Arhīvs birkai: Vide

Vakarbuļļu peldvietā atklāta jauna glābšanas stacija un pacelts Zilais karogs

Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks ceturtdien, 28. maijā, atklāja jauno Vakarbuļļu peldvietas glābšanas staciju. Šajā peldvietā jau 19. reizi tika pacelts Zilais karogs, kas apliecina peldvietas atbilstību starptautiskiem vides kvalitātes standartiem.

“Vakarbuļļu glābšanas stacijas ēka ir nozīmīgs ieguldījums gan pašvaldības policijas glābēju darba apstākļu uzlabošanā, gan iedzīvotāju un pilsētas viesu drošībā pie un arī uz ūdens. Jaunā glābšanas stacija nodrošina plašāku pārredzamību pār pludmales teritoriju un efektīvāku glābšanas darbu organizēšanu, vienlaikus stiprinot Rīgas ilgtermiņa rūpes par drošību un piekrastes attīstību. Mēs turpinām stiprināt policijas darbu un uzsākam projektēšanu Rīgas pašvaldības policijas Drošības uz ūdens un civilās aizsardzības pārvaldes centram, “

norāda Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks.

“Iepriekšējā glābšanas stacija “Vakarbuļļi” savu laiku bija nokalpojusi un vairs neatbilda tehniskajām prasībām, kas nepieciešamas pašvaldības policijas darba pienākumu pilnvērtīgai veikšanai. Tāpēc priecājamies par iespēju 2026. gada peldsezonu uzsākt jaunā un plašā glābšanas stacijā. Tās būtiskākā priekšrocība ir panorāmas skats no ēkas otrā stāva, kas ļauj efektīvi pārraudzīt peldvietas teritoriju un rūpēties par atpūtnieku drošību,”

norāda Jānis Skrims, Rīgas valstspilsētas pašvaldības policijas Glābšanas un sabiedriskās kārtības nodrošināšanas nodaļas priekšnieks.

Vakarbuļļu peldvietā šogad pabeigta divstāvu glābšanas dienesta stacijas būvniecība. Ēkas kopējā platība ir 116 kvadrātmetri. Glābšanas stacijas pirmais stāvs izmantojams glābšanas dienesta tehnikas vienību un glābšanas ekipējuma novietošanai. Ēkas otrajā stāvā ierīkota darba telpa ar plašu novērošanas terasi. Projektēšana sākta 2022. gadā, un to veica arhitektu birojs SIA “3D AD”. Būvniecības darbus veica pilnsabiedrība “PN3 Būve”. Stacijas būvniecību pabeidza 2026. gada sākumā, būve ir nodota ekspluatācijā.

Kopš peldsezonas sākuma – 15. maija – Vakarbuļļu peldvietas glābšanas stacijā jau strādā Rīgas pašvaldības policijas Drošības uz ūdens pārvaldes glābēji.

Zilā karoga pacelšana Vakarbuļļu pludmalē (28.05.26.)2

Zilais karogs šogad plīvos jau četrās Rīgas peldvietās – Vecāķos, Vakarbuļļos, Bābelītī un pirmo reizi arī Daugavgrīvā, kas apliecina šo peldvietu atbilstību starptautiskiem vides kvalitātes standartiem. To uzsvēra arī Zilā karoga nacionālais koordinators Jānis Ulme, nodēvējot Rīgu par Zilā karoga galvaspilsētu.

Zilā karoga iegūšanai peldvietām jāatbilst kopā 33 ūdens kvalitātes, pludmales servisa un apsaimniekošanas, drošības, vides informācijas un izglītības kritērijiem. Ieviešot Zilā karoga kritērijus, peldvietas tiek apsaimniekotas, ņemot vērā vides aizsardzības un ilgtspējīgas attīstības faktorus un pievēršot lielu uzmanību vides kvalitātes uzturēšanai un bioloģiskās daudzveidības aizsargāšanai, tādējādi garantējot drošu atpūtu tīrā vidē.

Rīgā kopā ir deviņas oficiālās peldvietas: Daugavgrīvā, Vakarbuļļos, Vecāķos, Rumbulā, Bābelītī, Ķīpsalā, Ķīšezerā, Lucavsalā, Lucavsalas līcī, Bolderājas karjerā. Ir arī 19 atpūtas vietu pie ūdens, bet pie tām nedežurē glābēji.

Vairāk par pašvaldības peldvietām – ŠEIT.

 

Zilais karogs šogad plīvos jau četrās Rīgas peldvietās; pirmo reizi – Daugavgrīvā

, , ,

Zilais karogs šogad plīvos jau četrās Rīgas peldvietās – Vecāķos, Vakarbuļļos, Bābelītī un pirmo reizi arī Daugavgrīvā, kas apliecina šo peldvietu atbilstību starptautiskiem vides kvalitātes standartiem. Karogi Rīgas pašvaldībai tika pasniegti svinīgā pasākumā pirmdien, 18. maijā, Latvijas Nacionālajā rakstniecības un mūzikas muzejā.

“Rīgā aktīvi turpinām atpūtas zonu un peldvietu labiekārtošanu un Zilā karoga piešķiršana jau ceturtajai peldvietai ir apliecinājums mūsu pašvaldības peldvietu kvalitātei. Turpināsim strādāt, lai paplašinātu un uzlabotu atpūtas zonu klāstu, kur droši atpūsties visiem iedzīvotājiem, īpaši ģimenēm ar bērniem. Pateicos Mājokļu un vides departamentam par ieguldīto darbu un novēlu, lai nākotnē Zilo karogu saņemtu arī pārējās peldvietas,”

uzsver Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētāja Elīna Treija.

“Apsveicot Zilā Karoga saņēmējus un pateicoties pašvaldībām un apsaimniekotājiem par ieguldīto darbu, priecājamies arī par Zilā karoga ģeogrāfijas paplašināšanos Latvijā, programmā ienākot arvien jaunām peldvietām un pašvaldībām. Tas apliecina, ka drošas atpūtas iespējām un vides kvalitātei ir būtiska loma pašvaldību darbā un ceram, ka tā tikai pieaugs,”

norāda Jānis Ulme, Zilā Karoga programmas nacionālais koordinators.

Vakarbuļļu pludmalē karogu šogad pacels jau 19. reizi, Vecāķu pludmalē – 9. reizi, bet pie Bābelīša – jau trešo gadu, kas norāda uz nemainīgi izcilu šo peldvietu kvalitāti. Zilā karoga iegūšanai peldvietām jāatbilst kopā 33 ūdens kvalitātes, pludmales servisa un apsaimniekošanas, drošības, vides informācijas un izglītības kritērijiem. Ieviešot Zilā karoga kritērijus, peldvietas tiek apsaimniekotas, ņemot vērā vides aizsardzības un ilgtspējīgas attīstības faktorus un pievēršot lielu uzmanību vides kvalitātes uzturēšanai un bioloģiskās daudzveidības aizsargāšanai, tādējādi garantējot drošu atpūtu tīrā vidē.

Rīgā kopā ir deviņas oficiālās peldvietas – Daugavgrīvā, Vakarbuļļos, Vecāķos, Rumbulā, Bābelītī, Ķīpsalā, Ķīšezerā, Lucavsalā, Lucavsalas līcī un Bolderājas karjerā. Tāpat ir arī 19 atpūtas vietu pie ūdens, bet pie tām nedežurē glābēji.

Vairāk par Rīgas pašvaldības pedvietām – šeit.

Rīgas peldvietās reizi mēnesī organizēs peldūdens kvalitātes monitoringu jeb peldūdens mikrobioloģisko testēšanu. Veselības inspekcija monitoringu veic oficiālajās peldvietās, bet Mājokļu un vides departaments aktīvām atpūtas zonām piegulošajās ūdenstilpēs. Iegūtie ūdens kvalitātes rezultāti tiek publicēti Veselības inspekcijas tīmekļvietnē. Atbalstot ziemas peldes cienītājus, pēc peldsezonas beigām, MVD ūdens monitoringu turpina veikt vairākās oficiālās peldvietās.

Visās oficiālās peldvietās ir atļauts peldēties, pašiem peldētājiem ievērojot piesardzību un drošību uz ūdens, jo Rīgas pašvaldības policijas glābēji uz vietas glābšanas darbus organizē tikai oficiālajā peldsezonā, no 15. maija līdz 15. septembrim, pēc sezonas beigām dežūras notiek tikai Vecāķos.

Daugavas peldvietas “Lucavsalas līcis” un “Ķīpsala” saņēmušas izcilu ilglaicīgās kvalitātes novērtējumu pēc ES direktīvas kritērijiem.

 

“Rīgas meži” un Dabas aizsardzības pārvalde aicina: ko ienes mežā, to iznes no meža!

SIA “Rīgas meži” pakāpeniski ievieš atbildīgāku pieeju mežu apsaimniekošanā, samazinot atkritumu urnu skaitu meža teritorijās un aicinot iedzīvotājus ievērot vienkāršu principu: ko ienes mežā, to iznes no meža.

Lai novērstu kaitējumu meža ekosistēmai un nodrošinātu apmeklētājiem tīru un patīkamu vidi, Biķernieku un Šmerļa mežā tiks noņemtas publiskās atkritumu urnas. Diemžēl meža apmeklētāji tajās regulāri atstāja ne tikai pastaigu laikā radušos sīkos atkritumus, bet arī sadzīves atkritumu maisus no mājsaimniecībām..

“Šādā situācijā urna vairs nekalpo tīrības uzturēšanai. Tā faktiski pārvēršas par nelegālu sadzīves atkritumu izmešanas vietu. Mūsu rūpes par mežu liek mainīt pieeju – vairāk uzraudzības, līdzatbildības un skaidrs princips, ka mežs nav atkritumu savākšanas punkts,”

uzsver “Rīgas mežu” Mežsaimniecības daļas vadītājs Modris Martinovs.

Līdzīga pieeja tiek īstenota arī citās dabas teritorijās Latvijā un Eiropā, jo pieredze rāda, ka atkritumu urnas mežā ne vienmēr samazina piesārņojumu. Atsevišķās vietās tās kļūst par nelegālām sadzīves atkritumu izmešanas vietām.

Pirms astoņiem gadiem Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) kopā ar Pasaules Dabas Fondu aizsāka kampaņu “Dabā ejot, ko atnesi, to aiznes!”, aicinot ikvienu izvērtēt savus ieradumus, dodoties dabā.

“Toreiz tā bija drosmīga diskusija par atkritumu urnu noņemšanu dabas takās, bet šodien tā ir kļuvusi par visas Latvijas kopīgo dabas aizsardzības filozofiju,” norāda DAP Komunikācijas un dabas izglītības departamenta direktore Elīna Ezeriņa. “Sabiedrība kļūst apzinīgāka, tomēr jautājums joprojām ir aktuāls. Arī Biķernieku mežs nav pilsētas parks – atkritumu urnas dabas taku malās nerisina problēmu, bet rada jaunus riskus: tās piesaista savvaļas dzīvniekus, tajā skaitā arī grauzējus, un putnus, kas veicina atkritumu izvazāšanu pa visu mežu.”

DAP aicina atcerēties: tukšs iepakojums sver mazāk nekā pilns, tāpēc aiznest to līdz mājām vai tuvākajai atkritumu tvertnei ārpus meža ir vienkāršākais veids, kā rūpēties par tīru vidi.

Mežs nav parks

“Rīgas meži” atgādina, ka mežs pēc būtības atšķiras no pilsētas parka. Mežā infrastruktūrai jābūt samērīgai ar dabas teritorijas raksturu, savukārt apmeklētājiem jāuzņemas atbildība par cieņpilnu uzvedību mežā un līdzi paņemto sadzīves lietu izmantošanu, saudzējot dabas vērtības.

Tas nozīmē – ja cilvēks dodas uz mežu ar kafiju, uzkodām, piknika pārtiku vai citu iepakojumu, arī radušies atkritumi jāpaņem līdzi, ejot prom. Šis princips ir īpaši svarīgs pavasara un vasaras sezonā, kad mežos pieaug apmeklētāju skaits.

Vairāk uzraudzības un līdzatbildības

Urnu noņemšana nenozīmē, ka teritorijas paliks bez uzraudzības. “Rīgas meži” arī turpmāk regulāri apsekos Biķernieku, Šmerļa un citus Rīgas pilsētas mežus. Teritorijās darbojas video novērošana, kameru izvietojumu var mainīt, un pārkāpumu gadījumos informācija tiek nodota pašvaldības policijai.

“Rīgas mežu” mērķis ir saglabāt Rīgas pilsētas mežus tīrus, drošus un pieejamus iedzīvotājiem. Lai to panāktu, nepieciešama gan apsaimniekotāja rīcība, gan sabiedrības līdzdalība.

Dodoties dabā, “Rīgas meži” aicina apmeklējumu plānot atbildīgi – ņemt līdzi atkārtoti izmantojamu ūdens pudeli, termosu vai traukus, bet iepakojumus un citus atkritumus paņemt sev līdzi un izmest tiem paredzētā vietā ārpus meža teritorijas.

Ko ienesam mežā, to iznesam no meža!

Par SIA “Rīgas meži”

“Rīgas meži” ir 2008. gadā dibināts pašvaldības uzņēmums. Tas rūpējas par apm. 63 tūkst. ha mežiem, 453 ha Rīgas parkiem un apstādījumiem, kā arī par 367 ha kultūras un atpūtas parku “Mežaparks” un par šo teritoriju ilgtspējīgu attīstību, bioloģisko daudzveidību un pieejamību sabiedrībai.

Uzņēmumā ir Juglas, Katrīnas, Rīgas un Tīreļu mežniecības, kā arī kokaudzētava “Norupe”. Uzņēmumam ir vides izglītības centrs un programma “EkVidO” jeb “EKOLOĢIJA. VIDE. GAISS”.

Uzņēmuma objekti un teritorijas atrodas Rīgas un Jūrmalas pilsētu, kā arī Ādažu, Ķekavas, Limbažu, Mārupes, Ogres, Olaines, Ropažu, Salaspils un Siguldas novadu teritorijās.

“Rīgas meži” ievēro labas korporatīvās pārvaldības principus. Uzņēmums ieguvis starptautiskus sertifikātus, kas apliecina videi draudzīgu, ekonomiski pamatotu, sociāli atbildīgu un ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu.

 

Bolderājas karjers ieguvis oficiālās peldvietas statusu

Otrdien, 12. maijā, Bolderājas karjera peldvieta pievienota oficiālo peldvietu sarakstam, tādējādi Rīgā jaunajā peldsezonā būs jau deviņas oficiālas peldvietas.

“Rīgā aktīvi turpinām atpūtas zonu un peldvietu labiekārtošanu. Pērn paveicām nozīmīgus darbus Bolderājas karjerā, pielāgojot peldvietu vairākiem oficiālo peldvietu kritērijiem, un tagad mums ir jau deviņas oficiālās peldvietas. Turpināsim aktīvi strādāt, lai paplašinātu atpūtas zonu klāstu, kur droši atpūsties visiem iedzīvotājiem, īpaši ģimenēm ar bērniem,”

uzsver Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks.

Oficiālās peldvietas statuss nozīmē, ka tā atbilst noteiktām valsts prasībām un tiek regulāri uzraudzīta – tiek veiktas regulāras ūdens kvalitātes pārbaudes no Veselības inspekcija puses, ir obligātas drošības prasības (bojas, norobežotas zonas, pārbaudīta gultne utt.), tiek nodrošināti glābēji un attiecīga infrastruktūra, ir labiekārtojums – pārģērbšanās kabīnes, atkritumu konteineri, pārvietojamie sanitārie mezgli, pludmales volejbola laukums, bērnu rotaļu laukums, autostāvlaukums, kā arī notiek regulāra uzkopšana.

Lai Bolderājas karjers varētu pretendēt uz oficiālās peldvietas statusu, Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departaments pērnā gada nogalē pabeidza iedzīvotāju iecienītās atpūtas zonas labiekārtošanu, kur sakārtoja gan sauszemes, gan zemūdens daļu aptuveni 1800 kvadrātmetru platībā, padarot šo vietu drošāku. Vairāk par paveiktiem darbiem – šeit.

Bez Bolderājas karjera Mājokļu un vides departamenta pārziņā ir vēl astoņas oficiālās peldvietas.

 

Rīgas peldvietās ir laba ūdens kvalitāte

, , , , ,

Pamatojoties uz pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta „BIOR” ņemto peldūdens paraugu analīžu rezultātiem pirms kārtējās peldsezonas sākuma, galvaspilsētas astoņās oficiālajās peldvietās “Vakarbuļli”, “Daugavgrīva”, “Vecāķi”, “Bābelītis”, “Lucavsala”, “Lucavsalas līcis”, “Rumbula” un “Ķīpsala”, kā arī Bolderājas karjerā ūdens kvalitāte atbilst higiēnas prasībām un minētajās peldvietās ir atļauts peldēties.

Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departaments maija sākumā organizēja peldūdens kvalitātes monitoringu arī 20 iedzīvotāju iecienītās peldēšanās vietās Rīgā, no kurām gandrīz visās analīžu rezultāti bija labi. Nedaudz sliktāki peldūdens kvalitātes rādītāji bija iedzīvotāju iecienītā peldēšanās vietā Gaiļezerā pie Hipokrātu ielas pretī Sedas iela, kur pagaidām peldēšanās nav ieteicama.

Ņemot vērā pieaugošo interesi par ziemas peldēšanos, Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departaments jau vairākus gadus arī no rudens līdz pavasarim nodrošina peldūdens paraugu ņemšanu vairākās peldvietās un to veic reizi mēnesī. Tāpat šajās peldvietās joprojām pieejamas pārģērbšanās kabīnes, pārvietojamie sanitārie mezgli un pludmales soli. Oficiālā peldsezona sāksies 15. maijā un patlaban turpinās pludmaļu labiekārtošana.

Visās oficiālās peldvietās ir atļauts peldēties, pašiem peldētājiem ievērojot piesardzību un drošību uz ūdens, jo Rīgas pašvaldības policijas glābēji uz vietas glābšanas darbus organizē tikai oficiālajā peldsezonā, no 15. maija līdz 15. septembrim, pēc sezonas beigām dežūras notiek tikai Vecāķos.

Daugavas peldvietas “Lucavsalas līcis” un “Ķīpsala” saņēmušas izcilu ilglaicīgās kvalitātes novērtējumu pēc ES direktīvas kritērijiem.

Pērn Zilais karogs plīvoja trīs peldvietās – Vecāķos, Vakarbuļļos un Bābelītī.

Rīgas pašvaldība pērnā gada nogalē pabeidza iedzīvotāju iecienītās atpūtas zonas labiekārtošanu pie Bolderājas karjera, kur sakārtota gan sauszemes, gan zemūdens daļa. Ņemot vērā paveiktos darbus, šī atpūtas zona pretendē uz oficiālās peldvietas statusu. Tuvojoties oficiālajai peldsezonai, departaments turpina sakopt pludmales un veikt nepieciešamos uzlabojumus.

Plašāka informācija par Rīgas peldvietām pieejama:

Pašvaldības mājaslapā – šeit.
Mājokļu un vides departamenta mājaslapā – šeit.

 

Zaļināšanas plāns prezentēts konferencē par pilsētvides noturību pret nokrišņiem un plūdiem

2026. gada 23. aprīlī Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs (LVĢMC) sadarbībā ar starptautiskā projekta ECCO* partneriem rīkoja konferenci “Intensīvi nokrišņi un pilsētvides noturība. Dati, modeļi un praktiskie risinājumi drošai pilsētvidei”, pulcējot vietējos un ārvalstu ekspertus, lai meklētu datos balstītus risinājumus drošākai pilsētvides attīstībai mainīgos klimata apstākļos. Konferencē projekta LIFE-LATEST adapt pārstāve, Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Nozaru politikas plānošanas nodaļas galvenā projektu vadītāja Liene Griķe iepazīstināja ar “Rīgas pilsētvides zaļināšanas plānu”, ko tuvākajos mēnešos plānots nodot sabiedriskajai apspriešanai un apstiprināt 2026. gada augustā.

Plašākā konferences kontekstā LVĢMC eksperti prezentēja aktuālās tendences nokrišņu monitoringā un plūdu modelēšanā Latvijā, savukārt eksperti no Norvēģijas un Dānijas dalījās pieredzē par kombinēto laikapstākļu modelēšanas metodēm. Konferencē tika aplūkota gan vietējā, gan starptautiskā labā prakse, kā arī nākotnes pieejas ekstremālu laikapstākļu, īpaši intensīvu lietusgāžu, radīto risku pārvaldībā.

“Rīgas pilsētvides zaļināšanas plāns” ir konkrēts politikas plānošanas dokuments piecu gadu periodam, kas paredz praktisku rīcību pašvaldības teritorijās. Tā galvenais mērķis ir stiprināt Rīgas klimatnoturību un vienlaikus uzlabot publisko ārtelpu kvalitāti. Lai to sasniegtu, plānā paredzēta virkne savstarpēji saistītu pasākumu – zaļās infrastruktūras paplašināšana, efektīvāka tās pārvaldība, klimata risku integrēšana teritoriju attīstības plānošanā, kā arī sabiedrības informēšana un iesaiste.

Liene Griķe savā prezentācijā akcentēja klimata pārmaiņu ietekmi uz Rīgu, uzsverot, ka pilsētā jau šobrīd novērojams vidējās gaisa temperatūras pieaugums, biežāki un intensīvāki nokrišņi, kā arī garāki un izteiktāki karstuma viļņi. Līdzteksu šīm tendencēm arvien biežāk iezīmējas arī ilgstoši sausuma periodi, kas vēl vairāk sarežģī pilsētvides pārvaldību un prasa kompleksus risinājumus. Kā viens no nozīmīgākajiem riskiem “Rīgas pilsētvides zaļināšanas plānā” tika izcelts karstums pilsētvidē. Blīva apbūve, asfaltētas un betonētas virsmas veicina karstumsalu efektu, kā rezultātā temperatūra pilsētā var būt par 5 līdz 10 grādiem augstāka nekā apkārtējās teritorijās. Šis efekts saglabājas arī nakts stundās, kad uzkrātais siltums tiek izstarots atpakaļ vidē, traucējot pilsētas iedzīvotājiem pilnvērtīgi atpūsties un atjaunoties. Tas ietekmē ne tikai iedzīvotāju komfortu, bet arī veselību, jo karstums Eiropā ir viens no galvenajiem ar klimata pārmaiņām saistīto nāves gadījumu cēloņiem.

Ne mazāk nozīmīgs klimata pārmaiņu izraisīts izaicinājums ir plūdu risks. Intensīvu nokrišņu laikā lietus ūdens pilsētā nespēj pietiekami ātri infiltrēties gruntī, jo to ierobežo blīvā apbūve un necaurlaidīgās virsmas. Rezultātā tiek appludināta infrastruktūra, traucēta satiksme un radīti zaudējumi gan pašvaldībai, gan iedzīvotājiem. Īpaši sarežģīta situācija veidojas Rīgas vēsturiskajā centrā, kur lietus ūdens un sadzīves notekūdeņi tiek novadīti vienotā kanalizācijas sistēmā, kas izbūvēta pirms aptuveni simts gadiem un intensīvu lietusgāžu laikā nespēj uzņemt visu ūdens apjomu. Tas rada papildu riskus gan videi, gan pilsētas saimnieciskajai darbībai.

Trešais būtiskais aspekts ir bioloģiskā daudzveidība. Klimata pārmaiņu ietekmē izplatās invazīvās sugas, savukārt esošā zaļā infrastruktūra kļūst mazāk noturīga. Tas nozīmē, ka samazinās arī dabas spēja nodrošināt ekosistēmu pakalpojumus, piemēram, gaisa attīrīšanu, mikroklimata regulāciju un ūdens uzkrāšanu.

Atbildot uz šiem izaicinājumiem, zaļināšanas plāns paredz plašāku dabā balstītu risinājumu ieviešanu. Tie ietver apstādījumu, koku, ūdens elementu un citu dabas struktūru integrēšanu pilsētvidē, kā arī inovatīvus risinājumus, piemēram, zaļos jumtus un sienas. Šāda pieeja tiek uzskatīta par vienu no izmaksu ziņā efektīvākajiem un ilgtspējīgākajiem veidiem, kā vienlaikus risināt vairākas problēmas – samazināt karstumu, mazināt plūdu riskus un uzlabot dzīves kvalitāti pilsētā. Papildus tam dabā balstītie risinājumi uzlabo gaisa kvalitāti, samazina troksni un pozitīvi ietekmē iedzīvotāju fizisko un mentālo veselību. Balstoties uz nokrišņu un karstumsalu datiem, identificētas 186 problēmteritorijas, kurās klimata riski ir visizteiktākie. Ņemot vērā ierobežotos resursus, teritorijas ir prioritizētas pēc iedzīvotāju un darbavietu blīvuma, kā arī zaļās infrastruktūras pieejamības, par prioritāti nosakot Rīgas vēsturisko centru. Kopumā plānā iezīmētas vairāk nekā 30 konkrētas rīcības, kas aptver gan infrastruktūras attīstību, gan pārvaldības uzlabojumus.

Ar konferences ierakstu iespējams iepazīties YouTube platformā, LETA kanālā, kā arī šeit:

* “Enhancing resilience in a Changing Climate through comprehensive urban flood design”

Informācija atspoguļo tikai autoru nostāju un viedokli, un ne vienmēr atspoguļo Eiropas Savienības vai Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūras (CINEA) nostāju un viedokli. Ne Eiropas Savienība, ne finansējuma piešķīrējs nav atbildīgi par pausto saturu.

 

Edgars Bergholcs: Rīgas zemo emisiju zonas projekta rezultāti nav izmantojami

Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Edgars Bergholcs informē, ka zemo emisiju zonas ieviešanas projekts Rīgā tiks papildus izvērtēts, jo piedāvātie scenāriji paredzēti galvenokārt pilsētas budžeta palielināšanai, nevis automašīnu skaita samazināšanai pilsētā un gaisa kvalitātes uzlabošanai.

Kā norāda E. Bergholcs, Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta un SIA “Ernst & Young Baltic” zemo emisiju zonas izstrādātie alternatīvie scenāriji Rīgas gadījumā faktiski nozīmētu iebraukšanas maksas ieviešanu, nevis mērķtiecīgus risinājumus gaisa kvalitātes uzlabošanai.

“Iepazīstoties ar zemo emisiju zonas projekta ieviešanas scenārijiem, ir skaidri redzams, ka nav veikti pietiekami precīzi aprēķini. Uzskatu, ka šis ir kārtējais pašvaldības projekts, kura īstenošanā, iespējams, ir izšķērdēti līdzekļi. Līdz šim jau izlietoti 253 616 eiro un rīcības plāna izstrādei rezervēti vēl vairāk nekā 155 tūkstoši eiro, taču vienlaikus nav izvērtēta šādu satiksmes ierobežojumu finansiālā ietekme uz visām iesaistītajām pusēm, nav identificēti finansējuma avoti, nav izstrādāts ieņēmumu izlietojuma plāns, kā arī nav analizēta citu pašvaldības projektu ietekme uz satiksmes intensitāti pilsētā,”

uzsver E. Bergholcs.

“Sabiedrībai šis projekts tiek pasniegts kā veiksmīgs risinājums, lai uzlabotu gaisa kvalitāti, taču tā ieguvumi tiek pārspīlēti, jo daudzviet pasaulē šādas zonas nav devušas cerētos rezultātus. Starptautiskā pieredze rāda, ka sastrēgumu maksas primāri samazina satiksmes intensitāti, savukārt gaisa kvalitātes uzlabojumi ir sekundārs efekts. Turklāt citās pilsētās ieņēmumi tiek novirzīti konkrētiem pilsētas attīstības mērķiem, piemēram, sabiedriskajam transportam vai ceļu infrastruktūras izbūvei, kas piedāvā alternatīvu privātajām automašīnām, taču Rīgai šāda plāna nav,”

skaidro E. Bergholcs.

Runājot par alternatīvām, E. Bergholcs akcentē, ka sastrēgumu mazināšana Rīgā ir ne vien pilsētas, bet arī valsts līmeņa jautājums un tas jārisina abām pusēm:

“Attīstot Rīgas apvedceļu, tranzīta satiksme un sastrēgumi centrā būtiski samazinātos, kas arī ir galvenais mērķis. Tāpēc vēlos izvērtēt alternatīvus risinājumus tranzīta plūsmas mazināšanai, ko varētu dot tādi projekti kā apvedceļa izbūve un Ziemeļu šķērsojums, nevis ieviest jaunus maksājumus un papildu slogu autovadītājiem un rīdziniekiem,“

norāda E. Bergholcs.

 

Līdz 30. jūnijam visā valstī spēkā ārpus meža augošu koku ciršanas aizliegums

Rīgas pašvaldība atgādina, ka, lai aizsargātu ligzdošanas laikā putnus un kokus to plaukšanas periodā, no 15. aprīļa līdz 30. jūnijam, visā valstī ir spēkā ārpus meža augošu koku ciršanas aizliegums. Izņēmumi ir augļu koki un koki kuru celma diametrs nepārsniedz 20 cm, kā arī bīstamas situācijas, kad koka ciršana ir neatliekama.

Aizliegumu nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 309 “Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža” un tas attiecas uz visiem tiem kokiem, kuru ciršanai nepieciešama pašvaldības atļauja.

Šajā laika posmā nedrīkst cirst kokus arī tad, ja iepriekš saņemta pašvaldības atļauja vai koku ciršana paredzēta būvatļaujā. Ja koks nav nocirsts līdz 15. aprīlim, to drīkstēs darīt tikai pēc 30. jūnija.

Aizliegums neattiecas uz augļu kokiem, krūmiem un jauniem kokiem, kuru celma diametrs vēl nav sasniedzis 20 cm. Tāpat atļauts cirst bīstamus kokus, ja tie apdraud infrastruktūru, cilvēku veselību, dzīvību vai īpašumu, kā arī ja nepieciešams uzlabot satiksmes drošību. Lai izvairītos no pārkāpumiem, pirms šādu koku nociršanas tie obligāti jānofotografē, fiksējot redzamus bojājumus (piemēram, paceltas saknes, sašķelts, aizlūzis vai nolūzis stumbrs), un informācija jānosūta Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamentam uz e-pastu pad@riga.lv.

Šajā laikā īpašnieki drīkst veikt ar koku kopšanu saistītos darbus, tostarp vainagu apgriešanu vai bīstamo zaru nozāģēšanu, ja trīs gadu periodā lapotnes masa netiek samazināta par vairāk nekā 20 % un šādi darbi jāveic sertificēta kokkopja (arborista) uzraudzībā. Ja vainaga kopšana tiek veikta neatbilstoši prasībām un bez speciālista piesaistes, to var uzskatīt par koka bojāšanu.

Ja iedzīvotāji konstatē patvaļīgu koku ciršanu vai bojāšanu, aicinām ziņot Rīgas pašvaldības policijai. Par šādiem pārkāpumiem, saskaņā ar Meža likumu, var piemērot brīdinājumu vai naudas sodu: fiziskajām personām līdz 140 naudas soda vienībām, juridiskajām personām – līdz 280 naudas soda vienībām.

 

Rīgas pašvaldības kapsētās izvietotās videonovērošanas kameras ļauj noķert piemēslotājus

Lai mazinātu nelikumīgu atkritumu izmešanu Rīgas zaļajās teritorijās, galvaspilsētā pakāpeniski tiek paplašināta videonovērošanas kameru pārklājums, tostarp arī pašvaldības pārziņā esošajās kapsētās.

Rīgas pašvaldība aicina iedzīvotājus izmest atkritumus tikai tam paredzētās vietās un atgādina, ka nelikumīga atkritumu izbēršana var novest pie nepatīkamām sekām.

“Pēdējo gadu laikā diemžēl būtiski pieaudzis nelikumīgu atkritumu izmešanas gadījumu skaits, tostarp arī kapsētās, un šo atkritumu izvešana prasa ievērojamus nodokļu maksātāju līdzekļus. Tāpēc pakāpeniski paplašinām videonovērošanas tīklu, pievēršot uzmanību visām vietām, kur visbiežāk tiek nelikumīgi izmesti atkritumi. Aicinu iedzīvotājus izturēties atbildīgi pret apkārtējo vidi un neveidot nelegālas izgāztuves, jo tas var novest ne tikai pie administratīvā soda, bet atsevišķos gadījumos arī pie kriminālatbildības,”

uzsver Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētāja Elīna Treija.

Kameru izvietošana dod rezultātus, piemēram, Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departamenta pārziņā esošajā Sarkandaugavas kapsētā ar videonovērošanas kamerām aprīļa sākumā konstatēta nelikumīga atkritumu izmešana, par ko nekavējoties nodota informācija Rīgas pašvaldības policijai un sākts administratīvā pārkāpuma process.

Rīgas pašvaldības kapsētās ir izvietotas gan mobilās, gan stacionārās videonovērošanas kameras, kuras arī iekļautas Rīgas vienotajā videonovērošanas sistēmā.

Mājokļu un vides departamenta Kapsētu pārvalde plāno nākamajos gados uzstādīt papildu kameras, kā arī maksimāli efektīvi centīsies izmantot esošās kameras pārkāpumu konstatēšanai un preventīvai novēršanai.

Par gadījumiem, kad Rīgas mežos, parkos, kapsētās vai nomaļās vietās kāds izgāzis sadzīves atkritumus vai būvgružus, aicinām ziņot Rīgas pašvaldības policijai (RPP) pa tālruni 112 vai RPP mobilajā lietotnē.

Policija ierodas notikuma vietā, fiksē pārkāpumu un veic visas nepieciešamās darbības, lai identificētu pārkāpēju. Papildus tam, lai novērstu priekšstatu, ka minētajā vietā ir atkritumu izgāztuve, kā arī, lai tiktu nodrošināta piegružotās teritorijas sakopšana, informācija tiek nodota atbildīgajam teritorijas pārvaldniekam.

Lai novērstu šāda veida prettiesisku rīcību, RPP izmanto dažādus tiesiskus instrumentus. Viens no instrumentiem, ko ikdienā izmanto RPP, ir pārvietojamās videonovērošanas kameras, kuras izvieto noteiktā vietā, lai fiksētu pārkāpumu tā izdarīšanas brīdī.

Likums paredz, ka par atkritumu apsaimniekošanas noteikumu pārkāpšanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu atkritumu izmetējam – fiziskai personai no 70 līdz 1000 eiro un juridiskai personai no 250 līdz 2800 eiro.

Ja atkritumu izmešana kapsētās būs uzskatāma par kapu apgānīšanu vai īpašuma bojāšanu, var tikt piemērota ne tikai administratīvā, bet arī kriminālā atbildība.

 

Lielās talkas laikā iedzīvotāji bezmaksas varēs nodot savāktās koku un krūmu lapas

,

Rīgas pašvaldība arī šogad talkotājiem nodrošinās iespēju bezmaksas nodot savāktās koku un krūmu lapas laika posmā no 23. aprīļa līdz 29. aprīlim. Savāktās lapas varēs nodot divās Rīgas apkaimēs Daugavas labajā un kreisajā krastā.

Torņakalna apkaimē

 23., 26., 27., 28., 29.aprīlī no plkst. 9.00 līdz plkst. 17.00;

24.aprīlī no plkst. 9.00 līdz plkst. 18.00;

25.aprīlī no plkst. 10.00 līdz plkst. 19.00.

Lapu nodošanas punkta atrašanās kartē – Uzvaras bulvārī Nr.16A

 

Mežaparka apkaimē

23., 28.aprīlī no plkst. 8.00 līdz plkst. 14.00;

24., 27., 29. aprīlī no plkst. 14.00 līdz plkst. 19.00;

25.aprīlī no plkst. 10.00 līdz plkst. 19.00;

26.aprīlī no plkst. 9.00 līdz plkst. 17.00.

Lapu nodošanas punkta atrašanās kartē – pie Siguldas prospekta Nr.12 (asfaltēta autostāvvieta).

Nosacījumi lapu nodošanai:

  • Lapas nevarēs nodot maisos – tās nodošanas punktos būs jāizber izvietotajā konteinerī.
  • Lapu izbēršana konteinerī iedzīvotājiem jāveic saviem spēkiem.
  • Tukšos lapu maisus pēc lapu izbēršanas nedrīkstēs atstāt lapu pieņemšanas punktos.
  • Iedzīvotājiem jāievēro, ka lapas nedrīkstēs iepriekš atvest un atstāt, kā arī lapām nedrīkst būt citu atkritumu piemaisījumu.

Katrā no lapu nodošanas norises dienām piedalīsies Rīgas pašvaldības Ārtelpas un mobilitātes departamenta pārstāvis, koordinējot lapu nodošanu.

Neskaidrību gadījumā aicinām zvanīt Rīgas pašvaldības Ārtelpas un mobilitātes departamenta kontaktpersonai pa tālr. 29161027 (darba dienās, darba laikā vai lapu nodošanas noteiktajās dienās un laikos), vai rakstīt uz e-pastu: amd@riga.lv.