Arhīvs birkai: Pilsētvide

Izstrādāti risinājumi Vecrīgas publiskās ārtelpas attīstības projekta 1. kārtai

Rīgas pašvaldība ir izstrādājusi risinājumus Vecrīgas publiskās ārtelpas attīstības projekta 1. kārtas īstenošanai jeb Vaļņu ielas posmu un ar to saistīto ielu pārbūvei, ko plānots īstenot līdz 2029. gada beigām. Projekta mērķis ir radīt drošu, pieejamu, un kvalitatīvu publisko ārtelpu, kas veicinās uzņēmējdarbību un tūrismu, vienlaikus saglabājot Vecrīgas unikālo kultūrvēsturisko identitāti un UNESCO Pasaules mantojuma vērtības.

Projekta centrālā teritorija ir Vaļņu iela posmā no Mazās Smilšu ielas līdz 13. janvāra ielai. Infrastruktūras pārbūve paredzēta arī Kaļķu ielā posmā no Meistaru ielas līdz Aspazijas bulvārim, Meistaru ielā no Kaļķu ielas līdz Amatu ielai, kā arī Amatu ielā līdz Lielajai ģildei.

Viens no projekta galvenajiem uzdevumiem ir padarīt Vecrīgu pieejamu visiem tās lietotājiem, jo pašlaik daudzviet infrastruktūra ir nolietojusies, ielu segumi ir nevienmērīgi, trūkst kvalitatīvu vides pieejamības risinājumu, bet ielu telpā joprojām dominē autotransports. Atsevišķos Vaļņu un Kaļķu ielas posmos gājējiem pieejamas vien 1-2 metrus platas ietves, kurās izvietotas arī ieejas tirdzniecības un pakalpojumu vietās, būtiski apgrūtinot pārvietošanos. Pēc projekta īstenošanas Vaļņu un Kaļķu ielas posmos tiks ieviestas gājēju prioritātes zonas, samazinot brauktuves platumu.

Projekta otrs būtiskais mērķis ir veicināt uzņēmējdarbības attīstību Vecrīgā un radīt labvēlīgākus priekšnoteikumus investīcijām un pilsētas ekonomiskajai izaugsmei.

Pēc pārbūves uzņēmējiem būs plašākas iespējas attīstīt āra kafejnīcas un terases, jo kvalitatīvais segums ļaus tās izvietot bez papildu platformām. Tā pieaugs gājēju plūsma, uzlabosies pilsētvides kvalitāte un Vecrīgas pievilcība tūristiem.

“Vecrīgas publiskās ārtelpas attīstības projekta galvenais uzdevums ir radīt drošu, pieejamu un mūsdienīgu vidi, kas sniegs būtisku atbalstu vietējiem uzņēmējiem un tūrismam. Risinājumi, kas paredz ielu izlīdzināšanu vienā līmenī un vēsturiskā bruģa saglabāšanu, ļaus ne vien sakārtot infrastruktūru, bet arī pilnvērtīgi integrēt āra kafejnīcas un terases pilsētvidē bez papildu platformu izbūves.”

atzīmē Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Edgars Bergholcs

Pārbūves laikā paredzēts veidot ielu risinājumus vienā līmenī, izlīdzinot atšķirības starp ietvēm un brauktuvēm. Visā projekta teritorijā tiks atjaunoti segumi, padarot ērtāku pārvietošanos un nodrošinot vides pieejamību. Vienlaikus tiks saglabāti vēsturiskie segumi un akmens apmales. Brauktuvēs pēc iespējas saglabās vēsturisko bruģi, savukārt gājēju zonās izmantos kvalitatīvu akmens, granīta un klinkera bruģi. Jaunie materiāli tiks pieskaņoti vēsturiskajai videi, ievērojot UNESCO Pasaules mantojuma teritorijas prasības. Vēsturiskais akmens bruģis tiks saglabāts un atjaunots arī tajās vietās, kur tas veido Vecrīgas autentisko raksturu.

“Divas nozīmīgas Vecrīgas ielas – Vaļņu un Kaļķu ielas – tuvāko gadu laikā kļūs par labiekārtotām gājēju ielām! Uzlabosies ne tikai pilsētvides kvalitāte un vizuālais izskats, bet arī beidzot tiks uzlabota arī fiziskā pieejamība. Šis nav vienkāršs projekts. Vecrīga ir ļoti jutīga vide. Risinājumiem jābūt balansā starp autentisku vēsturiskās vides saglabāšanu un dzīvāku un mūsdienīgāku pilsētvidi. Kopumā joprojām Vecrīgai ir daudz izaicinājumu. Tā ir nepieejama vai grūti lietojama lielai daļai iedzīvotāju. Šis projekts kalpos par piemēru, kādu nākotnē mēs redzēsim Vecrīgu. Ne tikai skaistu, bet arī pieejamu visiem!”

norāda Marta Kotello, Rīgas domes Ārtelpas un mobilitātes komitejas priekšsēdētāja

Projekta ietvaros paredzēta arī jaunu lietusūdens kanalizācijas tīklu izbūve. Kritiskākajā posmā- no Mazās Smilšu ielas līdz Teātra ielai- paredzēta inženierkomunikāciju pārbūve un lietusūdens kanalizācijas tīklu izbūve. Lietusūdens kanalizācijas izbūve būtiski samazinās lietusūdeņu nonākšanu vēsturisko ēku pagrabos, uzlabos īpašumu apsaimniekošanu un ļaus pagrabus izmantot komercdarbībā. Tas būs nozīmīgs ilgtermiņa ieguldījums Vecrīgas vēsturisko ēku saglabāšanā. Izņēmums būs Vaļņu ielas posms no Teātra ielas līdz 13. janvāra ielai, kur tiks atjaunots ielas segums, nodrošinot vienotu publiskās ārtelpas kvalitāti visā maršrutā, bet inženierkomunikāciju pārbūve paredzēta nākamajos Vecrīgas publiskās ārtelpas attīstības posmos.

Projektā paredzēta arī publiskās ārtelpas labiekārtošana un tiks veidotas jaunas apstādījumu un atpūtas zonas. Vietās, kur to pieļauj inženierkomunikāciju izvietojums, tiks stādīti koki un dekoratīvie krūmi, un visā projekta teritorijā tiks izvietoti stādījumi konteineros, soliņi, atkritumu urnas un velonovietnes. Šie risinājumi uzlabos Vecrīgas mikroklimatu un padarīs publisko ārtelpu pievilcīgāku ikdienas pastaigām un atpūtai.

Vienlaikus tiks modernizēta ielu apgaismojuma sistēma, uzlabojot drošību diennakts tumšajā laikā. Tiks uzstādīti norobežojumi, kas ierobežos transportlīdzekļu kustību, un izvietotas jaunas norādes un informācijas stendi, kas atvieglos orientēšanos Vecrīgā. Tāpat tiks izveidotas velonovietnes un mikromobilitātes transportlīdzekļu novietošanas vietas, lai Vecrīgas apmeklētāji varētu ērtāk turpināt pārvietošanos kājām.

Patlaban ir pabeigta projekta priekšizpēte un Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments izstrādājis būvprojektu minimālajā sastāvā. Projektēšanas un būvniecības darbus īstenos Rīgas pašvaldības Ārtelpas un mobilitātes departaments. Projektēšanas laikā paredzēts veikt arī arheoloģiskos izrakumus, lai precizētu grunts sastāvu un faktisko situāciju, tādēļ atsevišķās vietās pārvietošanās ierobežojumi var tikt ieviesti jau pirms būvdarbu sākuma. Būvprojekta izstrādē tiks iesaistīti ēku un zemes īpašnieki, kā arī dažādi eksperti, lai nodrošinātu kvalitatīvus un Vecrīgas kultūrvēsturiskajam kontekstam atbilstošus risinājumus.

Kopējais projekta finansējums plānots vairāk nekā 8,6 miljoni eiro. Projektu 5 miljonu eiro apmērā līdzfinansē Eiropas Savienības fondu 5.1.1.5. pasākums “Unikāla Eiropas mēroga kultūras mantojuma atjaunošana, lai veicinātu to piekļūstamību, attīstot kultūras pakalpojumus”. Papildus SIA “Rīgas ūdens” par saviem līdzekļiem veiks savas infrastruktūras pārbūvi.

 

“Rīgas ūdens” Mangaļsalā veiks vērienīgu ūdensvada un kanalizācijas tīklu pārbūvi

SIA “Rīgas ūdens” drīzumā uzsāks ūdensvada un kanalizācijas tīklu pārbūvi Mangaļsalā, lai apkaimes iedzīvotājiem nodrošinātu iespēju saņemt drošus un kvalitatīvus ūdenssaimniecības pakalpojumus. 9. jūlijā “Rīgas ūdens” aicina Mangaļsalas iedzīvotājus uz informatīvu tikšanos, lai iepazīstinātu ar projektu, plānoto darbu gaitu un gaidāmajām izmaiņām.

SIA “Rīgas ūdens” noslēdzis līgumu par ūdensvada, kanalizācijas tīklu un kanalizācijas sūkņu staciju izbūvi Mangaļsalā ar atklātā konkursa kārtībā uzvarējušo pretendentu SIA “Tilts”. Līguma summa – 5 556 723 eiro (bez PVN), finansējums piesaistīts no “Rīgas ūdens” pašvaldībai maksājamajām dividendēm. Būvdarbi tiks uzsākti jau šovasar, orientējošais to pabeigšanas termiņš – 2028. gada rudens.

Pašlaik Mangaļsalas apkaimē lielākoties ir pieejamas tikai lokālās ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmas. Ūdensapgādes avots ir četri uz privātas zemes esoši urbumi, bet ūdens sagatavošanu veic kādreizējās rūpnīcas SIA “Gamma A” (pašlaik SIA “Mangaļsala Properties”) teritorijā esošajos spiedfiltros. Arī savāktie notekūdeņi tiek novadīti uz šajā teritorijā esošajām attīrīšanas iekārtām. Šādi ūdensapgāde un kanalizācija tiek nodrošināta aptuveni 540 iedzīvotājiem, taču lokālās attīrīšanas iekārtas un ūdenssaimniecības tīkli ir tehniski nolietojušies, ekspluatācijai kritiskā stāvoklī un vairs neatbilst vides aizsardzības prasībām.

Ņemot vērā esošās infrastruktūras tehnisko stāvokli un vides riskus, izdevīgākais un ekonomiski pamatotākais risinājums ir lokālo inženiertīklu pieslēgšana “Rīgas ūdens” centralizētajiem tīkliem. Projekta realizācija ļaus Mangaļsalas iedzīvotājiem saņemt drošus un kvalitatīvus ūdenssaimniecības pakalpojumus, kā arī novērsīs potenciāli bīstamo un kritisko situāciju vides jomā.

Projekta ietvaros plānots izbūvēt kanalizācijas spiedvada tīklu 2,95 kilometru garumā, pašteces kanalizācijas tīklu ar kopējo garumu 4,6 kilometri, trīs jaunas kanalizācijas sūkņu stacijas Traleru, Albatrosu un Stāvvadu ielās, kā arī ūdensvada tīklu ar kopējo garumu 6,75 kilometri. Inženiertehniski sarežģītākā būs šķērsojuma izbūve aptuveni 8 metru dziļumā zem Audupes, kas savienos Laivinieku ielu Vecmīlgrāvī ar Mangaļsalu. Tas ļaus iedzīvotāju pārslēgšanu no kādreizējās rūpnīcas SIA “Gamma A” teritorijā izvietotajām, tehniski nolietotajām un kritiskā ekspluatācijas stāvoklī esošajām lokālajām ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmām uz “Rīgas ūdens” centralizētajiem tīkliem.

Projekta īstenošanas laikā ielās, kurās plānoti maģistrālo tīklu būvdarbi, papildu tiks izbūvēti arī ūdensapgādes un kanalizācijas atzari līdz ielas sarkanajai līnijai piegulošajiem nekustamajiem īpašumiem, tādējādi vairāk nekā 100 objektiem nodrošinot iespēju nākotnē pieslēgties centralizētajiem tīkliem.

Lai iepazīstinātu Mangaļsalas iedzīvotājus ar plānoto ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu pārbūves projektu, skaidrotu tā nepieciešamību un plānoto darbu gaitu, 9. jūlijā no plkst. 18.00 līdz 20.00 Albatrosu ielā 11A “Rīgas ūdens” kopā ar būvdarbu veicējiem no SIA “Tilts”, projektētājiem un vides institūciju pārstāvjiem rīkos informatīvu tikšanos.

Vairāk par projektu – šeit.

 

Aicina izteikt viedokli par Rīgas Pilsētvides zaļināšanas plānu

Rīgas pašvaldība aicina iedzīvotājus, nevalstiskās organizācijas, uzņēmējus un citus interesentus piedalīties Rīgas Pilsētvides zaļināšanas plāna 2027. – 2031. gadam 1. redakcijas sabiedriskajā apspriešanā, un līdz 31. jūlijam tīmekļvietnē www.riga.lv izteikt savu viedokli vai priekšlikumus.

Rīgas Pilsētvides zaļināšanas plāns ir politikas plānošanas dokuments, kas izstrādāts, lai veicinātu sistemātisku zaļās infrastruktūras attīstību visā pilsētas teritorijā, kā arī koordinētu pašvaldības iestāžu rīcību, lai to attīstītu un pārvaldītu.

Plāna mērķis ir veicināt Rīgas spēju pielāgoties klimata pārmaiņām, veidojot kvalitatīvu un ilgtspējīgi apsaimniekotu publisko ārtelpu un zaļo infrastruktūru, izmantojot dabā balstītus risinājumus. Plānā paredzēts risināt tādus būtiskus izaicinājumus kā lietusūdeņu radīto plūdu risks un pilsētas karstumsalas mazināšana, bioloģiskās daudzveidības saglabāšana un atjaunošana, kā arī zaļās infrastruktūras pieejamības uzlabošana iedzīvotājiem.

Plāna īstenošana nodrošinās lielāku dabas klātbūtni un tīru vidi pilsētā, kas rada labvēlīgus apstākļus veselīgam un aktīvam dzīvesveidam.

Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas vadītājs Edgars Bergholcs uzsver:

“Rīgas nākotne nav iedomājama bez zaļās infrastruktūras un pilsētvides zaļināšanas plāns ir stratēģiski nozīmīgs solis, lai to attīstītu pāromāti un ilgtspējīgi. Tomēr kvalitatīvu pilsētvidi mēs varam izveidot tikai sadarbojoties, tāpēc aicinu rīdziniekus, uzņēmējus un nevalstiskās organizācijas būt aktīviem, piedalīties sabiedriskajā apspriešanā un līdzdarboties plāna pilnveidošanā.”

Lai iepazīstinātu ar Rīgas pilsētvides zaļināšanas plāna 2027.–2031. gadam 1. redakciju, Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments 16. jūlijā plkst. 16.00 rīkos publisko apspriedi, kas norisināsies klātienē Rīgas domes Sēžu zālē.

Apspriede tiks pārraidīta Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta tīmekļvietnē www.rdpad.lv , kā arī pašvaldības Facebook kontā “Rīga attīstās”  un YouTube kontā @riga1201.

Lai nodrošinātu piekļuvi apspriedes norises vietai Rātsnamā, aicinām iepriekš reģistrēties, aizpildot reģistrācijas formu – šeit.

Plāna izstrādes laikā identificēti ar klimata pārmaiņām saistītie riski, kā arī, izvērtējot zaļās infrastruktūras pieejamību, noteiktas un prioritizētas problēmvietas. Vienlaikus konstatēti arī zaļās infrastruktūras pārvaldības izaicinājumi, ko ietekmē institucionālā sadrumstalotība, nepietiekami resursi un ierobežota sabiedrības iesaiste. Plānā paredzēti 28 pasākumi, kas palīdzēs risināt identificētās problēmas un veicinās zaļās infrastruktūras attīstību.

Plānu izstrādāja Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments sadarbībā ar citām pašvaldības iestādēm, ārējiem ekspertiem un sadarbības partneriem. Plāna izstrādes procesā notikušas konsultācijas ar dažādu sabiedrības grupu pārstāvjiem.

Tāpat iedzīvotāji aicināti iesniegt rakstiskus priekšlikumus elektroniski, nosūtot tos uz Pilsētas attīstības departamenta e-pasta adresi pad@riga.lv vai nosūtot pa pastu uz adresi Dzirnavu ielā 140, Rīgā, LV-1050.

Plašāka informācija, kā arī Rīgas pilsētvides zaļināšanas plāna 2027.–2031. gadam 1. redakcija ir pieejama Rīgas pašvaldības tīmekļvietnē riga.lv – ŠEIT.

Pilsētas zaļināšanas plāna izstrāde kā uzdevums noteikta gan pašvaldības politikas plānošanas dokumentos, gan starptautiskajos dokumentos, tostarp Eiropas pilsētu misijā “100 viedas un klimatneitrālas pilsētas” un Eiropas Savienības Biodaudzveidības stratēģijā 2030. gadam. Rīgas pilsētvides zaļināšanas plāns izstrādāts ar Eiropas Savienības programmas LIFE projekta “Dabā balstītu un viedo risinājumu portfeļa izstrāde un demonstrēšana pilsētu klimata noturības uzlabošanai Latvijā un Igaunijā” (LIFE LATESTadapt, PVM ID APS1100) līdzfinansējumu.

Norisināsies 3.Rīgas vakara un nakts laika forums

,

9. jūlijā, pulcējot plašu privātā, publiskā un nevaldības sektora pārstāvju loku no Latvijas un ārvalstīm, kinoteātra Splendid palace Straumes zālē norisināsies vakara un nakts laika tēmām un nozarēm veltīts forums.

Jau 3. reizi forums pulcēs dažādus uzņēmējdarbības, pētniecības, sabiedrības, vides, drošības, pārvaldības u.c. nozaru pārstāvjus, lai izceltu tādas norises, problemātiku un iespējas, kas saistās ar vakariem un naktīm, to attīstību un pārvaldības kvalitāti.

Pirmo reizi vakara un nakts laika forums būs starptautisks, un daļu no programmas veidos Eiropas līmeņa URBACT projekta “2Nite” prezentācijas.

Projekts veltīts iedzīvotāju drošības sajūtas veicināšanai apkaimēs, iesaistot sabiedrību. Ar savu pieredzi dalīsies un par aktivitātēm stāstīs projekta partneri no Itālijas, Spānijas, Portugāles un Rumānijas, kā arī būs Rīgas stāsts par projekta pilotteritoriju – Purvciema apkaimi.

Tāpat forumā sagaidāma prezentācija no naktslaika plānošanas un pētniecības organizācijas VibeLab, kas iepazīstinās ar aktuālāko pasaulē, kā arī tiks ziņots par cita Eiropas līmeņa URBACT projekta “Cities after Dark” rezultātiem. Foruma programmu papildinās pieredzes stāsti no Rīgas un Latvijas, kas veltīti sabiedrības, vides un kultūras jautājumiem vakaros un naktīs.

Forumu organizē Rīgas pašvaldības Centrāla administrācija sadarbībā ar Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centru.

Forums līdzfinansēts no URBACT IV programmas Inovāciju pārneses tīkla projekta “2Nite” līdzekļiem.

Foruma noslēgumā dalībniekiem tiks piedāvāta iespēja doties kādā no skaidrojošām pastaigām.

Forumam var pieteikties līdz 5. jūlijam, aizpildot anketu – šeit.

Foruma valoda: latviešu un angļu (tiks nodrošināta tulkošana).

Foruma programma tiks publicēta tuvākajā laikā.

 

Satiksmes organizācijas izmaiņas Ziepniekkalna pārvadā

Turpinoties Dienvidu tilta ceturtās kārtas jeb Jāņa Čakstes gatves izbūves projektam, no pirmdienas, 6. jūlija, tiks ieviestas izmaiņas satiksmes organizācijā pie Ziepniekkalna pārvada.

Būtiskākā izmaiņa – tiks likvidēts pagaidu rotācijas aplis pie Ziepniekkalna pārvada.

No 6. jūlija transportlīdzekļu satiksme virzienā no Dienvidu tilta uz Ķekavu un Bausku tiks novirzīta pa brauktuvi zem Ziepniekkalna pārvada. Satiksme atgriezīsies pa trajektoriju, kāda šajā vietā bija organizēta līdz 2025. gada 18. decembrim.

Līdz ar izmaiņām autovadītājiem, kuri pārvietojas virzienā no Dienvidu tilta uz Ķekavu un Bausku, vairs nebūs jāiebrauc pagaidu rotācijas aplī un jāgaida iespēja iekļauties satiksmē. Turpmāk satiksme tiks organizēta pa atsevišķu braukšanas joslu, nodrošinot raitāku kustību un samazinot aizkavēšanos. Vietā, kur satiksmes plūsmas saplūdīs, kustība notiks pēc rāvējslēdzēja principa.

Līdzīgi uzlabojumi ieviesti arī virzienā no Ziepniekkalna uz Dienvidu tiltu – autovadītājiem vairs nebūs jāiebrauc pagaidu rotācijas aplī, lai iekļautos satiksmē. Arī šajā virzienā kustība tiks organizēta pa atsevišķu braukšanas joslu, nodrošinot raitāku satiksmes plūsmu un mazākus aizkavējumus.

Savukārt virzienam no Ziepniekkalna uz Ķekavu/Bausku, satiksmes organizācija paliks nemainīga – lai nokļūtu Ķekavas un Bauskas virzienā, autovadītājiem arī turpmāk būs jāpārkārtojas uz pretējā virziena brauktuvi un jāšķērso Ziepniekkalna pārvads.

Rīgas pašvaldība aicina autovadītājus būt vērīgiem, sekot līdzi izvietotajām ceļa zīmēm un satiksmes organizācijas līdzekļiem, kā arī nepieciešamības gadījumā plānot papildu laiku ceļam.

Jau ziņots, ka Dienvidu tilta ceturtās kārtas būvniecības laikā būvdarbi notiek vairākos posmos. Projekta ietvaros izbūvē Jāņa Čakstes gatvi, 4 jaunus satiksmes pārvadus, 2 gājēju tuneļus, velo infrastruktūru, kā arī veic inženiertīklu pārbūvi un teritorijas labiekārtošanu. Būvdarbus plānots pabeigt 2027. gadā.

 

No 6. jūlija Dārziņos mainīsies sabiedriskā transporta organizācija, nodrošinot regulārāku satiksmi

No 6. jūlija Dārziņu apkaimē tiks ieviesta jauna sabiedriskā transporta organizācija. Tās rezultātā 18. autobusa maršruts, turpmāk kļūs par pievedošo maršrutu līdz mobilitātes punktam “Ķengarags” un kursēs katru dienu ik pēc 12–15 minūtēm līdzšinējo 35–45 minūšu vietā darba dienās un 60 minūšu vietā brīvdienās. Savukārt mobilitātes punktā “Ķengarags” būs iespējams pārsēsties uz tramvaja un trolejbusa maršrutiem, kas darba dienās centra virzienā kursēs ik pēc 2–5 minūtēm. Tāpat mobilitātes punktā būs iespēja pārsēsties autobusa maršrutos, kas kursēs Purvciema, Mežciema, Juglas un Sarkandaugavas virzienā. No septembra atsevišķi 18.autobusa maršruta reisi tiks pagarināti līdz Prūšu un Latgales ielai, lai skolēniem būtu ērtāk nokļūt uz Ķengaraga apkaimes izglītības iestādēm un atgriezties mājās.

Līdz ar izmaiņām 18. autobusa maršruts kļūs par pievedošo maršrutu, kas savienos Dārziņu apkaimi ar mobilitātes punktu “Ķengarags”. Maršruts Dārziņu apkaimē kursēs pēc apļveida principa (pulksteņrādītāja virzienā), nodrošinot vienmērīgus kustības intervālus visā apkaimē un saglabājot līdzvērtīgu sabiedriskā transporta pieejamību kā līdz šim. Tas nozīmē, ka pasažieriem vairs nebūs tik rūpīgi jāpielāgo ikdiena kustības sarakstam un daudzos gadījumos uz pieturu būs iespējams doties līdz pat 30 minūtēm vēlāk nekā līdz šim un galamērķī nokļūt iespējami tuvu sev vēlamajam ierašanās laikam.

Līdz ar izmaiņām pašreizējais 15. autobusa maršruts turpmāk kursēs ar 45. numuru. Šāds risinājums izvēlēts, lai mobilitātes punktā “Ķengarags” nerastos pārpratumi starp 15. trolejbusu un 15. autobusu.

Mobilitātes punktā “Ķengarags” vienuviet būs pieejami 7. un 14. tramvaja maršruti, 15. trolejbusa maršruts, kā arī 31., 45. un 49. autobusa maršruti. Pārsēšanās starp pievedošo maršrutu un citiem sabiedriskā transporta maršrutiem tiks organizēta uz vienas platformas, tādēļ pasažieriem nebūs jāmēro papildu attālums ar kājām.

Izmaiņas paredzētas arī 31. autobusa maršrutā. Maršruts turpmāk kursēs no Juglas līdz mobilitātes punktam “Ķengarags”, kā arī Purvciema apkaimē tiks novirzīts pa Stirnu ielu. Tādējādi sabiedriskais transports būs pieejamāks blīvāk apdzīvotā teritorijā, kur atrodas izglītības iestādes, veikali un citi ikdienā nozīmīgi objekti.

Savukārt 45. autobusa maršruts turpmāk kursēs no Juglas līdz mobilitātes punktam “Ķengarags”. 31. un 45. autobusa maršruti saglabās līdzvērtīgus kustības intervālus kā šobrīd.

Lai nodrošinātu ērtu nokļūšanu centra virzienā arī pēc izmaiņu ieviešanas, brīvdienās tiks papildināts 15. trolejbusa maršruta kustības saraksts agrās rīta stundās.

Papildus sabiedriskā transporta pieejamības uzlabojumiem Dārziņu apkaimē samazināsies arī trokšņa un gaisa piesārņojums, jo 18. autobusa maršrutā kursēs tikai elektroautobusi. To darbības nodrošināšanai mobilitātes punktā “Ķengarags” izbūvēta ātrās uzlādes stacija.

Plašāku informāciju par “Rīgas satiksmes” piedāvātajiem pakalpojumiem, maršrutu sarakstiem, biļešu veidiem un citiem jaunumiem var saņemt:

– ŠEIT

– ŠEIT

https://x.com/Rigassatiksme_

Papildu informācija:
Baiba Bartaševiča-Feldmane,
„Rīgas satiksme” Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja
baiba.bartasevica@rigassatiksme.lv

 

No 2. jūlija uz Jorģa Zemitāna tilta satiksmei atvērs visas braukšanas joslas

, ,

No 2. jūlija Jorģa Zemitāna tiltā autotransporta satiksmei tiks atvērtas visas braukšanas joslas, katrā virzienā 2 braukšanas joslas un 1 sabiedriskā transporta josla, būtiski uzlabojot satiksmes plūsmu vienā no noslogotākajiem Rīgas satiksmes mezgliem.

Lai gan transportlīdzekļu satiksme pa tiltu turpmāk notiks pilnā apjomā, gājēju un velosipēdistu kustība pār tiltu (ietvi un veloceļu) vēl nebūs atļauta, jo turpinās ietvju un veloceļu seguma, tilta margu un stikla aizsargsienu, kā arī tilta savienojumu ar mobilitātes punkta “Zemitāni” kāpnēm, liftiem un eskalatoriem izbūve.

Līdz būvdarbu pabeigšanai gājēju kustība pa Jorģa Zemitāna tiltu saglabājas slēgta. Iedzīvotāji aicināti izmantot blakus esošo dzelzceļa stacijas gājēju tiltu vai sabiedrisko transportu.

Rīgas pašvaldība aicina iedzīvotājus un autovadītājus laikus plānot savus braucienus un ar izpratni izturēties pret pagaidu satiksmes apgrūtinājumiem. Aktuālā informācija par ierobežojumiem būs pieejama riga.lv sadaļā “Satiksmes ierobežojumi”.

Jorģa Zemitāna tilta pārbūves darbi turpinās noslēdzošajā posmā. Projekta kopējās izmaksas ir aptuveni 24,2 miljoni eiro. Projekta mērķis ir ne tikai uzlabot tilta tehnisko stāvokli un drošību, bet arī izveidot mūsdienīgu satiksmes infrastruktūru ar veloceļiem, plašākām ietvēm un pilnīgu vides pieejamību.

Vairāk par projektu – šeit.

 

Izsludināts iepirkums veloinfrastruktūras izbūvei maršrutā Vecāķi–Carnikava

Rīgas pašvaldība ir izsludinājusi iepirkumu 1,781 kilometru garas jaunas veloinfrastruktūras izbūvei maršrutā Vecāķi–Carnikava. Projektā paredzēts Vecāķu apkaimē gar dzelzceļa līniju izbūvēt kopīgus gājēju un veloceļus, uzlabojot drošas un ērtas pārvietošanās iespējas gājējiem un velobraucējiem. Iepirkuma piedāvājumu atvēršana plānota 13. jūlijā.

Projekts ir sadalīts divās būvniecības kārtās.

Pirmajā kārtā paredzēts izbūvēt gājēju un veloceļu no Rīgas administratīvās robežas līdz mobilitātes punktam „Vecāķi”. Šajā posmā tiks izbūvēts 396 metrus garš un 3 metrus plats kopīgs gājēju un veloceļš, kas savienosies ar Carnikavas veloceļu, tādējādi veidojot reģionālu veloceļu tīklu.

Otrajā kārtā paredzēts izbūvēt gājēju un veloceļu no mobilitātes punkta „Vecāķi” līdz Vecāķu prospektam. Šajā 1,385 kilometru garajā posmā paredzēti vairāki infrastruktūras risinājumi atbilstoši teritorijas apstākļiem – lielākajā maršruta daļā tiks izbūvēts 3 metrus plats kopīgs gājēju un veloceļš. Posmā starp dzelzceļa staciju un Mangaļu prospektu aptuveni 330 metru garumā tiks izbūvēta 4 metrus plata kopīga gājēju un veloinfrastruktūra, kas kalpos arī autotransporta kustībai un autostāvvietas izmantošanai. Savukārt 60 metru garā posmā paredzēta dalīta infrastruktūra – 2,5 metrus plata gājēju josla un 3 metrus plats veloceļš.

Būvdarbu līgumu plānots noslēgt augustā, pēc kā tiks uzsākti būvdarbi, ar nosacījumu, ja iepirkuma process noritēs bez apstrīdēšanas.

Projekta faktiskās izmaksas būs zināmas pēc iepirkuma noslēguma.

 

“Eco Baltia vide” klientiem Rīgā samazināsies maksa par atkritumu apsaimniekošanu

, , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , ,

Vides resursu apsaimniekošanas uzņēmums “Eco Baltia vide” informē, ka no šā gada 17. jūlija uzņēmuma klientiem Rīgā, Vidzemes priekšpilsētā un Ziemeļu rajonā samazināsies maksa par atkritumu apsaimniekošanu. Izmaiņas saistītas ar pārstrādei izmantojamo bioloģisko atkritumu nodošanas tarifa samazinājumu Pierīgas atkritumu poligonā “Getliņi EKO”.

Tā kā Atkritumu apsaimniekošanas likums nosaka, ka bioloģiski noārdāmo atkritumu apsaimniekošanas maksa ir 60% no sadzīves atkritumu apsaimniekošanas maksas, izmaiņas ietekmēs abus pakalpojumus – zemāka maksa būs gan par bioloģiski noārdāmo atkritumu, gan nešķirotu sadzīves atkritumu apsaimniekošanu.

No šī gada 17. jūliju “Getliņi EKO” maksa par bioloģiski noārdāmo atkritumu noglabāšanu būs 67,50 eur/tonnā bez PVN (līdz šim – 91,00 EUR/tonnā).

Ņemot vērā augstāk minēto, izmaksas par atkritumu apsaimniekošanu Rīgā, Vidzemes priekšpilsētā un Ziemeļu rajonā no 2026. gada 17. jūlija būs:

Nešķiroto sadzīves atkritumu apsaimniekošana – 27,18 EUR/m3 bez PVN, kopā ar PVN 21% – 32,89EUR/m3 (iepriekš – 27,40 EUR m3 bez PVN jeb 33,15 EUR/m3 ar PVN). Izmaksas par privātmājās visbiežāk izmantotā 0,24 m3 konteinera izvešanas reizi būs 7,88 EUR ar PVN līdzšinējo 7,96 EUR vietā ar PVN.

Bioloģiski noārdāmo atkritumu apsaimniekošana – 16,31 EUR/m3 bez PVN jeb 19,74 EUR/m3 ar PVN (iepriekš– 16,44 EUR/m3 bez PVN jeb 19,89 EUR/m3 ar PVN). Izmaksas par privātmājās visbiežāk izmantotā 0,24 m3 konteinera izvešanas reizi būs 4,74 EUR (ar PVN 21%) līdzšinējo 4,77 EUR vietā.

Uzņēmums atgādina, ka samazināt izdevumus par nešķiroto atkritumu apsaimniekošanu var, tos šķirojot.

SIA “Eco Baltia vide” mērķtiecīgi turpina strādāt pie ikvienam klientam pieejamas šķirošanas infrastruktūras izveides, lai būtu iespējams dalīti no kopējiem atkritumiem nodot iepakojumu, stikla taru, tekstilizstrādājumus, elektrotehniku un citus atkritumu veidus, kuru apsaimniekošanu uzņēmums nodrošina bez maksas.

Plašāka informācija par SIA “Eco Baltia vide” šķirošanas iespējām pieejama ŠEIT.

Jautājumu gadījumā aicinām sazināties ar SIA “Eco Baltia vide” klientu apkalpošanas centru, zvanot pa tel. 8717 vai rakstot uz riga@ecobaltiavide.lv.
Plašāka informācija par uzņēmuma pakalpojumiem pieejama www.ecobaltiavide.lv, kā arī klientu pašapkalpošanās portālā mana.ecobaltiavide.lv.

 

Dienvidu tilta 4. kārtas posmā virs Vienības gatves notiks pārvada slodzes pārbaudes

Rīgā turpinās Dienvidu tilta ceturtās kārtas būvniecība, un piektdien, 26. jūnijā, jaunizbūvētajā pārvada posmā virs Vienības gatves tiks veiktas konstrukciju slogošanas pārbaudes. Tās ļaus novērtēt pārvada nestspēju un konstrukciju darbību reālas slodzes apstākļos, vienlaikus apliecinot būves atbilstību projektā noteiktajām prasībām.

Dienvidu tilta ceturtā kārta ir viens no nozīmīgākajiem transporta infrastruktūras projektiem Rīgā, kas uzlabos satiksmes plūsmu starp Ķengaragu, Katlakalnu un Ziepniekkalnu, vienlaikus mazinot transporta slodzi pilsētas centrā un dzīvojamajās apkaimēs.

Pārvada pārbaudes ar slodzi ir viens no atbildīgākajiem būvniecības procesa posmiem. To laikā uz konstrukcijas tiek izvietota speciāla slodze, lai pārbaudītu pārvada nestspēju un konstrukciju darbību dažādu slodžu ietekmē. Vienlaikus inženieri veic precīzus mērījumus un analizē konstrukcijas deformācijas, salīdzinot iegūtos rezultātus ar projektā paredzētajiem rādītājiem. Pārbaudes rezultāti ļaus pārliecināties, ka pārvads pilnībā atbilst drošības un kvalitātes prasībām, kā arī ir gatavs nākamajiem būvniecības posmiem.

Patlaban Dienvidu tilta ceturtās kārtas projekta otrajā posmā – no Vienības gatves līdz Valdeķu ielai – būvdarbu progress sasniedzis aptuveni 65%. Objektā turpinās aktīvi būvkonstrukciju darbi, tostarp betonēšana, stiegrošana un pārvada laidumu spriegošana.

Līdz šim pārvadam izbūvēti visi 40 starpbalsti, kopumā izmantojot 3765 kubikmetrus betona, kā arī pabeigta vairāk nekā 90 % gala balstu konstrukciju izbūve. Betonēšanas darbi pilnībā pabeigti 40 no 42 pārvada laidumiem.

Projekta ietvaros tiek izbūvēta 3,5 kilometrus gara pamatbrauktuve ar divām brauktuvēm un divām braukšanas joslām. Katras joslas platums paredzēts 3,5 metri, savukārt kopējais pamatbrauktuves platums sasniegs astoņus metrus. Papildus tiek izbūvēti 6,79 kilometri pievedceļu un rampu, kā arī gājēju infrastruktūra ar ietvēm divu līdz trīs metru platumā. Kopējā ielu un ietvju apbūves platība sasniegs 133 000 kvadrātmetru, bet vairāk nekā 100 000 kvadrātmetru teritorijas tiks saglabātas un labiekārtotas kā zaļās zonas.

Projekta ietvaros tiek izbūvēti jauni pārvadi, rotācijas apļi, tuneļi un drošāki krustojumi, nodrošinot efektīvāku satiksmes plūsmu starp nozīmīgiem transporta mezgliem. Jaunā infrastruktūra būs daļa no Eiropas transporta tīkla (TEN-T), veicinot mobilitāti un uzlabojot piekļuvi rūpnieciskajām teritorijām un ostai.

No projekta ieguvēji būs arī apkārtējo apkaimju iedzīvotāji. Samazināsies satiksmes intensitāte dzīvojamajos rajonos, tostarp Ziepniekkalnā un Vienības gatves apkārtnē, tiks izbūvēta jauna gājēju un velobraucēju infrastruktūra, uzlabots apgaismojums un sakārtoti inženiertīkli. Vienlaikus projekta ietvaros paredzēta arī plaša teritorijas apzaļumošana, iestādot tūkstošiem koku, krūmu un citu augu.

Ņemot vērā būvdarbu intensitāti un projekta pāreju nākamajos izbūves posmos, tuvākajā laikā atsevišķās būvdarbu zonās būs nepieciešamas satiksmes organizācijas izmaiņas. Par plānotajiem satiksmes ierobežojumiem, to ietekmi uz transporta kustību Rīgas pašvaldība informēs atsevišķi.

Projekta pilnais nosaukums ir “Jāņa Čakstes gatves izbūve” un tas ir sadalīts divās kārtās – Jāņa Čakstes gatves izbūve no Valdeķu ielas līdz Ziepniekkalna ielai (1. kārta), kurā darbus veic pilnsabiedrība “DTTB”, kuru veido ceļu būves firma SIA “Binders” un SIA “Tilts”, un Jāņa Čakstes gatves izbūve no Vienības gatves līdz Valdeķu ielai (2. kārta), kurā darbus veic SIA “ACBR”.

Abus projekta posmus plānots atvērt satiksmei 2027. gada pirmajā ceturksnī.

Projekta kopējās izmaksas ir 122 732 478,67 eiro (ieskaitot PVN), no kuriem 60 185 896 eiro veido Kohēzijas fonda līdzfinansējums, bet 62 546 582,67 eiro – Rīgas pašvaldības finansējums.