Arhīvs birkai: Vide

Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departaments šogad plāno izveidot jaunu slipu – laivu ielaišanas vietu Ķīšezerā blakus Ezermalas ielai 20C un nepieciešamo pievedceļu. Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komiteja ceturtdien, 20. martā, atbalstīja nepieciešamo līdzekļu piešķiršanu slipa būvniecības no pašvaldības investīciju programmas.

“Jau sen daudzi iedzīvotāji, pārsvarā makšķernieki, pauda vēlmi par šādu vietas ierīkošanu, jo līdz šim kuģošanas līdzekļu ielaišana Ķīšezerā bija apgrūtināta. Tagad pie šī ezera būs bezmaksas laivu ielaišanas vieta dažādiem kuģošanas līdzekļiem, tādējādi makšķerniekiem kļuvis daudz ērtāk laivas pievest, ielaist un izvest no ezera. Pērnā gada nogalē šādu slipu izveidojām Juglas ezerā,” uzsver Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps.

Projekta īstenošana uzlabos Ķīšezera pieejamību iedzīvotajiem rekreācijai un makšķerēšanai. Papildus slipa izbūvei tiek nodrošināta arī ērta piebraukšana autotransportam, ar kuru tiks pievesti/aizvesti kuģošanas līdzekļi.

Projekta kopējās izmaksas ir 111 894 eiro un būvdarbus plānots paveikt piecu mēnešu laikā.

Kā ziņots, lai nodrošinātu Juglas ezera izmantošanas interesentiem iespēju bez maksas ielaist ezerā kuģošanas līdzekļus, 2024.gada nogalē Murjāņu ielas galā tika izbūvēts slips – bezmaksas laivu ielaišanas vieta dažādiem kuģošanas līdzekļiem, gan motorizētiem, gan neaprīkotiem ar dzinējiem.

Rīgas pašvaldība izstrādājusi jaunus noteikumus* par mājdzīvnieku labturību galvaspilsētā, kuros noteiktas teritorijas, kur un kad atļauts atrasties ar suni ar vai bez pavadas, kā arī noteikta kārtība klaiņojošu dzīvnieku izķeršanai un mājdzīvnieku reģistrācijai. Otrdien, 18. martā, Rīgas domes Mājokļu un vides komiteja nolēma noteikumu projektu nodot sabiedriskajai apspriešanai.

Komitejas sēdē tika diskutēts par dažādiem mājdzīvnieku un to saimnieku paradumiem, kā arī analizēti pašlaik spēkā esošie noteikumi, t.sk. suņa turēšanas nodevas piemērošana arī turpmāk. Komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps vērsa uzmanību uz trīs svarīgiem punktiem, ko paredz vai var risināt noteikumi, proti: suņu nodeva kā tāda, cik un kādā veidā tā tiek maksāta un secīgi izlietota suņu laukumu un citas infrastruktūras veidošanā; pavadas lietošana vienmēr un visur vai ar izņēmumiem; publiskie pasākumi un mājdzīvnieku klātbūtne tajos.

“Noteikumu mērķis ir veicināt veselīgu un tīru vidi pašvaldības teritorijā, lai mājdzīvnieku turēšana neradītu draudus cilvēkiem un citiem dzīvniekiem, novērstu dzīvnieku klaiņošanu, kā arī nodrošināt mājdzīvnieku reģistrāciju. Tagad nodosim noteikumu projektu plašākai sabiedriskajai apspriešanai, tāpat esmu uzdevis Mājokļu un vides departamentam nopietni izvērtēt suņu turēšanas nodevas lietderību. Ja de facto šobrīd nodevu pašvaldībai nomaksā 15 % suņu īpašnieku, turklāt iekasēšanas uzraudzībai un administrēšanai tērējam tik pat daudz, tad nodeva ir atceļama. Vai arī otrādi – vērtējam nodevas mērķi un pierādām sabiedrībai, ka nodeva tiek investēta infrastruktūrā – suņu laukumos un citur. Pēc sabiedriskās apspriešanas visus ierosinājumus rūpīgi izvērtēsim un veiksim nepieciešamos papildinājumus noteikumos,” norāda V. Zeps.

Par sabiedriskās apspriešanas sākumu pašvaldība informēs atsevišķi. Iedzīvotāji savus ierosinājumus varēs paust pašvaldības mājaslapā riga.lv: https://www.riga.lv/lv/saistoso-noteikumu-projekti

Par pastaigām ar suņiem

Noteikumu projektā paredzēts, ka ar suni būs atļauts atrasties pašvaldības teritorijas publiskās vietās, izņemot bērnu rotaļu laukumus, izglītības iestāžu sporta laukumus, oficiālās pilsētas peldvietas, publisko pasākumu norises vietas, kur publiska pasākuma organizators nav paredzējis suņu ievešanu, un citās pašvaldības saistošajos noteikumos noteiktajās vietās.

Plānots, ka atrasties ar suni bez pavadas būs atļauts pašvaldības parkos, dārzos, skvēros laikā no plkst. 22.00 līdz plkst. 7.00, kā arī suņu pastaigām ierīkotās, norobežotās teritorijās, pašvaldības publiskajos mežos un mežaparkos visu diennakts laiku, izņemot atsevišķas teritorijas.

Istabas dzīvnieka īpašniekam vai turētājam būs pienākums pēc Rīgas pašvaldības policijas amatpersonas pieprasījuma uzrādīt dzīvnieku, to nofiksējot, lai varētu droši un netraucēti ar mikročipa nolasītāju veikt identifikācijas numura pārbaudi .

Klaiņojošu dzīvnieku izķeršana

Noteikumu projektā paredzēts, ka dzīvnieka īpašniekam būs jāsedz izdevumi pašvaldībai, kas tai radušies, apmaksājot klaiņojošu vai bezpalīdzīgā stāvoklī nonākuša dzīvnieka izķeršanu, transportēšanu, veterinārmedicīnisko aprūpi un uzturēšanos patversmē.

Par suņa turēšanas nodevu

Nodeva par suņa turēšanu līdz šim bija 10 eiro gadā, tāpat ir noteikti atvieglojumi atsevišķām iedzīvotāju grupām.

Rīgas pašvaldības teritorijā atbilstoši Lauksaimniecības datu centra datiem reģistrēts vairāk nekā 56 000 suņu, bet nodevā par suņu turēšanu tiek iekasēts krietni mazāk, nekā vajadzētu, piemēram, 2022. gadā tikai aptuveni 64 000 eiro. Suņa turēšanas nodevā iekasētos līdzekļus izmanto suņu pastaigu laukumu labiekārtošanai un uzturēšanai, kā arī rūpēm par klaiņojošiem un bezpalīdzīgā stāvoklī esošiem dzīvniekiem.

 

* Mājas (istabas) dzīvnieku turēšanas saistošie noteikumi

Rīgas enerģētikas aģentūra (REA) 10. janvārī plkst. 13.00 organizēs Rīgas iedzīvotāju ideju konkursa “Mans kultūrdārzs Bolderājā” noslēguma pasākumu.

Visas iesniegtās idejas ir apkopotas, un tās ir rūpīgi izvērtējusi profesionāla žūrija. Konkursa noslēguma pasākuma laikā būs iespēja uzzināt par konkursa gaitu un iesniegtajām idejām, izprast žūrijas vērtējumu, galvenās konkursa atziņas, kā arī iepazīties ar žūrijas vērtējumu un apskatīt labākās iesniegtās idejas. Tiks sveikti konkursa dalībnieki un sniegta informācija par nākamajiem soļiem, kā izvēlētās idejas tiks īstenotas dārzā jau šī gada vasarā.

Konkursa mērķis bija rast radošus risinājumus Rīgas Centrālās bibliotēkas Bolderājas filiālbibliotēkas dārza labiekārtošanai, kas palīdzētu organizēt daudzveidīgas aktivitātes un veicinās apkaimes iedzīvotāju līdzdalību.

Pasākumā piedalīsies pārstāvji no REA, Rīgas domes, konkursa dalībnieki, aprites ekonomikas entuziasti un vietējo apkaimju iedzīvotāji.

📌 Pasākums norisināsies Rīgas enerģētikas aģentūras aprites ekonomikas telpā “Sadarbnīca”, Krišjāņa Valdemāra ielā 145, k-1.

Mediju pārstāvji laipni aicināti piedalīties.

 

Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departaments aizvadītā gada nogalē pabeidzis jauna slipa jeb kuģošanas līdzekļu ielaišanas vietas būvniecību Murjāņu ielas galā pie Juglas ezera.

“Jau sen daudzi iedzīvotāji, pārsvarā makšķernieki, pauda vēlmi par šādas vietas ierīkošanu, jo līdz šim kuģošanas līdzekļu ielaišana Juglas ezerā un Ķīšezerā bija apgrūtināta. Tagad Juglas ezerā esam izveidojuši bezmaksas laivu ielaišanas vietu dažādiem kuģošanas līdzekļiem, tādējādi makšķerniekiem kļuvis daudz ērtāk laivas pievest, ielaist un izvest no ezera. Šogad šādu slipu plānojam izveidot arī Ķīšezerā,”

uzsver Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps

Līdz šim piekļuve šiem ezeriem bija iespējama no privātīpašumā esošiem slipiem, par to maksājot, vai iebraucot Juglas ezerā no Juglas upes vai Ķīšezera puses. Lai nodrošinātu Juglas ezera izmantošanas interesentiem iespēju bez maksas ielaist ezerā kuģošanas līdzekļus, 2024.gada nogalē Murjāņu ielas galā pie izbūvēts slips – bezmaksas laivu ielaišanas vieta dažādiem kuģošanas līdzekļiem, gan motorizētiem, gan neaprīkotiem ar dzinējiem.

Kopējās darbu izmaksas, iekļaujot būvniecību, autoruzraudzību un būvuzraudzību, bija 95 000 eiro, ierēķinot PVN.

2025. gadā paredzēts izbūvēt slipu arī Ķīšezerā. Būvdarbu veikšanai ir izstrādāts un saskaņots projekts, kā arī izsludināts iepirkums būvdarbiem.

Mājokļu un vides departaments ir viena no pašvaldības atbildīgajām institūcijām publisko ūdeņu izmantošanas organizēšanas, uzturēšanas un uzraudzības jomā.

 

Ar Pieejamības takas atklāšanu SIA “Rīgas meži” ir pabeigusi un plašai sabiedrības daļai nodevusi Šmerļa mežu. Tajā šī gada sākumā tika veikta mežizstrāde, bet pēc tās īstenota meža sakopšana, ceļu nolīdzināšana un rekreācijas objektu: pastaigu taku, atpūtas soliņu, galdu un putnu barotavu izvietošana.

Bez vairāk nekā vienu kilometru garās Pieejamības takas, kuru ērti var izbraukt arī cilvēki ratiņkrēslos, mežā ir izveidota ainaviskā Dambjapurva ezera taka, kā arī kāpu saposmotie Lielais un Mazais sporta aplis. Tāpat mežā ir nostiprināti un nolīdzināti ceļi, izvietoti atpūtas soliņi un galdi, kā arī uzstādītas informatīvās norādes un kartes.

Pirms visu darbu uzsākšanas 2023. gada beigās, “Rīgas mežu” speciālisti tikās gan ar apkaimju biedrībām un iedzīvotājiem, gan arī ar nevalstiskajām organizācijām, lai pārrunātu mežizstrādes gaitu un meža sakopšanas darbus.

“Rīgas mežu” valdes priekšsēdētāja Anita Skudra stāsta: “Lai pilnībā īstenotu mežizstrādi, sakoptu un uzlabotu meža ceļus, ierīkotu jaunus rekreācijas objektus un takas, izvietotu putnu būrus un barotavas ir nepieciešams vismaz viens gads. Tādēļ esam īpaši pateicīgi sabiedrībai par sapratni mežistrādes laikā un par iesaisti meža sakopšanā un uzlabošanā. Tieši pateicoties iedzīvotāju un nevalstisko organizāciju ieteikumiem, tika precizēts tieši šim mežam veidotais ainavu dizaina plāns. Savukārt pēc mežizstrādes esam nostiprinājuši meža ceļus, izvietojuši jaunus galdus un krēslus, kā arī izvietojuši informatīvās norādes un kartes.”

Projekta pieejamību novērtēja Latvijas Paralimpiskās komitejas viceprezidents Aigars Apinis, uzsverot, ka Šmerļa mežs ir labs piemērs, kā nodrošināt dabas pieejamību visiem sabiedrības locekļiem: “Varu teikt, ka Latvijas meži kļūst arvien pieejamāki ikvienam. Nav nepieciešami milzīgi finanšu ieguldījumi, lai ceļi būtu izbraucami arī cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Galvenais ir padomāt par ceļu slīpumiem un segumiem, kā arī nodrošināt, lai galdi un soliņi būtu piemērota augstuma un novietojuma, un lai būtu skaidra informācija un norādes.”

Arī citos mežos, piemēram, Juglas mežā, kur pēdējo gadu laikā veikta mežizstrāde, izveidotas gandrīz septiņus kilometrus garas pastaigu takas un uzstādīti atpūtas objekti. Savukārt aktīvās atpūtas cienītājiem Biķernieku mežā un Mežaparkā ir izveidoti orientēšanās poligoni.

VairākŠEIT.

“Rīgas meži” uzsver, ka veidojot pieejamus un sakoptus mežus, tiek radīta labāka vide kā sev, tā arī nākamajām paaudzēm. Šmerļa mežam līdzīgi sakopšanas darbi tiks veikti arī citās Rīgas mežu teritorijās, kur patlaban norit mežizstrāde – Ziepniekkalnā, Mežārēs un Mežaparkā.


Par SIA “Rīgas meži”

“Rīgas meži” ir 2008. gadā dibināts pašvaldības uzņēmums, kas ir ceturtais lielākais meža zemju apsaimniekotājs Latvijā. Tas rūpējas par apm. 63 tūkst. ha mežiem, 453 ha Rīgas parkiem un apstādījumiem, kā arī par 367 ha kultūras un atpūtas parku “Mežaparks” un par šo teritoriju ilgtspējīgu attīstību, bioloģisko daudzveidību un pieejamību sabiedrībai.

Uzņēmumā ir Juglas, Katrīnas, Rīgas un Tīreļu mežniecības, kā arī kokaudzētava “Norupe”. Uzņēmumam ir vides izglītības centrs un programma “EkVidO” jeb “EKOLOĢIJA. VIDE. GAISS”.

Uzņēmuma objekti un teritorijas atrodas Rīgas un Jūrmalas pilsētu, kā arī Ādažu, Ķekavas, Limbažu, Mārupes, Ogres, Olaines, Ropažu, Salaspils un Siguldas novadu teritorijās.

“Rīgas meži” ievēro labas korporatīvās pārvaldības principus. Uzņēmums ieguvis starptautiskus sertifikātus, kas apliecina videi draudzīgu, ekonomiski pamatotu, sociāli atbildīgu un ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu.

2024. gadā “Rīgas meži” ir saņēmis Platīna kategoriju Ilgtspējas indeksā, sudraba statusu kustībā “Dažādībā ir spēks”, kā arī statusu “Ģimenei draudzīga darba vieta”.

 

Rīgas pašvaldība izstrādājusi Rīgas izglītības ekosistēmas attīstības stratēģiju 2024.–2028. gadam, stratēģiju tālāk plānots virzīt publiskai apspriešanai. Stratēģija paredz, ka Rīgas izglītības ekosistēma ir atvērta un dinamiska vide, kurā ikviens var justies labi, mācīties un augt kopā.

“Rīgas izglītības ekosistēmas attīstības stratēģija ir vērsta uz to, lai mēs kopīgiem spēkiem veidotu izglītības vidi, kurā ikviens – skolēni, pedagogi, vadības komandas, lēmumu pieņēmēji – var augt un sasniegt savus mērķus. Lai to īstenotu, mums katram ir nozīmīga loma. Savu lomu redzu trīs prioritāšu virzīšanā. Īpaši svarīgi ir atbalstīt vadības komandu profesionalitātes pilnveidi un stiprināt pārmaiņu vadības prasmes. Radīt motivējošu vidi un sniegt atbalstu esošiem pedagogiem, lai viņi vēlētos palikt un strādāt Rīgas skolās, kā arī turpināt veidot kampaņas un papildināt labumu grozu skolotājiem, kas pievienojas Rīgas izglītības profesionāļu saimei. Trešā prioritāte ir ieguldījumi mūsu izglītības iestāžu infrastruktūras uzlabošanā, lai nodrošinātu drošu un modernu mācību vidi. Tikai sadarbojoties un ieguldot kopīgus pūliņus, mēs varam sasniegt šos mērķus un veidot nākotnei piemērotu izglītības sistēmu. Aicinu visus iesaistīties stratēģijas publiskās apspriešanas procesā!”

uzsver Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Laima Geikina.

Pašvaldības izglītības ekosistēmas attīstības stratēģija papildina jau Rīgas attīstības programmas 2022.–2027. gadam noteiktās prioritātes.

Stratēģijas izstrādes virsmērķis ir ieviest sistēmu, kurā pašvaldība nodrošinātu iedzīvotājiem nepieciešamās zināšanas, prasmes un attieksmes mūža garumā. Stratēģija iezīmē ceļu uz ilgtspējīgu, kvalitatīvu un inovatīvu izglītības ekosistēmu Rīgā.

Stratēģija paredz, ka Rīgas pašvaldība attīsta un mērķtiecīgi koordinē izgtības jomā darbojošos institūciju kopu, aptverot pašvaldības, privātās un valsts izglītības iestādes, darba devējus, sociālos partnerus, nevalstiskās organizācijas un citas pašvaldības, gādājot par kavlitatīvu izglītības īstenošanu visās izglītības programmās un pakāpēs.

Stratēģijas izstrādes gaitā tika izveidota darba grupa, kas veica esošās situācijas izvērtējumu, rezultāti tika vērtēti arī darba grupās, notika izglītības iestāžu padomju aptauja, trīs darbsemināros klātienē tika apspriestas vairākas aktuālas tēmas: sadarbība un sinerģija kvalitatīvai izglītībai, mūsdienīgs mācību saturs un vide, cilvēka labbūtība un izaugsme. Savukārt pēc tam idejas un priekšlikumi tika iestrādāti stratēģijā un rīcības plānā. Par stratēģijas glavanajiem virzieniem izvirzīti – sadarbība un sinerģija kvalitatīvai izglītībai, mūsdienīgs mācību saturs un vide, cilvēka labbūtība un izaugsme.

No vecāku aptaujas tika secināts, ka gan pirmsskolās, gan skolās trīs galvenās prioritātes, kam ir jāpievērš uzmanība ir jaunu skolotāju piesaiste, izglītības iestāžu infrastruktūras un telpu uzlabošana. Pirmsskolās – kvalitātīvas interešu izglītības pieejamība, skolās – izglītības iestāžu darbinieku, skolēnu drošība un labbūtība.

Stratēģijas izstrāde norisinājās sadarbībā ar citām atbildīgajām Rīgas pašvaldības struktūrvienībām, izglītības iestādēm, augstskolām un nevalstiskajām organizācijām.

Stratēģiju plānots virzīt tālāk uz publisko apspriešanu, savukārt pēc tam paredzēts stratēģijas gala redakcijas izstrādes un saskaņošanas process. Plānots, ka stratēģijas izstrāde, integrējot sabiedrības priekšlikumus, varētu noslēgties 2025. gada pavasarī.

Rīgas izglītības ekosistēmas attīstības stratēģija 2024.–2028. gadam prezentēta Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejā 12. decembrī, gala lēmums par stratēģijas tālāko virzīšanu publiskajai apspriešanai tiks pieņemts nākamajā Rīgas domes sēdē.


Publicitātes attēls: Freepik


 

Rīgas enerģētikas aģentūra (REA) aicina medijus piedalīties jaunās aprites ekonomikas telpas “Sadarbnīca” atklāšanas pasākumā, kas notiks piektdien, 6. decembrī, plkst. 12.00, Krišjāņa Valdemāra ielā 145, K-1.

Pasākumā piedalīsies pārstāvji no Rīgas domes, Rīgas pašvaldības institūcijām un kapitālsabiedrībām, kā arī aprites ekonomikas entuziasti un vietējo apkaimju iedzīvotāji.

“Sadarbnīca” būs multifunkcionāla vieta, kurā iedzīvotāji varēs iepazīties ar aprites ekonomikas principiem, kā arī kokapstrādes darbnīcā atjaunot un paildzināt dažādu saimniecības lietu mūžu; tajā notiks arī pasākumi – meistarklases, semināri un nodarbības.

Telpas dizains tapis, iedvesmojoties no Latvijas augstskolu studentu ideju konkursa, un tā iekārtojums izstrādāts atbilstoši aprites ekonomikas principiem, sadarbojoties ar “Tandeems Biedrība”.

Rīgas aprites ekonomikas telpa “Sadarbnīca” izveidota ar starptautiskā projekta “Centri resursu atkārtotai izmantošanai un pārstrādei pilsētvidē (CURE+)” atbalstu, kas finansēts no Eiropas Klimata iniciatīvas (EUKI). Projekta mērķis ir uzlabot mājsaimniecību radīto būvniecības atkritumu apsaimniekošanu un celt pašvaldības darbinieku zināšanas un kapacitāti aprites ekonomikas pasākumu plānošanā, izstrādē un īstenošanā.

Projekta partneri: Rīgas enerģētikas aģentūra, Tartu pašvaldība (Igaunija), Amsterdamas Tehniskā universitāte (Nīderlande), Elisava, Barselonas inženierzinātņu un dizaina augstskola (Spānija), Kavalas pašvaldība (Grieķija).

Plašāka informācija par “Sadarbnīcu”ŠEIT.

Mediju pārstāvji laipni aicināti piedalīties un iepazīt “Sadarbnīcas” jauno telpu un tās piedāvātās iespējas!

 

Rīdzinieki no nākamā gada vidus varēs saņemt nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atvieglojumus par piederošajā zemesgabalā augošajiem aizsargājamiem kokiem – 25 % apmērā no nodokļa summas, bet ne vairāk kā 250 eiro par vienu koku. To paredz spēkā stājušies grozījumi saistošajos noteikumos “Par nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanas kārtību Rīgā”.

Lai uzturētu un aizsargātu dižkoku vai vietējās nozīmes aizsargājamo koku, zemes īpašniekam ir jāievēro īpaša rūpība, kā arī aizsargājamais koks var liegt pilnvērtīgi izmantot zemi. Tāpēc ieviesti minētie atvieglojumi, ar kuriem paredzēts daļēji kompensēt zemes īpašniekam radītās neērtības.

Kas ir aizsargājamais koks?

Valsts nozīmes aizsargājamais koks – atbilst Ministru kabineta noteikumiem Nr. 264 “Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi” par koku apkārtmēru un augstumu. Reģistrēts sistēmā OZOLS – https://ozols.gov.lv/

Vietējās nozīmes aizsargājamais koks – atbilst Rīgas domes noteikumiem “Par koku, kas aug ārpus meža, aizsardzību, uzturēšanu un ciršanu”. Reģistrēts Rīgas dižkoku datubāzē – https://georiga.eu/ tematiskajā kartē “Vides dati”.

NĪN atvieglojuma apmērs

● 25 % no nodokļa summas par zemes gabalu.
● Maksimālais atvieglojums – līdz 250 eiro gadā par vienu koku neatkarīgi no īpašnieku skaita (piemēram, ja koks ir reģistrēts uz pieciem kopīpašniekiem, katrs saņem līdz 50 eiro).

Spēkā stāšanās laiks

● No 2025. gada 1. jūlija.
● Par 2025. gadu atvieglojumi tiek piemēroti tikai par otro pusgadu (līdz 125 eiro par koku).
● No 2026. gada atvieglojumi tiek piešķirti par visu gadu, ja koks atbilst noteikumiem 1. janvārī.

Kā pārbaudīt, vai koks ir reģistrēts?

● Valsts nozīmes aizsargājamie koki – pārbaudiet sistēmā OZOLS:

  • Meklētājā ievadiet nekustamā īpašuma kadastra numuru.
  • Karte parāda kokus ar simboliem, uz kuriem uzspiežot var apskatīt detalizētu informāciju.

● Vietējās nozīmes koki – pārbaudiet Rīgas kartē GeoRiga.

Atveriet tematisko karti Vide. Atzīmējiet datu slāņus:

  • Dabas teritorijas un objekti
  • “Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas (ĪADT) un objekti”.
  • “Rīgas dižkoku datubāze”.
  • Ievadiet īpašuma adresi vai kadastra numuru.

Kā reģistrēt koku?

Valsts nozīmes koku:

  • Piesakiet OZOLS sistēmā aizpildot dižkoku datu iesniegšanas formu.
  • Uzmēriet koku atbilstoši noteiktajiem kritērijiem.
  • Norādiet koka sugu, atrašanās vietu un attēlu.

Vietējās nozīmes koku:

  • Nosūtiet iesniegumu Rīgas Pilsētas attīstības departamentam: E-pasts: pad@riga.lv; Dzirnavu iela 140, Rīga, LV-1050.

Elektroniskā saziņa – viens no nosacījumiem atvieglojumu saņemšanai!

Rīgas pašvaldības Finanšu departaments atgādina, ka vairākām nodokļa maksātāju kategorijām elektroniskā saziņas kanāla esamība (oficiālā elektroniskā adrese vai e-pasts) uz taksācijas gada 1. janvāri ir obligāts nosacījums atvieglojumu saņemšanai saskaņā ar saistošajiem noteikumiem.

Nodokļu maksātājiem, kuriem pastāv atbilstība NĪN atvieglojumu piešķiršanas nosacījumiem, bet par 2024.gadu atvieglojumi nav piešķirti, jo līdz šī gada 1. janvārim e-saziņas kanāls (oficiālā elektroniskā adrese vai e-pasts) saziņai ar Finanšu departamentu nav reģistrēts, ir iespēja to izdarīt šī gada laikā, tad atvieglojums tiks piešķirts par visu 2024. gadu. Savukārt, attiecībā uz 2025. gadu noteikts, ka ja elektroniskais saziņas kanāls tiks reģistrēts līdz 15.12.2025, tad atvieglojums tiks piešķirts par visu 2025. gadu.

Paziņot elektroniskās saziņas kanālu var:

  • aktivizējot oficiālo elektronisko adresi portālā Latvija.gov.lv;
  • iesniedzot iesniegumu portālā www.eriga.lv (sadaļa “Nekustamā īpašuma nodoklis”, pakalpojums “E-dokumentu iesniegums”);
  • iesniedzot iesniegumu parakstītu ar drošu elektronisku parakstu uz e-pasta adresi: pip@riga.lv;
  • nosūtot iesniegumu pa pastu vai iesniedzot iestādē klātienē Terēzes ielā 5, Rīgā (tikai ar iepriekšējo pierakstu pa tālruni 67181866).

Plašāku informāciju par atvieglojumu piešķiršanas nosacījumiem var uzzināt Finanšu departamenta tīmekļvietnes https://pip.riga.lv/ sadaļā “NĪN atvieglojumi” vai zvanot uz bezmaksas informatīvo tālruni +37180000850.

 

Sestdien, 23. novembrī, Rīgas iedzīvotāju asamblejas dalībnieki prezentēs Rīgas pašvaldības pārstāvjiem idejas un rekomendācijas pilsētas zaļināšanas plānam 2027. – 2031.gadam un iesniegs tās pašvaldībai.

Pirmajā Rīgas iedzīvotāju klimata asamblejā, kas sākās 21. septembrī, piedalījās 35 dažāda vecuma un profesiju rīdzinieki, kuri, četras sestdienas, strādājot darba grupās, veltīja priekšlikumu un ideju izstrādei, kā veicināt Rīgas pilsētvides zaļināšanu iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanai. Sestdien, noslēdzošajā tikšanās reizē, dalībniekiem būs jāveic gala korekcijas savām idejām un jābalso par konkrētiem priekšlikumiem, kurus iesniegt pašvaldībai. Dalībnieki idejas prezentēs un oficiāli iesniegs Rīgas pašvaldības pārstāvjiem.

Piemēram, viena no idejām, ko atbalsta lielākā daļa dalībnieku, ir atbalsta programma dzīvžogu ierīkošanai esošo betona un metāla žogu vietā, kas mazinātu karstumsalu veidošanos, estētiski uzlabotu pilsētvidi, veidotu zaļos koridorus, kā arī uzlabotu gaisa kvalitāti.

Asamblejas dalībnieki idejas izstrādāja ekspertu vadībā, mācoties par dažādiem ar vides zaļināšanu saistītiem jautājumiem, klimata pārmaiņām, dabas daudzveidību pilsētvidē, par notekūdeņu zaļajiem risinājumiem, par mežu apsaimniekošanas principiem, kā ar devušies sajūtu piedzīvojumos, iztēlojoties pilsētu kā dārzu un smeļoties iedvesmu meža terapijā.

Pirmās iedzīvotāju asamblejas virstēma ir pielāgošanās klimata pārmaiņām, pievēršot uzmanību tādiem tematiem kā lietus ūdens plūdu ietekmes mazināšana, karstumsalu ietekmes mazināšana, bioloģiskā daudzveidība pilsētvidē, kā arī zaļo teritoriju pieejamība. Un šajā reizē rekomendācijas tika izstrādātas tieši Rīgas pilsētvides zaļināšanas plānam 2027. – 2031.gadam.

Pēdējos gados daudzās Eiropas valstīs iedzīvotāju asamblejas kļuvušas par pastāvīgu lēmumu pieņemšanas formu. Igaunijā iedzīvotāju asamblejas notikušas jau četras reizes, bet 2025. gadā tāda norisināsies arī Viļņā. Latvijā šāda veida iedzīvotāju iesaiste organizēta pirmo reizi. Asamblejas organizatori cer, ka iedzīvotāju asambleja kā efektīva sabiedrības iesaistes metode lēmumu pieņemšanā regulāri nākotnē varētu tikt izmantota ikvienā Latvijas pašvaldībā dažādu tēmu un jautājumu risināšanai, tādā veidā ilgtermiņā veicinot, gan komunikāciju, gan uzticību starp iedzīvotājiem un valsts institūcijām.

Rīgas klimata asambleju organizē biedrība “Zaļā brīvība” kopā ar Rīgas valstspilsētas pašvaldību ar Eiropas Savienības programmas “Apvārsnis” finansējumu projekta “CLIMAS: Pilsoņu iesaistīšanas metožu kopums sabiedrības noturības veicināšanai klimata pārmaiņu kontekstā” ietvaros.

Rīgas klimata asamblejas noslēdzošā tikšanās norisināsies Rīgas domes sēžu zālē no plkst. 9 līdz plkst. 15.30. Laipni aicināti arī mediju pārstāvji.

Vairāk informācijas: https://rea.riga.lv/rigas-iedzivotaju-asambleja/
Kā arī: https://www.zalabriviba.lv/temati/klimats-un-energija/iedzivotaju-klimata-asambleja/