Arhīvs birkai: Kultūra

Pārdaugavas kultūras apvienība jau trešo gadu pēc kārtas aicina profesionālus un amatierfotogrāfus, kā arī vizuālo mediju entuziastus piedalīties fotokonkursā “Meklējot Pārdaugavu 2026”.

Konkurss tiek organizēts trīs posmos, un darbi iesniedzami līdz šādiem termiņiem:

  • 1. posmā – līdz 2026. gada 20. aprīlim;
  • 2. posmā – līdz 2026. gada 20. jūlijam;
  • 3. posmā – līdz 2026. gada 20. oktobrim.

Fotogrāfijas tiks vērtētas trīs kategorijās: “Mantojums”, “Notikums” un “Kontrasti”.

Konkursā var iesniegt līdz 3 attēliem katrā kategorijā, būtiski, ka darbam jābūt radītam 2025. vai 2026. gadā, kā arī konkursā var pieteikt tikai fotogrāfijas, kuras fotografētas Pārdaugavā, vai tādas, kurās redzama Pārdaugava.


 Fotogrāfijas iesniedzamas, tās augšupielādējot portālā www.failiem.lv.

Faila nosaukums jānoformē pēc šāda piemēra: Kategorija_Vārds_Uzvārds_Nosaukums_gads, un saite jānosūta uz e-pastu ieva.naglina@riga.lv ar norādi “Fotokonkursam “Meklējot Pārdaugavu””.

 E-pastā jānorāda pieteicēja vārds, uzvārds, kontakttālrunis, e-pasta adrese, kā arī fotogrāfijas uzņemšanas vieta (apkaime, iela u. c.) un tās uzņemšanas gads.


Kopējais Konkursa balvu fonds ir EUR 1350,00, kas tiek sadalīts sekojoši:

Katrā kategorijā 1. vieta – EUR 200,00;
Katrā  2. vieta – EUR 150,00;
Katrā kategorijā 3. vieta – EUR 100,00.

Konkursa noslēgumā tiks izveidota izstāde no trīs konkursa kārtās izvērtētiem labākajiem darbiem.

Plašāka informācija un konkursa nolikums pieejams – ŠEIT.

Papildu informācija:
Ieva Nagliņa
Pārdaugavas kultūras apvienība
Projektu vadītāja
ieva.naglina@riga.lv
+371 67181940

 

Krišjāņa Barona muzejs (Rīga, Krišjāņa Barona iela 3-5) 19. aprīlī no plkst. 11.00 līdz 14.00 aicina uz pasākuma cikla “Svētdienas sarunas pie Barona” otro nodarbību. Pasākumu ciklā aicināti tikties seniori, lai pavadītu laiku saturīgās sarunās un radošās nodarbēs.

19. aprīļa nodarbības vadmotīvs ir “Spītējot laikam!” Uz kopīgu sarunu aicinās lībiešu kultūras darbiniece un valodas skolotāja Zoja Sīle, kura veltījusi savu dzīvi lībiešu mantojuma saglabāšanai, un Arvīds Kļaviņš – kurzemnieks no Kaltenes, ilgus gadus strādājis par tramvaja vadītāju, kopš 1990. gada ir Lībiešu savienības biedrs, prot gan lībiešu, gan igauņu valodu.

Programma solās būt bagātīga un dažādas paaudzes vienojoša. Muzikālo sveicienu sarūpējuši Sīļu dzimtas pārstāvji. Valodas darbnīcā būs iespēja uzzināt, kā darbojas LU Lībiešu institūta grāmatu skaļās lasīšanas klubs “Vešprāiga” (Mijkrēslis), kā arī apgūt lasīšanas prasmi lībiski no Zojas Sīles mācību grāmatām.

Dalībniekus gaida arī īpašs cienasts – autentiski Kurzemes krasta sklandrauši.

Par veselīgu nodarbības noslēgumu rūpēsies kustību un mākslas terapeite Dana Fedulova. Sarunu moderēs Ruta Valdmane.

Nodarbības aktivitātes dokumentēs fotogrāfs Ivars Puķe.

Pasākuma gaitā tēja, kafija, našķi.

Nodarbības notiek bez maksas.

Projektu īsteno Memoriālo muzeju apvienības Krišjāņa Barona muzejs un Rakstnieku muzeju biedrība “Pils”.

Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.


Vairāk informācijas: Krišjāņa Barona muzejs

+371 67284265; +371 29120216;

barons@memorialiemuzeji.lv

 

Starptautiskā Personību muzeju diena, kas tiek svinēta katru gadu vienā no aprīļa sestdienām, ir diena, kuras laikā no muzeju krājumiem tiek izņemti un interesentiem parādīti artefakti, kuri ikdienā nav apskatāmi muzeju ekspozīcijās.

Personību muzeju dienas mērķis ir, piedāvājot dažādas aktivitātes un eksponātus, rosināt sabiedrību iepazīt personību muzejus kā nozīmīgas vietas, kas glabā zināšanas par izcilu cilvēku radošo ieguldījumu, viņu dzīvesstāstiem, dzīves telpām un pārstāvētajām vērtībām. Pasākums iekļaujas Pasaules Personības muzeju kopējā akcijā, kas notiek visā pasaulē no Meksikas līdz Filipīnām.

2026. gada 18. aprīlī Aleksandra Čaka muzejā būs iespēja apskatīt A. Čaka sievas Annas Elizabetes Ērikas Bērziņas dienasgrāmatas un 1943. gadā Čaka rakstīto dzejas krājumu “Debesu dāvana”, kas veltīts M. Grīnfeldei. Dzejoļu krājums “Debesu dāvana” pirmo reizi tika publicēts tikai 1980. gadā, bet atkārtoti izdots 2014. gadā. Dzejas krājuma oriģinālrokrakstu un Aleksandra Čaka īpašo sieviešu fotogrāfijas Aleksandra Čaka muzejā būs iespēja apskatīt visas dienas garumā.

Muzejos, kas veltīti radošām personībām, apmeklētājiem tiek piedāvāta ne tikai iespēja iepazīt viņu daiļradi, bet arī ielūkoties viņu privātajā telpā, kas dzīves laikā palikusi slēpta no sabiedrības acīm.

Papildu informācija:
Antra Medne
Rīgas valstspilsētas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības
Aleksandra Čaka muzeja direktore
Tālrunis 67105942
E-pasts: caks@riga.lv

 

Ar Rīgas uzņēmēju atbalsta kontaktpunkta realizētās līdzfinansējuma programmas atbalstu šā gada 18. aprīlī rīdzinieki un pilsētas viesi aicināti baudīt divus daudzveidīgus un pavasarīgi rosīgus pasākumus – Jūras velšu svētkus “No upes līdz okeānam” Berga bazārā un “Vecrīgas festivālu” Doma laukumā. Abi notikumi vienlaikus ienesīs pilsētā svētku noskaņu, apliecinot, ka ar Rīgas atbalstu šajā pavasarī gavilēs galvaspilsēta.

Berga bazārā

No plkst. 11.00 līdz 17.00 – norisināsies pirmie Jūras velšu svētki “No upes līdz okeānam” – gastronomisks notikums, kas pulcēs jūras velšu entuziastus, gardēžus un jomas ekspertus. Apmeklētājiem būs iespēja baudīt plašu jūras velšu klāstu, piedalīties meistarklasēs un izglītojošos semināros par zivju audzēšanu un kvalitāti Latvijas ūdeņos.

Pasākuma laikā pavāri demonstrēs dažādus gatavošanas veidus, radot dzīvu un dinamisku atmosfēru. Līdztekus degustācijām būs iespēja iegādāties svaigas un pārstrādātas jūras veltes no dažādiem tirgotājiem. Dalībai meistarklasēs ieteicams pieteikties iepriekš, savukārt plašāka informācija par programmu pieejama restorāna “Buržujs” sociālajos tīklos.

 

Doma laukumā

Visas dienas garumā norisināsies trešais “Vecrīgas festivāls”, ko organizē Vecrīgas bāri, aicinot ikvienu baudīt mūziku, gardumus un pavasarīgu rosību. Festivāla programma piedāvās aktivitātes dažādām paaudzēm – no bērnu rīta ar izklaidēm ģimenēm līdz vakara koncertiem ar Latvijā iemīļotiem māksliniekiem.

Dienas gaitā uz skatuves kāps bērnu ansamblis “Dzeguzīte”, Latvijas un Igaunijas simpātiskais orķestris, grupa “Bitīt’ matos”, kā arī vakara programmā uzstāsies “Raum”, “PND”, “Labvēlīgais tips” un “Olas”. Starplaikos apmeklētājus izklaidēs dīdžeji, tostarp Toms Grēviņš, kā arī ielu mākslinieki. Festivāla laikā darbosies amatnieku un mājražotāju tirdziņš un plaša ēdināšanas zona.

Papildus koncertiem apmeklētāji varēs iesaistīties dažādās aktivitātēs – “Ģimenes skrējienā”, “Bezgalības skrējienā” ar atraktīviem uzdevumiem, meistarklasēs, novusa turnīrā, kā arī baudīt “Sapņu Ballītes” ar pasaku tēliem un burbuļu šoviem. Būs pieejamas arī mākslas studiju aktivitātes gan bērniem, gan pieaugušajiem.

Plašāka informācija par “Vecrīgas festivāla” programmu un jaunumiem tiks publicēta pasākuma sociālajos tīklos.

Abi pasākumi veidoti ar mērķi stiprināt Rīgas uzņēmējdarbības vidi, vienlaikus radot iedzīvotājiem un viesiem daudzveidīgu un kvalitatīvu kultūras un izklaides piedāvājumu.

 

Piektdien, 10. aprīlī, plkst. 16.00 svinīgā ceremonijā kultūrtelpā “Ola Foundation” tiks pasniegta Rīgas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departamenta Gada balva kultūrā “Baltais zvirbulis”, lai izteiktu atzinību par kvalitatīva kultūras procesa nodrošināšanu galvaspilsētā.

Balva “Baltais zvirbulis” tiks pasniegta šādās nominācijās: par mūža ieguldījumu, Gada bibliotēkas darbinieks, Gada muzeja darbinieks, Gada kultūras centra darbinieks, Gada mūzikas un mākslas skolas darbinieks, Gada amatiermākslas kolektīvs, Gada notikums kultūrā, Gada sadarbība, par ieguldījumu Rīgas starptautiskajā atpazīstamībā, Gada personība kultūrā.

Balvas pasniegšanas ceremoniju rīko Rīgas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departaments sadarbībā ar Pārdaugavas kultūras apvienību.

Mediju pārstāvji aicināti piedalīties pasākumā.

12. aprīlī plkst. 17.00 Rīgas Latviešu biedrības Baltajā zālē sievu folkloras kopa “Vilcenes” aicina uz 30 gadu jubilejas koncertu “Māras ceļu ejot”. Sievu folkloras kopas darbības virziens 30 pastāvēšanas gadu laikā nav mainījies – “Vilcenes” vēl aizvien savā repertuārā un arī šajā koncertā izvēlējušās dziesmas par sievišķo spēku, skaistumu un gudrību.

Jubilejas koncertā gaidāms īpašs pārsteigums – vidējās paaudzes deju kolektīvs “Lāčplēsis” uzstāsies ar jaunu deju, kurai muzikālo pavadījumu Edgara Lipora aranžijā ieskaņojusi sievu kopa “Vilcenes” kopā ar autoru. Neiztrūkstoši “Vilcenes” atbalstīs vīru kopa “Vilki”. Viesos ir aicinātas arī citas folkloras kopas un draugi, ar kuriem mijies kolektīva ceļš trīsdesmit gadu garumā.

Sievu folkloras kopa “Vilcenes” darbojas kopš 1996.gada, kad kopā sanāca tā laika vīru kopas “Vilki” dalībnieku draudzenes un sievas, lai pētītu un tālāk nodotu karavīru līgavu un sievu folkloru. Laika gaitā mainījies “Vilceņu” sastāvs – vairākas no sākotnējā sastāva dalībniecēm izveidojušas jaunus kolektīvus, klāt nākušas jaunas dziedātājas.

Līdztekus darbam folkloras tradīciju saglabāšanā un popularizēšanā, šo 30 gadu laikā sievu kopa piedalījusies Dziesmusvētkos, folkloras festivālos Baltica Latvijā un Igaunijā, viduslaiku festivālos, koncertējusi daudzviet Latvijā, arī Lietuvā, Gruzijā, Vācijā, Francijā, izdevusi mūzikas disku “Karavīra līgaviņa”.

Ieeja koncertā par ziedojumiem, no kuriem 12% Rīgas Latviešu biedrība ziedos Ukrainas cilvēku atbalstam.

Koncerts var tikt filmēts un fotografēts. Foto un video materiāli vēlāk var tikt izmantoti pasākumu publicitātei.

Koncertu ar Rīgas valstspilsētas pašvaldības atbalstu rīko KTMC “Mazā ģilde” sadarbībā ar Rīgas Latviešu biedrību.

Rīgas domē tiks atklāta mākslas darbu izstāde “Pavasaris Zvaigžņu dārzā”, kurā ikviens no 13. aprīļa līdz 8. maijam aicināts aplūkot Dionisija Miončinska metāla svečturu kolekciju un Laumas Palmbahas gleznas.

Lauma Palmbaha septiņu gleznu ciklā attēlo ziedošu, dinamisku formu kompozīcijas ar kontrastainiem toņiem un daudzveidīgu faktūru ritmiem, iedvesmojoties no Austrālijas aborigēnu mākslinieces EMILY KAMA KNGWARRAY mākslas darbiem.

Dionisijs Miončinskis veidojis svečturu kolekciju ar Jūgenda stilam raksturīgo augu motīvu plastisku un metālā iestrādātām dzintara lāsēm.

No 2026. gada 10. aprīļa līdz 7. jūnijam Rīgas Porcelāna muzejā, Kalēju ielā 9/11, būs skatāma mākslinieces un keramiķes Mairas Karstās retrospektīva personālizstāde “Forma un laiks”.

Maira Karstā (1964) ir latviešu keramiķe no Rīgas, kura savā radošajā darbībā apvieno lietišķo keramiku, skulpturālas formas un poētisku vizuālo tēlu pasauli. Viņas darbu klāstā sastopama liela formu daudzveidība: trauki, vāzes, krūzes, šķīvji un dekoratīvas skulptūras, kas vienlaikus kalpo gan kā ikdienā lietojami priekšmeti, gan kā patstāvīgi mākslas objekti.

Personālizstādes “Forma un laiks” centrālā ideja balstās mākslinieces ilgstošajā dialogā ar formu. Daudzi elementi Mairas darbos atkārtojas gadiem – cilvēka seja, augu motīvi, trauku silueti –, tomēr laika gaitā tie transformējas.

Forma var šķist pazīstama, taču katrs darbs top citā laikā, citā noskaņā un citā pārdomu brīdī. Laiks ietekmē rokas kustību, attiecības ar materiālu un skatījumu uz konkrēto motīvu. Tas pats augs, tas pats sejas tēls vai trauka forma katru reizi iegūst citu raksturu. Šajā ziņā forma ir pastāvīga, bet laiks to nepārtraukti pārveido. Katrs darbs kļūst par sava laika nospiedumu – brīdi, kurā materiāls, doma un kustība sastopas vienā formā.

Savu darbu iedvesmas avotus māksliniece raksturo šādi: “Jaunas idejas darbiem rodas, vērojot savu dārzu, pētot puķes, krāsu maiņas. Kad vīst rozā roze, tā ir tik skaista. Tās rozā ziedlapiņas mainās uz pelēcīgi brūnām nokrāsām. Arī dilles, kas ir mans mīļākais augs, ir tik vienkāršas, bet karaliski skaistas, visas kopā dārzā lielā buķetē. Dažkārt kāds auga kātiņš pasaka priekšā bļodas vai vāzes toņa izvēli. Strādājot darbnīcā un jaucot pigmentus ar porcelānu vai akmens masu, cenšos dabā redzētās nianses atcerēties. Man ir svarīgi, lai mani darbi ir ikdienā lietojami dārzā pie ogu krūma un mājās pie galda, un kā vāze smaržīgiem ziediem, un krūze izcilai rīta kafijai.”

Maira Karstā 1988. gadā beigusi Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolas keramikas nodaļu. No 1988. līdz 1995. gadam izglītības gaitas turpinājusi Latvijas Mākslas akadēmijas Keramikas nodaļā, kur ieguvusi bakalaura un maģistra grādu. Mākslinieces radošajā ceļā nozīmīgs bija apmaiņas programmā Humbolta universitātē (ASV) pavadītais laiks, kas viņu iepazīstināja ar jauniem keramikas materiāliem un tehniskajām iespējām. Šobrīd Maira strādā par interešu izglītības pedagoģi pamatskolā “Rīdze” un paralēli pievēršas radošajam darbam savā keramikas studijā.

Kopš 1990. gada māksliniece piedalījusies grupu izstādēs Latvijā, Lietuvā, Spānijā, Ēģiptē, Ukrainā, Krievijā un Dienvidkorejā. Kopš 1993. gadu viņa sarīkojusi deviņas personālizstādes, un izstāde “Forma un laiks” ir pirmā, kas būs skatāma Rīgas Porcelāna muzejā.

Maira Karstā ir Latvijas Mākslinieku savienības un Latvijas keramikas asociācijas biedre, viņa darbojusies arī keramikas asociācijā “Logs”. Mākslinieces darbi atrodas privātkolekcijās visā pasaulē.

Līdz 29. maijam NVO namā (Ieriķu ielā 43a, Rīgā) 1. un 2. stāva gaitenī apskatāma izstāde “Darbīgās kopienas Latgalē”, ko rīko British Council pārstāvniecība Latvijā sadarbībā ar biedrību “Izglītības iniciatīvu centrs”.

Jau sesto gadu British Council pārstāvniecība Latvijā un “Izglītības iniciatīvu centrs” sadarbībā ar Latgales pašvaldībām īsteno iniciatīvu “Darbīgās kopienas Latgalē”, lai iespējotu esošos un topošos kopienu līderus, veicinātu kopienu attīstību un spēju sadarboties kopīga mērķa labā, ilgtermiņā sekmējot sabiedrības saliedētību un pilsonisko līdzdalību. Izstāde atspoguļo nozīmīgu iniciatīvas “Darbīgās kopienas” daļu – Latgales iedzīvotāju izlolotās idejas un īstenotās aktivitātes jeb kopienu iniciatīvas pārmaiņu rosināšanai. Tās palīdzējušas stiprināt kopienu balsi dažādās Latgales vietās un radījušas iespēju cilvēkiem pieredzēt un praktizēt līdzdalību savā kopienā.

Ieeja izstādē ir brīva.

NVO nams apmeklētājiem ir atvērts darba dienās no plkst. 9.00 līdz 21.00 un sestdienās no plkst. 9.00 līdz 20.00.

2026. gada 11. aprīlī plkst. 15.00 Koncertzālē “Ave Sol” izskanēs koncertuzvedums “Kievad. Pavasaris”.

Senatnē lībieši ticēja, ka putni rudenī neaizlido prom, bet ziemu pavada upes dibenā, jūras krastā vai kādā citā slēptuvē, tādēļ pavasarī tie jāmodina, lai ceļas augšā. Rīgas lībiešu dziesmu ansamblis “Līvlist” arvien pieturējies pie senajām tradīcijām, lībiešu krastā un citviet sveicot ik pavasari un piedaloties putnu modināšanas rituālos.

Šogad pavasara apdziedāšana un putnu modināšanas rituāli uzvedumā “Kievad. Pavasaris.” 11. aprīļa pēcpusdienā jautri, skanīgi un pavasarīgi piepildīs Koncertzāli “Ave Sol”, kur kopā ar “Līvlist” dalībniekiem ar dziesmām un izrādi “Putnu lietas pavasarī” uzstāsies Kolkas lībiešu ansamblis “Laula”, Zemītes amatierteātris “Ai-z-iet” un akordioniste Marita Karpa.

Ieeja koncertā bez maksas.