Arhīvs birkai: Sabiedrības līdzdalība

Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komiteja trešdien, 4. februārī, nolēma nodot sabiedriskajai apspriešanai pašvaldības Pretkorupcijas stratēģiju 2026.–2029. gadam, kas nosaka vienotu pašvaldības politiku korupcijas novēršanā un paredz mērķtiecīgus pasākumus caurspīdīgas, atbildīgas un uz iedzīvotājiem vērstas pārvaldības stiprināšanai.

Iedzīvotāji ar stratēģiju var iepazīties un savus viedokļus var paust no 5 . februāra līdz 28. februārim:

pašvaldības mājaslapā riga.lv sadaļā “Sabiedrības līdzdalība” – šeit;

sūtīt epastā kd@riga.lv.

“Jaunā pretkorupcijas stratēģija nostiprina vienotu un mērķtiecīgu pieeju korupcijas risku mazināšanai Rīgas pašvaldībā. Tās centrā ir caurspīdīga lēmumu pieņemšana, sabiedrības uzticēšanās stiprināšana un skaidri noteikti rīcības virzieni gan iepirkumu jomā, gan pašvaldības darba kultūrā kopumā. Stratēģija paredz ne tikai normatīvus risinājumus, bet arī praktiskus pasākumus, kas ilgtermiņā veidos atbildīgu un uz iedzīvotājiem vērstu pārvaldību,”

uzsver komitejas priekšsēdētājs Ģirts Lapiņš

“Rīga pēdējo gadu laikā daudz darījusi, lai galvaspilsētas pārvaldība būtu caurskatāmāka, saprotamāka un labāk kontrolējama. Šī stratēģija ir nākamais solis pārvaldības uzlabošanai, Aicinu iedzīvotājus iepazīties ar jauno stratēģiju un iesūtīt idejas,”

norādīja Rīgas domes Pretkorupcijas komisijas vadītāja Inese Voika

Stratēģijas mērķis ir mazināt korupcijas un interešu konflikta riskus pašvaldības darbībā, vienlaikus palielinot sabiedrības un darbinieku uzticēšanos pašvaldības institūcijām. Dokuments balstīts iepriekšējā plānošanas perioda izvērtējumā, kā arī nacionālajās un starptautiskajās rekomendācijās, tostarp OECD un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja secinājumos.

Stratēģijā noteikti četri galvenie darbības virzieni:

  • publisko iepirkumu integritātes un uzraudzības stiprināšana;
  •  sabiedrības un darbinieku uzticēšanās palielināšana;
  • pašvaldības darbinieku profesionālās ētikas un integritātes attīstība;
  • sabiedrības iesaistes un iestāžu kapacitātes stiprināšana korupcijas un interešu konflikta atklāšanā.

Īpaša uzmanība pievērsta atklātībai, sabiedrības līdzdalībai, digitālo risinājumu un datu analīzes izmantošanai, kā arī drošu un uzticamu ziņošanas mehānismu nodrošināšanai.

Stratēģija paredz konkrētus rīcības virzienus un uzdevumus, tostarp integritātes paktu izmantošanu augsta riska iepirkumos, informācijas pieejamības paplašināšanu par pašvaldības lēmumiem un budžeta izlietojumu, regulāras darbinieku apmācības ētikas jautājumos un iekšējās kontroles sistēmas stiprināšanu. Stratēģijas īstenošana veidos pašvaldības darba kultūru, kurā korupcija netiek tolerēta un integritāte, caurspīdīgums un publiska atbildība ir pamatvērtības.

Stratēģija tiks īstenota laika posmā no 2026. līdz 2029. gadam, un tās izpildi politiskā līmenī uzraudzīs Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komiteja.

Komitejas sēdē piedalījās un viedokli par stratēģiju pauda arī pārstāvji no Ārvalstu investoru padomes Latvijā, Providus, Sabiedrības par atklātību “Delna”, Corporate Social Responsibility Latvia, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja, Iepirkumu uzraudzības biroja un Valsts kancelejas, atzīmējot gan pozitīvo dokumentā, gan sniedzot ieteikumus tā uzlabošanai.

 

Rīgas domes Mājokļu un vides komiteja otrdien, 3. februārī, nolēma nodot sabiedriskajai apspriešanai koncepciju par Rīgas kapsētu attīstību un apsaimniekošanu 2026.–2035. gadam. Dokuments izstrādāts, lai nākamajos desmit gados secīgi risinātu galvenos izaicinājumus pašvaldības 22 kapsētu ilgtspējīgā pārvaldībā un attīstībā. Apspriešana notiks no 4. februāra.

“Rīgas kapsētu sistēma tuvākajā desmitgadē ir strukturāla riska zonā: tradicionālo apbedījumu kapacitāte izsīkst, uzturēšanas izmaksas pieaug, bet pašvaldības dotācijas ir nepietiekamas. Rīgas pašvaldības politikas mērķis ir nodrošināt, ka Rīgas kapsētas kapacitātes ziņā ir pašpietiekamas, finansiāli ilgtspējīgas, integrētas pilsētas zaļajā un kultūrtelpā, kā arī ir pārvaldītas ar mūsdienīgiem datiem un sadarbības modeļiem. Neatliekamākais fokuss tuvākajos trīs gados ir atkritumu apsaimniekošana, esošo kapsētu teritoriju efektīvāka izmantošana un kolumbāriju infrastruktūras attīstīšana, kultūrvēsturisko vērtību saglabāšana, pārvaldības modernizācija un sadarbība,”

uzsver Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājas vietnieks Edgars Ikstens


Iedzīvotāji ar koncepcijas 1. redakciju var iepazīties un savus viedokļus var paust pašvaldības mājaslapā riga.lv sadaļā “Sabiedrības līdzdalība” no 4. februāra līdz 26. februārim.


Koncepcijas prezentācija iedzīvotājiem notiks 19. februārī plkst.10.00 klātienē Rātsnama sēžu zālē, būs arī iespēja vērot tiešraidi mājaslapā riga.lv.

 

Rakstiskus priekšlikumus par konceptuālā ziņojuma 1. redakciju iespējams sniegt līdz 26. februārim:

• Rīgas pašvaldības, Mājokļu un vides departamentam, Brīvības iela 49/53, Rīga, LV-1010
• Uz e-pastu: dmv@riga.lv

 

Koncepcijā ietverta:

  • Esošās situācijas detalizēta analīze 22 pašvaldības kapsētās (ar fotofiksāciju, kartogrāfiskiem materiāliem, kultūrvēsturisko vērtību apzināšanu un pieejamības izvērtējumu);
  • Nākotnes demogrāfisko un sociālo tendenču prognoze;
  • 18 galveno izaicinājumu identifikācija četrās grupās: kapacitātes trūkums tradicionāliem apbedījumiem, datu kvalitātes nepilnības, uzturēšanas resursu deficīts un normatīvā regulējuma nepilnības;
  • Katram izaicinājumam izstrādāti risinājumu varianti (2–4 katram), prioritārie risinājumi, to stiprās/vājās puses, finanšu ietekmes novērtējums un īstenošanas laika grafiks;
  • Finanšu plāns 2027.–2035. gadam kā pamats Kapsētu pārvaldes budžeta pieprasījumiem;
  • Ieņēmumu palielināšanas un ietaupījumu prognoze (jauni pakalpojumi, maksas gradācija, efektīvāka resursu izmantošana).

Galvenie izaicinājumi un risinājumu virzieni:

  • Tradicionālo apbedījumu kapacitāte Rīgā var izsīkt jau 2033.–2036. gadā pat pie strauja kremāciju īpatsvara pieauguma (līdz 65% līdz 2035. gadam);
  • Prioritāte – pelnu apbedījumu dažādošana, kolumbāriju izbūve (t.sk. pie Rīgas krematorijas un Meža kapos, izmantojot publiskās–privātās partnerības modeļus);
  • Esošo teritoriju efektīvāka izmantošana: neaprūpēto un bezsaimnieka kapavietu aktēšana, virsapbedījumu regulējuma pilnveide, slēgto kapsētu potenciāla izmantošana;
  • Vides ilgtspēja: diferencēta koku apsaimniekošana, atkritumu šķirošana, kapsētu kā zaļās infrastruktūras uzturēšana;
  • Finansiālā ilgtspēja: kapavietu maksas gradācija, jauni ieņēmumu avoti, investīciju prioritizēšana ar fiskālu atdevi;
  • Pārvaldības uzlabošana: datu digitalizācija, kultūrvēsturisko vērtību saglabāšana, normatīvā bāze precizēšana.

Teritoriju paplašināšanas iespējas izvērtētas visām lielākajām kapsētām (Bolderājas, Vecās Bolderājas, Lāčupes, Meža I un II, Raiņa, Pļavnieku, Sarkandaugavas u.c.), ņemot vērā ģeoloģiskos un hidroģeoloģiskos apstākļus.

Ziņojums izstrādāts sadarbībā ar ārējiem ekspertiem un Rīgas domes Mājokļu un vides departamentu. Tas ietver arī starptautiskās labās prakses apskatu (Helsinki, Prāga, Tallina, Nīderlande, Čehija, Lietuva, Vācija) un reliģisko konfesiju pārstāvju aptaujas rezultātus.

Rīgas pašvaldība aicina iedzīvotājus, NVO, reliģiskās organizācijas, kapsētu apmeklētājus un citus interesentus aktīvi iesaistīties sabiedriskā apspriedē un iesniegt priekšlikumus/komentārus.

 

Starptautiskajā mitrāju dienā, 2. februārī, Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments sāk brīvprātīgo iniciatīvu “Dabai draudzīgs rīdzinieks”, aicinot iedzīvotājus praktiski iesaistīties pilsētas dabas daudzveidības saglabāšanā, atjaunošanā un izzināšanā starptautiskā projekta urbanLIFEcircles ietvaros.

Augi un dzīvnieki, ūdeņi, pļavas, meži un mitrzemes Rīgā pastāvējušas jau ilgi pirms ielām, ēkām un infrastruktūras. Šīs ekosistēmas nodrošina tīru gaisu, ūdeni un augsni, kā arī veido pamatu veselīgai un drošai dzīves videi. Bioloģiskā daudzveidība ir būtisks pilsētas noturības un ilgtspējas priekšnoteikums, un tās samazināšanās tieši ietekmē gan pilsētas attīstības iespējas, gan iedzīvotāju labklājību. Tāpēc rūpes par dabu pilsētvidē ir stratēģiski nozīmīgas, un iedzīvotāju līdzdalībai šajā procesā ir izšķiroša loma.

Lai mērķtiecīgi stiprinātu dabas daudzveidību Rīgā, Pilsētas attīstības departaments kopš 2022. gada piedalās starptautiskajā projektā urbanLIFEcircles. Tā ietvaros tiek atjaunotas un sakoptas nozīmīgas Rīgas dabas teritorijas – Jaunciema dabas lieguma teritorijas I un III, kā arī Lucavsalas Kazas sēklis. Jaunciema dabas liegums ir Natura 2000 teritorija, kuras galvenā vērtība ir daudzveidīgie zālāji ar tiem raksturīgām, tostarp retām un īpaši aizsargājamām augu un dzīvnieku sugām. Šīs dabas vērtības būtiski apdraud invazīvās augu sugas, tādēļ regulāra un mērķtiecīga zālāju apsaimniekošana ir būtiska pilsētas bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai. Savukārt Lucavsalas Kazas sēklī līdz 2027. gadam paredzēts izveidot bioloģiskās daudzveidības demonstrācijas zonu, kas kalpos gan kā atpūtas vieta iedzīvotājiem, gan kā izglītojoša vide dabā balstītu risinājumu iepazīšanai pilsētā.

Brīvprātīgo iniciatīva “Dabai draudzīgs rīdzinieks” aicina ikvienu kļūt par pilsētas dabas līdzradītāju un sargātāju. Iesaistīties iespējams ar praktisku darbu, savām zināšanām, idejām vai vienkārši savu klātbūtni. Brīvprātīgie varēs piedalīties talkās projekta teritorijās Jaunciemā un Lucavsalā, palīdzēt novērot un fiksēt augu un dzīvnieku sugas, vākt datus par bioloģisko daudzveidību, kā arī iesaistīties aktivitāšu foto dokumentēšanā, pasākumu organizēšanā un to komunikācijā. Dalība iniciatīvā sniedz iespēju iegūt praktisku pieredzi starptautiskā dabas daudzveidības veicināšanas un aizsardzības projektā, attīstīt prasmes darbā komandā un mācīties no nozares ekspertu pieredzes. Studentiem tā ir arī iespēja integrēt iegūto pieredzi bakalaura vai maģistra darba izstrādē, vienlaikus sniedzot reālu ieguldījumu pilsētas dabas saglabāšanā.

Ņemot vērā, ka 2026. gads Latvijā ir pasludināts par Brīvprātīgo gadu, iedzīvotāji tiek aicināti iesaistīties pilsētas dabas saglabāšanas aktivitātēs visa gada garumā.


Pieteikšanās dalībai iniciatīvā ir atvērta līdz 2026. gada beigām, aizpildot pieteikšanās anketu – ŠEIT.


Projekta aktivitātes norisināsies līdz projekta noslēgumam 2027. gada otrajā pusē.

Iniciatīva tiek īstenota Eiropas Savienības LIFE programmas projekta urbanLIFEcircles ietvaros, kura mērķis ir attīstīt risinājumus dabas daudzveidības integrēšanai Rīgas pilsētplānošanā, veicinot zaļo infrastruktūru, dabā balstītus risinājumus un sabiedrības līdzdalību.

 

Rīgas iedzīvotāji aicināti iesaistīties un iesniegt priekšlikumus atjaunotās Mūkusalas ielas krasta promenādes nosaukumam. Priekšlikumus var iesniegt līdz 31. janvārim, piedaloties aptaujā Rīgas domes tīmekļvietnē www.riga.lv.

Rīgas domes priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs aicina rīdziniekus būt aktīviem, piedāvāt savas idejas vai balsot par kādu no jau izvirzītajiem nosaukuma variantiem.

Rīgas mērs uzsver:

“Manuprāt, atjaunotajai promenādei pietrūkst viena būtiska elementa – jauna, skaista nosaukuma. Ņemot vērā, ka promenāde savieno Lucavsalas dārziņus ar zināšanu un grāmatu pasauli Nacionālajā bibliotēkā, mums jāatrod nosaukums, kas atspoguļo mūsu nacionālo bagātību – cilvēkus, talantus, lasītprasmi, drosmi un zināšanas.”

Aptaujā iedzīvotāji var balsot par kādu no pašvaldības piedāvātajiem nosaukuma variantiem vai iesniegt savu priekšlikumu, norādot tā pamatojumu.


Rīdzinieki aicināti izteikt savu viedokli līdz 31. janvārim, aizpildot aptauju tīmekļvietnē www.riga.lv.


Iesniegtās idejas tiks apkopotas un izvērtētas, un gala lēmumu par promenādes nosaukumu pieņems Rīgas dome.

Līdz 21. janvārim par piedāvātajiem variantiem nobalsojuši vai savas idejas iesnieguši vairāk nekā 350 rīdzinieku.

 

18.12.2025. Rīgas domē pieņemts lēmums Nr. RD-25-426-lē “Par zemes vienības Brīvības gatvē 432 un tai piegulošās teritorijas lokālplānojuma redakcijas pilnveidošanu un pilnveidotās redakcijas nodošanu publiskajai apspriešanai un institūciju atzinumu saņemšanai”.

Lēmums


Publiskās apspriešanas termiņš ir 15 darbdienas, no 7.01.2026. līdz 26.01.2026.


Publiskās apspriešanas sanāksme notiks 19.01.2026. plkst. 17.00 video konferences režīmā MS TEAMS vidē un tiks pārraidīta Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta tīmekļvietnē: rdpad.lv, kā arī pašvaldības Facebook kontā “Rīga attīstās”.

Lai saņemtu sanāksmes aktīvā dalībnieka pieeju, aicinām iepriekš reģistrēties līdz 19.01.2026. plkst. 12.00, aizpildot reģistrācijas anketuŠEIT.

Lokālplānojuma redakcija pilnveidota, svītrojot teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu 12. punktu “Minimālo autostāvvietu skaitu ir iespējams samazināt par 30 %” un aktualizētajā numerācijā 41. punktu izsakot jaunā redakcijā atbilstoši Valsts vides dienesta atzinumam “Transporta apkalpojošā infrastruktūra (14003): būves sauszemes satiksmes nodrošināšanai, izņemot dzelzceļa pasažieru stacijas, autoostas, garāžas, depo, termināļi, daudzstāvu autostāvvietas, autotransporta apkopes objekti – autoservisi, speciālās mazgātavas u. tml.” Veikti precizējumi Lokālplānojuma paskaidrojuma rakstā atbilstoši institūciju atzinumiem.

  • Lokālplānojuma ierosinātājs – SIA “RĪTAVA”.
  • Lokālplānojuma izstrādātājs – SIA “Reģionālie projekti”.

Ar lokālplānojuma pilnveidoto redakciju var iepazīties:

  • elektroniski valsts vienotajā ģeoportālā – ŠEIT;
  • klātienē Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta telpās Rīgā, Dzirnavu ielā 140, iepriekš piesakoties pa tālruni 67105443.

Rakstiskus priekšlikumus līdz 26.01.2026. var iesniegt:

  • elektroniski valsts vienotajā ģeoportālā – ŠEIT;
  • nosūtot uz e-pastu: pad@riga.lv;
  • nosūtot pa pastu (pasta zīmogs līdz 26.01.2026.) Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamentam uz adresi: Dzirnavu ielā 140, Rīgā, LV-1050;
  • klātienē Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra Klientu atbalsta un metodikas pārvaldes Klientu apkalpošanas nodaļas punktos Brīvības ielā 49/53, Daugavpils ielā 31, Eduarda Smiļģa ielā 46, Slokas ielā 161 k-2, Rīgā. Informācija par Klientu apkalpošanas nodaļas punktu darba laikiem pieejama šeit.

Apmeklētāju pieņemšana klātienē Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta telpās Rīgā, Dzirnavu ielā 140, iepriekš piesakoties pa tālruni 67105443.

 

17.12.2025. Rīgas domē pieņemts lēmums Nr. RD-25-421-lē “Par Rīgas valstspilsētas pašvaldības administratīvās teritorijas, izņemot Rīgas vēsturiskā centra un tās aizsardzības zonas teritoriju, sarkano līniju lokālplānojuma kā Rīgas teritorijas plānojuma grozījumu izstrādes uzsākšanu”.

Lokālplānojuma izstrādes mērķis ir koriģēt sarkanās līnijas atbilstoši līdz 2026. gada 1. martam saņemtajiem fizisku un juridisku personu priekšlikumiem, tai skaitā, Rīgas valstspilsētas pašvaldības iestāžu iesniegtos priekšlikumus, kā arī precizēt sarkanās līnijas TIN28 (Pilsētas maģistrāļu ilgtermiņa attīstības teritorijās), kā to nosaka Rīgas teritorijas plānojums.

Lokālplānojuma ierosinātājs un izstrādātājs – Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments.

Aicinām fiziskas un juridiskas personas līdz 2026. gada 1. martam iesniegt sarkano līniju korekciju priekšlikumus teritorijām, kur nav nepieciešama Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu 5. pielikuma “Ilgtermiņa transporta shēma” pārskatīšana, kā arī nav nepieciešama papildus projektēšana.

Rakstiskus priekšlikumus sarkano līniju korekcijām līdz 2026. gada 1. martam var iesniegt:

 nosūtot uz e-pastu: pad@riga.lv;

nosūtot pa pastu Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamentam uz adresi: Dzirnavu ielā 140, Rīgā, LV-1050;

klātienē Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra Klientu atbalsta un metodikas pārvaldes Klientu apkalpošanas nodaļas punktos:

  • Brīvības ielā 49/53;
  • Daugavpils ielā 31;
  • Eduarda Smiļģa ielā 46;
  • Slokas ielā 161 k-2, Rīgā. Informācija par Klientu apkalpošanas nodaļas punktu darba laikiem pieejama šeit.

Rīgas domes lēmums
Darba uzdevums

 

No 2025. gada 5.decembra līdz 2026. gada 9. janvārim notiek būvniecības ieceres publiskā apspriešana.

Adrese: Margrietas iela 4

Atbilstoši Rīgas teritorijas plānojumam zemes vienība Margrietas ielā 4, atrodas Mazstāvu dzīvojamās apbūves teritorijā (DzM3). Projekta ietvaros paredz bijušās skolas ēkas pārbūvi par SIA “Rīgas meži” administratīvo biroju (CC 1220; biroja ēka), saglabājot ēkas vēsturisko arhitektūru un pielāgojot to mūsdienu vajadzībām, paredzēta arī pazemes autostāvvieta ar bumbu patvertni, kā arī jauns saimniecības ēkas korpuss “Dārzi un parki” nodaļas vajadzībām.

Ar informāciju, vizualizācijām un aprakstu iespējams iepazīties:

 Rīgas valstspilsētas pašvaldības portālā www.riga.lv sadaļā Sabiedrības līdzdalība;

Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta mājaslapā www.rdpad.lv sadaļā Sabiedrības līdzdalība;

Būvniecības ieceres teritorijā Margrietas ielā 4;

Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta telpās Rīgā, Dzirnavu ielā 140, departamenta darba laika ievaros (1.stāva vestibilā novietota planšete).

 


Būvniecības ieceres prezentācijas pasākuma norises vieta un laiks:

Ieceres zemesgabalā pie būvtāfeles, Margrietas ielā 4, 2026. gada 6. janvārī plkst. 16.00

 


Publiskās apspriešanas laikā no 2025. gada 5. decembra līdz 2026. gada 9. janvārim atsauksmes un viedokli iespējams iesniegt:

elektroniski aptaujas anketas aizpildāmas un nosūtāmas portālā www.eriga.lv sadaļā Sabiedrības līdzdalība;

sūtot pa pastu Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamentam Dzirnavu ielā 140, Rīgā;

aizpildot aptaujas anketu un iesniedzot to Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta telpās Rīgā, Dzirnavu ielā 140, aizpildīto anketu iemetot iesniegumiem paredzētajā pasta kastē;

klātienē Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra Klientu atbalsta un metodikas pārvaldes Klientu apkalpošanas nodaļas punktos Brīvības ielā 49/53, Rātslaukumā 1, Daugavpils ielā 31, Eduarda Smiļģa ielā 46, Ieriķu ielā 43A, Gobas ielā 6A, Rīgā.

Informācija par Klientu apkalpošanas nodaļas punktu darba laikiem pieejama šeit.

Būvniecības ierosinātājs: SIA “Rīgas Meži”, reģ. Nr. 40003982628

Būvprojekta pasūtītājs: SIA “Rīgas Meži”, reģ. Nr. 40003982628

Būvprojekta izstrādātājs: SIA “Livland Group”, reģ. Nr. 40103754794

Lēmums par publiskās apspriešanas nepieciešamību
Aptaujas lapa
Planšete 1
Planšete 2

 

Nedēļas nogalē VEF Kultūras pils Kamerzālē notika Rīgas brīvprātīgo godināšanas pasākums, kurā Rīgas pašvaldība pateicās iedzīvotājiem un organizācijām, kas ar savu brīvprātīgo darbu šajā gadā palīdzējušas uzlabot pilsētas, tās kopienu un iedzīvotāju ikdienu. Šogad tika godināts 61 brīvprātīgais un četras organizācijas, kuras godināšanai bija izvirzījušas Rīgas nevalstiskās organizācijas, Rīgas pašvaldības un valsts iestādes.

Ar brīvprātīgo iesaisti Rīgā šogad paveikts daudz – renovēta Latvijas Bērnu Dzirdes centra Audioloģiskā nodaļa, atklāts multifunkcionāls sporta laukums Dārziņos, organizēts Integratīvās mākslas festivāls “Nāc līdzās!”, veidotas un uzturētas puķu dobes un apstādījumi Pļavnieku daudzdzīvokļu namu pagalmos, organizētas dambretes nodarbības Rīgas Sociālā aprūpes centra “Mežciems” iemītniekiem, deju, rokdarbu, angļu valodas un fizisko aktivitāšu nodarbības senioriem kopienu centros, organizēts U18 Pasaules čempionāts hokejā sievietēm, sniegts atbalsts mazajiem pacientiem un viņu ģimenēm Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā un pacientiem Latvijas Onkoloģijas centrā, aprūpēti dzīvnieki dzīvnieku patversmē “Labās mājas”, palīdzēts vientuļajiem senioriem un paveikti vēl daudzi citi labi darbi.

Pasākumā ar stāvovācijām īpaši tika godināti un sveikti brīvprātīgā darba veicēji – seniori vecuma grupā 90+, kas brīvprātīgo darbu veic pašvaldības iestādēs un kuri, neraugoties uz cienījamiem gadiem, rod sevī spēku un aicinājumu kalpot sabiedrībai. Viņu enerģija un dzīvesprieks ir iedvesmojošs piemērs katram no mums.

Kategorijā “Brīvprātīgo “zelta fonds” šogad tika godināti:

 Skaidrīte Teremta (101), kura dienas centrā “Ķengarags” pasniedz angļu valodu;

Aina Alksne (94), kura dienas centrā “Ķengarags” vada līnijdeju grupu “Čaklās kājas”;

Biruta Žeikare (93), kura centrā “Ābeļzieds” vada fizisko aktivitāšu grupu un rokdarbu nodarbības.

Pasākumā tika godinātas arī četras organizācijas:

Radošā apvienība jauniešiem “TREPES”;

Biedrība “NovaSpace”;

Biedrība “Cita Rīga”;

Biedrība “Daudzbērnu Ozoli”.

Šo biedrību brīvprātīgā darba aktivitātes saistītas ar bērnu un jauniešu iesaisti, dažādiem pasākumiem senioriem un telpu renovāciju.

Rīgas Brīvprātīgo godināšanas pasākumu rīkoja Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrs, pasākumu vadīja Uģis Joksts, par muzikālo noskaņu rūpējās pianists Matīs Barons un dziedātāja Katrīna Dimanta.

Rīgā šī tradīcija godināt pilsētas brīvprātīgos turpinās jau divpadsmito gadu, savukārt Starptautisko brīvprātīgo dienu pasaulē atzīmē kopš 1985.gada.

20251205_rigas_brivpratigo_apbalvosana_0020

 

Jau sesto gadu Rīgas pašvaldība aicināja iedzīvotājus kļūt par noteicējiem savā apkaimē un visu novembri balsot par iedzīvotāju iesniegtajām apkaimju attīstības iecerēm.

Balsojumā piedalījās 18 169 iedzīvotāji un konkursa ietvaros atbalstīti 11 projekti no 32.

Līdzdalības budžeta programma ir veids, kā iedzīvotāji var iesaistīties pašvaldības darbībā, tā ir iespēja iedzīvotājiem piedalīties lēmumu pieņemšanā un īstenošanā. Apkaimju iedzīvotāji, iesniedzot apkaimju attīstības ieceres un piedaloties publiskā balsošanā, programmas ietvaros lemj, kā tiek izmantota daļa no pilsētas budžeta. Šogad līdzdalības budžeta finansējuma apmērs ir 2,3 miljoni eiro.

Projekti iedalās trīs kategorijās:

  • infrastruktūras projekti;
  • iekšpagalmu projekti;
  • sociālo inovāciju projekti.

Infrastruktūras un iekšpagalmu projektu kategorijai viena projekta maksimākā summa ir 250 000 eiro, bet sociālo inovāciju projektu kategorijai – 50 000 eiro. Konkursā šogad iesniegti visu kategoriju projekti.

Balsošana par visām 32 līdzdalības budžeta konkursa iesniegtajām apkaimju attīstības iecerēm norisinājās vietnē geolatvija.lv un klātienē Apkaimju iedzīvotāju centra Klientu apkalpošanas punktos, kur tika saņemtas 70 balsis. Katrs iedzīvotājs varēja atbalstīt neierobežotu skaitu projektu, balsojot tikai vienu reizi. Balsot varēja ikviens Rīgā deklarējies iedzīvotājs, kurš sasniedzis 16 gadu vecumu.

Konkursa rezultātus 5. decembrī apstiprināja Rīgas pašvaldības līdzdalības budžeta projektu īstenošanas konkursa vērtēšanas komisija.

Visvairāk iedzīvotāju balsu 2025. gada konkursā ieguvuši un tiks īstenoti sekojoši projekti:

Dzirciema un Iļģuciema apkaimju biedrības iesniegtais projekts Jauniešu aktīvās atpūtas vieta “Dzegužtrase”, kas paredz izveidot velotrasi jauniešu sportam un aktīvai atpūtai, kā arī gājēju celiņus, kas teritoriju savieno ar apkārtesošo infrastruktūru, apgaismojuma elementus, atpūtas vietu, un dzeramā ūdens brīvkrānu. Projektam paredzētais finansējums ir 250 000 eiro.

Juglas attīstības biedrības iesniegtais projekts Juglas ezera pastaigu takas “Sajūti Juglu” turpinājums, kas paredz ierīkot labiekārtotu pastaigu taku no esošās skatu platformas virzienā uz Kēgermuižu, kā arī projekts paredz saglabāt dabas takas “Sajūti Juglu” pieeju. Projektam paredzētais finansējums ir 250 000 eiro.

Čiekurkalna attīstības un Mežaparka Attīstības biedrību iesniegtais projekts Ķīšezera taka, kas paredz izveidot pastaigu laipu gar Ķīšezeru, izbūvēt tiltiņu pār Mailes upīti pie tās ietekas ezerā, kā arī ierīkot grantētu gājēju celiņu gar Mailes upīti un papildināt Ķīšezera piknika pļavu ar labiekārtojumu un aktivitātēm. Projektam paredzētais finansējums ir 250 000 eiro.

Pleskodāles attīstības biedrības iesniegtais projekts Pleskodāles muižas parka labiekārtošana, kas paredz atjaunot un labiekārtot estrādi ar apgaismojumu un pieejamu elektrības pieslēgumu. Projektam paredzētais finansējums ir 250 000 eiro.

Mārtiņa Trušeļa iesniegtais projekts Draudziņas skolas pagalma daļas labiekārtojums, kas paredz atsevišķā zonā ierīkot mūsdienu āra treniņiem un aktivitātēm piemērotu laukumu apmēram 300 kvadrātmetru platībā. Projektam paredzētais finansējums ir 250 000 eiro.

Dārzciema apkaimes biedrības iesniegtais projekts Pirmais Dārzciema parks – kustībai, atpūtai, kopā būšanai, kas paredz ierīkot brīvā laika pavadīšanai dažādas interešu zonas, kuras atbildīs visdažādākajām iedzīvotāju vēlmēm. Projektam paredzētais finansējums ir 250 000 eiro.

Aleksandras Kovaļevskas iesniegtais projekts Par Gaiļezera revitalizāciju!, kas paredz attīrīt ūdens tilpni un pieeju pie ūdens tilpnes. Atlikušā finansējuma ietvaros teritorijā tiks veikti labiekārtošanas darbi, nodrošinot minimālo nepieciešamo labiekārtojuma līmeni. Projektam paredzētais finansējums ir 250 000 eiro.

Ziepniekkalna apkaimes biedrības iesniegtais projekts Rotaļu un sporta laukums Ziepniekkalnā, kas paredz izveidot daudzfunkcionālu rotaļu un sporta laukumu, kā rezultātā plānotā teritorija tiks labiekārtota, uzstādot gan rotaļu un sporta elementus, gan labiekārtojuma infrastruktūru. Projektam paredzētais finansējums ir 220 000 eiro.

Biedrības “Mārupes 41” iesniegtais projekts Mārupes ielas 45; Mārupes ielas 39; Mārupes ielas 41 iekšpagalmu projekts, tā ietvaros tiks labiekārtotas koplietojamo pagalmu teritorijas, kas vienlaikus tiek publiski izmantotas, kā arī paredzēts izveidot celiņu segumu, autostāvēšanas novietnes, kā arī rekreācijas un dārzniecības zonas. Projektam paredzētais finansējums ir 250 000 eiro.

Sarkandaugavas attīstības biedrības iesniegtais projekts Mācāmies kopā drošību un jaunas iespējas, kas piedāvās Rīgas iedzīvotājiem, ar uzsvaru uz vecuma grupu 50+, unikālus apmācību kursus, kuros mūsdienu digitālajā laikmetā būs apvienotas divas būtiskas tēmas – droša interneta pamatpakalpojumu lietošana un noturības pret krāpniekiem trenēšana. Projektam paredzētais finansējums ir 49 610 eiro.

Biedrības “Piedzīvojuma Gars” iesniegtais projekts Rīgas Saimnieki, kas paredz veicināt uzticēšanos un sadarbību Rīgas daudzstāvu ēku iedzīvotāju vidū, veidojot aktīvas māju kopienas un atbalstot nelielu, kopīgi izvēlētu uzlabojumu īstenošanu savā apkārtnē. Projektam paredzētais finansējums ir 50 000 eiro.

Apstiprinātos projektus īstenos Rīgas pašvaldības iestādes.

Gan apkaimju biedrības, gan fiziskas personas savas idejas līdzdalības budžeta projektu ideju konkursam varēja iesniegt no 7. aprīļa līdz 6. maijam. Pēc konkursa komisijas un atbildīgo iestāžu izvērtējuma balsojumam šogad bija nodoti 32 no 39 iesniegtajiem projektiem.

Līdzdalības budžeta projektu īstenošanas konkursu Rīgas pašvaldība rīko kopš 2019. gada, kopā sešos konkursa norises gados atbalstīti 53 iedzīvotāju iesniegtie projekti. Rīga bija pirmā pašvaldība Latvijā, kas ieviesa līdzdalības budžetu.

 

Šonedēļ Bolderājā, pašvaldībai piederošā zemesgabalā starp Lemešu ielu 11 un Stūrmaņu ielu 16, sākti būvdarbi Rīgas pašvaldības Līdzdalības budžeta projektu konkursā, kurš paredz izveidot modernu velo trasi, kas piemērota dažāda vecuma bērniem un jauniešiem.

Apkaimes iedzīvotāja Rūdolfa Ciemiņa iesniegtais projekts “Bolderājas pumptrase” bija starp konkursā atbalstītajiem projektiem, par kuru nobalsoja 2379 iedzīvotāji.

Izvēlētā teritorija atrodas blīvi apdzīvotā apkaimē, kur bērniem un jauniešiem līdz šim nav bijusi iespēja pilnvērtīgai un aktīvai atpūtai dabā – tuvākā trase atrodas Imantā.

Šādas velo trases spēj nodarbināt lielu skaitu bērnu un jauniešu. Trase atradīsies ērti pieejamā vietā – dzīvojamā rajonā blakus vidusskolai, 100 metru attālumā atrodas arī jauns Lielupes ielas spēļu laukums.

Plānotā trase būs ar asfalta segumu, tās kopējais garums plānots ap 80 metriem. Papildus tiks izbūvēts piekļuves celiņš ar labiekārtojuma elementiem, izbūvēts ārējais apgaismojums un atjaunots zāliens pieguļošajā teritorijā.

Līguma kopējā summa ir 66 550 eiro ar PVN.

Projekta “Bolderājas pumptrases izstrādes, autoruzraudzības un būvniecības darbus” veic SIA “City Playgrounds”.

Projektu plānots pabeigt 3 mēnešu laikā. Nepiemērotu būvniecībai laikapstākļu gadījumā, iespējams tehnoloģiskais pārtraukums, kas varētu pagarināt darbu izpildi līdz pavasarim.


Par Līdzdalības budžeta projektu konkursu

Rīgas pašvaldība līdzdalības budžeta konkursu un iedzīvotāju balsojumu organizē kopš 2019. gada, iesaistot tajā gan apkaimju biedrības, gan iedzīvotājus ar savām iniciatīvām. Līdzdalības budžets ir iespēja iedzīvotājiem lemt par to, kā attīstīt un pilnveidot savu apkaimi, veidojot to par ērtu, drošu un pievilcīgu dzīves vidi gan ģimenēm, gan veidojot harmonisku un mūsdienīgu pilsētvidi.