Arhīvs birkai: Vide

Piedalies Kanādas zeltgalvītes ravēšanas talkās!

,

Rīgas valstspilsētas Pilsētas attīstības departaments projekta urbanLIFEcircles ietvaros aicina piedalīties ravēšanas talkās* Lucavsalas Kazas sēklī un Jaunciema dabas liegumā. Talku mērķis ir ierobežot invazīvās Kanādas zeltgalvītes Solidago canadensis izplatību projekta teritorijās.

RAVĒŠANAS TALKA – JAUNCIEMS III

 18. jūnijs

 15.00 (darbi līdz ~17.00)

– google maps . Stāvlaukumā – Mārkalnes iela 10B, Vidzemes priekšpilsēta. No tikšanās vietas dosimies pāri bijušajam dzelzceļa tiltam uz talkas teritoriju.

RAVĒŠANAS TALKA – LUCAVSALA, KAZAS SĒKLIS

26. jūnijs

 15.00 (darbi līdz ~ 17.00)

– google maps. Rīgas Airēšanas klubs, Lucavsalas iela 87, Zemgales priekšpilsēta, Rīga, LV-1004. No tikšanās vietas dosimies Kazas sēkļa teritorijā.

 

Uz vietas tiks nodrošināti:

  • darba cimdi
  • atkritumu maisi un instrumenti
  • dzeramais ūdens.

Aicinām vilkt laikapstākļiem atbilstošu apģērbu un slēgtus apavus.

Kontaktpersona pasākuma dienā: Kintija, tālr. 25937092

Piesakies talkai – ŠEIT.

Informējam, ka pasākuma laikā tiks veikta fotografēšana un filmēšana. Iegūtie materiāli var būt izmantoti publicitātei sociālajos tīklos un sabiedrības informēšanai. Fotogrāfijas tiek uzglabātas Rīgas domes “Flickr” kontā.

 

Rīdzinieki aicināti piedalīties Lucavsalas bioloģiskās daudzveidības demonstrācijas zonas dizaina koncepcijas prezentācijā

Trešdien, 3. jūnijā, plkst. 17.00 attālināti notiks Lucavsalas bioloģiskās daudzveidības demonstrācijas zonas dizaina koncepcijas prezentācija, kurā tiks prezentēti plānotie ainaviskie un labiekārtojuma risinājumi teritorijas ilgtspējīgai attīstībai un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai. 

Prezentācijas laikā iedzīvotāji tiks iepazīstināti ar plānotajiem risinājumiem Lucavsalas Kazas sēkļa bioloģiskās daudzveidības demonstrācijas zonas izveidei, kas top projekta “urbanLIFEcircles” (“Adaptīva sabiedrībā balstīta bioloģiskās daudzveidības pārvaldība pilsētu teritorijās, lai uzlabotu ekosistēmu savienojamību un veselību”) ietvaros. Projekta mērķis ir demonstrēt uz bioloģisko daudzveidību orientētu pieeju zaļo teritoriju apsaimniekošanā pilsētvidē. Lucavsalas Kazas sēklis atrodas Daugavas kreisajā krastā, netālu no Rīgas centra. Attīstot un atbilstoši apsaimniekojot Kazas sēkļa teritoriju, tā var sniegt būtisku ieguldījumu pilsētas zaļajā infrastruktūrā, uzlabojot pilsētvides kvalitāti un nodrošinot daudzveidīgu publisko ārtelpu iedzīvotājiem. Bioloģiski daudzveidīgas teritorijas izveide pilsētvidē ļautu iedzīvotājiem tuvāk iepazīt dabas procesus un izprast cilvēka un dabas mijiedarbību.

Dizaina attīstības koncepcijas ietvaros paredzēts

izstrādāt risinājumus piecām bioloģiskās daudzveidības demonstrācijas zonām – augļu dārzam, meža dārzam, dabiskai pļavai, kopienas dārzam un rekreācijas zonai.

Augļu dārza teritorija paredzēta ar augļu kokiem un krūmiem, kas veicina bioloģisko daudzveidību un sniedz iespēju sabiedrībai iesaistīties dārzkopībā.

Meža dārzā iecerēts pilnveidot meža fragmentu ar agromežsaimniecības elementiem, savukārt pļavas zonā plānots attīstīt dabiskām pļavām raksturīgu vidi apputeksnētājiem un citām sugām.

Kopienas dārzs būs publiski pieejama teritorija sabiedriskai dārzkopībai, izglītībai un iedzīvotāju līdzdalībai, bet rekreācijas zona paredzēta atpūtai un dažādām sabiedriskām aktivitātēm dabiskā vidē.

Tiešraide būs pieejama “Facebook” kontā “Rīga attīstās”.

Lai piedalītos tiešraidē un saņemtu piekļuves saiti uz sapulci savā e-pastā, interesenti aicināti iepriekš reģistrēties, aizpildot reģistrēšanās formu.

Informācija atspoguļo tikai autoru nostāju un viedokli, un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūras (CINEA) nostāju un viedokli. Ne Eiropas Savienība, ne finansējuma piešķīrējs nav atbildīgi par pausto saturu.

Ar Lucavsalas bioloģiskās daudzveidības demonstrācijas zonas dizaina koncepciju varēs iepazīties Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta mājaslapā rdpad.lv.

Rakstveidā priekšlikumus par Lucavsalas bioloģiskās daudzveidības demonstrācijas zonas attīstības ieceri varēs iesniegt no 3. jūnija līdz 17. jūnijam, sūtot tos uz e-pastu pad@riga.lv un e-pasta tēmas laukā norādot “Lucavsalas bioloģiskās daudzveidības demonstrācijas zona”.

 

Aicina piedalīties aptaujā par kopienas dārzu izveidi apkaimēs

Rīgas pašvaldības aicina rīdziniekus piedalīties aptaujā, lai noskaidrotu iedzīvotāju vēlmi un gatavību iesaistīties kopienas dārza, kopīga pagalma vai citas sabiedriskas iniciatīvas veidošanā savā apkaimē.

Starptautiska projekta IMPETUS ietvaros Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments izstrādā pieeju, lai atbalstītu iedzīvotāju iniciatīvas, kas paredz veidot brīvās pilsētvides par vietējai kopienai nozīmīgu vietu – kopienu dārziem, kopīga pagalma izveidošanai vai citām iedzīvotāju aktivitātēm.

Tā var būt pavisam neliela aktivitāte, piemēram, dažas garšaugu vai puķu dobes, vai arī kopīgs pagalms pasākumiem, bērnu un jauniešu laika pavadīšanas vieta, atpūtas stūrītis un vieta, kur sastapt kaimiņus un darboties līdzās.

Pašvaldība šobrīd izstrādā procesu un risinājumus, kā atbalstīt iedzīvotājus šādu kopienas dārzu izveidē, kā arī vēlas apzināt vietas, kur šādus kopienas dārzus iedzīvotāji vēlētos veidot.

Iedzīvotāji aicināti līdz 15. jūnijam aizpildīt aptauju – šeit, norādot vajadzības un interesi par iesaistīšanos kopienas dārza veidošanā.

Aptaujas rezultāti palīdzēs noteikt:

 potenciālās vietas pirmajiem atvērto durvju pasākumiem;

kāds juridiskais, praktiskais un informatīvais atbalsts iedzīvotājiem būtu nepieciešams;

kuri iedzīvotāji un kad vēlētos iesaistīties kopienas dārzu izveidē.

Aptauja ir anonīma. Aptaujas pamatdaļas aizpildīšana aizņem aptuveni 10 minūtes, savukārt papildjautājumi par vajadzībām un iespējām aizņems vēl aptuveni 5 minūtes.

Lai iniciatīva ilgtermiņā varētu sākt darbību un uzņemties saistības un atbildību par brīvas ārtelpas izmantošanu un uzturēšanu, tai jābūt oficiāli reģistrētai organizācijai. Latvijas un citu Eiropas valstu pieredze rāda, ka sākumā svarīgākais ir cilvēku interese un vēlme kopā darboties, bet nodibinājumu ir iespējams izveidot vēlāk, kad iniciatīva tam ir gatava.

Aptauja tiek īstenota Eiropas Savienības Interreg Europe programmas pilotprojekta IMPETUS ietvaros, kurā Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments kopā ar partneriem no citām Eiropas pilsētām attīsta politikas instrumentus īpašumu pagaidu izmantošanai pilsētvidē. Pašvaldības uzdevums šajā projektā ir sniegt atbalstu iedzīvotāju iniciatīvām orientēties procesā no piemērotas vietas apzināšanas līdz vienošanās noslēgšanai.

Vairāk informācijas par projektu var iegūt tīmekļvietnē interregeurope.eu/impetus vai sazināties ar projekta koordinatoru Jāzepu Bikši, e-pasts: jazeps.bikse@riga.lv.

 

Vakarbuļļu peldvietā atklāta jauna glābšanas stacija un pacelts Zilais karogs

Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks ceturtdien, 28. maijā, atklāja jauno Vakarbuļļu peldvietas glābšanas staciju. Šajā peldvietā jau 19. reizi tika pacelts Zilais karogs, kas apliecina peldvietas atbilstību starptautiskiem vides kvalitātes standartiem.

“Vakarbuļļu glābšanas stacijas ēka ir nozīmīgs ieguldījums gan pašvaldības policijas glābēju darba apstākļu uzlabošanā, gan iedzīvotāju un pilsētas viesu drošībā pie un arī uz ūdens. Jaunā glābšanas stacija nodrošina plašāku pārredzamību pār pludmales teritoriju un efektīvāku glābšanas darbu organizēšanu, vienlaikus stiprinot Rīgas ilgtermiņa rūpes par drošību un piekrastes attīstību. Mēs turpinām stiprināt policijas darbu un uzsākam projektēšanu Rīgas pašvaldības policijas Drošības uz ūdens un civilās aizsardzības pārvaldes centram, “

norāda Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks.

“Iepriekšējā glābšanas stacija “Vakarbuļļi” savu laiku bija nokalpojusi un vairs neatbilda tehniskajām prasībām, kas nepieciešamas pašvaldības policijas darba pienākumu pilnvērtīgai veikšanai. Tāpēc priecājamies par iespēju 2026. gada peldsezonu uzsākt jaunā un plašā glābšanas stacijā. Tās būtiskākā priekšrocība ir panorāmas skats no ēkas otrā stāva, kas ļauj efektīvi pārraudzīt peldvietas teritoriju un rūpēties par atpūtnieku drošību,”

norāda Jānis Skrims, Rīgas valstspilsētas pašvaldības policijas Glābšanas un sabiedriskās kārtības nodrošināšanas nodaļas priekšnieks.

Vakarbuļļu peldvietā šogad pabeigta divstāvu glābšanas dienesta stacijas būvniecība. Ēkas kopējā platība ir 116 kvadrātmetri. Glābšanas stacijas pirmais stāvs izmantojams glābšanas dienesta tehnikas vienību un glābšanas ekipējuma novietošanai. Ēkas otrajā stāvā ierīkota darba telpa ar plašu novērošanas terasi. Projektēšana sākta 2022. gadā, un to veica arhitektu birojs SIA “3D AD”. Būvniecības darbus veica pilnsabiedrība “PN3 Būve”. Stacijas būvniecību pabeidza 2026. gada sākumā, būve ir nodota ekspluatācijā.

Kopš peldsezonas sākuma – 15. maija – Vakarbuļļu peldvietas glābšanas stacijā jau strādā Rīgas pašvaldības policijas Drošības uz ūdens pārvaldes glābēji.

Zilā karoga pacelšana Vakarbuļļu pludmalē (28.05.26.)2

Zilais karogs šogad plīvos jau četrās Rīgas peldvietās – Vecāķos, Vakarbuļļos, Bābelītī un pirmo reizi arī Daugavgrīvā, kas apliecina šo peldvietu atbilstību starptautiskiem vides kvalitātes standartiem. To uzsvēra arī Zilā karoga nacionālais koordinators Jānis Ulme, nodēvējot Rīgu par Zilā karoga galvaspilsētu.

Zilā karoga iegūšanai peldvietām jāatbilst kopā 33 ūdens kvalitātes, pludmales servisa un apsaimniekošanas, drošības, vides informācijas un izglītības kritērijiem. Ieviešot Zilā karoga kritērijus, peldvietas tiek apsaimniekotas, ņemot vērā vides aizsardzības un ilgtspējīgas attīstības faktorus un pievēršot lielu uzmanību vides kvalitātes uzturēšanai un bioloģiskās daudzveidības aizsargāšanai, tādējādi garantējot drošu atpūtu tīrā vidē.

Rīgā kopā ir deviņas oficiālās peldvietas: Daugavgrīvā, Vakarbuļļos, Vecāķos, Rumbulā, Bābelītī, Ķīpsalā, Ķīšezerā, Lucavsalā, Lucavsalas līcī, Bolderājas karjerā. Ir arī 19 atpūtas vietu pie ūdens, bet pie tām nedežurē glābēji.

Vairāk par pašvaldības peldvietām – ŠEIT.

 

Zilais karogs šogad plīvos jau četrās Rīgas peldvietās; pirmo reizi – Daugavgrīvā

, , ,

Zilais karogs šogad plīvos jau četrās Rīgas peldvietās – Vecāķos, Vakarbuļļos, Bābelītī un pirmo reizi arī Daugavgrīvā, kas apliecina šo peldvietu atbilstību starptautiskiem vides kvalitātes standartiem. Karogi Rīgas pašvaldībai tika pasniegti svinīgā pasākumā pirmdien, 18. maijā, Latvijas Nacionālajā rakstniecības un mūzikas muzejā.

“Rīgā aktīvi turpinām atpūtas zonu un peldvietu labiekārtošanu un Zilā karoga piešķiršana jau ceturtajai peldvietai ir apliecinājums mūsu pašvaldības peldvietu kvalitātei. Turpināsim strādāt, lai paplašinātu un uzlabotu atpūtas zonu klāstu, kur droši atpūsties visiem iedzīvotājiem, īpaši ģimenēm ar bērniem. Pateicos Mājokļu un vides departamentam par ieguldīto darbu un novēlu, lai nākotnē Zilo karogu saņemtu arī pārējās peldvietas,”

uzsver Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētāja Elīna Treija.

“Apsveicot Zilā Karoga saņēmējus un pateicoties pašvaldībām un apsaimniekotājiem par ieguldīto darbu, priecājamies arī par Zilā karoga ģeogrāfijas paplašināšanos Latvijā, programmā ienākot arvien jaunām peldvietām un pašvaldībām. Tas apliecina, ka drošas atpūtas iespējām un vides kvalitātei ir būtiska loma pašvaldību darbā un ceram, ka tā tikai pieaugs,”

norāda Jānis Ulme, Zilā Karoga programmas nacionālais koordinators.

Vakarbuļļu pludmalē karogu šogad pacels jau 19. reizi, Vecāķu pludmalē – 9. reizi, bet pie Bābelīša – jau trešo gadu, kas norāda uz nemainīgi izcilu šo peldvietu kvalitāti. Zilā karoga iegūšanai peldvietām jāatbilst kopā 33 ūdens kvalitātes, pludmales servisa un apsaimniekošanas, drošības, vides informācijas un izglītības kritērijiem. Ieviešot Zilā karoga kritērijus, peldvietas tiek apsaimniekotas, ņemot vērā vides aizsardzības un ilgtspējīgas attīstības faktorus un pievēršot lielu uzmanību vides kvalitātes uzturēšanai un bioloģiskās daudzveidības aizsargāšanai, tādējādi garantējot drošu atpūtu tīrā vidē.

Rīgā kopā ir deviņas oficiālās peldvietas – Daugavgrīvā, Vakarbuļļos, Vecāķos, Rumbulā, Bābelītī, Ķīpsalā, Ķīšezerā, Lucavsalā, Lucavsalas līcī un Bolderājas karjerā. Tāpat ir arī 19 atpūtas vietu pie ūdens, bet pie tām nedežurē glābēji.

Vairāk par Rīgas pašvaldības pedvietām – šeit.

Rīgas peldvietās reizi mēnesī organizēs peldūdens kvalitātes monitoringu jeb peldūdens mikrobioloģisko testēšanu. Veselības inspekcija monitoringu veic oficiālajās peldvietās, bet Mājokļu un vides departaments aktīvām atpūtas zonām piegulošajās ūdenstilpēs. Iegūtie ūdens kvalitātes rezultāti tiek publicēti Veselības inspekcijas tīmekļvietnē. Atbalstot ziemas peldes cienītājus, pēc peldsezonas beigām, MVD ūdens monitoringu turpina veikt vairākās oficiālās peldvietās.

Visās oficiālās peldvietās ir atļauts peldēties, pašiem peldētājiem ievērojot piesardzību un drošību uz ūdens, jo Rīgas pašvaldības policijas glābēji uz vietas glābšanas darbus organizē tikai oficiālajā peldsezonā, no 15. maija līdz 15. septembrim, pēc sezonas beigām dežūras notiek tikai Vecāķos.

Daugavas peldvietas “Lucavsalas līcis” un “Ķīpsala” saņēmušas izcilu ilglaicīgās kvalitātes novērtējumu pēc ES direktīvas kritērijiem.

 

“Rīgas meži” un Dabas aizsardzības pārvalde aicina: ko ienes mežā, to iznes no meža!

SIA “Rīgas meži” pakāpeniski ievieš atbildīgāku pieeju mežu apsaimniekošanā, samazinot atkritumu urnu skaitu meža teritorijās un aicinot iedzīvotājus ievērot vienkāršu principu: ko ienes mežā, to iznes no meža.

Lai novērstu kaitējumu meža ekosistēmai un nodrošinātu apmeklētājiem tīru un patīkamu vidi, Biķernieku un Šmerļa mežā tiks noņemtas publiskās atkritumu urnas. Diemžēl meža apmeklētāji tajās regulāri atstāja ne tikai pastaigu laikā radušos sīkos atkritumus, bet arī sadzīves atkritumu maisus no mājsaimniecībām..

“Šādā situācijā urna vairs nekalpo tīrības uzturēšanai. Tā faktiski pārvēršas par nelegālu sadzīves atkritumu izmešanas vietu. Mūsu rūpes par mežu liek mainīt pieeju – vairāk uzraudzības, līdzatbildības un skaidrs princips, ka mežs nav atkritumu savākšanas punkts,”

uzsver “Rīgas mežu” Mežsaimniecības daļas vadītājs Modris Martinovs.

Līdzīga pieeja tiek īstenota arī citās dabas teritorijās Latvijā un Eiropā, jo pieredze rāda, ka atkritumu urnas mežā ne vienmēr samazina piesārņojumu. Atsevišķās vietās tās kļūst par nelegālām sadzīves atkritumu izmešanas vietām.

Pirms astoņiem gadiem Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) kopā ar Pasaules Dabas Fondu aizsāka kampaņu “Dabā ejot, ko atnesi, to aiznes!”, aicinot ikvienu izvērtēt savus ieradumus, dodoties dabā.

“Toreiz tā bija drosmīga diskusija par atkritumu urnu noņemšanu dabas takās, bet šodien tā ir kļuvusi par visas Latvijas kopīgo dabas aizsardzības filozofiju,” norāda DAP Komunikācijas un dabas izglītības departamenta direktore Elīna Ezeriņa. “Sabiedrība kļūst apzinīgāka, tomēr jautājums joprojām ir aktuāls. Arī Biķernieku mežs nav pilsētas parks – atkritumu urnas dabas taku malās nerisina problēmu, bet rada jaunus riskus: tās piesaista savvaļas dzīvniekus, tajā skaitā arī grauzējus, un putnus, kas veicina atkritumu izvazāšanu pa visu mežu.”

DAP aicina atcerēties: tukšs iepakojums sver mazāk nekā pilns, tāpēc aiznest to līdz mājām vai tuvākajai atkritumu tvertnei ārpus meža ir vienkāršākais veids, kā rūpēties par tīru vidi.

Mežs nav parks

“Rīgas meži” atgādina, ka mežs pēc būtības atšķiras no pilsētas parka. Mežā infrastruktūrai jābūt samērīgai ar dabas teritorijas raksturu, savukārt apmeklētājiem jāuzņemas atbildība par cieņpilnu uzvedību mežā un līdzi paņemto sadzīves lietu izmantošanu, saudzējot dabas vērtības.

Tas nozīmē – ja cilvēks dodas uz mežu ar kafiju, uzkodām, piknika pārtiku vai citu iepakojumu, arī radušies atkritumi jāpaņem līdzi, ejot prom. Šis princips ir īpaši svarīgs pavasara un vasaras sezonā, kad mežos pieaug apmeklētāju skaits.

Vairāk uzraudzības un līdzatbildības

Urnu noņemšana nenozīmē, ka teritorijas paliks bez uzraudzības. “Rīgas meži” arī turpmāk regulāri apsekos Biķernieku, Šmerļa un citus Rīgas pilsētas mežus. Teritorijās darbojas video novērošana, kameru izvietojumu var mainīt, un pārkāpumu gadījumos informācija tiek nodota pašvaldības policijai.

“Rīgas mežu” mērķis ir saglabāt Rīgas pilsētas mežus tīrus, drošus un pieejamus iedzīvotājiem. Lai to panāktu, nepieciešama gan apsaimniekotāja rīcība, gan sabiedrības līdzdalība.

Dodoties dabā, “Rīgas meži” aicina apmeklējumu plānot atbildīgi – ņemt līdzi atkārtoti izmantojamu ūdens pudeli, termosu vai traukus, bet iepakojumus un citus atkritumus paņemt sev līdzi un izmest tiem paredzētā vietā ārpus meža teritorijas.

Ko ienesam mežā, to iznesam no meža!

Par SIA “Rīgas meži”

“Rīgas meži” ir 2008. gadā dibināts pašvaldības uzņēmums. Tas rūpējas par apm. 63 tūkst. ha mežiem, 453 ha Rīgas parkiem un apstādījumiem, kā arī par 367 ha kultūras un atpūtas parku “Mežaparks” un par šo teritoriju ilgtspējīgu attīstību, bioloģisko daudzveidību un pieejamību sabiedrībai.

Uzņēmumā ir Juglas, Katrīnas, Rīgas un Tīreļu mežniecības, kā arī kokaudzētava “Norupe”. Uzņēmumam ir vides izglītības centrs un programma “EkVidO” jeb “EKOLOĢIJA. VIDE. GAISS”.

Uzņēmuma objekti un teritorijas atrodas Rīgas un Jūrmalas pilsētu, kā arī Ādažu, Ķekavas, Limbažu, Mārupes, Ogres, Olaines, Ropažu, Salaspils un Siguldas novadu teritorijās.

“Rīgas meži” ievēro labas korporatīvās pārvaldības principus. Uzņēmums ieguvis starptautiskus sertifikātus, kas apliecina videi draudzīgu, ekonomiski pamatotu, sociāli atbildīgu un ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu.

 

Bolderājas karjers ieguvis oficiālās peldvietas statusu

Otrdien, 12. maijā, Bolderājas karjera peldvieta pievienota oficiālo peldvietu sarakstam, tādējādi Rīgā jaunajā peldsezonā būs jau deviņas oficiālas peldvietas.

“Rīgā aktīvi turpinām atpūtas zonu un peldvietu labiekārtošanu. Pērn paveicām nozīmīgus darbus Bolderājas karjerā, pielāgojot peldvietu vairākiem oficiālo peldvietu kritērijiem, un tagad mums ir jau deviņas oficiālās peldvietas. Turpināsim aktīvi strādāt, lai paplašinātu atpūtas zonu klāstu, kur droši atpūsties visiem iedzīvotājiem, īpaši ģimenēm ar bērniem,”

uzsver Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks.

Oficiālās peldvietas statuss nozīmē, ka tā atbilst noteiktām valsts prasībām un tiek regulāri uzraudzīta – tiek veiktas regulāras ūdens kvalitātes pārbaudes no Veselības inspekcija puses, ir obligātas drošības prasības (bojas, norobežotas zonas, pārbaudīta gultne utt.), tiek nodrošināti glābēji un attiecīga infrastruktūra, ir labiekārtojums – pārģērbšanās kabīnes, atkritumu konteineri, pārvietojamie sanitārie mezgli, pludmales volejbola laukums, bērnu rotaļu laukums, autostāvlaukums, kā arī notiek regulāra uzkopšana.

Lai Bolderājas karjers varētu pretendēt uz oficiālās peldvietas statusu, Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departaments pērnā gada nogalē pabeidza iedzīvotāju iecienītās atpūtas zonas labiekārtošanu, kur sakārtoja gan sauszemes, gan zemūdens daļu aptuveni 1800 kvadrātmetru platībā, padarot šo vietu drošāku. Vairāk par paveiktiem darbiem – šeit.

Bez Bolderājas karjera Mājokļu un vides departamenta pārziņā ir vēl astoņas oficiālās peldvietas.

 

Rīgas peldvietās ir laba ūdens kvalitāte

, , , , ,

Pamatojoties uz pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta „BIOR” ņemto peldūdens paraugu analīžu rezultātiem pirms kārtējās peldsezonas sākuma, galvaspilsētas astoņās oficiālajās peldvietās “Vakarbuļli”, “Daugavgrīva”, “Vecāķi”, “Bābelītis”, “Lucavsala”, “Lucavsalas līcis”, “Rumbula” un “Ķīpsala”, kā arī Bolderājas karjerā ūdens kvalitāte atbilst higiēnas prasībām un minētajās peldvietās ir atļauts peldēties.

Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departaments maija sākumā organizēja peldūdens kvalitātes monitoringu arī 20 iedzīvotāju iecienītās peldēšanās vietās Rīgā, no kurām gandrīz visās analīžu rezultāti bija labi. Nedaudz sliktāki peldūdens kvalitātes rādītāji bija iedzīvotāju iecienītā peldēšanās vietā Gaiļezerā pie Hipokrātu ielas pretī Sedas iela, kur pagaidām peldēšanās nav ieteicama.

Ņemot vērā pieaugošo interesi par ziemas peldēšanos, Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departaments jau vairākus gadus arī no rudens līdz pavasarim nodrošina peldūdens paraugu ņemšanu vairākās peldvietās un to veic reizi mēnesī. Tāpat šajās peldvietās joprojām pieejamas pārģērbšanās kabīnes, pārvietojamie sanitārie mezgli un pludmales soli. Oficiālā peldsezona sāksies 15. maijā un patlaban turpinās pludmaļu labiekārtošana.

Visās oficiālās peldvietās ir atļauts peldēties, pašiem peldētājiem ievērojot piesardzību un drošību uz ūdens, jo Rīgas pašvaldības policijas glābēji uz vietas glābšanas darbus organizē tikai oficiālajā peldsezonā, no 15. maija līdz 15. septembrim, pēc sezonas beigām dežūras notiek tikai Vecāķos.

Daugavas peldvietas “Lucavsalas līcis” un “Ķīpsala” saņēmušas izcilu ilglaicīgās kvalitātes novērtējumu pēc ES direktīvas kritērijiem.

Pērn Zilais karogs plīvoja trīs peldvietās – Vecāķos, Vakarbuļļos un Bābelītī.

Rīgas pašvaldība pērnā gada nogalē pabeidza iedzīvotāju iecienītās atpūtas zonas labiekārtošanu pie Bolderājas karjera, kur sakārtota gan sauszemes, gan zemūdens daļa. Ņemot vērā paveiktos darbus, šī atpūtas zona pretendē uz oficiālās peldvietas statusu. Tuvojoties oficiālajai peldsezonai, departaments turpina sakopt pludmales un veikt nepieciešamos uzlabojumus.

Plašāka informācija par Rīgas peldvietām pieejama:

Pašvaldības mājaslapā – šeit.
Mājokļu un vides departamenta mājaslapā – šeit.

 

Zaļināšanas plāns prezentēts konferencē par pilsētvides noturību pret nokrišņiem un plūdiem

2026. gada 23. aprīlī Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC) sadarbībā ar starptautiskā projekta ECCO* partneriem rīkoja konferenci “Intensīvi nokrišņi un pilsētvides noturība. Dati, modeļi un praktiskie risinājumi drošai pilsētvidei”, pulcējot vietējos un ārvalstu ekspertus, lai meklētu datos balstītus risinājumus drošākai pilsētvides attīstībai mainīgos klimata apstākļos. Konferencē projekta LIFE-LATEST adapt pārstāve, Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Nozaru politikas plānošanas nodaļas galvenā projektu vadītāja Liene Griķe iepazīstināja ar “Rīgas pilsētvides zaļināšanas plānu”, ko tuvākajos mēnešos plānots nodot sabiedriskajai apspriešanai un apstiprināt 2026. gada augustā.

Plašākā konferences kontekstā LVĢMC eksperti prezentēja aktuālās tendences nokrišņu monitoringā un plūdu modelēšanā Latvijā, savukārt eksperti no Norvēģijas un Dānijas dalījās pieredzē par kombinēto laikapstākļu modelēšanas metodēm. Konferencē tika aplūkota gan vietējā, gan starptautiskā labā prakse, kā arī nākotnes pieejas ekstremālu laikapstākļu, īpaši intensīvu lietusgāžu, radīto risku pārvaldībā.

“Rīgas pilsētvides zaļināšanas plāns” ir konkrēts politikas plānošanas dokuments piecu gadu periodam, kas paredz praktisku rīcību pašvaldības teritorijās. Tā galvenais mērķis ir stiprināt Rīgas klimatnoturību un vienlaikus uzlabot publisko ārtelpu kvalitāti. Lai to sasniegtu, plānā paredzēta virkne savstarpēji saistītu pasākumu – zaļās infrastruktūras paplašināšana, efektīvāka tās pārvaldība, klimata risku integrēšana teritoriju attīstības plānošanā, kā arī sabiedrības informēšana un iesaiste.

Liene Griķe savā prezentācijā akcentēja klimata pārmaiņu ietekmi uz Rīgu, uzsverot, ka pilsētā jau šobrīd novērojams vidējās gaisa temperatūras pieaugums, biežāki un intensīvāki nokrišņi, kā arī garāki un izteiktāki karstuma viļņi. Līdzteksu šīm tendencēm arvien biežāk iezīmējas arī ilgstoši sausuma periodi, kas vēl vairāk sarežģī pilsētvides pārvaldību un prasa kompleksus risinājumus. Kā viens no nozīmīgākajiem riskiem “Rīgas pilsētvides zaļināšanas plānā” tika izcelts karstums pilsētvidē. Blīva apbūve, asfaltētas un betonētas virsmas veicina karstumsalu efektu, kā rezultātā temperatūra pilsētā var būt par 5 līdz 10 grādiem augstāka nekā apkārtējās teritorijās. Šis efekts saglabājas arī nakts stundās, kad uzkrātais siltums tiek izstarots atpakaļ vidē, traucējot pilsētas iedzīvotājiem pilnvērtīgi atpūsties un atjaunoties. Tas ietekmē ne tikai iedzīvotāju komfortu, bet arī veselību, jo karstums Eiropā ir viens no galvenajiem ar klimata pārmaiņām saistīto nāves gadījumu cēloņiem.

Ne mazāk nozīmīgs klimata pārmaiņu izraisīts izaicinājums ir plūdu risks. Intensīvu nokrišņu laikā lietus ūdens pilsētā nespēj pietiekami ātri infiltrēties gruntī, jo to ierobežo blīvā apbūve un necaurlaidīgās virsmas. Rezultātā tiek appludināta infrastruktūra, traucēta satiksme un radīti zaudējumi gan pašvaldībai, gan iedzīvotājiem. Īpaši sarežģīta situācija veidojas Rīgas vēsturiskajā centrā, kur lietus ūdens un sadzīves notekūdeņi tiek novadīti vienotā kanalizācijas sistēmā, kas izbūvēta pirms aptuveni simts gadiem un intensīvu lietusgāžu laikā nespēj uzņemt visu ūdens apjomu. Tas rada papildu riskus gan videi, gan pilsētas saimnieciskajai darbībai.

Trešais būtiskais aspekts ir bioloģiskā daudzveidība. Klimata pārmaiņu ietekmē izplatās invazīvās sugas, savukārt esošā zaļā infrastruktūra kļūst mazāk noturīga. Tas nozīmē, ka samazinās arī dabas spēja nodrošināt ekosistēmu pakalpojumus, piemēram, gaisa attīrīšanu, mikroklimata regulāciju un ūdens uzkrāšanu.

Atbildot uz šiem izaicinājumiem, zaļināšanas plāns paredz plašāku dabā balstītu risinājumu ieviešanu. Tie ietver apstādījumu, koku, ūdens elementu un citu dabas struktūru integrēšanu pilsētvidē, kā arī inovatīvus risinājumus, piemēram, zaļos jumtus un sienas. Šāda pieeja tiek uzskatīta par vienu no izmaksu ziņā efektīvākajiem un ilgtspējīgākajiem veidiem, kā vienlaikus risināt vairākas problēmas – samazināt karstumu, mazināt plūdu riskus un uzlabot dzīves kvalitāti pilsētā. Papildus tam dabā balstītie risinājumi uzlabo gaisa kvalitāti, samazina troksni un pozitīvi ietekmē iedzīvotāju fizisko un mentālo veselību. Balstoties uz nokrišņu un karstumsalu datiem, identificētas 186 problēmteritorijas, kurās klimata riski ir visizteiktākie. Ņemot vērā ierobežotos resursus, teritorijas ir prioritizētas pēc iedzīvotāju un darbavietu blīvuma, kā arī zaļās infrastruktūras pieejamības, par prioritāti nosakot Rīgas vēsturisko centru. Kopumā plānā iezīmētas vairāk nekā 30 konkrētas rīcības, kas aptver gan infrastruktūras attīstību, gan pārvaldības uzlabojumus.

Ar konferences ierakstu iespējams iepazīties YouTube platformā, LETA kanālā, kā arī šeit:

* “Enhancing resilience in a Changing Climate through comprehensive urban flood design”

Informācija atspoguļo tikai autoru nostāju un viedokli, un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūras (CINEA) nostāju un viedokli. Ne Eiropas Savienība, ne finansējuma piešķīrējs nav atbildīgi par pausto saturu.

 

Edgars Bergholcs: Rīgas zemo emisiju zonas projekta rezultāti nav izmantojami

Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Edgars Bergholcs informē, ka zemo emisiju zonas ieviešanas projekts Rīgā tiks papildus izvērtēts, jo piedāvātie scenāriji paredzēti galvenokārt pilsētas budžeta palielināšanai, nevis automašīnu skaita samazināšanai pilsētā un gaisa kvalitātes uzlabošanai.

Kā norāda E. Bergholcs, Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta un SIA “Ernst & Young Baltic” zemo emisiju zonas izstrādātie alternatīvie scenāriji Rīgas gadījumā faktiski nozīmētu iebraukšanas maksas ieviešanu, nevis mērķtiecīgus risinājumus gaisa kvalitātes uzlabošanai.

“Iepazīstoties ar zemo emisiju zonas projekta ieviešanas scenārijiem, ir skaidri redzams, ka nav veikti pietiekami precīzi aprēķini. Uzskatu, ka šis ir kārtējais pašvaldības projekts, kura īstenošanā, iespējams, ir izšķērdēti līdzekļi. Līdz šim jau izlietoti 253 616 eiro un rīcības plāna izstrādei rezervēti vēl vairāk nekā 155 tūkstoši eiro, taču vienlaikus nav izvērtēta šādu satiksmes ierobežojumu finansiālā ietekme uz visām iesaistītajām pusēm, nav identificēti finansējuma avoti, nav izstrādāts ieņēmumu izlietojuma plāns, kā arī nav analizēta citu pašvaldības projektu ietekme uz satiksmes intensitāti pilsētā,”

uzsver E. Bergholcs.

“Sabiedrībai šis projekts tiek pasniegts kā veiksmīgs risinājums, lai uzlabotu gaisa kvalitāti, taču tā ieguvumi tiek pārspīlēti, jo daudzviet pasaulē šādas zonas nav devušas cerētos rezultātus. Starptautiskā pieredze rāda, ka sastrēgumu maksas primāri samazina satiksmes intensitāti, savukārt gaisa kvalitātes uzlabojumi ir sekundārs efekts. Turklāt citās pilsētās ieņēmumi tiek novirzīti konkrētiem pilsētas attīstības mērķiem, piemēram, sabiedriskajam transportam vai ceļu infrastruktūras izbūvei, kas piedāvā alternatīvu privātajām automašīnām, taču Rīgai šāda plāna nav,”

skaidro E. Bergholcs.

Runājot par alternatīvām, E. Bergholcs akcentē, ka sastrēgumu mazināšana Rīgā ir ne vien pilsētas, bet arī valsts līmeņa jautājums un tas jārisina abām pusēm:

“Attīstot Rīgas apvedceļu, tranzīta satiksme un sastrēgumi centrā būtiski samazinātos, kas arī ir galvenais mērķis. Tāpēc vēlos izvērtēt alternatīvus risinājumus tranzīta plūsmas mazināšanai, ko varētu dot tādi projekti kā apvedceļa izbūve un Ziemeļu šķērsojums, nevis ieviest jaunus maksājumus un papildu slogu autovadītājiem un rīdziniekiem,“

norāda E. Bergholcs.