Raksti

Rīgas pašvaldība dažādiem vides projektiem piešķirs 318 000 eiro

Rīgas domes Mājokļu un vides komiteja trešdien, 24. maijā, atbalstīja 318 423 eiro piešķiršanu no Rīgas vides aizsardzības fonda 15 dažādu vides projektu realizācijai – dabisko pļavu kopšanai, atkritumu mazināšanas veicināšanai un citiem vides aizsardzību veicinošiem projektiem. Galīgais lēmums par līdzekļu piešķiršanu vēl būs jāpieņem Rīgas domes sēdē.

Rīgas vides aizsardzības fonds darbojas ar mērķi efektīvi īstenot dabas resursu nodokļa līdzekļus. Fondā uzkrātie līdzekļi izmantojami pašvaldības plānošanas dokumentos noteikto vides mērķu īstenošanai.

Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētāja un vienlaikus Rīgas vides aizsardzības fonda padomes priekšsēdētāja Selīna Vancāne uzsver: “Šī ir lieliska iespēja redzēt dabas resursa nodokļa atgriešanos pilsētvidē! Jau no 2002. gada šos nodokļa līdzekļus izmantojam dažādu vides aizsardzības projektu, programmu un pasākumu finansēšanai, lai uzlabotu Rīgas pilsētas vides kvalitāti ūdens, gaisa, atkritumu saimniecības un citās nozarēs.”

  • Latvijas Dabas fonds sadarbībā ar Rīgas domi 2021. gadā sāka projektu “Pilsētas pļavas” un arī 2023. gadā aicina Rīgas apkaimes un iedzīvotājus iesaistīties, lai kopīgi veidotu ziedošas un daudzveidīgas pļavas pilsētvidē. Projekta līdzekļi tiks lietoti teritoriju pļaušanai, zāles savākšanai, savāktās zaļās masas utilizēšanai, kā arī augsnes uzecēšanai.
  • Plānots veikt pētījumu par smalko daļiņu sastāvu un morfoloģiju izcelsmes noteikšanai pie Rīgas centra gaisa monitoringa stacijas. Līdzekļi tiks izmantoti padziļinātas emisijas avotu izmešu (putekļu cieto daļiņu) ķīmisko un morfoloģisko analīžu veikšanai, lai konstatētu potenciālo emisijas avotu putekļu devumu gaisa kvalitātes pasliktināšanā pilsētas centrā (Brīvības iela pie krustojuma ar Bruņinieku ielu). Tiks izvērtēti piesārņojuma avoti un to emisijas monitoringa vietā un tās tuvumā – autotransports, vietējā siltumapgāde, piesārņojuma pārnese.
  • Plānots arī veikt pētījumu par sadzīves atkritumu plūsmām un to apsaimniekošanu Rīgas pašvaldībā. Pētījums iekļauj informācijas apkopojuma ieguvi par sadzīves atkritumu plūsmām, to pārstrādi un atkārtotu izmantošanu kā arī potenciālo reģenerācijas iespēju.

Ņemot vērā iepriekšējos gados izveidoto sadzīves bīstamo atkritumu nodošanas punktu popularitāti un to telpisko izvietojumu, plānots izveidot divus jaunus specializētos pieņemšanas punktus. Pirms uzstādīšanas notiks padziļināta vietu izvēle.                             

Plānota arī meliorācijas situācijas un optimālo risinājumu ieviešanas izpēte no Imantas 1. līnijas līdz Imantas 6. līnijai un meliorācijas sistēmu pārbūves būvprojekta izstrāde.    

  • Tāpat no Vides aizsardzības fonda plānots finansēt pašvaldības līdzdalību Zaļo pilsētu vienošanās (Green City Accord) saistību izpildē. Zaļo pilsētu vienošanās ir Eiropas pašvaldību kustība, kuras mērķis ir padarīt pilsētas tīrākas un veselīgākas. Rīgai līdz decembrim jāsagatavo un ES līmenī jāiesniedz noteiktos kvantitatīvos rādītājos un formātā balstīts bāzes ziņojums par pašvaldības situāciju, uzlabojumu starpmērķiem, mērķiem un rīcībām. Projekta gaitā tiks veikta nepieciešamo datu ievākšana un izpēte, lai sagatavotu nepieciešamos ziņojumus.

Līdzekļi piešķirti arī vairākiem citiem projektiem:

  • Zaļā veloceliņa uzturēšana;
  • Anniņmuižas mežaparka plānojuma un izmantošanas un aizsardzības saistošo noteikumu izstrāde;
  • Koku novērtējums Kanālmalas apstādījumos posmā no 13.janvāra ielai līdz Brīvības laukumam;
  • Mobila sadzīves atkritumu savākšana pašvaldības teritorijās;
  • Pievadceļu pie slipiem Juglas ezerā un Ķīšezerā projektēšana;
  • Elektrības pievades vietu pilsētas kanāla piestātnēs (3 gab.) izbūves projektu izstrādei nepieciešamais papildus finansējums;
  • Peldvietas projektēšana Juglas ezerā pie Zirdziņpļavas;
  • Viesturdārza dīķu krasta stiprinājumu un tīrīšanas darbu apjomu izpēte;
  • Informatīvo materiālu bāzes nodrošināšana par aprites ekonomiku un atkritumu mazināšanu.

Rīgas vides aizsardzības fonds izveidots 2002. gadā ar mērķi efektīvi, mērķtiecīgi un jēgpilni izmantot līdzekļus, ko pilsēta iegūst no dabas resursu nodokļa.

/no

Rīgas ielās šogad plānots iestādīt ievērojamu skaitu koku

Rīgas domes Mājokļu un vides departaments šajā pavasarī sācis koku stādīšanu dažādās galvaspilsētas apkaimēs un gada pirmajā pusē ielu apstādījumos plāno iestādīt aptuveni 200 dižstādus, kas būs ievērojami vairāk nekā iepriekšējos gados. Papildus tam gada otrajā pusē plānots iestādīti vēl vairākus simti koku, sasniedzot rekordlielu gadā iestādīto koku daudzumu – vairāk nekā 1000.

Gan pilsētas centrā, gan citās apkaimēs stādīs liepas, ošus, ievas, ceriņus, lapegles, pīlādžus, ozolus, kļavas, papeles, ginkus un dekoratīvās ābeles. Maijā noslēgts līgumi ar uzņēmumu “Labie koki”, kas paredz Daugavas labajā krastā iestādīt 98 kokus un 15 krūmus, bet kreisajā krastā – 96 kokus.

Šonedēļ koku stādīšana sākta vienā no dzīvākajām pilsētas satiksmes artērijām – Brīvības gatvē. Tur tiek iestādītas 33 liepas. 24. maijā, ar stādīšanas darbu gaitu un kvalitāti Teikā iepazīstināja Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētāja Selīna Vancāne, sniedzot arī palīdzīgu roku iestādīšanā.

“Šogad būtiski zaļinām pilsētu, jo koki, apstādījumi, parki, pilsētas meži sniedz būtisku ieguvumu rīdziniekiem gan gaisa kvalitātes ziņā, gan pasargājot pilsētu no karstuma un spēcīgu lietavu ietekmes. Šī gada rekordskaitlis – 1000 – ir tikai iesākums, plānojam turpmāk šo skaitu būtiski palielināt. ”

uzsvēra S. Vancāne.

Mājokļu un vides departaments pērn ielu apstādījumos kopā iestādīja 155 koku dižstādus, kas tika piegādāti no stādu audzētavas Vācijā. Galvaspilsētā koku stādīšana notiek arī ielu atjaunošanas un citu būvprojektu laikā. Parkos un skvēros kokus stāda pašvaldības uzņēmums “Rīgas meži”. Tāpēc kopējais iestādīto koku skaits galvaspilsētā būs ievērojami lielāks.

Pēc iestādīšanas dižstādus īpaši pieskata vismaz desmit gadus. Pirmajos gados pēc iestādīšanas lielu vērību velta laistīšanai un mēslošanai, katru otro gadu notiek vainagu veidošana. Departamenta speciālisti kokus apseko vairākas reizes gadā, vērtējot to attīstību un augšanas apstākļus. Ja šo desmit gadu laikā koku attīstības temps ir lēnāks, nekā tam vajadzētu būt, speciālisti meklē cēloņus un cenšas kokiem palīdzēt. Pēdējos gados ir sākta koku augšanas apstākļu uzlabošana, veicot papildus piebarošanu ar sijātu kompostu, bioloģiski aktīvajām vielām un lēnas iedarbības mēslojumu.

Koku kopšana

Kopš ziemas notiek ielu apstādījumu kopšanas darbi, veidojot vainagus un nozāģējot nokaltušos kokus un zarus. Koku vainagu kopšana nozīmē veselu pasākumu kopumu: vainagu pacelšanu vai samazināšanu, zaru īsināšanu pie ceļa zīmēm, ēkām, māju jumtiem, ielu apgaismojuma, nokaltušu, blīvi saaugušu, slimību bojātu, ar stumbru vāji saistītu zaru likvidēšanu un vēl citus darbus.

Rīgas iedzīvotājus parasti iepriecina arboristu veikums, kas regulāri uzlabo koku izskatu. Tam apliecinājums ir, piemēram, polardēto liepu rinda Alberta ielā, kuru samazinātie vainagi ļauj baudīt jūgendstila arhitektūru, savulaik pārāk biezi iestādītie ozoli Buļļu ielā, izcilais liepu dzīvžogs Melnsila un Āgenskalna ielas krustojumā, kā arī dzīvžogi Mīlgrāvja un Aizsaules ielā.

Šogad plānots atjaunot ielu stādījumus un koku apdobes 3000 kvadrātmetru platībā.

/no

Rīgā plānots investēt 60 miljonus apgaismes modernizācijai

2024. gadā plānots izsludināt Publiskās un privātās partnerības (PPP) iepirkumu, kas paredz Rīgā vērienīgu ielu apgaismes sistēmas modernizāciju, atjaunojot 80 % apgaismes, paaugstinot energoefektivitāti un samazinot CO2 izmešu daudzumu. Par šo jautājumu trešdien, 26. aprīlī, Rīgas domes sēdē lems pašvaldības deputāti.

Iecerēts, ka projekta gaitā 40 000 nātrija gaismekļu būs nomainīti pret LED gaismekļiem, 20 000 veco koka, dzelzsbetona, metāla apgaismes balstus nomainīs pret jauniem metāla cinkotiem balstiem, uzlabos apgaismes vadības sistēmu. Apgaismes modernizācijas rezultātā paplašināsies arī tehniskās iespējas, piemēram, apgaismes dimēšana, gaismekļu darbības monitorēšana, kā rezultātā būs iespējama ātrāka bojājumu konstatēšana un arī novēršana.

“Rīga var kļūt par līderi un celmlauzi publiskās un privātās partnerības projektu īstenošanā. Pārdomāti, veiksmīgi ieviesti PPP projekti nākotnē kļūs par vienu no galvenajām veiksmes atslēgām, lai piesaistītu finansējumu vērienīgu Rīgas projektu īstenošanai. Tāpēc pirmais šāda veida projekts ir īpaši nozīmīgs, jo tas būs paraugs arī līdzīgiem ieguldījumiem turpmāk. Sadarbība ar privāto sektoru ļaus mums apgaismojuma nomaiņu veikt ātrāk, lētāk un kvalitatīvāk. Vēlamies, lai šajā un citos PPP konkursos nākotnē pieteiktos gan vietējie, gan starptautiskie uzņēmumi. Lai strādātu ilgtspējīgi un mūsdienu tendencēm atbilstoši, pilsētai nepieciešams moderns un energoefektīvs ielu apgaismojums. Šī būs būtiska investīcija nākotnē – samazinot enerģijas patēriņu, mēs samazināsim arī pašvaldības izmaksas un CO2 izmešu daudzumu!” 

Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis

“No CFLA kā PPP kompetences centra skatpunkta lieliski redzam, ka Rīgai ir liels potenciāls PPP projektu īstenošanai: lielais iedzīvotāju skaits, plaša pilsētas teritorija un finanšu iespējas. Ļoti ceram, ka jau šī gada rudenī Rīgas pašvaldība iesniegs CFLA plānotā apgaismojuma projekta finanšu ekonomiskos aprēķinus, lai projekta rezultātā Rīga kļūtu gaišāka un drošāka. No savas puses nodrošināsim konsultācijas un atbalstu, lai palīdzētu pašvaldībai operatīvi un savlaicīgi sagatavoties projekta īstenošanai.”

Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) direktora vietnieks Eiropas Savienības fondu sistēmas attīstības jautājumos Mārtiņš Brencis

Lielākā daļa (aptuveni 83%) no kopējā gaismekļu skaita Rīgā ir dažādu jaudu nātrija gaismekļi, šos nātrija gaismekļus nomainot pret LED gaismekļiem, elektroenerģijas patēriņa samazinājums būs 65% un vairāk, tas ļoti būtiski ietekmēs gan  pašvaldības budžetu. Ilgtspējīgas enerģētikas un klimata plānā aprēķināts, ka visu veco gaismekļu nomaiņa pilsētā samazinās enerģijas patēriņu par 12 617 MWh/gadā, bet sasniegtais emisiju ietaupījums būs 1 409 tCO2 gadā.

Šobrīd ir pieņemts lēmums par Finanšu un ekonomisko aprēķinu (FEA) izstrādi. Tas ir PPP likumā noteikts dokuments, kurš obligāti jāizstrādā, lai noteiktu ekonomiski izdevīgāko projekta īstenošanas scenāriju un publiskās un privātās partnerības modeļa piemērošanas lietderību. Tāpat šogad turpināsies jau 2022. gadā sāktais energoaudits, kur 90 % no audita izmaksām sedz finanšu institūcijas “Altum” grantu programma “Energogrants”. Energoaudita rezultātā būs iegūts scenārijs ielu apgaismes sistēmas modernizācijai un energoefektivitātes paaugstināšanai, kā arī veikti nepieciešamo investīciju aprēķini. 2024. gadā norisināsies PPP procedūras sagatavošana, plānots, ka iepirkumu PPP projekta realizācijai varētu izsludināt 2024. gada beigās.

Provizoriskās projekta izmaksas varētu būt 60 miljoni eiro.

Projekts atbilst Rīgas attīstības plānā noteiktajām pilsētas attīstības prioritātēm un Ilgtspējīgas enerģētikas un klimata plāna 2022.- 2030. gadam definētajām aktivitātēm.

/no

Rīdzinieki aicināti pieteikt talkošanas vietas

Rīgas pašvaldība, sadarbojoties ar kustību “Lielā talka”, jau 16. reizi aicina iedzīvotājus sakopt savas apkārtnes teritorijas.

Lielā Talka 2023.gadā norisināsies 22. aprīlī, un iedzīvotāji aicināti savas izvēlētās talkošanas vietas Rīgā pieteikt mājaslapā www.talkas.lv vai sazināties ar Rīgas pašvaldības Lielās Talkas koordinatoriem līdz 17. aprīlim (ieskaitot).

Ja, talkošanas vieta tiks pieteikta www.talkas.lv ar talkas atbildīgajiem sazināsies viens no Rīgas pašvaldības Lielās Talkas koordinatoriem un saskaņos kopjamās teritorijas atrašanās vietu, precizēs īpašuma piederību, prognozējamo atkritumu apjomu un veidu, kā arī precizēs vietu, kur īslaicīgi novietot savāktos atkritumus, lai atkritumu izvedējiem būtu iespējams ērti un ātri tos izvest.

Talkotājiem savāktie atkritumi jāievieto izsniegtajos talkas maisos, jo “Lielās talkas” ietvaros tiks organizēta tikai talkas maisu izvešana.

Talkas maisus bez maksas būs iespējams saņemt 22.aprīlī apstiprinātajā talkošanas vietā pie talkas atbildīgā, vai Daugavpils ielā 31, Rīgā, zvanot Rīgas pašvaldības Lielās Talkas koordinatoriem atbilstoši teritoriālajam sadalījumam, šādos laikos:

  • 04.04.2023., 05.04.2023. no plkst. 8.00 līdz plkst. 19.00
  • 11.04.2023., 13.04.2023. no plkst. 8.00 līdz plkst. 19.00
  • 17.04.2023. no plkst. 8.30 līdz plkst. 19.00
  • 18.04.2023.-21.04.2023. no plkst. 8.00 līdz plkst. 19.00

Talciniekiem jāņem vērā, ka Rīgas pašvaldība atkritumu izvešanu organizēs tikai talkām, kurās tiek sakoptas pašvaldības teritorijas. Piesakot savu talkošanas vietu savlaicīgi un saņemot apstiprinājumu, būs iespējams noorganizēt savlaicīgu atkritumu izvešanu. Ja tiek sakopta privātīpašuma teritorija vai privātīpašumam piegulošā teritorija, par atkritumu izvešanas organizēšanu atbild teritorijas īpašnieks/valdītājs/apsaimniekotājs.

Pēc 17. aprīļa jaunu talkošanas vietu pieteikt nevarēs, bet varēs pieteikties pie talkas atbildīgajiem jau apstiprinātajās talkošanas vietās.

Ja radušies jautājumi vai neskaidrības par Lielās talkas norisi Rīgā, lūgums zvanīt Rīgas pašvaldības Lielās Talkas koordinatoriem atbilstoši administratīvajai teritorijai pa tālruņiem:

  • Rīgas Centra rajons un Rīgas Latgales priekšpilsēta – Marianna Skudra,  tālr. 67026654, e-pasts: [email protected]
  • Rīgas Centra rajons un Rīgas Latgales priekšpilsēta – Ivita Žīgure, tālr. 67013579, e-pasts: [email protected]
  • Rīgas Kurzemes rajons un Rīgas Zemgales priekšpilsēta – Baiba Zvaigzne, tālr. 67037074, e-pasts: [email protected]
  • Rīgas Kurzemes rajons un Rīgas Zemgales priekšpilsēta – Rolfs Vendiņš – tālr. 67181874, e-pasts: [email protected]
  • Rīgas Ziemeļu rajons un Rīgas Vidzemes priekšpilsēta – Inesa Fedjuhina tālr. 67013565, e-pasts: [email protected]
  • Rīgas Ziemeļu rajons un Rīgas Vidzemes priekšpilsēta – Vera Solovjova tālr. 67105924, e-pasts: [email protected]

Vairāk informācijas par talkošanas vietu pieteikšanu un padomi talkotājiem www.talkas.lv.

 “Lielā talka” ir nevalstiska kustība Latvijā, kas kopš 2008. gada ne tikai katru gadu organizē talkas visā valstī, bet īsteno arī dažādus projektus sabiedrības izglītošanai vides aizsardzības jautājumos.

/no

RĪGAS MEŽI un Rīgas Tehniskā universitāte sadarbosies pētniecībā un izglītībā

Lai sekmētu inovāciju radīšanu, ieviešanu un pārnesi, kā arī izglītības procesa pilnveidi un tā sasaisti ar darba vidi, 2023.gada 14.martā parakstīts sadarbības memorands un līgums starp SIA “Rīgas meži” un Rīgas Tehnisko universitāti (RTU). Dokumentus parakstīja “Rīgas mežu” valdes priekšsēdētāja Anita Skudra un RTU rektors, akadēmiķis, Dr.habil.sc.ing., profesors Leonīds Ribickis.

Tādējādi likts pamats, lai sasniegtu abām organizācijām būtiskus mērķus, kas saistīti gan ar ilgtspējīgu, efektīvu un videi draudzīgu urbāno teritoriju apsaimniekošanu, gan izglītības procesu, pētniecību un tās rezultātu praktisku izmantošanu. Īpaši nozīmīgi, ka “Rīgas mežiem” un RTU katram savās jomās ir nepieciešamās zināšanas un labā prakse. Tos sekmīgi apvienojot, iespējams panākt rezultātus ar augstu pievienoto vērtību, kas nozīmīgi gan abiem partneriem, gan tautsaimniecībai kopumā.

Praktiski “Rīgas meži” un RTU vienojas par:

  • kopīgu pētniecisko darbu, iekārtu un laboratoriju izmantošanu, inovatīvu produktu izstādē un ieviešanā,
  • iesaisti dažādos vietējos un starptautiskos projektos, dalību konferencēs, kā arī zinātniski tehniskās informācijas apmaiņu un pētniecības rezultātu popularizēšanu,
  • studiju programmu un dažādu izglītības kursu pilnveidi, prakses vietu nodrošināšanu uzņēmumā un mācību materiālu izstrādi, pilnveidi u.c.

“Vislabāk rezultātus ar augstu pievienoto vērtību iespējams radīt, ja izvirza ambiciozus mērķus un spēkus apvieno nozaru flagmaņi. Noteikti “Rīgas meži” tādi ir ar savām zināšanām par urbāno teritoriju ilgtspējīgu un gudru apsaimniekošanu, kas ietver arī moderno tehnoloģiju izmantošanu un iesaisti praktiskās pētniecības projektos, bet RTU – augstākajā izglītībā, pētniecībā, inovāciju radīšanā un pārnesē,” norāda A.Skudra. “Tāpat “Rīgas mežiem” ir uzkrāta pieredze un praktiskas zināšanas, piemēram, par jaunāko tehnoloģiju izmantošanu praksē mežsaimniecībā un mežu uzraudzībā, kas ir konkrēts pienesums gan studentu izglītošanai, gan arī sadarbībai pētniecībā.”

“RTU ir atvērta sadarbībai ar uzņēmumiem un ieinteresēta efektīvā zināšanu un tehnoloģiju pārnesē no laboratorijas uz industriju, kopīgos pētniecības projektos, kas veicina zinātņietilpīgu un tehnoloģisku inovāciju rašanos, un industrijai nepieciešamu jauno speciālistu sagatavošanā. Tādējādi RTU veicina Latvijas attīstību. Universitātes zinātniekiem ir zināšanas un kompetences jaunu tehnoloģiju un produktu radīšanā plašā tautsaimniecības jomu spektrā, liela uzmanība tiek pievērsta klimatam draudzīgiem risinājumiem, kas sekmē ilgtspējīgu un pārdomātu resursu izmantošanu. Ceru, ka līguma parakstīšana būs pirmais solis ciešākā “Rīgas mežu” un RTU sadarbībā, kas rezultēsies jaunos pētījumos un risinājumos uzņēmuma un tā pārvaldīto resursu ilgtspējīgai attīstībai,” pauž RTU rektors akadēmiķis Leonīds Ribickis. 

/no

Turpināts publiskā apspriešana koku ciršanai Kalpaka bulvārī 13

Pamatojoties uz Rīgas domes Apstādījumu saglabāšanas komisijas 23.01.2023. sēdes protokols Nr. 4, 1.3.2. §, publiskai apspriešanai tiek nodota koku ciršana, Rīgā, Kalpaka bulvārī 13 (kadastra apzīmējums 0100 009 0057) paredzēts cirst 2 kalnu kļavas ø 25, 15 cm (celma caurmērs 20 cm).

Koki aug tuvu (~ 1 m) ēkai, ir potenciāli augoši un ar savu sakņu sistēmu bojā vēsturiskās ēkas pamatus.

Zemesgabala īpašnieks – Latvijas valsts.

Publiskā apspriešana notiek laika posmā no 28.02.2023. līdz 13.03.2023.

Rakstiskas atsauksmes (aptaujas lapas) lūdzam iesniegt (vai nosūtīt pa pastu) līdz 13.03.2023. šādās vietās: Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentā Rīgā, Dzirnavu ielā 140, atstājot dokumentu skapī pirmā stāva vestibilā vai jebkurā Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centrā, Rīgā (bezmaksas informatīvais tālrunis 80000800) (aptaujas lapas ievietot pasta kastē pie ieejas durvīm), vai elektroniski aizpildīt un nosūtīt portālā www.eriga.lv sadaļā “e-pakalpojumi privātpersonām” – “sabiedrības līdzdalība”.

Pēc publiskās apspriešanas rezultātu apkopošanas Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments ziņojumu par publiskās apspriešanas rezultātiem virzīs izskatīšanai Rīgas domes Apstādījumu saglabāšanas komisijas sēdē (informatīvais tālrunis 67181477, e-pasts: [email protected]).

Iepazīties ar koku ciršanas ieceres materiāliem, kā arī saņemt sīkāku informāciju par plānoto koku ciršanu iespējams Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta portālā www.rdpad.lv; Rīgas pilsētas pašvaldības portālā www.eriga.lv;

Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centrā centrā Rīgā, Brīvības ielā 49/53; Pie koku ciršanas ierosinātāja Rīgā, Kalpaka bulvārī 13, Latvijas Mākslas akadēmijā.  Kontaktpersona: Ilze Skrastiņa, tālr. 67332202.

 Planšete
 Aptaujas lapa

/no

Uzsākti gājēju un velosipēdistu tilta būvniecība pār Kileveina grāvi

Šā gada februāra mēneša pirmajā pusē pašvaldības interneta vietnēs tika publicēta ziņa par uzsāktiem būvdarbiem gājēju un velosipēdistu tilta pār Kileveina grāvi. Tilts savienos Torņakalna teritoriju un Latvijas Universitātes Akadēmisko centru ar sabiedriskā transporta tīklu Mūkusalas ielā, veicinot apkaimes funkcionālo un ilgtspējīgu pilsētvides attīstību, realizējot Kileveina grāvja revitalizācijas pasākumus.

Kileveina grāvja sanācijas programmas apraksts skatāms šeit.

Jaunais tilts atradīsies Dēļu ielas trasē starp Jelgavas ielu Torņakalna pusē un Mūkusalas biznesa centra teritoriju, pa kuru turpināsies gājēju un velosipēdistu ceļš līdz Mūkusalas ielai.

Tilts pār Kīleveina grāvi nepieciešams, jo šobrīd norisinās aktīva Pārdaugavas projektu attīstība. Tostarp jāmin projekta “Rail Baltica” īstenošana, jaunu biroju un dzīvojamo ēku projektu attīstība Torņakalna apkaimē, kā arī LU Akadēmiskā centra izaugsme. Jaunais tilts sekmēs transporta infrastruktūras attīstību, ievērojot vispārējo mobilitātes principu, kur prioritāte noteikta gājējiem un velosipēdistiem. Tāpat Torņakalna teritorijā ir jāuzlabo sabiedriskā transporta pieejamību, ar tiltu savienojot Jelgavas ielu ar Mūkusalas ielu.

Tilta garums būs 30 metri, bet platums – 5,6 metri, kas nodrošinās netraucētu satiksmi abos virzienos gan gājējiem, gan velosipēdistiem.

Raksturojot tilta konstrukciju, tiks būvēts vienlaiduma tilts ar dzelzbetona balstiem uz urbtiem pāļiem. Laiduma konstrukcija –  spriegotā dzelzsbetona plātne, balstīta uz elastomēra balstīklām.

Tiltam un pievedceļam tiks izbūvēts apgaismojums, sekmējot  komfortablus pārvietošanās apstākļus un sociālo drošību. Projekta ietvaros tiks veikta arī pieguļošās teritorijas labiekārtošana ar takām un atpūtas zonām. Būvdarbus plānots pabeigt līdz š. g. augusta vidum, Darbus veic SIA “TILTS”, būvuzraugs ir SIA „Geo Consultants”, bet projekta autors ir SIA “Vektors T”. Kopējās būvdarbu izmaksas ir 728 tūkstoši eiro.

/no

Aicina pieteikties pašvaldības līdzfinansējumam tehniskās dokumentācijas izstrādei daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes projektiem

Lai veicinātu māju īpašnieku lēmumu pieņemšanu un samazinātu finansiālo slogu māju siltināšanas procesā, no 1. marta Rīgas pašvaldība piedāvā iespēju pieteikties programmai, kas līdzfinansē mājas energosertifikāta un/vai tehniskās apsekošanas atzinuma izstrādi daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas energoefektivitātes pasākumu veikšanai.

Energosertifikāta un tā pielikumu izstrādei pašvaldības līdzfinansējums ir 70 % apmērā no tā izmaksām, bet ne vairāk kā 800 eiro. Tehniskās apsekošanas atzinuma izstrādei līdzfinansējums ir 70 % apmērā no atzinuma izmaksām, bet ne vairāk kā 1100 eiro. Vienlaicīgi drīkst pieteikties gan mājas energosertifikāta, gan tehniskās apsekošanas atzinuma izstrādes dokumentu līdzfinansējumam. Atbalsts mājai tiek piešķirts vienu reizi par katru tehniskās dokumentācijas veidu. Ja uz zemes vienības ir divas vai vairākas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, tad pieteikties līdzfinansējumam var, iesniedzot atsevišķus iesniegumus par katru māju.

“Šis ļoti gaidītais atbalsta veids palīdzēs ēkas īpašniekiem pieņemt lēmumu jau pirmajās kopsapulcēs. Papildus konsultācijām un ekspertu līdzdalībai kopsapulcēs sniegsim arī finansiālu atbalstu svarīgāko dokumentu izstrādei, kas ir nepieciešami, lai pieteiktos energoefektivitātes atbalsta programmai. Aicinu pieteikties mūsu “burkāna programmai” un uzlabot savu ēku dzīvotspēju!” uzsver Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētāja Selīna Vancāne.

Līdzfinansējumu var saņemt, ja: daudzdzīvokļu dzīvojamā māja atrodas Rīgas pašvaldības administratīvajā teritorijā un ir nodota ekspluatācijā līdz 1993. gadam vai neatkarīgi no ekspluatācijas nodošanas gada tās apkures patēriņa (kWh/m2) references līmenis ir F klase; daudzdzīvokļu dzīvojamā māja ir klasificēta kā ēka, kurā ir vismaz trīs dzīvokļi; daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanai ir izveidota dzīvokļu īpašnieku biedrība, kas veic mājas pārvaldīšanu, vai arī iedzīvotāji ir noslēguši līgumu par mājas kopīpašumā esošās daļas apsaimniekošanu, izņemot gadījumus, kad daudzdzīvokļu dzīvojamā māja pieder vienam īpašniekam.

Līdzfinansējumu izmaksā pēc tam, kad mājas tehniskā dokumentācija ir izstrādāta un pašvaldībai ir iesniegti maksājumus par sniegto pakalpojumu apliecinoši dokumenti. Ar programmas nolikumu un attiecināmajām izmaksām iespējams iepazīties šeit: www.rea.riga.lv/lv/lapas/energoefektivitate

/no

Izsludināts metu konkurss par Teātra laukuma atjaunošanu un Aspazijas pieminekļa izveidi

Lai iegūtu pārdomātus, ainaviski, pilsētbūvnieciski un mākslinieciski augstvērtīgus metus Teātra laukumam un Aspazijas piemineklim Rīgā, kā arī izvēlētos konkursa uzvarētāju tālākajai meta īstenošanai, 28. februārī izsludināts metu konkurss par Aspazijas pieminekli Teātra laukumā. Līdz ar idejas par Aspazijas pieminekli īstenošanu iecerēts ap to izveidot arī sakārtotu publisko ārtelpu — Teātra laukumu.

“Teātra laukumā autostāvvietu aizstājām ar atpūtas vietu pilsētniekiem un Rīgas viesiem. Tagad turpinām šo transformāciju, veicot papildu labiekārtošanu laukumā, kā arī paredzot, ka šeit būs piemineklis izcilajai latviešu dzejniecei un sabiedriskajai darbiniecei Aspazijai. Aicinu profesionāļus piedalīties metu konkursā – mērķis ir cilvēkiem ērts un patīkams laukums, kuru papildina mākslinieciski augstvērtīgs vides objekts,” uzsver Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis.

“Ar vārdu “piemineklis” šajā metu konkursā vispārīgi apzīmēts vides objekts, kas var tikt veidots, izmantojot visdažādākos medijus — gan tradicionālus tēlniecības materiālus, gan mūsdienu tehnoloģijas, gan abu iepriekš minēto paņēmienu kombinācijas. Līdz ar Aspazijas pieminekļa izveidošanu iecerēts Teātra laukumā izveidot mūsdienīgu un pievilcīgu publisko ārtelpu,” skaidro Pilsētas galvenā dizainere, žūrijas komisijas vadītāja Evelīna Ozola.

Aspazija (1865–1943) ir talantīga, spilgta un daudzšķautņaina personība, latviešu modernās dzejas un dramaturģijas aizsācēja. Viņas darbiem bija būtiska loma intelektuālās diskusijas rosināšanā par sieviešu emancipāciju un modernās sabiedrības vērtībām, par cilvēciskās esības un dzīves jēgas, nācijas un valsts radīšanas un pastāvēšanas pamatnosacījumiem.  Aspazijas piemiņas saglabāšanai ir izveidoti vairāki pieminekļi, tomēr neviens no tiem neatrodas Rīgā — pilsētā, ar kuru saistīta nozīmīgākā Aspazijas radošās un sabiedriskās darbības mūža daļa. Jaunā dzejniece Rīgā ieradās 19. gadsimta 80. gadu nogalē un ar pārtraukumiem tur dzīvoja un strādāja līdz 1905. gada beigām, atkal atgriežoties 1920. gadā.

Pieminekļa novietne — Teātra laukums — izvēlēta ar piesaisti Aspazijas bulvārim, kas šo nosaukumu ieguva 1920. gadā, gatavojoties Raiņa un Aspazijas sagaidīšanai dzimtenē pēc 14 trimdas gadiem. Aspazijas radošās gaitas ir saistītas ar Latvijas Nacionālo operu, kur viņa iesaistījās gan operas “Vaidelote”, gan pēc Raiņa libreta veidotās operas “Uguns un nakts” iestudējuma tapšanā. Netālu atrodas arī Rīgas Latviešu biedrības nams, kurā esošais Rīgas Latviešu teātris bija pirmā Aspazijas darba vieta Rīgā, bet Vecrīgā dzejniece savus darbus nesa uz laikrakstu redakcijām un apmeklēja radošās inteliģences iecienītas kafejnīcas un grāmatnīcas. Bulvāru loks sasaista feodālo un pilsonisko Rīgu līdzīgi kā Aspazijas dzeja un dramaturģija veido pārnesi no 19. gadsimta uz 20. gadsimta sabiedriski politiskajām idejām, literatūras virzieniem, žanriem un tēlu sistēmām.

Metu konkursā var piedalīties jebkura juridiska vai fiziska persona, šādu personu apvienība jebkurā kombinācijā, kas atbilst konkursa kvalifikācijas prasībām un iesniedz tām atbilstošu metu, kā arī ir spējīga piedāvāto metu īstenot. Metu iesniegšanas termiņš —  2023. gada 10. maijs. Metu konkursa nolikums publicēts Elektroniskajā iepirkumu sistēmā: https://www.eis.gov.lv/EKEIS/Supplier/Procurement/96641, kā arī Iepirkumu uzraudzības biroja sistēmā: https://pvs.iub.gov.lv/show/727854

Pretendentu iesniegtos metu piedāvājumus vērtēs konkursa žūrija, vadoties pēc virknes būtisku kritēriju: laukuma funkcionālā plānojuma, arhitektoniskajām, ainaviskajām, pilsētbūvnieciskajām un mākslinieciskajām kvalitātēm, piedāvātajiem apstādījumu, ārtelpas mēbeļu un apgaismojuma risinājumiem, atbilstības ilgtspējas principiem, kā arī Aspazijas pieminekļa mākslinieciskās vērtības, oriģinalitātes, emocionālā un idejiskā vēstījuma, tehniskajiem risinājumiem un integrācijas Teātra laukuma vidē.

Metu konkursa balvu fonds ir EUR 14 000. Paredzamā līgumcena būvprojekta izstrādei – līdz EUR 60 000 (bez PVN).

Žūrijas komisiju vadīs Pilsētas galvenā dizainere Evelīna Ozola. Žūrijas komisijā strādās Pilsētas attīstības departamenta speciālisti Arnita Verza un Aigars Kušķis, Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes pārstāve Anna Ancāne, Latvijas Arhitektu savienības pārstāve — arhitekte un ainavu arhitekte Daiga Veinberga, Latvijas Mākslinieku savienības pārstāvis — tēlnieks Uldis Zariņš un Latvijas Mākslas akadēmijas pārstāvis — scenogrāfs un režisors Viktors Jansons. Kā eksperti iesniegtos metus izskatīs un savu viedokli sniegs arī Teātra laukuma apkārtnes iedzīvotāju, uzņēmēju un institūciju pārstāvji no AS “Valters un Rapa”, Vecrīgas biedrības un Latvijas Nacionālās operas un baleta.

Plašāka informācija par metu konkursu pieejama Elektronisko iepirkumu sistēmā.

Informāciju sagatavoja: Kaspars Līcītis, Rīgas domes Komunikācijas pārvaldes Ārējās komunikācijas nodaļas projektu koordinators, tālrunis: 27317744, e-pasts: [email protected].

/no

Par ietekmes uz vidi sākotnējā izvērtējuma veikšanu Meldru ielā 3

Valsts vides dienesta Atļauju pārvalde informē, ka tiek veikts ietekmes uz vidi sākotnējais izvērtējums SIA „Port Milgravis”paredzētajai darbībai -ražošanas jaudu palielināšanai ostas piestātnēs Meldru ielā 3 (zemes vienību kadastra apzīmējumi 0100 111 0194; 0100 068 0221; 0100 068 0224; 0100 068 0226), Rīgā.

Detalizētāka informācija Valsts vides dienesta Lielrīgas reģionālajā vides pārvaldē (http://www.vvd.gov.lv/strukturvienibas/lielrigas-regionala-vides-parvalde/informacija/)

Informatīvais paziņojums skatāms pielikumā.

/no