Arhīvs birkai: Kultūra

Dauderu parkā īpašā noskaņā varēs baudīt lapkriti

Dauderu komplekss (Zāģeru ielā 7) Sarkandaugavā ar šovasar atjaunoto parku un dārzu daudziem jau kļuvis par iecienītu atjaunināšanās un izziņas vietu. Pašlaik to pārņēmis rudenīgs krāšņums, tāpēc 18., 19. un 20. oktobrī plkst. 14.00 Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Dauderu nodaļa aicinās uz jaunu pasākumu ciklu “Oda rudenim: izzinoša pastaiga Dauderos”.

Muzeja gida vadītas pastaigas laikā varēs gan aplūkot holandiešu neorenesanses stilā būvēto Dauderu namu no jauniem un iepriekš neierastiem skatupunktiem, gan izbaudīt krāšņo rudens lapkriti Dauderu parkā instrumentālās mūzikas ierakstu pavadījumā (izvēlēti gadalaikam pieskaņoti skaņdarbi – “Rudens saule”, “Rudens lietus”, “Rudens migla”, “Rudens vējš”, “Mežs rudenī” un “Oktobris”). Interesentiem tiks pavērtas Dauderu nama, dārza un parka likteņa lappuses, aptverot vairāk nekā gadsimta laikā piedzīvoto.

Vietu skaits pasākumā ir ierobežots, tāpēc aicinām pieteikties iepriekš, rakstot uz dauderi@lnvm.lv vai zvanot pa tel. 67392229 vai 67391780. Dalības maksa – 4,00 EUR.

 

Dauderu nama, kā arī tā dārza un parka bagātā vēsture atspoguļo visas Rīgas un Latvijas vēstures gaitu. Ēka celta 1897. gadā kā alusdarītavas “Waldschlößchen” (mūsdienās “Aldaris”) īpašnieka Ādolfa fon Bingnera ģimenes villa, bet no 1937. līdz 1940. gadam savrupnams ar tam pieguļošo dārzu un parku tika labiekārtots kā vērienīga Valsts un Ministru prezidenta Kārļa Ulmaņa vasaras rezidence. Padomju okupācijas laikā ēka tika pielāgota aģitpunkta un bērnudārza vajadzībām, bet kopš Trešās atmodas ēkā pastāv muzejs. 2010. gadā Dauderi kļuva par Latvijas Nacionālā vēstures muzeja nodaļu, kurā pēdējos gados aktīvi veikta ekspozīcijas atjaunošana un modernizācija.

Dauderu parks priecē ar pārdomātiem, saskanīgiem apstādījumiem un interesantu reljefu, raksturojot sava laika elites priekšstatus par ērtu dzīvi pilsētā. Atjaunotais parks papildina muzeja piedāvājumu, un tam ir sava nozīmīga vieta muzeja ekskursiju un tematisku pasākumu programmās.

 

Jura Bergina personālizstāde “Dzīve un mirkļi” Rīgas Porcelāna muzejā

Mākslinieka Jura Bergina darbu izstāde “Dzīve un mirkļi” Rīgas Porcelāna muzejā no 2024. gada 18. oktobra līdz 2024. gada 8. decembrim.

No 2024. gada 18. oktobra līdz 8. decembrim Rīgas Porcelāna muzejā norisināsies latviešu porcelāna mākslinieka Jura Bergina personālizstāde “Dzīve un mirkļi”. Izstādē apmeklētājiem būs iespēja apskatīt gan mākslinieka agrīnās radošās darbības paraugus, kas nu jau uzskatāmi par Latvijas lietišķās mākslas zelta fondu, gan arī viņa jaunākos, pēdējos piecos gados tapušos autordarbus. Porcelāna, šamota, akmensmasas un keramikas darbos spilgti atklājas keramiķa Jura Bergina meistarība un mākslinieciskais raksturs.

Ekspozīcija būs iekārtota muzeja pirmā stāva skatlogos un interesentiem pieejama visas diennakts laikā.

Izstāde “Dzīve un mirkļi” piedāvās dziļu ieskatu Jura Bergina radošajā ceļā – no viņa agrīnās daiļrades līdz jaunākajiem eksperimentiem. Agrīnajos darbos, izpaužas mākslinieka augstvērtīgā meistarība un prasme strādāt ar tradicionālajām porcelāna formām un ornamentiem. Šie darbi atspoguļo klasiskās porcelāna vērtības, izceļot tā tīrību un eleganci.

Izstādē būs redzami arī mākslinieka pēdējo gadu darbi, kuros viņš eksperimentē ar formām, faktūrām un krāsām, meklējot jaunas izteiksmes iespējas un atklājot porcelāna daudzveidību. J. Bergins izaicina materiāla ierobežojumus un piedāvā novatoriskus tehniskos risinājumus, pievēršoties gan laikmetīgajai mākslai, gan tradicionālajiem motīviem.

“Porcelāns man ir ne tikai materiāls, bet arī filozofisks medijs,” saka J. Bergins. “Tas ļauj izteikt gan trauslumu, gan izturību, un katrs darbs ir stāsts par šo kontrastu. Esmu nemitīgā dialogā ar materiālu, meklējot jaunas formas, kā to izteikt.”

Izstāde “Dzīve un mirkļi” piedāvā ne tikai mākslas baudījumu, bet arī dziļāku izpratni par porcelāna lomu laikmetīgajā mākslā. J. Bergina darbi atspoguļo personīgu un kultūras stāstu, kas izpaužas caur precīzām detaļām, simboliem un niansētām formām.

Juris Bergins ir viens no ekstravagantākajiem Latvijas porcelāna māksliniekiem, kura darbi tikuši atzīti gan Latvijā, gan starptautiskā mērogā. Mākslinieks dzimis 1961. gadā Rīgā, 1980. gadā pabeidzis Jāņa Rozentāla mākslas vidusskolu un 1985. gadā absolvējis Latvijas Mākslas akadēmijas Rūpnieciskās mākslas – jeb kā mūsdienās teiktu: Dizaina nodaļu. Palīdzot remontēt keramikas krāsnis dzīvesbiedrei, sācis interesēties par keramiku, taču drīz vien izkopis pats savu, unikālu stilu, kam uzticīgi seko vēl joprojām. Savā radošajā darbībā J. Bergins apvieno klasiskās porcelāna tradīcijas ar laikmetīgām mākslinieciskajām idejām un unikāliem jaunrades paņēmieniem, kā orģinālu, spēcīgu formu savienojumu ar reālistiskiem attēliem, papildinot tos ar sociālpolitiskām un vēsturiskām tēmām.

Kopš 1987. gada piedalās izstādēs Latvijā, Igaunijā, Lietuvā, Kanādā, ASV, Vācijā, Dānijā, Austrālijā, Itālijā, Japānā, Jaunzēlandē, Dienvidslāvijā, Šveicē, Apvienotajā Karalistē, Ungārijā, Somijā, Dienvidkorejā, Taivānā, Ķīnā. 1991. gadā saņēmis grantu no Banfas Mākslas centra (Kanāda). 1995. gadā saņēmis apbalvojumu “Purchase-Prize” (Faenza, Itālija); 1996. gadā saņēmis goda diplomu (otro vietu) “Cup-96” (Belgrada, Serbija); 1997. gadā saņēmis Sidnejas mēra (Shepparton, Austrālija) “Speciālo balvu”. 1998. gadā Faenzas Starptautiskajā Keramikas muzejā J. Bergina darbs piedalījās izstādē “Selezione di doni 1996-98. Da Fontana a Valentini ed oltre” kopā ar Pablo Pikaso, Peteru Voulkosu un citu autoru darbiem, J. Bergina darbi šobrīd skatāmi arī muzeja pamatekspozīcijā. 2002. gadā amerikāņu māksliniece un profesore Suzanna Petersone (Susan Peterson,1925-2009) iekļauj keramiķi digitālajā mākslinieku sarakstā: “Visual Resources Collection”, kurā ir ap 8700 mākslinieku no visas pasaules, tajā Latviju pārstāv tādi mākslinieki kā Gustavs Klucis (Painting, Print, Photography), Juris Bergins (Ceramics) u.c.

Mākslinieka darbu fotogrāfijas publicētas tādos žurnālos kā “New Ceramic” (Vācija), “Ceramic and Perception Art” (Austrālija); “American Craft” (ASV); “World of Art” (Londona, Apvienotā Karaliste); “La Biennale di Venecia 58th”; “MoMA” (Ņujorka); “Gugenheim” (Solomona Gugenheima muzejs, Ņujorka) un Berlīnes biennāle.

J. Bergins kopš 1991. gada ir Latvijas Mākslinieku savienības biedrs, kopš 1999. gada – IAC, Ženēvas Starptautiskās Keramikas akadēmijas biedrs. Lietuvas Mākslinieku savienības (LDS) goda biedrs. Pateicoties viņa entuziasmam, ir radušies tādi starptautiski pasākumi kā Baltijas laikmetīgās keramikas izstāde “Pavasaris” un Starptautiskais keramikas simpozijs “Redukcija”.

Latvijā keramiķis rīkojis vairākas personālizstādes, un viņa darbi ir bieži tikuši eksponēti Rīgas Porcelāna muzejā, kā arī citos nozīmīgos Latvijas muzejos un galerijās.

Jura Bergina personālizstāde “Dzīve un mirkļi” Rīgas Porcelāna muzejā būs skatāma no 2024. gada 18. oktobra līdz 2024. gada 8. decembrim. Izstādi pavadīs informatīvi papildmateriāli muzeja tiešsaistes kanālos, īpaši muzeja Rīgas Porcelāna muzejs | Riga | Facebook , youtube.com/@rigasporcelanamuzejs, instagram.com/riga_porcelain_museum/ kontos.

Pielikumā publicitātes attēls:
01 – Juris Bergins. Foto: Gvido Kajons

 

Sieviešu kamerkora “Cantus” jubilejas koncerts PRAST

2024. gada 27. oktobrī plkst. 17.00 Kultūras un tautas mākslas centrā “Mazā ģilde” izskanēs Sieviešu kamerkora “Cantus” jubilejas koncerts PRAST.

Koris ir kaut kas vairāk par dziedāšanu, tas ir dzīvesveids un daudzpusīga cilvēka personības attīstība, ko daudzu darbības gadu laikā izbaudījušas arī sieviešu kamerkora “Cantus” dziedātājas. Sava jubilejas koncerta nosaukumam izvēlēdamās vārdu spēli ar darbības vārdu “prast”, dāmas uzsver, ka kordziedāšana daudz spilgtāk un košāk ļauj izbaudīt dzīves krāsas – just, mīlēt, jokot, brīnīties, sapņot, dzīvot un dziedāt.

Koncertā ikvienam būs iespēja izdzīvot plašu muzikālu krāsu gammu – līdzās Imanta Kalniņa, Raimonda Paula, Gunāra Freidenfelda pazīstamajām kompozīcijām, Jāņa Šipkēvica, Lauras Jēkabsones un Madaras Kalniņas nesen tapušiem skaņdarbiem, skanēs arī īpaši kamerkorim “Cantus” un šai jubilejai radīta mūzika – Kristīnes Cīrules kompozīcija “Prast” ar Maijas Kalniņas dzeju un Andra Kontauta dziesma “Es meitiņa kā puķīte” ar latviešu tautasdziesmas tekstu.

Kora muzikālo skanējumu papildinās instrumentālā grupa “Trendo” – Madara Kalniņa (klavieres), Arina Bardova (vijole), Aija Linde (alts), Elīza Petrenko (čells), Uģis Upenieks (sitaminstrumenti). Solo balsis izdziedās Inese Romancāne un Aleksandrs Tuguševs, kurš būs arī jubilejas vakara vadītājs.

Kamerkora “Cantus” dalībnieces jubilejas koncertu iecerējušas arī kā senu draugu un domubiedru tikšanos, kurā īpaši gaidītas bijušās dziedātājas un komponisti, kuri šo gadu laikā sadarbojušies ar kolektīvu.

Kamerkori “Cantus”, kā Vecajai Svētās Ģertrūdes baznīcai piederīgu jauniešu kori, 1989. gadā dibināja diriģents, komponists Valdis Zeltkalns. Pašlaik kolektīvu vada mākslinieciskā vadītāja Mārīte Junita Apsīte, diriģente Ieva Apsīte un vokālā pedagoģe Inese Romancāne.

Kora pirmsākumi gan atrodami vēl senāk – nosaukums “Cantus” izvēlēts jau 1978. gadā Valda Zeltkalna izveidotajam Bulduru Dārzkopības vidusskolas kamerkorim.

Ieeja koncertā bez maksas.

Publicitātes Foto: Uldis Sedols, Kamerkoris “Cantus”

 

Zinātniskā konferencē analizēs pretrunīgi vērtētas vēstures norises un personības

Rīgas dome un Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Latvijas vēstures institūts 9. oktobrī Rīgas domes sēžu zālē pulksten 10 aicina uz zinātnisku konferenci “Salauztā ainava – vēsture un arhitektūra”.

Konferencē tiks runāts par kara ietekmi uz pilsētvidi; par mitoloģiju un maldināšanu piemiņas objektos pilsētā; ideoloģiskiem iemesliem, kāpēc pilsētas mēdz un nemēdz atdzimt savā iepriekšējā veidolā; starptautiskām mantojuma aizsardzības normām kara laikā un pilsētu atdzimšanas praksēm.

“Vēsturiskā pilsētas ainava ar tās arhitektūru un plānojumu ir mūsu identitātes daļa. Karadarbības rezultāts, bet reizēm arī mērķis ir šīs identitātes ainavas iznīcināšana. Jautājums, kas notiek pēc kara – vai šī ainava atdzimst, dziedējot identitātei cirstās brūces, vai arī tā ir zudusi. Ir piemēri, kur sabiedrība veic milzu darbu, lai sagrautās pilsētas tiek atjaunotas pirmskara izskatā. Vienlaicīgi ideoloģisku vai ekonomisku apsvērumu dēļ pilsētas neatdzimst, atstājot dziļu identitātes traumu sabiedrības atmiņā. Tagad, kad Ukrainā Krievija agresori ir iznīcinājuši Mariupoli, Bahmutu, Soledaru, Vuhledaru un vēl virkni pilsētu, mūsu konference nav tikai atskats pagātnē, bet arī stāsts par atdzimšanas iespēju nākotnē,”

saka Rita Našeniece, Rīgas domes Kultūrvēsturiskā materiālā mantojuma komisijas vadītāja.

Latvijas vēsturnieki analizēs līdz šim pretrunīgi vērtētas 20. gadsimta vēstures norises un personības, kā arī to darbības atspoguļojumu publiskajā telpā. Īpaša uzmanība būs pievērsta virknei vēstures vēstījumu – mītam par Rīgas “atbrīvošanu” 1944. gada 13. oktobrī, pieminekļiem latviešu strēlniekiem Rīgā un padomju komisāram Jānim Fabriciusam Ventspilī, Liepājas (1941) un Bauskas (1944) aizstāvju atcerei, kas dažādi vērtēti sabiedrības kolektīvajā atmiņā un vēstures politikā.

“Valsts pētījumu programmas Latvijas 20.-21. gadsimta vēsturē un Rīgas domes sadarbības ietvaros tapusī izstāde “1944 – kara lauzums Latvijas pilsētainavā” un zinātniskā konference “Salauztā ainava – vēsture un arhitektūra” ir labs vēstures pētniecības un atmiņu politikas mijiedarbes piemērs, kas atgādina par nereti piemirstu, bet nozīmīgu Latvijas vēstures lapaspusi – okupācijas varu maiņu 1944. gadā un PSRS un Vācijas karaspēku nodarītajiem zaudējumiem Latvijas pilsētām un to kultūrvēsturiskajam un industriālajam mantojumam. Dziļāka izpratne par šiem dramatiskajiem notikumiem ne tikai ļauj vilkt paralēles ar šobrīd notiekošo Krievijas noziedzīgo karu Ukrainā, bet sniedz arī tālākus impulsus Latvijas valsts stiprināšanā un vēstures dezinformācijas kliedēšanā plašākā sabiedrībā,” uzsver Dr. hist. Uldis Neiburgs, Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Latvijas vēstures institūta vadošais pētnieks.

Kultūrvēsturiskā mantojuma eksperti un arhitekti diskutēs par arhitektūras identitātes izaicinājumiem kara un pēckara periodā. Uzmanības lokā būs gan Rīgas vēsturiskais centrs, gan Vecrīgas ielas (Otrā pasaules kara laikā Vecrīga zaudēja ap 10 % vēsturiskās apbūves), kā arī starptautiskā pieredze kara darbībā cietušo pilsētu atjaunošanā vai modernizēšanā mūsdienās.

Konference organizēta Valsts pētījumu programmas projekta “Latvijas 20.–21. gadsimta vēsture: sociālā morfoģenēze, mantojums un izaicinājumi” (VPP-IZM-Vēsture-2023/1-0003) ietvaros. Tā ir kopējs noslēdzošs pasākums sadarbībai, ko uzsāka Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Kultūras pārvalde un Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūts, nodrošinot ceļojošās brīvdabas izstādes “1944 – kara lauzums Latvijas pilsētainavā” veidošanu.

8. maijā Rīgā, Brīvības laukumā, atklātā brīvdabas izstāde šogad bija skatāma padomju aviācijas uzlidojumos un Vācijas – PSRS karadarbībā 1944. gadā visvairāk cietušajās Latvijas pilsētās – Rīgā, Gulbenē, Rēzeknē, Jelgavā, Bauskā un Valmierā, bet 9. oktobrī atgriezīsies Strēlnieku laukumā, Rīgā.

Konferences mērķis ir veidot un stiprināt izpratni par Rīgu kā unikālu vietu, kuras identitāte ir cieši saistīta ar ainavu un kultūrvēsturisko mantojumu. Konferencē aicināti piedalīties humanitāro un sociālo zinātņu, radošo industriju, nevalstisko organizāciju, masu mediju un citu sfēru pārstāvji, kas iesaistīti vēstures un arhitektūras jomu attīstībā, pētniecībā un komunikācijā.

 

Miķeļdienu Rīgā godinās ar jautriem pasākumiem un krāšņu gadatirgu

, , ,

Gatavojoties Miķeļdienas svinībām, rīdzinieki un viesi 28. septembrī aicināti uz Doma laukumu, kur norisināsies tradicionālais rudens ražas svētku gadatirgus, bet 29. septembrī – godāt Miķeļdienas tradīcijas dažādos radošos un krāšņos pasākumos varēs Mežaparkā un Imantā.

Miķeļdienas gadatirgus

Tradicionālais Miķeļdienas gadatirgus norisināsies 28. septembrī no plkst. 9.00 līdz plkst. 17.00 Doma laukumā. Ikvienam būs iespēja baudīt bagātīgas rudens ražas veltes, lietišķās mākslas meistaru darinājumus un daudzveidīgu kultūras programmu.

Iepirkšanos bagātinās krāšņa skatuves programma ar pūtēju orķestra “Fanfara”, bērnu deju kolektīva “Teiksmiņa”, bērnu vokālā ansambļa “Magonīte”, bērnu deju ansambļa “Dzīpariņš”, jauniešu deju kolektīva “Dzīpars”, orķestra “Rīga”, jauktā kora “Lindås”, bērnu tautas deju ansambļa “Dzirkstelīte”, vidējās paaudzes deju kolektīva “Oglīte”, senioru deju kolektīva “Oglīte”, tautas deju ansambļa “Teiksma”, vidējās paaudzes deju kolektīva “Teiksma”, vidējās paaudzes deju kolektīva “DeTeiksma”, jauktā kora “Laudate”, tautas deju ansambļa “Liesma” un postfolkloras grupas “Rikši” priekšnesumiem.

Par lielisku noskaņu visas dienas garumā rūpēsies pasākuma vadītāji – aktieri Anna Klēvere un Egils Melbārdis.

Ielūdz Miķelis un Jumis Imantā

Savukārt, 29. septembrī no plkst. 12.00 līdz plkst. 15.00 kultūras centra “Imanta” pagalmā, Anniņmuižas bulvārī 29, ar Miķeļdienas tradīcijām iepazīstinās folkloras zinātāji. Pasākumu
ar dziesmām un dančiem uzmundrinās folklora kopa “Banga” un tradicionālās mūzikas grupa “Dārdaru muzikanti”.

Pasākuma apmeklētāji varēs darboties radošajās darbnīcās, spēlēt spēles un iet rotaļās, kā arī priecāties par augļu un dārzeņu izstādi – konkursu. Visas dienas garumā iepirkties gribētājus priecēs Miķeļdienas gadatirgus.

“Diži godi šoruden” Mežaparkā

Tikmēr 29. septembrī no plkst. 12.00 līdz plkst. 16.00 Mežaparka Lielās estrādes Kokaru zālē, Paviljonā un ārtelpā, notiks Miķeļdienas pasākums “Diži godi šoruden”. Pasākumā lielu un mazu gaidīs radošās darbnīcas, spēles un sportiskas aktivitātes, kā arī vietējo ražotāju rudens velšu tirdziņš.

Uz Āra skatuves muzikālo baudījumu radīs pūtēju orķestra “Fanfara” koncerts un grupas “The Market band” koncerts, Kokaru zālē notiks izklaidējoša nodarbība bērniem, kas zīmē, kopā ar Vari Klausītāju – “Zīmējumu teātris”, bet vakaru Āra skatuvē noslēgs “Mirage Jazz” septeta koncerts.

Miķeļdienas svinības kopā ar sievu folkloras kopu “Vilcenes”

29. septembrī plkst. 12.00 Kultūras un tautas mākslas centra “Mazā ģilde” dārzā svinēs Miķeļdienu ar sievu folkloras kopu “Vilcenes”.

Ražas bagātības svētkos kopā tiks izdziedātas tautas dziesmas, iets rotaļās, uzzināti un atgādināti Miķeļdienas ticējumi, paražas un tradīcijas, kā arī baudīti ražas augļi.

 

Miķeļdiena Imantā – ielūdz Miķelis un Jumis!

Še, tētiņ, Jumja vārpa,
Cērt sudraba apcirknīti:
Dieviņš devis div’ vārpiņas
Bagātāi gadiņā.
/ Latviešu tautasdziesma /

2024. gada 29. septembrī Pārdaugavas kultūras apvienības Kultūras centra “Imanta” pagalmā, Anniņmuižas bulvārī 29 notiks Miķeļdienas svinības ar daudzveidīgu kultūras programmu gan lieliem, gan maziem.

Gadskārtu svinēšana dod pamatu cilvēka ikdienas dzīves ritmam. Miķeļdiena, kad atzīmējam rudens saulgriežus, ir jestrs pasākums ar mūziku, dejām, rotaļām un gadatirgu. Miķeļus svin raženi, dižojas ar dabas nesto bagātību, jo tie sakrīt ar laiku, kad uz laukiem ir novākta raža. Miķeļos tradicionāli tika svinētas kāzas un dzīres bija bagātīgas. Svētkos godā Jumi, kas ir auglības, svētības un bagātības simbols.

Pasākuma programmā būs gan svētku koncerts, gan iesaistošas norises. Ar Miķeļdienas svētku tradīcijām iepazīstinās folkloras zinātāji Ēriks Zeps un Zane Reitere. Ar dziesmām priecēs un aicinās uz dejām tradicionālās mūzikas grupas “Banga” un “Dārdaru muzikanti”.

Pieaugušajiem būs interesants rudens labumu tirdziņš, savukārt Bērni un jaunieši varēs piedalīties radošās darbnīcās kopā ar Pārdaugavas kultūras apvienības Tautas lietišķās mākslas studijām. Aktīvās atpūtas piekritēji dižās Miķeļdienas spēka, veiklības un jautrības pieturā kopā ar jautrajām Miķeļa māsām varēs izmēģināt spēkus lielajā rudens stafetē, gaiļu cīņās, visiem labi zināmajā spēlē “desas” (pārdēvēta par “ābolu spēli”) un noskaidrot savu veiklību staigājot ar ķekatām vai “cūku ganīšanā”.

Ikviens tiek aicināts piedalīties unikālo un jumja formas augļu un dārzeņu izstādē – konkursā. Novācot rudens ražu nereti sanāk atrast divus kopā saaugušus augļus vai tik dīvainas formas dārzeni, ka tas atgādina teju skulptūru. Tāpēc atnes to pasākuma dienā uz Kultūras centru un piedalies konkursā.

Pasākuma programma

● 10.00–17.00
Miķeļdienas tirdziņš ar Latvijā ražotiem amatnieku izstrādājumiem un pārtikas produktiem;
Izstāde – konkurss unikālajiem un Jumja formas augļiem un dārzeņiem (apmeklētāji aicināti nest savos dārzos izaugušos Jumjus)

● 12.00–15.00
Uz skatuves tradicionālās mūzikas grupas “Banga” un ”Dārdaru muzikanti”

● 11.00–16.00
Radošās darbnīcas:

  • rotājumu un Miķelīšu veidošana no dabas materiāliem ar TLMS “Ataudze” pinējiem;
  • Kalēja darbnīca un studijā tapušo darbu prezentācija – iespēja iemēģināt kalšanas procesu un izgatavot sev nelielu suvenīru ar TLMS “Zīle” kalēju;
  • Aušanas darbnīca – iespēja apgūt aušanas prasmes un iemēģināt mazās stelles ar TLMS “Austra” audējiem.

● 11.00–16.00
Dižās Miķeļdienas spēka, veiklības un jautrības rotaļas – Cūku ganīšana, ķekatas, ābolu spēle, gaiļu cīņas un lielā stafete.

Pasākuma vadītāji Ēriks Zeps un Zane Reitere

Ieeja bez maksas.

Rīko Pārdaugavas kultūras apvienība.

 

Sarunas par latviešu pavārgrāmatām Bolderājā kopā ar Astru Spalvēnu

RCB Bolderājas filiālbibliotēkā (Gaigalas ielā 3) turpinās sabiedrības integrācijas projekta “Atvērti atbalstam, radošumam un kopā būšanai” norise – 28. septembrī plkst. 12.00 ikvienam apkaimes iedzīvotājam un viesim ir iespēja piedalīties sarunās par latviešu pavārgrāmatu vēsturi kopā ar ēdiena kultūras pētnieci Astru Spalvēnu.

Dr. art. Astra Spalvēna ir Latvijas ēdienu kultūras pētniece un gastronomijas vēstniece. Viņu iedvesmo ēdiens, tā daudzpusīgais raksturs un interesantā vēsture. Viņas interešu lokā ir tādi jautājumi kā kulinārais mantojums, kulinārijas vēsture, kulinārais tūrisms, gastropoētika, Latvijas virtuve, nacionālā virtuve.

Pasākumā būs iespēja padalīties ar savas ģimenes iemīļotāko recepti un apskatīt grāmatu izstādi “Ceļojums laikā ar latviešu pavārgrāmatām” no Rīgas Centrālās bibliotēkas un filiālbibliotēku krājumiem.

Rīgas Centrālā bibliotēka saņēmusi finansiālu atbalstu Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra sabiedrības integrācijas un brīvprātīgā darba projektu konkursā Rīgas valstspilsētas pašvaldības iestādēm un struktūrvienībām. Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros un tiek realizēts RCB Bolderājas filiālbibliotēkā.

Informāciju sagatavoja:

Zinta Haļzova, RCB Bolderājas filiālbibliotēkas vadītāja.

Tālrunis informācijai: 67043601, e-pasts: rcb.bolderaja@riga.lv

 

Izsludina ideju konkursu iedzīvotājiem par Bolderājas filiālbibliotēkas dārza labiekārtošanu

Rīgas enerģētikas aģentūra izsludina ideju konkursu iedzīvotājiem “Mans kultūrdārzs Bolderājā” par aprites ekonomikas un Jaunā Eiropas Bauhaus principiem atbilstoša labiekārtojuma izveidi kultūras pasākumu vajadzībām Rīgas Centrālās bibliotēkas Bolderājas filiālbibliotēkas dārzā. Ideju konkursā tiek aicināts piedalīties ikviens ieinteresēts un aktīvs rīdzinieks vai domubiedru grupa.

“Bolderājas filiālbibliotēkas dārzā mēdz notikt dažādi kultūras pasākumi. Dārzs ir plašs, ar kokiem un gādā par patīkamu atmosfēru, noēno karstā saulē, tomēr tam nepieciešams labiekārtojums, lai tajā varētu notikt aizvien vairāk pasākumu, nodrošinot Bolderājas apkaimes iedzīvotājiem un viesiem pieejamu bagātīgu kultūras programmu. Šā gada 18.septembrī aicinām uz pasākumu Bolderājas filiālbibliotēkas dārzā, kurā informēsim par ideju konkursu un aprites ekonomiku,”

Rīgas enerģētikas aģentūras projektu vadītāja Ieva Kalniņa.

Lai jaunais dārza labiekārtojums būtu mūsdienīgs, ērti apsaimniekojams, videi draudzīgs un iekļautos apkārtējā vidē, Rīgas enerģētikas aģentūra izsludina ideju konkursu iedzīvotājiem “Mans kultūrdārzs Bolderājā” par aprites ekonomikas un Jaunā Eiropas Bauhaus principiem atbilstoša labiekārtojuma izveidi kultūras pasākumu vajadzībām Bolderājas filiālbibliotēkas dārzā.

12

Ideju konkursā tiek aicināts piedalīties ikviens ieinteresēts un aktīvs rīdzinieks vai domubiedru grupa (jaunieši, seniori, kaimiņi, draugi, nevalstiskās organizācijas, domubiedri, u.c.).

✅ Plašāku informāciju par ideju konkursu būs iespējams iegūt 18.septembra pasākumā Bolderājas filiālbibliotēkas dārzā no plkst.17.30.

Pasākumu vadīs aktrise un apģērbu dizainere Madara Bormane, piedalīsies arī Latvijas Arhitektu savienības jaunā Eiropas Bauhaus koordinatore Anda Kursiša, pilsētas galvenā dizainere Evelīna Ozola, kā arī ideju konkursa žūrijas locekļi.

✅ Ideju pieteikumus gaidīsim līdz 2024. gada 25. novembrim.

Iesniegtās idejas vērtēs žūrija un atlasīs piemērotākos risinājumus, kas tiks iekļauti iepirkumā un īstenoti līdz nākamā gada vasarai, lai vasaras nogalē varētu svinēt jaunā kultūrdārza atklāšanu.

 

Agnijas Ģērmanes personālizstāde “Saules vannas”

Agnijas Ģērmanes izstādes “Saules vannas” tematiskais loks ietver iegrimšanu, atslābšanu, ķermeņa baudu un enerģijas apmaiņu. Arī transformāciju kā ļaušanos dziedinošai terapijai, kas spēj izmainīt reakcijas apziņā un zemapziņā, atjaunot iekšējo mieru un pārliecību.

Agnijas Ģērmanes jaunākie darbi ir turpinājums gleznu ciklam “Dubļu terapija”, kas gleznoti, domājot par dažādām ķermeņa un dzīves pieredzēm – smagām un netīrām, bet ārstējošām un attīrošām – vecā atmiršanu un jaunā sākumu. Autore atgriezusies pie figūru gleznošanas, sižetiskām kompozīcijām, izmantojot par modeļiem gan tuvus cilvēkus, gan nejauši ievērotus tipāžus.

Otra tēma, kas parādās mākslinieces darbos un ir nesaraujami saistīta ar iepriekšējo, ir Latvijas meži un purvi, zeme, ainava – vietas, kur gūt dziedinošās bagātības, smelties spēkus, atgriezties līdzsvarā, sajusties kā daļai no veselā. Izstādē būs eksponēti pēdējo gadu darbi, kas sasaucas ar tēmu par dabas un cilvēka mijiedarbību.

“Glezniecība ir mans pieejamākais instruments, kurā visintensīvāk izjust dzīvi un esības prieku. Spēku un enerģiju, ko dod saule, zeme un cilvēka neskarta daba, viskoncentrētāk uzņemu gleznojot dabā – tās ir manas saules vannas. Tālab ainavas bieži parādās manos darbos, un tās papildinās arī šo ekspozīciju,”

par izstādi stāsta māksliniece Agnija Ģērmane.

12

“Man glezniecība ir juteklisks pieskāriens virsmai. Krāsas kā vielas sajušana un pakļaušana gleznoto formu un ķermeņu plastikai. Pieskāriens sākotnēji uzcītīgi cenšas sekot domai, bet tik bieži patvaļīgi izraujas un izrādās dzīvāks, patiesāks,”

atzīst autore.

Māksliniecei ir ekspresīva glezniecības maniere, kas sākas ar abstrakciju – krāsu noskaņu un ritmu, kas darba procesā iegūst reālas formas – plastiku, līniju, zīmējumu un saikni ar realitāti vai kādu iedomātu sižetu.

Latviešu gleznotāja Agnija Ģērmane (1964) ir dzimusi Ogrē. Mācījusies Rīgas Jaņa Rozentāla Mākslas vidusskolā un Latvijas Mākslas akadēmijā Glezniecības katedrā, kur ieguvusi maģistra grādu mākslā. Papildizglītību pedagoģijā ieguvusi Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijā. Ģērmane ir mākslinieku savienības biedre no 1996. gada. Izstādēs piedalās kopš 1991. gada. Organizējusi vairāk kā 30 personālizstādes un regulāri piedalās grupu izstādēs Latvijā un ārzemēs. Piedalās starptautiskos un pašmāju mākslas plenēros un simpozijos. Kopš 2019. gada ir Pārdaugavas kultūras apvienības tautas glezniecības studiju “Umbra” vadītāja.

Izstāde apskatāma Kultūras centrā “Imanta” Anniņmuižas bulvārī 29 no 5. septembra līdz 13. oktobrim, katru dienu no plkst. 10.00 līdz 20.00.

 

Festivāls Survival Kit 15 tuvojas: izziņota programma

,

Jau 15. reizi šoruden Rīgā noritēs Latvijas Laikmetīgās mākslas centra rīkotais festivāls Survival Kit – viens no nozīmīgākajiem ikgadējiem laikmetīgās mākslas notikumiem Baltijā.

Festivāla mākslinieciskā vadītāja Jusi Koitelas (Jussi Koitela) kūrētā izstāde “Mērījumi” būs aplūkojama no 6. septembra līdz 6. oktobrim trīs adresēs Daugavas abos krastos – Amatu ielā 4, E. Smiļģa ielā 34a un Strazdu ielā 4. Kā ik gadu festivālu bagātinās plaša publiskā un izglītības programma, domājot par laikmetīgās mākslas pieejamību dažādām sabiedrības grupām. Atsevišķa notikumu programma “Naktsmērs” notiks arī mūsdienu kultūras foruma “Baltā nakts” ietvaros.

Turpinot izstādes “Mērījumi” virstēmu, festivāla publiskajā programmā aicināti piedalīties mākslinieki un domātāji, kuri reflektēs par dažādiem zināšanu veidiem, ko rada pilsēta un tās iedzīvotāju kopienas. Survival Kit 15 publiskās programmas kuratore Gundega Laiviņa izceļ: “Programma veidota ar mērķi atgādināt par iedzīvotāju tiesībām uz piekļuvi pilsētas resursiem, tiesībām mainīt pilsētu un mainīties pašiem. Tā aicina ieraudzīt pilsētu nevis kā nofiksētu un pabeigtu vidi, kurā pārvietoties, bet drīzāk porainu un allaž mainīgu telpu, kur kaut kas kļūst iespējams.” 

Gundegas Laiviņas kūrētā Survival Kit 15 publiskā programma veidota četrās epizdodēs:

● “Mākslinieks” (11. septembrī);

● “Vieta” (21. septembrī);

● “Daba” (29. septembrī);

● “Nākotne” (5. oktobrī) – un noritēs gan festivāla izstādes adresēs, gan citviet Rīgā.

Programmas pirmā epizode svinēs mākslinieka zināšanas, kas nereti veidojas ciešās attiecībās ar pilsētu, tās vietām un kopienām. Izstādes mākslinieki Linda Boļšakova, Luīze Rukšāne, Līga Spunde un Konstantīns Žukovs pastaigās Vecrīgā atklās kā pilsēta ietekmē jaunrades procesu un kur paliek unikālās zināšanas, kas rodas mākslinieciskās izpētes laikā.

Epizode “Vieta” veltīta vietas atmiņai, zināšanām un praksēm, kas to padara unikālu. Epizodes centrā – holandiešu pētnieka, kuratora un aktīvista Renē Bora (René Boer) priekšlasījums, kas aplūkos idejas no viņa grāmatas “Gludā pilsēta” (Smooth City: Against Urban Perfection, Towards Collective Alternatives, Valiz 2023), kurā autors aicina būt kritiskiem pret globālo pilsētas centru attīstības tendenci, kas pamazām izdzēš vietas atmiņu, neatgriezeniski mainot tās garu. Līdzās publiskajai lekcijai Bors vadīs meistarklasi pilsētplānošanas un vietrades studentiem, kuras laikā padziļināti pētīs pilsētas centru attīstības tendences, par piemēru ņemot Vecrīgu.

Trešā publiskās pogrammas epizode “Daba” atklās pilsētas un dabas nesaraujamās, sarežģītās attiecības kolektīva rituāla formā – divās flāmu mākslinieces Mirjamas van Imshūtas (Myriam van Imschoot) vadītās sisināšanas sesijās.

Savukārt pēdējā Survival Kit 15 publiskās programmas epizode būs veltīta nākotnes pilsētai. Programmas “Nākotne” satura veidošanā un īstenošanā iesaistīti Latvijas Laikmetīgās mākslas centra Brīvprātīgo programmas jaunieši, jaunie kuratori – Dīvs Jankavs, Valters Kronbergs, Violeta Kokoreviča, Anete Liepiņa, Katrīna Purviņa, Kate Rune, Karīna Šumkova. Sadarbībā ar mākslinieci Gundegu Eveloni kā mentori, jaunie kuratori piedāvās četras mākslinieciskas intervences, reflektējot par zināšanu veidiem, kas veidos nākotnes pilsētu. Teorētisko ietvaru jauniešu programmai atvērtā lekcijā piedāvās kritiskā posthumānisma un nākotnes urbānisma pētniece Debra Benita Šova (Debra Benita Shaw) no Lielbritānijas.

Festivāla publiskās programmas pasākumu klāstu papildinās Baltijas valstu, Centrālāzijas un Kaukāza valstu mākslinieku sadarbības projekta INTER*DE*PENDENT diskusija (27. septembrī), kas realizēta sadarbībā ar Gētes institūtu Rīgā. Projekts vērsts uz to, lai stiprinātu reģiona mākslinieku sadarbības tīklu un sniegtu iespēju radošo un mākslas nozaru profesionāļiem, pētniekiem un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem reflektēt par jautājumiem, kas skar neatkarību, demokrātiju un plurālistisku sabiedrību. Savukārt saruna ar festivāla māksliniecēm Līgu Spundi, Moniju Ben Hamudu (Monia Ben Hamouda) un izstādes “Mērījumi” kuratoru Jusi Koitelu (6. septembrī) veidos tiltu starp Latvijas un Itālijas māksliniekiem. Diskusija noritēs projekta Coffee With Italy ietvaros sadarbībā ar Itālijas vēstniecību Rīgā.

Turpinot domāt par laikmetīgās mākslas pieejamību un iekļaujošas vides veidošanu, Survival Kit 15 bagātinās izglītības programma dažādām sabiedrības grupām. Tāpat visu festivāla laiku, līdz pat 6. oktobrim, interesenti aicināti izmantot iespēju pieteikties mākslas mediatoru vadītām ekskursijām izstādes “Mērījumi” centrālajā norises vietā Amatu ielā 4.

Survival Kit 15 izglītības programma ietvers radošās darbnīcas, kas pielāgotas cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem mākslinieces Ievas Stalšenes vadībā, kā arī ekskursiju izstādē ar zīmju valodas tulkojumu (1. oktobrī), kuras laikā būs iespēja uzdot sev interesējošus jautājumus par laikmetīgo mākslu un iesaistīties diskusijā par izstādes tēmām. Ģimenes ar bērniem aicinātas uz darbnīcām kopā ar mākslinieci Luīzi Rukšāni (7. septembrī) un  Līgu Spundi  (15. septembrī), savukārt pieaugušajiem un senioriem, kuri vēlas izzināt sevi caur laikmetīgo mākslu, Lība Bērziņa vadīs mākslas terapijas darbnīcas trīs nodarbību ciklā (24., 26. septembrī un 1. oktobrī).

Mūsdienu kultūras foruma “Baltā nakts” ietvaros 7. septembrī Survival Kit 15 piedāvās īpašu notikumu programmu “Naktsmērs” divās festivāla adresēs – Amatu ielā 4 un E. Smiļģa ielā 34a. Programma ietvers starptautisku mākslinieku performances, radošās darbnīcas bērniem un dejas. Ar īpaši festivālam veidotu performanci “Naktsmērs” Amatu ielā 4 uzstāsies aktieris un režisors Gerds Lapoška.

Plašāka informācija par Survival Kit 15 programmu, izstādes “Mērījumi” darba laiku un ieejas maksu pieejama Latvijas Laikmetīgās mākslas centra mājas lapā – ŠEIT 

Survival Kit 15 organizē Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs.

Survival Kit 15 atbalsta Kultūras Ministrija, Rīgas Valstpilsētas pašvaldība, Valsts kultūrkapitāla fonds, Sabiedrības integrācijas fonds, Itālijas Republikas vēstniecība Rīgā, Gētes institūts Rīgā, Mondriāna fonds, OCA fund, Danish Arts Foundation, Culture Moves Europe, Novum Riga Charitable Foundation, British Council, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, Swedish Arts Grants Committee, Arctic Paper, Culture Ireland, Somijas vēstniecība Rīgā, Zuzeum, Skrīveru saldumi, LSM, Satori, Echo Gone Wrong, Riga This Week, Riga Neighborhood, Vieglās valodas aģentūra.

Pasākumu programma “Naktsmērs” notiek Mūsdienu kultūras foruma “Baltā nakts” programmas ietvaros. To rīko Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs un, atbalsta Rīgas pašvaldība. Ar visiem “Baltās nakts” notikumiem iespējams iepazīties tīmekļa vietnē baltanakts.lv.

Pasākumos ieeja ir bez maksas.

Latvijas Laikmetīgās mākslas centra Brīvprātīgo programmu atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds (SIF).

Projektu INTER*DE*PENDENT realizē Latvijas Laikmetīgās mākslas centrs sadarbībā ar Gētes institūtu Rīgā. Projektu atbalsta Vācijas Federatīvās Republikas Ārlietu ministrija.

www.lcca.lv