Arhīvs birkai: Rīgas domē

Rīga uzlabo pieejamību sociālajiem pakalpojumiem

Trešdien, 10. jūnijā, Rīgas dome apstiprināja grozījumus pašvaldības saistošajos noteikumos*, lai tos pielāgotu aktuālajām vajadzībām un praksē konstatētajām izmaiņām sociālo pakalpojumu piešķiršanā, sniegšanā un apmaksā.

Kopumā izmaiņas uzlabo sociālo pakalpojumu pieejamību un kvalitāti, stiprina iedzīvotāju izvēles brīvību un veicina konkurenci starp pakalpojumu sniedzējiem, radot labvēlīgāku vidi sociālās jomas attīstībai.

Būtiskākās izmaiņas

Plašākas izvēles iespējas – atcelts līdzšinējais ierobežojums, kas paredzēja, ka pašvaldības līdzfinansējumu ģimenes tipa aprūpes institūcijās var saņemt tikai tad, ja pakalpojums tiek sniegts Rīgā vai ne tālāk kā 40 km no tās. Tagad iedzīvotāji varēs brīvāk izvēlēties pakalpojuma sniedzēju visā Latvijā, ņemot vērā kvalitāti, specializāciju un individuālās vajadzības, nevis atrašanās vietu.

Paplašināts pakalpojumu saņēmēju loks – sociālie pakalpojumi kļūst pieejami plašākam personu lokam, tostarp ar I grupas invaliditāti un visām personām ar garīga rakstura traucējumiem neatkarīgi no to smaguma. Tas būtiski uzlabo piekļuvi atbalstam un mazina risku, ka daļa iedzīvotāju paliek ārpus sistēmas.

Uzlabota pakalpojumu pieejamība ikdienā – paplašināta videovizītes pakalpojuma pieejamība. To turpmāk varēs saņemt ikviena persona ar aprūpes vajadzībām, ne tikai aprūpes mājās pakalpojuma saņēmēji. Tas veicina elastīgāku un mūsdienīgu aprūpes risinājumu izmantošanu.

Attīstīta infrastruktūra un specializētā aprūpe – paplašinātas iespējas saņemt dienas aprūpes centra pakalpojumus personām ar ļoti smagiem garīga rakstura traucējumiem. Jau izveidots jauns centrs un plānota turpmāka infrastruktūras attīstība, palielinot vietu skaitu un samazinot pakalpojumu pieejamības ierobežojumus.

Lielāks atbalsts ģimenēm ar bērniem ar funkcionāliem traucējumiem – ieviests pašvaldības līdzfinansējums sociālās rehabilitācijas programmām (līdz 4500 eiro gadā), ļaujot ģimenēm izvēlēties pakalpojumu sniedzēju atbilstoši bērna vajadzībām. Tas palīdz mazināt rindas, paplašina pieejamo pakalpojumu klāstu un stiprina nevalstiskā sektora iesaisti.

Individualizēta pieeja pakalpojumiem – attīstītas individuālās sociālās rehabilitācijas programmas, kas tiek veidotas, balstoties uz konkrētā cilvēka vajadzībām un situāciju, sadarbojoties ar izvēlētu pakalpojuma sniedzēju. Tas nodrošina mērķtiecīgāku un efektīvāku atbalstu dažādām sociālajām grupām.

Uzlabota pieejamība krīzes situācijās – paplašinātas iespējas steidzamos gadījumos nodrošināt īslaicīgu aprūpi arī institūcijās bez ienākumu izvērtēšanas, kas ļauj ātrāk reaģēt krīzēs un nodrošināt nepieciešamo palīdzību.

Taisnīgāki līdzmaksājuma principi – precizēta kārtība attiecībā uz līdzmaksājumiem (piemēram, ēdināšanas izmaksām), saglabājot sociālo taisnīgumu un aizsargājot trūcīgās mājsaimniecības.

Palielināts pašvaldības līdzfinansējums – būtiski palielināti līdzfinansējuma apmēri vairākiem pakalpojumiem (psiholoģiskais atbalsts, atelpas brīža pakalpojumi, grupu dzīvokļi, aprūpe mājās u. c.), pielāgojot tos darba algu un pakalpojumu cenu pieaugumam. Tas palīdz nodrošināt pakalpojumu nepārtrauktību un kvalitāti.

*Rīgas domes 2020. gada 6. marta saistošie noteikumi Nr. 3 “Rīgas valstspilsētas pašvaldības sniegto sociālo pakalpojumu saņemšanas un samaksas kārtība”

 

Rīgā pilnveido pašvaldības nolikumu un darba reglamentu

Rīgas dome apstiprinājusi grozījumus Rīgas pašvaldības nolikumā un darba reglamentā, lai pilnveidotu pašvaldības pārvaldības struktūru, precizētu komiteju kompetences, stiprinātu atbildību atsevišķās jomās un uzlabotu domes darba organizāciju. Tāpat veiktas izmaiņas Rīgas domes sēžu apmeklēšanas kārtības noteikumos.

Veiktās izmaiņas paredz mūsdienīgāku pašvaldības pārvaldību, efektīvāku lēmumu pieņemšanas procesu un lielāku atklātību sabiedrībai.

Precizētas komiteju funkcijas un nosaukumi, lai precīzāk atspoguļotu darba saturu, mainīti divu komiteju nosaukumi:

Izglītības, kultūras un sporta komiteja turpmāk būs Izglītības, kultūras, sporta un jaunatnes komiteja;

Satiksmes un transporta lietu komiteja turpmāk būs Ārtelpas un mobilitātes komiteja.

Vienlaikus precizētas šo komiteju kompetences. Tostarp, Ārtelpas un mobilitātes komiteja turpmāk atbildēs arī par mikromobilitātes infrastruktūras attīstību un uzturēšanu, kā arī publiskās ārtelpas attīstības un uzturēšanas jautājumiem.

Tāpat veikti pašvaldības darba reglamenta grozījumi, kas paredz virkni izmaiņu domes un komiteju darba organizācijā:

• precizēta komiteju un domes sēžu vadītāju kompetence;
• noteikta kārtība kļūdaini nodota balsojuma fiksēšanai;
• pilnveidota apvienoto komiteju balsošanas procedūra;
• precizēta attālinātās dalības pieteikšanas kārtība domes sēdēs;
• ieviesti skaidrāki uzvedības noteikumi domes sēžu laikā;
• precizēta jautājumu uzdošanas un debašu kārtība.

Vienlaikus pārskatītas iespējas veikt domes un komiteju sēžu audiovizuālo ierakstu un tiešraidi. Regulējums paredz, ka turpmāk privātpersonām nav atļauts veikt audio vai video ierakstus, tiešraides un fotografēšanu.

Pieņemtie grozījumi stāsies spēkā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

 

Mainīs caurlaižu sistēmu Rīgas domē

No 1. jūlija Rīgas rātsnamā tiks ieviesta jauna apmeklētāju caurlaižu pieteikšanas kārtība, paredzot iespēju caurlaidi pieteikt elektroniski vai klātienē.

Apmeklētāji, kuri plāno piedalīties Rīgas domes vai komiteju sēdēs, kā arī citos pasākumos, caurlaidi varēs pieteikt, aizpildot pieteikuma veidlapu pašvaldības mājaslapā vai informācijas kioskā rātsnama 1. stāvā. Jānorāda būs apmeklētāja vārds, uzvārds, personas koda otrā daļa, apmeklējuma mērķis, kā arī apmeklējuma datums un laiks.

 Ja apmeklējuma mērķis ir tikšanās ar pašvaldības amatpersonu vai darbinieku, caurlaides pieteikšanu veiks amatpersona vai darbinieks.

 Deputātiem un pašvaldības darbiniekiem līdzšinējā rātsnama apmeklēšanas kārtība netiek mainīta.

Atbilstošas pieteikšanās saites uz mājas lapu tiks publiskotas apmēram nedēļu pirms jaunās kārtības stāšanās spēkā.

Caurlaidi varēs saņemt pašvaldības policijas postenī rātsnama 1. stāvā, uzrādot personu apliecinošu dokumentu.

Pašvaldība atgādina, ka domes un komiteju sēdēm var sekot līdzi arī tiešraidēs.

 

Rīgas pašvaldība Muzeju naktī aicina apmeklēt rātsnamu

Sestdien, 23. maijā, no plkst. 18.00 līdz 24.00 Muzeju nakts laikā rīdziniekiem un pilsētas viesiem būs iespēja apmeklēt rātsnamu un apskatīt domes galvenās telpas – Sēžu zāli, mēra un vicemēru kabinetus, karogu balkonu, Gada rīdzinieku sienu un citas vietas.

Rīgas 825. jubilejas gadā rātsnama apmeklētāji būs aicināti piedalīties radošās aktivitātēs, izmēģināt mēra krēslu, kā arī nofotografēties mākslīgā intelekta fotodarbnīcā.

Muzeju nakts laikā apmeklētājiem būs iespēja apmeklēt domes Sēžu zāli, Portretu zāli, Kamīnzāli, apskatīt Gada rīdzinieku sienu, mēra un vicemēru kabinetus, kā arī balkonu, izbaudīt klusuma brīdi rātsnama kapelā, apskatīt bišu dārzu, kur varēs satikt rātsnama bitenieku.

Šogad apmeklētājiem arī būs iespēja nofotografēties mākslīgā intelekta veidotā fotodarbnīcā, ieraugot sevi citā realitātē, un digitāli saņemt foto. Interesenti varēs piedalīties arī īpašā misijā, lai atklātu interesantus faktus par rātsnamā atrodamajām lietām. Bērniem būs iespēja darboties radošajā zonā – “Izkrāso savu Rīgu!”.

Tāpat kā pagājušogad, arī šogad apmeklētāji varēs kļūt par “Muzeju nakts mēru”, uz vienu nakti iejūtoties mēra ādā, nofotografējoties Sēžu zāles tribīnē vai mēra kabinetā un ievietojot foto savos sociālo tīklu kontos ar tēmturi #muzejunaktsmers.

Ar rātsnama vēsturi un dažādiem interesantiem faktiem par Rīgu iepazīstinās Apkaimju iedzīvotāju centra gidi. Vēl varēs noklausīties leģendu par Rīgas Bruģa sargātāju un īpaši vērīgajiem būs iespēja arī satikt klātienē šo mistisko dāmu apmetnī.

Eiropas Muzeju nakts ir starptautisks muzeju pasākums, kas kopš 2005. gada ik pavasari notiek daudzās Eiropas valstīs. Līdz ar tradicionālajām ekspozīcijām notiek arī dažādi īpaši pasākumi – radošās darbnīcas, koncerti, teātra uzvedumi. Pasākums tradicionāli norit no sestdienas vakara līdz svētdienas pirmajai rīta stundai.

Muzeju nakts šogad visā Latvijā norisināsies sestdien, 23. maijā. Šī gada vienojošā tēma ir “Priekšmeta piedzīvojumi”, kas iedvesmota no Raiņa atziņas un aicina izzināt muzeju krājumu stāstus.

Tradicionāli muzeji būs atvērti bez maksas.

Sestdien, 23. maijā, vairāk nekā 246 Latvijas muzeji un citas sabiedrisko dzīvi veidojošās organizācijas aicinās apmeklētājus izbaudīt Muzeju nakti. Rīgā un tās apkaimēs Muzeju naktī apmeklētājus gaidīs vairāk nekā 82 kultūrvietas.

Muzeju nakts pasākumu programma – ŠEIT.

 

Uzaicinājums medijiem – pasniegs Rīgas gada balvu kultūrā “Baltais zvirbulis”

Piektdien, 10. aprīlī, plkst. 16.00 svinīgā ceremonijā kultūrtelpā “Ola Foundation” tiks pasniegta Rīgas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departamenta Gada balva kultūrā “Baltais zvirbulis”, lai izteiktu atzinību par kvalitatīva kultūras procesa nodrošināšanu galvaspilsētā.

Balva “Baltais zvirbulis” tiks pasniegta šādās nominācijās: par mūža ieguldījumu, Gada bibliotēkas darbinieks, Gada muzeja darbinieks, Gada kultūras centra darbinieks, Gada mūzikas un mākslas skolas darbinieks, Gada amatiermākslas kolektīvs, Gada notikums kultūrā, Gada sadarbība, par ieguldījumu Rīgas starptautiskajā atpazīstamībā, Gada personība kultūrā.

Balvas pasniegšanas ceremoniju rīko Rīgas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departaments sadarbībā ar Pārdaugavas kultūras apvienību.

Mediju pārstāvji aicināti piedalīties pasākumā.

Rīgas domē tiks atklāta izstāde “Pavasaris zvaigžņu dārzā”

Rīgas domē tiks atklāta mākslas darbu izstāde “Pavasaris Zvaigžņu dārzā”, kurā ikviens no 13. aprīļa līdz 8. maijam aicināts aplūkot Dionisija Miončinska metāla svečturu kolekciju un Laumas Palmbahas gleznas.

Lauma Palmbaha septiņu gleznu ciklā attēlo ziedošu, dinamisku formu kompozīcijas ar kontrastainiem toņiem un daudzveidīgu faktūru ritmiem, iedvesmojoties no Austrālijas aborigēnu mākslinieces EMILY KAMA KNGWARRAY mākslas darbiem.

Dionisijs Miončinskis veidojis svečturu kolekciju ar Jūgenda stilam raksturīgo augu motīvu plastisku un metālā iestrādātām dzintara lāsēm.

Izglītības, kultūras un sporta departamenta direktora amatā iecelts Ivars Balamovskis

Rīgas dome 25. martā Rīgas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departamenta direktora amatā apstiprināja Ivaru Balamovski.

Balamovskis bijis IKSD direktora p.i. no 2019. gada 1. aprīļa līdz 2020. gada 31. maijam un no 2023. gada 1. marta līdz šim. Pirms tam no 2008. gada strādājis kā Rīgas domes IKSD Izglītības pārvaldes priekšnieks, direktora vietnieks.

Kopš 2018. gada Balamovskis ir Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izglītības konsultants/eksperts. 2006. – 2007. gadam bijis Ādažu vidusskolas direktors. No 2003. līdz 2006. gadam bijis Rīgas domes Izglītības, jaunatnes un sporta departamenta Vidzemes priekšpilsētas nodaļas vadītājs.

No 1995. gada līdz 2003. gadam bijis Rīgas pilsētas Skolu valdes priekšsēdētāja vietnieks – izpilddirektors Vidzemes priekšpilsētā. Savas profesionālās gaitas sācis kā pedagogs vairākās Rīgas vidusskolās. Savukārt 1994. un 1995. gadā bijis Rīgas Juglas vidusskolas direktors.

Studējis Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā, ieguvis akadēmisko bakalaura grādu Latvijas Universitātē mūzikas skolotāju specialitātē un sociālo zinātņu maģistra grādu sabiedrības vadībā.

Balamovskis arī saņēmis vairākas augsta līmeņa atzinības, tostarp Ministru kabineta Atzinības rakstu par ieguldījumu vispārējās izglītības jomā un pašvaldības izglītības ekosistēmas attīstīšanā.

Balamovskis IKSD direktora amatā iecelts ar šī gada 1. aprīli.

 

 

Par RAIC vadītāju apstiprināts Raivis Knoks

25. martā Rīgas domes sēdē amatā iecelts Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra vadītājs Raivis Knoks, kurš jau no 2023.gada 1.septembra pilda iestādes vadītāja pienākumus. Knoka profesionālo atbilstību iepriekš atzina arī Finanšu un administrācijas lietu komitejā.

Raivis Knoks darbu Rīgas pašvaldībā uzsāka 2001. gada 22. janvārī tajā laikā Rīgas domes Vienas pieturas aģentūras vecākā referenta amatā. Turpmākajos gados R. Knoks ieņēma dažādus un arī vairākus vadošus amatus, piemēram, Rīgas domes Apmeklētāju pieņemšanas centra Zvanu nodaļas vadītāja un Rīgas domes Apmeklētāju pieņemšanas centra Klientu apkalpošanas nodaļas vadītāja, kā arī Rīgas domes Apmeklētāju pieņemšanas centra vadītāja vietnieka amatu. Kopš 2021. gada 1. maija R. Knokam bija uzdots uz laiku veikt Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centra direktora pienākums, bet no 2021. gada 9. augusta R. Knoks tika apstiprināts Centra vadītāja amatā.

Nodrošinot gan Centra, gan RAIC darba nepārtrauktību, R. Knoks veiksmīgi ir
realizējis dažādus nozīmīgus projektus un sasniegumus. Piemēram, darbā ar Rīgas apkaimju edzīvotājiem izveidots apkaimju koordinatoru tīkls, nodrošinot ciešu un kvalitatīvu
sadarbību ar aktīvajiem iedzīvotājiem un biedrībām.

R. Knoks Latvijas universitātē 2010. gadā ieguvis sociālo zinātņu bakalaura grādu tiesību zinātnē. Šobrīd R. Knoks ir Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra vadītāja pienākumu izpildītājs un Rīgas pašvaldības iepirkuma komisijas loceklis.

Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departamenta direktora amatā ieceļ Daci Ziediņu

Rīgas dome trešdien, 25. martā, nolēma pašvaldības Mājokļu un vides departamenta direktora amatā iecelt Daci Ziediņu.

D. Ziediņa ir pieredzējusi mājokļu politikas un reģionālās attīstības profesionāle ar vairāk nekā desmit gadu darba pieredzi valsts pārvaldē. Kopš 2022. gada viņa pildīja direktora vietnieces pienākumus Mājokļu un vides departamentā, kur vadīja četras struktūrvienības un aptuveni 70 cilvēku komandu, bet no 2025. gada novembra pildīja departamenta vadītāja pienākumus.

D. Ziediņa ir aktīvi iesaistījusies pašvaldības mājokļu politikas virzībā, tai skaitā izstrādājot Rīgas Mājokļu politikas pamatnostādnes 2024.–2030. gadam, vadot Eiropas Savienības fondu projektu ieviešanu vairāk nekā 45 miljonu eiro apmērā un attīstot privātās un publiskās partnerības risinājumus pieejamu mājokļu būvniecībai.

Iepriekš D. Ziediņa ilgstoši strādājusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, kur vadījusi Reģionālās ekonomikas nodaļu un agrāk bijusi vecākā eksperte teritoriju attīstības novērtēšanas jomā. Šajā laikā viņa izstrādājusi un ieviesusi būtiskus nacionāla līmeņa attīstības instrumentus, tostarp Latgales speciālo ekonomisko zonu, atbalsta programmas pašvaldību projektiem un reģionālo remigrācijas koordinatoru tīklu.

D. Ziediņai ir sociālo zinātņu maģistra grāds ekonomikā ar specializāciju reģionālajā attīstībā un pārvaldē, kā arī dažādas profesionālās pilnveides apmācības projektu vadībā, inovāciju komunikācijā, digitālajā līderībā u.c.

Apstiprināts Rīgas 2026. gada budžets: uzsvars uz drošu, veselīgu un gudru galvaspilsētu

Trešdien, 21. janvārī, Rīgas domes deputāti apstiprināja galvaspilsētas budžetu 2026. gadam, kur galvenās prioritātes ir ģimenes, izglītība, drošība, ekonomikas izaugsme un infrastruktūras attīstība.

“Jau vasarā, saņemot pirmos budžeta aprēķinus, apzinājāmies, ka pašvaldībai naudas būs tikpat vai pat mazāk nekā pērn, kamēr Rīgas vajadzības turpina augt. Mūsu uzdevums bija ar esošajiem līdzekļiem šīs vajadzības nosegt gudrāk un atbildīgāk. Tāpēc šis nav ekstravagantu solījumu budžets, bet reāls, cilvēcīgs budžets salīdzinoši sarežģītos apstākļos. Kā trīs bērnu tēvam man svarīgākais ir, lai Rīga kļūst drošāka un cilvēcīgāka pilsēta, kur ģimenes izvēlas dzīvot, palikt un atgriezties,”

uzsver Rīgas domes priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs

“Satiksmes jomā mūsu prioritātes ir skaidras – salaboti tilti un drošas ielas. Esam parakstījuši līgumu par Vanšu tilta pārbūvi, šogad atklāsim atjaunoto Zemitāna tiltu un pabeigsim Kundziņsalas pārvadu. Vienlaikus budžetā esam paredzējuši projektēšanu arī citiem tiltiem, lai nākotnes darbus sāktu laicīgi un kvalitatīvi. Taču visam pārējam nav nozīmes, ja mums nav drošas satiksmes, tāpēc šis budžets paredz jaunas gājēju pārejas, apgaismotas ielas un mierinātu satiksmi skolu zonās. Tā ir viena no būtiskākajām šī budžeta izvēlēm. Šis budžets ir par pilsētu, kur cilvēki jūtas droši, pārliecināti un gaidīti.”

Nodarbinātības sektora spiediens uz atalgojumu ir samazinājies un valsts pārvalde kopumā virzās uz efektivitātes palielināšanu, atalgojums ir viens no atslēgas jautājumiem budžeta plānošanā. Nodokļu reformas negatīvā ietekme uz pašvaldību budžetiem no Finanšu ministrijas puses ir atbilstoši novērtēta un iedzīvotāja ienākuma nodokļa (IIN) izpildes dati ir stabili, kas dod iespēju plānot finanses ilgtermiņā un piesardzīgi attīstīt jaunus pakalpojumus. Aizdevumu procentu likmes pēdējā gada laikā ir stabilizējušās, izvairoties no bīstamām svārstībām un dod iespēju optimistiski raudzīties uz saistību izdevumiem, ņemot vērā pilsētas ambīcijas infrastruktūras attīstībā, secina pašvaldības finanšu eksperti.

Budžeta ieņēmumi

Rīgas pašvaldība šā gada budžetā ieplānojusi 1,5 miljardu eiro lielus ieņēmumus, kas ir par 37,6 miljoniem eiro vairāk nekā iepriekšējā gadā tika plānots. Ieņēmumu palielinājumu nosaka, galvenokārt, iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu plānotais pieaugums, pamatojoties uz Finanšu ministrijas makroekonomiskajām prognozēm.

Budžeta izdevumi

Kopējie budžeta izdevumi plānoti 1,7 miljardu eiro apmērā, kas ir tikai par nieka 8,3 miljoniem vairāk nekā pērn. Izdevumu stabilizācija saistīta ar pauzi starp lielo infrastruktūras projektu realizāciju Kundziņsalas pārvads tiks pabeigts pavasarī, bet Vanšu tilta atjaunošanas projekts ir tikai sākotnējās stadijās un šo projektu izbūvei, saskaņojot ar valdību tiek plānots aizņēmums. Rīgas iemaksas pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā 2026. gadā nedaudz samazināsies un veidos 137,3 miljonus eiro.

Atalgojums

Atalgojuma palielinājums pašvaldības iestādēs var tikt saistīts tikai kopā ar strukturālām reformām, amata vietu pārskatīšanu un efektivitātes uzlabošanu. Rīgas domes priekšsēdētāja, viņa vietnieku, domes komiteju priekšsēdētāju un viņu vietnieku, kā arī domes deputātu mēnešalgas likmes 2026. gadā netiks mainītas un atalgojums tiks saglabāts 2023. gada līmenī.

Būtiski atlīdzības ierobežojumi 2026. gadā noteikti saistībā ar piemaksām, naudas balvām, prēmijām un virsstundu darba apmaksu.

No 2026. gada 1. janvāra atbilstoši izmaiņām Ministru kabineta noteikumos “Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu” pašvaldība ir paredzējusi 2,7 miljonus eiro, lai darbiniekiem palielinātu mēnešalgu no 740 eiro līdz 780 eiro. Minimālās algas izmaiņas pašvaldībā ietekmē aptuveni 4700 darbiniekus. Vislielākais šajās amatu grupās nodarbināto īpatsvars ir izglītības sektorā. Savukārt neapliekamais minimums palielināts no 510 eiro līdz 550 eiro mēnesī.

Šajā gadā paredzēts atalgojuma palielinājums Rīgas pašvaldības policijas darbiniekiem, kuri nodrošina pamatfunkcijas, Rīgas pašvaldības bāriņtiesas darbiniekiem, Rīgas Bērnu, jauniešu un ģimeņu sociālā atbalsta centrā un Rīgas sociālajā dienestā no 5 % līdz 10 %.

Investīcijas un satiksme

Rīgas pašvaldība 2026. gadā plāno vairāk nekā 200 miljonu eiro investīcijas izglītībā, transporta nozarē un pilsētvides attīstībā. No šī apjoma 78 miljoni eiro paredzēti nozīmīgu infrastruktūras projektu īstenošanai, tostarp Vanšu, Jorģa Zemitāna un Gaisa tilta atjaunošanai, kā arī Kundziņsalas pārvada un Dienvidu tilta 4. kārtas būvniecībai. Savukārt 5,3 miljoni eiro tiks novirzīti pilsētvides labiekārtošanai un gājēju drošības uzlabošanai — paredzēts ierīkot 20 jaunas gājēju pārejas, uzlabot 40 esošās, izveidot piecas drošas skolas zonas un attīstīt jaunu veloinfrastruktūru.

Drošība – papildus 2 miljoni eiro policijas atalgojumam

“Viena no manām prioritātēm būs drošības stiprināšana Rīgā. Šogad palielināsim Rīgas pašvaldības policistu atalgojumu par diviem miljoniem eiro, par 16% palielinot kārtībniekiem, par 8% – 10% inspektoriem. 2026. gada sākumā tiks pabeigts investīciju projekts policijas vienotā vadības un videonovērošanas centra izveidei Lēdurgas ielā 26, lai nodrošinātu augstākas reaģēšanas spējas krīzēs. Savukārt civilās aizsardzības jomā paredzēts kopā ar valsts finansējumu attīstīsim un labiekārtosim 146 pašvaldības patvertnes, kā arī uzsāksim līdzfinansējuma programmu daudzdzīvokļu ēku pagrabu sakārtošanā,”

norāda Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks

Rīgas pašvaldība turpinās finansēt Ukraiņu atbalsta centra darbību.

Ratnieks informē, ka arī šogad plānotas būtiskas investīcijas izglītības iestāžu infrastruktūrā. Tiks turpināti Mežaparka sākumskolas būvniecības darbi (15,3 miljoni eiro), kā arī tiks pabeigta piecu izglītības iestāžu āra stadionu atjaunošana – Rīgas Dārzciema vidusskolā (Vietlavas ielā), Rīgas Jaunciema pamatskolā, 45.vidusskolā, Rīgas Anniņmuižas vidusskolā, Rīgas Ziepniekkalna vidusskolā. Papildus ar fonda “Palīdzība poļiem Austrumos” finansiālu atbalstu tiks atjaunota āra sporta infrastruktūra un labiekārtota teritorija Itas Kozakēvičas Rīgas Poļu vidusskolā.

“2026. gada Rīgas pilsētas budžets, manā ieskatā, ir iepriekš uzsākto satiksmes infrastruktūras objektu pabeigšanas un sabiedrības vienotības budžets. Līdzās jau uzsāktajiem un galvaspilsētai vitāli svarīgiem lielajiem satiksmes plūsmu sakārtošanas darbiem, šī Rīgas domes sasaukuma nozīmīgākais uzdevums ir pilnvērtīgi un jēgpilni ieviest Vienotās skolas principus, jo tikai tā mēs Rīgā un Latvijā kļūsim par saliedētu sabiedrību. Jaunievedums šajā mācību gadā būs pilotprojekts, kurā skolām būs iespēja sākumskolas vecuma bērniem organizēt izglītojošas un sportiskas nodarbības arī pēc mācību gada beigām līdz Jāņiem – primāri tas būs viens no instrumentiem skolas direktoru rīcībā, lai sekmētu Vienotās skolas ieviešanu, protams, vienlaikus tas būs arī praktisks atspaids ģimenēm, kurām nereti sagādā grūtības saplānot bērna nodarbināšanu vasaras brīvlaikā,” uzsver Rīgas vicemērs Vilnis Ķirsis. “Sociālajā jomā šajā gadā nozīmīgs darbs būs Rīgas Sociālā dienesta reforma, kas ies roku rokā ar atalgojuma un darba vides uzlabošanu sociālajiem darbiniekiem. Savukārt kultūrā gada centrālais notikums būs Rīgas 825. dzimšanas dienas svinības, ko plānojam par vērienīgu un krāšņu pasākumu mēneša garumā, radot notikumus, kas piesaistīs vismaz 300 tūkstošus apmeklētāju,”

saka V. Ķirsis

Izglītība

Lai sekmētu latviešu valodas apguvi un lietošanu Rīgas skolās un skolēnu vidū, atbalsta pasākumiem mācību procesam valsts valodā pirmsskolas izglītības iestādēs un skolās piešķirti papildus 3,9 miljoni eiro.

Rīga palielinās līdzfinansējumu vecākiem, kuru bērni mācās privātajās pirmsskolas izglītības iestādēs: līdz četru gadu vecumam no 450,12 eiro uz 501,91 eiro, obligātās sagatavošanas vecumā no 297,63 eiro uz 351,98 eiro.

Sociālā joma

Salīdzinot ar 2025. gada budžetu, dažādiem izdevumiem sociālajā sfērā šogad piešķirti papildu 16,2 miljoni eiro, līdz ar to kopumā Rīgas pilsētas budžetā ģimeņu un sociālajai politikai atvēlēti 158,2 miljoni eiro.

Būtiski paplašināts atbalsts ģimenēm un bērniem, nodrošinot 1,3 miljonu finansējumu vēl 2025. gada domes lēmumam par jaundzimušo pabalsta palielinājumu. Tāpat pašvaldība paplašina pakalpojumu loku ģimenēm ar bērniem.

Reaģējot uz Rīgas sabiedrības novecošanas tendencēm 2026. gadā papildus finansējums tiks nodrošināts aprūpei mājās un sociālās aprūpes centru pakalpojumiem, lai nodrošinātu iespējami ātru pieeju šim pakalpojumam. Plānoti būtiski ieguldījumi pašvaldības sociālās aprūpes centru atjaunošanā.

Kultūra, sports un jaunatne

Rīgas 2026.gada atslēgas notikumi kultūrā tiks pavadīti Rīgas 825 dzimšanas gadadienas gaisotnē, kam piešķirts atbilstošs finansējums.

Infrastruktūra un ekonomikas izaugsme

“Satiksmes organizācijas un infrastruktūras ilgtspējas nodrošināšanai plānots attīstīt sabiedrisko transportu transporta mezglos un dzelzceļa tuvumā, kā arī atbalstīt investīcijas mobilitātes (pārsēšanās) punktu izveidē un jaunu autostāvvietu izbūvē. Rīgas pašvaldība turpinās arī mērķtiecīgus pasākumus, lai nodrošinātu ūdensmalu atvēršanu gan iedzīvotājiem, gan uzņēmējiem,”

stāsta Rīgas vicemērs Māris Sprindžuks

2026. gadā tiks īstenotas reformas uzņēmējdarbības vides sakārtošanai un investīciju piesaistei, sagatavoti arī grozījumi Rīgas vēsturiskā centra aizsardzības zonā, lai paātrinātu attīstības ieceru īstenošanu un samazinātu administratīvo slogu attīstītājiem un uzņēmējiem, kā arī izmainīti saistošie noteikumi par terasēm, skatlogiem un nomas maksu par ceļa elementu lietošanu.

Vienlaikus šogad tiks pārskatītas Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta funkcijas, lai mazinātu administratīvo slogu Būvvaldē un departamentā.

123456