Arhīvs birkai: Pilsētvide

Rīgas svētku laikā, 15. augustā, gājēju tunelī, kas ved uz Vecrīgu, (13. janvāra ielā) norisināsies elektroniskās mūzikas un ielu kultūras pasākums “Gaisma tuneļa galā”. No plkst. 18.00 līdz 01.00 Vecrīgu un Autoostu savienojošais pazemes tunelis pārtaps par vietu, kur pilsētnieki un tūristi varēs baudīt elektronisko mūziku, iepazīt ilgstpējīgu modi, piedzīvot lokālo hiphop mākslinieku performances un jauno dīdžeju dueļus vietējās underground kopienas izpildījumā.

Pasākuma rīkotāji – ilgtspējīgas modes platforma Bourzma un sadarbības partneri – aicina izmēģināt mazāk ierastus svētku maršrutus un patverties pazemes enerģijā. Neizmantotu pazemes telpu pārvēršana par kultūras vietzīmēm ir pasaulē atzīta prakse, kas sevi spilgti pierādījusi Berlīnē, Londonā un Parīzē. Tagad šai pieredzei pievienojas arī Rīga, saņemot pilsētas vadības atbalstu. Kā uzsver Rīgas mērs Viesturs Kleinbergs, pazemes telpām pienācis laiks kļūt par drošu un pilsētniekiem atvērtu platformu:

„Vienmēr, kad runāju, ka pār 13. janvāra ielu ir nepieciešama virszemes gājēju pāreja, lai cilvēkiem vairs nebūtu jādodas pazemē, saņēmu jautājumu: “Bet ko jūs darīsiet ar tuneļiem – bērsiet ciet vai atstāsiet tukšus?” Un mana atbilde vienmēr bija – nē! Šī ir izcila vieta, lai tajā rīkotu reivus, ielaistu jauniešus un ļautu iepriekš drūmajai un daudziem nepatīkamajai videi atdzimt ar mūziku un īstu enerģiju. Bourzma jau iepriekš ir pierādījusi savu spēju rīkot pasākumus vietās, kurām rīdzinieki ikdienas steigā paslīd garām, iedodot šīm aizmirstajām pilsētvides pērlēm pilnīgi jaunu gaismu. Tāpēc paldies viņiem, ka uzņemas šo drosmīgo iniciatīvu! Šī pazemes ballīte noteikti izcili papildinās Rīgas svētku programmu un parādīs mūsu pilsētu no pavisam cita, mūsdienīga rakursa.”

Apmeklētājus sagaida plaša bezmaksas programma:

18:00–20:00 | LKA x PULSE DJ battle: Jauno dīdžeju sacensības
20:00–22:00 | Bourzma MIC: Dažādi gan mazāk, gan vairāk zināmi lokālie hiphop mākslinieki
22:00–01:00 | Underground DJs: Basi un deju ritmi ar dīdžeju Trashy Trax, Taiga, Sairam (vinyl) uzstāšanos

Mūzikas programmu papildinās Bourzma veidotie ilgtspējīgās modes eksperimenti. Apmeklētājiem būs iespēja piedalīties praktiskās darbnīcās, kā arī iegādāties vietējo dizaineru apģērbus, kas pēta pilsētas stilu un apģērba otro dzīvi.

Ieeja bez maksas. Ierobežotas ietilpības dēļ aicinām uz vienu vai visām programmas daļām biļeti rezervēt iepriekš: luma.com/raoucdlu

Sākot ar Rīgas dzimšanas dienas nedēļas nogali, 14. augustā, divas Rīgas jūgendstila pērles klusajā centrā – Alberta iela un Antonijas ielas posms – nedēļas nogalēs kļūs par gājēju ielām. Rīdzinieki un pilsētas viesi aicināti baudīt unikālo arhitektūru, vasaras atmosfēru kafejnīcu terasēs un nesteidzīgas pastaigas pilsētvidē.

Gājēju ielas režīms Alberta ielā un Antonijas ielas posmā no Dzirnavu ielas līdz Elizabetes ielai darbosies katru nedēļas nogali no 14. augusta līdz 20. septembrim. Tas stāsies spēkā piektdienās plkst. 20.00 un būs spēkā līdz svētdienas pusnaktij. Gājēju ielu režīms tiks organizēts ar atbilstošām ceļa zīmēm, kas noteiks dzīvojamās zonas statusu, aizliegs caurbraukšanu ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kā arī transportlīdzekļu apstāšanos un stāvēšanu ielu malās. Lai nodrošinātu operatīvā transporta piekļuvi un iedzīvotāju piekļuvi saviem īpašumiem, uz brauktuves netiks izvietoti fiziski šķēršļi.

Iniciatīva tiek īstenota ciešā sadarbībā ar ielās esošajiem restorāniem un kafejnīcām. Nedēļas nogalēs uzņēmēji, saskaņojot to ar pašvaldību, varēs paplašināt savas terases, kā arī piedāvās apmeklētājiem īpašus piedāvājumus.

Šādas iniciatīvas, kad ielas uz laiku tiek atvēlētas gājējiem, ir plaši izplatītas daudzviet Eiropā. Tās palīdz atbalstīt vietējos uzņēmējus, vienlaikus padarot pilsētas telpu dzīvāku, pieejamāku un pievilcīgāku iedzīvotājiem un viesiem.

Rīgas domes Ārtelpas un mobilitātes komitejas priekšsēdētāja Marta Kotello norāda:

“Turpinot pērn aizsākto tradīciju, kad Rīgas skaistākās ielas uz brīdi pārtapa par kopīgu satikšanās, pastaigu un svētku vietu, arī šogad dodam iespēju pilsētniekiem un viesiem tās iepazīt citādāk, samazinot šajās ielās autotransporta klātbūtni sešās nedēļas nogalēs. Priecē, ka iniciatīvu pozitīvi novērtē uzņēmēji, jo šādas aktivitātes palīdz piesaistīt apmeklētājus un veicina uzņēmējdarbību. Aicinu rīdziniekus un pilsētas viesus izmantot pēdējos vasaras mēnešus, lai apmeklētu Rīgas Jūgendstila muzeju, apskatītu unikālās arhitektūras pērles un baudītu vietējo uzņēmēju piedāvājumus.”

Gājēju ielu darbības laikā transportlīdzekļus ielu malās novietot nebūs atļauts. Vienlaikus iedzīvotāji saglabās iespēju iebraukt un izbraukt no savu īpašumu iekšpagalmiem, bet uzņēmumiem tiks nodrošināts noteikts laiks preču piegādei.

Antonijas, Alberta un Blaumaņa ielu iedzīvotāju atļauju lietotāji varēs izmantot maksas autostāvvietu tajā ielas posmā, kurā ir deklarēta personas dzīvesvietas adrese, kā arī šim ielas posmam labajā un kreisajā pusē piegulošajos kvartālos ierīkotajās maksas autostāvvietās tās pašas vai zemākas tarifu zonas teritorijā. Ja konkrētajā vietā automašīnu novietot nav iespējams, Iedzīvotāja atļauja ļauj izmantot arī citu pieejamo maksas autostāvvietu kādā no Iedzīvotāja atļaujā norādītajiem ielu posmiem.

Ceļa zīmes attiecīgajos ielu posmos tiks izvietotas, sākot no 10. augusta. Uz ietvēm tiks uzstādīti informatīvi stendi, savukārt ielu telpa tiks papildināta ar dekoratīviem karodziņiem, lampiņām un puķu podiem.

Rīdzinieki un pilsētas viesi aicināti laikus iepazīties ar satiksmes organizācijas izmaiņām.

Lai nodrošinātu drošību un sabiedrisko kārtību, satiksmi norādītajos posmos regulāri uzraudzīs Rīgas pašvaldības policija. Gadījumos, ja netiks ievērotas ceļa zīmju prasības un transportlīdzekļi būs novietoti zem aizliedzošajām ceļa zīmēm, pašvaldības policija organizēs to pārvietošanu.

Papildu informācija par brīvdienu gājēju ielām, šajās ielās esošajiem restorāniem un kafejnīcām pieejama tīmekļvietnēs riga.lv un rigasvasara.lv.

Jautājumu gadījumā aicinām sazināties ar pašvaldību, zvanot uz informatīvo tālruni 1201.

 

Rīgas pašvaldība sāks īstenot pilotprojektu pasažieru kuģu pārvadājumiem starp Bolderāju, Vecmīlgrāvi un pilsētas centru un plānots, ka pirmie reisi tiks uzsākti nākamā gada pavasarī.

Rīgas pašvaldība patlaban izvērtē gan pasažieru pārvadājumu, gan transportlīdzekļu pārvadājumu organizēšanas iespējas. Par prioritāti noteikta pasažieru pārvadājumu attīstība, tādēļ Rīga sāks pasažieru ūdenstransporta pilotprojektu maršrutā Centrs -Vecmīlgrāvis- Bolderāja. Pilotprojektu paredzēts īstenot 2027. gada siltajā sezonā piecu mēnešu garumā.

Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Edgars Bergholcs skaidro:

“Esmu par ūdensmalu atdzīvināšanu un ūdens satiksmes atjaunošanu Daugavā, jo šis potenciāls Rīgā vēl joprojām nav pilnvērtīgi izmantots. Ūdens transports var kļūt par nozīmīgu alternatīvu ikdienas pārvietošanās iespējām, un svarīgi kuģi satiksmi ieviest vēl pirms Vanšu tilta remonta sākuma, jo remontdarbi būtiski apgrūtinātās iedzīvotāju pārvietošanos starp abiem Daugavas krastiem. Pilotprojekta rezultāti ļaus izdarīt secinājumus par pasažieru ūdenstransporta pārvadājumu pieprasījumu, izvērtēt tā ekonomisko pamatotību un iespējamo ietekmi uz pašvaldības budžetu ilgtermiņā, un, balstoties uz datiem, lemt par pasažieru ūdenstransporta kā pilsētas sabiedriskā transporta veida attīstību.”

Lai izvērtētu ūdens sabiedriskā transporta ieviešanas iespējas, apsekotas visas Daugavā pieejamās piestātnes. Secināts, ka pilotprojekta īstenošanai Bolderājā, Vecmīlgrāvi un Centrā iespējams izmantot un pielāgot jau esošo infrastruktūru, veicot minimālus uzlabojumus. Vecmīlgrāvī var izmantot Meldru ielā esošo piestātni, kurai jau ir uzsākts remonts, bet Bolderājā identificēta piemērota vieta valsts īpašumā pie tilta pāri Buļļupei, kur pašvaldība jau ir nostiprinājusi krastmalu un pie tās var piestāt nelieli kuģi. Remontdarbi, kas nepieciešami piestātnes iekārtošanai, tiks sākti rudenī. Attīstot pastāvīgu pasažieru kuģu satiksmi, piestātņu tīklu var paplašināt, veidojot jaunas piestātnes.

Ļoti svarīga vieta ūdenstransporta attīstībai un dažādo piestātņu veidu iedzīvināšanai ir 11. novembra krastmala, tāpēc ir uzsākts darbs krastmalas seguma atjaunošanas projektam, kura ietvaros tiktu uzlabots arī labiekārtojums un apgaismojums, kā arī tiks radītas iespējas pagaidu kafejnīcu izveidei. Savukārt, nākotnē plānots veikt krastmalas pārbūvi ar mērķi izveidot jaunas piestātnes un tiešāku piekļuvi ūdenim iedzīvotājiem.

Pilotprojekts tiks organizēts kā pakalpojumu iepirkums ar operatoru.

Prognozēts, ka pirmie reisi starp Bolderāju un Vecmīlgrāvi varētu tikt uzsākti 2027. gada pavasarī, nodrošinot astoņus reisus dienā – četrus reisus abos virzienos rīta stundās un četrus reisus abos virzienos vakara stundās. Viena brauciena maksa varētu būt 1,50 eiro.

 

Rīgas centrā, Emīlijas Benjamiņas ielas patiltē pie Centrālās stacijas, tapis vērienīgs ielu mākslas darbs “Rīgas Atlantīda”, kas aicina paraudzīties uz Rīgas pilsētas kanālu kā dzīvu ekosistēmu, veldzes oāzi un nozīmīgu zaļi zilo koridoru pilsētas centrā.

Murāli radījuši ielu mākslinieki Dainis Rudens, Bikti, Uman, Pinka, Kosti un Renārs Caune, savukārt darba kuratori un koncepcijas autori ir Dainis Rudens un Igors Gubenko. Darbs tapis Eiropas Savienības Horizon Europe projekta Urban ReLeaf ietvaros sadarbībā ar Rīgas pašvaldību.

Urban ReLeaf projektā Rīgas iedzīvotāji kopā ar pētniekiem pētījuši pilsētas karstumsalas, gaisa kvalitāti un zaļo teritoriju nozīmi pilsētvidē. Tomēr zinātniski dati un pētījumi bieži vien sasniedz tikai nelielu sabiedrības daļu, tāpēc projekta ietvaros sešās Eiropas pilsētās tiek īstenotas kultūras laboratorijas, kurās mākslinieki, pētnieki un vietējās kopienas kopīgi meklē veidus, kā par klimata pārmaiņām, pilsētvidi un dabu runāt cilvēkiem saprotamā valodā.

Koncepcijas izstrādes laikā tika veikta plaša izpēte, aptaujājot vietējos iedzīvotājus un intervējot dažādu jomu ekspertus. Sarunās piedalījās pētnieki, dabas eksperti, kultūras nozares pārstāvji, regulāri kanālmalas apmeklētāji, kā arī nejauši sastapti garāmgājēji. Viņu stāsti, novērojumi un personīgā pieredze palīdzēja atklāt daudzveidīgās attiecības, kas cilvēkiem veidojas ar pilsētas kanālu un tā apkārtni. Balstoties šajās sarunās, kuratori un mākslinieki radīja darbu, kurā zināšanas, pieredzes stāsti un mākslinieciskā interpretācija saplūst vienotā vēstījumā par pilsētu, dabu un cilvēku.

Murālis rosina domāt par klimata pārmaiņu radītajiem izaicinājumiem, cilvēka attiecībām ar dabu un mūsu kopīgo atbildību par pilsētas nākotni. Tā galvenā vēsts ir vienkārša – klimata pārmaiņas, gaisa kvalitāte, zaļās infrastruktūras un pilsētas attīstība nav atsevišķi jautājumi, bet gan savstarpēji saistīta stāsta daļas, kas ietekmē ikvienu no mums.

10.augustā norisinājās projekta atklāšanas pasākums, kurā bija iespēja satikt murāļa autorus, māksliniekus, projekta pārstāvjus un uzzināt vairāk par murāļa tapšanas procesu.


Par Urban ReLeaf

Urban ReLeaf veicina sadarbību starp vietējām kopienām, pētniekiem un publisko sektoru, lai risinātu klimata izaicinājumus, kas saistīti ar pilsētu karstumsalām, gaisa piesārņojumu un zaļās infrastruktūras plānošanu. Sešās Eiropas pilsētās projekts atbalsta iedzīvotāju līdzdalībā balstītas vides monitoringa iniciatīvas un kopienu iesaisti, palīdzot padarīt dabas sniegtos ieguvumus pieejamus ikvienam. Projekta mērķis ir veidot zaļākas, taisnīgākas un klimatnoturīgākas pilsētas.

Vairāk informācijas: www.urbanreleaf.eu.

 

Šovasar noslēgusies trīs reģionālo veloceļu izbūve, Rīgā un tās apkārtnē izveidojot kopumā 17,4 kilometrus jaunas veloinfrastruktūras. Projekts īstenots ar Eiropas Savienības atbalstu sadarbībā ar Satiksmes ministriju un Pierīgas pašvaldībām, attīstot veloceļus maršrutos Rīga–Ulbroka, Rīga–Babīte–Piņķi un Rīga–Ķekava. Jaunie veloceļi ir nozīmīgs solis vienota un savstarpēji savienota veloinfrastruktūras tīkla attīstībā, kas uzlabo pārvietošanās iespējas starp Rīgu un Pierīgu.

Būtisks attīstības virziens ir esošo maršrutu savienošana vienotā tīklā, novēršot līdzšinējos infrastruktūras pārrāvumus un nodrošinot nepārtrauktu, drošu un ērtu pārvietošanos ar velosipēdu. Vienlaikus jaunie projekti uzlabo satiksmes drošību visiem satiksmes dalībniekiem un ļauj efektīvāk organizēt ielu telpu, līdzsvarojot gājēju, velobraucēju un autotransporta kustību.

“Mēs šobrīd veidojam draudzīgu un cilvēcīgu Rīgu. Daudzas Eiropas pilsētas šādu ceļu sāka jau pirms piecpadsmit, divdesmit vai pat trīsdesmit gadiem. Kāds varbūt teiks, ka mēs ejam pārāk strauji vai būvējam pārāk daudz. Es teikšu pretējo, 27 kilometri ir maz. Vajag vairāk. Jo vairāk šādas infrastruktūras mēs izbūvēsim, jo skaistāka, ērtāka un patīkamāka kļūs mūsu pilsēta. Jo vairāk cilvēkiem gribēsies tajā pavadīt laiku un arī brīvdienās izbraukt ar velosipēdu tepat Rīgā, nevis meklēt vilciena biļetes, lai dotos braukt citur. Tāpēc novēlu, lai mums izdodas īstenot vēl daudz šādu projektu!”

novēl Rīgas domes priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs.

“Šie projekti ir īpaši vērtīgi Rīgas apkaimēm. Purvciema, Pļavnieku, Dreliņu, Imantas, Zasulauka, Dzirciema, Ziepniekklana un Bišumuižas iedzīvotāji ir ieguvuši ne tikai ērtus un drošus veloceļus, bet arī labiekārtotu publisko ārtelpu. Ar sakārtotām un izgaismotām ietvēm, apstādījumiem, kokiem un soliņiem. Pārbūvēta virkne krustojumu, Imantā izbūvēts arī rotācijas aplis. Šie projekti parāda skaidru pašvaldības apņemšanos sakārot mobilitāti apkaimēs un Rīgas centrā, lai katram satiksmes dalībniekam būtu sava – droša un ērta vieta ielas telpā. Esam izbūvējuši velo mugurkaulus, tagad jāturpina ar lokāliem savienojumiem. Pārvietošanās ar velo jau sen nav tikai atpūta un sports, tā ir ikdienas mobilitāte tūkstošiem rīdzinieku. Būt kustībā un svaigā gaisā ar gadiem Rīgā būs arvien patīkamāk!”

atzīst Rīgas domes Ārtelpas un mobilitātes komitejas priekšsēdētāja Marta Kotello.

“Šis projekts apliecina, ka valsts, pašvaldības un Eiropas Savienība, strādājot kopā, var īstenot vērienīgas reformas, kas sniedz taustāmu ieguvumu iedzīvotājiem. Vienotais veloceļu tīkls ir nozīmīga daļa no Rīgas metropoles areāla transporta sistēmas zaļināšanas reformas, kas veicina ilgtspējīgu mobilitāti. Jaunais veloceļu tīkls rada drošas un ērtas pārvietošanās iespējas, palīdz cilvēkiem arvien biežāk izvēlēties ērtākus, veselīgākus un videi draudzīgākus pārvietošanās veidus ikdienā. Vienlaikus prieks, ka jaunā infrastruktūra pakāpeniski maina iedzīvotāju pārvietošanās paradumus un mazina atkarību no privātā autotransporta”

Rīgas veloceļu atklāšanas pasākumā uzsvēra Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietniece Elīna Šimiņa-Neverovska.

Rīga–Babīte–Piņķi

Jaunās veloinfrastruktūras kopējais garums ir aptuveni 7,3 km. Tā savieno Nameja krastmalu pie Zunda kanāla ar Slokas ielas un Kurzemes prospekta krustojumu. Maršruts izbūvēts pa Slokas ielu, Dammes ielu, Anniņmuižas bulvāri, Bebru ielu, Kurzemes prospektu, Jūrmalas gatvi un citiem ielu posmiem.

Projekta laikā izbūvētas jaunas velojoslas un veloceļi, paplašinātas gājēju ietves, uzlaboti krustojumi, izbūvējot paceltās gājēju pārejas, rotācijas apļus un luksoforu risinājumus, kā arī ierīkotas atpūtas vietas un veikti apkaimju labiekārtošanas darbi.
Veloceļš jau aktīvi tiek izmantots, nodrošinot ērtu savienojumu starp Rīgu, Babīti un Piņķiem.

Atklāšanas pasākumā 6. augustā arī Rīgas domes pārstāvji kopā ar Latvijas Riteņbraukšanas federācijas un Latvian Cycling Girls komandām izbrauca Rīga–Babīte–Piņķi velomaršrutu, iepazīstot jaunizbūvēto infrastruktūru.

Rīga–Ulbroka

Veloceļa kopējais garums aptuveni 5,9 km, izbūvēts galvenokārt Augusta Deglava ielas koridorā – posmā no Deglava tilta līdz Lubānas ielas aplim, kā arī savienojumos ar Nīcgales, Ilūkstes un citām blakus ielām.

Izveidota moderna dalīta infrastruktūra – plašas gājēju ietves un veloceļš, kas no autotransporta un gājēju plūsmām nodalīts ar zaļajām zonām. Jaunais maršruts nodrošina drošu un ērtu savienojumu no Rīgas centra līdz Ulbrokai un Sauriešiem.

Rīga–Ķekava

Rīgas posms – aptuveni 4,2 km; kopējais maršruta garums ar Ķekavas novada posmu – vairāk nekā 8,5 km. Izbūvēts apvienotais gājēju un velomaršruts, kas nodalīts no autotransporta kustības.

Jaunais savienojums nodrošina ātru, drošu un ērtu pārvietošanos starp Rīgu un Ķekavu, veicinot iedzīvotāju iespējas ikdienas braucienos izmantot velosipēdu.


Rīgas pašvaldība turpina veidot savstarpēji savienotu veloceļu un velojoslu tīklu, kura mērķis ir nodrošināt drošu, ērtu un nepārtrauktu pārvietošanos starp apkaimēm, pilsētas centru, sabiedriskā transporta mezgliem un Pierīgu.

Veloinfrastruktūras attīstība turpinās vairākos pilsētas virzienos: Centrs–Ķengarags–Rumbula–Dārziņi; Šķirotavas virziens; Granīta iela; Grostonas iela.

Veloinfrastruktūra tiek integrēta arī pie dzelzceļa pieturām un mobilitātes punktiem, veicinot velobraucienu apvienošanu ar sabiedriskā transporta izmantošanu.

Papildus atsevišķu veloceļu izbūvei Rīga plāno izveidot arī jaunus velojoslu posmus, lai novērstu esošos infrastruktūras pārtraukumus un nodrošinātu nepārtrauktu velokustību: Dzirnavu ielā – aptuveni 1,3 km; Šarlotes ielā – aptuveni 380 m; Marijas ielā – aptuveni 170 m; Lāčplēša ielā – aptuveni 80 m. Tāpat plānots pabeigt aptuveni 430 metrus garu velojoslu izbūvi Dzirnavu ielā posmā starp Tērbatas un Skolas ielu.

Kopējais projekta budžets bija 25 633 523 eiro. Lielāko daļu veidoja Atveseļošanās fonda finansējums – 21 184 730 eiro, bet pašvaldības finansējums, kas tika segts ar aizņēmumu Valsts kasē, bija 4 448 793 eiro.


 

Lai novērstu iespējamu apdraudējumu iedzīvotāju drošībai, no 3. augusta līdz turpmākam rīkojumam slēgta transportlīdzekļu satiksme un ierobežota gājēju kustība Daugavpils ielas posmā pie ēkas Nr. 8.

Daugavpils ielas 8. namā konstatēta bīstama ēkas otrā stāva nesošās konstrukcijas deformācija, kas rada risku konstrukcijas elementu nobrukšanai uz gājēju ietves un brauktuves. Ēka ir neapdzīvota un iepriekš atzīta par vidi degradējošu būvi.

Lai novērstu iespējamu apdraudējumu iedzīvotājiem, pašvaldība ir pieņēmusi lēmumu slēgt Daugavpils ielas posmu pie ēkas un nodrošināt bīstamās teritorijas norobežošanu līdz bīstamības novēršanai.

Pirmdien, 3. augustā, Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta būvinspektors apsekoja objektu. Pēc apsekošanas pieņemts lēmums saglabāt noteiktos satiksmes ierobežojumus līdz bīstamības novēršanai. Ēkas īpašniekam ir dots rīkojums veikt nepieciešamos pasākumus, lai novērstu konstatēto apdraudējumu.

Pašvaldība aicina iedzīvotājus ievērot noteiktos satiksmes ierobežojumus un neuzturēties norobežotajā teritorijā.

Daugavpils ielā 8.namā konstatēta bīstama ēkas otrā stāva nesošās konstrukcijas deformācija, kas rada risku konstrukcijas elementu nobrukšanai uz gājēju ietves un brauktuves. Ēka ir neapdzīvota un iepriekš atzīta par vidi degradējošu būvi.

Lai novērstu iespējamu apdraudējumu iedzīvotāju dzīvībai un veselībai, Pilsētas attīstības departaments sadarbībā ar Civilās aizsardzības pārvaldi lūdza Rīgas pašvaldības policiju slēgt Daugavpils ielas posmu pie ēkas un nodrošināt bīstamās teritorijas norobežošanu līdz turpmāka lēmuma pieņemšanai.

Pirmdien, 3. augustā, no rīta būvinspektori apsekos objektu, lai izvērtētu situāciju un lemtu par nepieciešamajiem turpmākajiem drošības pasākumiem.

Pašvaldība aicina iedzīvotājus ievērot noteiktos satiksmes ierobežojumus un neuzturēties norobežotajā teritorijā.

Pamatojoties uz pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta „BIOR” ņemto peldūdens paraugu analīžu rezultātiem, galvaspilsētas deviņās oficiālajās peldvietās “Vakarbuļli”, “Daugavgrīva”, “Vecāķi”, “Bābelītis”, “Lucavsala”, “Lucavsalas līcis”, “Rumbula” un “Ķīpsala”, kā arī Bolderājas karjerā ūdens kvalitāte atbilst higiēnas prasībām un minētajās peldvietās ir atļauts peldēties.

Arī šogad Mājokļu un vides departaments organizē peldūdens kvalitātes monitoringu 20 iedzīvotāju iecienītās, oficiāli neapstiprinātās peldēšanās vietās Rīgā. No tām 17 ūdenstilpēs peldūdens analīžu mikrobioloģiskie rādītāji ir labi, bet trijās ir pasliktināti.

Nav ieteicams peldēties Buļļupē pie Birzes ielas un Daugavā pretī Latgales ielai 324 D. Savukārt peldēties aizliegts Daugavā pretī Latgales ielai 320.

Plašāka informācija par Rīgas peldvietām pieejama šeit: https://www.riga.lv/lv/rigas-peldvietas.

 

Rīgas pašvaldība sākusi Spānijas kailgliemeža ierobežošanas pasākumus pašvaldības īpašumos un aicina arī iedzīvotājus aktīvi iesaistīties šīs invazīvās sugas apkarošanā savos īpašumos un tiem piegulošajās teritorijās.

Pavasarī stājās spēkā Ministru kabineta noteikumi, ar kuriem Spānijas kailgliemezis iekļauts Latvijas invazīvo sugu sarakstā. Šī suga strauji izplatās, nodarot būtisku kaitējumu dārziem, apstādījumiem un vietējām ekosistēmām.

Reaģējot uz iedzīvotāju iesniegumiem, pašvaldība teritorijās, kurās saņemtas sūdzības par Spānijas kailgliemežu izplatību, vispirms izvieto monitoringa slazdus. Ja tiek apstiprināta invazīvās sugas klātbūtne, tiek veikta ķīmiskā ierobežošana, izmantojot gliemežu apkarošanai paredzētās ēsmas granulas SLUXX HP.

Granulu darbīgā viela ir dzelzs fosfāts – dabā sastopama viela, kas pēc nonākšanas augsnē sadalās augiem nepieciešamajās barības vielās – dzelzī un fosfātā. Pēc granulu apēšanas gliemeži pārtrauc baroties un aizlien savās slēptuvēs, kur iet bojā.

Iedzīvotāji aicināti ņemt vērā, ka izmantotās granulas ir zilā krāsā un ir viegli pamanāmas. Lai gan tās tiek uzskatītas par mazkaitīgām cilvēkiem un dzīvniekiem, pašvaldība aicina granulas neaiztikt un nepieļaut, ka tās apēd mājdzīvnieki.

Pašlaik Spānijas kailgliemeža ierobežošanas darbi tiek veikti vairākās pašvaldības teritorijās Dārziņu apkaimē, Pleskodālē un Āgenskalnā. Teritoriju saraksts nepieciešamības gadījumā tiks papildināts.

Pašvaldība uzsver, ka invazīvās sugas ierobežošana būs sekmīga tikai tad, ja tajā iesaistīsies arī privāto īpašumu īpašnieki. Saskaņā ar Sugu un biotopu aizsardzības likumu zemes īpašnieku un lietotāju pienākums ir veikt invazīvo sugu pārvaldības pasākumus, lai nepieļautu to tālāku izplatību.

Rīgas pašvaldība aicina iedzīvotājus regulāri apsekot savus īpašumus, nepieciešamības gadījumā veikt Spānijas kailgliemežu ierobežošanu un ziņot par vietām, kur šī invazīvā suga konstatēta. Ziņojumā vēlams norādīt precīzu atrašanās vietu un, ja iespējams, pievienot fotogrāfiju. Ziņot var pa pašvaldības vienoto diennakts tālruni 1201 vai epastā 1201@riga.lv.

Spānijas kailgliemeža ierobežošanas metodes ir noteiktas Ministru kabineta noteikumu Nr. 127 pielikumā. Jo ātrāk kaitēkļi tiek pamanīti un ierobežoti, jo lielāka iespēja novērst to tālāku izplatību Rīgā.

Lai uzlabotu satiksmes drošību un atjaunotu vienas no Rīgas centra vēsturiskajām ielām segumu, šogad tiks sākta Ģertrūdes ielas atjaunošana posmā no Aleksandra Čaka ielas līdz Krišjāņa Barona ielai. Būvdarbus plānots sākt augustā, un to izpildes termiņš paredzēts seši mēneši.

Projekta laikā tiks atjaunots brauktuves un ietvju segums, saglabājot Ģertrūdes ielas kultūrvēsturisko veidolu, labiekārtota ielas telpa, uzstādot jaunus soliņus, velonovietnes un veidojot jaunus koku stādījumus, kā arī uzlabota satiksmes drošība, izbūvējot paaugstinātas gājēju pārejas krustojumu zonās. Būvdarbu laikā tiks sakārtotas arī SIA “Rīgas ūdens” komunikācijas.

Lai paātrinātu darbu norisi un pēc iespējas īsākā laikā samazinātu iedzīvotājiem radītās neērtības, daļu darbu plānots veikt arī nakts stundās. Būvdarbu laikā būs spēkā būtiski satiksmes ierobežojumi un izmaiņas satiksmes organizācijā, tādēļ autovadītāji un gājēji aicināti ievērot izvietotās ceļa zīmes un norādes.

Kopējās projekta izmaksas ir 1 243 373 eiro ar PVN, no kurām 251 630 eiro finansē SIA “Rīgas ūdens”, bet 991 743 eiro – Rīgas pašvaldība. Finansējumu projekta īstenošanai paredzēts piešķirt no pašvaldības investīciju programmas

Plašāka informācija par satiksmes organizācijas izmaiņām, ielu remontdarbiem un citām satiksmes aktualitātēm Rīgā šovasar pieejama pašvaldības mājaslapas sadaļā Satiksme vasarā.