Arhīvs birkai: Pilsētvide

Lapsa Rīgā: kā rīkoties?

Lapsas pilsētās un to apkaimēs ir mitušas jau izsenis, un to parādīšanās apbūvētās teritorijās nav nekas unikāls. Pēdējos gados sabiedrībā vērojamais ziņojumu pieaugums skaidrojams nevis ar krasu populācijas palielināšanos, bet gan ar moderno tehnoloģiju – mobilo tālruņu un novērošanas kameru – plašo pieejamību, kas ļauj iedzīvotājiem dzīvniekus fiksēt daudz biežāk.

Pilsētas vide sniedz lapsām divas būtiskas priekšrocības: drošu patvērumu un bagātīgu barības bāzi. Pilsētas teritorijā lapsām nav dabīgo ienaidnieku – vilku un lūšu, kuri savvaļā ierobežo to skaitu, iznīcinot lapsas kā medību konkurentus. Savukārt neapmācīti mājas suņi lapsām nerada nopietnu apdraudējumu. Tā kā lapsa ir ļoti vieds un pielāgoties spējīgs dzīvnieks, tā efektīvi izmanto cilvēka radītos resursus. Pilsētā to barību veido gan ierastais medījums (putni, grauzēji, nelieli kaķi), gan viegli pieejami alternatīvie avoti – pārtikas atkritumi un mājdzīvnieku vai putnu barotavu saturs.

Vienlaikus jāņem vērā, ka lapsas ir savvaļas dzīvnieki, kas var pārnēsāt dažādas slimības un parazītus (ērcītes, blusas, zarnu trakta parazītus un kašķi), jo atšķirībā no mājdzīvniekiem tām netiek veikta veterinārā aprūpe. Pozitīvi ir tas, ka, pateicoties ilgstošai perorālai vakcinācijai, trakumsērga Latvijā ir oficiāli izskausta un daudzu gadu laikā nevienam savvaļas dzīvniekam nav konstatēta.

Ieteikumi lapsu klātbūtnes samazināšanai un cilvēku apdzīvoto vietu aizsardzībai:

 samazināt pieeju viegli iegūstamai pārtikai. Nemest ārā pārtikas atkritumus, noslēgt vai norobežot atkritumu konteinerus. Mājdzīvnieku un putnu barību izvietot tādās vietās un laikā (diennakts tumšajā laikā aizvācot), lai nepieradinātu lapsas pie regulāras barošanās iespējām;

norobežot teritoriju, aiztaisot lapsām izmantojamus caurumus nožogojumos. Lapsa lieliski rāpjas augšup pa žoga pinumu un izmanto iespēju rakties zem žoga vai ielēkt teritorijā no paaugstinājuma. Viens princips: kur var tikt cauri lapsas purns, tur tiek pats dzīvnieks;

ja teritorijā, it sevišķi rūpnieciskajās teritorijās, ir novērotas vietas, kur lapsa mēdz patverties, tās jānobloķē, norobežojot iespēju tur iekļūt. Jāatceras, ka lapsa nolūko šādas vietas midzeņa ierīkošanai un nākamās lapsu paaudzes radīšanai;

var tikt izmantoti kombinēti lapsu atbaidīšanas paņēmieni: ultraskaņas atbaidītāji, gaismas sensori, trokšņa efekti un citi. Lapsa ātri saprot, kas rada reālu apdraudējumu, bet kas nē. Atbaidīšanas līdzekļiem jāmaina frekvence, skaņa, gaismas spilgtums un citi parametri. Ultraskaņas atbaidītāji var atstāt nevēlamu iespaidu uz mājdzīvniekiem;

parasti lapsu apdzīvotās pilsētas vietās šaujamieroča izmantošana nav pieļaujama. Jebkāda veida lapsu medības pilsētas vidē ir juridiski un tehniski problemātiskas. Lapsas esamības fakts pilsētā automātiski nenozīmē normatīvajos aktos paredzētos priekšnoteikumus medībām Rīgas pašvaldības administratīvajā teritorijā.

 

Rīgā pie pilsētas kanāla uzstādīti stendi ar glābšanas riņķiem

Rīgas pašvaldība ir īstenojusi projektu, kura ietvaros piecās vietās pie pilsētas kanāla uzstādīti stendi ar glābšanas riņķiem.

Projektu īsteno Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departamenta Vides pārvalde sadarbībā ar Civilās aizsardzības un operatīvās informācijas pārvaldi. Šis ir viens no civilās aizsardzības pasākumiem, kas ieviests, reaģējot uz pēdējos gados pilsētas kanālā notikušajiem traģiskajiem negadījumiem uz ūdens.

Stendi nodrošina, ka glābšanas riņķi ir viegli pieejami, ja nepieciešams sniegt palīdzību ūdenī nonākušam cilvēkam.

Pirms stendu uzstādīšanas tika apsekotas iespējamās izvietošanas vietas un veikti sagatavošanas darbi izvēlētajās teritorijās. Stendu dizainā ievērotas Rīgas pašvaldības vizuālās identitātes un informācijas stendu noformējuma vadlīnijas, lai uz stendiem izvietotā informācija būtu skaidra un viegli uztverama.

Pašvaldība plāno šādus pasākumus turpināt arī nākamgad.

 

Rīgā darbu sākuši jauni luksofori

,

Lai uzlabotu satiksmes drošību un satiksmes organizāciju, Rīgā darbu sākuši jauni luksofori divos krustojumos – Biķernieku un Burtnieku ielas krustojumā, kā arī Ģimnastikas, Vaiņodes un Tadaiķu ielas krustojumā pie Rīgas 2. slimnīcas. Abos krustojumos uzstādītie luksofori spēj pielāgoties faktiskajai transportlīdzekļu plūsmai, atbilstoši tai regulējot zaļā signāla ilgumu.

Abos krustojumos izbūvētas arī regulējamas gājēju pārejas. Gājējiem ielas šķērsošanai nav nepieciešams nospiest izsaukuma pogu – luksoforu signāli pārslēdzas automātiski, nodrošinot gājējiem iespēju šķērsot ielu noteiktā luksofora darbības cikla posmā.

Jaunie luksofori automātiski pielāgojas faktiskajai satiksmes plūsmai, atbilstoši tai regulējot zaļā signāla ilgumu. Ja kādā virzienā satiksmes intensitāte ir neliela, zaļais signāls transportlīdzekļiem ir īsāks, savukārt, transportlīdzekļu plūsmai pieaugot, zaļā signāla ilgums automātiski tiek pagarināts. Tādējādi luksofora darbība tiek pielāgota konkrētā brīža satiksmes situācijai.

Šāds luksoforu darbības princips ļauj efektīvāk organizēt transportlīdzekļu kustību krustojumos, vienlaikus nodrošinot drošu ielas šķērsošanu gājējiem.

Abos luksoforu objektos izbūvēts arī papildu apgaismojums, ko paredzēts ieslēgt pēc būvobjektu nodošanas ekspluatācijā.

Drīzumā darba režīmā plānots ieslēgt arī jaunizbūvēto luksoforu objektu Melnsila ielā pie nama Nr. 23. Šajā vietā izbūvēta regulējama gājēju pāreja.

Jaunie un pārbūvētie luksoforu objekti ir daļa no satiksmes infrastruktūras uzlabojumiem pilsētā, kuru mērķis ir pilnveidot satiksmes organizāciju un uzlabot gājēju un citu satiksmes dalībnieku drošību.

 

Noslēgušies Dzirnavu ielas pārbūves darbi

Rīgā pabeigti Dzirnavu ielas pārbūves darbi posmā no Tērbatas ielas līdz Skolas ielai. Pārbūves laikā atjaunota brauktuve un ietves, izbūvēta veloinfrastruktūra, labiekārtota un apzaļumota ielas telpa, kā arī veikti satiksmes drošības un vides pieejamības uzlabojumi. Pēc būvdarbu pabeigšanas Dzirnavu iela pārbūvētajā posmā ir pilnībā atvērta satiksmei.

Pārmaiņas piedzīvojis Dzirnavu ielas posms vienā no aktīvākajām Rīgas vēsturiskā centra daļām, kur intensīvā pilsētvidē rasti risinājumi, lai ielas telpu padarītu ērtāku, drošāku un pieejamāku visiem satiksmes dalībniekiem. Pārbūvē līdzsvarotas gājēju, velobraucēju un autotransporta vajadzības, vienlaikus labiekārtojot un apzaļumojot ielas telpu.

Dzirnavu ielas pārbūve tika sākta 2025. gada pavasarī, darbus organizējot secīgi pa posmiem. Vispirms būvdarbi norisinājās posmā starp Tērbatas un Brīvības ielu, bet pēc tam tie turpinājās posmā no Brīvības ielas līdz Skolas ielai. Vienlaikus pārbūvēts arī Dzirnavu un Tērbatas ielas krustojums.

Pārbūves rezultātā Dzirnavu ielā atjaunots brauktuves segums un ietves, kā arī izbūvēta velojosla, nodalot velosatiksmi no gājēju plūsmas. Līdz ar to gājējiem, velobraucējiem un autotransportam ielas telpā ir skaidrāk nodalīta sava pārvietošanās zona, uzlabojot satiksmes drošību un pārvietošanās ērtumu.

Pārbūves laikā uzlabota arī gājēju infrastruktūra un satiksmes drošība – pie tirdzniecības centra “Galerija Rīga”, kā arī Baznīcas un Dzirnavu ielas krustojumā ierīkotas jaunas gājēju pārejas, nodrošinot ērtāku un drošāku ielas šķērsošanu.

Visos pārbūvētajos kvartālos starp Tērbatas un Skolas ielu īstenots vienots ielas telpas risinājums. Dažādu veidu un krāsu seguma materiāli izmantoti atbilstoši būvprojektam, lai vizuāli un funkcionāli nodalītu brauktuvi, veloinfrastruktūru un gājēju zonas un padarītu satiksmes telpu pārskatāmāku.

Dzirnavu ielā veikti arī apzaļumošanas un labiekārtošanas darbi. Pie krustojumiem izveidotas zaļās dobes ar zemiem stādījumiem, kas vienlaikus papildina pilsētvides apstādījumus un palīdz saglabāt labu pārredzamību krustojumos. Zaļās salas izvietotas ietvju paplašinājumos un joslā, kur atrodas autostāvvietas un velonovietnes, tādēļ tās neierobežo transportlīdzekļu kustību.

Viens no būtiskākajiem pārbūves ieguvumiem ir velosatiksmes infrastruktūras pilnveidošana Rīgas centrā. Pārbūvētais Dzirnavu ielas posms ir daļa no velosatiksmes savienojuma, kas sasaista Skolas ielas veloinfrastruktūru ar Salu tiltu, Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas apkārtni un Vilhelma Purvīša ielas veloinfrastruktūru. Tādējādi tiek veidots ērtāks un savienotāks veloinfrastruktūras tīkls un uzlabotas velobraucēju pārvietošanās iespējas pilsētas centrā.

Būvdarbi veikti Rīgas vēsturiskajā centrā, kur to izpildi ietekmēja blīvais esošo pazemes inženiertīklu izvietojums un būvniecības laikā konstatētie apstākļi. Pirms ielas infrastruktūras pārbūves bija nepieciešams veikt arī SIA “Rīgas ūdens” komunikāciju darbus.

Dzirnavu ielas pārbūves būvdarbu līguma summa ir 477 941,39 eiro bez PVN.

 

Rīgas pieminekļu aģentūras pārziņā esošie pieminekļi tagad apskatāmi GEO RĪGA kartē

Rīgas pašvaldības ģeotelpisko datu portālā GEO RĪGA publicēta Rīgas pieminekļu aģentūras valdījumā esošo pieminekļu interaktīvā karte, kas ikvienam interesentam sniedz iespēju iepazīt galvaspilsētas kultūrvēsturisko mantojumu, tā atrašanās vietas un informāciju par objektiem.

Īpaši nozīmīgs jaunums ir Lielo kapu interaktīvā karte, kurā iespējams iepazīt vēsturiskajā kapsētā esošos pieminekļus, kapavietas un citus kultūrvēsturiski nozīmīgus objektus. Karte palīdzēs gan pētniekiem un vēstures interesentiem, gan ikvienam apmeklētājam labāk orientēties Lielo kapu teritorijā un atklāt tās bagātīgo kultūrvēsturisko mantojumu.

“Lielie kapi ir viena no nozīmīgākajām Rīgas vēsturiskās atmiņas vietām. Tā nav tikai vēsturiska kapsēta, tas ir stāsts par cilvēkiem, kuri veidojuši mūsu pilsētu, tās kultūru, zinātni un sabiedrisko dzīvi. Mūsu mērķis ir padarīt šo mantojumu pieejamāku un saprotamāku ikvienam. Interaktīvās kartes izveide ir būtisks solis, lai Lielie kapi kļūtu par vietu, kur to iespējams iepazīt un izzināt,”

uzsver Rīgas pieminekļu aģentūras direktore Agnese Strautiņa.

Lielo kapu teritorijā Rīgas pieminekļu aģentūras pārziņā ir vairāk nekā 800 dažādu kultūrvēsturisku objektu. Ņemot vērā apjomīgo informācijas apkopošanas, pārbaudes un digitalizācijas darbu, interaktīvā karte tiks pakāpeniski papildināta, precizējot jau pieejamos datus un pievienojot informāciju par arvien jauniem objektiem.

Interaktīvās kartes pieejamas Rīgas pašvaldības ģeotelpisko datu portālā GEO RĪGA sadaļā “Kultūrvēsturiskā vide”, atlasot slāņus “Rīgas pieminekļu aģentūras objekti” vai “Lielie kapi”.

Ieiet GEO RĪGA – šeit.

 

Veloceļā “Centrs-Ziepniekkalns” uzstādītas pirmās vienotā dizaina maršruta norāžu zīmes

,

Oktobra izskaņā veloceļā “Centrs-Ziepniekkalns” uzstādītas jaunas, vienota dizaina maršruta norāžu zīmes. Zīmju dizainu, iedvesmojoties no citu pilsētu piemēriem, izstrādājis Pilsētas attīstības departamenta Pilsētas arhitekta dienests. Maršruta norāžu zīmes uzstādītas projekta “Cycle4Climate” ietvaros un kalpo kā prototips vienotai zīmju sistēmai, kuru nākotnē varētu ieviest visos Rīgas veloceļos.

Veloceļā “Centrs-Ziepniekkalns” uzstādītas pirmās vienotā dizaina maršruta norāžu zīmes, kurās atspoguļoti būtiskākie pieturas punkti un attālums līdz tiem no konkrētās vietas. Visa veloceļa maršrutā ir izvietotas četras maršruta norāžu zīmes: Akmeņu ielā – pretī Latvijas Nacionālajai bibliotēkai, Jelgavas ielā – pretī Latvijas Universitātes Akadēmiskajam centram, Torņakalnā – pie Olīvu ielas, Ziepniekkalnā – aiz Spulgas ielas; divas virziena izvēles zīmes un divas virziena apstiprinājuma zīmes.

Zīmju dizainu izstrādājis Pilsētas attīstības departamenta Pilsētas arhitekta dienests, iedvesmojoties no citām pasaules pilsētām, piemēram, Adelaidi, Londonu un Hamburgu.

📸 FOTO 

Līdz šīm Rīgas veloceļi nav tikuši aprīkot ar vienota dizaina maršrutu norāžu zīmēm, tomēr, attīstoties pilsētas veloinfrastruktūras tīklam, ir nepieciešams sakārtot arī šo aspektu. Projekta ietvaros uzstādītās maršruta norāžu zīmes kalpo kā prototips, tādēļ arī iedzīvotāji ir aicināti izteikt savu viedokli par jaunajām zīmēm, skenējot uz tām izvietotos QR kodus un aizpildot īsu aptauju.

Aptaujas anketu iespējams aizpildīt arī šeit.

Saņemtie ierosinājumi un vērtējums tiks ņemts vērā, izstrādājot turpmākās zīmes.

Tāpat projekta “Cycle4Climate” ietvaros Valdeķu ielā pie Graudu ielas tika uzstādīts satiksmes plūsmas skaitītājs. Atbilstoši iegūtajiem datiem, laika periodā no 2025. gada 12. marta līdz 2026. gada 30. septembrim, pa veloceļu ir pārvietojušies 174 012 velobraucēju un visvairāk velobraucēju ir fiksēti laika periodā no plkst. 16.00 līdz 20.00. Rezumējot iegūtos datus, var secināt, ka projekta laikā velobraucēju skaits šajā maršrutā ir palielinājies par 3,7%.

Iepriekš jau ziņots, ka kopš 2024. gada rudens Rīgas pašvaldība piedalās projektā “Risinājumi ilgtspējīgu riteņbraukšanas paradumu veicināšanai un CO2 emisiju samazināšanai Centrālbaltijas reģionā” (Cycle4Climate). Projekta mērķis ir rosināt iedzīvotāju paradumu maiņu, popularizējot velosipēdu kā ilgtspējīgu pārvietošanās līdzekli, tādējādi samazinātu CO2 emisijas un uzlabojot gaisa kvalitāti pilsētā. Starptautiskajā projektā kopumā piedalās četras Centrālās Baltijas jūras pilsētās – Espo, Jēvle, Pērnava un Rīga.

Projekta kopējais realizācijas laiks ir 42 mēneši (no 2024. gada 1. jūnija līdz 2027. gada 30. novembrim). Cycle4Climate projektu līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds “Interreg” Centrālās Baltijas jūras reģiona programmas 2021.-2027.gadam ietvaros.

Plašāk par projektu ŠEIT.

 

RĪGAS MEŽI Mežaparkā no Jaunmīlgrāvja puses atsāks saudzīgu meža kopšanu un ainavas veidošanu

,

SIA “Rīgas meži” 2026. gada novembra sākumā atsāks meža kopšanas un ainavas veidošanas darbus kultūras un atpūtas parkā “Mežaparks”. Darbi notiks Jaunmīlgrāvja pusē, no Aplokciema ielas līdz Daudersalas pārvadam. Pirmajā posmā aptuveni 26 hektāru platībā, sākot no Daudersalas pārvada, plānota pameža kopšana.

Mežaparkā darbi paredzēti pakāpeniski līdz 2028. gadam aptuveni 78 hektāru kopplatībā. To mērķis ir saglabāt dabas un ainaviskās vērtības, uzlabot priežu augšanas apstākļus, veicināt meža dabisko atjaunošanos un uzlabot apmeklētāju drošību.

Mežaparks ir unikāla pilsētas teritorija, kur vienuviet sastopamas nozīmīgas dabas, kultūrvēstures, ainavas un rekreācijas vērtības. Darbu teritorijā atrodas Eiropas Savienības nozīmes aizsargājami biotopi, vecu priežu audzes, dižkoki, aizsargājamu sugu atradnes un putnu ligzdošanas vietas. Tādēļ meža kopšana notiks saudzīgi, ņemot vērā katras vietas dabas vērtības, reljefu un apmeklējuma intensitāti un izvēloties piemērotākos darbu veikšanas paņēmienus.

“Mežaparkā līdzās pastāv vecas priežu audzes, aizsargājami biotopi, kultūrvēsturiska ainava un aktīva atpūta. Tāpēc mūsu galvenais uzdevums ir nevis vienkārši veikt mežsaimnieciskos darbus, bet gan rūpīgi saglabāt šīs vietas raksturu un dabas vērtības,”

uzsver “Rīgas mežu” valdes loceklis Jānis Ģērmanis.

Kokus paredzēts zāģēt galvenokārt ar rokas motorinstrumentiem, bet kokmateriālus un zarus izvest ar zemsedzi saudzējošu mazgabarīta tehniku, tostarp tā dēvēto “dzelzs zirgu”. Smagāku tehniku izmantos tikai tur, kur to pieļaus zemsedzes nestspēja un laikapstākļi. Darbi plānoti atbilstoši Mežaparka lokālplānojumam, meža apsaimniekošanas plānam un attiecīgās teritorijas meža ainavu dizaina plāniem.

Aizsargājamos biotopos un dižkoku tuvumā darbu apjoms un paņēmieni būs pielāgoti konkrētās vietas dabas vērtībām un aizsardzības prasībām. Ap piecām vistu vanagu ligzdām 50 metru rādiusā mežsaimnieciskā darbība nav paredzēta. Darbi nenotiks arī teritorijā esošajā mitrajā ieplakā, lai saglabātu tās dabisko vidi.

Darbu vietas norobežos ar brīdinājuma zīmēm un drošības lentēm. Apmeklētāji aicināti neieiet norobežotajās teritorijās un ievērot darbu veicēju norādes.

Par darbu gaitu “Rīgas meži” informēs uzņēmuma “Facebook” kontā, izmantojot mirkļbirku #MežaparkaMežaKopšana.

Detalizētāks skaidrojums par plānotajiem darbiem Mežaparkā

Darbu mērķis: saglabāt un uzlabot mežaudžu dabas un ainaviskās vērtības, veicināt priežu audžu ilglaicību un dabisko atjaunošanos, kā arī nodrošināt drošu un kvalitatīvu atpūtas vidi. Darbi galvenokārt ietvers konkrētās mežaudzes attīstībai nevēlamu koku un krūmu izciršanu, lai mazinātu veco priežu apēnojumu un konkurenci par augšanai nepieciešamajiem resursiem. Vienlaikus tiks saglabātas dzīvniekiem un putniem nozīmīgas netraucētas vietas.

Plānotais darbu laiks: no 2026. gada novembra līdz 2028. gadam.

Darbu kopīgā platība: aptuveni 78 ha.

Darbu secība: pameža kopšana, plānotā koku ciršana, zaru un kokmateriālu savākšana un izvešana, meža dabiskās atjaunošanās veicināšana vai priežu stādīšana, celiņu un stigu sakārtošana. Darbi notiks pakāpeniski, ņemot vērā laikapstākļus un zemsedzes nestspēju.

Pagaidu krautuves: zarus un kokmateriālus īslaicīgi novietos asfaltēto celiņu malās; ilgākai uzglabāšanai paredzēto krautuvi plānots ierīkot Mežaparka Lielajā pļavā.

Teritorijas zonējuma skaidrojums:

  • Bioloģiski vērtīgā teritorija: koku ciršana paredzēta tikai gadījumos, kad tā nepieciešama biotopu kvalitātes uzlabošanai vai apmeklētāju drošības apdraudējuma novēršanai. Mērķis ir aizsargāt un saglabāt teritorijas ar augstu bioloģisko vērtību un dabiskiem meža biotopiem. Atbilstoši meža apsaimniekošanas plānam un biotopu ekspertu atzinumiem šajās teritorijās noteikti saimnieciskās darbības ierobežojumi un aizliegumi.
  • Bioloģiski vērtīgo nogabalu buferjoslas: darbu mērķis ir saglabāt buferjoslu aizsargfunkciju un nepieļaut bioloģisko vērtību pasliktināšanos. Šajās vietās cirsmu plānojumu un dabas vērtību saglabāšanas pasākumus izvērtē dabas aizsardzības speciālists.
  • Rekreācijas teritorija: šīs vietas ir iecienītas pastaigām un slēpošanai. Darbu mērķis ir uzlabot atpūtas iespējas un veicināt priedes kā galvenās mežaudzes sugas attīstību. Teritorijas ir nozīmīgas arī ekosistēmu pakalpojumu nodrošināšanai, tostarp atpūtai, sēņošanai un ogošanai.

Plānotās cirtes

  • Kopšanas cirte: veicina koku augšanu un uzlabo mežaudzes sastāvu, izcērtot nomāktus, novājinātus, bojātus vai mežaudzes attīstībai traucējošus kokus un krūmus. Tādējādi tiek veidota veselīgāka un noturīgāka mežaudze.
  • Vienlaidus izlases cirte: uzlabo paliekošo un jauno koku augšanas apstākļus, nodrošinot vairāk gaismas un veicinot meža dabisko atjaunošanos. Darbu laikā plānots izcirst aptuveni 20–30% no mežaudzes pašreizējās krājas, saglabājot vienmērīgu audzes struktūru.
  • Atvērumu veidošana: paredz nelielu, neregulāras formas atvērumu veidošanu līdz 0,2 ha platībā, lai nodrošinātu vairāk gaismas un labākus apstākļus jauno koku augšanai. Atvērumus veidos galvenokārt vietās, kur dominē lapu koki vai jau dabiski sākuši veidoties atvērumi.
  • Cita cirte: paredzēta aizsargājamo biotopu kvalitātes uzlabošanai, mazinot veco priežu apēnojumu un tādējādi uzlabojot to augšanas apstākļus, kā arī atbrīvojot augšanas telpu dižkokiem un citām vecām priedēm.

Dabas vērtību aizsardzība

Meža kopšanas darbu laikā īpaša uzmanība tiks pievērsta Mežaparkam raksturīgo priežu audžu un veco koku saglabāšanai. Teritorijā īpaši saudzēs lielu dimensiju priedes, dobumainus un citus bioloģiski nozīmīgus kokus. Lai uzlabotu veco priežu augšanas apstākļus, šo koku tuvumā tiks izcirsti tos apēnojošie lapu koki un krūmi, kā arī augšanā atpalikuši, novājināti, slimību vai kaitēkļu bojāti koki.

Ap valsts nozīmes dižkokiem plānots izcirst to augšanu un ainavisko uztveri traucējošos lapu kokus un pamežu. Pie pārējiem dižkokiem nepieciešamību atbrīvot augšanas telpu izvērtēs individuāli, nepieļaujot ciršanu, kas varētu negatīvi ietekmēt šos vērtīgos dabas un ainavas kokus.

Ap piecām vistu vanagu ligzdām 50 metru rādiusā netiks veikta mežsaimnieciskā darbība, tostarp pameža kopšana. Darbi nenotiks arī mitrajā ieplakā, kur tiks saglabāts dabiskais pamežs, zemsedze un citas ekosistēmai nozīmīgas struktūras.

Teritorijā konstatētas aizsargājamu un retu sugu atradnes, tostarp naktsvijoles un silpurenes, kuru saudzēšanai tiks pievērsta papildu uzmanība. Plānojot darbus, tiks ņemta vērā arī nepieciešamība saglabāt teritorijā augošās Veimuta priedes un parastās priedes.

Drošība darbu laikā

Ciršanas zonas tiks norobežotas ar drošības lentēm un brīdinājuma zīmēm.

Apmeklētāji tiek aicināti neieiet norobežotajās teritorijās un ievērot darbu veicēju norādes.

Par Mežaparku

“Rīgas mežu” apsaimniekotais kultūras un atpūtas parks “Mežaparks” aizņem gandrīz 400 ha. Tā īpašo vērtību veido kultūrvēsturiskais mantojums, daudzveidīgas atpūtas iespējas un augsta bioloģiskā daudzveidība. Mežaparks ir viena no vietām Latvijā ar īpaši lielu veco un lielu dimensiju priežu, tostarp dižpriežu, īpatsvaru. Te sastopami Eiropas Savienības nozīmes aizsargājami biotopi – mežainas piejūras kāpas un veci vai dabiski boreāli meži.

Pēc SIA “Rīgas Nacionālais zooloģiskais dārzs” pievienošanas “Rīgas mežiem” paredzēts Mežaparku attīstīt kā vienotu dabas izziņas, atpūtas, izglītības un tūrisma teritoriju, vienlaikus saglabājot katras vietas identitāti un dabas vērtības.

 

Lielajos kapos sakārtoti gājēju celiņi un ierīkots pagaidu apgaismojums

Lielo kapu teritorijā ierīkots pagaidu apgaismojums un atjaunots gājēju celiņu segums. Darbi veikti, lai līdz pastāvīgu risinājumu īstenošanai nodrošinātu ērtāku un drošāku pārvietošanos parka apmeklētājiem.

Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Edgars Bergholcs skaidro:

“Pavasarī Brasas iedzīvotājiem solījām rast risinājumus, lai uzlabotu drošību Lielajos kapos. Vienojāmies ar “Lielo kapu draugiem” un Brasas apkaimes biedrību par steidzami risināmajiem jautājumiem, un šie pagaidu risinājumi tika pieņemti, kā optimālākais variants visām pusēm. Solīto esam paveikuši un cilvēki Lielajos kapos tagad var pārvietoties drošāk, jo vietās, kur tas bija iespējams, ierīkots apgaismojums un atjaunoti bojātie gājēju celiņi. Esam īstenojuši darbus, kurus bija iespējams paveikt īsā laikā un ar ierobežotiem finanšu līdzekļiem. Jāuzsver, ka tie ir tikai pagaidu risinājumi. Vienlaikus izveidota darba grupa, kas jau sākusi darbu, lai izstrādātu pastāvīgus risinājumus visai parka teritorijai.”

Pirms darbu sākšanas tika izvērtēts parka celiņu tehniskais stāvoklis, lai izvēlētos piemērotākos risinājumus un tehniku, kā arī ierobežotā finansējuma ietvaros atjaunotu pēc iespējas lielāku celiņu platību. Celiņu atjaunošanā izmantotas dažādas metodes – vietām vecais segums demontēts un ieklāts jauns, citviet jaunais segums ieklāts virs esošā, bet atsevišķās vietās veikts bedrīšu remonts. Kopumā atjaunoti 1200 m² celiņu seguma un vēl 300 m² platībā veikts bedrīšu remonts, atjaunojot aptuveni 15–20 % no kopējā parka celiņu apjoma.

Galvenajā gājēju ceļā no Senču ielas līdz Klijānu ielai ierīkots pagaidu apgaismojums. Aptuveni 350 metru garumā starp kokiem nostieptas troses, uz kurām izvietoti gaismekļi.

Ņemot vērā vēsturisko vidi, gaismekļu dizains, krāsa un gaismas intensitāte saskaņota ar Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi, nodrošinot to atbilstību pārējā kapu teritorijā izmantotajam apgaismojumam. Ņemot vērā parka plašo teritoriju, celiņu specifiku un izmaksas, pašlaik nav iespējams ierīkot pagaidu apgaismojumu visās iedzīvotāju norādītajās vietās. Piemēram, posmā starp Indrānu un Miera ielu to nevar ierīkot koku izvietojuma un ierobežotā finansējuma dēļ.

Apgaismojums un celiņu remonts ir tikai pagaidu risinājumi, un saskaņā ar Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes norādēm to maksimālais kalpošanas ilgums ir līdz četriem gadiem. Rīgas pašvaldība ir sākusi darbu pie Lielo kapu pastāvīgas pārbūves, paredzot konceptuālu visu celiņu pārbūvi un pastāvīgu infrastruktūras attīstību.

  • Kopējās pagaidu risinājumu ieviešanas izmaksas sasniedza 98 226 eiro.
  • Darbus veica Rīgas pašvaldības Ārtelpas un mobilitātes departaments.

 

45. vidusskolas teritorijā Gaujas ielā 23 tapis multifunkcionāls sporta laukums

Trešdien, 28. oktobrī, atklāts mūsdienīgs āra sporta laukums Rīgas 45. vidusskolas teritorijā Gaujas ielā 23.

“Rīgas pašvaldība turpina attīstīt skolu āra sporta infrastruktūru un atklājusi šogad jau ceturto āra sporta laukumu pie izglītības iestādēm, lai nodrošinātu kvalitatīvu vidi fiziskajām aktivitātēm, sporta izglītībai un veselīga dzīvesveida veicināšanai pilsētas apkaimēs,”

norāda Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks.

Projekta ietvaros izbūvēta un labiekārtota mūsdienīga sporta un rekreācijas infrastruktūra, tostarp multifunkcionāls sporta laukums, mini-pitch futbola laukums, uzstādīts ielu vingrošanas laukums, izbūvēts skrejceļš un tāllēkšanas sektors, kā arī uzstādīts āra tenisa galds.

Skolas teritorijā izbūvēti un nobruģēti piebraucamie ceļi un gājēju celiņi, uzstādīti teritorijas labiekārtojuma elementi – soliņi, atkritumu urnas un velonovietnes, kā arī atjaunots teritorijas žogs un saimniecības ēkas (šķūņa) fasāde un uzstādīta atkritumu konteineru nojume.

Tāpat izbūvēta teritorijas apgaismojuma sistēma un videonovērošanas tīkls un veikta teritorijas apzaļumošana un sakārtota apkārtējā vide, radot drošu, estētisku un funkcionālu vidi sporta aktivitātēm un iedzīvotāju atpūtai.

📸 FOTO

Gaujas ielas 23 projekta būvnieks PS “Guliver Construction”. Kopējās projekta izmaksas 691 257 eiro (bez PVN). Būvuzraudzību veica Īpašuma departaments.

Šoruden Rīgā atklāta sporta infrastruktūra pie Ziepniekkalna vidusskolas, Rīgas Itas Kozakēvičas Poļu vidusskolā, 45. vidusskolā, Ropažu ielā 34 un tagad arī Gaujas ielā 23. Līdz gada beigām plānots atklāt sporta infrastruktūru Rīgas Dārzciema vidusskolā.

 

Māras dīķis attīrīts no ūdensputniem bīstamām makšķerauklām un citiem priekšmetiem

,

Rīgas pašvaldība veikusi Māras dīķa krasta zonas un gultnes attīrīšanu no makšķerēšanas laikā pazaudētiem vai atstātiem makšķerēšanas piederumiem, kas var apdraudēt gulbjus un citus ūdensputnus. Darbu laikā no dīķa un tā apkārtnes izceltas makšķerauklas, āķi, vizuļi, atsvari un citi priekšmeti.

“Makšķeraukla vai āķis, kas cilvēkam šķiet tikai neliels atkritums, gulbim vai citam ūdensputnam var radīt smagu savainojumu un pat maksāt dzīvību. Tāpēc šādi šķietami nelieli tīrīšanas darbi patiesībā ir ļoti nozīmīgi. Māras dīķis ir gan iecienīta atpūtas vieta, gan mājvieta putniem, un mums jārūpējas, lai cilvēku atstātie priekšmeti tiem nekļūtu par slazdu,”

uzsver Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks.

Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departamenta organizētā Māras dīķa tīrīšana veikta trīs kārtās, atkārtoti apsekojot gan dīķa gultni, gan krasta zonu un vietas, kur makšķerēšana notiek visintensīvāk. Īpaša uzmanība pievērsta arī ūdenī esošajiem un pār ūdeni noliektajiem koku zariem, kuros bija ieķērušās makšķerauklas un vizuļi.

Darbu laikā atrasti un izcelti metāla makšķerēšanas atsvari un svini, āķi, vizuļi, makšķerauklas un to fragmenti, barotavas, kā arī dažādi citi metāla priekšmeti un atkritumi. Dīķa akvatorija papildus pārbaudīta, meklējot iespējamos pamestos tīklus un murdus.

Lai tīrīšanas laikā pēc iespējas mazāk traucētu Māras dīķī mītošos ūdensputnus, darbi veikti ar bezmotora airu laivu. Metālisku priekšmetu atrašanai dīķa gultnē izmantotas īpašas konstrukcijas ar neodīma magnētiem.

Pašvaldība aicina makšķerniekus pēc makšķerēšanas rūpīgi savākt auklas, āķus un citus piederumus un neatstāt tos ne ūdenī, ne krastā. Pat neliels makšķerauklas fragments var aptīties ap putna kājām, spārniem vai kaklu un radīt nopietnu apdraudējumu tā veselībai un dzīvībai.