Arhīvs birkai: Vide

Rīgas vēsturiskais centrs kļūs zaļāks un klimatam draudzīgāks

Rīgas pašvaldība noslēgusi līgumu par publiskās ārtelpas pilnveidošanu Eiropas Savienības līdzfinansētā projekta “Zaļās infrastruktūras attīstība un ieviešana Rīgas vēsturiskajā centrā” īstenošanai. Projekta laikā vairākās Rīgas centra ielās tiks izveidoti zaļie koridori, kas palīdzēs uzlabot pilsētas mikroklimatu.

Projekts tiks īstenots, ievērojot izvēlēto risinājumu atbilstību “Jaunā Eiropas Bauhaus” principiem, kā arī Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības likumam un Ministru kabineta noteikumiem Nr. 127 “Rīgas vēsturiskā centra saglabāšanas un aizsardzības noteikumi”.

Projektā paredzēts uzlabot esošos un veidot jaunus ielu apstādījumus, izmantot daudzveidīgu augu sortimentu – pļavveida stādījumus, ziemcietes, graudzāles un krūmus, kas palīdz uzlabot gaisa kvalitāti un mazināt temperatūru ielās kā arī veicina bioloģisko daudzveidību pilsētā.

Tāpat plānots uzlabot lietus ūdens infiltrāciju un lietus ūdens akumulāciju augsnē, veidojot ilgtspējīgus lietusūdens apsaimniekošanas risinājumus ietvju apdobēs, tai skaitā ilgtspējīgus apstādījumu apūdeņošanas risinājumus, un lietusdārzus lielākajās zaļajās teritorijās ārpus apdobēm.

Projektā paredzēts arī identificēt vietas, kur atbilstoši Aizsargjoslu likuma prasībām un izstrādātajiem apstādījumu risinājumiem būtu iespējama jaunu koku stādīšana.

Pirms projekta realizācijas tiks veikta teritoriju izpēte un analīze:

  • topogrāfiskā uzmērīšana;
  • hidroloģiskā izpēte, izvērtējot esošās ūdens plūsmas un lietus ūdens novades sistēmas, gruntsūdens līmeni, kā arī nokrišņu apjomu un intensitāti;
  • mikroklimata analīze, izvērtējot izsauļojumu, temperatūras svārstības un augsnes mitruma līmeni;
  • ielu labiekārtojuma analīze, tostarp terašu izvietojumu un esošo elementu inventarizāciju; kokaugu dendroloģiskā izpēte un inventarizācija;
  • gājēju un citu lietotāju plūsmu analīze.

Šī izpēte palīdzēs katrai projekta teritorijai izvēlēties piemērotākos un ilgtspējīgākos risinājumus.

Projektu plānots realizēt šādās teritorijās:

 Ausekļa ielā (0,45 km);

Elizabetes ielā posmā no Eksporta ielas līdz Krišjāņa Barona ielai (1,7 km);

Krišjāņa Valdemāra ielā posmā no Raiņa bulvāra līdz Šarlotes ielai (1,8 km);

Krišjāņa Valdemāra un Aristida Briāna ielu krustojuma skvērā (0,09 ha);

Rīgas Franču licejam piegulošajā zaļajā zonā Krišjāņa Valdemāra ielā 48 (0,03 ha).

Projekta īstenošanas laikā tiks analizēts arī autostāvvietu izvietojums un nepieciešamās satiksmes organizācijas izmaiņas. Izvērtējot esošo stāvvietu izvietojumu uz ietvēm, tiks meklēti risinājumi to optimizācijai, iespēju robežās paredzot autostāvvietas tikai brauktuves zonā un uzlabojot ielas telpas sadalījumu.

Projekta laikā izveidotā zaļā infrastruktūra palīdzēs mazināt pilsētas karstuma salu efektu, atslogos lietus ūdens kanalizācijas sistēmu intensīvu nokrišņu laikā, kā arī uzlabos pilsētas centra gājēju infrastruktūras drošību un kvalitāti.

Ar projekta īstenošanu saistītās izmaksas plānotas līdz 3 523 959 eiro, no kuriem Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējums ir līdz 2 995 365 eiro, savukārt Rīgas pašvaldības līdzfinansējums – līdz 528 594 eiro.

Par projekta realizāciju būs atbildīgs Rīgas pašvaldības Ārtelpas un mobilitātes departaments sadarbībā ar citām pašvaldības iestādēm.

Darbus plāno veikt 12 mēnešu laikā. Darbu veicējs SIA “BC Projekts”.

 

 

Aicina izteikt viedokli par Rīgas Pilsētvides zaļināšanas plānu

Rīgas pašvaldība aicina iedzīvotājus, nevalstiskās organizācijas, uzņēmējus un citus interesentus piedalīties Rīgas Pilsētvides zaļināšanas plāna 2027. – 2031. gadam 1. redakcijas sabiedriskajā apspriešanā, un līdz 31. jūlijam tīmekļvietnē www.riga.lv izteikt savu viedokli vai priekšlikumus.

Rīgas Pilsētvides zaļināšanas plāns ir politikas plānošanas dokuments, kas izstrādāts, lai veicinātu sistemātisku zaļās infrastruktūras attīstību visā pilsētas teritorijā, kā arī koordinētu pašvaldības iestāžu rīcību, lai to attīstītu un pārvaldītu.

Plāna mērķis ir veicināt Rīgas spēju pielāgoties klimata pārmaiņām, veidojot kvalitatīvu un ilgtspējīgi apsaimniekotu publisko ārtelpu un zaļo infrastruktūru, izmantojot dabā balstītus risinājumus. Plānā paredzēts risināt tādus būtiskus izaicinājumus kā lietusūdeņu radīto plūdu risks un pilsētas karstumsalas mazināšana, bioloģiskās daudzveidības saglabāšana un atjaunošana, kā arī zaļās infrastruktūras pieejamības uzlabošana iedzīvotājiem.

Plāna īstenošana nodrošinās lielāku dabas klātbūtni un tīru vidi pilsētā, kas rada labvēlīgus apstākļus veselīgam un aktīvam dzīvesveidam.

Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas vadītājs Edgars Bergholcs uzsver:

“Rīgas nākotne nav iedomājama bez zaļās infrastruktūras un pilsētvides zaļināšanas plāns ir stratēģiski nozīmīgs solis, lai to attīstītu pāromāti un ilgtspējīgi. Tomēr kvalitatīvu pilsētvidi mēs varam izveidot tikai sadarbojoties, tāpēc aicinu rīdziniekus, uzņēmējus un nevalstiskās organizācijas būt aktīviem, piedalīties sabiedriskajā apspriešanā un līdzdarboties plāna pilnveidošanā.”

Lai iepazīstinātu ar Rīgas pilsētvides zaļināšanas plāna 2027.–2031. gadam 1. redakciju, Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments 16. jūlijā plkst. 16.00 rīkos publisko apspriedi, kas norisināsies klātienē Rīgas domes Sēžu zālē.

Apspriede tiks pārraidīta Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta tīmekļvietnē www.rdpad.lv , kā arī pašvaldības Facebook kontā “Rīga attīstās”  un YouTube kontā @riga1201.

Lai nodrošinātu piekļuvi apspriedes norises vietai Rātsnamā, aicinām iepriekš reģistrēties, aizpildot reģistrācijas formu – šeit.

Plāna izstrādes laikā identificēti ar klimata pārmaiņām saistītie riski, kā arī, izvērtējot zaļās infrastruktūras pieejamību, noteiktas un prioritizētas problēmvietas. Vienlaikus konstatēti arī zaļās infrastruktūras pārvaldības izaicinājumi, ko ietekmē institucionālā sadrumstalotība, nepietiekami resursi un ierobežota sabiedrības iesaiste. Plānā paredzēti 28 pasākumi, kas palīdzēs risināt identificētās problēmas un veicinās zaļās infrastruktūras attīstību.

Plānu izstrādāja Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments sadarbībā ar citām pašvaldības iestādēm, ārējiem ekspertiem un sadarbības partneriem. Plāna izstrādes procesā notikušas konsultācijas ar dažādu sabiedrības grupu pārstāvjiem.

Tāpat iedzīvotāji aicināti iesniegt rakstiskus priekšlikumus elektroniski, nosūtot tos uz Pilsētas attīstības departamenta e-pasta adresi pad@riga.lv vai nosūtot pa pastu uz adresi Dzirnavu ielā 140, Rīgā, LV-1050.

Plašāka informācija, kā arī Rīgas pilsētvides zaļināšanas plāna 2027.–2031. gadam 1. redakcija ir pieejama Rīgas pašvaldības tīmekļvietnē riga.lv – ŠEIT.

Pilsētas zaļināšanas plāna izstrāde kā uzdevums noteikta gan pašvaldības politikas plānošanas dokumentos, gan starptautiskajos dokumentos, tostarp Eiropas pilsētu misijā “100 viedas un klimatneitrālas pilsētas” un Eiropas Savienības Biodaudzveidības stratēģijā 2030. gadam. Rīgas pilsētvides zaļināšanas plāns izstrādāts ar Eiropas Savienības programmas LIFE projekta “Dabā balstītu un viedo risinājumu portfeļa izstrāde un demonstrēšana pilsētu klimata noturības uzlabošanai Latvijā un Igaunijā” (LIFE LATESTadapt, PVM ID APS1100) līdzfinansējumu.

“Eco Baltia vide” klientiem Rīgā samazināsies maksa par atkritumu apsaimniekošanu

, , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , , ,

Vides resursu apsaimniekošanas uzņēmums “Eco Baltia vide” informē, ka no šā gada 17. jūlija uzņēmuma klientiem Rīgā, Vidzemes priekšpilsētā un Ziemeļu rajonā samazināsies maksa par atkritumu apsaimniekošanu. Izmaiņas saistītas ar pārstrādei izmantojamo bioloģisko atkritumu nodošanas tarifa samazinājumu Pierīgas atkritumu poligonā “Getliņi EKO”.

Tā kā Atkritumu apsaimniekošanas likums nosaka, ka bioloģiski noārdāmo atkritumu apsaimniekošanas maksa ir 60% no sadzīves atkritumu apsaimniekošanas maksas, izmaiņas ietekmēs abus pakalpojumus – zemāka maksa būs gan par bioloģiski noārdāmo atkritumu, gan nešķirotu sadzīves atkritumu apsaimniekošanu.

No šī gada 17. jūliju “Getliņi EKO” maksa par bioloģiski noārdāmo atkritumu noglabāšanu būs 67,50 eur/tonnā bez PVN (līdz šim – 91,00 EUR/tonnā).

Ņemot vērā augstāk minēto, izmaksas par atkritumu apsaimniekošanu Rīgā, Vidzemes priekšpilsētā un Ziemeļu rajonā no 2026. gada 17. jūlija būs:

Nešķiroto sadzīves atkritumu apsaimniekošana – 27,18 EUR/m3 bez PVN, kopā ar PVN 21% – 32,89EUR/m3 (iepriekš – 27,40 EUR m3 bez PVN jeb 33,15 EUR/m3 ar PVN). Izmaksas par privātmājās visbiežāk izmantotā 0,24 m3 konteinera izvešanas reizi būs 7,88 EUR ar PVN līdzšinējo 7,96 EUR vietā ar PVN.

Bioloģiski noārdāmo atkritumu apsaimniekošana – 16,31 EUR/m3 bez PVN jeb 19,74 EUR/m3 ar PVN (iepriekš– 16,44 EUR/m3 bez PVN jeb 19,89 EUR/m3 ar PVN). Izmaksas par privātmājās visbiežāk izmantotā 0,24 m3 konteinera izvešanas reizi būs 4,74 EUR (ar PVN 21%) līdzšinējo 4,77 EUR vietā.

Uzņēmums atgādina, ka samazināt izdevumus par nešķiroto atkritumu apsaimniekošanu var, tos šķirojot.

SIA “Eco Baltia vide” mērķtiecīgi turpina strādāt pie ikvienam klientam pieejamas šķirošanas infrastruktūras izveides, lai būtu iespējams dalīti no kopējiem atkritumiem nodot iepakojumu, stikla taru, tekstilizstrādājumus, elektrotehniku un citus atkritumu veidus, kuru apsaimniekošanu uzņēmums nodrošina bez maksas.

Plašāka informācija par SIA “Eco Baltia vide” šķirošanas iespējām pieejama ŠEIT.

Jautājumu gadījumā aicinām sazināties ar SIA “Eco Baltia vide” klientu apkalpošanas centru, zvanot pa tel. 8717 vai rakstot uz riga@ecobaltiavide.lv.
Plašāka informācija par uzņēmuma pakalpojumiem pieejama www.ecobaltiavide.lv, kā arī klientu pašapkalpošanās portālā mana.ecobaltiavide.lv.

 

Piedalies Kanādas zeltgalvītes ravēšanas talkās!

,

Rīgas valstspilsētas Pilsētas attīstības departaments projekta urbanLIFEcircles ietvaros aicina piedalīties ravēšanas talkās* Lucavsalas Kazas sēklī un Jaunciema dabas liegumā. Talku mērķis ir ierobežot invazīvās Kanādas zeltgalvītes Solidago canadensis izplatību projekta teritorijās.

RAVĒŠANAS TALKA – JAUNCIEMS III

 18. jūnijs

 15.00 (darbi līdz ~17.00)

– google maps . Stāvlaukumā – Mārkalnes iela 10B, Vidzemes priekšpilsēta. No tikšanās vietas dosimies pāri bijušajam dzelzceļa tiltam uz talkas teritoriju.

RAVĒŠANAS TALKA – LUCAVSALA, KAZAS SĒKLIS

26. jūnijs

 15.00 (darbi līdz ~ 17.00)

– google maps. Rīgas Airēšanas klubs, Lucavsalas iela 87, Zemgales priekšpilsēta, Rīga, LV-1004. No tikšanās vietas dosimies Kazas sēkļa teritorijā.

 

Uz vietas tiks nodrošināti:

  • darba cimdi
  • atkritumu maisi un instrumenti
  • dzeramais ūdens.

Aicinām vilkt laikapstākļiem atbilstošu apģērbu un slēgtus apavus.

Kontaktpersona pasākuma dienā: Kintija, tālr. 25937092

Piesakies talkai – ŠEIT.

Informējam, ka pasākuma laikā tiks veikta fotografēšana un filmēšana. Iegūtie materiāli var būt izmantoti publicitātei sociālajos tīklos un sabiedrības informēšanai. Fotogrāfijas tiek uzglabātas Rīgas domes “Flickr” kontā.

 

Rīdzinieki aicināti piedalīties Lucavsalas bioloģiskās daudzveidības demonstrācijas zonas dizaina koncepcijas prezentācijā

Trešdien, 3. jūnijā, plkst. 17.00 attālināti notiks Lucavsalas bioloģiskās daudzveidības demonstrācijas zonas dizaina koncepcijas prezentācija, kurā tiks prezentēti plānotie ainaviskie un labiekārtojuma risinājumi teritorijas ilgtspējīgai attīstībai un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai. 

Prezentācijas laikā iedzīvotāji tiks iepazīstināti ar plānotajiem risinājumiem Lucavsalas Kazas sēkļa bioloģiskās daudzveidības demonstrācijas zonas izveidei, kas top projekta “urbanLIFEcircles” (“Adaptīva sabiedrībā balstīta bioloģiskās daudzveidības pārvaldība pilsētu teritorijās, lai uzlabotu ekosistēmu savienojamību un veselību”) ietvaros. Projekta mērķis ir demonstrēt uz bioloģisko daudzveidību orientētu pieeju zaļo teritoriju apsaimniekošanā pilsētvidē. Lucavsalas Kazas sēklis atrodas Daugavas kreisajā krastā, netālu no Rīgas centra. Attīstot un atbilstoši apsaimniekojot Kazas sēkļa teritoriju, tā var sniegt būtisku ieguldījumu pilsētas zaļajā infrastruktūrā, uzlabojot pilsētvides kvalitāti un nodrošinot daudzveidīgu publisko ārtelpu iedzīvotājiem. Bioloģiski daudzveidīgas teritorijas izveide pilsētvidē ļautu iedzīvotājiem tuvāk iepazīt dabas procesus un izprast cilvēka un dabas mijiedarbību.

Dizaina attīstības koncepcijas ietvaros paredzēts

izstrādāt risinājumus piecām bioloģiskās daudzveidības demonstrācijas zonām – augļu dārzam, meža dārzam, dabiskai pļavai, kopienas dārzam un rekreācijas zonai.

Augļu dārza teritorija paredzēta ar augļu kokiem un krūmiem, kas veicina bioloģisko daudzveidību un sniedz iespēju sabiedrībai iesaistīties dārzkopībā.

Meža dārzā iecerēts pilnveidot meža fragmentu ar agromežsaimniecības elementiem, savukārt pļavas zonā plānots attīstīt dabiskām pļavām raksturīgu vidi apputeksnētājiem un citām sugām.

Kopienas dārzs būs publiski pieejama teritorija sabiedriskai dārzkopībai, izglītībai un iedzīvotāju līdzdalībai, bet rekreācijas zona paredzēta atpūtai un dažādām sabiedriskām aktivitātēm dabiskā vidē.

Tiešraide būs pieejama “Facebook” kontā “Rīga attīstās”.

Lai piedalītos tiešraidē un saņemtu piekļuves saiti uz sapulci savā e-pastā, interesenti aicināti iepriekš reģistrēties, aizpildot reģistrēšanās formu.

Informācija atspoguļo tikai autoru nostāju un viedokli, un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūras (CINEA) nostāju un viedokli. Ne Eiropas Savienība, ne finansējuma piešķīrējs nav atbildīgi par pausto saturu.

Ar Lucavsalas bioloģiskās daudzveidības demonstrācijas zonas dizaina koncepciju varēs iepazīties Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta mājaslapā rdpad.lv.

Rakstveidā priekšlikumus par Lucavsalas bioloģiskās daudzveidības demonstrācijas zonas attīstības ieceri varēs iesniegt no 3. jūnija līdz 17. jūnijam, sūtot tos uz e-pastu pad@riga.lv un e-pasta tēmas laukā norādot “Lucavsalas bioloģiskās daudzveidības demonstrācijas zona”.

 

Aicina piedalīties aptaujā par kopienas dārzu izveidi apkaimēs

Rīgas pašvaldības aicina rīdziniekus piedalīties aptaujā, lai noskaidrotu iedzīvotāju vēlmi un gatavību iesaistīties kopienas dārza, kopīga pagalma vai citas sabiedriskas iniciatīvas veidošanā savā apkaimē.

Starptautiska projekta IMPETUS ietvaros Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments izstrādā pieeju, lai atbalstītu iedzīvotāju iniciatīvas, kas paredz veidot brīvās pilsētvides par vietējai kopienai nozīmīgu vietu – kopienu dārziem, kopīga pagalma izveidošanai vai citām iedzīvotāju aktivitātēm.

Tā var būt pavisam neliela aktivitāte, piemēram, dažas garšaugu vai puķu dobes, vai arī kopīgs pagalms pasākumiem, bērnu un jauniešu laika pavadīšanas vieta, atpūtas stūrītis un vieta, kur sastapt kaimiņus un darboties līdzās.

Pašvaldība šobrīd izstrādā procesu un risinājumus, kā atbalstīt iedzīvotājus šādu kopienas dārzu izveidē, kā arī vēlas apzināt vietas, kur šādus kopienas dārzus iedzīvotāji vēlētos veidot.

Iedzīvotāji aicināti līdz 15. jūnijam aizpildīt aptauju – šeit, norādot vajadzības un interesi par iesaistīšanos kopienas dārza veidošanā.

Aptaujas rezultāti palīdzēs noteikt:

 potenciālās vietas pirmajiem atvērto durvju pasākumiem;

kāds juridiskais, praktiskais un informatīvais atbalsts iedzīvotājiem būtu nepieciešams;

kuri iedzīvotāji un kad vēlētos iesaistīties kopienas dārzu izveidē.

Aptauja ir anonīma. Aptaujas pamatdaļas aizpildīšana aizņem aptuveni 10 minūtes, savukārt papildjautājumi par vajadzībām un iespējām aizņems vēl aptuveni 5 minūtes.

Lai iniciatīva ilgtermiņā varētu sākt darbību un uzņemties saistības un atbildību par brīvas ārtelpas izmantošanu un uzturēšanu, tai jābūt oficiāli reģistrētai organizācijai. Latvijas un citu Eiropas valstu pieredze rāda, ka sākumā svarīgākais ir cilvēku interese un vēlme kopā darboties, bet nodibinājumu ir iespējams izveidot vēlāk, kad iniciatīva tam ir gatava.

Aptauja tiek īstenota Eiropas Savienības Interreg Europe programmas pilotprojekta IMPETUS ietvaros, kurā Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments kopā ar partneriem no citām Eiropas pilsētām attīsta politikas instrumentus īpašumu pagaidu izmantošanai pilsētvidē. Pašvaldības uzdevums šajā projektā ir sniegt atbalstu iedzīvotāju iniciatīvām orientēties procesā no piemērotas vietas apzināšanas līdz vienošanās noslēgšanai.

Vairāk informācijas par projektu var iegūt tīmekļvietnē interregeurope.eu/impetus vai sazināties ar projekta koordinatoru Jāzepu Bikši, e-pasts: jazeps.bikse@riga.lv.

 

Vakarbuļļu peldvietā atklāta jauna glābšanas stacija un pacelts Zilais karogs

Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks ceturtdien, 28. maijā, atklāja jauno Vakarbuļļu peldvietas glābšanas staciju. Šajā peldvietā jau 19. reizi tika pacelts Zilais karogs, kas apliecina peldvietas atbilstību starptautiskiem vides kvalitātes standartiem.

“Vakarbuļļu glābšanas stacijas ēka ir nozīmīgs ieguldījums gan pašvaldības policijas glābēju darba apstākļu uzlabošanā, gan iedzīvotāju un pilsētas viesu drošībā pie un arī uz ūdens. Jaunā glābšanas stacija nodrošina plašāku pārredzamību pār pludmales teritoriju un efektīvāku glābšanas darbu organizēšanu, vienlaikus stiprinot Rīgas ilgtermiņa rūpes par drošību un piekrastes attīstību. Mēs turpinām stiprināt policijas darbu un uzsākam projektēšanu Rīgas pašvaldības policijas Drošības uz ūdens un civilās aizsardzības pārvaldes centram, “

norāda Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks.

“Iepriekšējā glābšanas stacija “Vakarbuļļi” savu laiku bija nokalpojusi un vairs neatbilda tehniskajām prasībām, kas nepieciešamas pašvaldības policijas darba pienākumu pilnvērtīgai veikšanai. Tāpēc priecājamies par iespēju 2026. gada peldsezonu uzsākt jaunā un plašā glābšanas stacijā. Tās būtiskākā priekšrocība ir panorāmas skats no ēkas otrā stāva, kas ļauj efektīvi pārraudzīt peldvietas teritoriju un rūpēties par atpūtnieku drošību,”

norāda Jānis Skrims, Rīgas valstspilsētas pašvaldības policijas Glābšanas un sabiedriskās kārtības nodrošināšanas nodaļas priekšnieks.

Vakarbuļļu peldvietā šogad pabeigta divstāvu glābšanas dienesta stacijas būvniecība. Ēkas kopējā platība ir 116 kvadrātmetri. Glābšanas stacijas pirmais stāvs izmantojams glābšanas dienesta tehnikas vienību un glābšanas ekipējuma novietošanai. Ēkas otrajā stāvā ierīkota darba telpa ar plašu novērošanas terasi. Projektēšana sākta 2022. gadā, un to veica arhitektu birojs SIA “3D AD”. Būvniecības darbus veica pilnsabiedrība “PN3 Būve”. Stacijas būvniecību pabeidza 2026. gada sākumā, būve ir nodota ekspluatācijā.

Kopš peldsezonas sākuma – 15. maija – Vakarbuļļu peldvietas glābšanas stacijā jau strādā Rīgas pašvaldības policijas Drošības uz ūdens pārvaldes glābēji.

Zilā karoga pacelšana Vakarbuļļu pludmalē (28.05.26.)2

Zilais karogs šogad plīvos jau četrās Rīgas peldvietās – Vecāķos, Vakarbuļļos, Bābelītī un pirmo reizi arī Daugavgrīvā, kas apliecina šo peldvietu atbilstību starptautiskiem vides kvalitātes standartiem. To uzsvēra arī Zilā karoga nacionālais koordinators Jānis Ulme, nodēvējot Rīgu par Zilā karoga galvaspilsētu.

Zilā karoga iegūšanai peldvietām jāatbilst kopā 33 ūdens kvalitātes, pludmales servisa un apsaimniekošanas, drošības, vides informācijas un izglītības kritērijiem. Ieviešot Zilā karoga kritērijus, peldvietas tiek apsaimniekotas, ņemot vērā vides aizsardzības un ilgtspējīgas attīstības faktorus un pievēršot lielu uzmanību vides kvalitātes uzturēšanai un bioloģiskās daudzveidības aizsargāšanai, tādējādi garantējot drošu atpūtu tīrā vidē.

Rīgā kopā ir deviņas oficiālās peldvietas: Daugavgrīvā, Vakarbuļļos, Vecāķos, Rumbulā, Bābelītī, Ķīpsalā, Ķīšezerā, Lucavsalā, Lucavsalas līcī, Bolderājas karjerā. Ir arī 19 atpūtas vietu pie ūdens, bet pie tām nedežurē glābēji.

Vairāk par pašvaldības peldvietām – ŠEIT.

 

Zilais karogs šogad plīvos jau četrās Rīgas peldvietās; pirmo reizi – Daugavgrīvā

, , ,

Zilais karogs šogad plīvos jau četrās Rīgas peldvietās – Vecāķos, Vakarbuļļos, Bābelītī un pirmo reizi arī Daugavgrīvā, kas apliecina šo peldvietu atbilstību starptautiskiem vides kvalitātes standartiem. Karogi Rīgas pašvaldībai tika pasniegti svinīgā pasākumā pirmdien, 18. maijā, Latvijas Nacionālajā rakstniecības un mūzikas muzejā.

“Rīgā aktīvi turpinām atpūtas zonu un peldvietu labiekārtošanu un Zilā karoga piešķiršana jau ceturtajai peldvietai ir apliecinājums mūsu pašvaldības peldvietu kvalitātei. Turpināsim strādāt, lai paplašinātu un uzlabotu atpūtas zonu klāstu, kur droši atpūsties visiem iedzīvotājiem, īpaši ģimenēm ar bērniem. Pateicos Mājokļu un vides departamentam par ieguldīto darbu un novēlu, lai nākotnē Zilo karogu saņemtu arī pārējās peldvietas,”

uzsver Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētāja Elīna Treija.

“Apsveicot Zilā Karoga saņēmējus un pateicoties pašvaldībām un apsaimniekotājiem par ieguldīto darbu, priecājamies arī par Zilā karoga ģeogrāfijas paplašināšanos Latvijā, programmā ienākot arvien jaunām peldvietām un pašvaldībām. Tas apliecina, ka drošas atpūtas iespējām un vides kvalitātei ir būtiska loma pašvaldību darbā un ceram, ka tā tikai pieaugs,”

norāda Jānis Ulme, Zilā Karoga programmas nacionālais koordinators.

Vakarbuļļu pludmalē karogu šogad pacels jau 19. reizi, Vecāķu pludmalē – 9. reizi, bet pie Bābelīša – jau trešo gadu, kas norāda uz nemainīgi izcilu šo peldvietu kvalitāti. Zilā karoga iegūšanai peldvietām jāatbilst kopā 33 ūdens kvalitātes, pludmales servisa un apsaimniekošanas, drošības, vides informācijas un izglītības kritērijiem. Ieviešot Zilā karoga kritērijus, peldvietas tiek apsaimniekotas, ņemot vērā vides aizsardzības un ilgtspējīgas attīstības faktorus un pievēršot lielu uzmanību vides kvalitātes uzturēšanai un bioloģiskās daudzveidības aizsargāšanai, tādējādi garantējot drošu atpūtu tīrā vidē.

Rīgā kopā ir deviņas oficiālās peldvietas – Daugavgrīvā, Vakarbuļļos, Vecāķos, Rumbulā, Bābelītī, Ķīpsalā, Ķīšezerā, Lucavsalā, Lucavsalas līcī un Bolderājas karjerā. Tāpat ir arī 19 atpūtas vietu pie ūdens, bet pie tām nedežurē glābēji.

Vairāk par Rīgas pašvaldības pedvietām – šeit.

Rīgas peldvietās reizi mēnesī organizēs peldūdens kvalitātes monitoringu jeb peldūdens mikrobioloģisko testēšanu. Veselības inspekcija monitoringu veic oficiālajās peldvietās, bet Mājokļu un vides departaments aktīvām atpūtas zonām piegulošajās ūdenstilpēs. Iegūtie ūdens kvalitātes rezultāti tiek publicēti Veselības inspekcijas tīmekļvietnē. Atbalstot ziemas peldes cienītājus, pēc peldsezonas beigām, MVD ūdens monitoringu turpina veikt vairākās oficiālās peldvietās.

Visās oficiālās peldvietās ir atļauts peldēties, pašiem peldētājiem ievērojot piesardzību un drošību uz ūdens, jo Rīgas pašvaldības policijas glābēji uz vietas glābšanas darbus organizē tikai oficiālajā peldsezonā, no 15. maija līdz 15. septembrim, pēc sezonas beigām dežūras notiek tikai Vecāķos.

Daugavas peldvietas “Lucavsalas līcis” un “Ķīpsala” saņēmušas izcilu ilglaicīgās kvalitātes novērtējumu pēc ES direktīvas kritērijiem.

 

“Rīgas meži” un Dabas aizsardzības pārvalde aicina: ko ienes mežā, to iznes no meža!

SIA “Rīgas meži” pakāpeniski ievieš atbildīgāku pieeju mežu apsaimniekošanā, samazinot atkritumu urnu skaitu meža teritorijās un aicinot iedzīvotājus ievērot vienkāršu principu: ko ienes mežā, to iznes no meža.

Lai novērstu kaitējumu meža ekosistēmai un nodrošinātu apmeklētājiem tīru un patīkamu vidi, Biķernieku un Šmerļa mežā tiks noņemtas publiskās atkritumu urnas. Diemžēl meža apmeklētāji tajās regulāri atstāja ne tikai pastaigu laikā radušos sīkos atkritumus, bet arī sadzīves atkritumu maisus no mājsaimniecībām..

“Šādā situācijā urna vairs nekalpo tīrības uzturēšanai. Tā faktiski pārvēršas par nelegālu sadzīves atkritumu izmešanas vietu. Mūsu rūpes par mežu liek mainīt pieeju – vairāk uzraudzības, līdzatbildības un skaidrs princips, ka mežs nav atkritumu savākšanas punkts,”

uzsver “Rīgas mežu” Mežsaimniecības daļas vadītājs Modris Martinovs.

Līdzīga pieeja tiek īstenota arī citās dabas teritorijās Latvijā un Eiropā, jo pieredze rāda, ka atkritumu urnas mežā ne vienmēr samazina piesārņojumu. Atsevišķās vietās tās kļūst par nelegālām sadzīves atkritumu izmešanas vietām.

Pirms astoņiem gadiem Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) kopā ar Pasaules Dabas Fondu aizsāka kampaņu “Dabā ejot, ko atnesi, to aiznes!”, aicinot ikvienu izvērtēt savus ieradumus, dodoties dabā.

“Toreiz tā bija drosmīga diskusija par atkritumu urnu noņemšanu dabas takās, bet šodien tā ir kļuvusi par visas Latvijas kopīgo dabas aizsardzības filozofiju,” norāda DAP Komunikācijas un dabas izglītības departamenta direktore Elīna Ezeriņa. “Sabiedrība kļūst apzinīgāka, tomēr jautājums joprojām ir aktuāls. Arī Biķernieku mežs nav pilsētas parks – atkritumu urnas dabas taku malās nerisina problēmu, bet rada jaunus riskus: tās piesaista savvaļas dzīvniekus, tajā skaitā arī grauzējus, un putnus, kas veicina atkritumu izvazāšanu pa visu mežu.”

DAP aicina atcerēties: tukšs iepakojums sver mazāk nekā pilns, tāpēc aiznest to līdz mājām vai tuvākajai atkritumu tvertnei ārpus meža ir vienkāršākais veids, kā rūpēties par tīru vidi.

Mežs nav parks

“Rīgas meži” atgādina, ka mežs pēc būtības atšķiras no pilsētas parka. Mežā infrastruktūrai jābūt samērīgai ar dabas teritorijas raksturu, savukārt apmeklētājiem jāuzņemas atbildība par cieņpilnu uzvedību mežā un līdzi paņemto sadzīves lietu izmantošanu, saudzējot dabas vērtības.

Tas nozīmē – ja cilvēks dodas uz mežu ar kafiju, uzkodām, piknika pārtiku vai citu iepakojumu, arī radušies atkritumi jāpaņem līdzi, ejot prom. Šis princips ir īpaši svarīgs pavasara un vasaras sezonā, kad mežos pieaug apmeklētāju skaits.

Vairāk uzraudzības un līdzatbildības

Urnu noņemšana nenozīmē, ka teritorijas paliks bez uzraudzības. “Rīgas meži” arī turpmāk regulāri apsekos Biķernieku, Šmerļa un citus Rīgas pilsētas mežus. Teritorijās darbojas video novērošana, kameru izvietojumu var mainīt, un pārkāpumu gadījumos informācija tiek nodota pašvaldības policijai.

“Rīgas mežu” mērķis ir saglabāt Rīgas pilsētas mežus tīrus, drošus un pieejamus iedzīvotājiem. Lai to panāktu, nepieciešama gan apsaimniekotāja rīcība, gan sabiedrības līdzdalība.

Dodoties dabā, “Rīgas meži” aicina apmeklējumu plānot atbildīgi – ņemt līdzi atkārtoti izmantojamu ūdens pudeli, termosu vai traukus, bet iepakojumus un citus atkritumus paņemt sev līdzi un izmest tiem paredzētā vietā ārpus meža teritorijas.

Ko ienesam mežā, to iznesam no meža!

Par SIA “Rīgas meži”

“Rīgas meži” ir 2008. gadā dibināts pašvaldības uzņēmums. Tas rūpējas par apm. 63 tūkst. ha mežiem, 453 ha Rīgas parkiem un apstādījumiem, kā arī par 367 ha kultūras un atpūtas parku “Mežaparks” un par šo teritoriju ilgtspējīgu attīstību, bioloģisko daudzveidību un pieejamību sabiedrībai.

Uzņēmumā ir Juglas, Katrīnas, Rīgas un Tīreļu mežniecības, kā arī kokaudzētava “Norupe”. Uzņēmumam ir vides izglītības centrs un programma “EkVidO” jeb “EKOLOĢIJA. VIDE. GAISS”.

Uzņēmuma objekti un teritorijas atrodas Rīgas un Jūrmalas pilsētu, kā arī Ādažu, Ķekavas, Limbažu, Mārupes, Ogres, Olaines, Ropažu, Salaspils un Siguldas novadu teritorijās.

“Rīgas meži” ievēro labas korporatīvās pārvaldības principus. Uzņēmums ieguvis starptautiskus sertifikātus, kas apliecina videi draudzīgu, ekonomiski pamatotu, sociāli atbildīgu un ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu.

 

Bolderājas karjers ieguvis oficiālās peldvietas statusu

Otrdien, 12. maijā, Bolderājas karjera peldvieta pievienota oficiālo peldvietu sarakstam, tādējādi Rīgā jaunajā peldsezonā būs jau deviņas oficiālas peldvietas.

“Rīgā aktīvi turpinām atpūtas zonu un peldvietu labiekārtošanu. Pērn paveicām nozīmīgus darbus Bolderājas karjerā, pielāgojot peldvietu vairākiem oficiālo peldvietu kritērijiem, un tagad mums ir jau deviņas oficiālās peldvietas. Turpināsim aktīvi strādāt, lai paplašinātu atpūtas zonu klāstu, kur droši atpūsties visiem iedzīvotājiem, īpaši ģimenēm ar bērniem,”

uzsver Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks.

Oficiālās peldvietas statuss nozīmē, ka tā atbilst noteiktām valsts prasībām un tiek regulāri uzraudzīta – tiek veiktas regulāras ūdens kvalitātes pārbaudes no Veselības inspekcija puses, ir obligātas drošības prasības (bojas, norobežotas zonas, pārbaudīta gultne utt.), tiek nodrošināti glābēji un attiecīga infrastruktūra, ir labiekārtojums – pārģērbšanās kabīnes, atkritumu konteineri, pārvietojamie sanitārie mezgli, pludmales volejbola laukums, bērnu rotaļu laukums, autostāvlaukums, kā arī notiek regulāra uzkopšana.

Lai Bolderājas karjers varētu pretendēt uz oficiālās peldvietas statusu, Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departaments pērnā gada nogalē pabeidza iedzīvotāju iecienītās atpūtas zonas labiekārtošanu, kur sakārtoja gan sauszemes, gan zemūdens daļu aptuveni 1800 kvadrātmetru platībā, padarot šo vietu drošāku. Vairāk par paveiktiem darbiem – šeit.

Bez Bolderājas karjera Mājokļu un vides departamenta pārziņā ir vēl astoņas oficiālās peldvietas.