Arhīvs birkai: Kultūra

No 3. aprīļa līdz 7. aprīlim Rīgā norisināsies 3. starptautiskais koru konkurss “Rīga dzied”, kura laikā tiks pasniegta arī “Imanta Kokara koru balva”.

Latvija starptautiski tiek asociēta kā “zeme, kas dzied”, savukārt Rīga 2025. gadā vēlreiz apstiprinās savu statusu kā ideāla starptautisku kordziedāšanas pasākumu norises vieta. Balstoties uz lielisko Pasaules koru olimpiādes norisi Rīgā 2014. gadā, Nāciju Grand Prix Rīga un 3. Eiropas koru olimpiādes panākumiem 2017. gadā, Rīga ir kļuvusi par starptautisko koru sacensību norises centru.

“Rīga dzied – Starptautiskais koru konkurss un Imanta Kokara Koru balva” pirmo reizi notika 2019. gadā. Šogad konkurss uzņems dalībniekus no 12 valstīm – Austrijas, Beļģijas, Čehijas, Dānijas, Igaunijas, Somijas, Gruzijas, Grieķijas Norvēģijas, Polijas, Turcijas un Latvijas – kopā vairāk nekā 1200 dziedātājus, kas sacentīsies dažādu kormūzikas žanru kategorijās un grūtības pakāpēs un kuru uzstāšanos vērtēs starptautiska žūrija.

Šis pasākums godā pasaulē atzīto latviešu kordiriģentu un pedagogu Imantu Kokaru, kura ieguldījums kordziedāšanas attīstībā ir labi zināms kā Latvijā, tā pasaulē.

Konkurss notiks 13 dažādās kategorijās gan jauktajiem, gan vienbalsu koriem, gan tautas mūzikā, gan pop un džeza kategorijā. Konkursa norises laikā notiks arī vairāki sadraudzības koncerti, kas iepazīstinās rīdziniekus ar dažādu tautu kordziedāšanas tradīcijām un ļaus ārvalstu viesiem iepazīt latviešu viesmīlību.

3. starptautiskā koru konkursa žūrijā būs diriģenti Andris Veismanis (LV), Joy Hill (UK), Hirvo Surva (EE). Imanta Kokara koru balvas izcīņas žūrijas sastāvs: Andris Veismanis (LV), Joy Hill (UK), Hirvo Surva (EE), Romāns Vanags (LV), Aira Birziņa (LV).

Pasākuma īpašais brīdis būs noslēguma konkurss starp kategoriju uzvarētājiem, kuri cīnīsies par “Imanta Kokara Koru balvu” – savdabīgu pieminekli mūsu izcilajam kordiriģentam.

Konkurss un koncerti norisināsies Mazajā ģildē, Jāzepa Mediņa Rīgas 1. mūzikas skolā, Kultūras pilī “Ziemeļblāzma”, Sv. Marijas Magdalēnas baznīcā, koncertzālē “Ave Sol” u.c.

Konkursa jaunumiem var sekot līdzi “Riga sings 2025” sociālo tīklu kontos. Konkursa atklāšanas un noslēguma pasākums būs vērojams tiešraidēs TV4.

Laikmetīgās mākslas pasākumiem, kas šogad norisināsies Rīgā – “Riga Art Week” un “Riga Music Week”, ir potenciāls piesaistīt ne tikai vietējos interesentus, bet arī ārvalstu tūristus, šodien notiekošajās kultūras brokastīs informēja laikmetīgās mākslas pasākumu rīkotāji.

No 26. maija līdz 1. jūnijam Rīgā norisināsies jauns mākslas festivāls – Rīgas Mākslas nedēļa (Riga Art Week – RAW). Šī pasākuma mērķis ir veicināt sadarbību starp mākslas institūcijām, galerijām un nozares pārstāvjiem, izceļot Rīgas pilsētas potenciālu Eiropas kultūras notikumu kartē. Ar savu plašo, daudzveidīgo programmu RAW uzrunās gan mākslas profesionāļus, gan citus interesentus un nodrošinās jaudīgu platformu laikmetīgajai mākslai, kultūras dzīves attīstībai un sabiedrības iesaistei, nostiprinot Rīgas kā radošas pilsētas tēlu.

Savukārt “Riga Music Week”, kas norisināsies no 2. līdz 6. novembrim, paredzēti jauno mūziķu koncerti un skates, industrijas konference, paneļdiskusijas un darbnīcas, meistarklases un dziesmu rakstīšanas nometne “Rigalive”. Mūzikas nedēļa vērsta uz mūzikas industrijas konkurences un starptautiskās redzamības veicināšanu, Baltijas mūzikas ekosistēmas stiprināšanu.

“Šis no Rīgas puses ir jauns vēriens, ar kuru mēs gribam palīdzēt nest pāri robežām mūsu mūziku un laikmetīgo mākslu. Esam atraduši ļoti spēcīgus profesionāļus, un viņi ir atraduši mūs, lai sāktu piepildīt senu sapni par Rīgas laikmetīgās mākslas un neakadēmiskās mūzikas lieliem un starptautiskiem notikumiem, kuri, cerams, pēc pāris gadiem iesakņosies kā daļa no Rīgas identitātes. Tas ir arī stāsts par kultūras vienotību – kā mēs spējam būt vienoti savā zemē un arī Baltijā, izmantojot kultūru kā saistvielu,” uzsver Rīgas domes Kultūras komisijas vadītājs Dāvis Stalts.

“Daudzveidīgs un pievilcīgs tūrisma piedāvājums ir Rīgai būtisks, un nozīmīgi kultūras pasākumi tajā ieņem īpašu vietu. Tie ne vien bagātina pilsētas kultūras dzīvi, bet arī piesaista tūristus ar visdažādākajām interesēm, vienlaikus stiprinot vietējo ekonomiku un veidojot Rīgas tēlu kā dzīvīgu un starptautiski atpazīstamu galamērķi,” atzīst Rīgas tūrisma un investīciju aģentūras direktors Fredis Bikovs.

“Rīgas Mākslas nedēļas” mērķis ir ne tikai stiprināt Rīgas kā nozīmīga kultūras centra tēlu, bet arī veicināt ambiciozāku un pārliecinošāku mākslas vidi Latvijā. Tikai tad, ja paši novērtēsim un leposimies ar savu radošo kopienu, mēs kļūsim interesanti un nozīmīgi arī starptautiskā mērogā”, saka Latvijas Galeriju Asociācijas valdes priekšsēdētāja, “Riga Art Week” izpilddirektore Elīna Drāke.

“Ar patiesu sajūsmu gaidām brīdi, kad novembrī Rīga kļūs par pulsējošu tikšanās punktu mūzikas profesionāļiem, pilsētas iedzīvotājiem un viesiem — pirmo reizi notiks “Riga Music Week”, kas apvienos nozares konferenci un daudzveidīgu pilsētas festivālu. Darbs pie pasākuma rit pilnā sparā, un jau tagad redzams – tas solās būt spilgts, starptautiski elpojošs un radoši piesātināts notikums, kurā katrs atradīs ko aizraujošu,” norāda “Music Latvia” izpilddirektore, “Riga Music Week” organizatore Agnese Cimuška-Rekke.

Rīgas dome atbalstījusi pasākuma “Rīgas mākslas nedēļa” norisi. Pasākuma organizatori – biedrība “Latvijas Galeriju Asociācija”. Pašvaldības līdzfinansējums 75 000 eiro apmērā veido 27,42 % no pasākuma “Rīgas mākslas nedēļa” norises organizēšanas kopējās tāmes.

Pašvaldība atbalstīs arī “Rīgas mūzikas nedēļu”, ko organizē biedrība “”Latvijas Mūzikas attīstības biedrība/Latvijas Mūzikas eksports”, kas no pašvaldības saņems līdzfinansējumu 75 000 eiro apmērā, kas veido 22,09 % no pasākuma norises organizēšanas kopējās tāmes.

Finansējums šo pasākumu norisei piešķirts no pašvaldības 2025. gada budžeta programmas “Rīgas valstpilsētas pašvaldības konkurētspēju, ekonomisko izaugsmi un kultūras atpazīstamību sekmējoši pasākumi”.

Rīgā ik gadu norisinās virkne laikmetīgās mākslas un kultūras pasākumu, kas nes galvaspilsētas un arī valsts vārdu pasaulē. Dažādu žanru kultūras festivālus, jau ierasti, Rīgas dome atbalsta festivālu mērķprogrammā, kura arī šogad tiks izsludināta uz 2026.-2028. gada posmu.

No 24. marta līdz 6. maijam NVO nama pirmā un otrā stāva gaitenī skatāma Aivara Liepiņa fotoizstāde “Koncerts”, kas tapusi sadarbībā ar Fondu Nāc līdzās!

“Jau gadiem nēsāju ideju par fotoizstādi, kurā būtu atspoguļotas tās emocijas, ko es katru gadu redzu Nāc līdzās! festivālu un koncertu dalībnieku acīs. Kā tie priecājas par savām un draugu veiksmēm, kā pārdzīvo un uztraucas pirms iešanas uz skatuves dēļiem, ar kādu atdevi uzstājas! Kā līdz ar saviem dalībniekiem tās pašas emocijas pārdzīvo viņu skolotāji un vecāki. Un tad es satiku pazīstamo un pieredzes bagāto fotogrāfu Aivaru Liepiņu, un ideja guva realizāciju,” stāsta Fonda Nāc līdzās! vadītāja Sarma Freiberga.

Aivars Liepiņš – fotogrāfs ar 50 gadu pieredzi. Vairākkārt atzīts par labāko preses fotogrāfu Latvijā. Viens no 30 Eiropas labākajiem fotogrāfiem, kurš nominēts fotogrāfijas izgudrotāja Fox Talbot balvai. Bijis daudzu oficiālu pasākumu un oficiālu valsts vizīšu akreditētais un oficiālais fotogrāfs. Paralēli darbam presē veido personīgus foto projektus. Fotogrāfijas Latvijas Nacionālā mākslas muzeja, Britu nacionālā muzeja, Latvijas Foto muzeja, Musee D’Elisee, Lozanna/Šveice kolekcijās un daudzās privātās kolekcijās.

Visas izstādes KONCERTS fotogrāfijas uzņemtas 2024. gada maijā Integratīvajā mākslas festivālā “Nāc līdzās!” VEF Kultūras pilī.

Ieeja izstādē ir brīva. Laipni aicinām!

NVO nams apmeklētājiem ir atvērts darba dienās no plkst. 9.00 līdz 21.00 un sestdienās no plkst. 9.00 līdz 20.00.

Ceturtdien, 20. martā, Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komiteja apstiprināja finansējuma piešķiršanu Kronvalda parkā esošā Rīgas 700 gadu jubilejas paviljona restaurācijas un rekonstrukcijas otrajam posmam. Šogad plānoto darbu veikšanai nepieciešami 118 442 eiro.

Darbi notiek trīs kārtās. Pirmā kārta veiksmīgi tika paveikta jau iepriekšējā restaurācijas sezonā 2024. gadā. Turpmākajiem darbiem līdzekļi jāpiešķir savlaicīgi, lai ar restaurācijas sezonas sākumu varētu veikt paredzēto būvdarbu ciklu un izvairītos no dīkstāvēm. Ir svarīgi turpināt paviljona atjaunošanu, jo tas atrodas Rīgas centrā un tā grausta stāvoklis kaitē Latvijas galvaspilsētas tēlam, kā arī iespējai šo neatkārtojamo vēstures liecību izmantot tūrisma pasākumiem.

Projekts sadalīts trīs posmos:

  • 1. posms 2024. gadā – 120 942 eiro;
  • 2. posms 2025. gadā – 118 442 eiro;
  • 3. posms 2026. gadā – 129 114 eiro

Īstenojot projektu, tiks nojaukti paviljona iepriekšējās pārbūves laikā uzbūvētā kupola pamatnes jeb tambura daļa un jumts; atjaunots dzelteno ķieģeļu mūrējums, pilastri, arkas un frontonu iekšpuses; notīrīts krāsojums; tiks veikta ķieģeļu virsmu šuvošana, cokola, uzeju un dažādu dekoratīvo elementu restaurācija; izveidots un uzstādīts stikla šūnu kupols, tādējādi atjaunojot paviljonu tā vēsturiskajā izskatā.

“Otrais projekta posms ir īpašs. Krāsainas stikla šūnu kupols taps izcilās latviešu stikla mākslinieces Andas Munkevicas darbnīcā, tam ir oriģināla struktūra, kam Rīgā nav analoga. Kupolu uzstādīs ar metāla konstrukcijas palīdzību. Paviljons būs krāšņs apskates objekts un to varēs izmantot jaukiem kamermūzikas un kultūras pasākumiem,” uzsver Rīgas domes kultūrvēsturiskā materiālā mantojuma komisijas vadītāja Rita Našeniece.

Šis arhitekta Floriana fon Viganovska projektētais paviljons ir vienīgā vēstures liecība, kas saglabājusies no Rīgas 700 gadu jubilejas svinībām. Paviljons ir latviešu izcelsmes mūrniekmeistara un ietekmīga pilsētas būvuzņēmēja Krišjāņa Ķergalvja dāvana Rīgai un tika eksponēts vērienīgās Rīgas 700 gadu jubilejas izstādes laikā. Paviljonu uzcēla, lai telpiski paplašinātu Esplanādes 1901. gada izstādi, kuras vajadzībām tika uzbūvēti daudzi paviljoni, kafejnīcas, restorāni, izstāžu telpas. Dzelteno ķieģeļu paviljona uzdevums bija arī uzskatāmi parādīt, kādus meistardarbus spēj radīt latvju amatnieki. Pagājušā gadsimta 60.-70. gados to izmantoja kā parka uzkopšanas darbarīku noliktavu. Dažādi remonta darbi paviljonam veikti gan 20. gadsimta trīsdesmitajos, gan sešdesmitajos un septiņdesmitos gados. 2000. gadā paviljons ieguva jaunu krāsojumu.

Plānojot jauna vides mākslas objekta izveidi Iļģuciema apkaimē, Izglītības, kultūras un sporta departaments un Pilsētas attīstības departaments aicina objekta idejas izstrādē piedalīties apkaimes iedzīvotājus. Ideju darbnīca norisināsies 29. martā plkst. 13.00 Pārdaugavas kultūras apvienības kultūras centrā “Iļģuciems”.

Rīgas apkaimju attīstībai ir arvien pieaugoša loma rīdzinieku lokālās piederības un dzīves kvalitātes veicināšanā. Šobrīd norit aktīvs darbs pie Iļģuciema apkaimes centra telpiskās attīstības konceptplāna, kas koordinēs pašvaldības ieguldījumus mobilitātes, publiskās ārtelpas un vietas identitātes veidošanas jomās, tajā skaitā mākslas objektu izvietojumu pilsētvidē.

Lai apkaimes iegūtu personiskākus vaibstus un aktualizētu savu identitāti, sākta Apkaimju vides mākslas objektu programma, kurā šogad prioritāra ir Iļģuciema apkaime. Apkaimes iedzīvotāju biedrībām un ikvienam interesentam ir iespēja sniegt savu ieguldījumu apkaimes attīstībā, kopā ar profesionāliem māksliniekiem iezīmējot vīziju mākslas objekta novietojumam un tematikai, tādējādi veidojot savu apkaimi pievilcīgāku.

Norises laiks un vieta – 29.martā no plkst. 13.00 līdz 17.00 Pārdaugavas kultūras apvienības kultūras centrā “Iļģuciems”, Lidoņu ielā 27 k-2.

Pieteikšanās darbnīcai līdz 24. martam, aizpildot elektronisko pieteikuma anketu: https://forms.office.com/e/8Qf6tprtQx

“NVO nama ziņas” marta numurā uz sarunu esam aicinājuši biedrības “Klubs “Māja” – jaunatne vienotai Eiropai” prezidentu Dānielu Lieci, lai iepazītos ar biedrības mērķiem un darbības principiem, izaicinājumiem un panākumiem. Ar Dānielu tiksimies arī 20. martā – NVO nama tematisko pasākumu cikla “Pieredzes apmaiņas pasākumi NVO izaugsmei” otrajā notikumā “Mārketinga zināšanas NVO sektoram: praktiskas metodes”.

“Manuprāt, būtiski ir arī nebaidīties no kļūdām vai neveiksmēm – tieši tā jaunieši vislabāk apgūst prasmes un gūst pārliecību par sevi, lai arī cik ironiski tas neizklausītos. Būt aktīvam sabiedrībā nozīmē uzņemties atbildību un darīt praktiskas lietas, negaidot, kad kāds cits atrisinās problēmas, bet arī nesagaidot, ka viss uzreiz sanāks.”

Dāniels Liecis

Pilnu interviju, kā arī informāciju par semināriem un pasākumiem NVO namā, aktualitātēm un projektu konkursiem lasiet marta “NVO nama ziņas” numurā!

 📌 “NVO nama ziņas” marta numurs!

 

NVO nams aicina Rīgas nevalstisko organizāciju – biedrību un nodibinājumu – pārstāvjus pieteikties tiešsaistes semināram “Jaunais Eiropas Bauhaus kopienām: skaistums, ilgtspēja un iekļaušana”, kas notiks 2025. gada 26. martā, no plkst. 14.00 līdz 17.00 Zoom platformā.

Semināru vadīs Anda Kursiša – Latvijas Arhitektu savienības Valdes locekle, sertificēta arhitekte un eksperte, Latvijas Jaunā Eiropas Bauhaus kontaktpunkta vadītāja ar pieredzi arhitektūras praktiskās projektēšanas, politikas un likumdošanas jomā, NVO un kopienu iesaistē, ilgtspējīgā plānošanā.

Semināra dalībnieki uzzinās, kā savienot un savas apkaimes pilnveidošanā konsekventi izmantot Jaunā Eiropas Bauhaus principus – skaistums, ilgtspēja un iekļaušana.

Galvenās semināra tēmas:

  • Jaunais Eiropas Bauhaus Eiropā un Latvijā: Skaistums, ilgtspēja un iekļaušana – labās prakses piemēri;
  • Īss ceļvedis Arhitektūras pakalpojumu izvēlē un jēgpilnā projektēšanas sadarbībā ar publisko sektoru;
  • Latvijas Arhitektu savienības, Kultūras ministrijas un ES atbalsts;
  • Kā īstenot sabiedrības intereses publiskā iepirkumā ar Jaunā Eiropas Bauhaus principiem;
  • Vides piekļūstamība un universālais dizains.

Interesentiem, kuri būs pieteikušies līdz 25. martam, tiks nosūtīta saite uz semināru platformu.

Aicinām reģistrēties, atverot saiti: https://forms.office.com/e/sHeg3ygfb4

Informējam, ka semināra laikā tiks veikta foto un/vai video uzņemšana ar mērķi atspoguļot informāciju par semināru publicitātes materiālos. Iegūtie materiāli var tikt izmantoti publicitātei un sabiedrības informēšanai.

Informatīvajā platformā GEO RĪGA izveidota galvaspilsētas iekštelpu un brīvdabas kultūrvietu karte, kurā apkopota informācija par publiskā un nevalstiskā sektora kultūrvietām Rīgā. Otrdien, 18. martā, Rīgas Laikmetīgās mākslas telpā tika godinātas nevalstiskā sektora pārstāvētās kultūrvietas – galerijas, mākslas telpas, mūzikas klubi, koncertvietas, teātri, muzeji un citas kultūrvietas, kurās norisinās rīdzinieku un pilsētas viesu iecienīti kultūras notikumi.

Lai akcentētu nevalstiskā sektora nozīmi Rīgas kultūrvides veidošanā, tika godinātas uzņēmēju un nevalstisko organizāciju pārstāvētās kultūrvietas, pasakot paldies kultūrvietu dibinātājiem un menedžmenta komandu pārstāvjiem par viņu ieguldījumu Rīgas kultūras dzīves veidošanā. Plānots, ka šāda ceremonija varētu notikt katru gadu, izceļot jaundibinātās kultūrvietas, kā arī, lai veidotu platformu ciešākai sadarbībai starp pašvaldību un nevalstisko kultūras sektoru. Šogad tika suminātas un īpašo Rīgas kultūrvietas uzlīmi saņēma 143 iekštelpu un ārtelpas kultūrvietas.

“Rīgas kultūrvietas ir pilsētas zelta dzīsla – tās vilina, iedvesmo un aicina ikvienu iepazīt Rīgas garu arvien dziļāk un plašāk. Tās nav tikai vietas, bet dzīvas satikšanās telpas, kurās ir radošums un tradīcijas, drosme un jaunrade, pagātne un nākotne. Šo vietu veidotāji un aktivitāšu radītāji ir Rīgas kultūras sirds – viņi ne tikai iededz jaunas idejas, bet arī uztur dzīvīgu mākslu, mūziku un sarunas, kas bagātina mūsu pilsētu. Un, protams, apmeklētāji – tie, kas klausās, vēro, līdzdarbojas un iedvesmojas, ir neatņemama šī kultūras stāsta daļa. Šajā godināšanas pasākumā mēs teicām sirsnīgu paldies visiem, kas ar savu darbu, degsmi un klātbūtni padara Rīgu tik bagātīgu, atvērtu un neaizmirstamu pilsētu,” uzsvēra Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Laima Geikina.

“Rīgu un tās nākotni veidojam mēs visi kopā, tādēļ, turpinām sarunāties un uzklausīt nevalstiskās organizācijas un uzņēmumus, lai veidotu mērķētus un efektīvus atbalsta mehānismus. Nosakot un īpaši atzīmējot Rīgas kultūrvietas, kurās pastāvīgi pulcē rīdziniekus un pilsētas viesus, mēs uzsveram, ka to darbība ir svarīga Rīgas identitātes veidošanai un pilsētas izaugsmei,” norāda Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone.

Rīgas kultūrvietas tika kartētas Rīgas pašvaldības kultūrpolitikas pamatnostādņu 2025.–2028. gadam izstrādes gaitā, kā rezultātā tika identificētas kopumā 327 pašvaldības, valsts un nevalstiskā sektora kultūrvietas.

Pašvaldības informatīvajā platformā Georiga.lv izveidota Rīgas kultūrvietu karte, kurā apkopotas gan akadēmiskas un tradicionālas kultūrvietas, kā piemēram, muzeji, bibliotēkas, koncertzāles, kultūras centri, izstāžu zāles u.c., gan tādas kultūrvietas kā radošie kvartāli, kultūrkafejnīcas, mūzikas klubi u.tml. Karti plānots regulāri aktualizēt un papildināt, un nākotnē, sadarbībā ar Rīgas investīciju un tūrisma aģentūru, tā angļu valodā būs pieejama arī tūristiem.

Ar Rīgas kultūrvietu karti iespējams iepazīties pašvaldības informatīvajā platformā georiga.lv: https://georiga.lv/portal/apps/webappviewer/index.html?id=bf7245b7634542c0b7cc4502dda3c234&locale=lv

Detalizētāka informācija par Rīgas kultūrvietu kartēšanu pieejama: https://ej.uz/3vjv

Otrdien, 18. martā, Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis tikās ar Latvijas Okupācijas muzeja vadītāju Solvitu Vību un arhitektiem Kristapu Gulbi un Andri Kronbergu, lai pārrunātu sadarbību pieminekļa “Svešo varai spītējot” izveidē un teritorijas labiekārtošanā.

Muzejs un Rīgas pašvaldība ir vienisprātis, ka šo teritoriju jāattīsta kā piemiņas vietu ne tikai Bruno Javoiša varoņdarbam, bet arī kā simbolu visai nacionālās pretošanās kustībai okupētajā Latvijā. Muzejs ir sācis darbu pie pieminekļa izveides Rīgā, Radio ielā 1, kur 1963. gada 5. decembra rītā tolaik 22 gadus vecais Rīgas Aviācijas institūta students Bruno Javoišs 76 metrus augstajā radiotornī pretī Rīgas pilsētas Galvenajai milicijas pārvaldei uzvilka neatkarīgās Latvijas sarkanbaltsarkano karogu.

“Rīgas dome pilnībā atbalsta Okupācijas muzeja ieceri izveidot piemiņas vietu Nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem, turklāt esmu pārliecināts, ka līdz ar pieminekļa uzstādīšanu pilsētai ir laba iespēja līdzdarboties, lai skvēru kanālmalā, kur plānots piemineklis, labiekārtotu pamatīgāk. Goda lieta būtu ar šo projektu virzīties raiti, lai šogad varam tikt pie gatava tehniskā projekta, bet nākamgad ķerties klāt būvniecībai,” pēc tikšanās norādīja Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis.

Muzejs jau ir veicis plānošanas un saskaņošanas darbus ar atbilstošajām institūcijām, kā arī sācis līdzekļu piesaistes kampaņu pieminekļa izveidei. Šīs pašlaik nepievilcīgās vietas attīstīšanā iesaistīsies arī Rīgas pašvaldība, iekārtojot teritoriju tiktāl, lai tajā var uzstādīt pieminekli un pārveidot to par pievilcīgu un cilvēkiem draudzīgu vietu pilsētas kanāla malā. Latvijas Okupācijas muzejs saņēma konceptuālu Rīgas pašvaldības atbalstu turpmākajiem darbiem – projektēšanai, materiālu iegādei u.tml., ko veiks pakāpeniski. Projekta gaitā varētu labiekārtot plašāku teritoriju, nojaucot vai pārceļot dažas maznozīmīgas būves.

Plānots, ka šogad tiek veikti visi nepieciešamie tehniskie un sagatavošanas darbi, bet nākamgad – uzstādīts piemineklis.

Pieminekli veido tēlnieks Kristaps Gulbis, kurš ar metu “Svešo varai spītējot” uzvarēja Latvijas Okupācijas muzeja rīkotajā publiskajā konkursā 2021. gadā.

Kopš 2021. gada 16. jūnija, atsaucoties sabiedrības iniciatīvai un toreizējā Valsts prezidenta Egila Levita priekšlikumam, 17. marts ir noteikts par Nacionālās pretošanās kustības piemiņas dienu. Nacionālā pretošanās nacistiskās Vācijas un Padomju Savienības okupācijām ir spilgta un nozīmīga Latvijas valstiskuma vēstures daļa, kad gadu desmitiem ilgajā okupāciju laikā gan Latvijā, gan trimdā tika uzturēta neatkarīgas un demokrātiskas Latvijas ideja.

20. marta rītā no plkst.6.00 līdz 8.00 Arkādijas parkā, Zaķusalā un Lucavsalā rīdzinieki un pilsētas viesi aicināti iesaistīties Lielās dienas saules sagaidīšanas rituālos.

Lielā diena ir viens no četriem nozīmīgākajiem punktiem kalendārajā gadā – šajā dienā aizveras vārti ziemai. Šī diena ir spēka pilna un katrs to var piedzīvot, izejot dabā un veicot īpašus rituālus kopā ar sev tuviem cilvēkiem.

Lielās dienas sagaidīšanas rituāli šogad Rīgas pilsētā notiks jau ierastajās vietās – Arkādijas parkā, kur rituālus ierādīs Latvijas Folkloras biedrības pārstāvji kopā ar folkloras kopām “Skandinieki”, ”Savieši”, “Budēļi”, “Rāmupe”, Zaķusalas Austrumu galā, kur Sauli sagaidīs Kultūras un tautas mākslas centra “Ritums” folkloras kopas “Grodi” un “Garataka”, bet trešā vieta būs Lucavsala – Mazās Daugavas pusē, netālu no pieminekļa Lucavsalas aizstāvjiem. Šajā vietā Saules sagaidīšanas rituālus veiks tradīciju kopa “Radi”.

Izvēlies sev ērtāko norises vietu, pievienojies rituālos un iegūsti spēku visam pavasarim!

Saules sagaidīšanas rituāli sāksies jau no sešiem rītā, prognozētā saules uzlēkšana šogad 20. martā ir plkst. 06.25. Pasākumā bez Saules sagaidīšanas notiks tādas rituālās darbības kā putnu dzīšana, gavilēšana, šautru mešana, šūpoļu rotāšana, mutes mazgāšana un citas.