Arhīvs birkai: Pilsētvide

3. septembrī plkst. 16.00 pie Mēbeļu nama, Gunāra Astras un Dzelzavas ielu krustojumā, ikviens interesents aicināts piedalīties pasākumā “Nāc atklāt dabas daudzveidību Purvciemā!”. Tā laikā dalībnieki varēs uzzināt vairāk par dabas daudzveidības nozīmi pilsētvidē, zaļo zonu lomu pilsētas attīstībā, kā arī kopīgi apzināt Purvciema dabas vērtības.

Nenoliedzami dabas daudzveidība ir nozīmīgs pilsētvides elements, kas ne vienmēr ir acīm redzams, taču sniedz būtisku ieguldījumu pilsētas ekosistēmas, iedzīvotāju labbūtības un kvalitatīvas dzīves vides veidošanā. Pasākuma laikā dalībniekiem būs iespēja ne tikai uzzināt vairāk par šiem jautājumiem, bet arī praktiski iesaistīties Purvciema dabas daudzveidības izpētē.

Pasākuma programma:

16.00 – pasākuma atklāšana, I. Stalidzāne, Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrs;

16.10 – “Zaļo zonu loma pilsētas attīstībā”, L. Griķe, Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments;

 16.15 – “Dabas daudzveidības loma pilsētvidē”, R. Sniedze-Kretalova, Latvijas Dabas fonds;

 16.45 – bioloģiskās daudzveidības kartēšanas aktivitāte Purvciema apkaimē;

 17.45 -18.00 – pasākuma noslēgums un sarunas par iespēju turpināt regulāru dabas novērojumu veikšanu.

Kartēšanas aktivitāte ilgs aptuveni vienu stundu un norisināsies, izmantojot iNaturalist lietotni. Dalībnieki aicināti lietotni lejupielādēt jau pirms pasākuma un pievienoties TALEA Rīga projektam: TALEA Rīga projektam iNaturalist platformā

Dalība pasākumā dod iespēju kopīgi iepazīt Purvciema dabas vērtības, pievērst uzmanību pilsētvides bioloģiskajai daudzveidībai un sniegt ieguldījumu tās apzināšanā.

Pasākums tiek īstenots TALEA projekta ietvaros ar programmas “Eiropas pilsētvides iniciatīvas” līdzfinansējumu.

 

Pieminot 2013. gada 21. novembra Zolitūdes traģēdijas upurus, atklāts Atceres dārzs. Tā atklāšanā klātesoši bija dienesti, kuru cilvēki traģēdijas dienā pirmie steidzās palīgā – Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, Valsts policija un Rīgas pašvaldības policija . Pasākumā piedalījās arī biedrība “Zolitūde 21.11.”, kas pārstāv Zolitūdes iedzīvotājus un ir viena no nozīmīgākajām Atceres dārza projekta iniciatorēm.

“Es domāju, ka gandrīz katram no mums ir kāds paziņa, kuru šī traģēdija ir skārusi, tāpēc ceru, ka šis Atceres dārzs, kas šodien beidzot ir pabeigts, daudziem dos iespēju rast kaut nelielu mieru. Tā būs vieta, kur klusi apsēsties, atcerēties un pieminēt bojāgājušos, vienlaikus domājot arī par to, ko mēs katrs un sabiedrība kopumā varam darīt, lai šādas traģēdijas vairs neatkārtotos. Gribu pateikties autoriem un ikvienam, kurš ieguldījis savu darbu šīs vietas tapšanā, jo ir izdevies radīt skaistu un cieņpilnu piemiņas vietu, kas, ļoti ceru, sniegs kaut nelielu veldzi bojāgājušo tuviniekiem un vienlaikus glabās viņu piemiņu,”

uzsver Rīgas domes priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs.

2022. gadā tika izziņota iecere izveidot Zolitūdes traģēdijas piemiņas vietu un izsludināts metu konkurss. 2023. gadā sākās teritorijas sagatavošanas darbi un pirmie demontāžas darbi. 2024. gadā tika izsludināts būvniecības iepirkums “Būvniecības darbi objektam “Zolitūdes traģēdijas piemiņas vietas izveide Priedaines ielā 20””, savukārt 2025. gada jūnijā tika uzsākti būvdarbi Zolitūdes traģēdijas piemiņas vietas izveidei.

Rīgas pašvaldība veidoja Atceres dārzu, ņemot vērā biedrības “Zolitūde 21.11.” un iedzīvotāju pausto vīziju un vēlmes.

Ideja Zolitūdes traģēdijas piemiņas vietas izveidei tika izvēlēta 2022. gadā organizētajā metu konkursā, kurā par labāko tika atzīts “ALPS ainavu darbnīcas”, dizaina biroja “H2E” un konsultāciju aģentūras “Copywriter/Levelup” kopīgi iesniegtais mets. Idejas pamatā bija radīt mierpilnu un klusu piemiņas vietu, kurā iespējams apstāties, pabūt klusumā un pieminēt Zolitūdes traģēdijas upurus.

“Zolitūdes atceres dārzs ir gaišas piemiņas vieta, kas vispirms veltīta cilvēkiem, nevis traģēdijai. Balstoties dziedinošās ainavas pieejā un respektējot tuvinieku redzējumu, esam radījuši vietu, kurā zaudējuma sāpes ar laiku varētu pārtapt mīlestības pilnā atcerē. Mēs ceram, ka šo dārzu novērtēs un iecienīs gan tie, kurus traģēdija skārusi vissmagāk, gan arī tie, kuri ir pārāk jauni, lai to atcerētos,”

par piemiņas vietu stāsta idejas autori no “ALPS ainavu darbnīcas”

Piemiņas vieta izveidota 0,8 hektāru lielā teritorijā, ko ieskauj piegulošais lineārais parks ar ziemcietēm, dažādu sugu kokiem un krūmiem.

Atceres dārza apgaismojums veidots, izmantojot maigu un viegli uztveramu gaismas un ēnu saspēli, vienlaikus nodrošinot arī teritorijas funkcionālo apgaismojumu.

Dārza centrā izveidots Klusuma pakalns – vieta, kur atradās lielveikala jumta konstrukciju nogruvums. Pakalnu ieskauj ķiršu koku stādījumi, bet tā centrā izvietots sekls, apaļas formas ūdens spogulis, kurā atspoguļojas debesis. Ūdens spoguļa apdarē izmantots pulēts nerūsējošais tērauds, kas nodrošina tā atstarojošo īpašību saglabāšanos arī ziemas laikā.

Atceres dārza telpā brīvi izvietotas 54 dažāda izmēra pulēta nerūsējošā tērauda sfēras ar spoguļvirsmu, simboliski pieminot traģēdijas upurus. Visu 54 upuru vārdi ir iegravēti Atmiņu sienā, tādējādi saglabājot viņu piemiņu šajā vietā.

Parka celiņu un dārza laukuma izbūvē izmantoti ilgmūžīgi un visos gadalaikos viegli kopjami materiāli – betons, nerūsējošais tērauds un granīts.


Finansējums ir piešķirts no budžeta programmas “Investīciju programmas realizācija”.

Darbus veica pilnsabiedrība 3A.

Projekta kopējās izmaksas sastādīja 1,99 miljonus eiro, tostarp papildus piešķirtos 11 131 eiro, kas saistīti ar būvdarbu apjoma izmaiņām, proti, papildu darbiem salizturīgās kārtas izbūvei virs demontētās autostāvvietas.

 

Viens no vērienīgākajiem “ROW Baltics” notikumiem bija 400 kvadrātmetru sienas gleznojuma tapšana Zāģeru ielā, ko festivāla mākslinieciskā direktora un festivāla galvenā organizatora Daiņa Rudens vadībā radīja 30 mākslinieki no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Polijas, Vācijas un, Brazīlijas.

Festivāla laikā tika atklāta arī īpaši izstrādāta ielu mākslas spēle, kas ikvienam interesentam ļauj patstāvīgi iepazīt Sarkandaugavas ielu mākslas gleznojumus, to autorus un stāstus. Spēle veidota kā interaktīvs maršruts pa apkaimi, aicinot pievērst uzmanību publiskās mākslas darbiem un atklāt Sarkandaugavu no neierasta skatpunkta. Tā ir pieejama arī pēc festivāla noslēguma, ļaujot gan rīdziniekiem, gan pilsētas viesiem jebkurā laikā doties ielu mākslas izziņas ceļojumā. Spēlē iekļauti Ielu mākslas mēneša laikā tapušie darbi, kā arī tādi, kas jau kādu laiku bijuši redzami Sarkandaugavas ielās.

Ieskatīties festivāla norisēsšeit.

Spēle bez maksas pieejamašeit.

Līdz ar ielu mākslas spēles atklāšanu aizsākas arī Daiņa Rudens ielu mākslas pastaigas, kas aicinās iepazīt Sarkandaugavas sienas gleznojumus, to stāstus un apkaimes īpašo pilsētvidi.

Pirmā ielu mākslas pastaiga notiks 5. septembrī plkst. 18.00 “Baltās nakts 2026” ietvaros, pulcēšanās paredzēta Tilta ielā 8. Pastaigas laikā dalībniekiem būs iespēja kopā ar Daini Rudeni atklāt Sarkandaugavas ielu mākslas stāstus un uzzināt vairāk par to, kā šie darbi tapuši un kā tie maina apkaimes seju.

 

Pirmdien, 31. augustā, plkst. 18.30 Zolitūdē, Priedaines ielā 20A, notiks Atceres dārza atklāšanas pasākums, kas veltīts 2013. gada 21. novembra traģisko notikumu piemiņai.

Pasākumu atklās Rīgas domes priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs. Atceres dārza atklāšanā piedalīsies arī citas domes amatpersonas un dienestu pārstāvji, kuri traģiskajā 2013. gada 21. novembra dienā bija vieni no pirmajiem, kas steidzās palīgā cietušajiem – Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta Brigāžu atbalsta centra “Imanta” vadītāja Sarmīte Leitāne, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta priekšnieks, ģenerālis Mārtiņš Baltmanis, kā arī Valsts policijas vadības pārstāvji.

Par Atceres dārza ieceri, tā tapšanu un ideju pastāstīs projekta autori.

Pasākumā piedalīsies arī biedrības “21.11” pārstāvji, kuri ir bijuši iesaistīti Atceres dārza idejas tapšanā un īstenošanā.

Atceres dārza atklāšanas pasākums būs atvērts ikvienam, kurš atceras 2013. gada 21. novembra notikumus, kā arī iedzīvotājiem, kurus šī traģēdija ir skārusi personīgi.

 

Turpinot vasaras vētras “Priska” seku likvidēšanu, Rīgas pašvaldības dienesti un uzņēmumi patlaban visus spēkus velta dažādu bīstamu situāciju novēršanai, zāģējot gan nokritušos, gan bīstamos kokus un zarus.

Jārēķinās, ka darba apjoms ir ļoti liels – nogāzti tūkstošiem koku – un seku likvidēšana ilgs vairākas nedēļas. Prioritāri tagad dienesti un kapitālsabiedrības novērš bīstamību, likvidējot vaļīgos un aizlauztos kokus ielās, parkos un kapsētās, novācot kokus no komunikācijām un ēkām, tāpat nodrošinot iespēju pārvietoties sabiedriskajam un operatīvajam transportam Pēc bīstamības novēršanas nekavējoties visus resursus novirzīs galvaspilsētas sakopšanai un vētras sekas tiks likvidētas rindas kārtībā.

Rīdziniekiem jau no pirmdienas ir iespēja nogādāt vētras izgāztos kokus, nolauztos zarus un lapas uz savākšanas vietām:

Torņakalnā – Uzvaras bulvārī 16a. Šis punkts darbosies darba dienās no plkst. 6.00 līdz 20.00, bet brīvdienās – no plkst. 8.00 līdz 20.00.

Mežaparkā, autostāvvietā pie Siguldas prospekta 12. Šis punkts darbosies darba dienās no plkst. 8.00 līdz 16.00.

Citus atkritumus uz šīm vietām vest nedrīkst!

 

Koki ir vislielākie sauszemes augi un ir neatņemama ekosistēmas sastāvdaļa. Tie padara pilsētu skaistāku un tīrāku. Tomēr bieži ir gadījumi, kad tie izraisa neērtības un pat kļūst par apdraudējumu cilvēkiem. Pastāstām, kur vērsties, ja netālu no jums ir bīstams vētras aizlauzts vai nolauzts koks, vai arī bīstami zari.

Pamanot vēja nolauztus/ aizpūstus objektus, kā arī kokus vai to zarus, kas var radīt apdraudējumu, aicinām iedzīvotājus nekavējoties zvanīt uz tālruni 112 un ziņot par notikušo, lai bīstamo situāciju iespējami ātrāk varētu novērst.

Ja koks nogāzies uz ielas, piemēram, uz ietves vai braucamās daļas

Pamanot vēja nolauztus objektus, kā arī kokus vai to zarus, kas var radīt bīstamību un nepieciešama tūlītēja rīcība, VUGD aicina iedzīvotājus nekavējoties zvanīt uz tālruni 112 un ziņot par notikušo, lai bīstamo situāciju iespējami ātrāk varētu novērst.

Savukārt gadījumos, kad nogāzies koks, kas audzis ielu apstādījumos, darba dienās ir jāzvana Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departamenta Vides pārvaldes speciālistiem.

 – +37167012969, +37167105427 (brīvdienās, vakaros un nakts stundās jāzvana uz 112).

Ja koks ir nogāzies privātā teritorijā

Gadījumos, kad koks ir nogāzies uz privātīpašumā esoša zemesgabala, obligāti ir jāveic nolūzušā koka fotofiksācija, kas pēcāk jāpievieno iesniegumam, informējot par faktu arī Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentu.

To iespējams izdarīt Rīgas pašvaldības pakalpojumu portālā www.eriga.lv, izmantojot E-pakalpojumu “Pieteikums koku ciršanas atļaujas saņemšanai”, vai nosūtot uz e-pastu pad@riga.lv aizpildītu iesnieguma veidlapu “Iesniegums par atļauju cirst ārpus meža augošu koku/-us” vai brīvā formā rakstot iesniegumu uz adresi – Dzirnavu iela 140, Rīga, LV-1050. Tālrunis uzziņām: 1201.

Ja koks ir nogāzies daudzdzīvokļu dzīvojamajai mājai piesaistītajā teritorijā

Ja koks vai liels zars ir nokritis daudzdzīvokļu mājas iekšpagalmā, sabiedriskās ēkas tuvumā vai konkrētās teritorijas pagalmā, tad iedzīvotājiem ir jāvēršas pie ēkas/zemesgabala apsaimniekotāja. Savukārt zemesgabala/ēkas īpašniekam/tiesiskajam valdītājam pēc tam jāvēršas Pilsētas attīstības departamentā. Ja māju apsaimnieko “Rīgas namu pārvaldnieks”, tad iedzīvotājam ar pieteikumu jāvēršas pie mājas namu apsaimniekotāja vai jāzvana uz vienoto informatīvo tālruņa numuru 8900. Iespējams nosūtīt ziņu arī  rnparvaldnieks@rnparvaldnieks.lv

Ja nav zināma koka piederība?

Ja iedzīvotājiem nav skaidrs, kas apsaimnieko teritoriju, kur ir bīstams vai nogāzies koks vai tā zari, aicinām ziņot pa pašvaldības informatīvo tālruni 1201 vai e-pastā 1201@riga.lv.

Tāpat par šādām situācijām var ziņot Rīgas pašvaldības policijai pa tālruni 112 vai mobilajā aplikācijā.

Ko darīt ar zariem?

Pēc bīstamības likvidēšanas zari jānovāc attiecīgās teritorijas, kurā audzis koks, īpašniekam/apsaimniekotājam. Mazus zariņus var ievietot biokonteineros, bet lielākie jānodod šķeldošanai vai jāutilizē citā veidā.

Vai iedzīvotāji paši drīkst novākt nolūzušus kokus uz ielām vai citās publiskās teritorijās?

Vispirms jāizvērtē, vai koka novākšana pašu spēkiem nebūs bīstama, vai tomēr labāk pagaidīt atbildīgos dienestus. Piemēram, ja ir sarauti elektrības vadi, nokritušajam kokam pat nevajadzētu tuvoties. Koksnes savākšana saskaņojama ar teritorijas īpašnieku.


Ja koks aizsedz daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas logus

Lai veiktu vainaga kopšanas darbus kokam, zemes īpašniekiem nav nepieciešama pašvaldības atļauja šādu darbu veikšanai, bet saskaņā ar normatīvajiem aktiem koku vainagošana jāveic arborista uzraudzībā.
Gadījumā, ja māju apsaimnieko “Rīgas namu pārvaldnieks” un kāds no šīs mājas dzīvokļu īpašniekiem uzskata par nepieciešamu veikt koka zaru apzāģēšanu, jo, piemēram, koka zari ir izauguši pārāk tuvu dzīvokļa logam un vējā sitas pret logu, iedzīvotājam ar pieteikumu jāvēršas pie mājas namu apsaimniekotāja vai jāzvana uz vienoto informatīvo tālruņa numuru 8900. Iespējams nosūtīt arī e-pastu uz rnparvaldnieks@rnparvaldnieks.lv.

Ja ir vēlme iestādīt koku

Ja mājas iedzīvotāji vēlas pie mājas iestādīt koku, tad šos darbus noteikti vajadzētu saskaņot ar mājas pārvaldnieku, vienojoties par koka iestādīšanu. Ja koks tiek iestādīts pārāk tuvu mājai, tas var tālākā nākotnē apdraudēt mājas tehnisko stāvokli – ja koka saknes augs pārāk tuvu mājas pamatiem, utml.

Svarīgi atcerēties, ka jebkuri darbi, kas tiek veikti mājā vai mājai piesaistītajā teritorijā (vai tā būtu koku zāģēšana, logu krāsošana, vai celiņu labiekārtošana), tiek veikti par mājas dzīvokļu īpašnieku nodrošināto finansējumu.

 

Turpinot vēsturē lielākās vasaras vētras “Priska” seku likvidēšanu, Rīgas pašvaldības dienesti un uzņēmumi patlaban visus spēkus velta dažādu bīstamu situāciju novēršanai – gan labojot sabojātos sabiedriskā transporta kontaktīklus, gan zāģējot kokus un zarus. Rīdziniekiem jau no pirmdienas, 24. augusta, plkst. 6.00 būs iespēja nogādāt vētras izgāztos kokus, nolauztos zarus un lapas uz savākšanas vietu Uzvaras bulvārī 16a, kā arī tuvākajā laikā atvērs vēl citus savākšanas punktus.

“Vētra ir pamatīgi postījusi mūsu pilsētu, tūkstošiem vētras izgāztu, aizlauztu koku un nolūzušu zaru ir gan pašvaldības, gan privātās teritorijās. Darba vēl ir daudz, lai visu sakoptu un tas noteikti prasīs vairākas nedēļas. Prioritāri tagad novēršam bīstamību – likvidējam vaļīgos un aizlauztos kokus ielās, parkos un kapsētās, novācam kokus no komunikācijām un ēkām, tāpat nodrošinām iespēju pārvietoties sabiedriskajam un operatīvajam transportam Pēc bīstamības novēršanas nekavējoties visus resursus novirzīsim galvaspilsētas sakopšanai un vētras sekas tiks likvidētas rindas kārtībā.

Daudzi koki mitrās augsnes dēļ ir nestabili un bīstamība pilsētā saglabājas, tādēļ aicinu visus, var strādāt attālināti, izmantot šo iespēju. Tāpat aicinu neapmeklēt vietas, kur ir daudz koku, kā arī pagaidām neizmantot peldvietas, kur lielā nokrišņu daudzuma dēļ var būt nokļuvis piesārņojums,”

norāda E. Ratnieks.

Līdz svētdienas pēcpusdienā Rīgas pašvaldība bija saņēmusi informāciju par 584 incidentiem, no kuriem 347 bija saistīti ar lūzušiem kokiem un zariem, kā arī Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) galvaspilsētā bija saņēmis 1131 izsaukumu.

Vētrā cietušas 56 skolas un bērnudārzi, daudzi sabiedriskā transporta kontakttīkli, kā arī pamatīgi izpostītas kokiem bagātākās teritorijas, piemēram, galvaspilsētas kapsētās izgāzti vai nolauzti vairāk nekā 200 koku. No otrdienas bēru ceremonijas varēs notikt, un līdz tam atbildīgie dienesti iespēju robežās veiks darbu bīstamības mazināšanai.

Pašvaldības uzņēmums “Rīgas namu pārvaldnieks” saņēmis ap 200 pieteikumu un turpina tos saņemt. Ir gan krituši koki, kas bojājuši jumtus, gan arī bloķējuši ieeju daudzdzīvokļu namos, ir applūduši dzīvokļi un plīsuši lielie ūdens vadi, elektrības bojājumi. Seku novēršanā uzņēmumā darbojas 17 darba brigādes: arboristi, santehniķi, jumiķi, būvnieki, sanitārtehniķi un elektriķi. Prioritāri tiek novērsti augtākas bīstamības bojājumiem un tad secīgi tiek pārējie darbi.

Pašvaldības uzņēmums “Rīgas satiksme” turpina darbu pie sabiedriskā transporta kustības atjaunošanas. Vakarā un naktī bija traucēta satiksme visos tramvaju maršrutos, kā arī daudzos trolejbusu un autobusu maršrutos, patlaban turpinās darbs, lai atjaunotu satiksmi 11. tramvaja maršrutā, kur kontakttīkls bija bojāts ap 200 metru garumā.

Apmeklētājiem svētdien un pirmdien būs slēgts “Rīgas zoodārzs”, kas tiks atvērts pēc bīstamo koku un zaru likvidēšanas.

Pašvaldības uzņēmums “Rīgas meži” aicina sabiedrību noteikti neapmeklēt Rīgas dārzus, parkus un mežus arī pēc vēja pierimšanas – stiprais vējš aizlauž kokus, to zarus, izcilā koku saknes, tāpēc uzturēties parkos un mežos arī pēc vētras būs bīstami.

Pilsētā ir daudz nolauztu koku un zaru, tādēļ, lai sargātu sevi un tuviniekus, kā arī netraucētu glābējiem vētras seku likvidēšanā, Rīgas pašvaldība aicina iedzīvotājus bez īpašas vajadzības neuzturēties ārpus telpām un īpaši atturēties no galvaspilsētas parku, kapsētu, atpūtas zonu un bērnu rotaļu laukumu apmeklēšanas.

Ja laika apstākļi ir radījuši postījumus, kas apdraud cilvēku veselību un dzīvību, komunikācijas vai sabiedriskā transporta kustību, iedzīvotāji aicināti zvanīt uz vienoto ārkārtas palīdzības tālruņa numuru 112, savukārt gadījumos, kad nogāzies koks, kas nerada bīstamību, pašvaldība aicina ziņot pa Rīgas vienoto diennakts tālruni 1201 vai e-pastā 1201@riga.lv.

 

Rīgas svētku laikā, 15. augustā, gājēju tunelī, kas ved uz Vecrīgu, (13. janvāra ielā) norisināsies elektroniskās mūzikas un ielu kultūras pasākums “Gaisma tuneļa galā”. No plkst. 18.00 līdz 01.00 Vecrīgu un Autoostu savienojošais pazemes tunelis pārtaps par vietu, kur pilsētnieki un tūristi varēs baudīt elektronisko mūziku, iepazīt ilgstpējīgu modi, piedzīvot lokālo hiphop mākslinieku performances un jauno dīdžeju dueļus vietējās underground kopienas izpildījumā.

Pasākuma rīkotāji – ilgtspējīgas modes platforma Bourzma un sadarbības partneri – aicina izmēģināt mazāk ierastus svētku maršrutus un patverties pazemes enerģijā. Neizmantotu pazemes telpu pārvēršana par kultūras vietzīmēm ir pasaulē atzīta prakse, kas sevi spilgti pierādījusi Berlīnē, Londonā un Parīzē. Tagad šai pieredzei pievienojas arī Rīga, saņemot pilsētas vadības atbalstu. Kā uzsver Rīgas mērs Viesturs Kleinbergs, pazemes telpām pienācis laiks kļūt par drošu un pilsētniekiem atvērtu platformu:

„Vienmēr, kad runāju, ka pār 13. janvāra ielu ir nepieciešama virszemes gājēju pāreja, lai cilvēkiem vairs nebūtu jādodas pazemē, saņēmu jautājumu: “Bet ko jūs darīsiet ar tuneļiem – bērsiet ciet vai atstāsiet tukšus?” Un mana atbilde vienmēr bija – nē! Šī ir izcila vieta, lai tajā rīkotu reivus, ielaistu jauniešus un ļautu iepriekš drūmajai un daudziem nepatīkamajai videi atdzimt ar mūziku un īstu enerģiju. Bourzma jau iepriekš ir pierādījusi savu spēju rīkot pasākumus vietās, kurām rīdzinieki ikdienas steigā paslīd garām, iedodot šīm aizmirstajām pilsētvides pērlēm pilnīgi jaunu gaismu. Tāpēc paldies viņiem, ka uzņemas šo drosmīgo iniciatīvu! Šī pazemes ballīte noteikti izcili papildinās Rīgas svētku programmu un parādīs mūsu pilsētu no pavisam cita, mūsdienīga rakursa.”

Apmeklētājus sagaida plaša bezmaksas programma:

18:00–20:00 | LKA x PULSE DJ battle: Jauno dīdžeju sacensības
20:00–22:00 | Bourzma MIC: Dažādi gan mazāk, gan vairāk zināmi lokālie hiphop mākslinieki
22:00–01:00 | Underground DJs: Basi un deju ritmi ar dīdžeju Trashy Trax, Taiga, Sairam (vinyl) uzstāšanos

Mūzikas programmu papildinās Bourzma veidotie ilgtspējīgās modes eksperimenti. Apmeklētājiem būs iespēja piedalīties praktiskās darbnīcās, kā arī iegādāties vietējo dizaineru apģērbus, kas pēta pilsētas stilu un apģērba otro dzīvi.

Ieeja bez maksas. Ierobežotas ietilpības dēļ aicinām uz vienu vai visām programmas daļām biļeti rezervēt iepriekš: luma.com/raoucdlu

Sākot ar Rīgas dzimšanas dienas nedēļas nogali, 14. augustā, divas Rīgas jūgendstila pērles klusajā centrā – Alberta iela un Antonijas ielas posms – nedēļas nogalēs kļūs par gājēju ielām. Rīdzinieki un pilsētas viesi aicināti baudīt unikālo arhitektūru, vasaras atmosfēru kafejnīcu terasēs un nesteidzīgas pastaigas pilsētvidē.

Gājēju ielas režīms Alberta ielā un Antonijas ielas posmā no Dzirnavu ielas līdz Elizabetes ielai darbosies katru nedēļas nogali no 14. augusta līdz 20. septembrim. Tas stāsies spēkā piektdienās plkst. 20.00 un būs spēkā līdz svētdienas pusnaktij. Gājēju ielu režīms tiks organizēts ar atbilstošām ceļa zīmēm, kas noteiks dzīvojamās zonas statusu, aizliegs caurbraukšanu ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kā arī transportlīdzekļu apstāšanos un stāvēšanu ielu malās. Lai nodrošinātu operatīvā transporta piekļuvi un iedzīvotāju piekļuvi saviem īpašumiem, uz brauktuves netiks izvietoti fiziski šķēršļi.

Iniciatīva tiek īstenota ciešā sadarbībā ar ielās esošajiem restorāniem un kafejnīcām. Nedēļas nogalēs uzņēmēji, saskaņojot to ar pašvaldību, varēs paplašināt savas terases, kā arī piedāvās apmeklētājiem īpašus piedāvājumus.

Šādas iniciatīvas, kad ielas uz laiku tiek atvēlētas gājējiem, ir plaši izplatītas daudzviet Eiropā. Tās palīdz atbalstīt vietējos uzņēmējus, vienlaikus padarot pilsētas telpu dzīvāku, pieejamāku un pievilcīgāku iedzīvotājiem un viesiem.

Rīgas domes Ārtelpas un mobilitātes komitejas priekšsēdētāja Marta Kotello norāda:

“Turpinot pērn aizsākto tradīciju, kad Rīgas skaistākās ielas uz brīdi pārtapa par kopīgu satikšanās, pastaigu un svētku vietu, arī šogad dodam iespēju pilsētniekiem un viesiem tās iepazīt citādāk, samazinot šajās ielās autotransporta klātbūtni sešās nedēļas nogalēs. Priecē, ka iniciatīvu pozitīvi novērtē uzņēmēji, jo šādas aktivitātes palīdz piesaistīt apmeklētājus un veicina uzņēmējdarbību. Aicinu rīdziniekus un pilsētas viesus izmantot pēdējos vasaras mēnešus, lai apmeklētu Rīgas Jūgendstila muzeju, apskatītu unikālās arhitektūras pērles un baudītu vietējo uzņēmēju piedāvājumus.”

Gājēju ielu darbības laikā transportlīdzekļus ielu malās novietot nebūs atļauts. Vienlaikus iedzīvotāji saglabās iespēju iebraukt un izbraukt no savu īpašumu iekšpagalmiem, bet uzņēmumiem tiks nodrošināts noteikts laiks preču piegādei.

Antonijas, Alberta un Blaumaņa ielu iedzīvotāju atļauju lietotāji varēs izmantot maksas autostāvvietu tajā ielas posmā, kurā ir deklarēta personas dzīvesvietas adrese, kā arī šim ielas posmam labajā un kreisajā pusē piegulošajos kvartālos ierīkotajās maksas autostāvvietās tās pašas vai zemākas tarifu zonas teritorijā. Ja konkrētajā vietā automašīnu novietot nav iespējams, Iedzīvotāja atļauja ļauj izmantot arī citu pieejamo maksas autostāvvietu kādā no Iedzīvotāja atļaujā norādītajiem ielu posmiem.

Ceļa zīmes attiecīgajos ielu posmos tiks izvietotas, sākot no 10. augusta. Uz ietvēm tiks uzstādīti informatīvi stendi, savukārt ielu telpa tiks papildināta ar dekoratīviem karodziņiem, lampiņām un puķu podiem.

Rīdzinieki un pilsētas viesi aicināti laikus iepazīties ar satiksmes organizācijas izmaiņām.

Lai nodrošinātu drošību un sabiedrisko kārtību, satiksmi norādītajos posmos regulāri uzraudzīs Rīgas pašvaldības policija. Gadījumos, ja netiks ievērotas ceļa zīmju prasības un transportlīdzekļi būs novietoti zem aizliedzošajām ceļa zīmēm, pašvaldības policija organizēs to pārvietošanu.

Papildu informācija par brīvdienu gājēju ielām, šajās ielās esošajiem restorāniem un kafejnīcām pieejama tīmekļvietnēs riga.lv un rigasvasara.lv.

Jautājumu gadījumā aicinām sazināties ar pašvaldību, zvanot uz informatīvo tālruni 1201.

 

Rīgas pašvaldība sāks īstenot pilotprojektu pasažieru kuģu pārvadājumiem starp Bolderāju, Vecmīlgrāvi un pilsētas centru un plānots, ka pirmie reisi tiks uzsākti nākamā gada pavasarī.

Rīgas pašvaldība patlaban izvērtē gan pasažieru pārvadājumu, gan transportlīdzekļu pārvadājumu organizēšanas iespējas. Par prioritāti noteikta pasažieru pārvadājumu attīstība, tādēļ Rīga sāks pasažieru ūdenstransporta pilotprojektu maršrutā Centrs -Vecmīlgrāvis- Bolderāja. Pilotprojektu paredzēts īstenot 2027. gada siltajā sezonā piecu mēnešu garumā.

Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Edgars Bergholcs skaidro:

“Esmu par ūdensmalu atdzīvināšanu un ūdens satiksmes atjaunošanu Daugavā, jo šis potenciāls Rīgā vēl joprojām nav pilnvērtīgi izmantots. Ūdens transports var kļūt par nozīmīgu alternatīvu ikdienas pārvietošanās iespējām, un svarīgi kuģi satiksmi ieviest vēl pirms Vanšu tilta remonta sākuma, jo remontdarbi būtiski apgrūtinātās iedzīvotāju pārvietošanos starp abiem Daugavas krastiem. Pilotprojekta rezultāti ļaus izdarīt secinājumus par pasažieru ūdenstransporta pārvadājumu pieprasījumu, izvērtēt tā ekonomisko pamatotību un iespējamo ietekmi uz pašvaldības budžetu ilgtermiņā, un, balstoties uz datiem, lemt par pasažieru ūdenstransporta kā pilsētas sabiedriskā transporta veida attīstību.”

Lai izvērtētu ūdens sabiedriskā transporta ieviešanas iespējas, apsekotas visas Daugavā pieejamās piestātnes. Secināts, ka pilotprojekta īstenošanai Bolderājā, Vecmīlgrāvi un Centrā iespējams izmantot un pielāgot jau esošo infrastruktūru, veicot minimālus uzlabojumus. Vecmīlgrāvī var izmantot Meldru ielā esošo piestātni, kurai jau ir uzsākts remonts, bet Bolderājā identificēta piemērota vieta valsts īpašumā pie tilta pāri Buļļupei, kur pašvaldība jau ir nostiprinājusi krastmalu un pie tās var piestāt nelieli kuģi. Remontdarbi, kas nepieciešami piestātnes iekārtošanai, tiks sākti rudenī. Attīstot pastāvīgu pasažieru kuģu satiksmi, piestātņu tīklu var paplašināt, veidojot jaunas piestātnes.

Ļoti svarīga vieta ūdenstransporta attīstībai un dažādo piestātņu veidu iedzīvināšanai ir 11. novembra krastmala, tāpēc ir uzsākts darbs krastmalas seguma atjaunošanas projektam, kura ietvaros tiktu uzlabots arī labiekārtojums un apgaismojums, kā arī tiks radītas iespējas pagaidu kafejnīcu izveidei. Savukārt, nākotnē plānots veikt krastmalas pārbūvi ar mērķi izveidot jaunas piestātnes un tiešāku piekļuvi ūdenim iedzīvotājiem.

Pilotprojekts tiks organizēts kā pakalpojumu iepirkums ar operatoru.

Prognozēts, ka pirmie reisi starp Bolderāju un Vecmīlgrāvi varētu tikt uzsākti 2027. gada pavasarī, nodrošinot astoņus reisus dienā – četrus reisus abos virzienos rīta stundās un četrus reisus abos virzienos vakara stundās. Viena brauciena maksa varētu būt 1,50 eiro.