģētajam pārstāvim nav paraksta tiesības organizācijā – paraugs pilnvarai.

Memoranda parakstīšana tiek plānota elektroniskā formā, informācija par parakstīšanas norises laiku tiks izziņota pēc š.g. 8. marta, kad būs zināms, cik organizācijas šogad vēlas pievienoties Memorandam.

Papildu informāciju par Memoranda parakstīšanu var saņemt pie Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra Sabiedrības integrācijas un līdzdalības nodaļas vadītājas Ilzes Meilandes, e-pasta adrese:  [email protected], tālr. 67181657.

Rīgas pašvaldības mājaslapā līdzšinējo virtuālo palīgu “Zintis” nomainījis īpaši galvaspilsētai pielāgotais Rīgas virtuālais asistents (RVA).

Virtuālais asistents sniedz cilvēkiem atbildes par iestādes kompetencē esošiem jautājumiem un kopējiem valsts pārvaldes jautājumiem, piemēram par Rīgas pašvaldības amatpersonām, deputātiem, izglītību, nekustamā īpašuma nodokli, satiksmi, sociālo palīdzību, apkaimēm, Rīgas pašvaldības attīstības programmu, mazdārziņiem, drošības jautājumiem utt.

Rīgas pašvaldības tīmekļvietnē virtuālais asistents “Zintis” darbojās kopš 2020. gada 30. novembra. Tā uzturēšanu un attīstību veic Kultūras informācijas sistēmu centrs (KISC) un Valsts kanceleja, kā Valsts un pašvaldību iestāžu tīmekļvietņu vienotās platformas (TVP) pārzinis. Virtuālais asistents “Zintis”  radīts uz valodas tehnoloģiju platformas Hugo.lv bāzes.

RVA, tāpat kā “Zintis”, ir radīts uz platformas Hugo.lv bāzes, ko pārvalda KISC, taču pielāgots tieši Rīgas pašvaldības vajadzībām. Rīga ir pirmā pašvaldība, kas izvēlējusies attīstīt savu atsevišķu virtuālo asistentu.

No pārējām valsts un pašvaldību iestādēm Rīgas pašvaldība uz atsevišķu risinājumu ir izvēlējusies pāriet, lai riga.lv apmeklētājiem nodotu precīzāku informāciju par pašvaldības sniegtiem pakalpojumiem, datiem un interesējošiem jautājumiem.

Tāpat pašvaldības speciālisti virtuālajam asistentam var sagatavot Rīgai atbilstošus jautājumu un atbilžu scenārijus. Šis risinājums nākotnē arī ļaus pašvaldības klientu apkalpošanas speciālistiem sekot līdzi virtuālā asistenta un klienta sarakstei un nepieciešamības gadījumā saraksti pārņemt.

Rīgas virtuālais asistents pieļauj arī dažādus tā izmantošanas scenārijus nākotnē, par kuriem pašvaldība var lemt pati. Tas nebija iespējams, strādājot ar vienoto TVP virtuālo asistentu “Zintis”, kas ir centralizēts risinājums daudzām valsts un pašvaldību iestādēm.

Asistenta apmācība turpinās nepārtraukti, un lietotāju uzdotajiem jautājumiem ir nozīmīga loma sarunu scenāriju un precīzāku atbilžu izstrādē. Tāpēc ikviens aicināts izmēģināt Rīgas virtuālo asistentu pašvaldības mājaslapā riga.lv.

Valsts pārvaldes valodas tehnoloģiju platformu Hugo.lv, kurā izstrādāts RVA un citi valsts un pašvaldības iestāžu tīmekļvietnēs izvietotie virtuālie asistenti jeb sarunboti, pārvalda KISC sadarbībā ar uzņēmumu “Tilde” ar mērķi nodrošināt iedzīvotājiem ērtu un laikmeta tendencēm atbilstošu iespēju saņemt atbildes uz jautājumiem par valsts pārvaldi un pašvaldību darbību. Ar visiem valsts pārvaldes iestāžu virtuālajiem asistentiem iespējams iepazīties platformā Hugo.lv virtuālo asistentu katalogā.

Trešdien, 31 .janvārī, Rīgas domes deputāti apstiprināja galvaspilsētas budžetu 2024. gadam, kur galvenās prioritātes ir vērienīgi ieguldījumi izglītībā, pilsētvides projektos un satiksmes infrastruktūrā, plašāks sociālais atbalsts, iekšējās drošības paaugstināšana un mājokļu pieejamības uzlabošana iedzīvotājiem.

Pieaugošie izdevumi un konkurence darbaspēka tirgū pieprasa pašvaldības rīcību, lai nodrošinātu augstas kvalitātes pakalpojumu pieejamību rīdziniekiem. Lai arī komunālo maksājumu spiediens ir samazinājies, patēriņa cenu un pakalpojumu izmaksu izmaiņas, kā arī nemainīgi augstās aizņēmumu apkalpošanas izmaksas spiež pašvaldības izdevumus novirzīt pakalpojumu pieejamībai, nevis attīstīt un paplašināt jaunus pakalpojumus.

“Galvaspilsētas finanšu situācija ir stabila un ieņēmumi palielinās, tomēr dzīvojam nemierīgos laikos, tāpēc Rīgas šā gada budžetu esam plānojuši reālistisku un fiskāli atbildīgu. Budžets kopumā ir sabalansēts tā, lai nestu labumu rīdziniekiem. 2024. gadam Rīgai esam pieņēmuši investīciju budžetu, turklāt tās būs investīcijas gan cilvēkos, gan infrastruktūras objektos. Apjomīgāko Rīgas budžeta sadaļu – 545 miljoni eiro – esam atvēlējuši izglītībai un tās ir vispaliekošākās ilgtermiņa investīcijas mūsu cilvēkos. Savukārt ieguldījumiem fiziskajā infrastruktūrā esam paredzējuši vēsturiski lielāko pilsētas investīciju programmu, kas ir par teju 100 miljoniem lielāka nekā pērn. ES fondu naudas piesaistes apjoms Rīgai šajā gadā paredzams līdzīgs kā pērn – virs 80 miljoniem eiro, ”

uzsver Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis.

Budžeta ieņēmumi

Rīgas pašvaldība šā gada budžetā ieplānojusi 1 miljarda 354 miljonu eiro lielus ieņēmumus, kas ir par 162 miljoniem eiro vairāk nekā tika plānots iepriekšējā gadā. Ieņēmumu palielinājumu nosaka galvenokārt iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu plānotais pieaugums par 75 miljoniem eiro, pamatojoties uz Finanšu ministrijas makroekonomiskajām prognozēm. Pašvaldības budžetā pieaug arī ieņēmumi no valsts budžeta, galvenokārt pedagogu darba samaksas pieauguma ietekmē par 47 miljoniem eiro un no atbalsta Kundziņsalas pārvada būvniecībai par 23,5 miljoniem eiro.

Budžeta izdevumi

Kopējie budžeta izdevumi plānoti 1 miljards 545 miljoni eiro, kas ir par 141 miljonu eiro vairāk nekā pērn. Stabilizējoties inflācijai, izdevumu dinamika ir piebremzējusies. Negatīvu ietekmi uz izdevumiem atstāj arī nevienmērīgā Eiropas Savienības plānošanas dokumentu izstrāde un attiecīgi šo projektu realizācijas grafiki, kā arī pašvaldībai pieejamo finanšu resursu apjoms. Rīgas iemaksas pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā 2024. gadā pieaugs par astoņiem miljoniem eiro jeb 6 % un sasniegs 133 miljonus eiro.

Atalgojums

Rīgas pašvaldības izdevumu apjomu atalgojumam ietekmē galvenokārt ārējie normatīvie akti un regulējumi – minimālās darba samaksas pieaugums līdz 700 eiro mēnesī pašvaldības budžeta izdevumus palielinās par 5,6 miljoniem eiro, bet pedagogu darba samaksas palielinājums no pašvaldības budžeta – par 16,8 miljoniem eiro.

Ņemot vērā situāciju darba tirgū un ārējos normatīvajos aktos noteiktos bāzes algas ierobežojumus valsts amatpersonām, Rīgas pašvaldība palielina bāzes atalgojumu pašvaldības struktūrvienībās nodarbinātajiem par 6 % un izglītības nozarē nodarbinātajiem par 12 % (pedagoģiskajam personālam atalgojuma palielinājums ir lielāks un tiek regulēts ar citiem normatīvajiem aktiem), kopā šim mērķim novirzot 12,2 miljonus eiro.

Pēc Rīgas domes priekšsēdētāja Viļņa Ķirša iniciatīvas plānots stiprināt pašvaldības būvniecības un projektu vadības kapacitāti, domes darbiniekiem ar amata pienākumu izpildei nepieciešamajām inženiertehniskajām zināšanām papildus atalgojuma palielināšanai novirzot 200 eiro mēnesī un kopā gadā tam atvēlot 785 000 eiro.

Jāuzsver, ka pašvaldības deputāti lēmuši “iesaldēt” un nepalielināt vēlēto pašvaldības amatpersonu atalgojumu, ietaupot pašvaldības budžetā 131 000 eiro.

Sociālā joma

Salīdzinot ar 2024. gada plānoto budžetu, dažādiem izdevumiem sociālajā sfērā šogad piešķirti papildu 21 miljoni eiro, kopā budžetā sociālajai jomai paredzot izdevumus 195 miljona eiro apmērā, pieaugot šo izdevumu īpatsvaram pašvaldības budžetā.

2024. gadā lielākā uzmanība tiks pievērsta sociālo pakalpojumu kvalitātes stiprināšanai, palielinot gan atalgojumu sociālajiem darbiniekiem pašvaldības iestādēs, gan pakalpojuma cenu līgumorganizācijām, lai arī partneri varētu palielināt atalgojumu, kopā nozarei piesaistot jaunus darbiniekus.

Sociālajiem pabalstiem plānots izlietot 34,5 miljonus eiro, bet sociālajiem pakalpojumiem plānots atvēlēt 57,7 miljonus eiro. Jānovērtē arī valsts finansējuma atbalsts pabalstiem iedzīvotājiem un bēgļiem 18,4 miljonu eiro apmērā.

Plānots ieguldīt 1,5 miljonus eiro sociālās aprūpes centru “Gaiļezers”, “Mežciems” un “Stella maris” atjaunošanai, 1,7 miljonus eiro jauna dienas aprūpes centra būvniecības pabeigšanai Priedaines ielā 11, kā arī sakārtot pašvaldības īpašumu Burtnieku ielā 37, kas ir nozīmīgs sociālo pakalpojumu centrs.

Izglītība

Rīgas pašvaldība arī nolēmusi palielināt līdzfinansējumu vecākiem privātajās pirmsskolas izglītības iestādēs no 329 eiro 403 līdz eiro par bērnu un šim mērķim papildus atvēlot 6 miljonus eiro. Tāpat nolemts piešķirt papildu 6 miljonus eiro izglītības iestāžu audzēkņu ēdināšanai.

No 1. janvāra ir paaugstināts pedagogu atalgojums un šim mērķim ir novirzīti papildu 16,8 miljoni eiro no pašvaldības budžeta un 44 miljoni eiro no valsts budžeta.

Plānots turpināt aprīkojuma iegādi “Dizains un tehnoloģijas” mācību satura apguvei, novirzot finansējumu 0,9 miljonu eiro apjomā, kā arī piešķirt 1,8 miljonus eiro cita aprīkojuma iegādei un mācību materiāliem. Īpaša uzmanība tiks pievērsta STEAM satura apguvei, novirzot līdzekļus vairāk nekā 0,6 miljonu eiro apmērā. Plānots veikt pedagogu piesaistes pasākumus, šim nolūkam atvēlot 0,4 miljonus eiro, kā arī piešķirt 0,6 miljonus eiro atbalstam NVO un skolu nometņu organizēšanai.

Budžetā piešķirti ievērojami līdzekļi izglītības iestāžu ēku atjaunošanai un būvniecībai. 18,3 miljoni eiro piešķirti remontdarbiem vairāk kā 20 skolās, 2,3 miljoni eiro – energoefektivitātes uzlabošanas darbiem izglītības iestādēs, 6,5 miljoni eiro – vairāk nekā 50 bērnudārzu remontdarbiem un teritoriju labiekārtošanai, 12 miljoni eiro – sporta laukumu izbūvei pie astoņām skolām un 0,8 miljoni eiro – Sporta skolas “Arkādija” sporta manēžas iekštelpu renovācijai

Iecerēts sākt jaunas skolas – Mežaparka sākumskolas – būvniecību, kur kopā tiks atvēlēti 13,5 miljoni eiro, kā arī sākt 11 miljonus eiro vērtā Rīgas Skanstes pirmsskolas kompleksa izveidi Grostonas ielā.

Palielināts tiek finansējuma apjoms kultūras un sporta nozarei, sevišķi pievēršot uzmanību profesionālās ievirzes sporta programmu bērniem un jauniešiem līdzfinansēšanai.

Kultūra, sports un darbs ar jaunatni

Rīgas pašvaldība arī 2024. gadā rīkos un atbalstīs dažādus nozīmīgus pasākumus kultūrā un sportā. Papildus tam, tiks piešķirti 0,4 miljoni eiro pašvaldības kultūras iestāžu darbībai, 1 miljons eiro pilsētvides mākslas un noformējuma projektiem, 0,1 miljons eiro nevalstisko kultūras organizāciju atbalstam. Papildu 0,3 miljoni eiro piešķirti profesionālās ievirzes sporta programmai bērniem un jauniešiem, kā arī 0,1 miljons eiro atbalsts bērnu un jaunatnes sporta veidu izlasēm.

Darbam ar jaunatni 2024. gadā papildu finansējums būs vairāk nekā 0,15 miljonu apmērā, kas iekļauj papildu finansējumu ielu darbam ar jaunatni, lielāku līdzfinansējumu pašvaldībai nozīmīgiem projektiem darba ar jaunatni jomā, neformālās izglītības programmām, jauniešu līdzdalības budžeta pilotprojektam un papildu finansējumu nometnēm, tostarp nometnēm bērniem ar funkcionāliem traucējumiem

Drošība

Sadarbībā ar valsts struktūrvienībām, iekšējā drošība ir definēta par vienu no prioritātēm, tāpēc paredzēts finansējuma pieaugums par 18 % un tas kopā sasniegs 29 miljonus eiro.

8 miljonus eiro atvēlēs Rīgas pašvaldības policijas vienotās vadības un video centra izveidei Lēdurgas ielā, par 10 % palielinās atalgojumu pašvaldības policistiem un piešķirs papildu 1,7 miljonus eiro tehnisko līdzekļu (videokameru u.c.) iegādei CSN kontrolei un sabiedriskās kārtības nodrošināšanai.

Rīgas pašvaldība turpinās finansēt Ukraiņu atbalsta centra darbību un 0,4 miljonus eiro atvēlējusi dažādiem civilās aizsardzības pasākumiem.

Ielas, tilti, veloceļi

Rīgas pašvaldība šogad plāno vēsturiski lielākās investīcijas transporta nozarē un pilsētvides sakārtošanā. Liela nozīme ir sadarbībai ar Finanšu ministriju un Satiksmes ministriju, kur Kundziņsalas pārvada būvniecībai pieejamais finansējums 2024.gadā ir 47 miljoni eiro un Dienvidu tilta 4. kārtas būvniecībai 44 miljoni eiro.

Šogad plānots sākt Zemitāna pārvada atjaunošanu, tam atvēlot 24 miljonus eiro. 9,2 miljoni eiro plānoti pilsētas sabiedriskā transporta savienojuma punktu izbūvei dzelzceļa stacijās.

Ielu un tiltu uzturēšanas izdevumi 2024. gadā plānoti 35 miljoni eiro, ielu seguma atjaunošanai – vairāk nekā 34 miljoni eiro un 9 miljoni eiro – jaunai veloinfrastruktūrai.

Pašvaldības piešķirto atlaižu kompensēšanai sabiedriskajā transportā šogad uzņēmumam “Rīgas satiksme” paredzēta dotācija 155 miljonu eiro apmērā, no tiem 140,1 miljoni eiro no pašvaldības budžeta.

Pilsētvide

Šogad plānots turpināt Mūkusalas ielas un krastmalas pārbūvi, tam atvēlot vairāk nekā 8 miljonus eiro. Paredzēti līdzekļi Uzvaras parka atjaunošanas otrajai kārtai 3 miljonu eiro apjomā, 2,4 miljoni eiro Zolitūdes traģēdijas upuru piemiņas vietas labiekārtošanai un 9,3 miljoni eiro Skanstes revitalizācijas projekta pabeigšanai.

Turpinot pilsētas labiekārtošanu 2,6 miljoni eiro piešķirti 19 rotaļu un atpūtas laukumu atjaunošanai un izbūvei, 0,5 miljoni eiro – jaunu koku stādīšanai, 0,9 miljoni eiro jaunām un uzlabotām publiskajām tualetēm.

Peldvietu un pludmaļu uzturēšanai plānoti 1,3 miljoni eiro, tostarp plānots veidot jaunu atpūtas zonu Braila ielā pie Juglas ezera un peldvietu neredzīgajiem, kā arī sakārtot atpūtas zonu pie Bābelīša. Dažādu celiņu atjaunošanai parkos un kapsētās paredzēti 1,5 miljoni eiro – gan turpinot pērn iesāktos projektus, gan sākot jaunus.

4 miljoni eiro piešķirti CO2 izmešu samazināšanas programmai.

Mājoklis

Lai sāktu mājokļu programmas ieviešanu un uzlabotu iedzīvotāju zināšanas par sava mājokļa pārvaldīšanu, plānots izveidot mājokļu kompetences centru un šim mērķim piešķirts 0,1 miljons eiro. Ar Eiropas Savienības fondu atbalstu ir plānots sākt mājokļu atjaunošanas programmas.

7,9 miljoni eiro paredzēti trīs dzīvojamo ēku rekonstrukcijai, 2 miljoni eiro kā atbalsts pašvaldības līdzfinansējuma veidā ēku atjaunošanai un pagalmu labiekārtošanai, bet 1,35 miljoni eiro – dzīvokļu iegādei un atjaunošanai.

📌 Prezentācija skatāmaŠEIT

Lai sniegtu palīdzību iedzīvotājiem mājokļa jautājumu risināšanā un mazinātu rindu uz pašvaldības dzīvojamo platību, Rīgas pašvaldība plāno izmantot pirmtiesības un iegādāties par bezsaimnieka mantu atzītos dzīvokļus. Rīgas dome trešdien, 24. janvārī, atbalstīja pirmo 13 dzīvokļu iegādi.

“Viena no mūsu galvenajām prioritātēm šogad ir pašvaldības mājokļu fonda paplašināšana. Esam sākuši plānveida darbu jaunu mājokļu nodrošināšanai rīdziniekiem – gan jaunajiem speciālistiem, gan tiem, kam nepieciešama sociālā palīdzība. Strādāsim pie pieejamu pašvaldības īres namu celtniecības sagatavošanas un remontēsim esošos dzīvokļus, kas patlaban nav izmantojami. Papildus tam, tagad izmantosim jaunu un līdz šim nepielietotu iespēju – bezsaimnieka dzīvokļu iegādi, jo katrs papildinājums pašvaldībai piederošā mājokļu fondā ir būtisks,”

uzsver Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps.

Kopš 2023.gada rudens Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departaments ir saņēmis 39 pieprasījumus no zvērinātiem tiesu izpildītājiem par to, vai pašvaldība izmantos savas normatīvajos aktos paredzētās tiesības. 17 gadījumos atbilstoši departamentā izmantotajai instrukcijai pieņemts lēmums no pirmtiesībām atteikties, bet 13 gadījumos pieņemts lēmums pirmtiesības izmantot. Pārējie gadījumi šobrīd tiek vērtēti.

Šo 13 dzīvokļu iegādes izmaksas būs 393 100 eiro un izdevumi tiks segti no departamenta budžeta programmas, kas paredzēta arī esošo dzīvokļu remontam. No šiem dzīvokļiem divi ir trīsistabu, četri – divistabu un septiņi – vienistabas dzīvokļi.

Šobrīd pašvaldības dzīvojamais fonds ir aptuveni 11 610 dzīvokļu īpašumu.

Reorganizācijas rezultātā no šā gada 1.marta Ārtelpas un mobilitātes departamentu apvienos ar pašvaldības aģentūru “Rīgas gaisma”.

Pirmdien, 15.janvārī, Satiksmes un transporta lietu komitejas deputāti akceptēja izmaiņas departamenta nolikumā, kurā papildu esošajām departamenta funkcijām iekļauta arī ielu pulksteņu un Latvijas karoga uz AB dambja uzturēšana un apsaimniekošana, un dekoratīvās apgaismes apsaimniekošana, kā arī kuģošanas līdzekļu satiksmes regulēšana.

Jau ziņots, ka reorganizācija saistīta ar 2023. gada martā sākto pašvaldības iestāžu reorganizāciju. Tās rezultātā tiek izveidota jauna pašvaldības iestāde – Ārtelpas un mobilitātes departaments, kurā apvienos vairākas līdzšinējās pašvaldības iestādes.

🟩 Rīgas dome arī lēmusi, ka reorganizācija tiks veikta pakāpeniski.

  • Līdz šā gada 1. martam jāveic pašvaldības aģentūras “Rīgas gaisma” apvienošana ar departamentu.
  • Līdz 2025. gada 1. septembrim departamentam jāpievieno Teritorijas labiekārtošanas pārvalde, Publiskās infrastruktūras attīstības pārvalde un Mājokļa un vides departamenta realizētās ārtelpas funkcijas.

Tāpat Rīgas pilsētas izpilddirektoram līdz 2025. gada 3. februārim uzdots veikt vairāku pašvaldības iestāžu funkciju auditu.

Jautājums vēl tiks skatīts Rīgas domes sēdē.

Turpmāk Rīgas domē jāievieš kārtība, ka situācijās, kad ir jāizvērtē sarežģīti gadījumi vai jāvērtē vadošos amatos strādājošas domes amatpersonas, izmeklēšana ir veicama plašā komisijā, piesaistot ekspertus un speciālistus ārpus pašvaldības. Tā trešdien, 3.janvārī, preses brīfingā, komentējot Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) resoriskās pārbaudes rezultātus, izmeklējot iespējamos pārkāpumus Rīgas domes kādreizējā Satiksmes departamenta darbībā, organizējot ielu seguma remontdarbus, sacīja Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis.

KNAB resoriskajā pārbaudē nekonstatēja pārkāpumus departamenta darbībā, organizējot ielu seguma remontdarbus. Pārbaude pabeigta pērnā gada 29. decembrī un birojs pieņēma lēmumu par atteikšanos sākt kriminālprocesu.

KNAB pārbaudē neguva apstiprinājumu tam, ka kāda departamenta amatpersona būtu ļaunprātīgi izmantojusi savu dienesta stāvokli, vai, veicot ikdienas uzturēšanas darbu kontroli, tīši vai aiz nolaidības to būtu veikusi nekvalitatīvi, kā rezultātā būtu prettiesiski izlietoti pašvaldības finanšu līdzekļi. Nav arī konstatēts, ka amatpersonas būtu apzināti iekļāvušas patiesībai neatbilstošu informāciju dokumentācijā, kas saistīta ar ceļa remonta objektiem.

“Šis ir jau otrais atzinums, kurā pēc būtības secināts, ka rīcība ar pašvaldības finansēm notiek tiesiski un saimnieciski, un līdzekļu izšķērdēšana nav notikusi. Iepriekš pie līdzīga secinājuma nonāca arī domes Audita un revīzijas pārvalde. Pēc KNAB izklāsta redzams, ka veikta rūpīga faktu izvērtēšana, tai skaitā uzklausīti eksperti no Iepirkumu uzraudzības biroja, “Latvijas Valsts ceļiem”, Latvijas Būvinženieru savienības. Tik vispusīga faktu izmeklēšana – plašā domes komisijā, Audita un revīzijas pārvaldes ziņojumā un tagad KNAB izvērtējumā – nekad nebūtu iespējama, ja to turpinātu viens cilvēks, kā to sākotnēji vēlējās partijas “Progresīvie” pārstāvji,”

sacīja Ķirsis.

Mērs uzsvēra, ka turpmāk sarežģītu situāciju gadījumos, tāpat izmeklējot situācijas, kurās iesaistīti vadošos amatos strādājoši pašvaldības darbinieki, Rīgas pilsētas izpilddirektoram tiks uzdots uzreiz veidot plašu komisiju, nepieļaujot vienpersonisku izmeklēšanu.

Rīgas domes priekšsēdētājs arī atzīmēja, ka šai situācijai ir arī negatīvas sekas dažādos līmeņos – Rīgas ielas būvsezonas laikā neizdevās saremontēt tādā apjomā, kā tas bija ieplānots, jo būtiski tika kavēts departamenta darbs, netika veikta virkne remontdarbu un tika sabojāta pašvaldības reputācija.

“KNAB resoriskajā pārbaudē nav konstatējis, ka Ārtelpas un mobilitātes departamenta darbinieki būtu veikuši kādas prettiesiskas darbības, tādējādi pilnībā noraidot jebkādas aizdomas par to, ka pašvaldībā notikusi nesaimnieciska rīcība. Gribu uzsvērt, ka tieši pēc departamenta vadības iniciatīvas ir panākti grozījumi Ministru Kabineta noteikumos, kas paredz, ka turpmāk remontējot ielas, obligāti nevajadzēs izstrādāt būvprojektu. Tas ļaus darbus veikt ātri un operatīvi, kā arī ļaus nākamajā būvsezonā ielu remontdarbu apmēru būtiski palielināt. Tas gan būs atkarīgs no pieejamā finanšu daudzuma. Tas, ka kādi procesu uzlabojumi ir vajadzīgi, ir skaidrs. Tādi ir un būs nepieciešami vienmēr, un to es, kā komitejas vadītājs, noteikti prasīšu no departamenta,”

uzsvēra Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs Olafs Pulks.

Rīgas pilsētas izpilddirektors Jānis Lange atzīmēja, ka valsts un pašvaldības institūcijām, rīkojoties ar nodokļu maksātāju naudu, ir jāievēro visaugstākie standarti un, saņemot sūdzības, vienmēr ir jāpārbauda vai tajās minētie fakti un argumenti ir atbilstoši patiesībai.

“Pagājušā gada 29.decembrī esam saņēmuši KNAB lēmumu par atteikšanos sākt kriminālprocesu. Atbilstoši likumam, ir noteikts dienu skaits, kuru laikā var pārsūdzēt šo lēmumu, attiecīgi es uzdevu Juridiskajai pārbaudei izvērtēt šos argumentus, vai ir lietderīgi tos pārsūdzēt. Un juridiskā pārvalde atzina, ka pārsūdzēt šo lēmumu nebūtu lietderīgi. Visās pārbaudēs, kas ir veiktas departamentā, ir konstatēti sistēmiski trūkumi, un tā ir mana prioritāte sekot līdzi tam, lai šie trūkumi tiktu novērsti. Iespējams, ka tā ir vienīgā labā lieta visā šajā situācijā – ka mums ir iespēja uzlabot gan iekšējās kontroles sistēmu, gan attiecīgi uzlabot informācijas apriti, līgumvadības sistēmu un līgumsodu piemērošanas veidus,”

pauda Jānis Lange.

“Esam gandarīti, ka šaubu ēna no departamenta un tā darbiniekiem ir kritusi. Pagājušajā darbu sezonā daudz no ieplānotā netika paveikts politisko spēļu dēļ, tādējādi kaitējot Rīgas iedzīvotājiem. Tāpat ir lietas, kas šo mēnešu laikā ir sabojātas, piemēram, reputācija, bet prieks, ka šajā sezonā varēsim turpināt iesāktos darbus, lai uzlabotu pilsētvidi tās iedzīvotājiem un viesiem,”

sacīja Ārtelpas un mobilitātes departamenta vadītāja pienākumu izpildītājs Jānis Vaivods.

Jau ziņots, ka pērnā gada vasarā, balstoties uz trauksmes cēlēja ziņojumu par iespējamiem pārkāpumiem ielu remontdarbu organizēšanā, toreizējā Satiksmes departamentā (tagad Ārtelpas un mobilitātes departaments) veica dienesta pārbaudi.

Pārbaudes laikā tika konstatēti divi sistēmiski un ilgstoši pārkāpumi, kā arī sākta disciplinārlietas izmeklēšana. Uz disciplinārlietas izmeklēšanas laiku no amata atstādināja departamenta direktora pienākumu izpildītāju Jāni Vaivodu un Satiksmes infrastruktūras pārvaldes priekšnieku Andreju Urtānu. Izmeklēšanu veica Rīgas pilsētas izpilddirektors Jānis Lange.

Pēc “Jaunās Vienotības” ierosinājuma tika izveidota komisija, kura pārņēma iespējamo pārkāpumu izmeklēšanu. Komisija secināja, ka nevar pieņemt lēmumu par diviem iespējamiem pārkāpumiem, bet trešajā jautājumā pārkāpumu nesaskatīja. Uz disciplinārlietas izmeklēšanas laiku atstādinātās personas atjaunoja amatā.

Ārtelpas un mobilitātes departamenta iekšējās kontroles sistēmas izvērtēja Rīgas domes Audita un revīzijas pārvalde, kura sniedza virkni ieteikumu ceļu būvdarbu izpildes uzraudzības un kvalitātes kontroles uzlabošanai. Tāpat audita laikā netika gūts apstiprinājums prettiesiskām vai nesaimnieciskām darbībām, par kurām ziņoja trauksmes cēlējs.