Arhīvs birkai: Sabiedrības līdzdalība

Rīgas pašvaldība aicina piedalīties saistošo noteikumu projekta “Par sadarbību Rīgas valstspilsētas pašvaldības publiskās infrastruktūras attīstībā” sabiedriskajā apspriešanā un līdz 27. martam Rīgas pašvaldības tīmekļvietnē www.riga.lv izteikt viedokli vai priekšlikumus.

Saistošo noteikumu projekts “Par sadarbību Rīgas valstspilsētas pašvaldības publiskās infrastruktūras attīstībā” izstrādāts ar mērķi uzlabot publisko infrastruktūru pilsētā un vienlaicīgi veicināt mājokļu pieejamību, kas ir valsts un Rīgas pašvaldības prioritāte.

Mājokļu izbūve vienmēr ir saistīta arī ar publiskās infrastruktūras attīstību, tādēļ, lai veicinātu daudzīvokļu māju būvniecību, Rīgas dome plāno kompensēt uzņēmējiem līdz 80% no būvniecības būvizstrādājumu izmaksām, kas ieguldīti publiskās infrastruktūras attīstībā – ielu un lietus ūdens kanalizācijas izbūvē, bet maksimālā kompensācija nevarēs pārsniegt 1 miljonu eiro (bez PVN). Tā uzņēmēji varēs veikt nepieciešamās publiskās infrastruktūras būvdarbus par saviem līdzekļiem, vēlāk no pašvaldības saņemot kompensāciju.

Noteikumu projekts paredz, ka kompensācija būs pieejama uzņēmējiem un attīstītājiem, kuri plāno būvēt daudzdzīvokļu mājas. Minimālajai uzņēmēja investīciju summai teritorijā, kas atrodas ārpus Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030. gadam noteiktās prioritāri attīstāmās teritorijas, jābūt vismaz 10 miljoniem eiro; pašvaldības prioritāri attīstāmajā teritorijā investīcijām jābūt vismaz 3 miljonu eiro apmērā, bet tajos zemesgabalos, kas atsavināti no pašvaldības ar nosacījumu tos izmantot dzīvojamai apbūvei – bez ierobežojuma.

Uz kompensāciju varēs pretendēt, ja informācija par publiskās infrastruktūras tās izbūvi, pārbūvi, atjaunošanu ir noteikta publiskās infrastruktūras turētāja tehniskajos noteikumos, ja tās būvniecībai ir izdota būvatļauja vai veikta atzīme par būvniecības ieceres akceptu, kā arī ieguldījumu summa publiskajā infrastruktūras izbūvē ir vismaz 100 000 eiro. Gan daudzīvokļu mājas, gan publiskās infrastruktūras izbūve jāveic trīs gadu laikā no līguma noslēgšanas brīža.

Lai izslēgtu to, ka paredzētā infrastruktūra attiecināma tikai uz konkrēto attīstītāja ieceri, infrastruktūrai ir jāatbilst vairākiem kvalitātes kritērijiem, proti, paredzētajai publiskajai infrastruktūrai jābūt plaši pieejamai un nozīmīgai apkaimes attīstībā. Risinājumiem jāuzlabo ielu funkcionalitāte, ērtības gājējiem un velobraucējiem, jārada pozitīva ietekme uz satiksmes plūsmu. Sakārtota un izbūvēta publiskā infrastruktūra padarīs pilsētas vidi patīkamāku, uzlabos dzīves kvalitāti un piesaistīs konkrētajai apkaimei un vietai iedzīvotājus un uzņēmējus.

Par kompensācijas piešķiršanu katrā gadījumā lems Rīgas dome un savstarpējā līgumā tiks noteiktas prasības un kompensācijas izmaksas laiks.

Lai iepazīstinātu ar saistošo noteikumu projektu, 20. martā plkst. 16.00 Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments tiešsaistē MS Teams vidē organizē informatīvu vebināru, kurā aicināts piedalīties ikviens interesents. Vebinārs tiks pārraidīts Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta tīmekļvietnē www.rdpad.lv, kā arī pašvaldības Facebook kontā – “Rīga attīstās”. Lai būtu iespēja uzdot jautājumus un piedalīties diskusijā MS Teams vidē, interesenti aicināti reģistrēties līdz 20. martam plkst. 12, aizpildot reģistrēšanās formu: https://forms.office.com/e/ceJss1KTMb

Ar saistošo noteikumu projektu iepazīties un iesniegt savu viedokli var Rīgas pašvaldības mājas lapā www.riga.lv, sadaļā “Pašvaldība” un apakš sadaļā “Normatīvie akti un projekti”. Skatīt šeit.

Pirmdien, 10. martā, Mežaparka apkaimē Inčukalna ielā 2 (zem pārvada) atklāts ar līdzdalības budžeta konkursa palīdzību īstenots projekts “Skeitparku kultūras telpa”, kas vienuviet pulcēs aktīvās atpūtas entuziastus.

Projekts īstenots ar mērķi izveidot fizisku telpu jauniešiem “Izdari pats” (DIY) urbāno sportu kustības ietvaros, kas palīdz realizēt idejas pašu spēkiem, iesaistoties pilsētvides attīstībā.

“Šodien atklājam projektu, kas tapis pateicoties pašu iedzīvotāju iniciatīvai – ar līdzdalības budžeta konkursa palīdzību izbūvēta skeitparku kultūras telpa Mežaparka apkaimē, kuram pašvaldība atvēlēja 66 000 eiro. Šis ir pirmais skeitparks, kas izbūvēts zem tilta pārvada. Tas ir lielisks piemērs kā efektīvi izmantot mums pieejamo ārtelpu aktīvajai atpūtai. Šogad šis ir pirmais skeitparks, ko atklājam, drīzumā darbs noslēgsies arī pie skeitparka izbūves Vecmīlgrāvī un jauns skeitparks taps arī Bolderājā. Aicinu iedzīvotājus būt aktīviem arī šogad, jo iesniegt savas idejas apkaimes attīstībai varēs jau no 7. aprīļa,” uzsver Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps.

“Šī vieta ir kļuvusi par jaunu pamatu DIY kultūras attīstībai. Mēs izsakām pateicību apkaimju attīstības programmai par iespēju realizēt šo seno ieceri, kā arī Rīgas domei, skeitparku būvniekiem Mind Work Ramps un visiem, kuri balsoja par šī projekta īstenošanu. Mēs ceram, ka šī vieta kalpos par piemēru un iedvesmu arī plašākā mērogā, jo šeit radīts satikšanās punkts urbānajiem entuziastiem, kas vēlas plānot un īstenot jaunas idejas un projektus. Jau šobrīd ir iespējas praktizēt sportu, taču teritorija ir pietiekami plaša, lai to turpinātu attīstīt. Iepriekšējie mēģinājumi piesaistīt finansējumu un uzbūvēt plašāko mini rampu Baltijā, diemžēl, nav nesuši veiksmi, taču mēs esam apņēmības pilni un ticam, ka iespējas joprojām pastāv,” pauž Latvijas Skeitbordistu kolektīva pārstāvis Kārlis Bogustovs.

“Jaunais skeitparks patiltē ir viens no mūsu mazākajiem jeb kompaktākajiem parkiem Rīgā, bet šim projektiem ir ļoti liela nozīme skeitparku kultūras attīstībā pilsētā. Parkam ir unikāla lokācija. Tas atrodas vairāku apkaimju krustpunktā – starp Teiku, Mežaparku, Čiekurkalnu un Sarkandaugavu. Atrašanās zem tilta nodrošina komfortablu vietu, kur sportot gan vasaras svelmē, gan mazliet mitrākā un vēsākā laikā. Pats galvenais – tas ir pats pirmais skeitparks, kas tapis Rīgas pašvaldības līdzdalības budžeta konkursu balsošanas rezultātā un ir lielisks piemērs tam, ka iedzīvotāju iniciatīva un iesaiste pilsētvides attīstībā ir nepieciešama. Ātrākais ceļš uz jēgpilnu rezultātu pilsētas attīstībā ir trīspusēja saruna starp pilsētas vadību, pilsētas iedzīvotājiem un konkrētas jomas speciālistiem,” uzsver Kristaps Pipars, SIA Mind Work Ramps pārstāvis.
Projekta aktualitāte saistīta ar urbāno sporta veidu straujo attīstību un nepieciešamību rast iespēju pielāgot arī pilsētas infrastruktūru tam, ieviešot dažādus labiekārtojumus. Šajā nolūkā neizmantotais laukums zem pārvada sniedz iespēju pielāgot teritoriju jaunā veidā. Projektā galvenais uzsvars likts uz līdzenas betona grīdas ieklāšanu, kas kalpo kā plašs laukums urbāno sporta veidu praktizēšanai, kā arī galveno skeita pamatkonstrukciju izbūvi. Virs laukuma ierīkots arī apgaismojums, kas ieslēdzas līdz ar apgaismes objektiem uz pārvada, ļaujot laukumu izmantot arī diennakts tumšajā laikā.

Kā norāda projekta idejas autori, šādu sporta veidu praktizēšanai ir nepieciešami speciāli apstākļi – sauss un gluds segums. Rīgā šobrīd ir viens publiskais iekštelpu skeitparks, ko ne visas sabiedrības grupas var atļauties apmeklēt, kā arī bieži tas ir pārpildīts straujā urbāno sporta veidu piekritēju pieauguma dēļ. Veiksmīgi piemēri no ārvalstīm šādu problēmu risināšanai ir “DIY” kustība. Izvēloties būvēt laukumu zem tilta, tiek atrisinātas dažādas pilsētvides un urbāno sporta veidu pieejamības problēmas dažādām sabiedrības grupām. Šī ir tikai pirmā daļa no daudz plašāka kompleksa, ko plāno projekta iesniedzēji, tādēļ tālākie attīstības plāni ir atkarīgi no kopienas aktivitātes turpināt iesākto darbu.

Šis ir pirmais skeitparks, kas izbūvēts zem tilta pārvada un pirmais skeitparks, kas tapis Līdzdalības budžeta konkursa ietvaros. Vēl norit pēdējie būvniecības darbi arī Vecmīlgrāvja skeitparkā un tiek projektēts skeitparks Bolderājā.

Skeitparkam ir veikta pēcuzstādīšanas drošības pārbaude un tas atzīts par drošu.

Projekta kopējās izmaksas sasniedz 66 042 eiro.

Skeitparku projektēja un būvēja SIA “Mind Work Ramps”, kas ir uzņēmuma SIA “City Playgrounds” zīmols, kas specializējas skeitparku, velo trašu, klinšu kāpšanas sienu, parkour laukumu un citu alternatīvo sporta veidu būvniecībā – aizvadīto gadu laikā īstenojot vairāk kā 200 dažādus skeitparku un aktīvās atpūtas projektus visā pasaulē.

Jaunajā skeitparkā iespējams savas prasmes attīstīt ne vien skeitborda lielmeistariem, bet arī iesācējiem – parks ir piemērots dažādu prasmju līmeņu sportošanai un ir braucams ar BMX velosipēdiem, skrituļslidām, skūteriem, skrituļdēļiem un citiem nemotorizētiem braukšanas līdzekļiem.

Rīgas pašvaldība konsultējas ar uzņēmējiem, Rīgas Centra humanitāro vidusskolu un savā pārziņā esošajiem departamentiem un citām iestādēm, lai īstenotu līdzdalības budžeta konkursā iesniegto un iedzīvotāju iebalsoto projektu “Noēnojums Barona laukumā (ar izmaiņām)”. Šobrīd notiek darbs pie projektēšanas uzdevuma izstrādes, lai rastu piemērotāko un racionālāko risinājumu projekta mērķa īstenošanai.

Līdzdalības budžeta konkursā iesniegtais projekts “Koki Barona laukumā” tika virzīts iedzīvotāju balsošanai ar izmaiņām. Vairākas pašvaldības iestādes sniegušas savu redzējumu un identificējušas riskus, kas tiek ņemti vērā. Informējot arī projekta iesniedzējus, projekts pārdēvēts par “Noēnojums Barona laukumā (ar izmaiņām)”, saglabājot tā galveno mērķi – rast laukumā patvērumu no saules, lai karstajā laikā neradītu pārkaršanas riskus bērniem un citiem tā apmeklētājiem, kā arī, lai rastu iespēju pasargāt laukumā esošo segumu un rotaļu atrakcijas no pārkaršanas, kas izstaro papildu siltumu un rada drošības apdraudējumu bērniem.


Par projektu “Noēnojums Barona laukumā (ar izmaiņām)” skatītŠEIT.


Riski, kas pēc pašvaldības iestāžu un aptaujāto uzņēmēju redzējuma ietekmētu apkārtējo drošību un varētu pasliktināt laukumā esošās infrastruktūras stāvokli, ja tiktu stādīti tikai koki ir saistīti ar:

🟩 iesniegtā projekta apjomu, kas neparedz nomainīt gumijas segumu visā spēļu laukuma zonā, tikai atsevišķās vietās, kas veidos gan vizuālu šuvi, gan vietās, kur nebūs iespējams pilnvērtīgi sablīvēt esošo grunti, gumijas segums varētu veidot nelielas bedres, kas var veicināt traumu gūšanas risku;
🟩 pēc SIA “Labie koki” atzinuma, iesniegtais kokaugu saraksts neveicinās noēnojuma veidošanos laukumā, līdz ar to kokaugu saraksts ir pārskatāms un piemērojams atbilstoši esošajai situācijai un vēlamajam rezultātam;
🟩 iesniegtajā projektā nav paredzēta kokaugu apūdeņošanas sistēma, kas apgrūtinās un sadārdzinās esošā laukuma apsaimniekošanu;
🟩 esošos spēļu elementus spēļu zonā tuvākajos gados plānots nomainīt uz jauniem, un atjaunot esošo segumu;
🟩 laukumā sezonāli jau tiek izvietoti noēnojumu dodoši elementi “buras” – nojumes no HDPE poliestera auduma, kas ir viens no variantiem noēnojuma nodrošināšanai arī spēļu laukuma zonā.

Meklējot racionālāko risinājumu, kas būs atbilstošs iedzīvotāju iebalsotā projekta mērķim – noēnojuma radīšanai laukumā, drošs apkārtējiem, kā arī izmaksu faktorā samērīgs, nesadārdzinot kopējās projekta izmaksas, pašvaldība izskata alternatīvus risinājumus, kas paredzētu mazāku skaitu koku iestādīšanu un citu noēnojuma elementu ieviešanu, kā piemēram, trošu sistēmas ar vīteņaugiem vai nojumes no HDPE poliestera auduma.

Pašvaldība šobrīd strādā pie projektēšanas darba uzdevuma izstrādes, kur projektētājiem būs jāsniedz trīs skices noēnojuma veidiem, pievienojot arī projekta vizualizācijas un realizācijas tāmi.

Pēc alternatīvo risinājumu izstrādes, pašvaldība atkāroti tiksies ar projekta iesniedzējiem, kā arī Barona laukuma uzturētājiem, lai kopīgi nonāktu pie labākā risinājuma, kas spēs īstenot projekta mērķi, būs apkārtējā vidē drošs un izmaksu ziņā samērīgs ne vien realizācijas posmā, bet arī tālākā uzturēšanā.

Projekta izstrāde nepaildzinās projekta realizāciju. Visi iedzīvotāju atbalstītie līdzdalības budžeta konkursa projekti sākotnēji tiek nodoti projektēšanai, kam seko būvniecības iepirkums projekta realizēšanai.

Galvaspilsēta ņem vērā vairāku ekspertu atzinumus un strādā pie šī projekta īstenošanas. Rīga augstu vērtē iedzīvotāju iesaisti un idejas, jo kopīgi veidoti projekti padara mūsu vidi labāku. Centra sporta kvartāls Krišjāņa Barona ielā jau ilgstoši ir pašvaldības redzeslokā un pašvaldība novērtē iedzīvotāju iniciatīvu meklējot labākos risinājumus apkārtējās vides labiekārtošanā un uzlabošanā.


Rīgas pašvaldība līdzdalības budžeta konkursu un iedzīvotāju balsojumu organizē kopš 2019. gada. Šajā periodā rīdzinieki konkursā iesnieguši kopā 216 projektu pieteikumus. Īstenošanai sešos konkursa gados nodoti 53 projekti. No tiem 29 projekti ir īstenoti pilnībā, bet 24 projekti pašlaik ir dažādās īstenošanas fāzēs.

 

Zemesgabala Tērbatas ielā 75  lokālplānojuma redakcijas publiskās apspriešanas sākotnējais termiņš tiek pagarināts līdz 14.03.2025. 

Publiskās apspriešanas termiņš pagarināts, pamatojoties uz 27.02.2025. veiktajām darbībām Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmas (TAPIS) drošības prasību paaugstināšanai, kas radīja neparedzētas tehniskas problēmas, un kuras neizdevās novērst laika periodā no 27.02.2025.–03.03.2025. portālā GeoLatvija.lv, tai skaitā, nebija iespējams piekļūt publiskajai apspriešanai nodotajiem plānošanas dokumentiem.

29.01.2025. Rīgas domē pieņemts lēmums Nr. RD-25-4246-lē “Par zemesgabala Tērbatas ielā 75 (kadastra apzīmējums 01000280138) lokālplānojuma redakcijas nodošanu publiskajai apspriešanai un institūciju atzinumu saņemšanai”.

Lokālplānojuma izstrādes mērķis ir veikt grozījumus Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas plānojumā, lai radītu priekšnoteikumus attīstības ieceres – biroja ēkas ar komerciālām telpām pirmajā stāvā – īstenošanai.

Lokālplānojuma ierosinātājs – SIA “MOBUS”.
Lokālplānojuma izstrādātājs – SIA “Metrum”.

Publiskās apspriešanas termiņš ir četras nedēļas, no 10.02.2025. līdz 14.03.2025.

Publiskās apspriešanas sanāksme notika 17.02.2025. plkst. 17.00 video konferences režīmā MS TEAMS vidē un tika pārraidīta Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta tīmekļvietnē rdpad.lv, kā arī pašvaldības Facebook kontā: “RigaAttistas”. Ar sanāksmes ierakstu var iepazīties – ŠEIT.


📌 Ar lokālplānojuma redakciju var iepazīties:

  • elektroniski valsts vienotajā ģeoportālā – ŠEIT. 
  • klātienē Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta telpās Rīgā, Dzirnavu ielā 140, iepriekš piesakoties pa tālruni 67012945;

📌 Rakstiskus priekšlikumus līdz 14.03.2025. var iesniegt:

  • elektroniski valsts vienotajā ģeoportālā – ŠEIT.
  • nosūtot uz e-pastu: pad@riga.lv;
  • nosūtot pa pastu (pasta zīmogs līdz 07.03.2025.) Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamentam uz adresi: Dzirnavu ielā 140, Rīgā, LV-1050;
  • klātienē Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra Klientu atbalsta un metodikas pārvaldes Klientu apkalpošanas nodaļas punktos Brīvības ielā 49/53, Rātslaukumā 1, Daugavpils ielā 31, Eduarda Smiļģa ielā 46, Ieriķu ielā 43A, Gobas ielā 6A, Rīgā. Informācija par Klientu apkalpošanas nodaļas punktu darba laikiem pieejama – ŠEIT.

📌 Apmeklētāju pieņemšana klātienē Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta telpās Rīgā, Dzirnavu ielā 140, iepriekš piesakoties pa tālruni 67012945.


Paziņojums par zemesgabala Tērbatas ieā 75 lokālplānojuma redakcijas nodošanu publiskai apspriešanai (publicēts 03.02.2025).

 

Lai nodrošinātu praktisku atbalstu ideju sagatavošanas laikā, Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrs marta trešdienās vairākās apkaimēs organizēs radošās darbnīcas līdzdalības budžeta konkursa ideju izstrādei.

Pirms radošo darbnīcu norises, Rīgas apkaimju biedrības un aktīvie rīdzinieki tika aicināti identificēt un savas apkaimes koordinatoriem iesūtīt informāciju par potenciālo zemesgabalu teritorijām, kuras būtu piemērotas vai kurās būtu nepieciešams veikt uzlabojumus.

Radošo darbnīcu laikā iesūtītās zemesgabalu idejas būs iespēja izskatīt kopā ar pašvaldības departamentu pārstāvjiem, lai novērtētu to atbilstību dažādu projektu ieceru īstenošanai un gūtu atbalstu tālākā ideju izstrādē un pieteikumu sagatavošanā.

Iepriekšēja ideju iesūtīšana tiek veidota ar mērķi, lai paaugstinātu iedzīvotāju iesaisti un izceltu tās vietas apkaimēs, kurās nepieciešams veikt labiekārtojumus un kuras līdz šim projektu konkursā nav tikušas pieteiktas.

Radošās darbnīcas norisināsies visu marta mēnesi, trešdienās, no plkst. 17.30 līdz 20.00:

🟩 5. martā, E. Smiļģa ielā 46;
🟩 12. martā NVO namā Ieriķu ielā 43a;
🟩 19. martā Slokas ielā 161 k-2 (idejas projektu īstenošanai piemērotajiem zemesgabaliem apkaimēs iedzīvotāji aicināti pieteikt vēl līdz 5. martam tās nosūtot Imantas punkta koordinatorei Dairai Bitei (daira.bite@riga.lv) un Bolderājas punkta koordinatoram Gaidim Balodim (gaidis.balodis@riga.lv));
🟩 26. martā Sīmaņa ielā 14 (idejas projektu īstenošanai piemērotajiem zemesgabaliem apkaimēs iedzīvotāji aicināti pieteikt vēl līdz 12. martam tās nosūtot Centra punkta koordinatoram Villiamam Kursītim-Vrobļevskim (villiams.vroblevskis@riga.lv) un Vecmīlgrāvja punkta koordinatoram Jānim Tirziņam (janis.tirzins@riga.lv)).

Arī šogad projektu iesniedzējiem būs iespēja sadarboties ar RTU Arhitektūras fakultātes studentiem, kas palīdzēs iedzīvotājiem sagatavot ideju vizualizācijas konkursa pieteikumiem. Studentiem tā ir iespēja gūt praktisku pieredzi, izstrādājot ideju, kuru pēc tam, ja rīdzinieki to atbalsta balsojumā, var redzēt īstenotu dzīvē.

Kopējais pašvaldības finansējums līdzdalības budžetam šogad ir 2,3 miljoni eiro.

Rīgas pašvaldība līdzdalības budžeta konkursu un iedzīvotāju balsojumu organizē kopš 2019. gada. Šajā periodā rīdzinieki konkursā iesnieguši kopā 216 projektu pieteikumus. Īstenošanai sešos konkursa gados nodoti 53 projekti. No tiem 29 projekti ir īstenoti pilnībā, bet 24 projekti pašlaik ir dažādās īstenošanas fāzēs.


📌 Vairāk par iepriekšējos gados iesniegtiem projektiemŠEIT.


 

Atzīmējot starptautisko NVO dienu, 2025. gada 26. februārī NVO namā aizvadīta diskusija par interešu pārstāvību “Kā panākt pārmaiņas? NVO un lobēšana”, kas pulcēja 47 nevalstisko organizāciju, pašvaldības un valsts pārvaldes pārstāvjus.

27. februārī Saeima, galīgajā lasījumā pieņemot izmaiņas likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”, lēmusi, ka šī diena turpmāk oficiāli atzīmējama kā Starptautiskā nevalstisko organizāciju (NVO) diena.

Saeimas Prezidijs norāda, ka oficiālas atzīmējamas dienas noteikšana mudinātu valsts iestādes ciešāk sadarboties ar NVO, diskutēt par aktuālām tēmām un rast risinājumus dažādiem sociāliem, vides un ekonomiskiem izaicinājumiem. Šis ir būtisks datums, kas veltīts pilsoniskās sabiedrības un NVO nozīmes izcelšanai un stiprināšanai pasaulē.

Starptautiskās NVO dienas priekšvakarā NVO nams Imantas filiāles telpās (Slokas ielā 161, k-2, Rīgā) pulcēja 47 nevalstisko organizāciju, pašvaldības un valsts pārvaldes pārstāvjus, lai diskutētu par interešu pārstāvības nozīmi.

Pasākuma pirmajā daļā biedrības “Sabiedrība par atklātību – Delna” interešu aizstāvības un projektu vadītāja Agnija Birule sniedza ieskatu Interešu pārstāvības atklātības likuma būtībā. Tam sekojošajā diskusijā pieredzes stāstos dalījās arī sarunas moderators – biedrības “Rīgas Apkaimju alianse” valdes priekšsēdētājs Māris Jansons, biedrības “Latvijas Pilsoniskā alianse” direktore Kristīne Zonberga un invalīdu un viņu draugu apvienības “Apeirons” valdes priekšsēdētājs Ivars Balodis.
Diskusijas dalībnieki uzsvēra NVO sadarbības nozīmi un atzina, ka, apvienojot resursus, pieredzi un neatlaidību, iespējams panākt daudz spēcīgāku ietekmi uz lēmumu pieņemšanas procesiem.

Pateicamies organizāciju pārstāvjiem-ekspertiem un ikvienam pasākuma dalībniekam par aktīvo iesaisti un rosinošajām sarunām!

Pasākumu rīkoja Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra Nevalstisko organizāciju atbalsta sektors sadarbībā ar nevalstiskajām organizācijām.

 

Rīgas dome sadarbībā ar Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociāciju (LANĪDA) un SIA “Rīgas nami” 25. februārī organizēja “Rīgas centra ideju laboratoriju”, kurā uzņēmēji, apkaimju organizāciju pārstāvji, Rīgas domes un izpildinstitūciju eksperti kopīgi meklēja risinājumus Rīgas centra attīstībai un dzīvības atjaunošanai.

Gandrīz pusgada garumā, sadarbojoties ar Rīgas domi, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, uzņēmēju organizācijām un citiem partneriem, LANĪDA sagatavojusi priekšlikumus, lai Rīgas centru padarītu pievilcīgu gan iedzīvotājiem, gan uzņēmējiem. “Rīgas centra ideju laboratorijas” mērķis bija atlasīt visefektīvākos risinājumus, kurus Rīgas dome un citi partneri varētu sākt realizēt.

“Prieks, ka ir izdevies raisīt diskusiju par Rīgas centra attīstību –pilsētai, uzņēmējiem un visai sabiedrībai svarīgu jautājumu. Šīs ideju laboratorijas mērķis bija visām pusēm satikties un izkristalizēt tos priekšlikumus, kas būtu realizējami. Pirmais solis sperts, taču tas ir ilgtermiņa darbs, kas jāturpina, bet gandarījums, ka šis process ir sācies, un pašvaldības pārstāvji, politiķi un uzņēmēju pārstāvji ir satikušies, lai strādātu kopā,”

norāda Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas priekšsēdētājs Dainis Locis.

“Rīgas centrs ir mūsu galvaspilsētas vizītkarte un uzņēmējdarbības dzinējspēks, tāpēc spraigās un dinamiskās šodienas diskusijās izkristalizētas labākās idejas, ko iespējams iedzīvināt Rīgas centra attīstības un uzņēmējdarbības veicināšanai. Mēs arī turpmāk ceram uz ciešu sadarbību ar Rīgas domi, lai kopīgiem spēkiem veidotu dzīvīgu un konkurētspējīgu pilsētvidi,”

uzsver LANĪDA valdes priekšsēdētājs Aigars Šmits.

“Rīgas centra un visas Rīgas attīstība ir nozīmīga ne tikai rīdziniekiem un Rīgas uzņēmējiem. Manuprāt, pozitīvais signāls ir, ka uzņēmēju ilgstošos aicinājumus sadzirdējuši arī Rīgas domnieki. Tomēr vienlaikus skaidrs, ka uzņēmēji sagaida ne tikai diskusijas, bet arī dzīvē pamanāmas izmaiņas, pie tam tām jānotiek gana strauji, vēl vairāk nepalielinot Rīgas konkurentpilsētu priekšrocības. Tāpat svarīgi, lai Rīgas attīstībai nozīmīgus jautājumus risinātu arī nacionālās politikas līmenī, jo pašvaldības rokās esošie instrumenti ne vienmēr ir pietiekami visaptveroši efekta panākšanai,”

norāda Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes loceklis Jānis Lielpēteris.

Laboratorijas dalībnieki strādāja piecās darba grupās, kas koncentrējās uz nozīmīgākajiem Rīgas centra attīstības aspektiem:

Īpašumu attīstība – rosināta vēsturisko ēku atjaunošanas procedūras vienkāršošana, “zaļā koridora” izveide birokrātijas mazināšanai, kas atvieglotu investoru piesaisti.

Mobilitāte – ierosinājumi ietvēra stāvvietu sistēmas uzlabošanu, lai veicinātu biznesa plūsmas Rīgas centrā, kā arī sabiedriskā transporta pieejamības palielināšanu.

Mājokļi – diskutēja par to, kā veicināt jaunu mājokļu būvniecību un degradēto ēku atdzīvināšanu.

Uzņēmējdarbības vides uzlabošana – priekšlikumi ietvēra nekustamā īpašumu nodokļa atlaides uzņēmējiem, kas izmanto pirmā stāva telpas komercdarbībai, kā arī telpu pielāgošanu dzīvošanai.

Nodokļu politika – ierosināti pasākumi, kas stimulētu ilgtermiņa ieguldījumus Rīgas centrā.

Ņemot vērā laboratorijā panāktās vienošanās par prioritāriem risinājumiem katrā tēmā, Rīgas dome apņēmusies prioritāro priekšlikumu īstenošanu uzsākt jau tuvākajā laikā.

Rīgas centra ideju laboratorijas” darba grupu prezentācijas var skatīt – ŠEIT.

Papildu informācija: Sandra Rasnača, LANĪDA izpilddirektore, tālr. 22535583, e-pasts: lanida@lanida.lv.

 

Plānojot jauna vides mākslas objekta izveidi Iļģuciema apkaimē, Izglītības, kultūras un sporta departaments un Pilsētas attīstības departaments aicina objekta idejas izstrādē piedalīties apkaimes iedzīvotājus. Ideju darbnīca norisināsies 29. martā plkst. 13.00 Pārdaugavas kultūras apvienības kultūras centrā “Iļģuciems”.

Rīgas apkaimju attīstībai ir arvien pieaugoša loma rīdzinieku lokālās piederības un dzīves kvalitātes veicināšanā. Šobrīd norit aktīvs darbs pie Iļģuciema apkaimes centra telpiskās attīstības konceptplāna, kas koordinēs pašvaldības ieguldījumus mobilitātes, publiskās ārtelpas un vietas identitātes veidošanas jomās, tajā skaitā mākslas objektu izvietojumu pilsētvidē.

Lai apkaimes iegūtu personiskākus vaibstus un aktualizētu savu identitāti, sākta Apkaimju vides mākslas objektu programma, kurā šogad prioritāra ir Iļģuciema apkaime. Apkaimes iedzīvotāju biedrībām un ikvienam interesentam ir iespēja sniegt savu ieguldījumu apkaimes attīstībā, kopā ar profesionāliem māksliniekiem iezīmējot vīziju mākslas objekta novietojumam un tematikai, tādējādi veidojot savu apkaimi pievilcīgāku.

Norises laiks un vieta – 29.martā no plkst. 13.00 līdz 17.00 Pārdaugavas kultūras apvienības kultūras centrā “Iļģuciems”, Lidoņu ielā 27 k-2.

Pieteikšanās darbnīcai līdz 24. martam, aizpildot elektronisko pieteikuma anketu – ŠEIT.

 

Ceturtdien, 20. februārī, no plkst. 15.00 līdz 17.00 Rīgas domes Portretu zālē norisināsies Rīgas valstspilsētas pašvaldības un nevalstisko organizāciju sadarbības memoranda īstenošanas padomes sēde.

Sēdes darba kārtība:

  1. Sabiedrības informēšana par publiskās infrastruktūras projektu īstenošanu. Ziņotājs: Ingūna Urtāne, Rīgas valstspilsētas pašvaldības Ārtelpas un mobilitātes departamenta direktora p.i.
  2. Nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumi pašvaldībā, tai skaitā sabiedriskā labuma organizācijām. Ziņotāji: Ināra Papina, Rīgas valstspilsētas pašvaldības Finanšu departamenta direktora vietniece, Pašvaldības ieņēmumu pārvaldes priekšniece, Kitija Andersone, Rīgas valstspilsētas pašvaldības Finanšu departamenta Nekustamā īpašuma nodokļa pārvaldes priekšniece.
  3. Līdzdalības budžeta norise 2025.gadā. Ziņotājs: Gatis Štolcers, Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra Apkaimju attīstības un sabiedrības integrācijas pārvaldes Apkaimju attīstības nodaļas vadītājs.
  4. Citi jautājumi.

Interesenti sēdes norisei varēs sekot līdzi tiešraidē Rīgas valstspilsētas pašvaldības mājaslapā. Saite uz tiešraidi sēdes norises laikā būs pieejama – ŠEIT.

Rīgas valstspilsētas pašvaldības un nevalstisko organizāciju sadarbības memoranda īstenošanas padomes mērķis ir aizstāvēt sabiedrības intereses nozīmīgu aktualitāšu un nākotnes plānu izstrādē un ieviešanā pašvaldībā, veicināt efektīvu sabiedrības līdzdalību, līdzdarboties lēmumu izstrādē un īstenošanā, kuri attiecas uz nevalstisko organizāciju sektoru pašvaldībā.

Padomē darbojas 17 pārstāvji – Rīgas domes priekšsēdētājs, septiņi Rīgas domes pastāvīgo komiteju priekšsēdētāji un deviņi Rīgas valstspilsētas pašvaldības un nevalstisko organizāciju sadarbības memorandu parakstījušo nevalstisko organizāciju pārstāvji. Nevalstisko organizāciju pārstāvji padomē tiek ievēlēti konkursa kārtībā uz diviem gadiem. Savukārt padomes sekretariāta funkcijas pilda Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrs.

Ar pašreizējo padomes sastāvu var iepazītiesŠEIT.

Plašāka informācija par padomes darbuŠEIT.