Arhīvs birkai: Vide

Rīgas pašvaldības kapsētās izvietotās videonovērošanas kameras ļauj noķert piemēslotājus

Lai mazinātu nelikumīgu atkritumu izmešanu Rīgas zaļajās teritorijās, galvaspilsētā pakāpeniski tiek paplašināta videonovērošanas kameru pārklājums, tostarp arī pašvaldības pārziņā esošajās kapsētās.

Rīgas pašvaldība aicina iedzīvotājus izmest atkritumus tikai tam paredzētās vietās un atgādina, ka nelikumīga atkritumu izbēršana var novest pie nepatīkamām sekām.

“Pēdējo gadu laikā diemžēl būtiski pieaudzis nelikumīgu atkritumu izmešanas gadījumu skaits, tostarp arī kapsētās, un šo atkritumu izvešana prasa ievērojamus nodokļu maksātāju līdzekļus. Tāpēc pakāpeniski paplašinām videonovērošanas tīklu, pievēršot uzmanību visām vietām, kur visbiežāk tiek nelikumīgi izmesti atkritumi. Aicinu iedzīvotājus izturēties atbildīgi pret apkārtējo vidi un neveidot nelegālas izgāztuves, jo tas var novest ne tikai pie administratīvā soda, bet atsevišķos gadījumos arī pie kriminālatbildības,”

uzsver Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētāja Elīna Treija.

Kameru izvietošana dod rezultātus, piemēram, Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departamenta pārziņā esošajā Sarkandaugavas kapsētā ar videonovērošanas kamerām aprīļa sākumā konstatēta nelikumīga atkritumu izmešana, par ko nekavējoties nodota informācija Rīgas pašvaldības policijai un sākts administratīvā pārkāpuma process.

Rīgas pašvaldības kapsētās ir izvietotas gan mobilās, gan stacionārās videonovērošanas kameras, kuras arī iekļautas Rīgas vienotajā videonovērošanas sistēmā.

Mājokļu un vides departamenta Kapsētu pārvalde plāno nākamajos gados uzstādīt papildu kameras, kā arī maksimāli efektīvi centīsies izmantot esošās kameras pārkāpumu konstatēšanai un preventīvai novēršanai.

Par gadījumiem, kad Rīgas mežos, parkos, kapsētās vai nomaļās vietās kāds izgāzis sadzīves atkritumus vai būvgružus, aicinām ziņot Rīgas pašvaldības policijai (RPP) pa tālruni 112 vai RPP mobilajā lietotnē.

Policija ierodas notikuma vietā, fiksē pārkāpumu un veic visas nepieciešamās darbības, lai identificētu pārkāpēju. Papildus tam, lai novērstu priekšstatu, ka minētajā vietā ir atkritumu izgāztuve, kā arī, lai tiktu nodrošināta piegružotās teritorijas sakopšana, informācija tiek nodota atbildīgajam teritorijas pārvaldniekam.

Lai novērstu šāda veida prettiesisku rīcību, RPP izmanto dažādus tiesiskus instrumentus. Viens no instrumentiem, ko ikdienā izmanto RPP, ir pārvietojamās videonovērošanas kameras, kuras izvieto noteiktā vietā, lai fiksētu pārkāpumu tā izdarīšanas brīdī.

Likums paredz, ka par atkritumu apsaimniekošanas noteikumu pārkāpšanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu atkritumu izmetējam – fiziskai personai no 70 līdz 1000 eiro un juridiskai personai no 250 līdz 2800 eiro.

Ja atkritumu izmešana kapsētās būs uzskatāma par kapu apgānīšanu vai īpašuma bojāšanu, var tikt piemērota ne tikai administratīvā, bet arī kriminālā atbildība.

 

Lielās talkas laikā iedzīvotāji bezmaksas varēs nodot savāktās koku un krūmu lapas

,

Rīgas pašvaldība arī šogad talkotājiem nodrošinās iespēju bezmaksas nodot savāktās koku un krūmu lapas laika posmā no 23. aprīļa līdz 29. aprīlim. Savāktās lapas varēs nodot divās Rīgas apkaimēs Daugavas labajā un kreisajā krastā.

Torņakalna apkaimē

 23., 26., 27., 28., 29.aprīlī no plkst. 9.00 līdz plkst. 17.00;

24.aprīlī no plkst. 9.00 līdz plkst. 18.00;

25.aprīlī no plkst. 10.00 līdz plkst. 19.00.

Lapu nodošanas punkta atrašanās kartē – Uzvaras bulvārī Nr.16A

 

Mežaparka apkaimē

23., 28.aprīlī no plkst. 8.00 līdz plkst. 14.00;

24., 27., 29. aprīlī no plkst. 14.00 līdz plkst. 19.00;

25.aprīlī no plkst. 10.00 līdz plkst. 19.00;

26.aprīlī no plkst. 9.00 līdz plkst. 17.00.

Lapu nodošanas punkta atrašanās kartē – pie Siguldas prospekta Nr.12 (asfaltēta autostāvvieta).

Nosacījumi lapu nodošanai:

  • Lapas nevarēs nodot maisos – tās nodošanas punktos būs jāizber izvietotajā konteinerī.
  • Lapu izbēršana konteinerī iedzīvotājiem jāveic saviem spēkiem.
  • Tukšos lapu maisus pēc lapu izbēršanas nedrīkstēs atstāt lapu pieņemšanas punktos.
  • Iedzīvotājiem jāievēro, ka lapas nedrīkstēs iepriekš atvest un atstāt, kā arī lapām nedrīkst būt citu atkritumu piemaisījumu.

Katrā no lapu nodošanas norises dienām piedalīsies Rīgas pašvaldības Ārtelpas un mobilitātes departamenta pārstāvis, koordinējot lapu nodošanu.

Neskaidrību gadījumā aicinām zvanīt Rīgas pašvaldības Ārtelpas un mobilitātes departamenta kontaktpersonai pa tālr. 29161027 (darba dienās, darba laikā vai lapu nodošanas noteiktajās dienās un laikos), vai rakstīt uz e-pastu: amd@riga.lv.

 

Rīdzinieki aicināti pieteikt talkošanas vietas – Lielā talka jau 25. aprīlī

Rīgas pašvaldība sadarbībā ar kustību “Lielā talka” jau 19. reizi aicina rīdziniekus sakopt savas apkārtnes teritorijas. Lielā talka 2026. gadā norisināsies 25. aprīlī, un iedzīvotāji aicināti savas izvēlētās talkošanas vietas Rīgā pieteikt kustības “Lielā talka” mājaslapā – ŠEIT, vai sazināties ar Rīgas pašvaldības Lielās talkas koordinatoriem līdz 21. aprīlim ieskaitot.

Ja, talkošanas vieta tiks pieteikta talkas.lv ar talkas atbildīgajiem sazināsies Rīgas pašvaldības Lielās talkas koordinators un saskaņos sakopjamās teritorijas atrašanās vietu, precizēs īpašuma piederību, prognozējamo atkritumu apjomu un veidu, kā arī noteiks vietu, kur īslaicīgi novietot savāktos atkritumus, lai atkritumu izvedējiem būtu iespējams ērti un ātri tos izvest.

Rīgas pašvaldība aicina talkotājus savāktos atkritumus ievietot izsniegtajos talkas maisos, jo Lielās talkas ietvaros paredzēta tikai talkas maisu izvešana!

 Talciniekiem jāņem vērā, ka Rīgas pašvaldība atkritumu izvešanu nodrošinās tikai no tām talkas vietām, kurās tiek sakoptas pašvaldības teritorijas.

Piesakot savu talkošanas vietu savlaicīgi un saņemot apstiprinājumu, būs iespējams noorganizēt savlaicīgu atkritumu izvešanu.

 Ja tiek sakopta privātīpašuma teritorija vai privātīpašumam piegulošā teritorija, par atkritumu izvešanas organizēšanu atbild teritorijas īpašnieks/valdītājs/apsaimniekotājs.

 Pēc 21. aprīļa jaunu talkošanas vietu pieteikt nevarēs, bet varēs pieteikties pie talkas atbildīgajiem jau apstiprinātajās talkošanas vietās.

 

Ja radušies jautājumi vai neskaidrības par Lielās talkas norisi Rīgā, lūgums zvanīt Rīgas pašvaldības Lielās talkas koordinatoriem atbilstoši administratīvajai teritorijai pa tālruņiem vai rakstīt uz e-pastu:

  • Rīgas Centra rajons un Latgales priekšpilsēta – Marianna Skudra, tālr. 28845105, e-pasts: Marianna.Skudra@riga.lv
  • Rīgas Centra rajons un Latgales priekšpilsēta – Ivita Zeibote, tālr. 22491371, e-pasts: Ivita.Zeibote@riga.lv
  • Rīgas Kurzemes rajons un Zemgales priekšpilsēta – Lilita Aleksāne, tālr. 29331154, e-pasts: Lilita.Aleksane@riga.lv
  • Rīgas Kurzemes rajons un Zemgales priekšpilsēta – Dana Nadoļska, tālr. 28326930, e-pasts: Dana.Nadolska@riga.lv
  • Rīgas Kurzemes rajons un Zemgales priekšpilsēta – Mārcis Akmeņlauks, tālr. 26240389, e-pasts: Marcis.Akmenlauks@riga.lv
  • Rīgas Ziemeļu rajona un Vidzemes priekšpilsēta – Arturs Rudovičs, tālr. 25488539, e-pasts: Arturs.Rudovics@riga.lv
  • Rīgas Ziemeļu rajons un Vidzemes priekšpilsēta – Vera Solovjova, tālr. 25437265, e-pasts: Vera.Solovjova@riga.lv
  • Rīgas Ziemeļu rajons un Vidzemes priekšpilsēta – Kaspars Apīnis, tālr. 29138411, e-pasts: Kaspars.Apinis@riga.lv

 Talkas maisus bez maksas būs iespējams saņemt 25.aprīlī apstiprinātajā talkošanas vietā pie talkas atbildīgā, vai Daugavpils ielā 31 (Rīgā) zvanot Rīgas pašvaldības Lielās talkas koordinatoriem atbilstoši teritoriālajam sadalījumam šādos laikos:

  7., 8., 9., 10., 13., 14., 15., 16., 17., 20., 21., 22., 23., 24.aprīlī – no plkst. 8.30 līdz plkst. 17.00.

  10., 17.aprīlī no plkst. 8.30 līdz plkst. 15.00.

Vairāk par talkošanas vietu pieteikšanu un padomi talkotājiem talkas.lv.

Tāpat, gatavojoties Lielai talkai 25. aprīlī, ikviens jau šobrīd var atzīmēt piesārņotas vietas īpašā kartē – ŠEIT.

“Lielā talka” ir nevalstiska kustība Latvijā, kas kopš 2008. gada ne tikai katru gadu organizē talkas visā valstī, bet īsteno arī dažādus projektus sabiedrības izglītošanai vides aizsardzības jautājumos.

 

Bērnu rotaļu laukumu Skanstes parkā var ekspluatēt

Veicot teritorijas turpmāku novērošanu un pārraudzību, bērnu rotaļu laukumu Skanstes parkā var ekspluatēt, – tā pēc veiktajiem analīžu rezultātiem ir atzinusi Veselības inspekcija. Veiktā augsnes piesārņojuma izpēte apliecina, ka piesārņojums nepārsniedz pieļaujamos piesārņojuma robežlielumus, kas varētu radīt ietekmi uz parka apmeklētāju veselību, tādēļ Rīgas pašvaldība aizvadītās nedēļas nogalē bērnu rotaļu laukumu ir atvērusi lietošanai.

Lai novērtētu vides kvalitāti un iespējamo risku bērnu veselībai, Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departaments organizēja detalizētu augsnes piesārņojuma izpēti bērnu rotaļlaukumu zonā. Izpēte veikta piecos urbumos, balstoties uz Veselības inspekcijas vēstuli, kurā tika norādīts uz nepieciešamību veikt papildu izpēti saistībā ar paaugstinātu svina saturu vienā no gruntsūdens monitoringa urbumiem.

Veiktie analīžu rezultāti liecina, ka nedz naftas produktu, nedz smago metālu koncentrācijas nepārsniedz normatīvajos aktos noteiktos kritiskos robežlielumus, kas varētu radīt ietekmi uz parka apmeklētāju veselību. Kā arī bērnu laukumu virskārta ir veidota no tīra uzbērta materiāla, kas ievērojami samazina tiešas saskares risku ar vēsturiski piesārņotu grunti.

Veiktos analīžu rezultātus Rīgas pašvaldība nosūtīja Veselības inspekcijai, kas sniedza atbildi, ka, izvērtējot iesniegto informāciju un analīžu rezultātus, inspekcija neiebilst pret Skanstes parka bērnu rotaļu laukuma atvēršanu publiskai piekļuvei. Papildus inspekcija aicina Rīgas pašvaldību ievērot SIA “AMECO vide” atzinumā sniegtās rekomendācijas attiecībā uz teritorijas turpmāku novērošanu un pārraudzību.

Jau ziņots, ka pērn oktobrī pēc Valsts vides dienesta rekomendācijām, paralēli dienesta pārbaudei par Skanstes teritorijas revitalizācijas projekta 1. kārtas īstenošanu, uz laiku tika slēgts Skanstes parkā izbūvētais bērnu rotaļu laukums, lai veiktu papildu grunts un gruntsūdeņu analīzes un pārliecinātos, ka piesārņojums nav izplatījies plašākā teritorijā.

Rīgā pēc ziemas sezonas sakopta vairāk nekā trešdaļa brauktuvju; aktīvi tīra ietves un parkus

Jau trešo nedēļu Rīgā turpinās ielu un teritoriju sakopšanas darbi, kuru laikā tiek savākts ziemas uzturēšanā izkaisītais pretslīdes materiāls, un patlaban ir sakopta vairāk nekā trešā daļa brauktuvju. Darbos iesaistītas 43 tehnikas vienības. Pēc domes vadības uzdevuma šajā pavasarī sakopšanas darbi sākti ātrāk nekā citos gados.

Noslēgumam tuvojas Rīgas parku sakopšana. Vienlaikus, iestājoties piemērotiem laikapstākļiem, sākta teritoriju sakārtošana pie pilsētas kanāla.

Ielu tīrīšanā tiek izmantota dažāda veida tehnika, kā arī iesaistīts roku darbs. Sakopšanas darbi turpināsies arī aprīlī. Brauktuves, veloceļus un tīra 23 tehnikas vienības, tajā skaitā piesaistot darbaspēka brigādes. Ietvju tīrīšanā pilsētā iesaistītas 20 tehnikas vienības ar mitrināšanas aprīkojumu, lai nepieļautu putekļu mākoņu veidošanos. No ietvēm ir savākti 275 kubikmetri pretslīdes materiāla.

Tiltu tīrīšana norit naktī, lai neapgrūtinātu satiksmi. Pēc lielo un maģistrālo ielu sakopšanas tiks tīrītas mazākas nozīmes jeb apkaimju ielas. Patlaban ir sakopta vairāk nekā trešā daļa Rīgas brauktuvju.

Pilsētā turpinās arī ielu seguma remontdarbi – tiek labotas ziemas sezonā radušās bedres. Pašlaik ir salaboti 1420 kvadrātmetri ielu seguma.

Rīgas parkos pavasara uzkopšanas darbi tuvojas noslēgumam. Mehanizētie darbi tika sākti 8. martā. Turpmākais darbu temps būs atkarīgs no laika apstākļiem, taču kopumā dārzu un parku pavasara sakopšanu plānots pabeigt nākamnedēļ — nedēļu agrāk nekā pērn. Savāktais materiāls pēc iespējas tiek izmantots atkārtoti – grants seguma izlīdzināšanai un celiņu atjaunošanai.

Papildus vairākos parkos – Uzvaras parkā, Arkādijas parkā, Nordeķu parkā u. c. – ir izvietoti stendi ar maisiņiem, lai suņu īpašnieki varētu sakopt pēc sava suņa. Tie paredzēti gadījumiem, kad savi maisiņi aizmirsušies mājās, tāpēc pašvaldība aicina tos izmantot atbildīgi.

Arī šopavasar Rīgas iedzīvotāju biedrībām pieejams atbalsts pašvaldības teritoriju sakopšanai

Rīgas pašvaldība līdz 18. martam aicina Rīgas iedzīvotāju biedrības, kas vēlas sakopt kādu pašvaldības zemes gabalu, veidojot pievilcīgāku vidi savā apkaimē, pieteikties pašvaldības atbalstam – konteineriem atkritumu savākšanai un melnzemei un kompostam zāliena un dobju iekārtošanai, kā arī zāliena sēklām.

Pieteikties aicināta jebkura Rīgā reģistrēta iedzīvotāju biedrība, tostarp arī dzīvokļu īpašnieku biedrības. Iedzīvotāji var izvēlēties kādu no pašvaldībai piederošām teritorijām savā apkaimē, kurā vēlas sakopt vidi – savākt atkritumus vai, piemēram, izveidot jaunu puķu dobi vai zālienu. Zemes piederību iespējams pārbaudīt pašvaldības ģeotelpisko datu platformā GEO RĪGA.

Lai pieteiktos un norādītu nepieciešamo atbalsta veidu, jāaizpilda pieteikuma anketa GEO RĪGA sadaļā “Iesaisties”.

Tālāko procesu koordinēs Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra apkaimju koordinatori – viņi izvērtēs iesniegtās iniciatīvas un saskaņos tās ar konkrēto zemes gabalu apsaimniekotājiem. Ja pieteikumu skaits pārsniegs pieejamo atbalstu, tie tiks izskatīti iesniegšanas secībā, vienlaikus cenšoties nodrošināt, lai atbalstu saņemtu pēc iespējas vairāk apkaimju.

Plānots, ka apstiprināto atbalstu varēs saņemt aprīļa otrajā pusē, tuvojoties Lielajai talkai, kas šogad notiks 25. aprīlī.

Atbalsta organizēšanu un nodrošināšanu īstenoja RAIC apkaimju koordinatori sadarbībā ar SIA “Rīgas meži” un Rīgas pašvaldības Ārtelpas un mobilitātes departamenta Uzturēšanas pārvaldi.

Šī iniciatīva ir labs piemērs tam, kā iesaistīt iedzīvotājus pilsētvides sakārtošanā, stiprinot piederības sajūtu un atbildību par savu dzīvesvietu. Turklāt tā sniedz iespēju kaimiņiem saliedēties un kopīgi darboties, pārvēršot darbu veikšanu par nelielu apkaimes talku.

Jautājumu gadījumā aicinām sazināties ar savas apkaimes koordinatoru, kontaktinformācija atrodama – ŠEIT.

Par iniciatīvu

Atsaucoties uz iedzīvotāju vēlmi pašiem uzlabot apkārtējo vidi, RAIC praktisku palīdzību biedrībām sniedz jau kopš 2023. gada rudens. Pagājušajā gadā tika atbalstītas 53 Rīgas iedzīvotāju biedrību iniciatīvas sakopt pašvaldības teritorijas, padarot apkaimes pievilcīgākas. Kopumā darbu veikšanai tika piegādāti 408 kubikmetri melnzemes un 54 kubikmetri komposta, kā arī izsniegti 229 kilogrami zāliena sēklu. Desmit vietās tika nodrošināti konteineri atkritumu savākšanai.

Šīs iniciatīvas ietvaros iedzīvotāju biedrības savās apkaimēs ierīkojušas jaunus zālienus un puķu dobes, atjaunojušas apdobes un sakopušas teritorijas no atkritumiem.

 

Izveidots jauns atkritumu šķirošanas ceļvedis “Kā šķirot pareizi?”

Viduslatvijas atkritumu apsaimniekošanas reģionālais centrs “Getliņi” kopā ar 10 reģiona pašvaldībām un astoņām atkritumu apsaimniekošanas kompānijām izveidojis jaunu atkritumu šķirošanas ceļvedi, lai palīdzētu ikvienam iedzīvotājam orientēties katra atkritumu veida pareizā šķirošanā.

Lai veicinātu materiālu atkārtotu izmantošanu un pārstrādi, kā arī samazinātu poligonā nonākošo atkritumu apjomu, Viduslatvijas atkritumu apsaimniekošanas reģionālais centrs “Getliņi” sadarbībā ar 10 reģiona pašvaldībām un astoņām atkritumu apsaimniekošanas kompānijām izveidojis jaunu atkritumu šķirošanas ceļvedi “Kā šķirot pareizi?”, kas palīdzēs ikvienam iedzīvotājam saprast, kur pareizi likt katru atkritumu veidu.

Jaunais atkritumu šķirošanas ceļvedis satur praktisku un vizuāli viegli uztveramu informāciju par visdažādāko atkritumu veidu pareizu šķirošanu –

sākot ar iepakojumu, BIO atkritumiem, būvgružiem

un beidzot ar sadzīves bīstamajiem atkritumiem – elektriskajām iekārtām, nolietotām riepām, baterijām, ķimikālijām, medicīnas atkritumiem u.c.

“Atkritumu šķirošana nav izvēle, bet gan atbildība, līdz ar to ceļvedis būs noderīgs “špikeris” ikdienā. Katram būtu jāapzinās, ka atkritums ir arī resurss, ko var izmantot atkārtoti, lietojot visas pieejamās šķirošanas iespējas. Pēdējos gados Viduslatvijas reģionā ir uzsākts aktīvs darbs pie atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūras pilnveidošanas, lai iedzīvotājiem būtu pieejami daudzveidīgi un kvalitatīvi šķirošanas risinājumi”

skaidro Viduslatvijas atkritumu apsaimniekošanas reģionālā centra “Getliņi” uzraudzības padomes priekšsēdētāja Ilze Krēmere.

Ceļvedī informācija par katru atkritumu veidu papildināta ar praktiskiem piemēriem, paskaidrojot, kādus atkritumus pieļaujams izmest konkrētajā atkritumu konteinerā, savukārt kādiem atkritumiem, pirms to izmešanas, nepieciešama papildu apstrāde vai cits atkritumu nodošanas risinājums, piemēram, atkritumu nogādāšana atkritumu dalītās vākšanas laukumos, sadzīves bīstamo atkritumu nodošanas punktos vai citur.

“Poligonā “Getliņi” 2025. gadā nonāca 328 tūkstoši tonnu atkritumu, no kuriem 36% tika noglabāti poligonā. Lai arī pieņemto nešķiroto atkritumu apjoms gadu no gadu samazinās, kā arī palielinās to iedzīvotāju skaits, kas atkritumus šķiro, novērojumi rāda, ka ne vienmēr cilvēkiem ir skaidra izpratne par katra atkritumu veida pareizu šķirošanu. Tāpēc esam radījuši patiešām praktisku, ikvienam viegli saprotamu materiālu, kas kalpos kā pirmais palīgs situācijās, kad radušās šaubas, vai konkrētais atkritums jāizmet sadzīves atkritumu konteinerā, jāievieto šķirošanas tvertnē vai jānogādā speciālā savākšanas punktā,” norāda Viduslatvijas atkritumu apsaimniekošanas reģionālā centra vadītāja Sniedze Sproģe.

Sagatavotajā materiālā iekļauta arī informācija, kā atrast tuvāko no kopumā vairāk nekā 4700 šķirošanas vietām, kur vest tos atkritumus, kurus piemājas atkritumu konteineros izmest nedrīkst.

Jaunais atkritumu šķirošanas ceļvedis trīs dažādos formātos (e-versijas, A2 un A3 plakāta formātos) pieejams uzņēmuma “Getliņi EKO” mājaslapā, kā arī reģiona pašvaldību un atkritumu apsaimniekotāju tīmekļa vietnēs.

Aicinām ceļvedi sabiedrības izglītošanas nolūkos izmantot arī namu apsaimniekotājiem un apkaimju biedrībām.

Šķirošanas ceļveža izstrādē piedalījās uzņēmumi Bauskas novada komunālserviss, CleanR, Eco Baltia vide, Getliņi EKO, Jumis, Ķilupe, Lautus Vide, Olaines ūdens un siltums, ZAAO, kā arī Ādažu novada pašvaldība, Bauskas novada pašvaldība, Ķekavas novada pašvaldība, Mārupes novada pašvaldība, Ogres novada pašvaldība, Olaines novada pašvaldība, Rīgas valstspilsētas pašvaldība, Ropažu novada pašvaldība, Salaspils novada pašvaldība un Siguldas novada pašvaldība.

Izstrādātais ceļvedis pieejams šeit:

 Atkritumu šķirošanas ceļvedis (e-versija);

Atkritumu šķirošanas ceļvedis (A3 plakāta versija);

Atkritumu šķirošanas ceļvedis (A2 plakāta versija).

Papildu informācija: Edgars Butāns Korporatīvās komunikācijas vadītājs SIA “Getliņi EKO”, e-pasts: edgars.butans@getlini.lv

 

Šmerļupītē sāks būvēt lietusūdens attīrīšanas risinājumu testēšanas vietu

Rīgas pašvaldība Šmerļupītes posmā starp Sergeja Eizenšteina, Linezera un Šmerļa ielu sāks veidot inovatīvo risinājumu testēšanas vietu jeb pilotteritoriju, kurā paredzēts izbūvēt dabā balstītus lietusūdens attīrīšanas risinājumus un uzstādīt viedo monitoringa sistēmu.

Lai samazinātu lietusūdens piesārņojumu upē, Rīgas pašvaldība, piedaloties starptautiskā INTERREG Centrālā Baltijas jūras reģiona programmas 2021.-2027.gadam projektā “Lietusūdens daudzdimensiju attīrīšana pilsētvidē tīrākai Baltijas jūrai (MUSTBE)”, Šmerļupītē izbūvēs inovatīvus dabā balstītus lietusūdens attīrīšanas risinājumus un viedo monitoringa sistēmu.

Konkrētā teritorija izvēlēta pilotprojekta īstenošanai, jo to ikdienā atpūtai un brīvā laika pavadīšanai aktīvi izmanto iedzīvotāji. Šobrīd piesārņojuma dēļ Šmerļupītes apkārtējā vide ir zaudējusi savu ekoloģisko kvalitāti, ainavisko vērtību un pievilcību, bet iedzīvotāji iespēju kvalitatīvi pavadīt brīvo laiku.

Projektā plānotie darbi paredz dabā balstītu ūdens teces atjaunošanas risinājumu, veidojot meandrus, sedimentācijas un niedru dīķus, fitoremediācijas un mitrās pļavas. Paredzētie risinājumi veicinās dabisku ūdens filtrācijas procesu, uzlabos upes ekosistēmu un ainavisko vērtību. Bet šo risinājumu pārvaldībai un apsaimniekošanai paredzēts uzstādīt digitālu monitoringa sistēmu, kas ļaus attālināti uzraudzīt un iegūt datus par lietusūdens kvalitāti. Ilgtermiņā šie risinājumi uzlabos gan vides kvalitāti, gan iedzīvotāju labsajūtu.

Būvdarbi projekta teritorijā sāksies februārī un noslēgsies maijā.

Pilotteritorijā paredzētie risinājumi ir izstrādāti, sadarbojoties ar MUSTBE projekta partneriem no Zviedrijas, Somijas, Igaunijas un Latvijas, kā arī pašvaldības ekspertiem no Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departamenta, Ārtelpas un mobilitātes departamenta, SIA “Rīgas meži” un Rīgas Tehnisko universitāti.

MUSTBE projektā galvenais fokuss ir uz lietusūdens pārvaldības uzlabošanu pilsētās, samazinot lietusūdeņu radītā piesārņojuma apjomu, uzlabojot pilsētvides kvalitāti – palielinot apzaļumošanu, mazinot karstuma viļņu ietekmi, uzlabojot gaisa kvalitāti un radot patīkamāku vidi cilvēkiem.
Plūdi un ūdenstilpņu piesārņojums ir divas būtiskas problēmas, ar ko saskaras Baltijas jūra, kas ir viena no eitrofikācijai visvairāk pakļautajām jūrām pasaulē – 97% tās teritorijas cieš no pārmērīga barības vielu piesārņojuma. To ietekmē strauja urbanizācija, kas maina dabisko ūdens aprites ciklu. Lietus vai sniega kušanas ūdeņi nespēj absorbēties augsnē, un ūdeņi nonāk ūdenstilpēs, kaitējot ekosistēmām.

Plašāk par projektu:

  • INTERREG Centrālā Baltijas jūras reģiona programmas mājas lapā – šeit.
  • Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta mājas lapā – šeit.

 

Rīgas Meža kapos plānots būvēt jaunu kolumbāriju

Lai samazinātu nepieciešamību veidot jaunas vai paplašināt esošās kapsētas galvaspilsētā, Rīgas I Meža kapos iecerēts veidot jaunu kolumbāriju – īpašu būvju kompleksu, kur novietot urnas ar aizgājēju pelniem. Projekts paredz degradētas teritorijas labiekārtošanu un jaunas piemiņas vietas izveidi, vienlaikus saglabājot kapsētas ainavisko raksturu un integrējot jauno būvi esošajā vidē.

“Kolumbārija izveide ir visai mūsdienīgs un ilgtspējīgs risinājums, pēc kura Rīgā pieprasījums turpina pieaugt. Tieši Meža kapi ir īstā vieta, kurā izveidot cieņpilnu atceres vietu, kas organiski iekļausies kultūrvēsturiskajā vidē. Lai arī jaunā kolumbārija celtniecību bijām iecerējuši pērn, patiesi ceru, ka to varēsim īstenot jau šovasar. Esmu pārliecināts, ka šis nebūs vienīgais šāda veida projekts un tuvākajā nākotnē radīsim iespēju rast līdzīgus risinājumus arī citās Rīgas kapsētās,”

uzsver Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājas vietnieks Edgars Ikstens

Kolumbārijs iecerēts kā telpiski lakonisks komplekss, kas izvietots uz raksturīga reljefa un pakārtots kopējai kapsētas struktūrai. Projektā paredzēta galvenā kolumbārija ass, kā arī sekundāra ass, kas savieno kapsētas pakalnu ar blakus esošo zonu. Kolumbārija celiņi integrēti reljefā, veidojot krusta formas kompozīciju, savukārt kompleksa centrā paredzētas kolumbārija sienas urnu novietošanai.

Projekta gaitā plānots labiekārtot aptuveni 3300 kvadrātmetru plašu teritoriju, bet pašas kolumbārija būves platība būs aptuveni 50 m². Kolumbārija teritorijā iecerētas desmit automašīnu stāvvietas un piecas velosipēdu novietnes, nodrošinot ērtu piekļuvi kapsētas apmeklētājiem.

Kolumbārija izveide ir būtisks solis, lai risinātu urnu novietošanas vietu pieejamību Rīgā, jo pieprasījums pēc šāda veida apbedīšanas risinājumiem turpina pieaugt. Jaunais kolumbārijs nodrošinās iedzīvotājiem mūsdienīgu, sakārtotu un cieņpilnu piemiņas vidi tuvinieku piemiņas saglabāšanai.

Patlaban ir izsludināts iepirkuma konkurss projekta īstenošanai, un kolumbārija izbūvi plānots sākt šogad.

Rīgas pašvaldība turpina darbu pie kapsētu infrastruktūras attīstības, lai nodrošinātu rīdziniekiem pieejamu, sakārtotu un ilgtspējīgu vidi tuvinieku piemiņas godināšanai.

Pilsētas pirmo kolumbāriju, kas atrodas II Meža kapos, izveidoja 2017. gadā. Kolumbāriju veido 11 būvju komplekss dažādos līmeņos, kopā radot vienotu kompozīciju. Kopā būvēs ir 288 nišas, kurā katrā paredzēts ievietot četras urnas. Kolumbārija vidū esošai piecu līmeņu ēkai centrā izveidots stikla piemineklis, kuru rotā koks un lidojoši putni, uzraksts “Kolumbārijs”, kā arī teksts latviešu un latīņu valodā – “Viņi vienmēr būs mūsu atmiņās”. Pēdējā brīvā vieta šajā kolumbārijā tika nopirkta jau pirms diviem gadiem.

Katru gadu Rīgas kapsētās apglabā vidēji 7000 cilvēku. Aptuveni 10 % gadījumu aizgājušo radinieki lemj par labu kremēšanai.

Kopumā Rīgas pašvaldības pārziņā ir 22 kapsētas. Tā saucamās atvērtās kapsētas, kurās vēl ir vietas jauniem apbedījumiem, Rīgā ir tikai divas – Bolderājā un Jaunciemā.

Trīs kapsētas – Torņakalna, Mārtiņa un Kapsila – ir slēgtās. Šajās kapsētās atļauts apglabāt tikai urnas ar pelniem jau esošās ģimenes kapavietās, par kurām noslēgts kapavietu uzturēšanas līgums. Atlikušajām kapsētām ir daļēji slēgtu kapsētu statuss, jo tur apbedījumus veic jau izveidotās kapavietās, un gadījumā, ja kapavietas uzturētāja ģimenes kapavietā nav iespējams veikt jaunu apbedījumu, var tikt piešķirta jauna kapavieta.

Visas pašvaldības kapsētas kopā aizņem vairāk nekā četrus kvadrātkilometrus no pilsētas teritorijas. Platības ziņā vislielākā kapsēta ir Jaunciemā – tā ir vairāk nekā 148 hektārus liela.

Vairāk:

  • par Rīgas pašvaldības kapsētām Mājokļu un vides departamenta mājaslapā – ŠEIT.
  • par Latvijas kapsētām – ŠEIT.

 

Iedzīvotāji aicināti paust viedokli par jauno Rīgas kapsētu attīstības un apsaimniekošanas koncepciju

Rīgas domes Mājokļu un vides komiteja otrdien, 3. februārī, nolēma nodot sabiedriskajai apspriešanai koncepciju par Rīgas kapsētu attīstību un apsaimniekošanu 2026.–2035. gadam. Dokuments izstrādāts, lai nākamajos desmit gados secīgi risinātu galvenos izaicinājumus pašvaldības 22 kapsētu ilgtspējīgā pārvaldībā un attīstībā. Apspriešana notiks no 4. februāra.

“Rīgas kapsētu sistēma tuvākajā desmitgadē ir strukturāla riska zonā: tradicionālo apbedījumu kapacitāte izsīkst, uzturēšanas izmaksas pieaug, bet pašvaldības dotācijas ir nepietiekamas. Rīgas pašvaldības politikas mērķis ir nodrošināt, ka Rīgas kapsētas kapacitātes ziņā ir pašpietiekamas, finansiāli ilgtspējīgas, integrētas pilsētas zaļajā un kultūrtelpā, kā arī ir pārvaldītas ar mūsdienīgiem datiem un sadarbības modeļiem. Neatliekamākais fokuss tuvākajos trīs gados ir atkritumu apsaimniekošana, esošo kapsētu teritoriju efektīvāka izmantošana un kolumbāriju infrastruktūras attīstīšana, kultūrvēsturisko vērtību saglabāšana, pārvaldības modernizācija un sadarbība,”

uzsver Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājas vietnieks Edgars Ikstens

Iedzīvotāji ar koncepcijas 1. redakciju var iepazīties un savus viedokļus var paust pašvaldības mājaslapā riga.lv sadaļā “Sabiedrības līdzdalība” no 4. februāra līdz 26. februārim.

Koncepcijas prezentācija iedzīvotājiem notiks 19. februārī plkst.10.00 klātienē Rātsnama sēžu zālē, būs arī iespēja vērot tiešraidi mājaslapā riga.lv.

 

Rakstiskus priekšlikumus par konceptuālā ziņojuma 1. redakciju iespējams sniegt līdz 26. februārim:

• Rīgas pašvaldības, Mājokļu un vides departamentam, Brīvības iela 49/53, Rīga, LV-1010
• Uz e-pastu: dmv@riga.lv

 

Koncepcijā ietverta:

  • Esošās situācijas detalizēta analīze 22 pašvaldības kapsētās (ar fotofiksāciju, kartogrāfiskiem materiāliem, kultūrvēsturisko vērtību apzināšanu un pieejamības izvērtējumu);
  • Nākotnes demogrāfisko un sociālo tendenču prognoze;
  • 18 galveno izaicinājumu identifikācija četrās grupās: kapacitātes trūkums tradicionāliem apbedījumiem, datu kvalitātes nepilnības, uzturēšanas resursu deficīts un normatīvā regulējuma nepilnības;
  • Katram izaicinājumam izstrādāti risinājumu varianti (2–4 katram), prioritārie risinājumi, to stiprās/vājās puses, finanšu ietekmes novērtējums un īstenošanas laika grafiks;
  • Finanšu plāns 2027.–2035. gadam kā pamats Kapsētu pārvaldes budžeta pieprasījumiem;
  • Ieņēmumu palielināšanas un ietaupījumu prognoze (jauni pakalpojumi, maksas gradācija, efektīvāka resursu izmantošana).

Galvenie izaicinājumi un risinājumu virzieni:

  • Tradicionālo apbedījumu kapacitāte Rīgā var izsīkt jau 2033.–2036. gadā pat pie strauja kremāciju īpatsvara pieauguma (līdz 65% līdz 2035. gadam);
  • Prioritāte – pelnu apbedījumu dažādošana, kolumbāriju izbūve (t.sk. pie Rīgas krematorijas un Meža kapos, izmantojot publiskās–privātās partnerības modeļus);
  • Esošo teritoriju efektīvāka izmantošana: neaprūpēto un bezsaimnieka kapavietu aktēšana, virsapbedījumu regulējuma pilnveide, slēgto kapsētu potenciāla izmantošana;
  • Vides ilgtspēja: diferencēta koku apsaimniekošana, atkritumu šķirošana, kapsētu kā zaļās infrastruktūras uzturēšana;
  • Finansiālā ilgtspēja: kapavietu maksas gradācija, jauni ieņēmumu avoti, investīciju prioritizēšana ar fiskālu atdevi;
  • Pārvaldības uzlabošana: datu digitalizācija, kultūrvēsturisko vērtību saglabāšana, normatīvā bāze precizēšana.

Teritoriju paplašināšanas iespējas izvērtētas visām lielākajām kapsētām (Bolderājas, Vecās Bolderājas, Lāčupes, Meža I un II, Raiņa, Pļavnieku, Sarkandaugavas u.c.), ņemot vērā ģeoloģiskos un hidroģeoloģiskos apstākļus.

Ziņojums izstrādāts sadarbībā ar ārējiem ekspertiem un Rīgas domes Mājokļu un vides departamentu. Tas ietver arī starptautiskās labās prakses apskatu (Helsinki, Prāga, Tallina, Nīderlande, Čehija, Lietuva, Vācija) un reliģisko konfesiju pārstāvju aptaujas rezultātus.

Rīgas pašvaldība aicina iedzīvotājus, NVO, reliģiskās organizācijas, kapsētu apmeklētājus un citus interesentus aktīvi iesaistīties sabiedriskā apspriedē un iesniegt priekšlikumus/komentārus.