Arhīvs birkai: Kultūra

Lāčplēša dienā Uzvaras parkā izskanēs koncertprogramma “Rīga, mūžības skartā”

11.novembrī plkst. 19.00 Rīgā, Uzvaras parka notiks Lāčplēša dienai veltīts koncerts, kurā uzstāsties grupas “JUUK” un “The Sound Poets”, bet vakara kulminācijā izskanēs komponista Jāņa Lūsēna veidotā koncertprogramma “Rīga, mūžības skartā”, kas veltīta dzejnieka Aleksandra Čaka daiļradei.

Šogad Rīga svin 825. gadadienu kopš pirmās pieminēšanas vēsturiskajos avotos, savukārt dzejniekam Aleksandram Čakam aprit 125 gadi. Šie notikumi kļuvuši par iedvesmu arī Lāčplēša dienas koncertprogrammai, kurā Rīgas stāsts savīsies ar Latvijas vēstures lappusēm un piemiņu par Brīvības cīņās kritušajiem.

“Lāčplēša diena ir laiks, kad īpaši apzināmies brīvības cenu un to, cik būtiski ir saglabāt saikni ar mūsu vēsturi un cilvēkiem, kuri par Latviju cīnījušies. Šogad šo vēstījumu papildina Rīgas jubilejas gads un Aleksandra Čaka dzimšanas dienas gadskārta. Ar koncertu vēlamies radīt iespēju cilvēkiem pulcēties, godināt Latvijas brīvības cīnītājus un caur mūziku no jauna atklāt Rīgas kultūras mantojumu,”

norāda pasākuma producente Zane Auškāpa.

Koncertu plkst. 19.00 atklās grupa “JUUK”, plkst. 20.00 uzstāsies grupa “The Sound Poets”, savukārt plkst. 21.00 sāksies koncertprogramma “Rīga, mūžības skartā”, kas veltīta Aleksandra Čaka daiļradei un viņa īpašajai saiknei ar Rīgu.

Jaundarbu programmas pamatā ir Aleksandra Čaka poēma “Mūžības skartie” un dzejnieka mīlestība pret savu pilsētu – Rīgu. Koncertstāstu izdziedās Ingus Ulmanis, Atis Ieviņš, Raimonds Celms un Ērika Eglija-Grāvele. Programmas mūzikas autors ir komponists Jānis Lūsēns.

Mūziķus uz skatuves apvienos Jāņa Lūsēna vadīts pavadošais sastāvs: Jānis Lūsēns seniors (taustiņinstrumenti), Jānis Lūsēns juniors (bass), Harijs Gūtmanis (sitamie instrumenti), Aivars Gudrais (ģitāra), Rihards Šiliņš (trompete), Andrejs Pogrebņaks (trompete), Roberts Brants (tuba), Egīls Šķetris (trombons) un Dainis Tarasovs (mežrags). Koncertā piedalīsies arī deju kopa “Lauga”.

Lāčplēša diena Latvijā ir veltīta Latvijas brīvības cīnītāju piemiņai un valsts neatkarības izcīnīšanai. Koncertprogramma Uzvaras parkā būs iespēja godināt kritušos, vienlaikus pievēršoties Rīgas vēsturei un Aleksandra Čaka literārajam mantojumam.

Pasākuma programma:

Plkst. 19.00 – grupa “JUUK”;

Plkst. 20.00 – grupa “The Sound Poets”;

Plkst. 21.00 – koncertprogramma “Rīga, mūžības skartā”

Ieeja pasākumā BEZ MAKSAS!

Šis ir viens no Lāčplēša dienai veltītajiem pasākumiem Rīgā.

Ar visiem valsts svētku pasākumiem Rīgā var iepazīties tīmekļvietnē www.kultura.riga.lv, kā arī sekojot līdzi informācijai Rīgas domes sociālo tīklu lapās “Rīga” un “Rīgā notiek”.

Informāciju sagatavoja: K.Zaltāne

Par pasākuma laika plānotiem satiksmes ierobežojumiem – ŠEIT.

 

“Staro Rīga 2026” aicina būt kopā gaismas mirkļos

, , , ,

Svinot Latvijas dzimšanas dienu, ikviens aicināts piedzīvot kopīgus gaismas mirkļus un pozitīvas emocijas, vērojot un izbaudot vietējo un starptautisko gaismas mākslinieku radītos gaismas objektus. “Staro Rīga” norisināsies četru dienu garumā – no 15. līdz 18. novembrim, katru vakaru no plkst. 17.00 līdz 23.00.

Šajā laikā Rīgas ielās un parkos iemirdzēsies daudzveidīgas gaismu instalācijas, audiovizuāli gaismas objekti un ēkas fasāžu video projekcijas. Šī gada festivāla pamatprogrammā ir 52 gaismas objekti.

Gaismas festivāla “Staro Rīga 2026” tēma ir “unum momentum – tas viens mirklis”. Gaismas mākslinieki un radošās grupas, veidojot savus piedāvājumus šī gada festivāla programmai un gaismas loku ekspozīciju koncepcijām, reflektē par kādu būtisku mirkli, kas dažādos gaismas mākslas veidos, formātos un žanros, multimediāli un starpdisciplināri tiek apspēlēts vizuālajā stāstniecībā. Tas viens mirklis, kas izmaina pasauli – globālo vai kāda iekšējo pasauli. Mirklis, kurā tiek sperts nākamais solis, izdarīta kāda izvēle. Mirklis pirms vai pēc kāda zīmīga notikuma, garāmslīdošs mirklis ar savu tēlainību, sajūtām un poētiku. Mirklis, kas ir tagad, te, visiem kopā, gaismas aptvertiem, svinot mūsu visu kopīgos svētkus. Festivāla tēmas emocionālo ievirzi raksturo Imanta Ziedoņa vārdi: “Es neesmu nekas, ja manī nav tās gaismas, ko cilvēki par mīlestību sauc.”

“Staro Rīga 2026” maršruta galvenā ass ir Daugava un gaismas objektu izvietojums abos Daugavas krastos, veidojot gaismas lokus, kas iezīmē teritorijas, kurās izvietoti vienotu māksliniecisko ekspozīciju objekti, veidojot maršrutus īsākai vai garākai pastaigai.

Daugavas kreisajā krastā festivāla maršruts ved no Gaismas pils pa Mūkusalas promenādi.

Daugavas labajā krastā festivāla maršruta galapunkti ir Spīķeru teritorija pie Centrāltirgus un Viesturdārzs, iekļaujot maršruta paplašinājumā Vecrīgu un teritoriju no koncertzāles “Ave Sol” līdz Kronvalda parkam, kas sadalīts vairākos gaismas lokos. Festivāla maršrutu veido septiņu radošo grupu izstrādātas gaismas loku ekspozīcijas, Latvijas Mākslas akadēmijas un Latvijas Kultūras akadēmijas Latvijas Kultūras koledžas jauno mākslinieku veidotie darbi, kā arī atsevišķi gaismas objekti, ko vieno festivāla tēma un maršruts. Kopējais gaismas festivāla maršruta garums ir gandrīz pieci kilometri.

Vairāk nekā divas trešdaļas festivāla pamatprogrammas ir mūsu gaismas mākslinieku jaundarbi. Šajā festivālā pirmoreiz arī Brīvības pieminekļa pakājē izvietosies gaismas festivāla objekts “Dižkoku balsis”. 18.⁠ ⁠novembrī vides objekts pārtaps par svētku koncerta skatuvi, kuras vizuālā struktūra paliks nemainīga, taču to papildinās gaismas uzvedums koncerta noslēgumā.

Programmā pārstāvēti arī ārvalstu gaismas mākslinieki.

Starptautiski pazīstamais ungāru gaismu mākslinieks Lāslo Žolts Bordošs (Laszlo Zolt Bordos) izveidojis īpašu jaundarbu mūsu festivālam – liela mēroga gaismas instalāciju ASCEND uz Gaismas pils fasādes ar vēstījumu “Māksla ceļ augstāk. Māksla ir atklāsme, ko izgaismo gaisma”.

Pils laukumā būs izvietota interaktīva norvēģu gaismu mākslinieces Anastasijas Isašenas (Anastasia Isachen) instalācija, kas apvieno mākslu un zinātni, uzdodot dziļus jautājumus par mūsu attiecībām ar vidi. Uz Rīgas Kongresu nama fasādes ungāru mākslinieku radošā grupa “Lightspray Visual“ (Fényszóró Visual) veidos projekciju, izmantojot īpaši izgatavotus, jaudīgus analogos projektorus un kinētiskus mehānismus. Viesturdārzā būs aplūkojams franču gaismu mākslinieka Sebastjēna Lefēvra (Sebastien Lefevre) kinētisks, skulpturāls mākslas darbs SOLEIL NUIT (“Saule naktī”), kas satur vairāk nekā 5000 spoguļelementu. Festivāla programmā iekļautas arī septiņas Latvijas Mākslas akadēmijas studentu veidotas instalācijas un četri LKA Latvijas Kultūras koledžas realizēti gaismas objekti, kas veidoti sadarbībā ar Eiropas universitāšu alianses studentiem no deviņām valstīm.

Šī gada gaismas festivāla “Staro Rīga” vizuālo identitāti izstrādājusi dizainere Dace Sūna, kura savos darbos pēta gaismu, pievēršot uzmanību optiskām parādībām. Festivāla vizuālā identitāte veidota, fotografējot studijā radītus gaismas eksperimentus, fotogrāfijās fiksējot reālas, īslaicīgas optiskās parādības, kas rodas gaismas laušanas, atstarošanās rezultātā, mijiedarbojoties ar materiāliem un atmosfēru.

Festivāla vizuālās identitātes koncepcija Momentum lucis jeb “Gaismas mirklis” sasaucas ar Gaismas festivāla “Staro Rīga” tēmu “unum momentum — tas viens mirklis”, kurā gaisma, sastopoties ar stiklu, lēcām un spoguļu virsmām, uz mirkli atklājas neparedzamās formās un pārvērtībās, atspoguļojot festivāla būtību — mākslas, dizaina, tehnoloģiju un radošuma sastapšanos, kurā gaisma uz dažām naktīm pārveido pilsētvidi un kļūst par kopīgu, neatkārtojamu pieredzi.

Vizuālās identitātes grafiskā dizaina autors ir Matīss Zvaigzne.

Pilna gaismas festivāla “Staro Rīga” programma atrodama mājaslapā www.staroriga.lv.

 

Latvijas dzimšanas dienu Brīvības laukumā svinēs ar vērienīgu koncertu “Brīvības ainavas” un gaismas uzvedumu

18. novembrī Brīvības laukumā tiks svinēta Latvijas Republikas proklamēšanas 108. gadadiena ar vērienīgu svētku koncertu “Brīvības ainavas”, kam sekos gaismas uzvedums.

Koncerta “Brīvības ainavas” centrālais tēls ir dižkoks – Latvijas valsts, tautas un kultūras simbols. Tāpat kā koks dziļi iesakņojas zemē, iztur vētras un turpina augt, arī Latvija savas pastāvēšanas laikā ir apliecinājusi spēju pārvarēt grūtības, saglabāt savas vērtības un atjaunoties.

“Koncerta idejas un repertuāra pamatā ir Latvijas Kultūras kanona astoņas ainavas, kas atklāj Latvijas dabas un cilvēka mijiedarbības radīto daudzveidību. Ar gaismas, videoprojekciju un scenogrāfijas palīdzību dižkoks pārtaps dažādos Latvijas dabas tēlos. Koks kļūs par vienojošu simbolu, kas savieno Latvijas vietas, cilvēkus un paaudzes,”

stāsta koncerta režisors Sandis Kalniņš.

Koncertā uzstāsies Aija Andrejeva, Asnate Rancāne, Dagnis Roziņš, Rihards Mačanovskis, vokālā grupa “Neaizmirstulītes” un trio “Oranžās”. Muzikālo pavadījumu nodrošinās Gundars Caune (taustiņinstrumenti), Raitis Aukšmuksts (sitaminstrumenti), Kristens Kupčs (elektriskā un akustiskā ģitāra), Rolands Stepanovs (basa ģitāra) un Artūrs Sebris (saksofons). Koncertu vadīs aktieri Līga Zeļģe un Mārtiņš Brūveris.

Koncerta koncepcijas autors un režisors ir Sandis Kalniņš, koncepcijas līdzautore, scenogrāfe un video māksliniece – Austra Sniķere. Muzikālais producents ir Uldis Timma, stiliste – Dace Grīnberga, gaismu mākslinieki – Jānis Pētersons un Rihards Kauliņš, skaņu režisors – Mārtiņš Porters.

Svētku koncerta noslēgumā plkst. 20.00 izskanēs Latvijas Valsts prezidenta uzruna un Latvijas valsts himna.

Savukārt no plkst. 20.10 līdz 23.00 Brīvības laukumā būs skatāms gaismas uzvedums, kas ilgs četras līdz piecas minūtes un tiks atkārtots ik pēc desmit minūtēm.

Svētku programma Brīvības laukumā, 18. novembrī:

  • 18.00 – 18.45 Folkloras kopas “Vilkači” koncerts;
  • 19.00 – 20.00 Svētku koncerts “Brīvības ainavas”;
  • 20.00 – 20.10 Latvijas valsts prezidenta uzruna un himna;
  • 20.10 – 23.00 Gaismas uzvedums (uzvedums ilgst 4-5 minūtes ar atkārtojumu ik pa 10 minūtēm).

Šis ir viens no Latvijas proklamēšanas gadadienai veltītajiem pasākumiem Rīgā.

Ar visiem valsts svētku pasākumiem Rīgā var iepazīties tīmekļvietnē www.kultura.riga.lv, ww.staro.riga.lv, kā arī sekojot līdzi informācijai Rīgas domes sociālo tīklu lapās “Rīga” un “Rīgā notiek”.

 

Rīgas pieminekļu aģentūras pārziņā esošie pieminekļi tagad apskatāmi GEO RĪGA kartē

Rīgas pašvaldības ģeotelpisko datu portālā GEO RĪGA publicēta Rīgas pieminekļu aģentūras valdījumā esošo pieminekļu interaktīvā karte, kas ikvienam interesentam sniedz iespēju iepazīt galvaspilsētas kultūrvēsturisko mantojumu, tā atrašanās vietas un informāciju par objektiem.

Īpaši nozīmīgs jaunums ir Lielo kapu interaktīvā karte, kurā iespējams iepazīt vēsturiskajā kapsētā esošos pieminekļus, kapavietas un citus kultūrvēsturiski nozīmīgus objektus. Karte palīdzēs gan pētniekiem un vēstures interesentiem, gan ikvienam apmeklētājam labāk orientēties Lielo kapu teritorijā un atklāt tās bagātīgo kultūrvēsturisko mantojumu.

“Lielie kapi ir viena no nozīmīgākajām Rīgas vēsturiskās atmiņas vietām. Tā nav tikai vēsturiska kapsēta, tas ir stāsts par cilvēkiem, kuri veidojuši mūsu pilsētu, tās kultūru, zinātni un sabiedrisko dzīvi. Mūsu mērķis ir padarīt šo mantojumu pieejamāku un saprotamāku ikvienam. Interaktīvās kartes izveide ir būtisks solis, lai Lielie kapi kļūtu par vietu, kur to iespējams iepazīt un izzināt,”

uzsver Rīgas pieminekļu aģentūras direktore Agnese Strautiņa.

Lielo kapu teritorijā Rīgas pieminekļu aģentūras pārziņā ir vairāk nekā 800 dažādu kultūrvēsturisku objektu. Ņemot vērā apjomīgo informācijas apkopošanas, pārbaudes un digitalizācijas darbu, interaktīvā karte tiks pakāpeniski papildināta, precizējot jau pieejamos datus un pievienojot informāciju par arvien jauniem objektiem.

Interaktīvās kartes pieejamas Rīgas pašvaldības ģeotelpisko datu portālā GEO RĪGA sadaļā “Kultūrvēsturiskā vide”, atlasot slāņus “Rīgas pieminekļu aģentūras objekti” vai “Lielie kapi”.

Ieiet GEO RĪGA – šeit.

 

NVO namā apskatāma interaktīva fotoizstāde “Emocionālas drošības mirkļi manā ģimenē”

Līdz 17. novembrim NVO nama (Ieriķu iela 43a, Rīga) 1. stāva gaitenī apskatāma interaktīva fotoizstāde “Emocionālas drošības mirkļi manā ģimenē”. Izstādi veidojusi biedrība “Bibliokuģis “Krišjānis Valdemārs”” projektā “Vidzemīte – jūras spēku ģimenēm”.

Izstāde aicina aizdomāties par emocionālās drošības nozīmi ģimenē un ataino ģimeņu ikdienas spēku, ļaujot apmeklētājiem pārdomāt arī savu pieredzi. Tajā skatāmi fotogrāfes Martas Dances iemūžinātie mirkļi no šovasar rīkotā pasākuma “Ģimenes diena Vidzemītes piejūrā”, kurā piedalījās arī ģimenes ar bērniem ar funkcionāliem traucējumiem. Katru fotogrāfiju papildina īss citāts vai ieteikums, kas atgādina par atbalsta un savstarpēju rūpju nozīmi ģimenē.

Izstāde veidota kā interaktīva pieredze, kurā apmeklētāji tiek aicināti ne tikai aplūkot fotogrāfijas, bet arī pašiem iesaistīties. Apmeklētāji var salikt puzli, savienojot vārdus, kas raksturo gan traumatiskus, gan dziedinošus dzīves mirkļus, kā arī izvēlēties, kurā no četrām rotaļu mājiņām paši vēlētos dzīvot. Katra mājiņa atspoguļo atšķirīgas sajūtas – drošību, mīlestību, mieru vai bailes.

Izstādē uzdots arī jautājums “Kas ir tava ģimene?”, uz kuru tās veidotāji piedāvā atbildi, kas uzrunā ikvienu apmeklētāju:

“Ģimene – ne tikai asinis un vārds,
bet vieta, kur tevi gaida siltums.
Tie, kas smejas ar tevi līdz rīta gaismai,
un paliek tuvu, kad ir grūti.
Mamma, tētis, brālis vai māsa.
Draugs, kas kļuvis tuvs.
Ģimene ir tur, kur sirdis viena otru pazīst,
kur neviens nejūtas lieks.
Tā aug un mainās, paplašinās, sarūk,
bet mīlestība nepazūd!”

Izstāde bez maksas apskatāma NVO nama darba laikā:

• darba dienās no plkst. 9.00 līdz 21.00
• sestdienās no plkst. 9.00 līdz 20.00

Aicinām iegriezties NVO namā un apskatīt izstādi!

1234

 

Kultūras centrā “Iļģuciems” skatāma Latvijas audēju jostu izstāde “Jostu upe”

Līdz 6. decembrim Kultūras centrā “Iļģuciems” skatāma Latvijas audēju jostu izstāde “Jostu upe”, kurā vienkopus apkopotas vairāk nekā 250 jostas no dažādiem Latvijas novadiem. Izstāde aicina iepazīt bagātīgo jostu aušanas tradīciju, Latvijas novadu rakstu daudzveidību un audēju meistarību.

Jostu aušana ir viena no senākajām latviešu tekstilmākslas tradīcijām. Arheoloģiskajos izrakumos atrastie audumu fragmenti, kas datējami ar mūsu ēras 6. gadsimtu, liecina par jau tolaik izkoptu prasmi veidot ornamentus un saskaņot krāsas. Vēsturiski jostas kalpojušas gan praktiskām vajadzībām, gan apģērba rotāšanai. To daudzveidīgais pielietojums veicinājis dažādu materiālu, aušanas tehniku, rakstu un darināšanas paņēmienu attīstību. Lai gan gadsimtu gaitā šīs prasmes pilnveidojušās un ieguvušas jaunus veidus, to pamatprincipi saglabājušies līdz mūsdienām.

Izstādes “Jostu upe” mērķis ir atklāt Latvijas novadu rakstaino jostu tradīcijas, audēju meistarību un radošo pieeju, vienkopus pulcējot gan vēsturisku paraugu iedvesmotus darinājumus, gan mūsdienu autoru darbus.

Kultūras centra “Iļģuciems” izstāžu zālē apskatāmas rakstainās, ziedainās, pītās un celotās jostas, ko darinājuši Latvijas audēji – gan Rīgas tautas lietišķās mākslas studiju dalībnieki, gan meistari no dažādiem Latvijas novadiem. Apmeklētāji varēs iepazīt arī seno paraugu iedvesmotas rekonstrukcijas, tostarp 18. gadsimta celaiņus, kā arī mūsdienu autoru jaunrades darbus. Izstāde parāda, kā tradicionālās aušanas prasmes turpina dzīvot, sastopoties ar laikmetīgu radošo redzējumu.

Izstāde apskatāma līdz 6. decembrim katru dienu no plkst. 11.00 līdz 18.00. Ieeja bez maksas.

Papildu informācija:
Baiba Pilāne
Rīgas valstspilsētas pašvaldības iestādes
Pārdaugavas kultūras apvienība
Amatu nama administratore
+371 67037480
baiba.pilane@riga.lv

 

Izstāde “Gada cikls” Bolderājas filiālbibliotēkā aicina ieraudzīt dabas skaistumu caur mūžā krātu pieredzi

Līdz 14. novembrim Bolderājas filiālbibliotēkā (Gaigalas ielā 3) apskatāma Rīgas sociālās aprūpes centra “Stella maris” iemītnieces Genovefas Annas Lilienšteinas gleznu un izšuvumu izstāde “Gada cikls”.

Aizvadījusi vairāk nekā astoņus gadu desmitus, Genovefa Anna Lilienšteina joprojām saglabājusi mīlestību pret zīmēšanu, gleznošanu un rokdarbiem, ar ko nodarbojas kopš jaunības. Viņas darbos atspoguļojas ne tikai dabas skaistums, bet arī vērīgs skatījums uz pasauli.

Rīgas sociālās aprūpes centrā “Stella maris” (Birzes iela 54) Genovefa Anna Lilienšteina dzīvo kopš 2022. gada un joprojām aktīvi turpina savu radošo darbību. Viņa glezno dabas ainavas, gadalaiku noskaņas, ziedus un jūras tēmas, īpašu vietu atvēlot arī kuģiem. Šī tematika nav nejauša, jo cieši saistīta ar ģimenes vēsturi – gan viņas tēvs, gan brālis savulaik bijuši kapteiņi.

Māksliniece strādā galvenokārt ar akrila krāsām, reizēm izmanto arī eļļas tehniku, kā arī nodarbojas ar dažādiem rokdarbiem. Viņas radītie darbi ikdienā rotā “Stella maris” koplietošanas telpas un iemītnieku istabas, piešķirot videi mājīgumu un krāsainību.

Šogad centrā tika atklāta mākslinieces personālizstāde “Gada cikls”, kuras centrā ir 12 gleznas – pa vienai katram gada mēnesim. Tās papildina autores darināti 12 dekoratīvie spilveni. Darbos atainojas dabas pārvērtības visa gada garumā – no pirmajiem ziediem pavasarī līdz ziemas rimtajam mieram. Katrs darbs ir kā pieturvieta gada ritumā, bet visi kopā tie veido stāstu par laika plūdumu, dabas nepārtrauktību un cilvēka spēju saglabāt radošu prieku jebkurā dzīves posmā.

Izstāde “Gada cikls” ir ne tikai iespēja iepazīt autores darbus, bet arī atgādinājums, ka vēlme radīt, priecāties un dalīties savā redzējumā par pasauli nepakļaujas gadiem. Tā apliecina, ka radošums spēj iedvesmot gan pašu autori, gan ikvienu, kurš apstājas pie gleznas, lai uz mirkli ieraudzītu pasauli viņas acīm.

 

Studijteātris “Aka” aicina uz jubilejas sezonas izrādi “Viss par sievietēm”

Sestdien, 17. oktobrī plkst. 16.00 Willa teātrī, Stabu ielā 18C, notiks tradicionālās kultūras un amatniecības centra “Īrga” studijteātra “Aka” 30 gadu jubilejas sezonas izrāde “Viss par sievietēm”.

Izrādē “Viss par sievietēm” (lugas autors horvātu rakstnieks Miro Gavrans) trīs aktrises izspēlēs piecus stāstus, rosinot padomāt par piecām svarīgām tēmām un laika posmiem sieviešu dzīvē – mīlestību, draudzību, karjeru, bērnību un vecumdienām. Stāsti mīsies, savīsies viens ar otru, vēstot par kopīgo un atšķirīgo dažādu sieviešu dzīves stāstos, aicinot skatītāju atpazīt situācijas, kuras vairāk vai mazāk ir piedzīvotas vai dzīvē novērotas. Izrādes režisore studijteātra “Aka” mākslinieciskā vadītāja Ligita Smildziņa.

Studijteātris “Aka” dibināts 1996. gada 9. jūnijā, Stāmerienā. Teātrī spēlē dalībnieki, kas par savu vaļasprieku un kaislību izvēlējušies teātri, bet pārējā laikā studē un pelna maizi radošās profesijās. Teātra nodarbībās dalībnieki var apgūt prasmes improvizācijas teātrī un aktīvi piedalīties dažādu lugu iestudēšanas procesā. Studijteātris “Aka” veido saturiski un stilistiski dažādus modernās dramaturģijas iestudējumus.

Ieeja pasākumā bez maksas.

Informāciju sagatavoja:
Marta Kalnava
RVP IKSD Tradicionālās kultūras un amatniecības centra “Īrga” Direktores vietniece radošajā darbā

28652146
marta.kalnava@riga.lv

 

Mežaparkā pirmo reizi notiks Ziņģu Lielkoncerts

10. oktobrī plkst. 16.00 Mežaparka estrādes Kokaru zālē pirmo reizi notiks Ziņģu Lielkoncerts, kurā vienuviet satiksies tautas mūzikas grupas un muzikanti, lai izceltu latviešu ziņģu tradīciju.

Koncertā piedalīsies “Teikas muzikanti”, “Zeidi”, “Kokle”, “Dzilna”, “Banga”, “Garataka”, Skaņumājas muzikanti un Patjanko ģimenes kapela.

Ziņģes ir stāstošas dziesmas, kurās atspoguļojas dažādi cilvēka dzīves notikumi – mīlestība un attiecības, ģimene, darbs, ikdienas norises un arī laikmeta notikumi. Tām raksturīgi sižetiski teksti, kuros nereti līdzās nopietniem dzīves stāstiem sastopams arī humors un asprātība.

“Ziņģēs var izdziedāt teju visu dzīvi – no lauztas sirds un ģimenes attiecībām līdz darbam, pirtī iešanai un pavisam ikdienišķām situācijām. Tāpēc arī šodien tās ir saprotamas un tuvas – katrs var atrast kādu stāstu, kurā atpazīt sevi vai savu laiku,”

stāsta “Teikas muzikanti” pārstāvis.

Lai gan daudzu ziņģu stāsti radušies pirms vairākiem gadu desmitiem, tradīcija turpina dzīvot arī mūsdienās. Ziņģes tiek dziedātas ģimenēs, folkloras kopās, danču vakaros un tautas mūzikas pasākumos. Laika gaitā tās iegūst jaunas interpretācijas un nonāk pie arvien jauniem klausītājiem.

Ziņģu Lielkoncerts iecerēts kā iespēja šo tradīciju piedzīvot kopā, vienuviet pulcējot dažādus tautas mūzikas pārstāvjus un ļaujot dziesmām ar saviem stāstiem satikties vienā koncertā.

Pēc koncerta vakars turpināsies ar folkdisko kopā ar DJ rabziz.

Organizē: Tautas mūzikas grupa “Teikas muzikanti” sadarbībā ar Ziemeļrīgas kultūras apvienību.

Ieeja pasākumā BEZ MAKSAS!

 

No 18. septembra līdz 18. oktobrim būs skatāma 2. starptautiskā Pārdaugavas mākslas plenēra brīvdabas izstāde “Dzimšana”

No 18. septembra līdz 18. oktobrim Pārdaugavā – Anniņmuižas parkā – notiks 2. starptautiskā Pārdaugavas mākslas plenēra brīvdabas izstāde “Dzimšana”, kurā eksponēti Latvijas, Vācijas un Īrijas mākslinieku radītie vides objekti.

Šajā rudenī Anniņmuižas parka apkārtnē norisināsies 2. starptautiskais Pārdaugavas mākslas plenērs “Dzimšana”, kurā pārstāvēto mākslinieku – heidundgriess (Vācija), Oto Holgers Ozoliņš (Latvija), un Natanaels Romans (Nathanaël Roman, Īrija/ Lietuva) radītie vides objekti pieskarsies dzimšanas fenomenam, veidojot sarunu telpu ar iepriekš iepazīto Imantas apkaimi un tās apkārtni.

Izstādes atklāšanas pasākums ar muzikālu intervenci norisināsies 18. septembrī plkst. 17.00 Jūrmalas gatves un Dumbrāja ielas krustojumā (netālu no pieturas “Muižas iela” Jūrmalas gatvē). Pasākuma gaitā paredzēta tikšanās ar autoriem un atklāšanas gājiens, aplūkojot mākslas darbus visās to eksponēšanas vietās.

 26. septembrī plkst.12.00 brīvdabas izstādi papildinās kuratores Laimas Dabertes performatīva un izzinoša pastaiga “Sarunas ar ainavu”, kurā kopā ar projekta veidotājiem un pasākuma dalībniekiem tiks aplūkoti eksponētie mākslas darbi un iepazīts Anniņmuižas mežs un Imantas apkaime kā daudzslāņaina, tēliem bagāta vide.

Savukārt 3. oktobrī plkst. 14.00 būs iespēja apmeklēt Annas Vilānes performanci “IN LUCEM” (no latīņu val. – Gaismā / Ieiešana gaismā) kā aicinājumu izdzīvot pāreju no nemanāmības uz redzamību – stāvokli, kad ilgi glabātais un slēptais iznāk gaismā un ieņem jaunu formu, piedzīvojot mirkli, kad viss ilgi briedušais beidzot pārrauj klusumu.

Raksturojot 2. starptautisko Pārdaugavas mākslas plenēru, tā kuratore Laima Daberte uzsver:

“Plašajā izpētes laukā pieskaroties nelielai cilvēka un dabas līdzpastāvēšanas telpai urbānā vidē – Anniņmuižas mežam –, mākslinieki pievērsušies dažādu struktūru un attiecību modeļu sākotnes impulsiem un attīstības aizmetņiem. Mainoties cilvēka ietekmētajai ainavai, mainās kopienu formas, cilvēku paradumi un dabas atbildes tiem. Mākslas darbi notver atšķirīgas un reizēm šķietami nesavienojamas idejas, veidojot jaunu pieredzes telpu arvien jauniem laika un lauka pētījumiem un centieniem sastapt no jauna dzimstošo vietas un laika garu.”

2. starptautisko Pārdaugavas mākslas plenēru rīko “Pārdaugavas Kultūras apvienība”.

Atbalsta Rīgas dome un Valsts kultūrkapitāla fonds.

Aicinām sekot līdzi informācijai Pārdaugavas Kultūras apvienības mājaslapā – šeit.

Plašāka informācija:

Ieva Nagliņa
2. Starptautiskā Pārdaugavas mākslas plenēra projekta vadītāja

 +371 26474739
ieva.naglina@riga.lv

Evelīna Vanaga-Kauliņa
2. Starptautiskā Pārdaugavas mākslas plenēra komunikācijas vadītāja
 +371 28380416
evelina.vanaga@gmail.com