Raksti

Rīgas ielu remontdarbu plānošanā talkā nāk mākslīgais intelekts

Lai precīzi plānotu ielu un ceļu remontus, atjaunošanu un uzturēšanu, Rīgā, kā pirmajā no Latvijas pilsētām, izmantota Skandināvijā radīta un plaši izmantota jaunākās paaudzes tehnoloģija – “Vaisala’s RoadAI” programma – kas ar mākslīgā intelekta palīdzību skenē ielas, lai noteiktu kuras ir labā vai apmierinošā stāvoklī, kuras nodilušas līdz sliktai vai kritiskai situācijai.  

2022. gadā Satiksmes departaments, izmantojot “Vaisala’s RoadAI”tehnoloģiju, kura Rīgā tika izmantota pirmo reiz, veica ielu skenēšanu. Iegūtie rezultāti liecina, ka aptuveni 200 kilometri asfaltēto ielu ir kritiskā stāvoklī. Rīgas asfaltēto ielu kopgarums ir ap 1000 kilometriem.

Rīgas domes vicemērs Vilnis Ķirsis atgādina, ka asfalta segumam, tāpat kā jebkurai lietai, ir savs kalpošanas ilgums: “Lai Rīgas ielu saimniecība būtu uzturēta labā stāvoklī un neveidotos bedres, vidēji reizi desmit gados asfalta segums būtu jānomaina. Kopš 2021. gada esam pastāvīgi palielinājuši finansējumu Rīgas ielu un ceļu infrastruktūrai, kas pirms tam uzturēta ar gaužām niecīgiem resursiem, tāpēc arī realitāte pilsētā ir tik skaudra. Mūsu pienākums ir sākt Rīgas ielu kapitālo remontu, tāpēc jau šogad pilsētas budžetā ielu un ceļu atjaunošanā ieguldīsim vairāk nekā 22 miljonus eiro. Mūsu absolūta prioritāte arī ir kāpināt finansējumu līdz tādam apjomam, kas ļauj turpmākajos gados ielu un ceļa asfalta seguma atjaunošanu padarīt par rutīnas lietu.”

Veicot ielu skenēšanu mākslīgais intelekts iegūst augstas izšķirtspējas video, kas tūlītēji tiek augšupielādēts programmas mākonī. Iegūtie dati sniedz ne tikai kopējo Rīgas ielu stāvokļa attēlojumu, bet arī iespēju precīzāk apskatīt konkrēta ielas posma stāvokli. Tāpat, iegūtie dati atspoguļo dažādas defektu kategorijas.

Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs Olafs Pulks: “No lielākajiem objektiem, kas šogad tiks sakārtoti, proti, tiks pilnībā atjaunots asfalta segums, vēlos minēt dažus lielākos, piemēram, Ulmaņa gatves posmu līdz lidostai, Biķernieku ielu, Aspazijas bulvāri. Vēl viena nozīmīga iniciatīva, ko šogad turpināsim, ir tā dēvētā dubultās virsmas apstrāde Rīgas grantētajās ielās. Dubultā virsma neaizstāj asfaltu, bet apkaimē nodrošina dzīvi bez putekļiem un ērtāku braukšanu. Ja pagājušajā gadā šādi sakārtojām 46 ielas, tad šogad tās būs jau 85. Šo jaunievedumu ļoti novērtē iedzīvotāji apkaimēs, piemēram, Dārziņos, Bieriņos un citur.”

Skenēšanas rezultātā iegūtie dati tiek izmantoti praktiski, sastādot plānu, kur šogad Satiksmes departaments veiks seguma uzlabošanas darbus. Šogad ielu remontdarbiem plānotais budžets ir 22,5 miljoni eiro.

/no

Āgenskalna apkaimē uz laiku slēgs siltā ēdiena izdales vietu maznodrošinātajiem

, , , , , ,

Ēdināšanas pakalpojumu uzņēmums, kas līdz šim nodrošināja siltā ēdiena izdali maznodrošinātajiem rīdziniekiem Āgenskalnā, nolēmis neturpināt savu darbību šajā apkaimē, tāpēc no 1. aprīļa tiks slēgts siltā ēdiena izdales punkts Slokas ielā 33, informē Rīgas domes Labklājības departaments.

Siltā ēdiena izdale mazaizsargātajiem iedzīvotājiem galvaspilsētā turpināsies, tāpēc iedzīvotāji aicināti sekot līdzi informācijai par adresēm, kurās vietās tā tiks nodrošināta.

Lai nodrošinātu ēdināšanas pakalpojumu, Rīgas pašvaldība katru gadu rīko iepirkuma procedūru, kuras rezultātā departaments slēdz pakalpojuma līgumu ar ēdināšanas pakalpojuma sniedzējiem par ēdiena sagatavošanu, izdalīšanu un nepieciešamo telpu nodrošināšanu ēdiena izdalei.

2023. gadā SIA “Rīdze” nav iesniegusi iepirkuma piedāvājumu par ēdināšanas pakalpojuma nodrošināšanu Āgenskalna apkaimē, tāpēc, atbilstoši iepriekš noslēgtajam pakalpojuma līgumam, uzņēmums ēdiena izdali nodrošinās līdz 31. martam.

Siltā ēdiena izdales vietas pagaidām turpinās darboties astoņās vietās galvaspilsētā:

  • Sarkandaugavā, Aptiekas ielā 8,
  • Vecmīlgrāvī, Meldru ielā 2,
  • Ziepniekkalnā, Ziepju ielā 13,
  • Bolderājā, Kaņepju ielā 16,
  • Bolderājā, Gobas ielā 23,
  • Ķengaragā, Maskavas ielā 264,
  • Ķengaragā, Maskavas ielā 250A,
  • Juglā, Brīvības gatvē 369.

Silto ēdienu šajos punktos persona var saņemt, ja ir noformēts iesniegums par ēdināšanas pakalpojuma saņemšanu Rīgas Sociālajā dienestā, uzrādot Rīdzinieka karti, un ja ir Rīgas Sociālā dienesta izziņa.

Rīgas pašvaldība atgādina, ka, neuzrādot dokumentus, siltu ēdienu joprojām bez izmaiņām var saņemt kādā no četrām bezmaksas zupas virtuvēm. Ēdiens tiek izsniegts tikai līdzi nešanai savos traukos.

Zupas virtuves atrodas šādās adresēs:

  • Pārdaugavā, Daugavgrīvas ielā 1, strādā darba dienās no plkst. 12.00–13.00
  • Rīgas centrā, Kr. Barona ielā 56, strādā katru dienu no plkst. 9.00–10.00 un svētdienās no plkst. 16.00-17.00
  • Rīgas centrā, Kr. Barona ielā 126, strādā katru dienu no plkst. 12.00 – 13.00
  • Vecmīlgrāvī, Zandartu iela 2A, strādā darba dienās no plkst. 13.00 – 14.00

Tāpat desmit vietās Rīgā turpinās Eiropas Atbalsta fonda vistrūcīgākajām personām pārtikas un higiēnas preču paku izsniegšana. Par izsniegšanas vietām informācija atrodama: www.ld.riga.lv/lv/socialie-pakalpojumi-102/socialie-pakalpojumi-49/partikas-pakas-trucigajiem-rigas-iedzivotajiem.html

/no

Rīgā paplašina tekstila izstrādājumu dalītās nodošanas iespējas

Lai mazinātu tekstila radīto vides piesārņojumu un veicinātu izstrādājumu atkārtotu izmantošanu, no 2023. gada Rīgā tiek paplašinātas iespējas nodot tekstilu un aksesuārus tam paredzētos speciālos šķirošanas konteineros.

“Tekstila izstrādājumi veido apmēram 4 % atkritumu, kas šobrīd tiek noglabāti. Iegādājamies aizvien vairāk tekstila, bet to izmantošanas reižu skaits sarūk. Tekstilu iegādājoties un lietojot apzinīgi, kā arī to šķirojot, varam samazināt radīto un apglabāto atkritumu apjomu. Rīgas pašvaldība šogad ievērojami papildina tekstila izstrādājumu dalītās vākšanas iespējas galvaspilsētā un kopā ar atkritumu apsaimniekotājiem ir sagatavojusi vienotas vadlīnijas šķirošanai. Ceram, ka jau drīzumā tiks izveidota efektīva tekstilizstrādājumu ražotāju atbildības sistēma, kas ļaus cilvēkiem šajos konteineros nodot arī tekstilu, kas nav derīgs atkārtotai izmantošanai,” uzsver Rīgas domes deputāte, Atkritumu samazināšanas un apsaimniekošanas darba grupas vadītāja Mairita Lūse.

Tekstila šķirošanas konteineri un vadlīnijas

Jau iepriekš Rīgā dažādu pilotprojektu gaitā, iesaistoties atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumiem, izvietots 51 tekstila dalītās vākšanas konteiners, bet 2023. gadā plānots konteineru skaitu vairāk nekā dubultot, izvietojot 65 jaunus tekstilizstrādājumu savākšanas punktus – 1. un 2. zonā 30 punktus, 3. zonā – 15 punktus un 4. zonā – 20 punktus. Lai atvieglotu šķirošanu ikdienā, paralēli tiek apsvērta šādu konteineru izvietošana atsevišķu  Rīgas izglītības iestāžu, kas ir ieguvušas ekoskolu statusu, tuvumā.

Tekstila konteineri tiek izvietoti pakāpeniski un to novietojumu var atrast kartēs:

Vienotas vadlīnijas tekstila izstrādājumu šķirošanai Rīgā pieejamas vietnē https://www.riga.lv/lv/atkritumu-skirosanas-celvedis , kā arī papildu informācija pieejama atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu interneta vietnēs.

Tekstila šķirošanas konteineri pieejami publiskai lietošanai ikvienam iedzīvotājam, un tajos var ievietot tīru, turpmākai lietošanai derīgu dažādu veidu apģērbu, apavu pārus, aksesuārus un mājas tekstilu.

Svarīgi, lai šie izstrādājumi būtu izmantojami atkārtoti, tāpēc tie nedrīkst būt saplēsti, notraipīti, mitri, sapelējuši vai smakojoši. Pieļaujami tikai nelieli defekti, piemēram, notrūkusi poga vai nedaudz atirusi vīle.

Konteinerā drīkst izmest pieaugušo un bērnu apģērbu, arī apakšveļu, zeķes, virsdrēbes, cepures, cimdus, dvieļus, aizkarus, galdautus, spilvenus, segas, vēl nēsājamu apavu pārus, bižutēriju un aksesuārus, piemēram, jostas un somas.

Plašāka informācija par to, ko drīkst vai nedrīkst ievietot tekstila šķirošanas konteineros, pieejama jautājumu un atbilžu sadaļā tīmekļa vietnē https://www.riga.lv/lv/atkritumi .

Sašķiroto tekstilu konteineros jāievieto cieši aizsietā, vislabāk polietilēna maisā, lai izstrādājumi neizbirtu, nesasmērētos un nebojātos. Ja konteiners ir pārpildīts, iedzīvotāji ir aicināti par to informēt konkrēto atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu, sagatavotos maisus pie konteinera nenovietot, bet gan nogādāt uz citu tuvāko tekstila šķirošanas punktu.

Kāpēc nepieciešams šķirot tekstila izstrādājumus?

Lai mazinātu tekstila radīto vides piesārņojumu un veicinātu materiālu atkārtotu izmantošanu, Eiropas Savienības (ES) direktīvas paredz, ka no 2025. gada ES dalībvalstīm, tostarp Latvijai, jānodrošina nevajadzīgo tekstila izstrādājumu šķirošanas un savākšanas sistēma. Latvija apņēmusies to ieviest no 2023. gada, balstoties uz valdībā pieņemtajiem noteikumiem.

Latvijā ik gadu aptuveni 3-5% no poligonos noglabājamā atkritumu apjoma veido tekstila izstrādājumi. Vienlaikus Latvijas tirgū katru gadu nonāk 27 000 tonnas jauna un lietota apģērba jeb 14,3 kg apģērba uz vienu iedzīvotāju, arvien palielinot tekstiliju daudzumu, kas atrodas iedzīvotāju skapjos un potenciāli varētu kļūt par sadzīves atkritumiem.

Apģērba industrija ir otra lielākā piesārņotāja pēc naftas industrijas, ja ņem vērā radītās siltumnīcefektu izraisošās gāzes emisijas visā apģērbu ražošanas un patēriņa procesā. Tekstila ražošanā nepieciešami būtiski ūdens un enerģijas resursi, kā arī tiek izmantots daudz cilvēka veselībai un dabai bīstamu vielu. Pagarinot lietošanai derīgo tekstila izstrādājumu un aksesuāru dzīves ciklu, ikvienam ir iespējas samazināt izmaksas par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu un negatīvo ietekmi uz vidi.

Rīgā šķirojam vairāk!

Rīga pašvaldība pēdējo gadu laikā veikusi dažādus pasākumus šķirošanas veicināšanai un galvaspilsētā ievērojami pieaudzis vieglā iepakojuma, stikla un bioloģiski noārdāmo atkritumu konteineru skaits. Turpinās darbs šķiroto atkritumu savākšanas laukumu veidošanas, publisko šķirošanas punktu tīkla paplašināšanas un mobilo bīstamo atkritumu savākšanas punktu tīkla pārskatīšanas.

Instrukcija, kā šķirot tekstila izstrādājumus.

/no

Rīga aicina apkaimju biedrības pieteikties pašvaldības atbalstam

Rīgas pašvaldība jau trešo gadu aicina apkaimju attīstības biedrības pieteikties finansiālam atbalstam, šogad dubultojot kopējo šim mērķim paredzēto finansējumu un tam paredzot līdz 50 000 eiro.

Kopš 2021. gada galvaspilsētas apkaimju attīstības biedrībām reizi gadā iespējams pieteikties pašvaldības atbalstam līdz 1000 eiro. Šogad tām biedrībām, kurās reģistrēti vismaz 35 biedri un kuras šo atbalstu iepriekš jau ir saņēmušas, iespējams pieteikties lielākam finansējumam – grantam līdz 3000 eiro, ja tās izlietojušas vismaz 90% no iepriekšējā saimnieciskajā gadā piešķirtā finansiālā atbalsta apmēra.

Finansējuma piešķiršanas mērķis ir atbalstīt biedrību darbību, stiprināt to kapacitāti un veicināt sadarbību ar pašvaldību sabiedrības iesaistes un Rīgas pilsētas apkaimju attīstības jautājumos, tajā skaitā jautājumos par pašvaldības publiskās infrastruktūras pilnveidošanu un publisko teritoriju labiekārtošanu.

Finansējumu var izmantot administratīvo izmaksu segšanai, piemēram, darbinieku atalgojumam, telpu un inventāra nomai, atlīdzībai par citu personu sniegtajiem pakalpojumiem biedrības darbības nodrošināšanai u.tml., tāpat arī izmaksu segšanai par projektu pieteikumu sagatavošanu citiem finanšu instrumentiem, kā arī biedrību rīkoto apkaimes publicitātes veicināšanas un identitātes stiprināšanas aktivitāšu izdevumu segšanai.

Finansiālais atbalsts nav domāts biedrību pamatlīdzekļu iegādei, prēmijām, dāvanām un stimulējošu pasākumu rīkošanai biedrības biedriem, naudas sodu, līgumsodu, kavējuma procentu apmaksai, kā arī biedrības līdzfinansējumam pašvaldības līdzfinansēto projektu īstenošanai.

2022. gadā pašvaldība biedrību atbalstam bija paredzējusi 25 000 eiro. Atbalstu saņēma 25 apkaimju biedrības, no tām 18 finansējuma saņemšanai pieteicās otro gadu pēc kārtas. Biedrības finansējumu ieguldījušas biedrību darbības nodrošināšanai nepieciešamo pakalpojumu apmaksā, telpu un inventāra nomā, dažādu informatīvo materiālu izveidē un apkaimju iedzīvotāju iesaistei un līdzdalībai paredzētu pasākumu organizēšanā.

Apkaimju attīstības biedrībām iespējams pieteikties atbalstam līdz 5. aprīlim. Nosacījumi pašvaldības atbalsta saņemšanai, kā arī informācija par iesniedzamajiem dokumentiem pieejama riga.lv un https://apkaimes.lv/integracija/atbalsta-programma-apkaimju-biedribam/

Saistošie dokumenti:

/no

Ar krāšņu pilsētvides noformējumu un plašu kultūras programmu Rīgā modinās pavasari

Sagaidot Lielo dienu un Lieldienas, Rīga aicina ikvienu vērot dabas mošanos un pamanīt pirmos pavasara vēstnešus ne vien pilsētvides noformējumā, bet arī pilsētas kultūras pasākumu programmā – koncertos, saules sagaidīšanas rituālos, Lieldienu lustēs un radošajās darbnīcās.

“Sveicot pavasara ierašanos pilsētā, Rīgas pašvaldība radījusi gan atbilstošu noformējumu, gan arī sagatavojusi plašu pasākumu un notikumu programmu. Aicinu visus rīdziniekus un pilsētas viesus sagaidīt dabas mošanos kopā – piedaloties tematiskajās atrakcijās un spēlēs, kā arī baudot svētku koncertus un citas radošas aktivitātes!” uzsver Rīgas mērs Mārtiņš Staķis.

Cilvēka un dabas mošanās

Šogad rīdzinieki un pilsētas viesi aicināti svinēt pavasari, akcentējot cilvēka un dabas mošanās procesus. Pēc tumšās ziemas, saulei lēnām sākot savu uzvaras gājienu, plaukst ne tikai daba, bet arī cilvēki un līdz ar tiem – pašvaldības kultūras pasākumu piedāvājums Rīgā.

Pilsētvides plakātos izvietotie attēli ar pirmajiem pavasara vēstnešiem – sniegpulkstenītēm, krokusiem un tulpēm krāsos pilsētu līdz brīdim, kad pavasara ziedi modīsies arī pilsētas apstādījumos un rīdzinieku dārzos.

Pavasara ziedu motīvos veidotie plakāti rotās pilsētas stendus un afišu stabus, apmeklētājus gaidīs arī īpaši rotātas svētku norišu vietas – plakātos redzamie pavasara ziedi telpiskā veidolā jau uzplaukuši Bastejkalna sniegotajā zālienā, Vērmanes dārzā un Līvu laukumā, bet 20. martā zālienu uzplaukšana ar ziedu vides objektiem turpināsies iepretim Mežaparka Lielās estrādes ēkas ieejai, kultūras pils “Ziemeļblāzma” zaļajā zonā un pie kultūras centriem “Imanta” un “Iļģuciems”. Šīs dekorācijas tiks eksponētas līdz 21. aprīlim.

Līdzīgi kā 2022. gadā, Doma laukumā rīdziniekus un pilsētas viesus priecēs vides objektu grupa “Saules dzirnas”. Tāpat galvaspilsētā dažādās apkaimēs pie maģistrālo ielu krustojumiem izvietos sešus izgaismotus vides objektus “Saules birzis”.

Laika posmā no 20. marta līdz 21. aprīlim pavasaris tiks modināts arī Lucavsalā – tur kokus rotās 120 krāsaini putni, bet tālāk atpūtas zonā būs redzama krāšņa vides objektu grupa “Mājup ziedos”.

Savukārt jau no 17. marta pie Rīgas Kultūras un atpūtas centra “Imanta” būs apskatāma Lieldienām veltīta interaktīva mūzikas instrumentu instalācija.

Lieldienu laikā rīdzinieki aicināti ne tikai apmeklēt koncertus un Lieldienu pasākumus, bet arī izšūpoties. Šogad šūpoles tiks uzstādītas septiņās vietās gan pilsētas centrā, gan apkaimēs – Lucavsalā, Doma laukumā, Līvu laukumā, kultūras pils “Ziemeļblāzma” parkā, pie Mežaparka Lielās estrādes ēkas, kā arī pie kultūras centriem  “Imanta” un “Iļģuciems”.

Saules modināšana

Lielā diena ir viens no četriem nozīmīgākajiem punktiem kalendārajā gadā – šajā dienā aizveras vārti ziemai. Šī diena ir spēka pilna un katrs to var izjust, piedzīvot, izejot dabā un veicot rituālus kopā ar sev tuviem cilvēkiem.

Šogad kopā sauli modināsim 20. martā no plkst. 6.00 trīs vietās – Arkādijas parkā, Lucavsalā un pirmo gadu arī Zaķusalā. Lielās dienas rituāli notiks folkloras kopu pavadībā.

Zaķusalas Austrumu galā, aiz Radio un televīzijas torņa, apmeklētājus gaidīs folkloras kopas “Grodi” un “Garataka”, Lucavsalas atpūtas parkā Jasjukeviču ģimene (tradīciju kopa “RADI”), savukārt Arkādijas parkā rituālu vadīs Latvijas Folkloras biedrība.

Bez Saules sagaidīšanas notiks arī tādas rituālās darbības kā putnu dzīšana, gavilēšana, šautru mešana, šūpoļu rotāšana, mutes mazgāšana un citas.

“Patlaban it sevišķi svarīgi apzināties savas saknes un tautas tradīcijas un, pats galvenais, būt kopā. Saules sagaidīšanai un pavasara ekvinokcijai piemīt maģija. Kurš to piedzīvo, attīrās no negatīvās enerģijas un pozitīvi uzlādējas līdz pat nākamajiem – vasaras saulgriežiem. Aicinu ikvienu piecelties agri no rīta, atmest slinkumu un aizbildināšanos, saģērbties atbilstoši laikapstākļiem un ļauties dabas ritmam,” saka Kultūras un tautas mākslas centra “Ritums” direktore Līga Lukašunas.

Lieldienu lustes Lucavsalā un Mežaparkā

Lielākais Lieldienu pasākums gaidāms 9. aprīlī Lucavsalas atpūtas parkā, kur gan lieli, gan mazi rīdzinieki varēs baudīt folkloras kopu sniegumu, šūpoties, ripināt olas, darināt purnu būrīšus, piedalīties dažādās spēlēs, iziet “Olpratības ceļu” un ieturēt maltīti piknika zonā.

Tāpat ikviens aicināts apmeklēt dažādas aktivitātes un radošās darbnīcas pie Mežaparka Lielās estrādes, kur notiks arī Lielo olu krāsošana, bet pēcpusdienā estrādes Kokaru zālē notiks koncerts “Lustīgā Lieldienu saspēle”

Pirmajās Lieldienās tradicionālā Lieldienu svinēšana notiks arī Rīgas Kultūras centrā “Iļģuciems”.

Koncerti un citas radošās aktivitātes

Jau no 18. marta, gaidot Lieldienas, ikviens aicināts apmeklēt kādu no plašā koncertu un citu pasākumu klāsta. Bez maksas varēs baudīt koru, ansambļu, orķestru un folkloras kopu sniegumu “VEF Kultūras pilī”, Rīgas kultūras un mākslas centrā “Mazā ģilde”, Kultūras pilī “Ziemeļblāzma” un citos galvaspilsētas kultūras centros, kā arī Rīgas Sv. Jāņa baznīcā, Mežaparka Lielās estrādes Kokaru zālē un koncertzālē “Ave Sol”. Savukārt Rīgas Porcelāna muzejā 7. un 8. aprīlī notiks radošā darbnīca “Lieldienas”.

Pasākumu programma

Ar visiem Pavasara saulgriežu un Lieldienu notikumiem Rīgā var iepazīties tīmekļvietnē https://svetki.riga.lv/, kā arī sekot līdzi sociālo tīklu lapā “Rīgā notiek” https://www.facebook.com/RigaNotiek.

Pilsētvides noformējums
/no

Iezīmējot Eiropas Prasmju gadu, ar raidierakstu ciklu tiek meklētas sastāvdaļas super-pilsoņa receptei

Šī gada martā Latvijas Pilsoniskā alianse sadarbībā ar Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā uzsāk raidierakstu cikla “Pilsoniskā@balss” 2. sezonu, kurā kopā ar dažādu jomu ekspertiem, tiks meklētas atbildes, kādām prasmēm jāpiemīt mūsdienu pilsonim.

Kopumā notiks astoņas sarunas ar jomas ekspertiem no dažādiem Latvijas reģioniem par prasmēm, kam jāpiemīt mūsdienu pilsonim, sākot ar digitālajām prasmēm, kritisko domāšanu, modernām profesijām, līdz pat tādām prasmēm, kā pilsoniskā kompetence, prasmes ievērot labbūtību, prasmes rast harmoniju starp privāto un profesionālo dzīvi u.tml. 

“Būtiski, ka Eiropas Prasmju gada programma iekļauj dzīves prasmes, kas ietver dažādas kompetences, tai skaitā pilsonisko kompetenci. Līdz ar to, Eiropas Prasmju gads ir iespēja izcelt šīs kompetences nozīmīgumu, kā arī kopīgi meklēt risinājumus, kā stiprināt pilsoniskās prasmes, kas ir neatņemama demokrātiskas valsts daļa”, – saka Latvijas Pilsoniskās alianses direktore, raidierakstu sēriju vadītāja Kristīne Zonberga.

Eiropas Komisija 2023. gadu ir pasludinājusi par Eiropas Prasmju gadu, kura ietvaros tiek ierosināts dot jaunu impulsu zināšanu un prasmju apguvei, tai skaitā pilsoniskās izglītības un līdzdalības jomā. Viens no labi funkcionējošas demokrātijas pamatakmeņiem ir prasmju pilnveide tieši pilsoniskās izglītības jomā. Vairāk par Prasmju gadu varat uzzināt šeit vai noklausoties diskusiju.  

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Zane Petre: “Līdzīgi kā populāru filmu supervaroņu, arī pilsoņa superspēju var būt ļoti daudz un dažādu. Vienas no svarīgākajām, manuprāt, ir spēja cienīt demokrātiskās vērtības un mums dāvātās brīvības, spēja būt cilvēcīgam un solidāram pret līdzcilvēkiem, spēja novērtēt mūsu sabiedrībā esošo dažādību un izmantot ieguvumus no tās sabiedrības un valsts izaugsmē. Būtiski ir nepārstāt mācīties visa mūža garumā. Tikai esot zinoši un izglītoti, mēs spēsim pilnvērtīgi izmantot un realizēt savas Eiropas pilsoņu tiesības un būt konkurētspējīgi Eiropā un pasaulē.”

Pirmās  raidieraksta sarunas “Super-pilsoņa recepte: Pilsoniskā kompetence demokrātisko vērtību groziņā” viesi ir biedrības “Gribu Palīdzēt bēgļiem” valdes locekle Linda Jākobsone-Gavala un “Latvijas Skautu un gaidu centrālās organizācijas” projektu direktore Agnija Jansone. Sarunu iespējams noklausīties šeit.

Par Latvijas Pilsonisko aliansi

Latvijas Pilsoniskā alianse ir neatkarīga jumta nevalstiskā organizācija pilsoniskās sabiedrības un demokrātijas stiprināšanas jomā, kuras misija ir pārstāvēt pilsoniskās sabiedrības, tai skaitā biedrību un nodibinājumu kopējās intereses, kas balstītas uz demokrātijas pamatbrīvībām un cilvēktiesībām. Latvijas Pilsoniskā alianse apvieno vairāk kā 130 biedrus, kas kopumā aptver aptuveni 70 000 privātpersonas.

Papildu informācija: www.nvo.lv

https://www.facebook.com/CivicAllianceLatvia/

/no

Sākas 3.Apkaimes Gars projekts Rīgas apkaimju aktīvistiem

Ar Piedzīvojuma Gars komandu jau rīt, 08.03.2023. no Plkst. 17:00 līdz 22:00 norisināsies pirmā nodarbība par godu Sievietēm un Vīriešiem Sieviešu dienā par tēmu Apkaimes pasākumi.

Par projektu un reģistrācija dalībai šeit: https://forms.gle/wFhMaW3ToFsiCLvs8

Projekta mērķis ir stiprināt Rīgas apkaimju kopienu aktīvistu spēju stiprināt savas kopienas komandas garu, kā arī spēju veidot savu biedrību.

Pasākuma norises vieta: Rīga, Puškina ielā 11. Biedrības Free Riga veidotā kopienas centrā ”Lastādija”.

/no

Rīdzinieku ģimenē piedzimuši trīnīši

Rīgas Dzemdību namā pirmdien, 6. martā, rīdzinieku Gunas un Dmitrija ģimenē piedzimuši trīnīši – divi brālīši un māsiņa.

Vecākais brālītis Filips pasaulē nāca plkst. 12:03 un svēra 2300 gramus; vidējais brālītis Leons piedzima plkst.12:04 ar svaru 1947 grami, bet māsiņa Alise – plkst. 12:05 ar svaru 1680 grami.

Pirms pieciem gadiem Rīgas Dzemdību namā pasaulē nāca šīs ģimenes pirmdzimtais dēliņš Tomass. Rīgas pašvaldība sveic laimīgos vecākus!

Rīgas dome tradicionāli trīnīšu ģimenēm piešķir vienreizēju pabalstu 4500 eiro apmērā. Par pabalsta piešķiršanu vēl lems domes komitejas. Līdz šim rīdzinieku – trīnīšu ģimenēm kopš 2009. gada šis vienreizējais pabalsts no Rīgas domes ir izmaksāts 19 reizes. Rīdzinieku ģimenē trīnīši pēdējo reizi piedzima 2021. gadā – trīs puisīši.

/no

Rīgā marts būs Sociālā darba mēnesis

Rīgā marts pasludināts par Sociālā darba mēnesi, kura laikā galvaspilsētā notiks dažādi pasākumi iepazīstināšanai ar sociālās nozares aktualitātēm un sociālā darba nozīmi.

Sociālā darba profesionāļu ikdienas pienākumi ir saistīti ar cilvēku savstarpējām attiecībām, sabiedrības vajadzību izzināšanu, atbalsta un palīdzības sistēmu attīstīšanu un cieņas veicināšanu. Sociālajiem darbiniekiem ir būtiska loma saliedētas sabiedrības veidošanā, jo īpaši šajā mainīgajā laikā.

“Jāatzīst, ka sabiedrībai kopumā ir vāja izpratne par to, kas ir sociālais darbs. Aizvien sakaramies ar gadījumiem, kad augsta līmeņa politiķi savā retorikā nezina atšķirību starp sociālo darbinieku un aprūpētāju. Tādēļ vēl jo svarīgāk ir runāt par sociālā darba nozīmi un kādu izaugsmi tas pienes valsts ekonomikai. Katrs krīzes vai sociālā riska situācijā esošs cilvēks, kuram zinošs un profesionāls sociālais darbinieks, labi darot savu darbu, palīdz atgriezties pie normālas sociālas un ekonomiskas funkcionēšanas, ir pienesums valstij,” uzsver Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs.   

Vispasaules sociālā darba diena

Vispasaules sociālā darba diena ir svētki, kuru mērķis ir izcelt sociālā darba sasniegumus, palielināt sociālo pakalpojumu atpazīstamību sabiedrības nākotnei un aizstāvēt sociālo taisnīgumu un cilvēktiesības. Katru gadu Pasaules sociālā darba diena tiek atzīmēta marta trešajā otrdienā, un tie ir svētki, kas kļuvuši par sociālā darba kalendāra augstāko punktu, un sociālie darbinieki visā pasaulē atzīmē un popularizē profesijas ieguldījumu indivīdos, ģimenēs, kopienās un plašākā sabiedrībā. Pirmo reizi Vispasaules sociālā darba diena tika atzīmēta 2007. gadā. Vispasaules sociālā darba diena ar devīzi – “Cienot dažādību, strādājam kopā!”  šogad  notiks 21. martā.

Atvērto durvju dienas un darba birža

Rīgas domes Labklājības departaments aicina topošos sociālā darba speciālistus uz Atvērtajām durvju dienām, kas notiks 7. martā no plkst. 10.00 līdz 12.00 Baznīcas ielā 19/23.

Pasākuma laikā  apmeklētāji varēs pārliecināties, ka Rīgas pašvaldība ir konkurētspējīgs un inovatīvs darba devējs sociālajā jomā. Studentus informēs par pilsētas lielo sociālo pakalpojumu klāstu un sociālā darba prakses iespējām (gan mikro līmenī, gan makro līmenī), kā arī iespēju veikt vispārīgo sociālā darba praksi vai specializēties darbā ar noteiktu mērķa grupu vai problemātiku.

Studenti varēs uzzināt par darba iespējām Rīgas sociālajā sistēmā un iestādēs – kādi ir pašvaldības piedāvātie bonusi, vakances, noteiktā mēnešalga un vidējā atlīdzība, notiks arī darba birža.

Politiķu un sociālās jomas uzņēmēju “brīvās sarunas”

Ieguldījumi sociālajā jomā bieži vien vēsturiski tiek norakstīti “zaudējumos” un sabiedrībā joprojām trūkst izpratnes, ka ieguldījumi sociālos projektos ir investīcija šodienā un nākotnē.

Kā jūtas sociālās jomas uzņēmēji? Vai sociālie pakalpojumi ir perspektīvs uzņēmējdarbības veids?  Par to 31 .martā pirmo reizi tiks rīkotas politiķu un sociālās jomas uzņēmēju “brīvās sarunas”.

Diskusija “Ēnu cilvēki”

31. martā notiks jau trešā konference-profesionāļu/politiķu diskusija “Ēnu cilvēki”. Šoreiz “neredzamo” lomā – sociālā darba speciālisti. Kādas ir sociālā darba perspektīvas un izaicinājumi, kā savu attīstību izvēlētajā profesijā redz jaunie speciālisti, vai politiskajā dienaskārtībā ir ieguldījumi cilvēkkapitālā – par šo tiks diskutēts ar pētniekiem, augstskolu mācībspēkiem, nozares profesionāļiem, praktiķiem un politiķiem.

Par sociālajiem pakalpojumiem Rīgā

Galvaspilsētā piedāvātais sociālo pakalpojumu klāsts ir daudzveidīgs un diferencēts atbilstoši konkrēto mērķgrupu vajadzībām: bērniem, pieaugušajiem, cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, bezpajumtniekiem, senioriem, bez darba palikušajiem un citiem. Sociālo pakalpojumu sniegšanā aktīvi piedalās sociālie partneri – nevalstiskās organizācijas un privātie pakalpojumu sniedzēji, tādējādi nodrošinot, lai sociālo palīdzību saņemtu ikviens rīdzinieks, kam tas ir nepieciešams.

Rīgas domes Labklājības departamentā un sešās tā pakļautības iestādēs: Rīgas Sociālajā dienestā (RSD), Rīgas pašvaldības Bērnu un jauniešu centrā, Rīgas patversmē, trīs sociālās aprūpes centros strādā 1300 darbinieku, tai skaitā 416 sociālā darba speciālisti.

Kopumā sociālo darbinieku skaits Rīgā ir daudz lielāks, tie ir cilvēki, kuri strādā dienas aprūpes un krīzes centros, pansionātos, patversmēs, un palīdz cilvēkiem izprast un orientēties sarežģītajās situācijās, konsultē par iespējamajiem palīdzības veidiem, lai uzlabotu dzīves kvalitāti.

RSD nodarbojas ar sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu organizēšanu un sniegšanu Rīgas iedzīvotājiem. Pie sociālajiem darbiniekiem pēc palīdzības un atbalsta var vērsties ikviena pašvaldības teritorijā dzīvojoša ģimene vai persona neatkarīgi no tās statusa. Sociālo darbinieku konsultācijas ir pieejamas bez maksas. Jāuzsver, ka katrs klients un katrs gadījums ir individuāls un sociālais darbinieks izvērtē, ko tieši piedāvāt. Darbinieki strādā, ievērojot konfidencialitāti un ņemot vērā likumus un normatīvos aktus.

Pašlaik rīdziniekiem ir nodrošināti 17 sociālie pabalsti un vairāk nekā 62 sociālo pakalpojumu veidi. RSD darbinieki strādā 11 teritoriālajos centros un šobrīd darbs ar klientiem notiek klātienē, bet iepriekš pierakstoties pie darbinieka.

Rīgas Sociālajā dienestā strādā vairāku jomu sociālā darba speciālisti, lai klients vienuviet varētu saņemt pēc iespējas plašāku pakalpojumu klāstu – sākot no sociālās palīdzības noformēšanas, kas ir izziņas par atbilstību noteiktam statusam vai ienākumu līmenim un pabalsti, beidzot ar sociālā darba pakalpojumu, kas palīdz risināt dažādas sociālās problēmas gadījumos, kad klientam nav pietiekami resursi, lai pats tās spētu risināt.

Jāatzīmē, ka arvien ir novērojams sociālā darba speciālistu trūkums. Lai to risinātu, noslēgts līgums ar Rīgas Stradiņa universitāti līgums, ka jaunie speciālisti var iziet praksi Rīgas pašvaldības iestādēs, un pēc tam kļūt par pašvaldības darbiniekiem.

Ar plašāku informāciju par Rīgas pašvaldībā pieejamo sociālo palīdzību un sociālajiem pakalpojumiem, iestāžu atrašanās adresēm un sniegto pakalpojumu veidiem var iepazīties Labklājības departamenta mājas lapā ld.riga.lv. Plašāku informāciju iespējams iegūt, zvanot pa bezmaksas informatīvo tālruni 80005055, ārpus darba laika darbojas balss pastkastīte vai darba dienās darba laikā pa Rīgas Sociālā dienesta informatīvo tālruni 67105048 vai 25770080.

/no

Noslēgušies trīs projektu konkursi sabiedrības integrācijas un līdzdalības jomā

Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centrs ir izvērtējis vairāku projektu konkursu pieteikumus, piešķirot finansējumu aktivitātēm, kas sekmēs gan apkaimju attīstību, gan pilsonisko līdzdalību, gan starpkultūru dialoga veidošanos, gan sociālo integrāciju.

Apkaimju iniciatīvu līdzdalības un piederības veicināšanas 2023. gada projektu konkursurezultātā finansiāls atbalsts piešķirts 13 projektiem par kopējo summu 42588,09 eiro. Konkursā iesniegto projektu aktivitātes ir ļoti daudzveidīgas: iedzīvotāju forumu un apkaimes sapulču rīkošana, kaimiņu iepazīšanās, savstarpējās komunikācijas un mijiedarbības veicināšanas pasākumi, talkas un apkaimes labiekārtošanas darbi, grāmatu maiņas namiņu, vējrāžu parka un simbolu mozaīkas izveide, kopienas stāstu krājumu izveide, ekskursijas, koncerti un izstādes, fotoorientēšanās, koprades un saliedēšanās pasākumi, radošās sacensības, apkaimju biedrību semināri, apmācības un pieredzes apmaiņas forumi.

Apkaimju iedzīvotāju centrs izsludināja šo projektu konkursu ar mērķi aktualizēt un veicināt Rīgas iedzīvotāju pilsonisko līdzdalību, izglītot un informēt iedzīvotājus par šo tēmu, kā arī veicināt brīvprātīgo darbu un piederības sajūtu savai apkaimei, pilsētai un valstij.

Sabiedrības integrācijas projektu konkursā nevalstiskajām organizācijām 2023. gadā finansiālu atbalstu savas ieceres īstenošanai saņems 34 projekti.  Projektos realizētās aktivitātessekmēs sabiedrības integrāciju Rīgas pilsētā: pilsoniskās līdzdalības un savstarpējās sadarbības attīstības jomā atbalstīti četri projekti; sociālās integrācijas veicināšanas jomā – sešpadsmit projekti; iecietības veicināšanas un jebkādas diskriminācijas novēršanas jomā – septiņi projekti; jauniebraucēju līdzdalības un iekļaušanas Latvijas sabiedrībā jomā – septiņi projekti. Kopumā visu projektu realizācijai piešķirti 175 251,62 eiro.

Atbalstīto projektu ietvaros 2023. gadā rīkos dažādas izglītojošas, radošas un fiziskās aktivitātes cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, senioriem, Rīgas iedzīvotājiem no dažādām sociālās atstumtības riskam pakļautām grupām un mazākumtautību pārstāvjiem to veiksmīgākai iekļaušanai sabiedrībā. Organizēs arī plašu izglītojošu aktivitāšu ciklu par Rīgas vēsturi pirmsskolas izglītības iestādēs un skolās, tiks veicināta NVO, biznesa un akadēmiskā sektora sadarbība.

Viens no konkursa prioritārajiem virzieniem ir Ukrainas civiliedzīvotāju iekļaušanās Latvijas sabiedrībā un savstarpējās izpratnes un sadarbības veicināšana. Šīs jomas projektos būs īstenotas neformālas latviešu valodas mācīšanās aktivitātes un latviešu valodas klubi, notiks diskusijas par aktuālo situāciju Latvijā Ukrainas kara ietekmē, kā arī dažādas radošas un izglītojošas aktivitātes, iepazīstot Latvijas un Ukrainas tradīcijas, vēsturi un veidojot savstarpēju sapratni.

Sabiedrības integrācijas un brīvprātīgā darba projektu konkursā Rīgas pašvaldības iestādēm un struktūrvienībām sabiedrības integrācijas projektu īstenošanai finansiālu atbalstu saņem 14 projekti, kopumā saņemot 29 544,39 eiro finansējumu. Pilsoniskās līdzdalības un savstarpējās sadarbības attīstības jomā atbalstīti 9 projekti, sociālās integrācijas veicināšanas jomā – 2 projekti, iecietības veicināšanas un jebkādas diskriminācijas novēršanas jomā – 2 projekti un brīvprātīgā darba attīstības jomā ir atbalstīts 1 projekts. Atbalstīto projektu ietvaros plānots rīkot izglītojošas, izzinošas un saliedējošas aktivitātes dažādām grupām: pirmsskolu izglītības iestāžu audzēkņiem, skolēniem, sociālās aprūpes centra iemītniekiem un apkaimju iedzīvotājiem, veicinot piederības sajūtu pilsētai, sekmējot starpkultūru dialogu un sociālo integrāciju.

Ar visiem atbalstītajiem projektiem aicinām iepazīties šeit: www.apkaimes.lv/integracija/finansesanas-konkursi-2/. Tos plānots īstenot no 2023. gada 1. marta. Projektu aktivitātēm lūdzam sekot līdzi www.apkaimes.lv mājaslapā.

/no