Arhīvs birkai: Veselība

Rīgas Sociālais dienests reaģē nekavējoties – aicinājums ziņot par cilvēkiem, kuriem nepieciešams sociālais atbalsts

Pašvaldībai ir pienākums palīdzēt cilvēkiem, kuriem vajadzīga sociālā palīdzība – piemēram, aprūpe, atbalsts ikdienā vai rehabilitācija. Lai to izdarītu, pašvaldībai vispirms jāzina, ka kādam ir grūtības.

Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likums nosaka pašvaldības pienākumus sociālo pakalpojumu un palīdzības sniegšanā. Pašvaldība, kuras teritorijā ir iedzīvotāja deklarētā dzīvesvieta, nodrošina sociālo darbu, plāno resursus un veido vidi, kurā cilvēks var saņemt nepieciešamos sociālos pakalpojumus un palīdzību.

Svarīgi zināt, ka likums paredz: ja pašvaldība saņem informāciju no fiziskām personām vai institūcijām par cilvēku, kuram varētu būt nepieciešama sociālā aprūpe, rehabilitācija vai cita palīdzība, tai ir pienākums pārbaudīt šo informāciju, izvērtēt personas vajadzības un informēt par iespējām saņemt atbalstu.

Rīgas Sociālais dienests reaģē nekavējoties – dodas pie cilvēka, lai noskaidrotu, vai nepieciešama palīdzība un kāda tieši.

Ja redzat cilvēku, kuram, iespējams, vajadzīga palīdzība – viņš ilgi neiziet no mājām, ir nespēcīgs, izskatās nepaēdis, nav, kas palīdz ikdienā – lūdzam zvanīt uz Rīgas vienoto informatīvo tālruņa numuru 80001201 un informēt par situāciju. Jūsu zvans var palīdzēt cilvēkam saņemt nepieciešamo atbalstu!

 

Rīdziniekiem bezmaksas sporta nodarbības brīvā dabā pieejamas arī jūlijā un augustā

, , , , , , , , , , , , , , , , , ,

Ņemot vērā lielo iedzīvotāju interesi un atsaucību, Rīgas pašvaldība pagarina iespēju piedalīties bezmaksas sporta nodarbībās galvaspilsētas apkaimēs līdz 23. augustam.

Ar mērķi veicināt fiziskās aktivitātes un veselīgu dzīvesveidu katru nedēļu ikvienam Rīgas iedzīvotājam ir iespēja piedalīties brīvdabas treniņos, uzlabot savu fizisko sagatavotību un aktīvi pavadīt laiku.

Bezmaksas treniņi notiek 20 apkaimēs – Torņkalnā, Āgenskalnā, Iļģuciemā, Daugavgrīvā, Grīziņkalnā, centrā, Imantā, Zolitūdē, Mežciemā, Juglā, Ķengaragā, Pļavniekos, Ziepniekkalnā, Latgales apkaimē, Mangaļsalā, Vecmīlgrāvī, Sarkandaugavā, Mežaparkā, Teikā, Purvciemā.

Iepriekšēja pieteikšanās nav nepieciešama. Sporta nodarbību grafiks pieejams – ŠEIT.

Aicinām izvēlēties sev ērtāko lokāciju, ņemt līdzi sporta apģērbu un pozitīvu attieksmi – tiekamies treniņos!

Nodarbības tiek īstenotas ar Rīgas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departamenta atbalstu.

 

Rīgas dome iesaistās valsts finansētā pilotprojektā atbalsta sniegšanai nepilngadīgajiem ar uzvedības un psihiskiem traucējumiem

Lai nodrošinātu savlaicīgu un efektīvu atbalstu bērniem un jauniešiem, kuri cieš no atkarību izraisošu vielu ietekmes un nesaņem pietiekamu medicīnisko aprūpi, no šā gada septembra tiks sākts jauns, valsts apmaksāts izmēģinājuma projekts. Tajā iesaistītas Rīgas pašvaldība un Bērnu klīniskā universitātes slimnīca.

Šī iniciatīva apvieno veselības un sociālos pakalpojumus, radot vienotu sistēmu nepilngadīgo ārstēšanai un rehabilitācijai.

Jaunā programma paredz koordinētu sadarbību starp ārstniecības personām un sociālās jomas profesionāļiem, ieviešot skaidri definētus sadarbības mehānismus. Tā paredz kompleksu pieeju bērniem un pusaudžiem ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem psihoaktīvo vielu lietošanas dēļ, nodrošinot viņiem gan medicīnisko palīdzību, gan sociālo atbalstu.

Jaunā pieeja ļaus nodrošināt ārstēšanu arī gadījumos, kad nepilngadīgais vai viņa likumiskie pārstāvji sākotnēji no palīdzības atsakās. Būtiski, ka ārstēšana būs iespējama arī gadījumos, kad psihoaktīvo vielu lietošanas dēļ bērniem un pusaudžiem rodas smagi psihiski traucējumi vai bīstama uzvedība, radot apdraudējumu gan pašam nepilngadīgajam, gan apkārtējiem.

Ārstniecības procesu papildinās Rīgas pašvaldības finansētie pakalpojumi, mentoru un sociālo darbinieku iesaiste. Ar Rīgas domes atbalstu tiks iesaistīts sociālais darbinieks un mentors. Jau šobrīd ir pieejami vairāki Rīgas pašvaldības apmaksāti pakalpojumi, kas ir piemēroti nepilngadīgajiem ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem psihoaktīvo vielu lietošanas dēļ.

Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā tiks nodrošināta ne vien neatliekamā palīdzība, bet arī padziļināts izvērtējums un motivējošs darbs ar pacientiem. Ambulatorā palīdzība tiks sniegta ar multidisciplināras narkoloģijas komandas iesaisti, savukārt nepieciešamības gadījumā ārstēšana tiks turpināta stacionārā arī ārpus Rīgas, piemēram, slimnīcā “Ģintermuiža”.

Situācijās, kad pastāv dzīvības vai veselības apdraudējums un likumiskie pārstāvji atsakās no ārstēšanas, ārstu konsīlijs var vērsties tiesā, lai nodrošinātu nepieciešamo palīdzību nepilngadīgajam. Tiesas lēmums tiks pieņemts ne vēlāk kā 72 stundu laikā pēc dokumentu saņemšanas.

Projekts tiks sākts ar Veselības ministrijas finansējumu 174 768 eiro apmērā. No 2026. gada plānots piesaistīt papildu līdzekļus, tostarp no EEZ/Norvēģijas finanšu instrumenta, lai paplašinātu pakalpojumu pieejamību reģionos un attīstītu sociālās rehabilitācijas iespējas.

Papildus ārstniecībai tiks turpināti profilakses pasākumi bērniem un pusaudžiem, kuriem vēl nav izveidojušās smagas sekas psihoaktīvo vielu lietošanas dēļ, bet kuriem ir nepieciešams atbalsts, lai novērstu problēmu attīstību nākotnē.

 

Rīdzinieki karstajā laikā aicināti veldzēties pludmalēs un pie strūklakām

Rīgas pašvaldība aicina iedzīvotājus un pilsētas viesus vasaras karstajā laikā veldzēties peldvietās vai pie strūklakām, kā arī izmantot iespēju iegūt tīru dzeramo ūdeni brīvpieejas uzpildes vietās jeb tā dēvētajos brīvkrānos.

Peldvietas

Rīgā kopā ir astoņas oficiālās peldvietas – Daugavgrīvā, Vakarbuļļos, Vecāķos, Rumbulā, Bābelītī, Ķīpsalā, kā arī Lucavsalā un Lucavsalas līcī, kur izvietoti glābšanas posteņi, un 19 aktīvās atpūtas zonas pie ūdens, taču pie tām nedežurē glābēji. Peldsezonas laikā reizi mēnesī tiek veikts peldūdens kvalitātes monitorings – peldūdens mikrobioloģisko testēšana. Iegūtie ūdens kvalitātes rezultāti tiek publicēti Veselības inspekcijas tīmekļvietnē. Pēdējās veiktās analīzes liecina par labu ūdens kvalitāti visās peldvietās.

Iedzīvotājiem jārēķinās, ka Rīgas jūras līča peldvietās norit darbi vēja postījumu novēršanā un var nebūt izmantojama daļa infrastruktūras.

Peldsezonas laikā peldvietu un aktīvās atpūtas zonu teritorijās tiek nodrošināta patstāvīga teritoriju uzturēšana – atkritumu savākšana un izvešana, zāliena pļaušana, piebraucamo ceļu un gājēju ietvju uzturēšana, apstādījumu kopšana, labiekārtojuma elementu uzturēšana, atjaunošana, peldvietās tiek veikta smilts virskārtas irdināšana.

Plašāka informācija par Rīgas peldvietām pieejama – ŠEIT.

Strūklakas

Rīgas pašvaldības pārraudzībā ir 13 strūklakas – desmit stacionārās un trīs peldošās, kas nodotas apsaimniekošanā uzņēmumam “Rīgas meži”.

Visas strūklakas, kas atrodas “Rīgas mežu” apsaimniekošanā, šobrīd darbojas, un karstākajās dienās to stāvoklis tiek uzraudzīts pastiprināti. Katru dienu tiek veikts vizuāls strūklaku un baseinu ūdens kvalitātes novērtējums, savukārt piesārņojuma mērījumi tiek veikti vismaz reizi nedēļā.

Sezonas laikā strūklakas, kas izvietotas slēgtos jeb tā dēvētajos bradājamajos baseinos, tiek regulāri tīrītas. Tāpat uzņēmuma darbinieki operatīvi reaģē uz iedzīvotāju sniegto informāciju par iespējamu piesārņojumu kādā no objektiem. Šobrīd īpaši aktīva ir kļavu un liepu augļkopu krišana, kas var radīt iespaidu par baseinu piesārņojumu. Taču tas ir dabisks un īslaicīgs process, kas nerada apdraudējumu veselībai.

“Rīgas meži” aicina iedzīvotājus – īpaši ģimenes ar bērniem – atbildīgi izturēties pret strūklakām un bradājamajiem baseiniem. Lūgums nemest ūdenī svešķermeņus, piemēram, smiltis, un neļaut bērniem rotaļāties tajās ūdenstilpnēs, kurās redzams piesārņojums.

Līvu laukumā ir iedarbināti ūdens smidzinātāji. Tās ir nelielas strūklakas, kas paredzētas, lai ikviens varētu uz brīdi atvēsināties, ejot cauri Vecrīgai. Šādas pat strūklakas, ja būs nepieciešams, nākamnedēļ tiks uzstādītas arī Mežaparkā pie Dziesmusvētku estrādes.

Pilsētnieki, it īpaši ģimenes ar bērniem, iecienījuši Rīgas lielāko strūklaku – pie Kongresu nama un divas strūklakas ar baseiniem Esplanādē.

Vērmanes dārzā atrodas Rīgas lepnums – vecākā strūklaka “Gadalaiki”. Tās skulptūra tika izgatavota Berlīnē un uzstādīta 1869. gadā un bija tolaik greznākais šāda tipa dekoratīvais tēlniecības darbs pilsētā. Orģinālo skulptūru, kas bija cietusi vandālisma rezultātā, 1972. gadā nācās demontēt. Tēlniece Mirdza Lukaža izgatavoja kopiju, ko pašvaldība uzstādīja 1978. gadā.

Viena no slavenākajām Rīgas strūklakām – “Nimfa” – atrodas pie Latvijas Nacionālas Operas. Šī tēlnieka Augusts Folca 1887. gadā veidotā strūklaka ir Valsts nozīmes mākslas piemineklis. Strūklakas skulptūru bronzas kopiju 1986. gadā izveidoja tēlniece Mirdza Lukaža, orģināls glabājas Rundāles pilī.

Arī dekoratīvais baseins Grīziņkalnā pie skulptūras “Lutausis” un rekonstruētais Ziedoņdārza baseins vasaras karstajās dienās lieliski iepriecinās un atveldzēs lielus un mazus. Ziedoņdārzā atrodas arī atjaunotā strūklaka “Vardītes,” kas būvēta vienlaikus ar parka ierīkošanu.

Pie Pilsētas kanāla atrodas strūklaka “Bastejkalna kaskāde,” kuras vēsture aizsākās 1880. gadā, bet pašā kanālā novietotas trīs peldošās strūklakas.

Strūklaku klāstu plānots papildināt, pakāpeniski atjaunojot ar Kronvalda parkā esošo strūklaku “Sumpurnis, Bārenīte, Mātesmeita” un Viesturdārza strūklaku.

Dzeramā ūdens brīvpieejas uzpildes vietas

Rīgā patlaban ir gandrīz 40 dzeramā ūdens uzpildes vietas. Šogad plānots izveidot aptuveni desmit jaunus brīvkrānus, to ierīkošanas vietas izvēlēs, Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departamentam konsultējoties ar apkaimju biedrībām.

Brīvpieejas dzeramā ūdens uzpildes vietu attīstība tika sākta 2022. gadā. Brīvkrāni veidoti tādā augstumā, lai varētu ērti padzerties vai piepildīt līdzpaņemto ūdens pudeli, un būtu pieejami arī cilvēkiem ratiņkrēslos. Tāpat to konstrukcija ļauj padzerties arī dzīvniekiem. Visos šajos brīvkrānos tiek piegādāts ūdens no pilsētas ūdensvada, kas ir tīrs, kvalitatīvs, lietošanai drošs un regulāri tiek pārbaudīts.

Aktuālākajai situācijai var sekot brīvkrānu kartē uzņēmuma “Rīgas ūdens” mājas lapā – ŠEIT.

 

 

Pārgājiens jauniešiem par Eiropas iespējām

Rīgas jaunieši aicināti pievienoties pārgājienam un uzzināt par dažādām iespējām Eiropas programmās.

 Pasākums notiek 2025.gada 19. jūlijā no plkst.11.00, Mangaļsalā, Rīga.

Dalībnieki iepazīsies ar iespējām piedalīties jauniešu apmaiņās, brīvprātīgajā darbā, praksē Eiropā, kā arī varēs izteikt savu viedokli par Eiropas Savienības lomu jauniešu dzīvēs.

Būs našķi, jauni draugi, izkustēšanās un superīga atmosfēra.

Kopā ar Ievu un Isaco no Itālijas!

Pieteikuma anketa – ŠEIT.

Pasākums tiek rīkots Eiropas Jaunatnes dialogu vēstnieku tīkla ietvaros. Eiropas Jaunatnes dialoga vēstnieku tīklu organizē Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar Baltijas Reģionālo fondu, aktivitātes līdzfinansē Eiropas Savienība.

Jautājumu gadījumā sazināties pa e-pastu ieva.poskus@gmail.com.

“Zero Waste Latvija” aicina uz meistarklasēm Rīgas apkaimēs

Lai veicinātu jaunu un noderīgu prasmju apgūšanu, veicinātu kopienas dzīvi apkaimēs un mazinātu atkritumu apjomu Rīgā, biedrība “Zero Waste Latvija” uzsāk bezmaksas meistarklašu sēriju aprites ekonomikas praktisko prasmju apguvei.

Dalībniekiem pieredzējušu lektoru vadībā būs iespēja veicināt savu izpratni par aprites ekonomiku, atkritumu samazināšanu, un apgūt prasmes, kas palīdzēs ietaupīt arī pašu līdzekļus. Kopā astoņās meistarklasēs neformālā vidē un radošā atmosfērā interesenti varēs apgūt, kā paildzināt lietu dzīvi, kā veicināt apriti mājās un pašiem radīt lietas no videi un veselībai draudzīgiem materiāliem vai izejvielām.

Meistarklases sāksies jūlijā, ilgs līdz oktobra beigām un notiks dažādās Rīgas apkaimēs. Visi nepieciešamie materiāli, inventārs un instrumenti tiks nodrošināti.

Lai gan aprites meistarklašu primārā mērķauditorija ir Ukrainas iedzīvotāji, kuri dzīvo Rīgā, un Rīgas iedzīvotāji, kuri ir pakļauti nabadzības un atstumtības riskiem, tajās laipni aicināts piedalīties ikviens.

“Jēgpilna resursu izmantošana nav nekas jauns, bet laikam ejot, prasmes un zināšanas ir zudušas vai aizmirsušās. Nākuši klāt arī jauni interesanti koncepti, kā, piemēram, fermentēšana vai kapsulas garderobe. Ar mūsu meistarklasēm ceram veicināt gan videi un veselībai draudzīgāku dzīvesveidu, gan dažādu iedzīvotāju kopdarbošanos un draudzēšanos apkaimēs. Nav noslēpums, ka gan senioriem, gan cilvēkiem ar mazāku rocību vai viesiem no Ukrainas var būt grūtāk atrast aktivitātes un hobijus, kuros arī rast jaunus draugus,”

saka Lana Zveineks, meistarklašu koordinatore.

Meistarklases nodrošinās biedrības “Zero Waste Latvija” lektori vai vieslektori.

Pirmā meistarklase “Veselīgas maltītes mazie soļi: fermentēšana” notika 8. jūlijā Mazjumpravas muižā (Rumbulas apkaimē) un to vadīja lektores Agnese Gaidelione un Daina Eglīte-Antona.

Informācija par nākamo meistarklašu norises vietu un laiku tiks izziņota pakāpeniski, īsi pirms nodarbībām. Tā kā vietu skaits ir ierobežots, dalībai būs nepieciešama iepriekšēja pieteikšanās.

NĀKAMĀS MEISTARKLASES: 

 

Jūlijā:

Dabīga kosmētika

Interaktīvā nodarbībā dalībnieki uzzinās par iepakojuma ietekmi uz vidi un to, kā, paša spēkiem izgatavojot produktus, var mazināt nevajadzīgu resursu tērēšanu. Veikalā iegādājamā kosmētika un sadzīves ķīmija var atstāt sekas uz cilvēku veselību un apkārtējo vidi. Dabisku sastāvdaļu izmantošana šīs ietekmes mazina. Praktiski iemācīsimies izgatavot lūpu balzāmu un barojošu ķermeņa krēmu, kā arī izveidosim universālo virsmu tīrīšanas līdzekli.

  Augustā:

Ilgtspējīgi dekori un floristika

Nodarbībā dalībnieki veidos dekorācijas un floristikas kompozīcijas no dabas un otrreizējiem materiāliem. Apgūs gan kompozīcijas pamatus, gan iespējas radoši eksperimentēt ar mājās pieejamiem materiāliem, tā aizstājot rūpnieciski ražotus dekorus un jaunu lietu iegādi.

 Septembrī:

Nolietota tekstila otrā dzīve un vaska drāniņu izgatavošana

Nodarbībā dalībnieki iemācīsies izveidot videi un veselībai draudzīgu ēdiena iesaiņošanas veidu un to, kā to pareizi kopt. Nodarbības otrajā daļā iemācīsies pārveidot nolietotu tekstilu sadzīvē noderīgās lietās – paliktņos, paklājiņos, kosmētikas noņemšanas drāniņās vai mājdzīvnieku guļvietās.

Dabai draudzīga mode un kapsulas garderobe

Nodarbībā dalībnieki uzzinās, kā veidot modernu, gaumīgu, bet atbildīgu garderobi, patērējot atbildīgi, nepērkot liekas lietas un, kā izveidot funkcionālu kapsulas garderobi.

Aprites ekonomikas pamati, šķiratlons un plastilīna izgatavošana bērniem

Interaktīvā nodarbībā dalībnieki uzzinās par resursu apriti, to ierobežojumiem, pieejamību, pārstrādājamību un aizvietojamību. Turpinājumā praktiskā uzdevumā ar sacensības elementiem apgūs, kā pareizi šķirot atkritumus Rīgā.

Pārtikas atkritumu mazināšana un DiskoZupa

Iesaistot dalībniekus kopīgā, dzīvespriecīgā ēdiena pagatavošanā no augļiem un dārzeņiem, kas vizuālu defektu dēļ, iespējams, tiktu izmesti, tiks aktualizēta pārtikas neizniekošanas tēma. Apgūsim praktiskus paņēmienus, kā ekonomiskāk apsaimniekot pārtikas produktus iepērkoties, tos uzglabājot un pagatavojot. Ēdiena gatavošana un nobaudīšana ir komunikāciju un sadarbību veicinošs process, kas mazina atstumtības sajūtu.

 Oktobrī:

Ievads kompostēšanā

Interaktīvā lekcijā un praktiskā uzdevumā dalībnieki apgūs prasmes ērti šķirot bioloģiski noārdāmos atkritumus un no tiem pašiem iegūt dabisku augsnes uzlabotāju – kompostu. Šīs iemaņas būtiskas, lai nodrošinātu mājsaimniecību ar veselīgu uzturu, to pašiem izaudzējot.

Projekta līguma nr.: RAIC-25-148-lī “Aprites ekonomikas risinājumi sabiedrības integrācijai un nabadzības mazināšanai”. Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros. Tas ir sociālās integrācijas un sabiedrības veselības veicināšanas projekts, kurā dalībnieki apgūs prasmes, kā mazināt atkritumus savā mājsaimniecībā.

Kontaktpersona: Lana Zveineks; info@zerowastelatvija.lv

Vairāk informācijas:

 

“Vecmīlgrāvis VAR 2025” – sportiski, ģimeniski un no sirds!

Svētdien, 6. jūlijā, Rīgas 31. vidusskolas stadionā jau astoto reizi norisinājās tradicionālais sporta un kopābūšanas pasākums “Vecmīlgrāvis VAR!”, kurā ar azartu, smaidiem un pat nelielu lietus rasu sportoja visa apkaime – no pašiem mazākajiem līdz rūdītiem aktīvistiem. Šie bija svētki, kur ikviens varēja izjust piederību Vecmīlgrāvim un sportiski nosvinēt vasaras vidu kopā ar ģimeni un draugiem.

Dalībniekiem bija iespēja izmēģināt spēkus visdažādākajās disciplīnās – sākot no trīssolīša un lecamauklas līdz pat svaru celšanai, basketbola soda metieniem un mērķu futbolam. Īpaši populārs bija komandu futbols, kurā notika spraigas un emocionālas spēles dažādās vecuma grupās. Savukārt ģimenes saliedējās īpašajā “Ostas kausa” stafetē, kurā ātrums un veiklība sadevās rokās ar komandas garu un smiekliem. Mazākie pasākuma apmeklētāji tikmēr izlēkājās piepūšamajās atrakcijās vai radoši darbojās darbnīcās, kamēr sporta laukuma malās citi līdzjutēji atbalstīja savējos ar skaļiem uzsaucieniem un uzmundrinājumiem.

“Pasākuma apmeklētāju skaits ar katru gadu aug, un tas mums ir pats labākais apliecinājums, ka Vecmīlgrāvis patiešām VAR! Arvien vairāk ģimeņu, draugu kompāniju un kaimiņu satiekas šeit – stadionā, lai sportotu, būtu kopā un svinētu mūsu apkaimi. Tas nav tikai par disciplīnām un medaļām – tā ir sajūta, ka mēs viens otru pazīstam, iedvesmojam un stiprinām. Šie svētki ir kļuvuši par skaistu vasaras tradīciju, kur katrs dalībnieks ir svarīgs. Mēs ļoti lepojamies ar savu kopienu un ar lielu prieku un enerģiju turpināsim šo tradīciju arī nākamgad – jo šī diena vienmēr atgādina, cik daudz mēs varam, ja esam kopā,”

tā par pasākumu stāsta VECMĪLGRĀVIS VAR sporta spēļu organizatoru komandas pārstāvis.

Pasākumu organizē: Vecmīlgrāvja attīstības biedrība un Rīgas brīvosta.

123456

FOTO: Uģis Bērziņš

 

Pašvaldība brīdina par bīstamām straumēm Rīgas jūras līča peldvietās

, , ,

Stipra vēja un intensīvu viļņu ietekmē Rīgas līcī, tieši pie krasta var veidoties pārrāvuma straumes – spēcīgas zemūdens straumes, kas veidojas, viļņu enerģijai atgriežoties jūrā, un var ātri aiznest peldētājus prom no krasta, izraisīt paniku un apdraudēt dzīvību. Tādēļ Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departaments peldvietās uzstādījis īpašas brīdinājuma zīmes, aicinot peldētājus uzmanīties gan pašiem, gan neatstāt bērnus bez uzraudzības.

Kas ir pārrāvumu straume?

Prom no krasta vērsta spēcīga straume, kas var izveidoties stirpa jūras puses vēja laikā;

Straumes izveidošanās vietu, tās spēku un pastāvēšanas ilgumu nav iespējams droši paredzēt;

Var parādīties ļoti ātri, pēkšņi uzrodoties vietās, kur tās tikko vēl nemaz nebija;

Straume parasti veidojas tieši tādā dziļumā, kur cilvēki peldas, respektīvi sākot no 0,5 m līdz 0,8 m dziļumā;

Pie pašas ūdens malas straume parasti ir paralēla krastam un tādu nozīmīgu spēku sasniedz tikai vietās, kur ir stāva nogāze;

Var būt pamanāma kā tumšāka josla starp viļņiem, kur ūdens virsa šķiet mierīgāka, zona ūdenī ar manāmi atšķirīgu ūdens krāsu, putaina līnija ar ūdenszālēm un smilti, kas virzās prom no krasta.

Kā rīkoties, ja ir sanācis iekļūt pārrāvuma straumē?

Jāsaglabā miers;

Jācenšas noturēties virs ūdens;

Jāpeld paralēli krastam;

Kad esat izkļuvuši no straumes vai tā kļuvusi vājāka, jāpeld uz krastu.

Jāatceras:

Nepeldēt pret straumi – uz krastu;

Straumes ātrums var būt lielāks par jūsu peldēšanas ātrumu;

Peldot pret straumi – zaudēsiet spēku;

Vienotais ārkārtas palīdzības izsaukuma numurs 112.

Ģeoloģijas doktors, LU Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes docents Jānis Lapinskis norāda, ka Rīgas līcī pārrāvuma straumes (rip current) parādība ir novērojama ļoti reti un īpašos apstākļos. Lai izveidotos pārrāvuma straumes, ir jābūt pietiekami intensīviem viļņiem, un tiem krastā jāpienāk vairāk vai mazāk perpendikulāri. Tad katrs vilnis, kas pietuvojas krastam, pienes ūdeni seklūdens daļai, un tam kaut kā ir jātiek prom. Prom ūdens aizplūst nevis vienmērīgi visā krasta posmā, bet veidojas tādas kā koncentrācijas zonas, kurās ūdens tek projām. Tās ir vietas, kur patiešām var izveidoties nopietna atstraume samērā platā joslā, kuras robežas nemaz nebūs tik izteikti redzamas. Ja cilvēks pazīst jūru, šīs vietas, kur notiek ūdens aizplūšana, ir ar aci redzamas – viļņi šajās vietās ir tādi kā pieplacināti, tiem nav balto galotņu.

Vienmēr jāuzmanās vietās, kur upes ietek Rīgas līcī:

Daugavas ietekas abās malās – Mangaļsalas pludmalē un Daugavgrīvas pludmalē, pieejā no Flotes ielas puses, tuvāk Daugavas akvatorijam, molam.

Lielupes ietekas malā, Buļļu salas pludmalē.

Vairāk par pašvaldības pludmalēm – ŠEIT.

 

Vecāķu un Vakarbuļļu peldvietās tagad pieejami īpaši peldkrēsli iedzīvotājiem ar kustību traucējumiem

,

Lai uzlabotu vides pieejamību un sniegtu iespēju pilnā apmērā izmantot peldvietas iedzīvotājiem ar kustību traucējumiem, Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departaments peldvietās “Vakarbuļļi” un “Vecāķi” tagad nodrošina iespēju izmantot īpašus peldēšanās ratiņkrēslus.

“Katram cilvēkam ir jābūt iespējai izbaudīt jūru, smiltis un vasaru. Mēs turpinām darbu, lai Rīgas peldvietas būtu pieejamas ikvienam, un pakāpeniski ieviesīsim jaunus uzlabojumus,”

uzsver departamenta vadītājs Edijs Pelšs.

Katrā no minētajām peldvietām ir pieejami divi pārvietojami peldēšanās ratiņkrēsli, kas paredzēti drošai peldēšanās nodrošināšanai cilvēkiem ar kustību traucējumiem, asistenta pavadībā.

Šim ratiņkrēslam ir laba peldspēja, uzstādīšanai nav nepieciešami papildu instrumenti, tas ir viegli salokāms, pārvietojams un stabils. Krēsls balstās uz trīs platiem pumpējamiem riteņiem, kas papildus ūdenī nodrošina pludiņu funkciju, kā arī ir aprīkots ar roku balstiem, regulējams trīs dažādās sēžam pozīcijās, aprīkots ar drošības jostām.

Peldēšanās ratiņkrēsli peldvietās “Vakarbuļļi” un “Vecāķi” ir pieejami publiskai lietošanai bez maksas. Personu pavadošie asistenti ratiņkrēslus var saņemt peldvietu glābšanas stacijās pie glābējiem.

Katrā peldvietas pieejā ir izvietotas informācijas zīmes par peldēšanās ratiņkrēslu saņemšanas iespēju un norādīts glābšanas dienesta darbinieku tālruņa numurs.

 

Vecmīlgrāvī izveidots jauns skeitparks

Aizvadītās nedēļas nogalē Vecmīlgrāvī, pie kultūras pils Ziemeļblāzma, atklāts jauns skeitparks, kas tapis pēc iedzīvotāju iniciatīvas ar līdzdalības budžeta atbalstu.

“Vecmīlgrāvja skeitparks ir lielisks piemērs tam, kā sabiedrības līdzdalība, apkaimes biedrības līderība un mērķtiecīga iniciatīva spēj pārvērst ideju par dzīvu, iedvesmojošu vietu visām paaudzēm. Šis skeitparks nav tikai sporta būve – tā ir droša, atvērta un radošumu veicinoša vide, kas vieno jauniešus, ģimenes un visas Ziemeļrīgas apkaimes. Ir patiesi aizkustinoši redzēt, kā sapnis, ko balsojumā atbalstīja vairāk nekā divi tūkstoši cilvēku, šodien pārtapis vietā, kur gribas būt,”

skeitparka atklāšanas pasākumā uzsvēra Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Laima Geikina.

Pasākuma laikā tika stāstīts par pareizu parka pielietojumu, skeitparka etiķeti un drošību atrodoties skeitparka teritorijā, bet saldajā ēdienā – tika rādīti paraugdemonstrējumi no profesionāliem skeitborda un BMX braucējiem.

Skeitparks tapis pēc Vecmīlgrāvja attīstības biedrības iniciatīvas un projekts realizēts, izmantojot pašvaldības piedāvāto līdzdalības budžeta finansējumu.

Modernais un kvalitatīvi būvētais skeitparks Vecmīlgrāvī būs vērtīgs pienesums Rīgas sporta infrastruktūrai, jo Vecmīlgrāvī un tā tuvējās apkaimēs šobrīd publiskai lietošanai nav pieejama šāda tipa sporta un aktīvās atpūtas infrastruktūra. Skeitparkā izveidotas rampas, līstes, pauguri un kolonas, kas izbūvētas uz betona virsmas.

📸 FOTO

Rīgas pašvaldība līdzdalības budžeta konkursu un iedzīvotāju balsojumu organizē kopš 2019. gada. Šajā periodā rīdzinieki konkursā iesnieguši kopā 216 projektu pieteikumus. Īstenošanai sešos konkursa gados nodoti 53 projekti. No tiem 31 projekts ir īstenots pilnībā, bet 22 projekti pašlaik ir dažādās īstenošanas fāzēs.

Šajā pavasarī rīdzinieki līdzdalības budžeta konkursā iesnieguši kopā 39 ideju projektus 26 apkaimēs. Arī šogad īpaša uzmanība pievērsta aktīvās atpūtas un rotaļu laukumu labiekārtošanai, piedāvājot gan jaunu bērnu rotaļu laukumu, gan skeitparku, gan dažādu sporta laukumu un trašu izveidi. Balsošana par projektiem plānota novembrī. Kopējais pašvaldības finansējums līdzdalības budžetam šogad ir 2,3 miljoni eiro.