Arhīvs birkai: Sociālais atbalsts

Noslēgusies sociālās sfēras platformas “DigiSoc” izstrāde un ieviešana

2026. gada 31. maijā Labklājības ministrija ir pabeigusi Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna projekta labklājības nozares un pašvaldību sociālās sfēras platformas “DigiSoc” izstrādi un ieviešanu atbilstoši investīciju programmas nosacījumam un finansējuma piešķīrumiem. Tas nodrošina digitālo instrumentu savietojamību pašvaldību sociālo dienestu darbības efektivitātes pilnveidošanai un darbības produktivitātes paaugstināšanai, mazinot administratīvo slogu un uzlabojot klientu apkalpošanu.

Projekta ietvaros izstrādātā platforma “DigiSoc” nodrošina pašvaldībām nepieciešamo informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) funkcionalitāti. Tajā arī ir apvienoti visu pašvaldību sociālo pakalpojumi vienotā katalogā, digitāli uzlaboti pašvaldību procesi un koplietošanas pakalpojumi. Pašlaik platformu “DigiSoc” lieto sešu pašvaldību sociālo dienestu darbinieki, bet projekta turprinājumā plānots turpināt paplašināt lietotāju loku, ieviešot platformu visās pašvaldībās un pakāpeniski paplašinot pakalpojumu klāstu.

Atbilstoši Ministru kabineta rīkojumā apstiprinātajam mērķim, ir pilnveidota un ieviesta arī otra informācijas sistēma – Bērnu aizsardzības centra informācijas sistēma, papildinot to ar Bāriņtiesu informācijas sistēmas (BARIS) pārlūka funkcionalitāti. Platforma nodrošināta ar iestādes iekšējo darba un publisko vidi speciālo zināšanu bērnu tiesību aizsardzības jomā kvalificēto speciālistu uzskaitei.

Papildu ir sasniegti arī pārējie projektā paredzētie rādītāji – apstiprināta labklājības nozares IKT mērķa arhitektūra, publicēti atvērti dati par nozares procesiem, pieejams e-pakalpojums Iztikas līdzekļu deklarācijas aizpildīšanai, pieslēgti ārējo resursu datu avoti, t.sk., dokumentu vadības sistēmas.

Par projektu

2024. gada 10. decembrī Labklājības ministrija ir parakstījusi Vienošanos ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru par Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes “Digitālā transformācija” 2.1. reformu un investīciju virziena “Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija” 2.1.2.1.i. investīcijas “Centralizētās platformas un sistēmas” (turpmāk – 2.1.2.1.i. investīcija) nolūka “Pašvaldību pakalpojumu digitālā transformācija un pašvaldību atbalsta procesu modernizācija un centralizācija, t. sk. sadarbībā ar valsts pārvaldes institūcijām” projekta “Labklājības nozares un pašvaldību sociālās sfēras platformas “DigiSoc” izstrāde un ieviešana” īstenošanu.

Kopējais finansējums: 8 300 640 EUR, no kuriem 7 033 587 EUR ir ES Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējums, bet 1 267 053 EUR – valsts budžeta līdzfinansējums PVN izmaksu segšanai.

Īstenošanas laiks: no 2024. gada 10. decembra līdz 2026. gada 31. maijam, kas saskaņā ar Ministru kabineta 2026. gada 5. maija noteikumiem Nr. 242 “Grozījumi Ministru kabineta 2022. gada 14. jūlija noteikumos Nr. 435” tiks pagarināts līdz 2026. gada 31. oktobrim.

Īstenotājs: Labklājības ministrija. Sadarbības partneri: Bērnu aizsardzības centrs, Alūksnes novada pašvaldība, Ādažu novada pašvaldība, Cēsu novada pašvaldība, Jelgavas valstspilsētas pašvaldības iestāde “Jelgavas digitālais centrs”, Jēkabpils novada pašvaldība, Liepājas valstspilsētas pašvaldība, Mārupes novada pašvaldība, Olaines novada pašvaldības aģentūra “Olaines sociālais dienests”, Rīgas valstspilsētas pašvaldība, Ropažu novada pašvaldība, Tukuma novada pašvaldības iestāde “Tukuma novada sociālais dienests”.

Autors: Labklājības ministrija

– šeit.

 

Bolderājā pieejams dienas aprūpes pakalpojums bērniem ar funkcionāliem traucējumiem

Rīgas pašvaldības bērniem ar funkcionāliem traucējumiem vasaras mēnešos Bolderājas apkaimē tiek nodrošināts dienas aprūpes centra pakalpojums. To sniedz dienas aprūpes centrā “Dzīvības aka” Mežrozīšu ielā 43.

Aicinām pieteikties pakalpojumam, jo ir pieejamas 16 vietas!

Pakalpojumu var saņemt Rīgas pašvaldības bērni ar funkcionāliem traucējumiem vecumā no 7 līdz 18 gadiem vai kamēr turpina iegūt vispārizglītojošo vai profesionālo izglītību, bet ne ilgāk kā līdz 24 gada vecumam. Bērns dienas aprūpes centrā tiek atstāts uz laiku, kas nav īsāks par četrām stundām dienā.

Pakalpojuma mērķis ir sniegt bērniem un viņu ģimenēm sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas atbalstu vasaras mēnešu darba dienās, attīstot bērnu pašaprūpes un sociālās prasmes un nodrošinot saturīgu brīvā laika pavadīšanu.

Kontaktinformācija:

dienas aprūpes centra vadītāja Edīte Cecere, tālrunis 27315354, e-pasts: dzivibasaka@diakonija.lv.

 

Rīgā paplašina atbalstu cilvēkiem ar demenci un viņu tuviniekiem

, , , , ,

Vērojot sabiedrības novecošanās tendences ne tikai Rīgā un Latvijā, bet arī Eiropā, Rīgas pašvaldības Labklājības departaments 2025. gadā ir sācis izstrādāt rīcības plānu personu ar demenci aprūpes risinājumiem. Tā mērķis ir nodrošināt arvien kvalitatīvāku, pieejamāku, cieņpilnāku un mūsdienīgāku atbalstu cilvēkiem ar kognitīviem traucējumiem un viņu tuviniekiem.

Turpinot sociālās aprūpes pakalpojumu modernizāciju, Rīgas sociālās aprūpes centros ir izveidotas un pielāgotas īpašas telpas cilvēkiem ar demenci. Tās iekārtotas atbilstoši šo klientu vajadzībām un uztveres īpatnībām, vienlaikus radīti apstākļi, lai veicinātu cilvēku neatkarību un pašaprūpes spēju saglabāšanu. Nozīmīgs solis ir arī sensorās vides attīstība. Sociālās aprūpes centrā “Gaiļezers” izveidota mūsdienīga sensorā telpa, kas piedāvā līdzsvarotu vidi miera, drošības un maņu stimulācijas pieredzei un palīdz uzlabot cilvēku emocionālo labsajūtu un kognitīvās funkcijas.

Rīgā personas ar demenci vai viegliem un mēreniem kognitīviem traucējumiem darba dienās var saņemt dienas aprūpes centru pakalpojumus. Tie ietver sociālo prasmju saglabāšanu un attīstīšanu, izglītošanu, lietderīga brīvā laika pavadīšanu, kā arī psihosociālu atbalstu gan pašām personām, gan viņu tuviniekiem. Dienas aprūpes centri sniedz arī sociālā darba, sociālās aprūpes un rehabilitācijas pakalpojumus, piedāvājot alternatīvu institucionālajai aprūpei, piemēram, pansionātiem.

Dienas aprūpes centri Rīgā personām ar demenci:

“Ozolaine” Zandartu iela 2A, tālruņi +37126039913, +37167202113;

“Duntes Ozoli”, Pededzes iela 4, tālrunis +37167304532;

“Oāze” Biešu iela 6-49, tālrunis +37127788147;

“Liepa” Valentīna iela 16, tālruņi +37120589730, +37129180464;

“Agate” Bruņinieku iela 8, telpa 5A, tālrunis +37129240963;

“Žubītes” Katoļu iela 22/24, tālrunis +37128356548.

Papildinot pieejamo atbalsta klāstu, Rīgā darbojas arī konsultatīvais centrs personu ar demenci atbalstam. Tas piedāvā bezmaksas informatīvu un praktisku atbalstu ģimenēm, kurās ir cilvēks ar demenci vai novērojamas tās pazīmes. Centra darbību nodrošina SIA “Aprūpes centrs “Agate””, piedāvājot vienotu saziņas tālruni +371 61111161. Centrs atrodas Ģertrūdes ielā 12, un tas ir pieejams darba dienās no plkst. 8.30 līdz 17.30, savukārt telefoniskās konsultācijas iespējams saņemt līdz plkst. 19.00. Plašāka informācija mājaslapā www.infodemence.lv.

Konsultatīvā centra mērķis ir atbalstīt gan personas ar demenci, gan viņu tuviniekus, piedāvājot:

  • informāciju par demences problemātiku un slimības norisi;
  • konsultācijas par medicīniskiem, sociāliem un praktiskiem jautājumiem;
  • seminārus tuviniekiem un aprūpētājiem;
  • atbalsta grupu tīkla veidošanu dienas aprūpes centros;
  • tematiski izglītojošus pasākumus.

Šāds atbalsta mehānisms būtiski papildina Rīgā pieejamos sociālos pakalpojumus, veicinot savlaicīgu palīdzības sniegšanu, izpratni par demenci un uzlabojot dzīves kvalitāti gan cilvēkiem, kuri sirgst ar šo slimību, gan viņu ģimenēm.

Lai sniegtu iedzīvotājiem plašāku informāciju un praktisku atbalstu, Labklājības departamenta mājaslapā ld.riga.lv pieejami informatīvie materiāli par dienas aprūpes centriem cilvēkiem ar demenci, kā arī resursi par demences pazīmēm un palīdzības iespējām – šeit.

Savukārt vietnē veseligsridzinieks.lv publicēta informācija par vecuma demences izpausmēm un tās variantiem – skatīt šeit.

 

Rīga uzlabo pieejamību sociālajiem pakalpojumiem

Trešdien, 10. jūnijā, Rīgas dome apstiprināja grozījumus pašvaldības saistošajos noteikumos*, lai tos pielāgotu aktuālajām vajadzībām un praksē konstatētajām izmaiņām sociālo pakalpojumu piešķiršanā, sniegšanā un apmaksā.

Kopumā izmaiņas uzlabo sociālo pakalpojumu pieejamību un kvalitāti, stiprina iedzīvotāju izvēles brīvību un veicina konkurenci starp pakalpojumu sniedzējiem, radot labvēlīgāku vidi sociālās jomas attīstībai.

Būtiskākās izmaiņas

Plašākas izvēles iespējas – atcelts līdzšinējais ierobežojums, kas paredzēja, ka pašvaldības līdzfinansējumu ģimenes tipa aprūpes institūcijās var saņemt tikai tad, ja pakalpojums tiek sniegts Rīgā vai ne tālāk kā 40 km no tās. Tagad iedzīvotāji varēs brīvāk izvēlēties pakalpojuma sniedzēju visā Latvijā, ņemot vērā kvalitāti, specializāciju un individuālās vajadzības, nevis atrašanās vietu.

Paplašināts pakalpojumu saņēmēju loks – sociālie pakalpojumi kļūst pieejami plašākam personu lokam, tostarp ar I grupas invaliditāti un visām personām ar garīga rakstura traucējumiem neatkarīgi no to smaguma. Tas būtiski uzlabo piekļuvi atbalstam un mazina risku, ka daļa iedzīvotāju paliek ārpus sistēmas.

Uzlabota pakalpojumu pieejamība ikdienā – paplašināta videovizītes pakalpojuma pieejamība. To turpmāk varēs saņemt ikviena persona ar aprūpes vajadzībām, ne tikai aprūpes mājās pakalpojuma saņēmēji. Tas veicina elastīgāku un mūsdienīgu aprūpes risinājumu izmantošanu.

Attīstīta infrastruktūra un specializētā aprūpe – paplašinātas iespējas saņemt dienas aprūpes centra pakalpojumus personām ar ļoti smagiem garīga rakstura traucējumiem. Jau izveidots jauns centrs un plānota turpmāka infrastruktūras attīstība, palielinot vietu skaitu un samazinot pakalpojumu pieejamības ierobežojumus.

Lielāks atbalsts ģimenēm ar bērniem ar funkcionāliem traucējumiem – ieviests pašvaldības līdzfinansējums sociālās rehabilitācijas programmām (līdz 4500 eiro gadā), ļaujot ģimenēm izvēlēties pakalpojumu sniedzēju atbilstoši bērna vajadzībām. Tas palīdz mazināt rindas, paplašina pieejamo pakalpojumu klāstu un stiprina nevalstiskā sektora iesaisti.

Individualizēta pieeja pakalpojumiem – attīstītas individuālās sociālās rehabilitācijas programmas, kas tiek veidotas, balstoties uz konkrētā cilvēka vajadzībām un situāciju, sadarbojoties ar izvēlētu pakalpojuma sniedzēju. Tas nodrošina mērķtiecīgāku un efektīvāku atbalstu dažādām sociālajām grupām.

Uzlabota pieejamība krīzes situācijās – paplašinātas iespējas steidzamos gadījumos nodrošināt īslaicīgu aprūpi arī institūcijās bez ienākumu izvērtēšanas, kas ļauj ātrāk reaģēt krīzēs un nodrošināt nepieciešamo palīdzību.

Taisnīgāki līdzmaksājuma principi – precizēta kārtība attiecībā uz līdzmaksājumiem (piemēram, ēdināšanas izmaksām), saglabājot sociālo taisnīgumu un aizsargājot trūcīgās mājsaimniecības.

Palielināts pašvaldības līdzfinansējums – būtiski palielināti līdzfinansējuma apmēri vairākiem pakalpojumiem (psiholoģiskais atbalsts, atelpas brīža pakalpojumi, grupu dzīvokļi, aprūpe mājās u. c.), pielāgojot tos darba algu un pakalpojumu cenu pieaugumam. Tas palīdz nodrošināt pakalpojumu nepārtrauktību un kvalitāti.

*Rīgas domes 2020. gada 6. marta saistošie noteikumi Nr. 3 “Rīgas valstspilsētas pašvaldības sniegto sociālo pakalpojumu saņemšanas un samaksas kārtība”

 

Rīgā atklāts sociālo pakalpojumu centrs “Burtnieks”

Trešdien, 27. maijā, Rīgā, Burtnieku ielā 37, tika atklāts sociālo pakalpojumu centrs “Burtnieks”. Mūsdienīgi atjaunotā un pilnībā pielāgotā ēka nodrošina kvalitatīvu, drošu un pieejamu vidi dažādu sociālo pakalpojumu saņēmējiem. Centra izveide ir nozīmīgs solis ceļā uz iekļaujošāku sabiedrību, nodrošinot nepieciešamo atbalstu tuvāk cilvēkiem un vienuviet.

Centrs “Burtnieks” ir unikāls ar savu apjomu un pakalpojumu daudzveidību – tas ir vienīgais tik plašs sociālo pakalpojumu centrs Rīgā, kur dažādi atbalsta veidi koncentrēti vienā vietā. Tas ļauj gan bērniem un jauniešiem, gan pieaugušajiem un senioriem saņemt nepieciešamo palīdzību savlaicīgi, nepārtraukti un savstarpēji saskaņoti.

Centrā nodrošināti pakalpojumi:

  • kopienas centrs;
  • grupu māja (dzīvoklis) personām ar smagiem un ļoti smagiem garīga rakstura traucējumiem;
  • grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojums personām ar vidēji smagiem un ļoti smagiem garīga rakstura traucējumiem;
  • sociālās rehabilitācijas pakalpojumi pusaudžiem ar saskarsmes grūtībām un uzvedības traucējumiem;
  • sociālās rehabilitācijas programma bērniem;
  • sociālās rehabilitācijas pakalpojumi vecākiem ar bērniem sociālo funkcionēšanās spēju atjaunošanai;
  • sociālās rehabilitācijas programma vecākiem ar garīga rakstura traucējumiem un viņu bērniem;
  • īslaicīgās uzturēšanās mītne un krīzes centrs.

Jau šobrīd centrs ir kļuvis par dzīvu un aktīvu kopienas punktu. Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas Diakonijas centra kopienas centrs “Saime” darbojas kopš marta, un to ik dienu apmeklē aptuveni 20 cilvēki. Piedāvājums ir daudzveidīgs – notiek māmiņu klubiņa tikšanās, gleznošanas un rokdarbu nodarbības, latviešu valodas apguve, līnijdejas, vingrošana uz krēsliem, darbojas senioru klubiņš, kā arī tuvākajā laikā paredzētas nūjošanas aktivitātes. Tas viss veicina ne tikai prasmju attīstību, bet arī piederības sajūtu un savstarpējo atbalstu.

Īpaši nozīmīgs atbalsts centrā tiek sniegts cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, palīdzot viņiem dzīvot pēc iespējas patstāvīgāku un cieņpilnāku dzīvi. Biedrības “Rīgas pilsētas “Rūpju bērns”” grupu mājā (dzīvoklī) “Azotē” dzīvo 8 personas ar smagiem un ļoti smagiem garīga rakstura traucējumiem. Savukārt grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojums “Šūpoles” nodrošina dzīvesvietu 13 cilvēkiem ar vidēji smagiem un ļoti smagiem traucējumiem. Katram iemītniekam ir sava dzīves telpa, tiek sniegts atbalsts darba iespēju meklēšanā un ikdienas prasmju attīstīšanā, lai veicinātu lielāku neatkarību un pilnvērtīgu iekļaušanos sabiedrībā. Ēkas vides pieejamības uzlabošana un grupu dzīvokļu izveide īstenota ar daļēju Eiropas Savienības atbalstu.

Centra teritorija ir labiekārtota un piemērota gan iemītnieku, gan apmeklētāju vajadzībām, radot patīkamu un pārdomātu vidi atpūtai, aktivitātēm un kopā būšanai.

 

Pārdaugavā atvērts modernākais sociālās palīdzības un pakalpojumu centrs Rīgā

Otrdien, 21. aprīlī, tika atklāts Pārdaugavas rajona Sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu centrs Baldones ielā 2. Tas ir pašlaik modernākais šāda veida centrs Rīgā, kur vienuviet pieejami gan sociālās palīdzības, gan sociālo pakalpojumu speciālisti, būtiski atvieglojot iedzīvotāju ikdienu.

Iedzīvotāji jau novērtējuši būtisku jauninājumu – iespēju saņemt konsultāciju arī bez iepriekšēja pieraksta, kas līdz šim nebija iespējams. No 31. marta līdz 17. aprīlim tika apkalpoti 1955 cilvēki, un gandrīz puse jeb 751 klients ieradās bez iepriekšēja pieraksta.

“Labāk, lai sociālo pakalpojumu centrs atrodas nedaudz tālāk no dzīvesvietas, ja tas nozīmē, ka cilvēkam vairs nav jādodas no vienas iestādes uz otru un pakalpojumu var saņemt daudz ātrāk. Šajā centrā vienuviet pieejami speciālisti būtiski atvieglo rīdzinieku ikdienu, un Rīgā ir pietiekami attīstīts sabiedriskā transporta un mobilitātes tīkls, lai šādu risinājumu padarītu ērti izmantojamu,”

saka Rīgas domes priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs.

“Pakalpojumu sniegšanas pieejai ir jāmainās – tai jābūt mūsdienīgai, efektīvai un cilvēkam ērtai. Šajā centrā tas tiek nodrošināts: speciālisti ir uzreiz pieejami, pakalpojumi ir digitāli atbalstīti. Tas ir solis uz modernāku sociālo atbalstu, kas atbilst mūsdienu dzīves ritmam,”

uzsver Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone.

“Šis ir sen lolots jauns sākums sociālajam atbalstam – pieeja, kas nav stigmatizējoša un ir vajadzīga ikvienam, ne tikai atsevišķām grupām. Mēs virzāmies uz modernu, atvērtu un cilvēkam draudzīgu pakalpojumu sniegšanu, kur palīdzība ir pieejama vienkārši, saprotami un bez liekām barjerām,”

norāda Labklājības departamenta direktore Irēna Kondrāte.

Sociālās palīdzības speciālisti šajā laikā snieguši atbalstu 603 cilvēkiem ar iepriekšēju pierakstu, savukārt 57 personas ar funkcionāliem traucējumiem saņēmušas individuālu sociālās palīdzības konsultāciju. Pieprasītas ir arī konsultācijas dažādās jomās – sociālās palīdzības jautājumos sniegtas 223 konsultācijas, bet sociālo pakalpojumu jomā – 312. Iedzīvotāji izmantojuši arī iespēju saņemt ergoterapeita atbalstu, un šajā periodā notikušas 9 konsultācijas.

Šis centrs ir pirmais solis plašākā Rīgas Sociālā dienesta modernizācijas un restrukturizācijas procesā, kura mērķis ir padarīt pakalpojumu saņemšanu ērtāku, ātrāku un pieejamāku visā pilsētā. Pēc trīs nedēļu darba, kopš Pārdaugavas rajona Sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu centrs darbu organizē pēc uzlabotās klientu apkalpošanas sistēmas, vidējais gaidīšanas laiks, lai saņemtu pakalpojumu, ir 13 minūtes, bet apkalpošanas laiks – 17 minūtes. Rīgas Sociālā dienesta vadītājs Andris Izinkēvičs uzsver, ka pašlaik darbinieki var apkalpot pat divreiz vairāk apmeklētāju nekā ieprirekš.

Apmeklētājiem pieejami koplietošanas datori elektroniskās deklarāciju iesniegšanai kopā ar konsultantu, bet iepriekš viņiem bija jāmāk patstāvīgi iesniegt deklarāciju. Tagad klients var pierakstīties sev ērtā laikā vai vērsties centrā arī bez pieraksta un tiks pieņemts. Ja nepieciešama papildu konsultācija pakalpojumu vai palīdzības jomā, to var nodrošināt tajā pašā dienā, ietaupot apmeklētāja laiku. Darbinieku trūkums nekavē apkalpošanu, jo ir iespējams operatīvi nodrošināt pakalpojuma sniegšanu. Tādējādi tiek izlīdzināta slodze sociālā dienesta darbiniekiem un nodrošināts mazāks noslodzes pieaugums uz vienu darbinieku vakances gadījumos.

 

Rīgas pašvaldības speciālistes gūst panākumus konkursā “Gada balva sociālajā darbā 2025”

Pasaules sociālā darba mēneša noslēgumā 27. martā notika Labklājības ministrijas konkursa “Gada balva sociālajā darbā 2025” apbalvošanas pasākums. Jau trīspadsmito gadu tika godināti izcilākie sociālā darba speciālisti, un no piecām nominācijām divās uzvarēja Rīgas pašvaldības pārstāves.

Nominācijā “Labākais sociālais darbinieks sociālajā dienestā 2025” tika apbalvota Gunita Nortija, Rīgas Sociālā dienesta Ziemeļu rajona Ģimenes atbalsta centra sociālā darbiniece darbā ar ģimeni un bērniem. G. Nortija ir augsti profesionāla, ētiska un cilvēciska speciāliste, kura izceļas ar spēju ieraudzīt klientu stiprās puses, veidot uzticību un iesaisti. Viņa radoši un kompetenti risina sarežģītas situācijas, aktīvi sadarbojas starpprofesionālā komandā un veicina vienotas sociālā darba prakses attīstību. G. Nortijas komunikācijas prasmes, empātija un emocionālā noturība padara viņu par uzticamu kolēģi un iedvesmojošu profesionāli, kura ar savu darbu ceļ sociālā darba prestižu un pie kuras klienti atgriežas paši. Viņas darbs prasa plašas zināšanas, ātru un konstruktīvu reakciju, kā arī spēju pielietot dažādas sociālā darbinieka lomas – informēt, konsultēt un koordinēt.

Nominācijā “Labākais vadītājs sociālā darba jomā 2025” tika apbalvota Solvita Rudoviča, Rīgas sociālās aprūpes centra “Mežciems” direktore. Solvita ir viena no nozares līderēm, kura mērķtiecīgi īsteno būtiskas pārmaiņas ilgstošās sociālās aprūpes sistēmā, pārvēršot sociālās aprūpes centru par modernu, cilvēkcentrētu aprūpes centru. Viņas vadībā ieviesti inovatīvi risinājumi demences aprūpē, uzlabota vide, darba apstākļi un ieviesti ilgtspējīgi infrastruktūras risinājumi. S. Rudoviča aktīvi iesaistās nozares politikas veidošanā, pārstāvot sociālās aprūpes institūcijas valsts līmenī un veicinot sabiedrības izpratni par aprūpes nozīmi. Kā pieredzējusi pasniedzēja Latvijas Universitātē un Rīgas 1. medicīnas koledžā viņa māca sociālo gerontoloģiju, aprūpi un rehabilitāciju, kā arī personīgi iesaistās praktikantu sagatavošanā. S. Rudoviča ir vadītāja ar stratēģisku domāšanu, empātiju un augstu profesionālo stāju, kura ar savu darbu stiprina sociālās aprūpes prestižu un iedvesmo kolēģus visā nozarē.

Konkursa mērķis ir apzināt sociālos darbiniekus un citus sociālā darba jomas speciālistus Latvijā, kuri aktīvi un godprātīgi darbojas sociālā darba praksē un sociālā darba jomā (sociālajos dienestos, to struktūrvienībās, ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās, nevalstiskajās organizācijās un citās sociālo pakalpojumu sniedzēju institūcijās), sniedz profesionālu atbalstu iedzīvotājiem dažādu sociālo problēmu risināšanā un novēršanā, pagodināt visprofesionālākos un atsaucīgākos sociālos darbiniekus un citus sociālā darba jomas speciālistus, kā arī popularizēt un veicināt sociālā darba jomas attīstību, profesiju prestižu un labo praksi.

Svarīga informācija par mājokļa pabalsta piešķiršanas nosacījumiem

Saskaņā ar grozījumiem Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā līdz 30. aprīlim tiek ieviestas izmaiņas mājokļa pabalsta piešķiršanā.

Pirms iesniegt iesniegumu mājokļa pabalsta saņemšanai aicinām iepazīties ar nosacījumiem un nepieciešamajiem dokumentiem, lai pārliecinātos, ka atbilstat pabalsta piešķiršanas kritērijiem.

No 1. janvāra līdz 30. aprīlim, lai aprēķinātu mājokļa pabalstu, piemēro koeficientus:

  • atsevišķi dzīvojošai pensijas vecuma personai vai atsevišķi dzīvojošai personai ar invaliditāti – koeficientu 2,5;
  • mājsaimniecībai, kurā ir tikai pensijas vecuma personas vai personas ar invaliditāti – koeficientu 2;
  • mājsaimniecībai, kuras ir bērni līdz 18 gadiem vai pilngadīgie, kuri nav sasnieguši 24 gadu vecumu, ja mācās vai studē – koeficientu 2;
  • pārējām mājsaimniecībām – koeficientu 1,7.

Kā aprēķina mājokļa pabalstu

Mājokļa pabalsts tiek aprēķināts pēc noteiktas formulas – tiek ņemti vērā mājsaimniecībā esošie ienākumi, garantētais minimālais ienākumu (GMI) slieksnis un normatīvie izdevumi par mājokli – Ministru kabineta noteikumi Nr. 809 “Noteikumi par mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanu un sociālās palīdzības saņemšanu”. 2026. gadā GMI slieksnis pirmajai un vienīgajai personai mājsaimniecībā ir 187 eiro, pārējām personām – 131 eiro.

Kādi izdevumi tiek ņemti vērā, aprēķinot pabalstu:

  • mājokļa platība,
  • īres/apsaimniekošanas izdevumi (jāuzrāda īres un/vai apsaimniekošanas līguma oriģināls vai sociālā pakalpojuma līgums, kā arī maksājumu kvītis par iepriekšējo mēnesi),
  • izdevumi par gāzi, elektroenerģiju, karsto un auksto ūdeni, apkuri, tai skaitā par cieto kurināmo, atkritumu izvešanu, asenizāciju, nekustamā īpašuma nodokli,
  • izdevumi par telekomunikāciju un interneta lietošanu, par ūdensskaitītāju uzstādīšanu un verifikāciju, izdevumi par dūmvadu un ventilācijas apkopi u.c.

Kā saņemt
Pabalstu piešķir un izmaksā pašvaldības sociālais dienests pēc mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanas (ienākumi, uzkrājumi, kustamais un nekustamais īpašums atbilstoši normatīvajā regulējumā noteiktajam).

Būtiski!
Ja mājsaimniecība jau saņem mājokļa pabalstu, tad pārrēķins atbilstoši jaunajiem koeficientiem tiks veikts automātiski un atkārtoti sociālajā dienesta nav jāvēršas.

Dokumenti, kas jāiesniedz mājsaimniecības materiālās situācijas izvērtēšanai

  • Iesniegums
  • Izziņa par 3 mēnešu ienākumiem no saimnieciskās darbības
  • Bankas kontu izdrukas par 3 pēdējiem pilniem mēnešiem visiem mājsaimniecības locekļiem
  • Informācija un apliecinošie dokumenti par citiem regulāriem un neregulāriem ienākumiem (par uzturlīdzekļiem, stipendiju, ārvalstīs saņemtām pensijām un citi ienākumus apliecinoši dokumenti)
  • Atbilstoši situācijai – darba devēja izziņa par atalgojumu
  • Aktuālos izdevumus par mājokli apliecinoši dokumenti

Lai saņemtu sociālo palīdzību Rīgā, personai jāiesniedz iesniegums Rīgas Sociālajā dienestā un jāaizpilda iztikas līdzekļu deklarācija, kas nepieciešama ienākumu un materiālās situācijas izvērtēšanai. Detalizēta informācija pieejama Labklājības departamenta mājaslapā ld.riga.lv/ RD LD | Nepieciešamie dokumenti.

Būtiski!
Deklarācijā jānorāda visi ienākumu veidi, kas noteikti Ministru kabineta noteikumu Nr. 809 2. pielikumā.

Mājokļa pabalstu nevar saņemt, ja cilvēkam ir tādi līdzekļi vai īpašumi, kas liecina, ka viņš pats var segt savus izdevumus. Piemēram, ja bankas kontā ir uzkrājums, kas pārsniedz trūcīgai mājsaimniecībai noteikto slieksni (pirmajai vai vienīgajai personai tas ir 425 eiro, bet katrai nākamajai – 298 eiro), tad cilvēks vairs neatbilst trūcīgā statusam un pabalstu nepiešķir. Tāpat pabalstu var atteikt arī tad, ja cilvēks manto, piemēram, mežu vai citu vērtīgu īpašumu, pat ja no tā šobrīd negūst ienākumus, jo šāds īpašums tiek uzskatīts par resursu, kas varētu nodrošināt personas vajadzības. Ar informāciju, kādi īpašumi tiek un netiek ņemti vērā, var iepazīties Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 36. pantā.

Tikai pēc visu noteikto kritēriju izvērtēšanas tiek pieņemts lēmums par tiesībām saņemt mājokļa pabalstu. Sociālais dienests lēmumu pieņem viena mēneša laikā no iesnieguma saņemšanas dienas. Jāņem vērā, ka pabalsts netiek aprēķināts no brīža, kad iesniegums ir iesniegts, bet gan no dienas, kad pieņemts lēmums. Piemēram, ja iesniegums ir iesniegts 25. aprīlī, sociālajam dienestam lēmums jāpieņem līdz 24. maijam. Tas nozīmē, ka pabalsta aprēķinā vairs netiks piemērots paaugstinātais koeficients, jo tā darbības termiņš pa šo laiku ir beidzies.

Rīgas pašvaldība aicina līdz marta beigām iepazīt sociālo pakalpojumu klāstu galvaspilsētā

Marts tradicionāli pasaulē tiek atzīmēts kā sociālā darba mēnesis. Lai stiprinātu izpratni par sociālā darba nozīmi, parādītu jomas speciālistu profesionālo ieguldījumu un veidotu ciešāku saikni ar sabiedrību, līdz 31. martam dažādi Rīgas sociālo pakalpojumu sniedzēji gaidīs interesentus Atvērto durvju dienās.

Tā ir iespēja ikvienam klātienē iepazīt sociālā darba ikdienu, uzdot jautājumus un gūt priekšstatu par plašo atbalsta iespēju klāstu Rīgā. Atvērto durvju dienas Rīgā jau kļuvušas par tradīciju, ko ik gadu apmeklē gan rīdzinieki, kuru tuvinieki saņem sociālos pakalpojumus, gan cilvēki, kuri vēlas uzzināt, kā norit darbs sociālajās institūcijās. Vienmēr gaidīti arī citu pašvaldības struktūrvienību pārstāvji, mediji un ikviens interesents, arī jaunieši.

Šogad pasākumā piedalās 13 sociālo pakalpojumu sniedzēji, piedāvājot daudzveidīgu programmu visām vecuma grupām. Apmeklētāji varēs apskatīt iestāžu telpas, vērot nodarbības, iepazīties ar speciālistu darbu un saņemt konsultācijas par sev aktuāliem jautājumiem. Interesentiem būs iespēja iepazīt dienas aprūpes centra darbu cilvēkiem ar demenci un kognitīviem traucējumiem.

Trešdien, 25. martā, vecākiem būs iespēja uzzināt par psihoemocionālu un praktisku atbalstu jaundzimušo aprūpē, piedaloties sarunās ar programmas “Piedzimstot bērniņam” speciālistiem. Ģimenes un bērnu atbalsta jomā tiks piedāvātas sarunas par sociālo darbu ar ģimenēm un bērniem, kā arī par palīdzību ģimenēm, kuras piedzīvojušas tuvinieka zaudējumu – pieredzē dalīsies programmas “Kalniem pāri” komanda. Būs iespēja uzzināt arī par audžuģimeņu, aizbildņu, viesģimeņu un adoptētāju lomu un atbalstu, ko sniedz Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācijas speciālisti.

Savukārt pansionātā “Mežciems” ceturtdien, 26. martā, klientus priecēs poniji.

Jauniešiem un viņu vecākiem būs iespēja iepazīties ar atbalsta iespējām jauniešiem no ārpusģimenes aprūpes vecumā no 16 līdz 24 gadiem, kā arī uzzināt, kā ikdienā strādā jaunatnes lietu speciālisti un sociālie darbinieki. Piektdien, 27. martā, jauniešu māja “Apīte” aicinās piedalīties pirmajā iepazīšanās tikšanās reizē ar jauniešiem.

Atvērto durvju dienās piedalās:

  • “Senior Group”
  • Sociālās aprūpes centrs “Mežciems”
  • Sociālās aprūpes centrs “Gaiļezers”
  • Sociālās aprūpes centrs “Stella maris”
  • Rīgas Bērnu, jauniešu un ģimeņu sociālā atbalsta centrs
  • Latvijas Samariešu apvienība
  • Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācija
  • Apvienība “Apeirons”
  • Kopienas centrs “Svētās Ģimenes māja”
  • Latvijas Bērnu atbalsta fonds
  • Nodibinājums “Caritas Latvija”
  • Biedrība “Nepaliec viens”
  • Rīgas Sociālā dienesta dienas centrs “Kastanis”

Ar Atvērto durvju programmu var iepazīties Labklājības departamenta mājaslapas sadaļā “Jaunumi”: https://ld.riga.lv/.

 

 

Rīga nodrošina papildu atbalstu bezpajumtniekiem un krīzes situācijā nonākušajiem cilvēkiem aukstā laikā

Ņemot vērā, ka tuvākajās dienās gaidāms īpaši bargs sals, Rīgas pašvaldība atgādina, ka nelabvēlīgos laika apstākļos personām bez noteiktas dzīvesvietas un krīzes situācijā nonākušiem cilvēkiem galvaspilsēta nodrošina īslaicīgas uzturēšanās iespējas patversmē/naktspatversmēs, kā arī uzturu, personīgās higiēnas iespējas un sociālā darba speciālista pakalpojumus.

Patversmju un naktspatversmju darba laiks ziemā ir no plkst. 17.00 līdz 9.00, bet tās ir atvērtas visu diennakti, ja pēc Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra sniegtās informācijas plkst. 8.00 āra gaisa temperatūra ir zemāka par -10 ºC vai zemāka par 0 ºC ar vēja ātrumu virs 10 m/s.

Tādā gadījumā tiek nodrošināts:

 pusdienas;

pagaidu uzturēšanās vietu atvēršana, ja naktī temperatūra ir zemāka par -15 ºC un apkaimē nav pietiekams patversmju skaits;

bezpajumtnieku pārvietošana uz drošām vietām, siltu drēbju izsniegšana;

izbraukuma zupas virtuves pakalpojumi papildus esošajām zupas virtuvēm;

pastiprināta informācijas sniegšana par pieejamo palīdzību;

Rīgas patversmes dienas centra darba laiks – katru dienu no plkst. 9.00 līdz 17.00.

Lai saņemtu Rīgas patversmes dienas centra pakalpojumus, cilvēkam ir jāvēršas dienas centrā (Katoļu ielā 57) pie sociālā darbinieka vai Rīgas Sociālajā dienestā, zvanot uz tālruni 1201, kur izvērtēs vajadzību pēc sociālajiem pakalpojumiem un izsniegs nosūtījumu pakalpojuma saņemšanai.

Rīgā darbojas Mobilā brigāde ielu sociālajam darbam ar bezpajumtniekiem. Tā ir galvaspilsētas pašvaldības struktūra, kas darbojas saskaņā ar Rīcības plānu palīdzības sniegšanai bezpajumtniekiem nelabvēlīgos laika apstākļos. Tās mērķis ir sniegt atbalstu cilvēkiem, kuri atrodas ielās, un veicināt viņu iespējas saņemt sociālos pakalpojumus. Mobilajai brigādei var zvanīt darba dienās uz tālruni +371227023550 un informēt par bezpajumtnieku pulcēšanās vietām.

Galvenie Mobilās brigādes uzdevumi ir:

apzināt un regulāri apsekot bezpajumtnieku pulcēšanās vietas;

pārbaudīt konkrētas adreses pēc informācijas saņemšanas;

noskaidrot klientu vajadzības un problēmas;

informēt par iespējām saņemt palīdzību;

motivēt viņus risināt problēmas.

Svarīgi uzsvērt: Mobilā brigāde rīkojas uz sadarbības un brīvprātības principiem. Tā nevar piespiest bezpajumtnieku pārvietoties vai izmantot pakalpojumus pret viņa gribu. Sociālais darbs tiek veikts ar cieņu pret katra cilvēka izvēli, vienlaikus sniedzot informāciju un atbalstu, lai veicinātu drošību un labklājību.

Ja redzat bez pajumtes palikušus cilvēkus, kuri uzturas ārā,

dārza mājiņās vai citās dzīvošanai nepiemērotās vietās,

par šādām situācijām lūdzam vispirms

informēt policiju pa tālruni 112.

Rīgas pašvaldības policija nodrošina:

regulāru Rīgas teritorijas un tajā esošo ēku un būvju apsekojumu, t.sk. mazdārziņu teritoriju kontroli un tajos sastapto bezpajumtnieku informēšanu par iespēju saņemt palīdzību;

bezpajumtnieku pārvietošanu uz naktspatversmēm/patversmēm, t.sk. no pagaidu uzturēšanās vietām (ar personas piekrišanu).

Atgādinām, ka Rīgā darbojas četras zupas virtuves, kurās ikviens var saņemt siltu ēdienu bez dokumentu vai nosūtījumu uzrādīšanas:

Ziepju ielā 13 – darba dienās plkst. 12.00-13.00;

Zandartu ielā 2A – darba dienās plkst. 13.00-14.00;

K. Barona ielā 125 – katru dienu pulksten 12.00-13.00;

K. Barona ielā 56 – katru dienu plkst. 9.00-10.00, svētdienās 11.00-13.30.