Arhīvs birkai: Sabiedrības līdzdalība

Lai pilnveidotu Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra (turpmāk – RAIC) sniegto pakalpojumu kvalitāti un izprastu klientu apmierinātību ar RAIC darbību, aicinām līdz 31.10.2026. piedalīties aptaujā.


Aptauja pieejama

– šeit.


Dalība aptaujā ir brīvprātīga un anonīma.

Aptaujas laikā iegūtā informācija tiks izmantota apkopotā veidā un pārskats par rezultātiem publicēts www.riga.lv.

 

Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskola RISEBA Sabiedrības integrācijas fonda ESF Plus projektā aicina biedrību un nodibinājumu līderus un biedrus no visiem Latvijas reģioniem pieteikties bezmaksas mācībām par pilsonisko dialogu. Pieteikšanās ir atvērta līdz 6. novembrim.

Mācībās dalībnieki kopā ar kolēģiem no citām NVO stiprinās prasmes, kas noder ikdienas darbā: stratēģijas un projektu plānošanu, komunikāciju, interešu pārstāvību un sabiedrības iesaisti. Mācības piemērotas arī tiem, kam pieredze pilsoniskajā dialogā ir neliela.

Daudzām organizācijām ir skaidrs redzējums, kas savā kopienā jāmaina. Šajās mācībās palīdzēsim to pārvērst konkrētā plānā – no stratēģijas un komunikācijas līdz priekšlikumam un sadarbībai ar institūcijām.

Programma sastāv no četriem moduļiem.

Pirmie divi notiks tiešsaistē: 24. novembrī – pilsoniskais dialogs un lēmumu pieņemšanas procesi Latvijā, kur dalībnieki strādās arī ar savas organizācijas stratēģiju, projektu idejām un gada pārskatu, bet 4. decembrī – stratēģiskā komunikācija un digitālie rīki.

Trešo un ceturto moduli – interešu pārstāvību un sadarbību ar institūcijām, kā arī sabiedrības iesaisti un sadarbības veidošanu – dalībnieki apgūs vienas dienas praktiskajās darbnīcās (8 akad. st.) klātienē savā reģionā 2027. gada janvāra beigās – februāra sākumā. Tajās viņi strādās ar savas organizācijas reālu situāciju un izstrādās savu iniciatīvu un rīcības plānu.

Mācībās var piedalīties 80 dalībnieki – 16 no katra reģiona: Rīgas / Pierīgas, Vidzemes, Kurzemes, Zemgales un Latgales. Mācības ir bezmaksas un notiek latviešu valodā, dalībnieki saņems apliecību.


Pieteikties var līdz 2026. gada 6. novembrim tiešsaistes anketā – ŠEIT.


Atlases rezultātus paziņos līdz 13. novembrim.

Jautājumi: zane.rascevska@riseba.lv

 

15. oktobrī no plkst. 9.30 līdz 17.00 Kultūras centrā “Imanta” norisināsies Pārdaugavas Nākotnes forums, kurā pieredzes stāstos un diskusijās tiks aplūkota sabiedrības līdzdalība, piederības sajūta, kultūras loma un dzīves kvalitāte.

Kā panākt, lai iedzīvotāju idejas kļūtu par reālām iniciatīvām? Kā veidojas piederības sajūta un sadarbība, kā laikmetīgā māksla var bagātināt apkaimes un kā pilsētvide ietekmē mentālo veselību? Šie jautājumi caurvīs foruma programmu, piedāvājot iespēju iepazīt dažādu jomu pieredzi un viedokļus.

Forumā gaidīti apkaimju iedzīvotāji un aktīvisti, pašvaldību pārstāvji, kultūras un pilsētvides profesionāļi, kā arī citi interesenti, kuri vēlas dzirdēt dažādu jomu pārstāvju pieredzi un viedokļus.

Pārdaugavas Nākotnes forumā pieredzes stāstos dalīsies “Pink Noise Riga” mākslinieciskais vadītājs Dāvis Jurka, olimpietis un uzņēmējs Pauls Pujāts, kultūrvides veidotājs Kaspars Lielgalvis, nodibinājuma “Liepāja 2027” valdes priekšsēdētāja Inta Šoriņa un sociālantropologs Mārtiņš Daugulis.

Diskusijās piedalīsies Bolderājas skeitparka un velotrases veidotājs Kristaps Pipars, pagaidu telpu izmantošanas mentors Jāzeps Bikše, Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta un jaunatnes lietu komitejas priekšsēdētāja Laima Geikina, Latvijas Radio raidījumu vadītāja Elīna Baltskara, psiholoģijas doktore un psihoterapeite Marija Ābeltiņa un olimpietis un uzņēmējs Pauls Pujāts. Diskusiju par mentālo veselību darbā un pilsētvidē vadīs Latvijas Televīzijas žurnāliste Henriete Verhoustinska.

Pēc programmas dalībnieki varēs turpināt sarunas neformālā gaisotnē un doties pastaigā līdz 2. starptautiskā Pārdaugavas mākslas plenēra “Dzimšana” vides mākslas objektiem.

Foruma programma:

  • 9.30–10.00 Reģistrācija;
  • 10.00 Atklāšana – Laima Geikina, Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta un jaunatnes lietu komitejas priekšsēdētāja;
  • 10.10–10.30 “Pārdaugava skaitļos un faktos” – Sandis Kalniņš, Pārdaugavas kultūras apvienības direktors;
  • 10.30–10.50 “Kā veicināt iedzīvotājus darboties un radīt kopā” – Kaspars Lielgalvis, kultūrvides veidotājs;
  • 10.50–11.10 Pieredzes stāsts “Kā atrast savu vietu?” – Pauls Pujāts, olimpietis un uzņēmējs;
  • 11.10–11.50 Diskusija “Sabiedrības lemšanas iespējas labākai nākotnei” – Kristaps Pipars, Bolderājas skeitparka un velotrases projektētājs un būvētājs; Jāzeps Bikše, pagaidu telpu izmantošanas mentors; Laima Geikina Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta un jaunatnes lietu komitejas priekšsēdētāja;
  • 11.50–12.10 “Kā atrast iespēju un radīt jaunu nišas produktu?” – Dāvis Jurka, “Pink Noise Riga” mākslinieciskais vadītājs;
  • 12.10–13.00 Kafijas pauze;
  • 13.00–13.30 Pieredzes stāsts “No piederības līdz sadarbībai: ‘Liepāja 2027’ pieredze Rīgai” – Inta Šoriņa, nodibinājuma “Liepāja 2027” valdes priekšsēdētāja;
  • 13.30–14.15 Diskusija “Laikmetīgā māksla apkaimēs. Vai mēs beidzot esam tai nobrieduši?”;
  • 14.15–14.45 Kafijas pauze;
  • 14.45–15.30 Diskusija “Kā pielāgoties mūsdienu dzīves tempam? Par mentālo veselību darbā un pilsētvidē” – sarunu vadīs Henriete Verhoustinska, Latvijas Televīzijas žurnāliste. Piedalīsies Elīna Baltskara, Latvijas Radio raidījumu vadītāja; Pauls Pujāts, olimpietis un uzņēmējs; Marija Ābeltiņa, psiholoģijas doktore un psihoterapeite;
  • 15.30–16.00 “Stāsti par piederību. Kas veido piederību cilvēkos tūkstošgadu perspektīvā un kāpēc ‘mana bērnības Pārdaugava rītdienai’ tam ir lielisks piemērs” – Mārtiņš Daugulis, sociālantropologs;
  • 16.00–17.00 Tīklošanās;
  • 16.30 Pastaiga uz 2. starptautiskā Pārdaugavas mākslas plenēra “Dzimšana” vides mākslas objektiem.

Dalība forumā ir bez maksas, ar iepriekšēju pieteikšanos – šeit.


Pasākums notiek projekta 4.3.2.0/1/25/A/011 ““Vides un pakalpojumu piekļūstamības risinājumu izveide Pārdaugavas kultūras apvienības Kultūras centrā “Imanta” sociāli iekļaujoša kultūras procesa veicināšanai”” ietvaros un tiek īstenots ar Eiropas Savienības līdzfinansējumu.

Papildu informācija:
Liene Račevska
Pārdaugavas kultūras apvienības
Direktora vietniece radošajā darbā
liene.racevska@riga.lv

+37167105512

 

Starptautiskā projekta “Drošas, taisnīgas un patīkamas mobilitātes veicināšana pilsētvidē (Just Streets)” ietvaros kopā ar ārvalstu ekspertiem tika izstrādāts un pakāpeniski ieviests satiksmes drošības risinājums projekta pilotteritorijā – Meža un Puķu ielu krustojumā Āgenskalna apkaimē, lai bez pārbūves darbiem sakārtotu vidi un padarītu krustojumu pārredzamāku visiem satiksmes dalībniekiem.

Projekta ietvaros šī gada pavasarī un vasarā pilotteritorijā izveidota plašāka gājēju zona, ko klāj māksliniecisks asfalta gleznojums, ierīkotas jaunas gājēju pārejas, ieviesta skaidrāka satiksmes organizācija, uzstādīti satiksmes mierināšanas un labiekārtojuma elementi un attīstīta veloinfrastruktūra.

Ar šīs aptaujas palīdzību vēlamies noskaidrot sabiedrības viedokli un apmierinātību ar situāciju pilotteritorijā pēc iepriekš minēto izmaiņu ieviešanas.


Aptauja aktīva līdz 2026. gada 31. oktobrim.

Aptauja – šeit.


 

Rīgas līdzdalības budžeta projektu konkursā noslēgusies iesniegto projektu izvērtēšana. Pēc pašvaldības iestāžu, kapitālsabiedrību un citu iesaistīto institūciju atzinumu saņemšanas, komisija lēmusi iedzīvotāju balsošanai virzīt 49 projektus. Izvērtēšanai tika iesniegti infrastruktūras, iekšpagalmu un sociālo inovāciju projekti, vērtējot to atbilstību normatīvo aktu prasībām un īstenošanas iespējām.

Balsošanai nodotās ieceres paredz apkaimju labiekārtošanu, sporta un atpūtas infrastruktūras attīstību, publiskās ārtelpas uzlabošanu, apzaļumošanu, piekļuves uzlabošanu ūdenstilpēm, kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu, kā arī dažādas kopienu un sociālās inovācijas iniciatīvas.

Arī šogad balsošanai nodotie projekti aptver plašu Rīgas teritoriju, tostarp Āgenskalnu, Bolderāju, Čiekurkalnu, Grīziņkalnu, Iļģuciemu, Imantu, Juglu, Mežciemu, Pļavniekus, Sarkandaugavu, Teiku, Torņakalnu, Vecmīlgrāvi un citas apkaimes.

Kopumā iedzīvotāju balsošanai novembrī nodoti 49 projekti, no tiem 37 infrastruktūras projekti, seši iekšpagalmu projekti un seši sociālo inovāciju projekti.

Infrastruktūras projektu kategorijā balsošanai nodoti projekti:

  • “Kilometrs gaismas Mangaļsalā”;
  • “Daudzfunkcionāls sporta un atpūtas parks blakus Dzegužtrasei”;
  • “Bolderājas filiālbibliotēkas dārza žoga renovācija un daļēja dārza labiekārtošana”;
  • “Sporto Herderā!”;
  • “Spilves aviācijas edu-parks: Iedvesma jauniem lidojumiem”;
  • “Mārupīte – Āgenskalna Zaļā artērija”;
  • “RE:bruģis Tērbatas – gājēju prioritātes ielas pilotposms”;
  • “Mazie Andromeda dīķi”;
  • “Ziedoņdārza aleja”;
  • “Lucavsalas krastmalas sakārtošana un pieejamība iedzīvotājiem”;
  • “Atpūtas vieta “Latgalīte””;
  • “Anniņmuižas bulvāris”;
  • “Teikas apkaimes skvērs pie Rīgas 45. vidusskolas”;
  • “Kopienas telpa “Satiekamies Beberbeķos””;
  • “Sarkandaugavas centra laukums”;
  • “Sporta un atpūtas zona pie jauniešu centra “Kaņieris””;
  • “Savienosim Brasu ar Skanstes parku – droši un ērti!”;
  • “Suņu laukums “Juglas ķepu parks””;
  • “Iļģuciema skvērs”;
  • “Pleskodāles multifunkcionālais āra aktivitāšu centrs”;
  • “Āgenskalna tirgus zaļā josla”;
  • “Četru gadalaiku dārzi Rīgas 95. vidusskolas pagalmā”;
  • “Te ir, kur būt – jauniešu atpūtas vieta Pļavniekos”;
  • “Pleskodāles zaļais laukums Šampētera meža pievārtē”;
  • “Sporta un atpūtas laukums Berģos”;
  • “Čiekurkalna simbols atdzimst!”;
  • “Mežaparka peldkultūras atjaunošana Cimzes ielā”;
  • “Torņakalna centrs kā apkaimes sirds”;
  • “Bez šķēršļiem: iekļaujošs rotaļu laukums visiem bērniem Rīgas centrā”;
  • “Lemešu ielas skvēra atjaunošana un labiekārtošana”;
  • “Daugavgrīvas cietokšņa Rīgas vārtu un tiem pieguļošās kazemāta daļas konservācija un restaurācija”;
  • “Teikas Brīnumu parks visām paaudzēm”;
  • “Stārķu skvērs”;
  • “Vecmīlgrāvja Pump Track”;
  • “Atpūtīsimies pie atjaunotās Šmerļupītes!”;
  • “Ausmas ielas ielociņa pārtapšana par drošu, zaļu koplietošanas telpu ar mikro aktivitāšu zonu”;
  • “Par Biķernieku mežaparka izveidi!”.

Iekšpagalmu projektu kategorijā balsošanai nodoti projekti;

  • “Imantas bērnu laukuma Kurzemes prospektā 98 atjaunošana”;
  • “Kopienas spēka pagalms” atrodas Ķengaragā;
  • “Veselība un vide katram” atrodas Purvciemā;
  • “Drošs ceļš uz skolu Mārupes un Gardenes ielu iekšpagalmā Āgenskalnā”;
  • “Raunas 45 kvartāla iekšpagalmu apzaļumošana un labiekārtošana”;
  • “Raunas 45 kvartāla infrastruktūras uzlabošana”.

Sociālo inovāciju projektu kategorijā iedzīvotāju vērtējumam nodoti projekti:

  • “Runa – iekļaujošs runas attīstības festivāls”;
  • “Vecmīlgrāvja balsis: klausāmstāsti un digitālais vēstures arhīvs”;
  • “Mobilā skeitborda platforma Rīgā”;
  • “Sociālais tango – vieno, dziedē un māca”;
  • “Rīgas ritmā”;
  • “Pašpārvalžu čempionāts”.

Savukārt 11 projekti netika virzīti iedzīvotāju balsošanai, jo izvērtēšanas laikā tika konstatēti būtiski šķēršļi to īstenošanai, kā, piemēram, neiekļaujas izmaksās, konkrētajā apkaimē jau tiek īstenotas citas iniciatīvas/projekti, vai noraidīts kultūrvēsturisko ierobežojumu dēļ. Tostarp viens projekta iesniedzējs izvērtēšanas procesā no projekta īstenošanas atteicās.

Iedzīvotāju balsošana notiks visu novembri platformā www.geolatvija.lv, kur būs pieejama detalizēta informācija par katru projektu.

Līdzdalības budžets dod iespēju rīdziniekiem pašiem lemt par daļu pašvaldības finansējuma izlietojumu, iesniedzot projektu idejas un balsojot par iniciatīvām, kuras visvairāk uzlabos dzīves kvalitāti apkaimēs.

 

26.08.2026. Rīgas domē pieņemts lēmums Nr. RD-26-1019-lē ”Par zemes vienības Nogāzes ielā 1 lokālplānojuma redakcijas nodošanu publiskajai apspriešanai un institūciju atzinumu saņemšanai”.

Lokālplānojuma izstrādes mērķis – radīt priekšnoteikumus savrupmāju dzīvojamās apbūves teritorijas attīstībai un paredzot atbilstošu infrastruktūru.

  • Lokālplānojuma ierosinātājs – SIA “ROYAL BŪVE”.
  • Lokālplānojuma izstrādātājs – Veldze Liepa.

Publiskās apspriešanas termiņš ir 20 darba dienas, no 03.09.2026. līdz 01.10.2026.


Publiskās apspriešanas sanāksme notiks 17.09.2026. plkst. 17.00 video konferences režīmā MS TEAMS vidē un tiks pārraidīta Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta tīmekļvietnē https://www.rdpad.lv/tiesraide/, kā arī pašvaldības Facebook kontā “Rīga Attīstās”.
Lai saņemtu sanāksmes aktīvā dalībnieka pieeju, aicinām iepriekš reģistrēties līdz 17.09.2026. plkst. 12.00, aizpildot reģistrācijas anketu – šeit.

Ar lokālplānojuma redakciju var iepazīties:

elektroniski valsts vienotajā ģeoportālā – šeit;

klātienē Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta telpās Rīgā, Dzirnavu ielā 140, iepriekš piesakoties pa tālruni 67105443.

Rakstiskus priekšlikumus līdz 01.10.2026. var iesniegt:

elektroniski valsts vienotajā ģeoportālā – šeit;

nosūtot pa pastu (pasta zīmogs līdz 01.10.2026.) Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamentam uz adresi: Dzirnavu ielā 140, Rīgā, LV-1050;

klātienē Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra Klientu apkalpošanas vietās: Brīvības ielā 49/53, Daugavpils ielā 31, Eduarda Smiļģa ielā 46, Slokas ielā 161 k-2 darba dienās darba laikā. Informācija par Klientu apkalpošanas darba laikiem pieejama šeit.

Apmeklētāju pieņemšana klātienē Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta telpās Rīgā, Dzirnavu ielā 140, iepriekš piesakoties pa tālruni 67105443.

 

Iedzīvotāji aicināti līdz 18. septembrim piedalīties sabiedrības aptaujā, lai palīdzētu izstrādāt efektīvu un ilgtspējīgu Rīgas metropoles mobilitātes plānu. Aptaujas rezultāti ļaus iegūt objektīvu viedokli par iedzīvotāju prioritātēm, plānojot transporta infrastruktūras un pakalpojumu ilgtermiņa attīstību Rīgā un Pierīgā.

Nepieciešams sabiedrības viedoklis par pārvietošanās prioritātēm

“Aptauja paredzēta ikvienam, kurš regulāri pārvietojas Rīgas metropoles teritorijā, neatkarīgi no izmantotā transporta veida – sabiedriskā transporta, automašīnas, velosipēda, skrejriteņa vai pārvietošanās kājām. Vēlamies uzklausīt gan Rīgas, gan Pierīgas iedzīvotāju viedokli par prioritātēm, jo ikdienā starp galvaspilsētu un tās apkārtējiem novadiem notiek intensīva cilvēku pārvietošanās uz darbu, mācībām vai brīvā laika aktivitātēm,”

“Iedzīvotāju sniegtā informācija palīdzēs noteikt galvenos rīcības virzienus turpmākajiem gadiem un izvirzīt prioritātes, kas ir saskaņotas starp jomas ekspertiem un transporta sistēmas lietotājiem. Sabiedrības iesaiste plānošanas procesos ļauj pieņemt kvalitatīvākus lēmumus un veiksmīgāk īstenot nozīmīgus infrastruktūras projektus,”

skaidro Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Māris Sprindžuks, vicemērs pilsētas attīstības un Rīgas metropoles jautājumos.

Šīs aptaujas mērķis ir noskaidrot iedzīvotāju viedokļus un pārvietošanās paradumus, kā arī apzināt faktorus, kas veicinātu lielāku sabiedriskā transporta izmantošanu un attīstību Rīgā un tai pieguļošajās pašvaldībās.

Aptaujas laikā iedzīvotāji var paust viedokli par dažādu transporta veidu prioritātēm un vajadzībām Rīgas pilsētā un tās tuvākajā apkārtnē, proti, kādā laika termiņā ir jārisina gājēju un mikromobilitātes, sabiedriskā transporta, auto un citu transportlīdzekļu īslaicīgas nomas un privātā transporta izaicinājumi, kā arī – cik prioritāri jāplāno loģistikas, kravas un piegāžu, ūdens transporta, gaisa transporta un spēkratu, kas pārvietojas patstāvīgi bez šofera, attīstība Rīgā un tai pieguļošajās pašvaldībās.

Tāpat aptaujā iedzīvotāji var paust savu redzējumu par tādām mobilitātes prioritātēm kā satiksmes drošība, mūsdienīgu tehnoloģiju un lietotņu izmantošana ērtākai braukšanai, vairāku transporta veidu apvienošana viena brauciena laikā, vides kvalitāte (gaisa kvalitāte un trokšņu līmenis), iekļaujoša mobilitāte ikvienam un vides pieejamība transporta sistēmā, kā arī plānošana un pilsētvide.


Aptauja pieejama šeit,  (tās aizpildīšanas laiks ir aptuveni 3-5 minūtes).


Top Rīgas metropoles ilgtspējīgas mobilitātes plāns

Aptauja notiek saistībā ar Rīgas metropoles mobilitātes plāna izstrādi (starptautiski pazīstams ar abreviatūru SUMP), ko īsteno Rīgas pašvaldība sadarbībā ar Pierīgas pašvaldībām, nozares ekspertiem un citām atbildīgajām institūcijām. Šobrīd ir uzsākts kopīgs darbs pie vienota redzējuma veidošanas par transporta sistēmas attīstību visā Rīgas metropoles teritorijā.

Metropoles areāla pamata teritorija ietver Rīgu un Jūrmalu, kā arī Mārupes, Olaines, Ķekavas, Salaspils, Ropažu un Ādažu novadu. Ietekmes teritorija aptver arī Saulkrastu, Siguldas, Ogres, Jelgavas un Tukuma novadu, kā arī Jelgavas pilsētu.

Plānu jāizstrādā līdz 2027. gada beigām, un tā mērķis ir radīt integrētus risinājumus transporta infrastruktūras un pakalpojumu pilnveidošanai. Plāna izstrādātāji analizēs transporta plūsmas, iedzīvotāju mobilitātes paradumus un esošās infrastruktūras noslodzi, kā arī turpmāk organizēs sabiedrības iesaisti. Īpašu uzmanību plānots pievērst transporta tīkla salāgošanai starp Rīgu un Pierīgu un videi draudzīgu pārvietošanās veidu attīstībai, kā arī datos un analizē balstītiem investīciju projektiem, nodrošinot ērtu, drošu un iekļaujošu pārvietošanos visiem iedzīvotājiem.

 

9. septembrī plkst. 15.00 Rātsnama Ainavu zālē notiks Rīgas valstspilsētas pašvaldības un nevalstisko organizāciju sadarbības memoranda īstenošanas padomes sēde.

Sēdes darba kārtībā:

  1. Par Rīgas Personu ar invaliditāti nevalstisko organizāciju konsultatīvās padomes dokumenta “Prioritārie virzieni pieejamības un piekļūstamības nodrošināšanai Rīgā 2027–2029” projektu. Ziņo: Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone.
  2. Par uzlabojumiem pašvaldības ēku un teritoriju piekļūstamībai. Ziņo: Rīgas valstspilsētas pašvaldības Īpašuma departamenta Būvniecības pārvaldes priekšnieks Māris Mežzīle.
  3. Par publiskās infrastruktūras vides piekļūstamības uzlabošanu. Ziņo: Rīgas valstspilsētas pašvaldības Ārtelpas un mobilitātes departamenta direktors Kristaps Kauliņš.

Interesenti sēdes norisei varēs sekot līdzi tiešraidē Rīgas valstspilsētas pašvaldības mājaslapā. Saite uz tiešraidi sēdes norises laikā būs pieejama – ŠEIT.


Rīgas valstspilsētas pašvaldības un nevalstisko organizāciju sadarbības memoranda īstenošanas padomes mērķis ir aizstāvēt sabiedrības intereses nozīmīgu aktualitāšu un nākotnes plānu izstrādē un ieviešanā Pašvaldībā, veicināt efektīvu sabiedrības līdzdalību Pašvaldībā un līdzdarboties lēmumu, kuri attiecas uz visu nevalstisko organizāciju sektora darbību, izstrādē un īstenošanā.

Memoranda padomes sastāvā darbojas Rīgas domes priekšsēdētājs, septiņi Rīgas domes pastāvīgo komiteju priekšsēdētāji un deviņi Sadarbības Memorandu parakstījušo NVO pārstāvji, kuri tiek ievēlēti konkursa kārtībā uz diviem gadiem saskaņā ar nolikumu.

Vairāk par Rīgas valstspilsētas pašvaldības un nevalstisko organizāciju sadarbības memoranda īstenošanas padomi var uzzināt – ŠEIT.

Papildu informācija par Rīgas valstspilsētas pašvaldības un nevalstisko organizāciju sadarbības memoranda īstenošanas padomes sēdi 09.09.2026. – pa tālruni 67181657 vai dace.paegle@riga.lv.

 

26.08.2026. Rīgas domē pieņemts lēmums Nr. RD-26-1020-lē ”Par teritorijas Baltinavas ielā bez numura (kadastra apzīmējumi: 01000920757; 01000920072) lokālplānojuma redakcijas nodošanu publiskajai apspriešanai un institūciju atzinumu saņemšanai”.

Lokālplānojuma izstrādes mērķis attīstīt zemas intensitātes trīsstāvu ēku apbūvi, lielākajā daļā teritorijas saglabājot esošo meža teritoriju, paredzot daļēju teritorijas apbūvi, sakopjot un labiekārtojot dabas teritorijas un vienlaicīgi padarot ērti pieejamus dažādus sabiedriskos pakalpojumus apkārtnes iedzīvotājiem.

  • Lokālplānojuma ierosinātājs – SIA “Balera”.
  • Lokālplānojuma izstrādātājs – SIA “Metrum”.

Publiskās apspriešanas termiņš ir 20 darba dienas, no 03.09.2026. līdz 01.10.2026.


Publiskās apspriešanas sanāksme notiks 14.09.2026. plkst. 17.00 video konferences režīmā MS TEAMS vidē un tiks pārraidīta Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta tīmekļvietnē https://www.rdpad.lv/tiesraide/, kā arī pašvaldības Facebook kontā: facebook.com/RigaAttistas.

Lai saņemtu sanāksmes aktīvā dalībnieka pieeju, aicinām iepriekš reģistrēties līdz 14.09.2026. plkst. 12.00, aizpildot reģistrācijas anketu – šeit.

Ar lokālplānojuma redakciju var iepazīties:

elektroniski valsts vienotajā ģeoportālā – šiet;

klātienē Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta telpās Rīgā, Dzirnavu ielā 140, iepriekš piesakoties pa tālruni 67105443.

Rakstiskus priekšlikumus līdz 01.10.2026. var iesniegt:

elektroniski valsts vienotajā ģeoportālā – šeit;

nosūtot pa pastu (pasta zīmogs līdz 01.10.2026.) Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamentam uz adresi: Dzirnavu ielā 140, Rīgā, LV-1050;

klātienē Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra Klientu apkalpošanas vietās: Brīvības ielā 49/53, Daugavpils ielā 31, Eduarda Smiļģa ielā 46, Slokas ielā 161 k-2 darba dienās darba laikā. Informācija par Klientu apkalpošanas darba laikiem pieejama šeit.

Apmeklētāju pieņemšana klātienē Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta telpās Rīgā, Dzirnavu ielā 140, iepriekš piesakoties pa tālruni 67105443.

 

Sabiedrisku, kultūras, radošu un sociāla rakstura iniciatīvu (ideju) autori tiek aicināti līdz 25. augustam piedalīties aptaujā, lai palīdzētu Rīgas pašvaldībai apzināt pieprasījumu par pašvaldībai piederošu, taču šobrīd neizmantotu telpu pagaidu izmantošanu.

Aptaujas mērķis ir noskaidrot, kādas telpas Rīgā ir vajadzīgas iniciatīvām, kas darbojas sabiedrības interesēs: kultūrā un mākslā, izglītībā un jaunatnes darbā, amatniecībā, dizainā un radošajās industrijās, apkaimju kopienu darbībā, sociālajos pakalpojumos un sociālajā uzņēmējdarbībā, sportā un veselībā, vidē un ilgtspējā. Aptauja paredzēta gan organizācijām ar ikdienas darbību, gan nelielām grupām un atsevišķiem cilvēkiem, gan tiem, kam pagaidām ir tikai iecere.

Aptauju rīko Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments Eiropas Savienības Interreg Europe programmas projekta IMPETUS ietvaros. Projektā izveidotā darba grupa, kurā piedalās pašvaldības iestādes un īpašumu pārvaldītāji, sadarbībā ar nevalstiskajām organizācijām izstrādā risinājumus, kas ļautu neizmantotus pašvaldības īpašumus nodot izmantošanai sabiedrības interesēs. Pagaidu izmantošana nozīmē telpu izmantošanu uz laiku, kamēr tās nav vajadzīgas pašvaldības ilgtermiņa mērķiem un var ietvert darbības termiņu no vienas dienas līdz vairākiem gadiem. Darba grupā iesaistītās pašvaldības iestādes un īpašumu pārvaldītāji kā būtiskākos ieguvumus no telpu pagaidu izmantošanas ir atzinuši īpašumu uzturēšanu un uzraudzību, apkaimes iedzīvināšanu, kā arī iespēju telpas nodot sabiedriski vērtīgām iniciatīvām, kurām nomas maksa nav samērīga to darbībai.

Aptaujā tiek jautāts par nepieciešamo telpu veidu un platību, izmantošanas termiņu un biežumu, kā arī par to, ar kādiem nosacījumiem iniciatīvas telpas būtu gatavas izmantot. Tāpat aptaujas mērķis ir labāk saprast, cik skaidra iniciatīvām šobrīd ir informācija par to, kādas telpas ir pieejamas, pie kā vērsties un kā notiek pieteikšanās. Rezultātus izmantos, sagatavojot priekšlikumus par pagaidu izmantošanas nosacījumiem un informācijas pieejamību. Apkopotos rezultātus plānots publiskot 2026. gada rudenī. Aptauja nav pieteikšanās konkrētai telpai un neveido gaidīšanas sarakstu.


Aptauja pieejama šeit.


Aizpildīšana aizņem aptuveni 10 līdz 15 minūtes. Pamatdaļa ir anonīma, kontaktinformāciju lūdz norādīt tikai aptaujas beigās un tikai tad, ja vēlaties saņemt informāciju par rezultātiem un turpmākajiem soļiem.

Līdzšinējā pieredze Rīgā rāda, ka vairāki nozīmīgi pilsētvides projekti iepriekš neizmantotās ēkās un pat degradētās teritorijās ir aizsākušies tieši no iedzīvotāju un uzņēmēju iniciatīvām, apliecinot spēju radoši un mērķtiecīgi izmantot neizmantotus gan privātos, gan pašvaldības īpašumus.

Neizmantotu īpašumu pagaidu izmantošana ir plaši lietota prakse daudzās Eiropas pilsētās. Tā palīdz atdzīvināt tukšas ēkas, vienlaikus radot iespējas iniciatīvām, kas darbojas sabiedrības interesēs.

Pagaidu izmantošana paredz elastīgākus nosacījumus nekā standarta nomas attiecības. Projekta ietvaros tiek izskatīti risinājumi, kas ļautu telpas nodot bezatlīdzības lietošanā vai par samazinātu nomas maksu. Komunālos maksājumus un telpas uzturēšanas izmaksas arī šādos gadījumos paredzēts segt telpas lietotājam. Latvijā pašvaldību īpašumu izmantošanu stingri regulē normatīvie akti, tāpēc pašvaldība strādā gan ar iespējām, kas pastāv jau šobrīd, gan gatavo priekšlikumus.

Vairāk informācijas par projektu var iegūt:

– šeit vai sazināties ar pilotprojekta koordinatoru Jāzepu Bikši, jazeps.bikse@riga.lv.