Arhīvs birkai: Sociālais atbalsts

Rudenī darbu uzsāks pakalpojums “Re, starts!” bērniem ar UDHT

2026. gada 1. oktobrī Rīgā tiks uzsākta inovatīvā sociālās rehabilitācijas pakalpojuma “Re, starts!” īstenošana bērniem ar uzmanības deficīta un hiperaktivitātes traucējumiem (UDHT) Sabiedrības integrācijas fonda īstenotā ESF+ projekta ietvaros. Astoņus mēnešus ilgajā programmā bērni saņems intensīvu multidisciplināru speciālistu atbalstu skolas videi pietuvinātos apstākļos, vienlaikus iesaistot viņu vecākus un pedagogus. Pakalpojuma mērķis ir palīdzēt bērnam attīstīt prasmes, kas nepieciešamas, lai pēc rehabilitācijas veiksmīgi turpinātu mācības savā vispārizglītojošajā skolā. Šobrīd sākas dalībnieku pieteikšanās programmai.

Uzmanības deficīta un hiperaktivitātes traucējumi ir neirālās attīstības traucējumi, kas var būtiski ietekmēt bērna spēju noturēt uzmanību, regulēt emocijas un impulsus, organizēt savu darbību un veiksmīgi iekļauties sociālajā un skolas vidē. Bērna emocionalitāte, impulsivitāte vai grūtības ievērot noteikumus nereti tiek uztvertas kā nepaklausība vai disciplīnas trūkums, lai gan to pamatā var būt pašregulācijas un izpildfunkciju grūtības.

Latvijā bērniem ar UDHT pieejamais atbalsts pašlaik bieži ir fragmentēts – dažādi speciālisti ar bērnu strādā atsevišķi un ārpus viņa ikdienas vides, savukārt ģimene un skola ne vienmēr tiek sistemātiski iesaistītas vienotā atbalsta procesā. Rezultātā individuālajās nodarbībās apgūtās prasmes bērnam var būt grūti pārnest uz situācijām, kurās tās nepieciešamas visvairāk, – klasē, attiecībās ar vienaudžiem un mājās ar ģimenes locekļiem.

Tieši šo plaisu paredzēts mazināt ar sociālās rehabilitācijas pakalpojumu “Re, starts!”. Tā pamatā ir intensīva, koordinēta programma skolas videi maksimāli pietuvinātos apstākļos. Katram bērnam tiks izstrādāts individuāls sociālās rehabilitācijas plāns, nodrošinātas individuālas speciālistu nodarbības, sociālo prasmju grupu nodarbības un ikdienas mācību process mazā grupā speciālistu klātbūtnē.

Inovatīvais sociālās rehabilitācijas pakalpojums “Re, starts!” paredz, ka bērns saglabā vietu Rīgas valstspilsētas pašvaldības vispārizglītojošā skolā, bet uz astoņiem mēnešiem tiek pierakstīts rehabilitācijas programmā, kas kalpos kā starpposms, kurā bērns intensīvi apgūs un nostiprinās pašregulācijas, emociju vadības, uzmanības, sadarbības un citas ikdienā nepieciešamās prasmes, lai pēc rehabilitācijas perioda varētu veiksmīgāk turpināt mācības savā skolā.

“Šī ideja radās no ļoti vienkāršas pārliecības – ne vienmēr bērnam ir jāmeklē cita skola. Reizēm viņam ir vajadzīgs īstais atbalsts, lai viņš spētu veiksmīgi turpināt mācības savā skolā. Mēs nedrīkstam prasīt, lai mainās tikai bērns. Ir jāveido vide, kurā bērns var apgūt trūkstošās prasmes, saņemt profesionālu atbalstu un atkal piedzīvot to, ka viņš spēj,”

uzsver “Re, starts!” idejas autore un sociālā uzņēmuma SIA RESTARTA SKOLA dibinātāja Undīne Lūse.

Programmas laikā bērns darba dienās no plkst. 9.00 līdz 15.00 apmeklēs sociālās rehabilitācijas centru Rīgā, Viestura prospektā 27. Pakalpojuma ietvaros tiks realizēta intensīva sociālās rehabilitācijas programma, vienlaikus nodrošinot iespēju bērnam apgūt nepieciešamo mācību vielu, dodot iespēju speciālistu klātbūtnē praktiski izmantot apgūtās prasmes apstākļos, kas pietuvināti reālai klases videi.

Ar bērniem strādās multidisciplināra speciālistu komanda, kuru veidos sociālais darbinieks, uzvedības analītiķis, klīniskais psihologs, ergoterapeits, audiologopēds, speciālais pedagogs, sākumskolas skolotājs un sporta treneris.

Būtiska programmas daļa būs arī darbs ar bērna vecākiem un pedagogiem. Klīniskā psiholoģe un grāmatas “Saprast UDHS” autore Dana Skara vadīs izglītojošas un atbalsta grupas vecākiem un pedagogiem, kurās tiks skaidroti bērna uzvedības cēloņi un sniegtas praktiskas metodes bērna atbalsta veidošanai.

“Būtisks ieguvums ir spēja atšķirt apzinātu nevēlamu uzvedību no izpausmēm, kuru pamatā ir bērna fizioloģiskās vai sensorās vajadzības un izpildfunkciju grūtības. Tas ļauj mainīt skatpunktu no vēlmes bērnu disciplinēt uz viņa grūtību izpratni un reāla atbalsta sniegšanu,” skaidro Dana Skara. “Lai bērna apgūtās prasmes nostiprinātos, nepieciešama vienota pieeja – ne tikai rehabilitācijas laikā, bet arī mājās un skolā.”

Programmas noslēgumā katram bērnam tiks izstrādāts individuāls pārejas plāns, kura īstenošanā sadarbosies rehabilitācijas speciālisti, ģimene un bērna skolas pedagogi. Mērķis ir panākt uzlabojumus ne tikai rehabilitācijas vidē, bet palīdzēt bērnam apgūtās prasmes pārnest atpakaļ uz savu ikdienas dzīvi un skolas vidi.

Pirmajā sociālās rehabilitācijas pakalpojuma “Re, starts!” īstenošanas gadā to saņems 30 bērni, kuri pašvaldības dibinātajās izglītības iestādēs būs reģistrēti 1.–3. klasē, no katras klašu grupas uzņemot 10 bērnus.

Kas var pieteikties?

Pakalpojums paredzēts bērniem:

  • vecumā no 6 līdz 9 gadiem;
  • 2026./2027. mācību gadā mācās 1.–3. klasē;
  • ar diagnosticētiem uzmanības deficīta un hiperaktivitātes traucējumiem (UDHT);
  • deklarētiem Rīgas valstspilsētas pašvaldībā;
  • mācās Rīgas valstspilsētas pašvaldības dibinātā vispārizglītojošā skolā.

(Ja bērnam UDHT diagnostikas process vēl nav pabeigts, vecāki aicināti sazināties ar SIA RESTARTA SKOLA, lai individuāli noskaidrotu turpmāko rīcības plānu).

Kā var pieteikties?

  • Pieteikšanās bērna dalībai programmā, aizpildot anketu – ŠEIT.

Dalībnieku atlase notiks sadarbībā ar Rīgas valstspilsētas pašvaldības izglītības iestādēm un to atbalsta komandām, izvērtējot bērna atbilstību programmas kritērijiem un sociālās funkcionēšanas grūtības izglītības vidē. Pieteikšanās procesā būs nepieciešama arī bērna vecāku un pedagoga iesaiste.

Lai skolu vadītājiem, pedagogiem un izglītības iestāžu atbalsta personālam detalizēti izskaidrotu programmas norisi, bērnu atlases kritērijus, pieteikšanās kārtību un skolas lomu rehabilitācijas procesā, 20. augustā plkst. 10.00 platformā Zoom notiks tiešsaistes informatīvais seminārs. Pieteikšanās semināram – ŠEIT.

Pakalpojumu “Re, starts!” īsteno sociālais uzņēmums SIA RESTARTA SKOLA sadarbībā ar SIA “Attīstības centrs GADALAIKI” un Rīgas valstspilsētas pašvaldību.

Sociālā inovācija – sociālās rehabilitācijas pakalpojums bērniem ar uzmanības deficīta un hiperaktivitātes traucējumiem “Re, starts!” – top Sabiedrības integrācijas fonda īstenotā ESF+ projekta “Atbalsts jaunām pieejām sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanā” ietvaros.

– ŠEIT.

 

Programma “Vecāki bērna labā” palīdzējusi gandrīz 20 rīdzinieku ģimenēm risināt domstarpības

Divu mēnešu laikā, kopš Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācija ar Rīgas pašvaldības bāriņtiesas finansējumu uzsāka pakalpojumu “Vecāki bērna labā”, par to interesējusies 21 ģimene, bet 15 ģimenes jau uzsākušas sadarbību ar speciālistiem. Pakalpojuma darbības pirmie mēneši iezīmē pozitīvu tendenci – arvien vairāk vecāku ir gatavi meklēt profesionālu palīdzību savlaicīgi, pirms konflikts ir saasinājies, nonācis tiesā vai bāriņtiesā.

Speciālistu rīcībā esošā informācija liecina, ka atbalstu saņemošajās ģimenēs aug vismaz 34 bērni, kuri ikdienā izjūt vecāku konfliktu sekas.

Programma sniedz bezmaksas atbalstu ģimenēm ar nepilngadīgiem bērniem, kur vecākiem radušās domstarpības par bērna aprūpi, audzināšanu vai saskarsmi. Tā palīdz mierīgāk risināt nesaskaņas, labāk saprasties un kopīgi atrast bērnam vislabākos risinājumus, lai viņš justos droši un komfortabli. Šāda palīdzība un iesaiste paredzēta situācijām, kad domstarpības vēl iespējams atrisināt ar speciālistu palīdzību, pirms iesaistās bāriņtiesa vai tiesa. Īpaši svarīgs šāds atbalsts ir šķiršanās laikā vai pēc tās, kad vecāku savstarpējās attiecības ļoti ietekmē arī bērna pašsajūtu. Tāpēc vecāki tiek aicināti negaidīt un meklēt palīdzību, jau sākoties pirmajām nesaskaņām.

Vecāki visbiežāk meklē palīdzību tad, kad viņiem ir grūti savā starpā sarunāties un vienoties par bērna aprūpi un audzināšanu. Grūtības rodas arī pēc šķiršanās, organizējot tikšanās ar bērnu, kā arī situācijās, kad starp vecākiem ir liela spriedze un konflikti. Lielākoties palīdzību meklē mammas, tomēr iesaistās arī tēvi, kuri līdz šim bijuši gandrīz trešdaļa no visiem klientiem.

“Vecāku konflikti bērniem bieži rada nedrošību, trauksmi un ilgstošu emocionālu spriedzi. Nereti tas ietekmē arī bērna uzvedību, attiecības ar apkārtējiem un spēju koncentrēties mācībām. Tāpēc ir ļoti svarīgi meklēt palīdzību savlaicīgi. Mūsu mērķis ir palīdzēt vecākiem veidot cieņpilnāku komunikāciju un sadarbību, lai arī sarežģītās situācijās bērns justos droši un sadzirdēts,” uzsver pakalpojuma “Vecāki bērna labā” vadītāja Ivita Puķīte.

“Prakse rāda, ka vecāku domstarpības par bērna aprūpi un saskarsmi nereti saasinās tāpēc, ka ģimenes pēc palīdzības vēršas pārāk vēlu. Ar pakalpojumu “Vecāki bērna labā” vēlamies nodrošināt iespēju saņemt profesionālu atbalstu jau pirmajās konflikta pazīmēs, lai vecāki spētu rast risinājumus bērna interesēs vēl pirms situācija nonāk līdz ilgstošiem strīdiem vai institucionāliem procesiem,” norāda Rīgas pašvaldības bāriņtiesas priekšsēdētājs Aivars Krasnogolovs.

Pakalpojumu “Vecāki bērna labā”:

  • bez maksas pieejams ģimenēm ar nepilngadīgiem bērniem, ja vismaz viens no vecākiem vai bērns ir deklarēts Rīgā,
  • pakalpojums ir konfidenciāls,
  • pirmā konsultācija tiek nodrošināta trīs darba dienu laikā pēc pieteikuma saņemšanas,
  • pieteikuma anketu var aizpildīt Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācijas mājaslapā www.sosbernuciemati.lv,
  • vairāk informācijas un pieteikšanās, rakstot uz e-pastu domstarpibas@sosbca.lv vai zvanot uz tālruni 22572449.

Savukārt ģimenēm, kurās radušās domstarpības par bērna aizgādību vai saskarsmes tiesībām un šie jautājumi tiek risināti Rīgas bāriņtiesā vai tiesā, ir pieejams pakalpojums “Atbalsts ģimenēm domstarpību risināšanā”. Tā ietvaros pieredzējušu speciālistu komanda sniedz atbalstu, palīdzot partneriem veidot cieņpilnu komunikāciju, meklēt kompromisus un rast kopīgus risinājumus, lai bērni neciestu no ilgstošiem strīdiem. Pakalpojums ir pieejams ģimenēm, kurām Rīgas pašvaldības bāriņtiesa ir izsniegusi nosūtījumu tā saņemšanai.

Rīgā pirmajā pusgadā pieauga sociālo pabalstu izmaksas, īpaši mājokļa atbalstam un jaundzimušo ģimenēm

Šā gada pirmajos sešos mēnešos Rīgas pašvaldība sociālajos pabalstos izmaksājusi 18,57 miljonus eiro jeb 51 % no 2026. gadam paredzētā finansējuma. Salīdzinājumā ar 2025. gada attiecīgo periodu sociālajai palīdzībai novirzītais finansējums pieaudzis par 13 % jeb 2,07 miljoniem eiro, lai gan pabalstu saņēmēju skaits nedaudz samazinājies. Visstraujāk auguši izdevumi mājokļa pabalstiem un atbalstam ģimenēm pēc bērna piedzimšanas, kas liecina par atšķirīgām tendencēm dažādās iedzīvotāju grupās.

Kopumā gada pirmajos sešos mēnešos sociālajos pabalstos izmaksāti 18,57 miljoni eiro, no tiem 15,93 miljoni eiro rīdziniekiem un 2,64 miljoni eiro Ukrainas civiliedzīvotājiem.

Šogad paaugstināts trūcīgas mājsaimniecības ienākumu slieksnis līdz 425 eiro pirmajai vai vienīgajai personai un 298 eiro katrai nākamajai personai mājsaimniecībā. Izmaiņas gada sākumā izraisīja ievērojamu trūcīgo personu skaita pieaugumu, taču turpmākajos mēnešos tas pakāpeniski samazinājās, jo pieauga pensijas, minimālā alga un vairāki valsts pabalsti.

Jūnijā starp trūcīgajām personām 45 % bija pensionāri, 23 % personas ar invaliditāti, 16 % darbspējīgi pieaugušie un 15 % bērni.

Savukārt maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksnis noteikts 680 eiro pirmajai vai vienīgajai personai un 476 eiro pārējām personām mājsaimniecībā. Maznodrošināto personu vidū pārliecinoši dominē pensionāri, kuri šā gada jūnijā veidoja 84 % no visām maznodrošinātajām personām. Vienlaikus 2026. gada janvārī personu skaits maznodrošinātās mājsaimniecībās būtiski samazinājās, salīdzinot ar 2025. gada decembri, jo tika mainīti minimālo ienākumu sliekšņi. Turpmākajos mēnešos šis skaits pakāpeniski pieauga, jo daļa personu no trūcīgas mājsaimniecības statusa pārgāja maznodrošinātas mājsaimniecības statusā.

Salīdzinot ar 2025. gada pirmo pusgadu, sociālo pabalstu saņēmēju skaits samazinājies par 2 % jeb 464 personām, garantētā minimālā ienākuma (GMI) pabalsta saņēmēju skaits samazinājies par 896 personām, savukārt mājokļa pabalsta saņēmēju skaits saglabājies nemainīgs.

Neraugoties uz saņēmēju skaita samazinājumu, kopējās izmaksas pieaugušas par 13 % jeb 2,07 miljoniem eiro. Lielāko ietekmi uz pieaugumu atstājis mājokļa pabalsts, kura finansējums palielinājies par 1,54 miljoniem eiro. No 2026. gada 28. februāra stājās spēkā izmaiņas Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, kas paredzēja paaugstinātu GMI koeficientu mājokļa pabalsta aprēķināšanai no 1. janvāra līdz 30. aprīlim. Izmaiņu mērķis bija palīdzēt iedzīvotājiem segt pieaugošās apkures izmaksas. Rezultātā vidējā mājokļa pabalsta summa vienai personai pieaugusi no 701,67 eiro 2025. gada pirmajā pusgadā līdz 814,99 eiro 2026. gada attiecīgajā periodā. Rīdziniekiem mājokļa pabalsta izmaksas kopumā palielinājušās par 1,91 miljonu eiro.

No 2026. gada 1. janvāra bērna piedzimšanas pabalsts Rīgā palielināts no 150 eiro līdz 450 eiro. Tas atspoguļojies arī izmaksu datos. Šim pabalstam izmaksātais finansējums pieaudzis par 719 700 eiro, bet saņēmēju skaits palielinājies no 1757 jaundzimušajiem 2025. gada pirmajā pusgadā līdz 1956 jaundzimušajiem šā gada attiecīgajā periodā.

Salīdzinot 2025. un 2026. gada pirmā pusgada datus, redzams, ka sociālo pabalstu saņēmēju skaits visvairāk samazinājies Ukrainas civiliedzīvotāju vidū. Savukārt rīdzinieku vidū sociālo pabalstu saņēmēju skaits pieaudzis, palielinoties par 481 personu.

Ukrainas civiliedzīvotājiem sociālajos pabalstos izmaksātais finansējums samazinājies par 23 % jeb 795 361 eiro. Tikmēr rīdziniekiem izmaksātais finansējums pieaudzis par 22 % jeb 2 864 140 eiro. No šīs summas 1 906 761 eiro veido pieaugums mājokļa pabalstam, bet 719 700 eiro pieaugums saistīts ar bērna piedzimšanas pabalstu.

Rīgas pašvaldība topošajiem sociālā darba speciālistiem piedāvā stipendiju 2000 eiro gadā

Rīgas pašvaldības Labklājības departaments aicina topošos sociālā darba speciālistus, kas būtu motivēti strādāt kādā no galvaspilsētas pašvaldības sociālās jomas iestādēm vai kapitālsabiedrībām, līdz 11. septembrim pieteikties stipendijai – 2000 eiro gadā, kuru varēs saņemt katru gadu visā studiju laikā.

Aicināti pieteikties visi, kas jau studē vai plāno uzsākt studijas sociālā darba studiju programmā un ir gatavi studiju laikā vai pēc to pabeigšanas uzsākt darbu kādā no Rīgas pašvaldības sociālās jomas iestādēm – Rīgas Sociālajā dienestā, Rīgas Bērnu, jauniešu un ģimeņu atbalsta centrā, Rīgas patversmē, kā arī sociālās aprūpes centros “Gaiļezers”, “Mežciems” un “Stella maris”. Tāpat stipendijai var pieteikties arī tie, kuri ir gatavi strādāt kādā no Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrībām: “Rīgas 1. slimnīca”, “Rīgas 2. slimnīca”, “Rīgas Dzemdību nams” vai “Rīgas veselības centrs”.

Stipendijai var pieteikties studenti, kuri:

  • jau studē vai plāno uzsākt studijas akreditētā sociālā darba speciālistu studiju programmā,
  • ir apliecinājuši gatavību pēc studiju pabeigšanas strādāt Rīgas pašvaldības institūcijā,
  • apņemas noteikto laiku pildīt pienākumus atbilstoši savai specialitātei.

Pieteikuma iesniedzējiem, kuri jau studē, jābūt sekmīgi nokārtojušiem pārbaudījumus un ieguvušiem nepieciešamo kredītpunktu skaitu.

Stipendiju var saņemt, sākot no pirmā studiju gada. Tā tiek piešķirta uz visu studiju laiku un izmaksāta 10 mēnešus gadā – 200 eiro mēnesī pēc līguma noslēgšanas. Stipendijas izmaksu turpina, ja students sekmīgi apgūst studiju programmu (vidējā atzīme nav zemāka par sešām ballēm) un ievēro līguma nosacījumus.

Pieteikties stipendijai iespējams līdz 11. septembrim, iesniedzot dokumentus Rīgas pašvaldības Labklājības departamentā. Lai noslēgtu līgumu par stipendijas saņemšanu, nepieciešams iesniegt studējošā iesniegumu, izziņu no mācību iestādes par uzņemšanu vai jau uzsāktām studijām attiecīgajā programmā, kā arī apliecinājumu par apņemšanos strādāt kādā no Rīgas pašvaldības sociālās jomas iestādēm vai kapitālsabiedrībām. Dokumenti jāiesniedz elektroniski parakstīti, sūtot uz e-pastu dl@riga.lv vai izmantojot E-adresi.

Rīgas pašvaldības iestādes jau šobrīd gaida jaunos speciālistus, tādēļ stipendijas pretendentiem tiek izsniegts apliecinājums par darba attiecību nodibināšanu nākotnē, kā arī stipendija tiek piešķirta arī tad, ja stipendiāts saņem valsts piešķirto stipendiju.

Jautājumu gadījumā zvanīt uz tālruni +37167105626 darba laikā, plašāka informācija pieejama Labklājības departamenta mājaslapā ld.riga.lv, sadaļā “Jaunumi”.

Rīgā vēl pieejams atbalsts sociālajiem uzņēmumiem – pieteikšanās turpinās

Rīgas pašvaldība aicina sociālos uzņēmumus pieteikties līdzfinansējuma saņemšanai fiziskās vides piekļūstamības uzlabošanai darba vai pakalpojumu sniegšanas vietās. Programmas mērķis ir veicināt sociālās uzņēmējdarbības attīstību Rīgā, nodrošinot pieejamāku vidi personām ar funkcionēšanas ierobežojumiem.

Programmas gada budžets 2026. gadā ir 60 000 eiro. Atbalsta ietvaros viens sociālais uzņēmums var saņemt līdzfinansējumu līdz 90 % no attiecināmajām izmaksām, bet ne vairāk kā 15 000 eiro vienam projektam.

Līdzfinansējumam aicinātas pieteikties sabiedrības ar ierobežotu atbildību, kas ir reģistrētas Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra komercreģistrā, pieteikuma iesniegšanas brīdī ir ieguvušas sociālā uzņēmuma statusu un veic vai plāno paplašināt savu darbību Rīgas administratīvajā teritorijā.

Atbalstu iespējams saņemt dažādu piekļūstamības risinājumu īstenošanai, tostarp būvniecības darbiem, kas saistīti ar vides pielāgošanu personām ar funkcionēšanas ierobežojumiem, piemēram, uzbrauktuvju izbūvei, sliekšņu nolīdzināšanai, durvju ailu paplašināšanai un sanitāro telpu pielāgošanai. Tāpat līdzfinansējums paredzēts būvniecības ieceres dokumentācijas izstrādei, nepieciešamajām izpētēm, vides piekļūstamības ekspertu konsultācijām un auditam, kā arī reljefu virsmu, kontrastējošu marķējumu, piktogrammu, margu un specializēta aprīkojuma iegādei un uzstādīšanai.

Pieteikšanās programmai notiek no 1. marta līdz 30. septembrim. Pieteikumu un nepieciešamos dokumentus iespējams iesniegt elektroniski, nosūtot tos uz e-pastu aic@riga.lv vai izmantojot oficiālo e-adresi.

Līdzfinansējuma saņēmējiem pēc projekta īstenošanas būs jāiesniedz atskaite par piešķirtā finansējuma izlietojumu. Vienlaikus vismaz divus gadus pēc atbalsta saņemšanas uzņēmumam būs jānodarbina mērķgrupas pārstāvis vai jāsniedz pakalpojumi mērķgrupai telpās, kurās veikta projekta realizācija.

Pieteikumi tiks izvērtēti to iesniegšanas secībā, izvērtējot iesniegto dokumentu atbilstību noteiktajām prasībām. Finansējums tiks piešķirts pašvaldības budžetā paredzēto līdzekļu ietvaros, un viens pretendents kalendārajā gadā varēs saņemt atbalstu vienam projektam. Patlaban programmā ir apstiprināti divi pretendenti, kuri jau saņēmuši līdzfinansējumu darba vides un pakalpojumu pieejamības uzlabošanai personām ar funkcionēšanas ierobežojumiem. Tā kā programmā vēl ir pieejams finansējums, pašvaldība aicina arī citus interesentus izmantot šo iespēju un pieteikties līdzfinansējuma saņemšanai.

Papildu informācijai par atbalsta programmu, nepieciešams sazināties ar programmas koordinatori Janu Gobu pa tālruni 67012276 vai rakstot uz e-pastu: jana.goba@riga.lv.

Noslēgusies sociālās sfēras platformas “DigiSoc” izstrāde un ieviešana

2026. gada 31. maijā Labklājības ministrija ir pabeigusi Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna projekta labklājības nozares un pašvaldību sociālās sfēras platformas “DigiSoc” izstrādi un ieviešanu atbilstoši investīciju programmas nosacījumam un finansējuma piešķīrumiem. Tas nodrošina digitālo instrumentu savietojamību pašvaldību sociālo dienestu darbības efektivitātes pilnveidošanai un darbības produktivitātes paaugstināšanai, mazinot administratīvo slogu un uzlabojot klientu apkalpošanu.

Projekta ietvaros izstrādātā platforma “DigiSoc” nodrošina pašvaldībām nepieciešamo informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) funkcionalitāti. Tajā arī ir apvienoti visu pašvaldību sociālo pakalpojumi vienotā katalogā, digitāli uzlaboti pašvaldību procesi un koplietošanas pakalpojumi. Pašlaik platformu “DigiSoc” lieto sešu pašvaldību sociālo dienestu darbinieki, bet projekta turprinājumā plānots turpināt paplašināt lietotāju loku, ieviešot platformu visās pašvaldībās un pakāpeniski paplašinot pakalpojumu klāstu.

Atbilstoši Ministru kabineta rīkojumā apstiprinātajam mērķim, ir pilnveidota un ieviesta arī otra informācijas sistēma – Bērnu aizsardzības centra informācijas sistēma, papildinot to ar Bāriņtiesu informācijas sistēmas (BARIS) pārlūka funkcionalitāti. Platforma nodrošināta ar iestādes iekšējo darba un publisko vidi speciālo zināšanu bērnu tiesību aizsardzības jomā kvalificēto speciālistu uzskaitei.

Papildu ir sasniegti arī pārējie projektā paredzētie rādītāji – apstiprināta labklājības nozares IKT mērķa arhitektūra, publicēti atvērti dati par nozares procesiem, pieejams e-pakalpojums Iztikas līdzekļu deklarācijas aizpildīšanai, pieslēgti ārējo resursu datu avoti, t.sk., dokumentu vadības sistēmas.

Par projektu

2024. gada 10. decembrī Labklājības ministrija ir parakstījusi Vienošanos ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru par Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes “Digitālā transformācija” 2.1. reformu un investīciju virziena “Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija” 2.1.2.1.i. investīcijas “Centralizētās platformas un sistēmas” (turpmāk – 2.1.2.1.i. investīcija) nolūka “Pašvaldību pakalpojumu digitālā transformācija un pašvaldību atbalsta procesu modernizācija un centralizācija, t. sk. sadarbībā ar valsts pārvaldes institūcijām” projekta “Labklājības nozares un pašvaldību sociālās sfēras platformas “DigiSoc” izstrāde un ieviešana” īstenošanu.

Kopējais finansējums: 8 300 640 EUR, no kuriem 7 033 587 EUR ir ES Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējums, bet 1 267 053 EUR – valsts budžeta līdzfinansējums PVN izmaksu segšanai.

Īstenošanas laiks: no 2024. gada 10. decembra līdz 2026. gada 31. maijam, kas saskaņā ar Ministru kabineta 2026. gada 5. maija noteikumiem Nr. 242 “Grozījumi Ministru kabineta 2022. gada 14. jūlija noteikumos Nr. 435” tiks pagarināts līdz 2026. gada 31. oktobrim.

Īstenotājs: Labklājības ministrija. Sadarbības partneri: Bērnu aizsardzības centrs, Alūksnes novada pašvaldība, Ādažu novada pašvaldība, Cēsu novada pašvaldība, Jelgavas valstspilsētas pašvaldības iestāde “Jelgavas digitālais centrs”, Jēkabpils novada pašvaldība, Liepājas valstspilsētas pašvaldība, Mārupes novada pašvaldība, Olaines novada pašvaldības aģentūra “Olaines sociālais dienests”, Rīgas valstspilsētas pašvaldība, Ropažu novada pašvaldība, Tukuma novada pašvaldības iestāde “Tukuma novada sociālais dienests”.

Autors: Labklājības ministrija

– šeit.

 

Bolderājā pieejams dienas aprūpes pakalpojums bērniem ar funkcionāliem traucējumiem

Rīgas pašvaldības bērniem ar funkcionāliem traucējumiem vasaras mēnešos Bolderājas apkaimē tiek nodrošināts dienas aprūpes centra pakalpojums. To sniedz dienas aprūpes centrā “Dzīvības aka” Mežrozīšu ielā 43.

Aicinām pieteikties pakalpojumam, jo ir pieejamas 16 vietas!

Pakalpojumu var saņemt Rīgas pašvaldības bērni ar funkcionāliem traucējumiem vecumā no 7 līdz 18 gadiem vai kamēr turpina iegūt vispārizglītojošo vai profesionālo izglītību, bet ne ilgāk kā līdz 24 gada vecumam. Bērns dienas aprūpes centrā tiek atstāts uz laiku, kas nav īsāks par četrām stundām dienā.

Pakalpojuma mērķis ir sniegt bērniem un viņu ģimenēm sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas atbalstu vasaras mēnešu darba dienās, attīstot bērnu pašaprūpes un sociālās prasmes un nodrošinot saturīgu brīvā laika pavadīšanu.

Kontaktinformācija:

dienas aprūpes centra vadītāja Edīte Cecere, tālrunis 27315354, e-pasts: dzivibasaka@diakonija.lv.

 

Rīgā paplašina atbalstu cilvēkiem ar demenci un viņu tuviniekiem

, , , , ,

Vērojot sabiedrības novecošanās tendences ne tikai Rīgā un Latvijā, bet arī Eiropā, Rīgas pašvaldības Labklājības departaments 2025. gadā ir sācis izstrādāt rīcības plānu personu ar demenci aprūpes risinājumiem. Tā mērķis ir nodrošināt arvien kvalitatīvāku, pieejamāku, cieņpilnāku un mūsdienīgāku atbalstu cilvēkiem ar kognitīviem traucējumiem un viņu tuviniekiem.

Turpinot sociālās aprūpes pakalpojumu modernizāciju, Rīgas sociālās aprūpes centros ir izveidotas un pielāgotas īpašas telpas cilvēkiem ar demenci. Tās iekārtotas atbilstoši šo klientu vajadzībām un uztveres īpatnībām, vienlaikus radīti apstākļi, lai veicinātu cilvēku neatkarību un pašaprūpes spēju saglabāšanu. Nozīmīgs solis ir arī sensorās vides attīstība. Sociālās aprūpes centrā “Gaiļezers” izveidota mūsdienīga sensorā telpa, kas piedāvā līdzsvarotu vidi miera, drošības un maņu stimulācijas pieredzei un palīdz uzlabot cilvēku emocionālo labsajūtu un kognitīvās funkcijas.

Rīgā personas ar demenci vai viegliem un mēreniem kognitīviem traucējumiem darba dienās var saņemt dienas aprūpes centru pakalpojumus. Tie ietver sociālo prasmju saglabāšanu un attīstīšanu, izglītošanu, lietderīga brīvā laika pavadīšanu, kā arī psihosociālu atbalstu gan pašām personām, gan viņu tuviniekiem. Dienas aprūpes centri sniedz arī sociālā darba, sociālās aprūpes un rehabilitācijas pakalpojumus, piedāvājot alternatīvu institucionālajai aprūpei, piemēram, pansionātiem.

Dienas aprūpes centri Rīgā personām ar demenci:

“Ozolaine” Zandartu iela 2A, tālruņi +37126039913, +37167202113;

“Duntes Ozoli”, Pededzes iela 4, tālrunis +37167304532;

“Oāze” Biešu iela 6-49, tālrunis +37127788147;

“Liepa” Valentīna iela 16, tālruņi +37120589730, +37129180464;

“Agate” Bruņinieku iela 8, telpa 5A, tālrunis +37129240963;

“Žubītes” Katoļu iela 22/24, tālrunis +37128356548.

Papildinot pieejamo atbalsta klāstu, Rīgā darbojas arī konsultatīvais centrs personu ar demenci atbalstam. Tas piedāvā bezmaksas informatīvu un praktisku atbalstu ģimenēm, kurās ir cilvēks ar demenci vai novērojamas tās pazīmes. Centra darbību nodrošina SIA “Aprūpes centrs “Agate””, piedāvājot vienotu saziņas tālruni +371 61111161. Centrs atrodas Ģertrūdes ielā 12, un tas ir pieejams darba dienās no plkst. 8.30 līdz 17.30, savukārt telefoniskās konsultācijas iespējams saņemt līdz plkst. 19.00. Plašāka informācija mājaslapā www.infodemence.lv.

Konsultatīvā centra mērķis ir atbalstīt gan personas ar demenci, gan viņu tuviniekus, piedāvājot:

  • informāciju par demences problemātiku un slimības norisi;
  • konsultācijas par medicīniskiem, sociāliem un praktiskiem jautājumiem;
  • seminārus tuviniekiem un aprūpētājiem;
  • atbalsta grupu tīkla veidošanu dienas aprūpes centros;
  • tematiski izglītojošus pasākumus.

Šāds atbalsta mehānisms būtiski papildina Rīgā pieejamos sociālos pakalpojumus, veicinot savlaicīgu palīdzības sniegšanu, izpratni par demenci un uzlabojot dzīves kvalitāti gan cilvēkiem, kuri sirgst ar šo slimību, gan viņu ģimenēm.

Lai sniegtu iedzīvotājiem plašāku informāciju un praktisku atbalstu, Labklājības departamenta mājaslapā ld.riga.lv pieejami informatīvie materiāli par dienas aprūpes centriem cilvēkiem ar demenci, kā arī resursi par demences pazīmēm un palīdzības iespējām – šeit.

Savukārt vietnē veseligsridzinieks.lv publicēta informācija par vecuma demences izpausmēm un tās variantiem – skatīt šeit.

 

Rīga uzlabo pieejamību sociālajiem pakalpojumiem

Trešdien, 10. jūnijā, Rīgas dome apstiprināja grozījumus pašvaldības saistošajos noteikumos*, lai tos pielāgotu aktuālajām vajadzībām un praksē konstatētajām izmaiņām sociālo pakalpojumu piešķiršanā, sniegšanā un apmaksā.

Kopumā izmaiņas uzlabo sociālo pakalpojumu pieejamību un kvalitāti, stiprina iedzīvotāju izvēles brīvību un veicina konkurenci starp pakalpojumu sniedzējiem, radot labvēlīgāku vidi sociālās jomas attīstībai.

Būtiskākās izmaiņas

Plašākas izvēles iespējas – atcelts līdzšinējais ierobežojums, kas paredzēja, ka pašvaldības līdzfinansējumu ģimenes tipa aprūpes institūcijās var saņemt tikai tad, ja pakalpojums tiek sniegts Rīgā vai ne tālāk kā 40 km no tās. Tagad iedzīvotāji varēs brīvāk izvēlēties pakalpojuma sniedzēju visā Latvijā, ņemot vērā kvalitāti, specializāciju un individuālās vajadzības, nevis atrašanās vietu.

Paplašināts pakalpojumu saņēmēju loks – sociālie pakalpojumi kļūst pieejami plašākam personu lokam, tostarp ar I grupas invaliditāti un visām personām ar garīga rakstura traucējumiem neatkarīgi no to smaguma. Tas būtiski uzlabo piekļuvi atbalstam un mazina risku, ka daļa iedzīvotāju paliek ārpus sistēmas.

Uzlabota pakalpojumu pieejamība ikdienā – paplašināta videovizītes pakalpojuma pieejamība. To turpmāk varēs saņemt ikviena persona ar aprūpes vajadzībām, ne tikai aprūpes mājās pakalpojuma saņēmēji. Tas veicina elastīgāku un mūsdienīgu aprūpes risinājumu izmantošanu.

Attīstīta infrastruktūra un specializētā aprūpe – paplašinātas iespējas saņemt dienas aprūpes centra pakalpojumus personām ar ļoti smagiem garīga rakstura traucējumiem. Jau izveidots jauns centrs un plānota turpmāka infrastruktūras attīstība, palielinot vietu skaitu un samazinot pakalpojumu pieejamības ierobežojumus.

Lielāks atbalsts ģimenēm ar bērniem ar funkcionāliem traucējumiem – ieviests pašvaldības līdzfinansējums sociālās rehabilitācijas programmām (līdz 4500 eiro gadā), ļaujot ģimenēm izvēlēties pakalpojumu sniedzēju atbilstoši bērna vajadzībām. Tas palīdz mazināt rindas, paplašina pieejamo pakalpojumu klāstu un stiprina nevalstiskā sektora iesaisti.

Individualizēta pieeja pakalpojumiem – attīstītas individuālās sociālās rehabilitācijas programmas, kas tiek veidotas, balstoties uz konkrētā cilvēka vajadzībām un situāciju, sadarbojoties ar izvēlētu pakalpojuma sniedzēju. Tas nodrošina mērķtiecīgāku un efektīvāku atbalstu dažādām sociālajām grupām.

Uzlabota pieejamība krīzes situācijās – paplašinātas iespējas steidzamos gadījumos nodrošināt īslaicīgu aprūpi arī institūcijās bez ienākumu izvērtēšanas, kas ļauj ātrāk reaģēt krīzēs un nodrošināt nepieciešamo palīdzību.

Taisnīgāki līdzmaksājuma principi – precizēta kārtība attiecībā uz līdzmaksājumiem (piemēram, ēdināšanas izmaksām), saglabājot sociālo taisnīgumu un aizsargājot trūcīgās mājsaimniecības.

Palielināts pašvaldības līdzfinansējums – būtiski palielināti līdzfinansējuma apmēri vairākiem pakalpojumiem (psiholoģiskais atbalsts, atelpas brīža pakalpojumi, grupu dzīvokļi, aprūpe mājās u. c.), pielāgojot tos darba algu un pakalpojumu cenu pieaugumam. Tas palīdz nodrošināt pakalpojumu nepārtrauktību un kvalitāti.

*Rīgas domes 2020. gada 6. marta saistošie noteikumi Nr. 3 “Rīgas valstspilsētas pašvaldības sniegto sociālo pakalpojumu saņemšanas un samaksas kārtība”

 

Rīgā atklāts sociālo pakalpojumu centrs “Burtnieks”

Trešdien, 27. maijā, Rīgā, Burtnieku ielā 37, tika atklāts sociālo pakalpojumu centrs “Burtnieks”. Mūsdienīgi atjaunotā un pilnībā pielāgotā ēka nodrošina kvalitatīvu, drošu un pieejamu vidi dažādu sociālo pakalpojumu saņēmējiem. Centra izveide ir nozīmīgs solis ceļā uz iekļaujošāku sabiedrību, nodrošinot nepieciešamo atbalstu tuvāk cilvēkiem un vienuviet.

Centrs “Burtnieks” ir unikāls ar savu apjomu un pakalpojumu daudzveidību – tas ir vienīgais tik plašs sociālo pakalpojumu centrs Rīgā, kur dažādi atbalsta veidi koncentrēti vienā vietā. Tas ļauj gan bērniem un jauniešiem, gan pieaugušajiem un senioriem saņemt nepieciešamo palīdzību savlaicīgi, nepārtraukti un savstarpēji saskaņoti.

Centrā nodrošināti pakalpojumi:

  • kopienas centrs;
  • grupu māja (dzīvoklis) personām ar smagiem un ļoti smagiem garīga rakstura traucējumiem;
  • grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojums personām ar vidēji smagiem un ļoti smagiem garīga rakstura traucējumiem;
  • sociālās rehabilitācijas pakalpojumi pusaudžiem ar saskarsmes grūtībām un uzvedības traucējumiem;
  • sociālās rehabilitācijas programma bērniem;
  • sociālās rehabilitācijas pakalpojumi vecākiem ar bērniem sociālo funkcionēšanās spēju atjaunošanai;
  • sociālās rehabilitācijas programma vecākiem ar garīga rakstura traucējumiem un viņu bērniem;
  • īslaicīgās uzturēšanās mītne un krīzes centrs.

Jau šobrīd centrs ir kļuvis par dzīvu un aktīvu kopienas punktu. Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas Diakonijas centra kopienas centrs “Saime” darbojas kopš marta, un to ik dienu apmeklē aptuveni 20 cilvēki. Piedāvājums ir daudzveidīgs – notiek māmiņu klubiņa tikšanās, gleznošanas un rokdarbu nodarbības, latviešu valodas apguve, līnijdejas, vingrošana uz krēsliem, darbojas senioru klubiņš, kā arī tuvākajā laikā paredzētas nūjošanas aktivitātes. Tas viss veicina ne tikai prasmju attīstību, bet arī piederības sajūtu un savstarpējo atbalstu.

Īpaši nozīmīgs atbalsts centrā tiek sniegts cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, palīdzot viņiem dzīvot pēc iespējas patstāvīgāku un cieņpilnāku dzīvi. Biedrības “Rīgas pilsētas “Rūpju bērns”” grupu mājā (dzīvoklī) “Azotē” dzīvo 8 personas ar smagiem un ļoti smagiem garīga rakstura traucējumiem. Savukārt grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojums “Šūpoles” nodrošina dzīvesvietu 13 cilvēkiem ar vidēji smagiem un ļoti smagiem traucējumiem. Katram iemītniekam ir sava dzīves telpa, tiek sniegts atbalsts darba iespēju meklēšanā un ikdienas prasmju attīstīšanā, lai veicinātu lielāku neatkarību un pilnvērtīgu iekļaušanos sabiedrībā. Ēkas vides pieejamības uzlabošana un grupu dzīvokļu izveide īstenota ar daļēju Eiropas Savienības atbalstu.

Centra teritorija ir labiekārtota un piemērota gan iemītnieku, gan apmeklētāju vajadzībām, radot patīkamu un pārdomātu vidi atpūtai, aktivitātēm un kopā būšanai.