Arhīvs birkai: Pilsētvide

Rīdzinieki aicināti piedalīties bērnu veidotajās Rīgas nākotnes vīzijās Minecraft vidē

No 28. janvāra līdz 5. februārim ikvienam Rīgā būs iespēja pievienoties pieciem tiešsaistes pasākumiem, lai palīdzētu bērnu komandām izstrādāt attīstības vīzijas vairākām Rīgas vietām Minecraft vidē.

No 2023. līdz 2025. gadam Rīgas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departaments un Pilsētas attīstības departaments īsteno Erasmus+ projektu “Elastīgas pilsētas ar Minecraft: novatorisks jaunatnes vadīts politikas process ilgtspējīgai Eiropai” (MC-YOU). Tā ietvaros 20 bērnu komandas no 10 mācību iestādēm Rīgā izstrādā attīstības vīzijas Minecraft Education vidē dažādām publiskām vietām pilsētā.

Jau šobrīd bērni iepazīstas ar šīm vietām, pēta to vēsturi un satiekas darbnīcās par pilsētvides tēmām, lai labāk sagatavotos savas vīzijas sagatavošanai. Taču, lai vīzijas atspoguļotu arī rīdzinieku vajadzības, idejas un iespējamos ierobežojumus, no 28. janvāra līdz 5. februārim katra bērnu komanda piedalīsies “Randiņos ar pilsētu” un tiksies ar dažādiem pašvaldības, iedzīvotāju un profesionāļu pārstāvjiem.

Katrs rīdzinieks, kam interesē savas apkaimes attīstība, aicināts pievienoties pieciem tiešsaistes “randiņiem”, palīdzēt bērniem stiprināt viņu vīzijas un adresēt iedzīvotāju vajadzības.

Semināri norisināsies MS Teams vidē šādos laikos:

✨ Palīdzības jeb Briāna parks, Vidzemes tirgus un Rīgas Valsts 3. ģimnāzijas pagalms – 28. janvārī plkst. 15.00 (sanāksmei varēs pievienoties, spiežot šeit);
✨ Jaunatnes dārzs un Ēbelmuižas parks – 29. janvārī plkst. 16.00 (sanāksmei varēs pievienoties, spiežot šeit);
✨ Saules dārzs Mežaparkā – 3. februārī plkst. 14.45 (sanāksmei varēs pievienoties, spiežot šeit);
✨ Bolderājas filiālbibliotēkas teritorija – 3. februārī plkst. 16.00 (sanāksmei varēs pievienoties, spiežot šeit);
✨ Zirņu salas atpūtas teritorija Dārziņos – 5. februārī plkst. 15.00 (sanāksmei varēs pievienoties, spiežot šeit).

Pēc tam līdz marta beigām katrai no komandām būs jāiesniedz sava oriģinālā vīzija par šīm Rīgas vietām, ņemot vērā arī visu iepriekš dzirdēto un apspriesto. Katru vīziju aprīlī anonīmi vērtēs žūrija, un noslēgumā par tām balsot varēs arī ikviens iedzīvotājs.

“Šī projekta ietvaros mēs vēlamies bērnos radīt sajūtu, ka mums interesē viņu idejas un vajadzības. Šādos projektos bērni visbiežāk ir tikai attāli konsultanti un viņu līdzdalība aprobežojas ar parastu vietu atveidošanu Minecraft Education platformā vai nepielietojamu, nepabeigtu vīziju radīšanu. MC-YOU ietvaros jau sākumā mēs vēlamies bērniem iemācīt to, ka viņiem ir tiesības būt par līdzdalībniekiem vietu attīstībā Rīgā, taču jāņem vērā, ka šī partnerība balstīta arī uz dažādiem ārējiem nosacījumiem, piemēram, jāieklausās vietējo vajadzībās, jāņem vērā ilgtspējīgu pilsētu principi (labāki materiāli, dabai draudzīgāki un klimatnoturīgāki risinājumi u.c.) vai jāseko pilsētattīstības vadlīnijām (piemēram, UNESCO noteikumi vai apakšzemes komunikācijas). Rezultātā bērni jau laikus ir gatavi piedāvāt tādas vīzijas, no kurām pašvaldībās ir grūtāk atteikties, un bērni var “ielikt kāju durvīs” sev vēlamai pilsētu attīstībai,”

stāsta Mārtiņš Eņģelis, projekta MC-YOU eksperts no Pilsētas attīstības departamenta.

Projekts ilgst divus gadus – no 2023. gada novembra līdz 2025. gada novembrim. Projekta kopējās izmaksas Rīgā ir 48 675 eiro (Rīgas pašvaldības līdzfinansējums 10 %). Projekta vadošais partneris ir Eiropas tīklojums Out of the Box International (Polija). Citi projekta partneri ir Faru pašvaldība (Portugāle), Sandanski pašvaldība (Bulgārija), organizācija INA EUROPE (Francija); nevalstiskā organizācija CESIE Palermo (Itālija), Baltijas pilsētu savienība (UBC) un SIA LINK DMT SRL, Modena (Itālija).

 

Rīgā apsekots vairāk nekā 500 iespējamo patvēruma vietu un turpinās to marķēšana; domes vadība kopā ar iekšlietu ministru novērtē progresu

Rīgā pašvaldībai un valstij piederošajos īpašumos apsekotas 552 iespējamās patvēruma vietas, no kurām Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests par atbilstošām vai daļēji atbilstošām atzinis vairāk nekā pusi jeb 377 vietu. Šajās telpās, neskaitot privātos īpašumus, varētu izvietoties aptuveni 200 000 iedzīvotāju. Tāpat turpinās patvēruma vietu marķēšana un šobrīd Rīgā nomarķētas 32 patvēruma vietas, par to ceturtdien, 23. janvārī, patvēruma vietu apsekošanas laikā mediju pārstāvjus informēja Rīgas mērs Vilnis Ķirsis, vicemēre Linda Ozola un iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis.

Lai iepazītos ar situāciju un novērtētu progresu patvēruma vietu apzināšanā, sakārtošanā un marķēšanā, amatpersonas apmeklēja iespējamās patvertnes – Rīgas 49. vidusskolā, blakus pamatskolai “Rīdze” esošajā aizsargbūvē Zigfrīda Annas Meirovica bulvārī 1 un bijušajā Rīgas Tehniskās universitātes ēkā Kaļķu ielā 1.

“Patvertņu apjoms, kas ir apsekots, un to teritoriālais pārklājums pašlaik ir ļoti labs un blīvi apdzīvotās Latvijas vietās patvērumam piemērotas telpas ir ar ietilpību vismaz ap pusmiljonu cilvēku. Esmu gandarīts par Rīgā paveikto patvertņu apzināšanā un sakārtošanā. Rīgā ir lielākais iedzīvotāju blīvums un es redzu, ka pašvaldība pret šo sadaļu civilajā aizsardzībā izturas ļoti atbildīgi. Nākamais solis pēc patvertņu apzināšanas ir to marķēšana, lai iedzīvotājiem ir nepārprotami skaidrs, kur patvēruma vietas atrodas. Pašvaldību uzdevums ir marķēt esošās patvertnes, tādēļ es tiekos ar Latvijas pašvaldību vadītājiem un mudinu šajā procesā būt efektīviem un iesaistīties.”

pēc patvertņu apsekošanas uzsvēra Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis

“Rīgas pašvaldības budžetu vakar apstiprinājām ar drošību un civilo aizsardzību kā vienu no galvenajām prioritātēm – esam paredzējuši finansējumu patvertņu apzināšanai un patvērumam drošu vietu sakārtošanai, tāpat pilsētas Īpašumu departamentā tiks izveidota četru cilvēku vienība, kuras uzdevums būs strādāt tieši ar patvertņu projektiem, lai pašvaldības īpašumos, tai skaitā skolās, sociālās aprūpes iestādēs un citās sabiedriskajās ēkās patvērumam drošas vietas būtu gan iekārtotas, gan atbilstoši marķētas. Rīga civilajai aizsardzībai un ar to saistītajai infrastruktūrai pievērš lielu vērību un mūsu Civilās aizsardzības pārvalde jau līdz šim ir izdarījusi ļoti daudz, vienlaikus apzināmies, ka šis process ir pastāvīgi pilnveidojams. Par patvēruma vietām, protams, jārūpējas arī privātīpašumos. Esmu jau iepriekš atgādinājis un turpināšu to darīt – iedzīvotājiem šajā procesā ir jāiesaistās un privātīpašumos patvēruma vietas, kas ir māju pagrabi, jāsakārto pašiem. Papildus Rīgā no šī gada ieviests jauns instruments, lai mudinātu ierīkot patvēruma vietas jaunbūvējamās ēkās – ja šāda vieta tiks izbūvēta, tad pašvaldība piešķirs nekustamā īpašuma atlaidi,”

norādīja Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis

“Rīga dažos gados faktiski no nulles ir attīstījusi efektīvu civilās aizsardzības sistēmu. Jaunajā pašvaldības budžetā civilajai aizsardzībai esam atvēlējuši sešas reizes lielāku finansējumu, nekā pērn. Šogad Rīgā plānojam sakārtot un labiekārtot 30 droša patvēruma vietas, audzēt materiāltehnisko bāzi un reizē turpināsim arī iedzīvotāju informēšanas kampaņu, īpaši pievēršoties dažādajām Rīgas apkaimēm,”

uzsvēra Rīgas vicemēre Linda Ozola

Rīgā šogad gaidāms ievērojams izrāviens civilās aizsardzības stiprināšanā, palielinot ieguldījumus šajā jomā aptuveni sešas reizes un pašvaldības pieņemtajā budžetā tam atvēlot kopā 2,5 miljonus eiro. No šīs summas 1,5 miljoni eiro paredzēti droša patvēruma vietu labiekārtošanai, remontam, pielāgošanai un pašvaldības iestāžu darbības nepārtrauktības nodrošināšanai, piemēram, ģeneratoru piegādei sociālās aprūpes centros un pašvaldības slimnīcās.

📸 FOTO

 

Atkārtoti izsludina konkursu Zolitūdes Atceres dārza izbūvei

Atkārtoti izsludināts konkurss Zolitūdes Atceres dārza izbūvei Priedaines ielā 20, veicot grozījumus iepirkuma dokumentācijā. Pretendenti savus piedāvājumus varēs iesniegt līdz šā gada 21.februāra plkst. 10.00.

Iepriekš izsludinātais konkurss par Atceres dārza izbūvi tika pārtraukts saistībā ar konstatētajām neatbilstībām konkursa dokumentācijā, kas attiecās uz vienotu finanšu rezervju apjoma norādīšanu. Ņemot vērā projekta nozīmību un nepieciešamību nodrošināt vienlīdzīgu piedāvājumu izvērtēšanu, tika pieņemts lēmums pārskatīt un precizēt konkursa nosacījumus.

Jau ziņots, ka Zolitūdes traģēdijas vietā, kur plānots izveidot Atceres dārzu, noslēgusies pazemes autostāvvietas demontāža, kas bija jāveic, lai sagatavotu un atbrīvotu piemiņas vietai nepieciešamo teritoriju. Vienlaikus noslēgusies būvprojekta izstrāde.

Pazemes autostāvvietas daļas demontāžu organizēja Īpašuma departaments. Demontēta tika pazemes autostāvvietas daļa, kas ir nepieciešama piemiņas vietas izbūvei, kas saskaņā ar noslēgto līgumu starp pašvaldību un otru nekustamā īpašuma kopīpašnieku – SIA “Prana Property”, pēc īpašumu sadales un apvienošanas nonāks pašvaldības īpašumā. Demontāžas darbu dokumentācija tika izstrādāta pēc SIA “Prana Property” pasūtījuma, bet demontāžas darbus veica SIA “Apsa būve”. Patlaban sadarbībā ar SIA “Prana Property” tiek veikta nepieciešamās dokumentācijas izstrāde, kas nepieciešama nekustamā īpašuma Priedaines ielā 20 reālajai sadalei, kuras procesu plānots pabeigt nākamgad.

Atceres dārza atklāšana plānota 2025. gadā. Atceres dārzs tiks veidots kā gaiša piemiņas vieta, kur traģēdijā cietušie un bojāgājušo tuvinieki varēs netraucēti noturēt piemiņas brīžus, bet pārējiem iedzīvotājiem tā būs mierīgas atpūtas vieta, vienlaikus atgādinot un sniedzot informāciju par traģisko notikumu. Risinājums tapis, respektējot biedrības “Zolitūde 21.11.” pausto vīziju un vēlmes.

Ideja Zolitūdes traģēdijas piemiņas vietas izveidei izvēlēta 2022. gadā organizētajā metu konkursā kur par labāko tika atzīts “ALPS ainavu darbnīcas”, dizaina biroja “H2E” un konsultāciju aģentūras “Copywriter/Levelup” kopīgi iesniegtais meta piedāvājums.

 

Būtiski satiksmes ierobežojumi Dienvidu tilta ceturtās kārtas būvdarbu laikā

, ,

Rīgā turpinās Dienvidu tilta ceturtās kārtas būvdarbi, kuru laikā plānotas ilgstošas satiksmes organizācijas izmaiņas. Šonedēļ būvdarbu zonā ir ieviesti pirmie ilgstošie satiksmi ierobežojumi, ierobežojot satiksmi Ziepniekkalna ielas posmā no Kalētu ielas līdz Rīgas administratīvās teritorijas robežai. Par turpmākajiem satiksmes ierobežojumiem, īsi pirms to ieviešanas, pašvaldība informēs atsevišķi.

🟠 Šobrīd, saistībā ar būvdarbu norisi, transportlīdzekļu satiksme ir ierobežota Vienības gatves posmā no Ozolciema ielas līdz Tīraines ielai, kā arī Vienības gatves un Tīraines ielas krustojumā. Plānots, ka minētie ierobežojumi būs spēkā ne ilgāk kā līdz 1. aprīlim.

🟠 Tāpat plānots, ka līdz 30. maijam transportlīdzekļu satiksmes ierobežojumi būs spēkā Ziepniekkalna ielas posmā no Kalētu ielas līdz Rīgas administratīvās teritorijas robežai.

🟠 No piektdienas, 24. janvāra, līdz sestdienai, 31. maijam, transportlīdzekļu satiksmi ierobežos arī Valdeķu ielas posmā no ēkas Valdeķu ielā 61 līdz ēkai Valdeķu ielā 75 un Ozolciema ielas posmā no ēkas Ozolciema ielā 32 k-1 līdz Liesmas ielai. Tāpat minētajā laika periodā tiks slēgta gājēju kustību Ozolciema ielā pirms krustojuma ar Valdeķu ielu un Valdeķu ielas posmā no ēkas Valdeķu ielā 65 līdz krustojumam ar Ozolciema ielu.

Ieviestās satiksmes organizācijas izmaiņas gājējiem un transportlīdzekļiem, kā arī iespējamos braukšanas maršrutus būvdarbu zonas apkārtnē iespējams aplūkot pievienotajās kartēs.

Transportlīdzekļu kustības karte.
Gājēju pārvietošanās karte

Iepriekš jau ziņots, ka pērnā gada izskaņā Rīgā sākās Dienvidu tilta ceturtās kārtas būvniecība. Projekta ietvaros izbūvēs Jāņa Čakstes gatvi un ar to saistīto infrastruktūru posmā no Valdeķu ielas līdz Ziepniekkalna ielai un posmā no Vienības gatves līdz Valdeķu ielai. Tāpat veiks inženiertīklu būvniecību un pārbūvi, kā arī teritorijas labiekārtošanas darbus. Realizējot projektu, tiks sakārtots apkārtējo ielu tīkls, nodrošinot ērtu satiksmes plūsmu. Tuvējās dzīvojamajās apkaimēs palielināsies drošība, jo realizējot projektu, samazināsies caurbraucošā auto transporta plūsmu cauri tām. Tāpat projekta realizācija nodrošinās kravas transporta tranzīta satiksmes sakārtošanu Daugavas kreisajā krastā. Darbus plānots pabeigt 2027. gadā.

Projekta izmaksas: 122 732 478,67 eiro (t.sk. PVN 21%), no tiem 60 185 896,00 eiro – Kohēzijas fonda līdzfinansējums, 62 546 582,67 eiro – Pašvaldības finansējums.

 

Rīga šogad turpinās ielu atjaunošanas darbus: plānots uzlabot segumu 46 asfaltētajās ielās vai to posmos

Rīga šogad turpinās pērn aizsākto vērienīgo ielu atjaunošanu – plānots, ka šosezon asfalta ielu seguma atjaunošana notiks 46 ielās vai to posmos, tam atvēlot 32 miljonus eiro.

Vieni no lielākajiem remontiem šajā sezonā sagaidīs:

  • Firsa Sadovņikova ielu no Lāčplēša ielas līdz Katoļu ielai;
  • Cesvaines ielu;
  • Vietalvas ielu un Sesku ielu posmā no Piedrujas ielas līdz Dārzciema ielai;
  • Lielirbes ielu no Ventspils ielas līdz Kauguru ielai;
  • Kleistu ielas posmu no Mārtiņa Peniķa ielas līdz Lielajai ielai;
  • Vecāķu prospektu posmā no Emmas ielas līdz Palejas ielai;
  • Baldones ielu posmā no Slokas ielas līdz Gregora ielai;
  • Granīta ielu no Krustpils ielas līdz Dzirkaļu ielai un no Dzirkaļu ielas līdz pilsētas robežai;
  • Roberta Feldmaņa ielu posmā no Ezermalas ielas līdz Briges ielai;
  • Kārļa Vatsona ielu;
  • Klaipēdas ielu;
  • Poruka ielu;
  • Glika ielu;
  • Stokholmas ielu un citas.

Plānots, ka teju visām ielām, reizē ar brauktuves atjaunošanu, tiks atjaunotas arī piegulošās ietves.

Tostarp, patlaban tiek veikta izpēte vairāk nekā 70 grants ielām – izvērtētas tehniskās iespējas veikt dubultās virsmas apstrādes šajās ielās un apzināti plānotie inženierkomunikāciju darbi šo ielu tīklos. Pašvaldības budžetā šim mērķim tiek prasīti 3 miljoni eiro, un ja šis finansējums tiks piešķirts, tad darbi varētu tikt veikti 70-80 grants ielās vai to posmos Bieriņos, Dārziņos, Beberbeķos, Juglā, Berģos, Jaunciemā un citur.

Jau vēstīts, ka pērn ielu seguma atjaunošana tika veikta 32 ielās ar asfalta segumu un 86 grantētajās ielās. Atjaunotā platība grants ielās sasniedza 90 tūkstošus kvadrātmetru, bet asfalta ielās – 630 tūkstošus kvadrātmetru.

 

Rīgā turpinās satiksmes pārvada no Tvaika ielas uz Kundziņsalu izbūve; darbi norit atbilstoši plānam

, ,

Rīgā turpinās satiksmes pārvada no Tvaika ielas uz Kundziņsalu izbūve. Pērnā gada decembrī sākta centrālā tērauda laiduma uzbīdīšana pār Sarkandaugavu, kuru plānots pabeigt šī gada maijā. Tāpat objektā vienlaicīgi tiek būvētas visas astoņas estakādes, vispirms izbūvējot pāļus, tad balstus un laidumus. Pārvada izbūvi plānots pabeigt līdz 2026. gada sākumam.

Centrālā tērauda laiduma uzbīdīšanas process pāri Sarkandaugavai sākas pēc starpbalstu ķermeņu izbūves. Vispirms krastā tiek samontēta pārvada laiduma konstrukcija, kuru tālāk pa posmiem virza pāri ūdens zonai. Laiduma uzbīdīšanas procesu sāka pērnā gada decembrī un to plānots pabeigt līdz šī gada maijam.

Patlaban pārvadā arī turpinās būvkonstrukcijas darbi, kas ietver veidņu izbūvi starpbalstu ķermenim, stiegrojuma izbūvi strapbalstiem un laidumam, betonēšanas darbus starpbalstam un gala balstam, kā arī balstīklas izbūvi. Tāpat turpinās inženiertīklu – gāzesvada, vājstrāvas un elektrosadaļas izbūve.

Būvprojekts paredz izbūvēt 863,5 metrus garu pārvadu, kas savienos Kundziņsalu un Tvaika ielu. Pārvads savienos Tvaika ielu ar Kundziņsalas publisko teritoriju un Rīgas brīvostas industriālo teritoriju abos Sarkandaugavas attekas krastos, tajā skaitā, šķērsos trīs dzelzceļa sliežu ceļus un virszemes naftas cauruļvadu divās vietās, un Sarkandaugavas atteku, atbilstoši trases plānam, secīgi pieslēdzoties Tvaika ielai un iepriekš izbūvētajam Daudersalas pārvadam.

Projekta ietvaros paredzēts izbūvēt gājēju ietvi, riteņbraucēju un transportlīdzekļu ceļu tīklu ar satiksmes organizācijas tehniskajiem līdzekļiem, kā arī uzstādīt labiekārtojuma elementus. Tāpat ūdensatvades nodrošināšanai paredzēts pārbūvēt esošo un izbūvēt jaunu lietus kanalizācijas sistēmu, kā arī izbūvēt infiltrācijas akas vai gūlijas.

Pēc pārvada izbūves rīdzinieki un pilsētas viesi iegūs jaunu pārvadu, kas veidos savienojumu starp Tvaika ielu Sarkandaugavā un Rīgas brīvostas teritoriju Kundziņsalā. Jaunajam pārvadam būs būtiska nozīme kravas transporta novirzīšanā no pilsētas centra, veidojot apvedceļus (savienojums ar Daudersalas pārvadu, Austrumu maģistrāli, Dienvidu tiltu un Čakstes gatvi). Tostarp pārvada izbūve nozīmē arī sakārtotu vidi, kas veicinās cilvēku labsajūtu, pārvietojoties pa Kundziņsalu un Sarkandaugavas teritoriju.

Iepriekš jau ziņots, ka pašvaldība projektu realizē sadarbībā ar Rīgas brīvostas pārvaldi. Pašvaldība īsteno satiksmes pārvada būvniecību un nodrošinās tā funkcionēšanu, izbūvējot Kundziņsalas satiksmes pārvadu, bet brīvosta kā sadarbības partneris izbūvē Kundziņsalas teritorijas daļu un savienojumu ar pārvadu līdz estakādēm uz un no pārvada.

Projekta realizācijas kopējās izmaksas veido 82,6 miljonus eiro. Valsts budžeta dotācija veido 23 miljonus eiro, bet valsts budžeta aizņēmums 59,6 miljonus eiro. Šogad plānots
apmaksāt aptuveni 36,7 miljonus eiro, nākamgad – aptuveni 38,8 miljonus eiro, bet 2026.gadā plānots apmaksāt aptuveni 7 miljonus eiro. Projekts tiek līdzfinansēts no Eiropas Savienības fondiem – KF finansējums ir 4,5 miljoni eiro (finansējuma saņēmējs Rīgas brīvostas pārvalde).

 

Skanstē izbūvēts jauns daudzfunkcionāls parks un jaunas pilsētas ielas

Skanstē pabeigti jaunā parka būvdarbi un rīdziniekiem tagad pieejama jauna teju 18 hektāru plaša teritorija, kas piedāvā dažādus atpūtas un aktīvās izklaides elementus – ūdens ainavas, pastaigu takas, skeitparku, volejbola laukumus, bērnu rotaļu laukumus. Skanste ir ieguvusi ne tikai jaunu zaļo oāzi, bet labiekārtotā teritorija arī veicinās apkaimes attīstību, piedāvājot iedzīvotājiem un viesiem modernu un ilgtspējīgu vietu brīvā laika pavadīšanai.

Skanste ir viena no pašvaldības prioritāri attīstāmām teritorijām apkaimes un uzņēmējdarbības attīstībai, un līdz ar parka izbūvi izveidots labiekārtots un ērts savienojums ar citām pilsētas daļām. Šī pilsētas daļa, kas kādreiz bija aizaugusi un degradēta, ir pārtapusi par sakoptu, pieejamu un labiekārtotu vidi, kur rīdzinieki var pavadīt savu laiku.

Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone uzsver projekta vērtību: “Skanstē esam radījuši jaunu un ilgtspējīgu vietu mūsu pilsētā – ne tikai vietu jauniem mājokļiem un biznesa attīstībai, bet arī skaistu un mūsdienīgu parku, kas būs lieliska atpūtas vieta visiem Rīgas iedzīvotājiem. Šis ir vēl viens solis uz priekšu, lai Rīga kļūtu zaļāka un pievilcīgāka ikvienam, jo, labiekārtojot vidi, mēs radām apstākļus, kuros attīstās uzņēmumi un cilvēki vēlas dzīvot un strādāt.”

“Īstenotais Skanstes teritorijas revitalizācijas projekts ir viens no priekšnosacījumiem turpmākai Skanstes apkaimes ilgtspējīgas teritorijas attīstības nodrošināšanai, kas izriet no Rīgas pilsētas ilgtermiņa attīstības plānošanas dokumentiem. Skanstes apkaimes pēdējo gadu attīstības dinamika sevi ir pierādījusi kā vieta, kurā tiek stiprināta Rīgas ekonomiskā izaugsme, veidojot Rīgas jauno biznesa centru. Tādēļ pilsētas atbilde uz šo ir kvalitatīvas publiskās ārtelpas pieejamības nodrošināšana, tai skaitā izbūvējot daudzfunkcionālu parku un jaunus ielu tīkla savienojumus. Vienlaikus, gan jāatzīst, ka projekta īstenošana bijusi pilna dažādiem izaicinājumiem, taču mūsu komanda ir gandarīta par panākto rezultātu,”

norāda Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta direktore Ilze Purmale

Centrālā vieta ir jaunais Skanstes parks, kas atrodas kvartālā starp Laktas, Zirņu un Skanstes ielu. Tajā vairāk nekā 7 hektāru platībā radīta plaša ūdens un apstādījumu ainaviskā telpa, kur brīvo laiku tajā varēs pavadīt dažāda vecuma bērni un pieaugušie, jo ir izbūvētas rotaļu iekārtas, bērnu rotaļu laukumā ieklāts gumijas segums, izveidoti divi pludmales volejbola laukumi, kā arī ierīkoti āra trenažieri. Atpūtas vietas aprīkotas ar zviļņiem un soliem, atkritumu urnām, uzstādīti velosipēdu statīvi. Parka apmeklētājiem pieejama publiskā tualete un dzeramā ūdens brīvkrāns ar pretaizsalšanas vārstu, ko varēs izmantot arī ziemas periodā.

Projekta laikā veikta arī četru jaunu ielu izbūve, kā arī izbūvēti jauni inženiertīkli. Lapeņu, Jāņa Dikmaņa, Jāņa Krūmiņa un Jāņa Daliņa ielās izbūvēti ūdensapgādes, lietus kanalizācijas, elektronisko sakaru tīkli, ielu apgaismojums, kā arī ieklāts jauns asfalta segums.

Projekta teritorijā izbūvēta Skanstei un Rīgai tik nepieciešamais ilgtspējīgs lietus ūdens savākšanas sistēmas modelis dīķu un kanālu veidā, jo vēsturiski šajā vietā atradās palieņu pļavas, kas pasargās teritoriju no applūšanas spēcīgās lietusgāzēs, uzlabos publisko ārtelpu, regulēs pilsētas mikroklimatu un dzesēs karstajās dienās, kā arī nodrošinās bioloģisko daudzveidību.

Zaļā teritorija veidota, lai maksimāli pielāgotu to dabiskiem apstākļiem. Gar lietus ūdens savākšanas sistēmu ir izveidota apzaļumota teritorija ar atpūtas soliņiem, kas veicinās arī bioloģisko daudzveidību.

📸 FOTO

Parka oficiālā atklāšana paredzēta pavasarī.

Par projektu

Projekts “Skanstes teritorijas revitalizācijas 1.kārta” realizēts ar Eiropas fondu līdzfinansējumu, valsts budžeta dotāciju un Rīgas pašvaldības līdzfinansējumu. Kopējās ar projekta īstenošanu saistītās izmaksas ir 21 723 645 eiro, no tām, Eiropas Reģionālās attīstība fonda finansējums – 4 601 880 eiro, Valsts budžeta dotācija 670 334 eiro; Rīgas valstspilsētas pašvaldības līdzfinansējums – 16 451 431 eiro.

Projekts īstenots ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējumu atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr.645 “Darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 5.6.2. specifiskā atbalsta mērķa “Teritoriju revitalizācija, reģenerējot degradētās teritorijas atbilstoši pašvaldību integrētajām attīstības programmām” un 13.1.3. specifiskā atbalsta mērķa “Atveseļošanas pasākumi vides un reģionālās attīstības jomā” 13.1.3.3. pasākuma “Teritoriju revitalizācija uzņēmējdarbības veicināšanai pašvaldībās” īstenošanas noteikumi”.

 

Projekta “Efektīvu publisko pakalpojumu attīstība apkaimju dzīvotspējai (Liveability)” ietvaros aizvadīts ražīgs gads

Projekta “Efektīvu publisko pakalpojumu attīstība apkaimju dzīvotspējai (Liveability)” mērķis ir veicināt Baltijas jūras reģiona pilsētu attīstību, ievērojot integrētu un līdzsvarotu pieeju apbūvētajai videi, sociālajām attiecībām un kultūrai, kā arī rosinot spēcīgu pilsoniskuma sajūtu un inovatīvus sabiedriskos pakalpojumus. Sīkāka informācija par projektu  – ŠEIT. 

Līdzdarbojoties Pilsētas attīstības departamentam un Apkaimju iedzīvotāju centram, jūlijā norisinājās starptautiskā projekta “Efektīvu publisko pakalpojumu attīstība apkaimju dzīvotspējai (Liveability)” laikā izstrādātās Dzīvojamības hartas pirmā darbnīca ar mērķi novērtēt Rīgas dzīvojamības līmeni pēc hartas principiem.

Viena no projekta galvenajām aktivitātēm ir Dzīvojamības hartas izstrāde. Tās mērķis ir, izvirzot sabiedrības intereses un kopējo labklājību kā centrālo aspektu dizaina procesos, noteikt 6 principus, lai padarītu pilsētas “dzīvojamākas” – piemēram, drošākas, pieejamākas, dabiskākas, dažādākas un reizē vienotākas, radošākas, estētiskākas u.tml. Hartas mērķis ir iedvesmot cilvēkus, kas strādā publiskajā pārvaldē, un tā piedāvā iespēju augt un attīstīties, neradot papildu slogu pašvaldību darbiniekiem.

10. jūlijā norisinājās pirmā hartas pilotēšanas darbnīca, kuras mērķis bija pārbaudīt, cik skaidri un ar kādām metodēm vislabāk iespējams novērtēt Rīgu pēc šiem 6 hartas principiem un vai ir vēl kādas nianses, kas jāpilnveido pašā hartā. Sākotnēji tajā piedalījās 25 Rīgas valstspilsētas pašvaldības darbinieki no projektā iesaistītajām iestādēm (Pilsētas attīstības departaments un Rīgas apkaimju iedzīvotāju centrs).

Darbnīcas pirmajā daļā tika iepazīstināts ar 6 hartas principiem. Tie ir:

1. Dizaina principu pielietošana sabiedrības interesēm;
2. Integrēta un holistiska plānošana;
3. Ilgtspējīga un stratēģiska pilsētas pārvaldība;
4. Uzticēšanās, atklātība, komunikācija un sadarbība;
5. Kopdizains ar iedzīvotājiem;
6. Kļūt par pilsētu, kas mācās.

Pēc tam darbnīcas dalībniekiem bija jānovērtē ar atzīmi, kā pilsēta īsteno katru principu ikdienā.

Galvenais secinājums – Rīgā gandrīz visi principi tiek īstenoti vidēji labi, ir ražīgas iestrādnes un izpratne par principos iekļautajiem procesiem, taču tā nav vienota visās pašvaldības iestādēs un visiem darbiniekiem.

Darbnīcas otrajā daļā padziļinātāk tika vērtēts zemāko atzīmi ieguvušais princips. Tas bija 1. Dizaina principu pielietošana sabiedrības interesēm. Lai veicinātu tā pielietojumu pašvaldībā, dalībnieki ieteica sākt ar jaunu, efektīgāku darba metožu ieviešanu un pēc iespējas biežāku to izmantošanu ikdienas darbā (reizē apmācot darbiniekus), kā arī uzlabot pozitīvu attieksmi pret radošuma nepieciešamību un ieguvumiem pārvaldes sektorā vispārībā.

Šī gada novembrī norisinājās otrā hartas pilotēšanas darbnīca ar Rīgas Apkaimju alianses biedriem. Šajā reizē zemāko atzīmi ieguva 2. princips – “Integrēta un holistiska plānošana”. Lai uzlabotu tā rādītāju, dalībnieki pašvaldībai ieteica uzlabot iekšējo darba kultūru un izpratni, celt darbinieku kapacitāti, kā arī veltīt vairāk līdzekļu un laika, lai biežāk un labāk komunicētu par plānošanas procesiem un stratēģijām pilsētā. Tikmēr paši apkaimju pārstāvji atzina, ka varētu pareizāk izvēlēties atbilstošās vai ieinteresētās puses darbā un skaidri definēt mērķus un uz tiem fokusēties nenovirzoties.

Darbnīcās apkopotie secinājumi, vajadzības, nepieciešamības tiks integrētas ikdienas darbā, stratēģiskajos dokumentos un pilsētas prioritātēs, lai uzlabotu katra principa rādītāju nākamajos gados. Paredzams, ka izmēģinātās hartas pilotēšanas metodes tiks izmantotas darbā arī ar Rīgas projekta dvīņu jeb sadarbības pilsētu Viļņu.

Gada ietvaros daudz tika strādāts arī ar apkaimju iesaisti veidojot koprades pasākumus kopā ar apkaimju biedrībām. Gada pirmajā daļā tika organizēts radošais seminārs jeb ,,urban dive”, iesaistot Grīziņkalna un Avotu biedrības, lai tās iepazīstinātu ar ,,dzīvojamākas” pilsētas principiem projekta ietvaros, kā arī apspriestu partnerības ceļa karti, ko turpmāk var izmantot kā ceļvedi pašvaldībai vietējās infrastruktūras projektu īstenošanā partnerībā ar kopienām, apkaimju biedrībām un/vai Rīgas apkaimju aliansi.

Pierādījies, ka izstrādātā hartas pilotēšanas metode var lieti noderēt, iegūstot nepieciešamo informāciju no dalībniekiem pilsētas stratēģisko vai politikas dokumentu izstrādē un stiprināšanā. Tāpat vajadzētu veicināt pašvaldības sadarbību ar Rīgas apkaimju aliansi kā visu aktīvo apkaimju biedrību deleģēto pārstāvi, gan attīstot partnerības, gan sabiedrībā virzītu apkaimju attīstību arī nacionālā un Eiropas Savienības līmenī.

Liveability projektu līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2021. -2027. gadam ietvaros. Projekta mājas lapa – ŠEIT.

Harta pilsētas dzīvojamības veicināšanai

 

Aptaujas rezultāti: trešdaļa rīdzinieku vēlas atcelt bezmaksas elektroauto novietošanu pilsētā

Trešdaļa rīdzinieku (33%) uzskata, ka Rīgas robežās, tai skaitā, Vecrīgā, atvieglojumi elektromobiļiem ir jāatceļ vispār, piemērojot tādus pašus nosacījumus kā citiem transportlīdzekļiem, liecina pērnā gada nogalē veiktā pētījuma centra “SKDS” Rīgas iedzīvotāju aptauja.

Nedaudz vairāk kā piektdaļa uzskata (23%), ka neko nevajag mainīt un jāsaglabā esošā kārtība, un, ka visā Rīgas teritorijā atļaut bezmaksas stāvēšanu tikai vienu stundu, bet pēc tam piemērot samaksu (kā citiem transportlīdzekļiem) (22%). Vēl 8% norādīja, ka Vecrīgā elektroautomobiļu bezmaksas stāvēšana ir jāatceļ, citur saglabājot esošo kārtību.

“Diskusijas par to, ka nepieciešamas kādas korekcijas saistībā ar atvieglojumiem elektroauto bezmaksas novietošanai Rīgai piederošajās autostāvvietās, sabiedrībā notiek, taču, lai nonāktu līdz konkrētiem priekšlikumiem un lēmumiem, ir nepieciešams ievākt datus – gan par to, cik bieži un ilgi autostāvvietas tiek izmantotas bez maksas, kāds ir elektroauto īpatsvars u.tml. Izteiktāk ir jūtama neapmierinātība ar to, ka Vecrīga ir kļuvusi teju par bezmaksas elektroauto autostāvvietu. Arī te, protams, būtu jāizanalizē visi par un pret, tomēr pieļauju, ka viens no risinājumiem varētu būt noteikt, ka bez maksas Vecrīgā elektroauto drīkst novietot ne ilgāk par divām stundām,”

pauž Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs Olafs Pulks.

Aptaujā arī secināts:

  • 39% – respondenti, kuri katru vai gandrīz katru dienu pārvietojas ar vieglo automašīnu, uzskata, ka atvieglojumi elektroautomobiļiem ir jāatceļ vispār, piemērojot tādus pašus nosacījumus kā citiem transportlīdzekļiem;
  • 26% – uzskata, ka neko nevajag mainīt, ir jāsaglabā esošā kārtība;
  • 22% – visā Rīgas teritorijā vajadzētu atļaut bezmaksas stāvēšanu tikai vienu stundu, bet pēc tam piemērot samaksu (kā citiem transportlīdzekļiem);
  • 8% – domā, ka Vecrīgā elektroautomobiļu bezmaksas stāvēšana ir jāatceļ, citur saglabājot esošo kārtību.

Patlaban spēkā esošā kārtība nosaka, ka elektroautomobiļus Rīgas robežās drīkst novietot bez maksas.

Aptaujā piedalījās 805 Rīgā deklarētie iedzīvotāji 18 – 75 gadu vecumā.

Foto: Shutterstock

 

Uzaicinājums medijiem – Noslēdzies ideju konkurss iedzīvotājiem “Mans kultūrdārzs Bolderājā”

Rīgas enerģētikas aģentūra (REA) 10. janvārī plkst. 13.00 organizēs Rīgas iedzīvotāju ideju konkursa “Mans kultūrdārzs Bolderājā” noslēguma pasākumu.

Visas iesniegtās idejas ir apkopotas, un tās ir rūpīgi izvērtējusi profesionāla žūrija. Konkursa noslēguma pasākuma laikā būs iespēja uzzināt par konkursa gaitu un iesniegtajām idejām, izprast žūrijas vērtējumu, galvenās konkursa atziņas, kā arī iepazīties ar žūrijas vērtējumu un apskatīt labākās iesniegtās idejas. Tiks sveikti konkursa dalībnieki un sniegta informācija par nākamajiem soļiem, kā izvēlētās idejas tiks īstenotas dārzā jau šī gada vasarā.

Konkursa mērķis bija rast radošus risinājumus Rīgas Centrālās bibliotēkas Bolderājas filiālbibliotēkas dārza labiekārtošanai, kas palīdzētu organizēt daudzveidīgas aktivitātes un veicinās apkaimes iedzīvotāju līdzdalību.

Pasākumā piedalīsies pārstāvji no REA, Rīgas domes, konkursa dalībnieki, aprites ekonomikas entuziasti un vietējo apkaimju iedzīvotāji.

📌 Pasākums norisināsies Rīgas enerģētikas aģentūras aprites ekonomikas telpā “Sadarbnīca”, Krišjāņa Valdemāra ielā 145, k-1.

Mediju pārstāvji laipni aicināti piedalīties.