Arhīvs birkai: Sabiedrības līdzdalība

No 12.11.2026. līdz 11.12.2026. notiek būvniecības ieceres publiskā apspriešana.

Adrese: Gulbju iela 29, Rīga, LV-1004; zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 073 0741

Atbilstoši Rīgas teritorijas plānojumam zemes vienība Gulbju ielā 29, Rīgā, atrodas Jauktas centra apbūves teritorijā (JC2). Projektējamās ēkas galvenais izmantošanas veids ir rūpnieciskās ražošanas ēka (kods 1251). Ēkā paredzētas vieglās ražošanas un noliktavu telpas, biroju telpas, kā arī vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības telpas.

Objektu plānots būvēt un nodot ekspluatācijā astoņās būvniecības kārtās. Ēkai paredzēts vienstāva ražošanas un noliktavu apjoms ar biroju telpām otrajā un trešajā stāvā. Telpas paredzēts iznomāt un pielāgot nomnieku vajadzībām, izstrādājot atsevišķus izmaiņu projektus.

Ēka projektēta zemesgabala vidusdaļā; apkārt paredzēti bruģēti laukumi transporta kustībai, manevrēšanai un stāvvietām. Piekļuve teritorijai paredzēta no Gulbju ielas, Jāņa Čakstes gatves un Bauskas ielas. Projektētas 509 autostāvvietas un 205 velonovietnes. Galvenā fasāde vērsta pret Gulbju ielu. Fasāžu apdarē paredzēti sendvičpaneļi, biroju un doku zonās – bronzas toņa un melni spoguļstikla paneļi.* Ziemeļu un austrumu robežās dzīvojamās apbūves virzienā paredzēta vismaz 4 m plata trīspakāpju apstādījumu josla. Projektā paredzēta koku ciršana, saglabājamo koku aizsardzība un kompensējošu koku stādīšana.

(*Biroju bloku jumta daļā iespējamas nelielas fasāžu risinājuma izmaiņas, lai turpmākajā projektēšanā panāktu optimālu fasāžu arhitektonisko risinājumu).


Vairāk par publisko aspriešanu minētai būvniecibas iecerei – ŠEIT.


 

No 60 ideju projektiem, kas iesniegti Rīgas pašvaldības līdzdalības budžeta konkursā, iedzīvotāju balsošanai tiek virzīti 48 projekti. Balsošana norit platformā GeoLatvija.lv no 1. novembra līdz 30. novembrim.

Arī šogad visbiežāk rīdzinieku iesniegtās ieceres saistītas ar ūdenstilpju krastmalu labiekārtošanu un atpūtas un sporta infrastruktūras izveidi un pilnveidi apkaimēs. Lielākā daļa pieteikumu paredz uzlabojumus publiskajā ārtelpā, vienlaikus konkursā pārstāvot arī sociālās inovācijas un iekšpagalmu attīstības iniciatīvas.

Kopumā iedzīvotāju balsošanai novembrī, kas iesniegti 2026. gada Līdzdalības budžeta projektu konkursā, nodoti 48 projekti:

36 infrastruktūras projekti (finansējums vienam projektam līdz 250 000 eiro);

6 iekšpagalmu projekti (finansējums vienam projektam līdz 250 000 eiro);

6 sociālo inovāciju projekti (finansējums vienam projektam līdz 50 000 eiro).

12 projekti netika virzīti iedzīvotāju balsošanai. No tiem 10 projektu izvērtēšanas laikā tika konstatēti būtiski šķēršļi to īstenošanai, piemēram, neatbilstība pieejamajam finansējumam, citu iniciatīvu vai projektu īstenošana konkrētajā apkaimē vai kultūrvēsturiskie ierobežojumi. Savukārt divu projektu iesniedzēji paši atteicās no projektu virzīšanas tālāk: viens atteicās no projekta īstenošanas izvērtēšanas procesā, bet projekta “Lucavsalas krastmalas sakārtošana un pieejamība iedzīvotājiem” iesniedzējs atteicās no projekta virzīšanas iedzīvotāju balsošanai.


Balsošanai virzītie projekti redzami platformā geolatvija.lv, sadaļā “Līdzdalības budžets” – ŠEIT.


Balsot par iesniegtiem projektiem var:

tikai Rīgas pašvaldībā deklarētie iedzīvotāji, autentificējoties;

No 16 gadu vecuma;

kaut par visiem projektiem, bet vienu reizi;

 klātienē Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra klientu apkalpošanas punktos.

Šī gada konkursa kopējais finansējums ir 2 850 000 eiro. Tāpat projekti iedalās trīs kategorijās – infrastruktūras, iekšpagalmu un sociālo inovāciju projekti. Infrastruktūras un iekšpagalmu projektu kategorijai viena projekta maksimālā summa ir 250 000 eiro, bet sociālo inovāciju projektu kategorijai – 50 000 eiro. Arī šogad konkursā iesniegti visu kategoriju projekti.

 

Rīgas pašvaldība aicina iedzīvotājus pieteikt pretendentus apbalvojumam “Gada rīdzinieks 2026”. Laureātu nosauks 18. novembrī, Latvijas Republikas proklamēšanas gadadienā, Rīgas domes svinīgās sēdes laikā.

“Rīgu veido cilvēki, kuri ar savu darbu, idejām un talantu padara mūsu pilsētu labāku un palīdz tās vārdam izskanēt arī ārpus Latvijas. Bieži vien mēs ikdienas steigā nepamanām, cik daudz izcilu cilvēku ir mums apkārt, tāpēc apbalvojums “Gada rīdzinieks” ir lieliska iespēja viņus novērtēt un pateikt paldies par paveikto. Aicinu ikvienu padomāt par cilvēkiem, ar kuriem lepojamies un kuru ieguldījums Rīgā ir pelnījis plašāku atzinību,”

uzsver Rīgas domes priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs.

Pretendents pašvaldības apbalvojumam var būt jebkuras valsts piederības un tautības persona, kas sasniegusi 18 gadu vecumu un šogad ar savu talantu un darbu veicinājusi Rīgas vārda atpazīstamību Latvijā un pasaulē kultūras, zinātnes, sporta, inovāciju, pilsoniskās līdzdalības u.c. jomās, pievēršot sabiedrības uzmanību Latvijas galvaspilsētai.


Pretendentus apbalvojumam “Gada rīdzinieks 2026” ikviens var pieteikt līdz 9. novembrim, aizpildot anketu pašvaldības portālā riga.lv – šeit.


Iesūtītos pieteikumus vērtēs komisija Rīgas domes priekšsēdētāja Viestura Kleinberga vadībā. Žūrijā šogad iekļauti sociologs, SIA “SKDS” direktors Arnis Kaktiņš, fonda “Ziedot.lv” vadītāja Rūta Dimanta, “Gada rīdzinieks 2025” un “Nords Event Communications” valdes priekšsēdētājs, Rīgas maratona organizators Aigars Nords, Jaunā Rīgas teātra aktieris Vilis Daudziņš, TV3 žurnāliste Ilze Jaunalksne un Rīgas vicemēru biroju vadītāji.

Kopš 2009. gada Rīgas pašvaldība aicina iedzīvotājus pieteikt pretendentus galvaspilsētas apbalvojumam „Gada rīdzinieks”. Līdz šim apbalvojumu “Gada rīdzinieks” saņēmuši sabiedrībā pazīstami mūziķi, sportisti, zinātnieki, mākslinieki un citu profesiju pārstāvji.

 

Lai pilnveidotu Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra (turpmāk – RAIC) sniegto pakalpojumu kvalitāti un izprastu klientu apmierinātību ar RAIC darbību, aicinām līdz 31.10.2026. piedalīties aptaujā.


Aptauja pieejama

– šeit.


Dalība aptaujā ir brīvprātīga un anonīma.

Aptaujas laikā iegūtā informācija tiks izmantota apkopotā veidā un pārskats par rezultātiem publicēts www.riga.lv.

 

Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskola RISEBA Sabiedrības integrācijas fonda ESF Plus projektā aicina biedrību un nodibinājumu līderus un biedrus no visiem Latvijas reģioniem pieteikties bezmaksas mācībām par pilsonisko dialogu. Pieteikšanās ir atvērta līdz 6. novembrim.

Mācībās dalībnieki kopā ar kolēģiem no citām NVO stiprinās prasmes, kas noder ikdienas darbā: stratēģijas un projektu plānošanu, komunikāciju, interešu pārstāvību un sabiedrības iesaisti. Mācības piemērotas arī tiem, kam pieredze pilsoniskajā dialogā ir neliela.

Daudzām organizācijām ir skaidrs redzējums, kas savā kopienā jāmaina. Šajās mācībās palīdzēsim to pārvērst konkrētā plānā – no stratēģijas un komunikācijas līdz priekšlikumam un sadarbībai ar institūcijām.

Programma sastāv no četriem moduļiem.

Pirmie divi notiks tiešsaistē: 24. novembrī – pilsoniskais dialogs un lēmumu pieņemšanas procesi Latvijā, kur dalībnieki strādās arī ar savas organizācijas stratēģiju, projektu idejām un gada pārskatu, bet 4. decembrī – stratēģiskā komunikācija un digitālie rīki.

Trešo un ceturto moduli – interešu pārstāvību un sadarbību ar institūcijām, kā arī sabiedrības iesaisti un sadarbības veidošanu – dalībnieki apgūs vienas dienas praktiskajās darbnīcās (8 akad. st.) klātienē savā reģionā 2027. gada janvāra beigās – februāra sākumā. Tajās viņi strādās ar savas organizācijas reālu situāciju un izstrādās savu iniciatīvu un rīcības plānu.

Mācībās var piedalīties 80 dalībnieki – 16 no katra reģiona: Rīgas / Pierīgas, Vidzemes, Kurzemes, Zemgales un Latgales. Mācības ir bezmaksas un notiek latviešu valodā, dalībnieki saņems apliecību.


Pieteikties var līdz 2026. gada 6. novembrim tiešsaistes anketā – ŠEIT.


Atlases rezultātus paziņos līdz 13. novembrim.

Jautājumi: zane.rascevska@riseba.lv

 

15. oktobrī no plkst. 9.30 līdz 17.00 Kultūras centrā “Imanta” norisināsies Pārdaugavas Nākotnes forums, kurā pieredzes stāstos un diskusijās tiks aplūkota sabiedrības līdzdalība, piederības sajūta, kultūras loma un dzīves kvalitāte.

Kā panākt, lai iedzīvotāju idejas kļūtu par reālām iniciatīvām? Kā veidojas piederības sajūta un sadarbība, kā laikmetīgā māksla var bagātināt apkaimes un kā pilsētvide ietekmē mentālo veselību? Šie jautājumi caurvīs foruma programmu, piedāvājot iespēju iepazīt dažādu jomu pieredzi un viedokļus.

Forumā gaidīti apkaimju iedzīvotāji un aktīvisti, pašvaldību pārstāvji, kultūras un pilsētvides profesionāļi, kā arī citi interesenti, kuri vēlas dzirdēt dažādu jomu pārstāvju pieredzi un viedokļus.

Pārdaugavas Nākotnes forumā pieredzes stāstos dalīsies “Pink Noise Riga” mākslinieciskais vadītājs Dāvis Jurka, olimpietis un uzņēmējs Pauls Pujāts, kultūrvides veidotājs Kaspars Lielgalvis, nodibinājuma “Liepāja 2027” valdes priekšsēdētāja Inta Šoriņa un sociālantropologs Mārtiņš Daugulis.

Diskusijās piedalīsies Bolderājas skeitparka un velotrases veidotājs Kristaps Pipars, pagaidu telpu izmantošanas mentors Jāzeps Bikše, Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta un jaunatnes lietu komitejas priekšsēdētāja Laima Geikina, Latvijas Radio raidījumu vadītāja Elīna Baltskara, psiholoģijas doktore un psihoterapeite Marija Ābeltiņa un olimpietis un uzņēmējs Pauls Pujāts. Diskusiju par mentālo veselību darbā un pilsētvidē vadīs Latvijas Televīzijas žurnāliste Henriete Verhoustinska.

Pēc programmas dalībnieki varēs turpināt sarunas neformālā gaisotnē un doties pastaigā līdz 2. starptautiskā Pārdaugavas mākslas plenēra “Dzimšana” vides mākslas objektiem.

Foruma programma:

  • 9.30–10.00 Reģistrācija;
  • 10.00 Atklāšana – Laima Geikina, Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta un jaunatnes lietu komitejas priekšsēdētāja;
  • 10.10–10.30 “Pārdaugava skaitļos un faktos” – Sandis Kalniņš, Pārdaugavas kultūras apvienības direktors;
  • 10.30–10.50 “Kā veicināt iedzīvotājus darboties un radīt kopā” – Kaspars Lielgalvis, kultūrvides veidotājs;
  • 10.50–11.10 Pieredzes stāsts “Kā atrast savu vietu?” – Pauls Pujāts, olimpietis un uzņēmējs;
  • 11.10–11.50 Diskusija “Sabiedrības lemšanas iespējas labākai nākotnei” – Kristaps Pipars, Bolderājas skeitparka un velotrases projektētājs un būvētājs; Jāzeps Bikše, pagaidu telpu izmantošanas mentors; Laima Geikina Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta un jaunatnes lietu komitejas priekšsēdētāja;
  • 11.50–12.10 “Kā atrast iespēju un radīt jaunu nišas produktu?” – Dāvis Jurka, “Pink Noise Riga” mākslinieciskais vadītājs;
  • 12.10–13.00 Kafijas pauze;
  • 13.00–13.30 Pieredzes stāsts “No piederības līdz sadarbībai: ‘Liepāja 2027’ pieredze Rīgai” – Inta Šoriņa, nodibinājuma “Liepāja 2027” valdes priekšsēdētāja;
  • 13.30–14.15 Diskusija “Laikmetīgā māksla apkaimēs. Vai mēs beidzot esam tai nobrieduši?”;
  • 14.15–14.45 Kafijas pauze;
  • 14.45–15.30 Diskusija “Kā pielāgoties mūsdienu dzīves tempam? Par mentālo veselību darbā un pilsētvidē” – sarunu vadīs Henriete Verhoustinska, Latvijas Televīzijas žurnāliste. Piedalīsies Elīna Baltskara, Latvijas Radio raidījumu vadītāja; Pauls Pujāts, olimpietis un uzņēmējs; Marija Ābeltiņa, psiholoģijas doktore un psihoterapeite;
  • 15.30–16.00 “Stāsti par piederību. Kas veido piederību cilvēkos tūkstošgadu perspektīvā un kāpēc ‘mana bērnības Pārdaugava rītdienai’ tam ir lielisks piemērs” – Mārtiņš Daugulis, sociālantropologs;
  • 16.00–17.00 Tīklošanās;
  • 16.30 Pastaiga uz 2. starptautiskā Pārdaugavas mākslas plenēra “Dzimšana” vides mākslas objektiem.

Dalība forumā ir bez maksas, ar iepriekšēju pieteikšanos – šeit.


Pasākums notiek projekta 4.3.2.0/1/25/A/011 ““Vides un pakalpojumu piekļūstamības risinājumu izveide Pārdaugavas kultūras apvienības Kultūras centrā “Imanta” sociāli iekļaujoša kultūras procesa veicināšanai”” ietvaros un tiek īstenots ar Eiropas Savienības līdzfinansējumu.

Papildu informācija:
Liene Račevska
Pārdaugavas kultūras apvienības
Direktora vietniece radošajā darbā
liene.racevska@riga.lv

+37167105512

 

Starptautiskā projekta “Drošas, taisnīgas un patīkamas mobilitātes veicināšana pilsētvidē (Just Streets)” ietvaros kopā ar ārvalstu ekspertiem tika izstrādāts un pakāpeniski ieviests satiksmes drošības risinājums projekta pilotteritorijā – Meža un Puķu ielu krustojumā Āgenskalna apkaimē, lai bez pārbūves darbiem sakārtotu vidi un padarītu krustojumu pārredzamāku visiem satiksmes dalībniekiem.

Projekta ietvaros šī gada pavasarī un vasarā pilotteritorijā izveidota plašāka gājēju zona, ko klāj māksliniecisks asfalta gleznojums, ierīkotas jaunas gājēju pārejas, ieviesta skaidrāka satiksmes organizācija, uzstādīti satiksmes mierināšanas un labiekārtojuma elementi un attīstīta veloinfrastruktūra.

Ar šīs aptaujas palīdzību vēlamies noskaidrot sabiedrības viedokli un apmierinātību ar situāciju pilotteritorijā pēc iepriekš minēto izmaiņu ieviešanas.


Aptauja aktīva līdz 2026. gada 31. oktobrim.

Aptauja – šeit.


 

Rīgas līdzdalības budžeta projektu konkursā noslēgusies iesniegto projektu izvērtēšana. Pēc pašvaldības iestāžu, kapitālsabiedrību un citu iesaistīto institūciju atzinumu saņemšanas, komisija lēmusi iedzīvotāju balsošanai virzīt 49 projektus. Izvērtēšanai tika iesniegti infrastruktūras, iekšpagalmu un sociālo inovāciju projekti, vērtējot to atbilstību normatīvo aktu prasībām un īstenošanas iespējām.

Balsošanai nodotās ieceres paredz apkaimju labiekārtošanu, sporta un atpūtas infrastruktūras attīstību, publiskās ārtelpas uzlabošanu, apzaļumošanu, piekļuves uzlabošanu ūdenstilpēm, kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu, kā arī dažādas kopienu un sociālās inovācijas iniciatīvas.

Arī šogad balsošanai nodotie projekti aptver plašu Rīgas teritoriju, tostarp Āgenskalnu, Bolderāju, Čiekurkalnu, Grīziņkalnu, Iļģuciemu, Imantu, Juglu, Mežciemu, Pļavniekus, Sarkandaugavu, Teiku, Torņakalnu, Vecmīlgrāvi un citas apkaimes.

Kopumā iedzīvotāju balsošanai novembrī nodoti 49 projekti, no tiem 37 infrastruktūras projekti, seši iekšpagalmu projekti un seši sociālo inovāciju projekti.

Infrastruktūras projektu kategorijā balsošanai nodoti projekti:

  • “Kilometrs gaismas Mangaļsalā”;
  • “Daudzfunkcionāls sporta un atpūtas parks blakus Dzegužtrasei”;
  • “Bolderājas filiālbibliotēkas dārza žoga renovācija un daļēja dārza labiekārtošana”;
  • “Sporto Herderā!”;
  • “Spilves aviācijas edu-parks: Iedvesma jauniem lidojumiem”;
  • “Mārupīte – Āgenskalna Zaļā artērija”;
  • “RE:bruģis Tērbatas – gājēju prioritātes ielas pilotposms”;
  • “Mazie Andromeda dīķi”;
  • “Ziedoņdārza aleja”;
  • “Lucavsalas krastmalas sakārtošana un pieejamība iedzīvotājiem”;
  • “Atpūtas vieta “Latgalīte””;
  • “Anniņmuižas bulvāris”;
  • “Teikas apkaimes skvērs pie Rīgas 45. vidusskolas”;
  • “Kopienas telpa “Satiekamies Beberbeķos””;
  • “Sarkandaugavas centra laukums”;
  • “Sporta un atpūtas zona pie jauniešu centra “Kaņieris””;
  • “Savienosim Brasu ar Skanstes parku – droši un ērti!”;
  • “Suņu laukums “Juglas ķepu parks””;
  • “Iļģuciema skvērs”;
  • “Pleskodāles multifunkcionālais āra aktivitāšu centrs”;
  • “Āgenskalna tirgus zaļā josla”;
  • “Četru gadalaiku dārzi Rīgas 95. vidusskolas pagalmā”;
  • “Te ir, kur būt – jauniešu atpūtas vieta Pļavniekos”;
  • “Pleskodāles zaļais laukums Šampētera meža pievārtē”;
  • “Sporta un atpūtas laukums Berģos”;
  • “Čiekurkalna simbols atdzimst!”;
  • “Mežaparka peldkultūras atjaunošana Cimzes ielā”;
  • “Torņakalna centrs kā apkaimes sirds”;
  • “Bez šķēršļiem: iekļaujošs rotaļu laukums visiem bērniem Rīgas centrā”;
  • “Lemešu ielas skvēra atjaunošana un labiekārtošana”;
  • “Daugavgrīvas cietokšņa Rīgas vārtu un tiem pieguļošās kazemāta daļas konservācija un restaurācija”;
  • “Teikas Brīnumu parks visām paaudzēm”;
  • “Stārķu skvērs”;
  • “Vecmīlgrāvja Pump Track”;
  • “Atpūtīsimies pie atjaunotās Šmerļupītes!”;
  • “Ausmas ielas ielociņa pārtapšana par drošu, zaļu koplietošanas telpu ar mikro aktivitāšu zonu”;
  • “Par Biķernieku mežaparka izveidi!”.

Iekšpagalmu projektu kategorijā balsošanai nodoti projekti;

  • “Imantas bērnu laukuma Kurzemes prospektā 98 atjaunošana”;
  • “Kopienas spēka pagalms” atrodas Ķengaragā;
  • “Veselība un vide katram” atrodas Purvciemā;
  • “Drošs ceļš uz skolu Mārupes un Gardenes ielu iekšpagalmā Āgenskalnā”;
  • “Raunas 45 kvartāla iekšpagalmu apzaļumošana un labiekārtošana”;
  • “Raunas 45 kvartāla infrastruktūras uzlabošana”.

Sociālo inovāciju projektu kategorijā iedzīvotāju vērtējumam nodoti projekti:

  • “Runa – iekļaujošs runas attīstības festivāls”;
  • “Vecmīlgrāvja balsis: klausāmstāsti un digitālais vēstures arhīvs”;
  • “Mobilā skeitborda platforma Rīgā”;
  • “Sociālais tango – vieno, dziedē un māca”;
  • “Rīgas ritmā”;
  • “Pašpārvalžu čempionāts”.

Savukārt 11 projekti netika virzīti iedzīvotāju balsošanai, jo izvērtēšanas laikā tika konstatēti būtiski šķēršļi to īstenošanai, kā, piemēram, neiekļaujas izmaksās, konkrētajā apkaimē jau tiek īstenotas citas iniciatīvas/projekti, vai noraidīts kultūrvēsturisko ierobežojumu dēļ. Tostarp viens projekta iesniedzējs izvērtēšanas procesā no projekta īstenošanas atteicās.

Iedzīvotāju balsošana notiks visu novembri platformā www.geolatvija.lv, kur būs pieejama detalizēta informācija par katru projektu.

Līdzdalības budžets dod iespēju rīdziniekiem pašiem lemt par daļu pašvaldības finansējuma izlietojumu, iesniedzot projektu idejas un balsojot par iniciatīvām, kuras visvairāk uzlabos dzīves kvalitāti apkaimēs.

 

26.08.2026. Rīgas domē pieņemts lēmums Nr. RD-26-1019-lē ”Par zemes vienības Nogāzes ielā 1 lokālplānojuma redakcijas nodošanu publiskajai apspriešanai un institūciju atzinumu saņemšanai”.

Lokālplānojuma izstrādes mērķis – radīt priekšnoteikumus savrupmāju dzīvojamās apbūves teritorijas attīstībai un paredzot atbilstošu infrastruktūru.

  • Lokālplānojuma ierosinātājs – SIA “ROYAL BŪVE”.
  • Lokālplānojuma izstrādātājs – Veldze Liepa.

Publiskās apspriešanas termiņš ir 20 darba dienas, no 03.09.2026. līdz 01.10.2026.


Publiskās apspriešanas sanāksme notiks 17.09.2026. plkst. 17.00 video konferences režīmā MS TEAMS vidē un tiks pārraidīta Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta tīmekļvietnē https://www.rdpad.lv/tiesraide/, kā arī pašvaldības Facebook kontā “Rīga Attīstās”.
Lai saņemtu sanāksmes aktīvā dalībnieka pieeju, aicinām iepriekš reģistrēties līdz 17.09.2026. plkst. 12.00, aizpildot reģistrācijas anketu – šeit.

Ar lokālplānojuma redakciju var iepazīties:

elektroniski valsts vienotajā ģeoportālā – šeit;

klātienē Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta telpās Rīgā, Dzirnavu ielā 140, iepriekš piesakoties pa tālruni 67105443.

Rakstiskus priekšlikumus līdz 01.10.2026. var iesniegt:

elektroniski valsts vienotajā ģeoportālā – šeit;

nosūtot pa pastu (pasta zīmogs līdz 01.10.2026.) Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamentam uz adresi: Dzirnavu ielā 140, Rīgā, LV-1050;

klātienē Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra Klientu apkalpošanas vietās: Brīvības ielā 49/53, Daugavpils ielā 31, Eduarda Smiļģa ielā 46, Slokas ielā 161 k-2 darba dienās darba laikā. Informācija par Klientu apkalpošanas darba laikiem pieejama šeit.

Apmeklētāju pieņemšana klātienē Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta telpās Rīgā, Dzirnavu ielā 140, iepriekš piesakoties pa tālruni 67105443.

 

Iedzīvotāji aicināti līdz 18. septembrim piedalīties sabiedrības aptaujā, lai palīdzētu izstrādāt efektīvu un ilgtspējīgu Rīgas metropoles mobilitātes plānu. Aptaujas rezultāti ļaus iegūt objektīvu viedokli par iedzīvotāju prioritātēm, plānojot transporta infrastruktūras un pakalpojumu ilgtermiņa attīstību Rīgā un Pierīgā.

Nepieciešams sabiedrības viedoklis par pārvietošanās prioritātēm

“Aptauja paredzēta ikvienam, kurš regulāri pārvietojas Rīgas metropoles teritorijā, neatkarīgi no izmantotā transporta veida – sabiedriskā transporta, automašīnas, velosipēda, skrejriteņa vai pārvietošanās kājām. Vēlamies uzklausīt gan Rīgas, gan Pierīgas iedzīvotāju viedokli par prioritātēm, jo ikdienā starp galvaspilsētu un tās apkārtējiem novadiem notiek intensīva cilvēku pārvietošanās uz darbu, mācībām vai brīvā laika aktivitātēm,”

“Iedzīvotāju sniegtā informācija palīdzēs noteikt galvenos rīcības virzienus turpmākajiem gadiem un izvirzīt prioritātes, kas ir saskaņotas starp jomas ekspertiem un transporta sistēmas lietotājiem. Sabiedrības iesaiste plānošanas procesos ļauj pieņemt kvalitatīvākus lēmumus un veiksmīgāk īstenot nozīmīgus infrastruktūras projektus,”

skaidro Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Māris Sprindžuks, vicemērs pilsētas attīstības un Rīgas metropoles jautājumos.

Šīs aptaujas mērķis ir noskaidrot iedzīvotāju viedokļus un pārvietošanās paradumus, kā arī apzināt faktorus, kas veicinātu lielāku sabiedriskā transporta izmantošanu un attīstību Rīgā un tai pieguļošajās pašvaldībās.

Aptaujas laikā iedzīvotāji var paust viedokli par dažādu transporta veidu prioritātēm un vajadzībām Rīgas pilsētā un tās tuvākajā apkārtnē, proti, kādā laika termiņā ir jārisina gājēju un mikromobilitātes, sabiedriskā transporta, auto un citu transportlīdzekļu īslaicīgas nomas un privātā transporta izaicinājumi, kā arī – cik prioritāri jāplāno loģistikas, kravas un piegāžu, ūdens transporta, gaisa transporta un spēkratu, kas pārvietojas patstāvīgi bez šofera, attīstība Rīgā un tai pieguļošajās pašvaldībās.

Tāpat aptaujā iedzīvotāji var paust savu redzējumu par tādām mobilitātes prioritātēm kā satiksmes drošība, mūsdienīgu tehnoloģiju un lietotņu izmantošana ērtākai braukšanai, vairāku transporta veidu apvienošana viena brauciena laikā, vides kvalitāte (gaisa kvalitāte un trokšņu līmenis), iekļaujoša mobilitāte ikvienam un vides pieejamība transporta sistēmā, kā arī plānošana un pilsētvide.


Aptauja pieejama šeit,  (tās aizpildīšanas laiks ir aptuveni 3-5 minūtes).


Top Rīgas metropoles ilgtspējīgas mobilitātes plāns

Aptauja notiek saistībā ar Rīgas metropoles mobilitātes plāna izstrādi (starptautiski pazīstams ar abreviatūru SUMP), ko īsteno Rīgas pašvaldība sadarbībā ar Pierīgas pašvaldībām, nozares ekspertiem un citām atbildīgajām institūcijām. Šobrīd ir uzsākts kopīgs darbs pie vienota redzējuma veidošanas par transporta sistēmas attīstību visā Rīgas metropoles teritorijā.

Metropoles areāla pamata teritorija ietver Rīgu un Jūrmalu, kā arī Mārupes, Olaines, Ķekavas, Salaspils, Ropažu un Ādažu novadu. Ietekmes teritorija aptver arī Saulkrastu, Siguldas, Ogres, Jelgavas un Tukuma novadu, kā arī Jelgavas pilsētu.

Plānu jāizstrādā līdz 2027. gada beigām, un tā mērķis ir radīt integrētus risinājumus transporta infrastruktūras un pakalpojumu pilnveidošanai. Plāna izstrādātāji analizēs transporta plūsmas, iedzīvotāju mobilitātes paradumus un esošās infrastruktūras noslodzi, kā arī turpmāk organizēs sabiedrības iesaisti. Īpašu uzmanību plānots pievērst transporta tīkla salāgošanai starp Rīgu un Pierīgu un videi draudzīgu pārvietošanās veidu attīstībai, kā arī datos un analizē balstītiem investīciju projektiem, nodrošinot ērtu, drošu un iekļaujošu pārvietošanos visiem iedzīvotājiem.