Arhīvs birkai: Veselība

2022 GoRR/Day2/Photo/Mareks Gaļinovskis/FotoManLV

Jau šo svētdiena ar svinīgu buru jahtu parādi pie Vanšu tilta atklās vienu no lielākajām Baltijas valstu regatēm – Gulf of Riga Regatta (GoRR). Nedēļu garās sacensībās piedalīsies 70 komandas no Latvijas, Igaunijas, Lietuvas un Somijas. Regates sākums un pirmā sacensību diena tiks aizvadīta Rīgā, nedēļas turpinājumā flote priecēs Salacgrīvas krastus, noslēgums – 5.jūlijā Pērnavā.

Rīgas līča regate pēc gada prombūtnes atgriežas Rīgā, par sacensību starta ostu pirmo reizi izvēloties jahtklubu “Auda”.
Atklāšanas dienā 30.junijā pilsētas iedzīvotājus un viesus GoRR iepriecinās ar krāšņu buru jahtu parādi Daugavas upē, ko ērti varēs vērot no abiem upes krastiem. Par īpašu atmosfēru parādes skatīšanā šogad parūpēsies krastmalas svētku Riga Riverside Festival organizatori, kuri sadarbībā ar burātājiem komentēs notiekošo.

Svinīgā buru jahtu parāde būs vērojama Vanšu tilta tuvumā no pulksten 17.30 līdz aptuveni 18.30. Pēc tam pulksten 20.00 GoRR atklāšanas ceremonija Mangaļsalas jahtklubā “Auda”.

Vaicājot sacensību organizatoriem, ar ko šis gads būs īpašs regatei un tās dalībniekiem, Latvijas Jūras burāšanas asociācijas valdes priekšsēdētājs un GoRR direktors Valters Romans uzsver: “Regate ir sasniegusi līdz šim nebijušus apmērus – 70 jūras spējīgas jahtas nedēļas garumā cīnīsies par Latvijas čempiona titulu sešās grupās, un divās no tām tiks izcīnīts Livonijas kauss. Pieaug interese par sacensību burāšanu ne tikai Latvijā, bet novērojam arī profesionālāko kaimiņvalstu sportistu pieplūdumu. Ko lai saka – izcils kompliments regatei!”

Regates pirmais “Rīgas brīvostas” sacensību posms 1.jūlijā noritēs molu tuvumā pie Daugavas iztekas līcī. Starta signāls uz ūdens plānots plkst. 12.00. Kā skaidro sacensību galvenais tiesnesis Normans Penke, distance atkarībā no vēja virziena tiks izlikta iespējami tuvāk krastam, lai sacensības būtu aizraujošas gan burātājiem, gan skatītājiem. “Prioritāte ir sacensību dalībnieku drošība, tāpēc par precīzu vietu tiks lemts tikai sacensību dienas rītā, ņemot vērā laikapstākļus,” tā Penke. Oficiālo sacensību informāciju var atrast regates mājaslapā www.gorr.lv, tur arī iespēja sekot regatei reāllaikā un iepazīties ar katras dienas distanci.

GoRR ir ikgadēja lielākā starptautiskā regate Latvijā, kas aizrit nedēļas garumā Rīgas līcī. Sacensībās piedalās komandas no Baltijas jūras reģiona. Sacensības notiek jau septīto gadu, to laikā tiek noskaidroti Latvijas jūras burāšanas čempioni un starp faktiski ātrākajām laivām sportiskākajās grupās tiek izcīnīts Livonijas kauss, kas simbolizē Latvijas jūras burāšanas tradīciju atdzimšanu. Regati organizē Latvijas Jūras burāšanas asociācija sadarbībā ar Latvijas Burāšanas savienību un Igaunijas partneriem – Saaremaa Merispordi Selts.

✅ Plašāka informācija pieejama regates mājaslapā https://gorr.lv/lv

Attēls no sports.riga.lv mājas lapas

Rīgas valstspilsētas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departaments izsludina finansēšanas konkursu “Līdzfinansējuma piešķiršanas kārtība bērnu un jauniešu sporta sacensību organizēšanai Rīgā”.

Līdzfinansējuma mērķis ir atbalstīt bērnu un jauniešu sporta sacensību organizēšanu Rīgā, sekmēt fiziskās aktivitātes un iedzīvotāju piesaistīšanu aktīvām sporta nodarbībām.

Līdzfinansējumu var saņemt sacensībām, kas notiks laika posmā no 01.08.2024. līdz 15.12.2024.

✅ Ar saistošiem noteikumiem, nolikumu un pielikumiem iepazīties pievienotajos dokumentos – skatīt ŠEIT.

Projektu pieteikumi iesniedzami tikai elektroniskā formātā līdz 09. jūlija plkst. 23.59, noformēti atbilstoši konkursa nolikuma nosacījumiem, nosūtot tos uz e-pasta adresi: iksd@riga.lv.

Atbildīgais par sacensībām: Ilze Miķelsone, tālr. 67037247, 29240132, e-pasts: imikelsone9@riga.lv.

Foto no iksd.lv

Rīgas pašvaldības Labklājības departaments sadarbībā ar “GRIBU BŪT” Dzīves kvalitātes uzlabošanas un veselības veicināšanas biedrība” aicina iedzīvotājus piedalīties BEZMAKSAS nodarbībās “Fitnesa nodarbības zālē personām no 16 gadiem”.

Nodarbības sāksies šā gada 25. jūnijā. Katrs dalībnieks var piedalīties līdz piecām nodarbībām. Atkārtoti nodarbībās drīkst piedalīties tad, ja ir brīvas vietas.

Plānojam piedāvāt dažādus nodarbību veidus – pilates, fitnesa nodarbības, aerobika un spēka treniņi, taču iedzīvotāju pieprasījums būs noteicošs, kura veida nodarbības tiks piedāvātas vairāk.

Nodarbību apraksts:

  • pilates – zemas un vidējas intensitātes vingrinājumi, kuru laikā tiek tonizēta visa ķermeņa muskulatūra, akcentējot dziļās muskulatūras stiprināšanas nozīmi;
  • fitnesa nodarbības – vingrinājumi, kas vērsti uz ikdienā nepieciešamo kustību pareizu izpildi. Nodarbības laikā var tikt pielietots dažāda veida inventārs, spēka, izturības, ātruma, līdzsvara attīstīšanai. Nodarbības laikā var tikt pielietota apļa vai intervāla treniņa metode;
  • aerobika – dinamiska un ritmiska vingrošana mūzikas pavadībā ķermeņa spēka, veiklības un izturības palielināšanai. Nodarbībā var tikt izmantots gan personīgais ķermeņa svars, gan cits inventārs;
  • spēka treniņš – vidējas un augstas intensitātes vingrinājumi visas ķermeņa muskulatūras nostiprināšanai, spēka un vispārējās izturības veicināšanai. Nodarbībā tiek izmantots gan personīgais ķermeņa svars, gan papildu inventārs.
    Vēršam uzmanību – nodarbības ir ar dažādu intensitāti, taču nodarbību vadītāji iespēju robežās var pielāgot vingrinājumus atbilstoši vingrotāja spējām un fiziskai sagatavotībai!

✅ Pieteikšanās saites nodarbībām ir skatāmas ŠEIT.

Pēc pieteikšanās saņemsiet apstiprinājuma e-pastu, ka pieteikums ir saņemts. Dienu pirms nodarbības īsziņā saņemsiet apstiprinājumu vai noraidījumu. Apstiprinājuma gadījumā saglabājiet šo īsziņu.

Ja kāda iemesla pēc netiekat uz nodarbību, līdz divām stundām pirms nodarbības ir iespējams savu dalību atsaukt (labojot saitē esošo informāciju vai īsziņas veidā atsakoties no nodarbības, nosaucot datumu, laiku, vietu, vārdu un uzvārdu).

Jebkuru jautājumu gadījumā rakstiet uz bezmaksastreniniriga@gmail.com vai pa tālruni vadītājai +371 27810992 (Agrita).

 

Lucavsalas pludmalē šovasar notiks bezmaksas nodarbības par drošu uzvedību pie un uz ūdens, uz tām aicināti bērni no desmit gadu vecuma un viņu vecāki. Praktiskajās nodarbībās dalībnieki caur personīgo pieredzi uzzinās, kādas prasmes un rīcība nepieciešama, lai ārkārtas situācijā spētu izglābties vai sagaidīt palīdzību, kā palīdzēt nelaimē nonākušajam.

“Drošiem vasaras ūdenspriekiem noteikti iesaku izvēlēties kādu no astoņām Rīgas oficiālajām peldvietām, kur regulāri tiek uzraudzīta ūdens kvalitāte un par drošību rūpējas Rīgas pašvaldības policijas glābēji ar atbilstošu kvalifikāciju un inventāru. Ja tomēr esat iecienījuši kādu citu peldvietu, tad vēl jo vairāk iesaku apmeklēt Rīgas pašvaldības piedāvātās nodarbības “Kā nenoslīkt”, lai mums nākamās peldsezonas ir mazāk traģiskas nekā iepriekšējās. Šis var kļūt par mūsu katra ieguldījumu drošības kultūras veidošanā mūsu sabiedrībā,”

uzsver Rīgas vicemēre Linda Ozola

“Šogad no ūdenstilpēm izcelti jau 37 cilvēki, ik gadu zaudējam vairāk nekā 120 dzīvības, tostarp arī bērnu. Noslīkst visā Latvijas teritorijā un absolūtais vairākums šo negadījumu notiek ārpus labiekārtotām peldvietām, visvairāk piemājas ūdenstilpēs. Tāpēc aicinu ikvienu vecāku izmantot iespēju praktiskā nodarbībā savas iedomātās prasmes pārbaudīt reālos apstākļos ūdenī. Savukārt bērniem nodarbība būs aizraujoša pieredze, caur personīgo pieredzi viņi labāk izpratīs drošas uzvedības pie un uz ūdens pamatnoteikumus,”

aicina biedrības “Peldēt droši” dibinātāja Zane Gemze

Bezmaksas nodarbības “Kā nenoslīkt” tiek īstenotas ar Rīgas pašvaldības finansējumu un notiks Lucavsalas pludmalē:

🔹 15. jūnijā, 6. jūlijā un 3. augustā plkst.11.00.
🔹 Pieteikties nodarbībām var vietnē www.peldet.lv.

Nodarbības vadīs sertificēti peldēšanas treneri. Nodarbības ilgums divas stundas.

Piedāvāto aktivitāšu mērķis ir veicināt Rīgas bērnu un jauniešu izpratni par drošu aktīvo atpūtu uz ūdens, kā arī popularizēt Rīgas oficiālo peldvietu izmantošanu. Rīgā ir astoņas oficiālās peldvietas – Bābelīša peldvieta, Daugavas peldvietas “Lucavsala”, “Lucavsalas līcis”, “Rumbula” un “Ķīpsala”, jūras peldvietas “Vakarbuļļi”, “Daugavgrīva” un “Vecāķi”, kā arī vēl oficiālo statusu neieguvusī Ķīšezera peldvieta. Visās Rīgas šajās peldvietās drošību uz ūdens glābēji uzrauga katru dienu no plkst.10.00 līdz 22.00.

Drošas uzvedības pamatnoteikumi:

  • Visdrošāk ir peldēties oficiālajās peldvietās – vietās, kuras tam ir īpaši izveidotas, ir labiekārtotas un tajās dežurē glābēji.
  • Izvēlies drošu peldvietu, kur krasts ir lēzens un ar cietu pamatni. Ūdens ir stāvošs vai ar minimālu straumi. Peldvieta nav aizaugusi, tuvumā nav atvaru vai citu bīstamu vietu, tā ir viegli pieejama un tajā peldas arī citi cilvēki.
  • Nekad nepeldēt vienatnē. Neesi pārdrošs – neriskē!
  • Atrodoties pie jebkuras ūdenstilpes, vienmēr to vispirms izstaigājiet. Svarīgi saprast, kāda ir gultne, kur mainās dziļums, kādas ir straumes. Arī iepriekšējā vasarā iepazīta peldvieta vienmēr jāizpēta no jauna.
  • Bērniem norobežot piekļuvi piemājas ūdenstilpei, baseinam vai dekoratīvam dārza dizaina elementam, ja tajā ir ūdens.
  • Nelec ūdenī no tramplīna, laipas, tilta vai krasta!
  • Vizinoties ar laivu vai nodarbojoties ar ūdenssporta veidiem, velc glābšanas vesti un pārliecinies, ka tā ir pareizi uzvilkta arī bērniem.
  • Situācijā, kad redzi kādu nelaimē, zvani 112 un izvērtē savas spējas palīdzēt. Nereti noslīkst gan slīcējs, gan glābējs.

Papildu informācija: Biedrība “Peldēt droši”, tālr. +37126232823

25. maijā Rīgas Diabēta biedrība aicina uz semināru “Diabēts un izdegšana – kā rast motivāciju rutīnā”.

Diabēts ir izaicinoša slimība, kas prasa tai veltīt daudz uzmanības un darba. Nepieciešamība noturēt atbilstošu slimības kompensāciju rada papildu emocionālo spriedzi. Rezultātā cilvēki ar diabētu mēdz saskarties ar motivācijas trūkumu un izdegšanu, kas apgrūtina pašaprūpi.

Šajā seminārā būs iespēja uzzināt noderīgu informāciju par diabēta paškontroles psihoemocionālajiem izaicinājumiem un iegūt vērtīgus padomus, kā palīdzēt sev vairot emocionālo labsajūtu.

Seminārā kognitīvi biheiviorālās terapijas (KBT) speciāliste, klīniskā psiholoģe Marina Sokola-Nazarenko stāstīs par domāšanas un uzvedības izaicinājumiem diabēta pacientiem. Lekcijā tiks apskatītas tādas tēmas kā biežākās grūtības, motivācija un stress, emocionālās labsajūtas balanss un pašpalīdzības stratēģijas.

Lekcijas plānotais garums – pusotra stunda. Būs pieejama kafija un nelielas uzkodas.

🔹 Interesentiem, kuri vēlas apmeklēt pasākumu, lūgums iepriekš paziņot par dalību, atzīmējoties semināra Facebook lapā  vai piesakoties pa tālruni 26202028.

🔹 Seminārs norisināsies Rīgas Diabēta biedrības telpās Daugavgrīvas ielā 68A, Rīgā. Semināra sākums pl.12.00.

Dalība seminārā bez maksas.

Semināra norises vietā ērti nokļūt ar sabiedrisko transportu – 3. vai 13. autobusu, braucot līdz pieturai “Ūdens iela”.

Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

 

Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs (RPNC) kopā ar Latvijas Psihiatru asociāciju ir uzsācis bezmaksas informatīvi izglītojošu semināru ciklu “Drosmīgi par demenci”.

Cikla otrais seminārs – “Dzīves, apkārtējās vides un sadzīves pielāgošana pacientam ar demenci” notiks 14. maijā plkst. 15.00 – 17.00, Tvaika ielā 2 un to vadīs ergoterapeite Anda Berķe.

“Personām ar demenci mainās psihoemocionālais stāvoklis un ikdienas uztvere, līdz ar to tiek ietekmēta ikdienas aktivitāšu veikšana – produktivitātē, pašaprūpē un brīvajā laikā; viņi mēdz zaudēt interesi par lietām un aktivitātēm, kas agrāk patikušas, ir grūtības koncentrēties ilgstoši, izteikties, veikt sarežģītākas darbības. Cilvēks ar demenci kļūst arvien atkarīgāks no citiem. Tas var radīt bezcerību, nomāktību un vainas sajūtu. Viņiem nepieciešams līdzcilvēku atbalsts. Pēc iespējas ilgāk jāmēģina uzturēt personas iesaisti ikdienas nodarbēs, saglabājot esošās prasmes, ļaujot viņam pašam darboties, veikt kaut vismazāko, vienkāršāko aktivitāti – drošā vai pielāgotā apkārtējā vidē. Kā šo vidi izveidot – par to runāsim seminārā. “

Anda Berķe

Interesentus lūdzam pieteikt savu dalību 2. seminārā līdz 13.05.2024., aizpildot pieteikuma anketu – ŠEIT , vai uz e-pastiem liva.stalmane@rpnc.lv vai raksti uz@rpnc.lv.

Semināru ciklu “Drosmīgi par demenci” organizē Latvijas Psihiatru asociācija kopā ar Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centru. Tas tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros un tas domāts plašam sabiedrības lokam.

Cikla ietvaros aprīlī un maijā pavisam notiks trīs semināri. Semināri notiks klātienē, Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra jaunā Ambulatorā centra konferenču zālē, Tvaika ielā 2. Semināri ir bezmaksas! Tie tiek filmēti un visu semināru video ieraksti tiks publicēti RPNC mājaslapā un Youtube kontā, kur tos sev ērtā laikā varēs noskatīties ikviens interesents.

Pirmā semināra ”Drosmīgi par demenci – kas tas ir un ko darīt tālāk: dzīve ar diagnozi”, kurš notika 30. maijā, ierakstu var noskatīties Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra Youtube kontā .

Savukārt katra semināra klātienes apmeklētājiem ne tikai ir iespēja uzdot sev interesējošus jautājumus, bet arī iegūt grāmatu “Kas būtu jāzina par Alcheimera slimību un citām demences formām”.

Statistika rāda, ka Latvijā ar demenci slimo 8500 cilvēku. Taču tā, iespējams, ir viena no visbiežāk nediagnosticētajām vai nepareizi diagnosticētajām slimībām valstī. Patiesībā ar demenci saskaras daudz vairāk cilvēku. Un ļoti daudzi informācijas un atbalsta trūkuma dēļ nonāk sociālajā izolācijā, kas padara neciešamu ne tikai pašu demences pacientu, bet arī tuvinieku dzīves.

Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs (RPNC) kopā ar Latvijas Psihiatru asociāciju uzsāk bezmaksas informatīvi izglītojošu semināru ciklu “Drosmīgi par demenci” – ar mērķi veicināt sabiedrības izglītošanu par demences diagnozi, sniegt atbalstu pacientu ar demences diagnozi radiniekiem, veicinot pacientu ar demences diagnozi integrāciju sabiedrībā un mazinot atstumšanas riskus.

🟩 Pirmais seminārs – “Drosmīgi par demenci – kas tas ir un ko darīt tālāk: dzīve ar diagnozi” notiks 30. aprīlī plkst. 15.00 – 17.00, Tvaika ielā 2 un to vadīs prof. dr. med. Māris Taube, psihiatrs, RPNC Ambulatorā centra “Veldre” vadītājs, Latvijas Psihiatru asociācijas prezidents.

“Demence nav vienkārša novecošana, tā ir slimība, kuru biežāk nevar izārstēt, bet var iemācīties ar to sadzīvot, bremzēt tās attīstību, palīdzēt pacientiem un viņu tuviniekiem tikt galā ar šo dzīves izaicinājumu. Tuvinieks ar demenci nav kļuvis slikts cilvēks, tā ir slimība, kas ir izmainījusi viņa dzīvi. Ne pacients, ne tuvinieki nav vainīgi pie šīs situācijas, bet mācīsimies kopīgi tikt ar to galā. Par to arī runāsim mūsu seminārā”.

Māris Taube

“Pagājušajā gadā, rīkojot seminārus par psihisko veselību, demences tēma bija vispieprasītākā. Mums ir paveicies ar profesoru Māri Taubi, kurš savas izcilās zināšanas un pieredzi darbā ar pacientiem spēj tik cilvēciskā un sirsnīgā veidā nodot arī pacientu piederīgajiem. Šo semināru iesaku kā lielisku iespēju katram, jo īpaši jau tiem cilvēkiem, kuru piederīgie ar to sirgst – iegūt skaidrojumu, kas ir demence, un saprast, kā plānot tālāko dzīvi.”

RPNC Izglītības un pētniecības daļas vadītāja, psihiatre Liene Sīle

Semināru ciklu “Drosmīgi par demenci” organizē Latvijas Psihiatru asociācija kopā ar Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centru. Tas tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros un tas domāts plašam sabiedrības lokam.

Cikla ietvaros aprīlī un maijā pavisam notiks trīs semināri. Semināri notiks klātienē, Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra jaunā Ambulatorā centra konferenču zālē, Tvaika ielā 2. Semināri ir bezmaksas! Tie tiks filmēti un visu semināru video ieraksti tiks publicēti RPNC mājaslapā un Youtube kontā, kur tos sev ērtā laikā varēs noskatīties ikviens interesents.

Savukārt katra semināra klātienes apmeklētājiem ne tikai būs iespēja uzdot sev interesējošus jautājumus, bet arī iegūt sev grāmatu “Kas būtu jāzina par Alcheimera slimību un citām demences formām”.

🟩 Interesentus lūdzam pieteikt savu dalību seminārā līdz 29.04.2024. uz e-pastu – liva.stalmane@rpnc.lv vai rakstiuz@rpnc.lv .


Kas ir demence?

Demence ir smadzeņu darbības traucējumi, kas izsauc neatgriezeniskus, pieaugošus un daudzpusīgus kognitīvo jeb prāta funkciju traucējumus, kuru rezultātā rodas atmiņas, valodas, vizuāli telpiskās izjūtas, prasmju un spriešanas spēju izmaiņas. Kognitīvie traucējumi sākotnēji ir viegli un var tikt sajaukti ar normālu novecošanas procesu. Taču ar laiku tie var kļūt smagāki un kombinēties ar dažādas intensitātes personības un uzvedības izmaiņām, ierobežojot un apgrūtinot ikdienas aktivitātes, salīdzinājumā ar iepriekšējo dzīves periodu. Biežākie demences veidi ir Alcheimera slimība un smadzeņu asinsrites traucējumu izraisīta jeb vaskulāra demence.

Pēc Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) datiem aptuveni 44 miljoni cilvēku pasaulē dzīvo ar demences diagnozi. Veselības un sociālie pakalpojumi bieži vien nesniedz tiem nepieciešamo atbalstu. Bieži demence netiek laicīgi diagnosticēta un cilvēki ar demenci saskaras ar sliktu dzīves kvalitāti un neatkarības zudumu. Ģimenes locekļi un aprūpētāji, kas viņus atbalsta, ir pakļauti milzīgai spriedzei, bieži paši cieš no veselības problēmām un nevar apvienot pacienta ar demenci aprūpi ar darbu. OECD uzskata, ka ir nepieciešama steidzama rīcība labāku politiku izstrādē un īstenošanā, lai uzlabotu dzīvi cilvēkiem ar demences diagnozi* .

*Dementia and Care. Iegūts no: https://www.oecd.org/health/dementia-care.htm

Otrdien, 12. martā, veselības ministrs Hosams Abu Meri, Rīgas domes (RD) Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētājs Juris Radzevičs un Rīgas domes deputāts Nils Josts apmeklēja Rīgas 2. slimnīcu, kur tikās ar ārstniecības personālu, iepazinās ar traumatoloģijā un ortopēdijā specializētās ārstniecības iestādes darbību un pārrunāja galvaspilsētas un reģionālo slimnīcu tīkla stiprināšanu ilgtermiņā.

Veselības ministrijas, RD un slimnīcas pārstāvji diskutēja par esošo situāciju, kā arī nākotnes izaicinājumiem ilgtermiņā traumatoloģijas un ortopēdijas jomā, liekot akcentu uz pacientiem un veselības aprūpes speciālistiem piemērotāko risinājumu kontekstā ar finansiāli pārdomātu pakalpojumu sniegšanu valstiskā līmenī.

Šī bija viena no pirmajām iesaistīto pušu kopīgām sarunām, kuras rezultātā tika secināts, ka šo jomu nepieciešams attīstīt profesionālā līmenī.

Veselības ministra ieskatā, klīniskās universitātes slimnīcām ir jāattīstās līdzvērtīgi abos Daugavas krastos, līdz ar to ir svarīgi attīstīt traumatoloģijas, ortopēdijas virzienu arī P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcā (PSKUS), taču šobrīd profesionālā līmenī ir jāizvērtē iespējamās perspektīvas.

Traumatoloģijas un ortopēdijas specializācijai ir ļoti nozīmīga loma krīzes situācijās un civilmilitārajā kontekstā. “Pārdaugavā bāzētā Rīgas 2. slimnīca ir stratēģiski svarīga infrastruktūra un būtisks punkts civilās aizsardzības plāna realizācijas gadījumā,” akcentēja Rīgas 2. slimnīcas valdes priekšsēdētājs Sandris Petronis.

Rīgas 2. slimnīcas ārsti uzsvēra augsti specializētas medicīniskās palīdzības, kā arī augsti kvalificētu pakalpojumu sniegšanas būtisko lomu, jo īpaši traumatoloģijas un ortopēdijas specializācijā, ņemot vērā augstos risku un iespējamās komplikācijas. Piemēram, jaunas Rīgas 2. slimnīcas piebūve un esošās ēkas pārbūve pacientiem uzlabotu pakalpojumu pieejamību, pavērtu iespēju turpināt un attīstīt nepārtrauktu 24/7 neatliekamo medicīnisko palīdzību un plānveida pakalpojumus traumatoloģijā, ortopēdijā, rehabilitācijā un diagnostikā, turklāt atrisinātu galvaspilsētā iztrūkstošo hroniskās aprūpes gultu iztrūkumu.

Jau šobrīd Rīgas 2. slimnīca nodrošina multidisciplināru pieeju stacionārajā ārstēšanas procesā, un vajadzības gadījumā tiek realizēta sadarbība ar PSKUS, pārvedot tur pacientus. 2023. gadā tika veiktas vairāk nekā 3000 operācijas, no kurām 1151 bija lielo locītavu endoprotezēšanas operācijas, t.sk. 110 revīzijas. Traumatoloģijā un ortopēdijā specializētā slimnīca pamatā sniedz medicīnisko palīdzību Rīgas un Pierīgas teritorijas iedzīvotājiem, t.i., ap 500 tūkstošiem.

Viens no plānotās veselības aprūpes sistēmas reformas mērķiem ir efektīva slimnīcu tīkla pārvaldība, vienlaikus nodrošinot vienotu klīnisko slimnīcu augstāko vadību un sistēmisku ārstniecības procesu kvalitātes pārraudzību kā galvaspilsētā, tā reģionos. Pārmaiņas varētu tikt realizētas 10 – 15 gadu laikā.

Atbilstoši neauditētajiem finanšu datiem 2023. gadā SIA “Rīgas 2. slimnīca” ir noslēgusi ar 251 490 EUR peļņu, un neto apgrozījums sasniedzis 11,6 miljonus eiro.

No 4. līdz 10. martam norisināsies jau ceturtā Bērnu mentālās veselības nedēļa “Runā ar mani”, kuras mērķis ir izglītot vecākus un atbalsta personas par bērnu mentālo veselību, kā arī informēt par resursiem, kur rast palīdzību Latvijā.
“Runā ar mani” organizē Biedrība “Debesmanna”, visi notikumi ir bez maksas un norit attālināti “Debesmanna” un citu sadarbības partneru Facebook, un Instagram platformu tiešraidēs.

📌 Lekciju ieraksti būs pieejami Debesmanna.com Facebook lapā, YouTube kanālā, kā arī www.debesmanna.com mājaslapā.

Šī gada Bērnu mentālās veselības nedēļas ietvaros būs vairāki jaunumi. Pirmo reizi notiks arī klātienes lekcijas Kuldīgā sadarbībā ar Latvijas autisma apvienību un Līgu Bērziņu, uzvediba.lv. Pirmo reizi Bērnu mentālās veselības nedēļas vēsturē bērni tiks aicināti gan uz gleznošanas meistarklasi ar māksliniecēm Lauru Juhņeviču un Santu Smoļaku, gan uz ēst gatavošanas meistarklasi ar Lauru Grēviņu, lai visi kopā iepazītu pavārmākslas noslēpumus un pagatavotu ko gardu.

Šogad ir aicināti vairāki radoši cilvēki, lai tie dotos uz Latvijas skolām, bibliotēkām un citām kultūrvietām kā Bērnu mentālās veselības nedēļas vēstneši. Radoša darbošanās un iedvesmojoši pieredzes stāsti ir ļoti palīdzoši instrumenti jebkura vecuma cilvēkiem, tostarp, protams, bērniem un jauniešiem. Tieši tādēļ Biedrība Debesmanna priecājas par visiem šī gada vēstnešiem un saka lielus paldies par viņu brīvprātīgi ieguldīto laiku, un spēku! Paldies Bērnu un mentālās veselības nedēļas vēstnesēm – Ingai Gailei, Zanei Zustai, Ingai Grencbergai, Laurai Melnei, Lilijai Berzinskai, Leldei Jaujai, Ievai Ūdrei Kalniņai, Kristīnei Austerei, Elīnai Elerei, Elīnai Līcei, Ivetai Dzērvei, Evijai Gulbei un Laurai Vinogradovai.

Arī šogad visas nedēļas garumā būs iespēja sekot līdzi @mazie.lasitaji Instagram kontam, kura saturu veido Laura Jambuševa, grāmatas ‘’Diena, kuru es pārvērtu’’ autore. Visas nedēļas garumā Laura iepazīstinās ar dažādām grāmatām par emociju dažādību un apzinātību. Grāmatu apskats tapis sadarbībā ar tādām izdevniecībām un apgādiem kā ‘’Latvijas Mediji’’, ‘’Zvaigzne ABC’’, ‘’Liels un mazs’’, ‘’Valters un Rapa’’, ‘’Jāņa Rozes apgāds’’ un ‘’Aminori’’.

“Mums ir teiciens – trīs lietas, labas lietas, bet ceturtā – no sirds un šoreiz tiešām varam teikt, ka esam centušies no sirds, lai uzrunātu, lai izglītotu, lai būtu blakus. Šogad būs rekordaudz lekciju skaits – kopā 18 un tiksimies gan tiešsaistē, gan klātienē. Šogad esam piesaistījuši teju 20 speciālistus, 13 radošas personības, kas Latvijas skolās un bibliotēkās tiksies ar bērniem un jauniešiem, tiksimies gleznošanas un ēst gatavošanas meistarklasēs, un 6 Latvijas izdevniecības būs kopā ar mums, lai pastāstītu par emocijām grāmatās visas nedēļas garumā. Ar katru gadu mums ir izdevies sasniegt arvien vairāk cilvēkus gan Latvijā, gan ārpus un tas parāda, cik ļoti šī nedēļa nozīmē ne tikai mums – rīkotājiem, bet arī mūsu sabiedrībai. Liels paldies visiem, kas turpina ticēt un darīt šo sirds darbu kopā ar mums, jo bez jums mums neizdotos. Uz tikšanos!”

Biedrības Debesmanna vadītāja Iveta Parravani

Bērnu mentālās veselības nedēļa “Runā ar mani” nedēļas plāns:

🟩 Pirmdien, 4. martā, plkst. 10.00 “Brāļi un māsas”. Lekciju vadīs Viktorija Ozola, platformas espats.lv veidotāja. Viktorija pastāstīs vai sāncensība, “kašķi” un sūdzēšanās vienam par otru ir neizbēgama brāļu un māsu attiecībās, kā arī dalīsies praktiskos padomos, kas palīdzēs veidot sirsnīgākas attiecības brāļu un māsu starpā.
Lekcija būs skatāma Debesmannas Facebook platformā.

  • Plkst. 14.00 “Robežu pārkāpjoša uzvedība”. Valdis Melderis sarunāsies ar organizācijas ‘’Papardes zieds’’ valdes priekšsēdētāju Ivetu Ķelli un mēģinās rast atbildes uz jautājumiem, kas ir robežu pārkāpjoša uzvedība, un kā vecākiem būtu vēlams uz to reaģēt. Saruna notiek sadarbībā ar organizāciju ‘’Papardes zieds’’ un būs skatāma Debesmannas Facebook platformā.

🟩 Otrdien, 5. martā, plkst. 10.00 “Kā pāraprūpe bērnībā atspēlējas pusaudžu vecumā?”. Agnese Drunka sarunāsies ar Pusaudžu resursu centra klīnisko psiholoģi Elīnu Bārtuli par to, kā pārmērīga vecāku kontrole var ietekmēt pusaudža pašvērtējumu, lēmumu pieņemšanas spējas un sociālās sfēras attīstību. Saruna notiek sadarbībā ar ‘’Pusaudžu resursu centrs’’ un būs skatāma Debesmannas Facebook platformā.

  • Plkst. 12.00 “Audzināšanas modeļi ģimenē”. Valdis Melderis sarunāsies ar LU profesori, klīnisko un izglītības psiholoģi Baibu Martinsoni par audzināšanas modeļiem ģimenē. Saruna būs skatāma Debesmannas Facebook platformā.
  • Plkst. 17.00 “Un kā tad ar mazbērniem?!” Sarunas moderatore Linda Curiha sarunāsies ar organizācijas ‘’Mozaīka’’ ilggadēju valdes locekli Janu Jarinovsku un klīnisko psiholoģi Kristiānu Kalniņu, lai izrunātu cik sarežģīti ir pieņemt pašam sevi, apzinoties to, ka dzīvē sanāks gribot vai negribot izcelties no pūļa. Vai ir viegli atklāt vecākiem, draugiem, skolotājiem, ka tava seksuālā orientācija ir savādāka? Ko šāda atklāšanās nozīmē bērnam un ko apkārtējo nosodījums var nodarīt bērna psihei? Saruna būs skatāma Debesmannas Facebook platformā.

🟩 Trešdien, 6. martā, plkst. 12.00 “Bērns melo un zog”. Lekciju vadīs konsultatīvā un izglītības psiholoģe, pārraudze konsultatīvajā psiholoģijā Evita Štāla. Šajā lekcijā psiholoģe pastāstīs, kad bērna zagšana un melošana vairs nav tikai pārejoša uzvedība un kad tam nepieciešams pievērst lielāku uzmanību. Lekcija būs skatāma Debesmannas Facebook platformā.

  • Plkst. 17.00 “Pārraut ķēdi. Paaudžu traumu cikla izpratne un pārtraukšana”. Laura Dennler (“Ugunsskola”, “Cilvēkjauda”) sarunāsies ar klīnisko psiholoģi, KBT psihoterapijas speciālisti Marinu Brici un meklēs atbildes, kas ir paaudžu trauma un vai mūsu spēkos to ir iespējams pārtraukt? Kā savu piedzīvoto traumu nenodot tālāk saviem bērniem? Vai bērnībā piedzīvota trauma var ietekmēt pieauguša cilvēka dzīvi? Saruna būs skatāma Debesmannas Facebook platformā.
  • Plkst. 19.00 “Lai saglabātu savu psihoemocionālo labsajūtu”. Ārste psihiatre Ieva Everte patāstīs kā vecākiem parūpēties par savu psihisko veselību. Lekcija būs skatāma Debesmannas Facebook platformā.

🟩 Ceturtdien, 7. martā, plkst. 11.00 “Pārliecināts un laimīgs bērns”. Līva Spurava, geštaltterapeite un psiholoģijas centrs “Augt” piedāvā sarunu ar mākslas terapeiti, psihoterapijas speciālisti Katrīnu Dimsoni par to, kādi faktori ietekmē bērna spēju justies pārliecinātam un kā mēs, kā vecāki, radām bērnā pārliecību, ka viņš ir vērtīgs? Kā stiprināt bērnā pārliecību par savām spējām un likt justies vērtīgam jebkurā vecumā? Sarunu atbalsta Psiholoģijas centrs “Augt”, tā būs skatāma Debesmannas un psiholoģijas centra ‘’Augt’’ Facebook platformās.

  • Plkst. 13.00 ‘’Kas ir uzvara ģimenes domstarpībās?’’. Lai gan valda komunikācijas laikmets, tomēr mūsdienās vecāki vēl arvien neprot risināt attiecībās radušās domstarpības un konfliktus. Kas notiek, kad uz šķiršanās sliekšņa esošs vai jau izšķīries pāris sāk emocionāli un juridiski cīkstēties par it kā bērna labākajām interesēm, un kā tas viss izskatās bērna acīm, skaidros Rīgas valstspilsētas pašvaldības bāriņtiesas domstarpību lietu nodaļas vadītāja Iveta Lielmane un psiholoģe Inese Āre. Saruna notiek sadarbībā ar Rīgas valstspilsētas pašvaldības bāriņtiesu un norisināsies Debesmannas Facebook platformā.
  • No plkst. 14.00 līdz 19.00 “Gleznošanas meistarklase bērniem”. Mākslinieces Laura Juhņeviča un Santa Smoļaka gaidīs bērnus un viņu vecākus uz gleznošanas meistarklasi, lai kopā darbotos ar akvareļu krāsām. Norises vieta: Rīgas Vecā Svētās Gertrūdes baznīcas pagraba zālē.
  • Plkst. 18.00 “Pēcdzemdību vieglumi un grūtumi”. Ceturtdienas lielā intervija ar psiholoģijas zinātņu doktori, kognitīvi biheiviorālo terapeiti Diānu Zandi. Sarunu moderēs Kristīne Beitika, kas aicinās psiholoģi kliedēt pozitīvos mītus par pēcdzemdību periodu, izrunās kam īsti šajā periodā ir jāpievērš uzmanība, kādi ir potenciālie apdraudējumi un kā iegūt resursus, lai sev palīdzētu. Saruna būs skatāma Debesmannas Facebook platformā.

🟩 Piektdien, 8.marts, plkst.10.00 “Kā nepazaudēt partnerattiecības ģimenē, kurā aug bērni?”. Psiholoģijas zinātņu doktore, kognitīvi biheiviorālā terapeite Diāna Zande pastāstīs kā rūpējoties par bērniem, lielajā dzīves skrējienā nepazaudēt vienam otru un nekļūt par svešiniekiem. Lekcija būs skatāma Diānas Zandes (@diana_zande) Instagram platformā.

  • Plkst. 11.00 “Kā mācīt bērnam laika izjūtu?”. Līga Bērziņa, uzvediba.lv, klātienes lekcija Kuldīgā. Lai mazinātu bērniem, jauniešiem un pieaugušiem trauksmi, atlikšanas tendenci, perfekcionismu, ir vērts mācīties tieši laika izjūtu. Ir bērni, kuri met krēslus, savaino sevi un citus, jo nespēj sagaidīt nākamo stundu, brīdi, kad beigsies diskomforts. Mēs apskatīsim dažādas metodes un stratēģijas, kā mācīt bērniem plānot savu laiku, atpazīt un novērtēt laika vērtību, kā arī veiksmīgi pārvaldīt uzdevumus un pienākumus, lai izvairītos no stresa un pēdējā brīža steigas. Lekcija notiek sadarbībā ar uzvediba.lv. Norises vieta: Kļaviņš Piano koncertzāle, Kaļķu ielā 16, Kuldīgā.
  • Plkst. 13.00 “Apzināta audzināšana”. Par apzinātību un apzinātības metodēm tiek runāts daudz, bet tikai pēdējā laikā aizvien biežāk pamanāma arī tēma par apzinātu audzināšanu. Ko tas nozīmē? Ko man dos tas, ja būšu klātesošs sava bērna audzināšanā? Un pats svarīgākais – kā to izdarīt? Uz šiem jautājumiem atbildes sniegs klīniskā psiholoģe Aija Krišjāne. Lekciju piedāvā ‘’Miera Studija’’ un tā būs skatāma Debesmannas Facebook platformā.
  • Plkst. 14.00 “Patoloģiska jeb ekstrēma pretestība prasībām (PPP)”. Elīna Havukainena (Elina Havukainen), Somijas Autisma apvienības vecāku atbalsta grupu vadītāja, klātienes lekcija Kuldīgā. Gadījumā, kad bērns izvairās no ikdienas prasībām un uzdevumiem, izmantojot atrunas un aizbildinājumus, iegrimstot savā iztēles pasaulē, pēc iespējas atliekot uzdevumu pildīšanu jeb prokrastinējot vai pielietojot vēl citus izvairīšanās veidus, to tradicionāli vairāk uzskata kā kaprīzēšanos, neaudzinātību un izlutināšanas sekas. Tomēr viss nav tik vienkārši – patoloģiska jeb ekstrēma pretestība prasībām (PPP) ir viens no autiskā spektra uzvedības profiliem – veids kā var izpausties autisms. Lekcija būs angļu valodā, bet tiks nodrošināts tulkojums latviešu valodā. Lekcija notiek sadarbībā ar Latviešu Autisma apvienību. Norises vieta: Kļaviņš Piano koncertzāle, Kaļķu ielā 16, Kuldīgā
  • Plkst. 15.00 “Mans bērns treniņā, pulciņā, nometnē: cik tur ir droši?”. Centra ‘’Dardedze’’ komunikācijas vadītāja, interešu aizstāve Anda Avena pastāstīs par bērnu drošību ārpusskolas aktivitātēs. Lekcija notiek sadarbībā ar Centrs ‘’Dardedze’’. Tā būs skatāma Centrs ‘’Dardedze’’ un ‘’Debesmanna’’ Facebook platformās.

🟩 Svētdien, 10. martā, plkst. 16.00 “Vecāki arī dusmojas”. Laura Grēviņa sarunāsies ar klīnisko psiholoģi Lailu Pāpi un noslēgs Bērnu mentālās veselības nedēļu sarunā par vecāku dusmām, un citām pieaugušo intensīvām emocijām, ko varam piedzīvot bērnu audzināšanas laikā. Saruna būs skatāma Debesmannas Facebook platformā.

📌 Vairāk informācijas un linki uz lekcijām atradīsi Debesmanna.com, kā arī Debesmanna Instagram un Facebook kontos:
https://debesmanna.com/
https://www.facebook.com/Debesmanna
https://www.instagram.com/debes_manna/

Galvaspilsētas stacionārajās ārstniecības iestādēs tiek sniegta sociālā palīdzība Rīgā deklarētajiem iedzīvotājiem, lai nodrošinātu viņiem nepārtrauktu sociālo aprūpi arī pēc izrakstīšanās un palīdzību citu sociālo problēmu risināšanā. Rīgas pašvaldības Labklājības departamentam ir noslēgti līgumi par sociālās palīdzības nodrošināšanu visās galvaspilsētas slimnīcās.

2023. gada deviņos mēnešos slimnīcu sociālie darbinieki snieguši 15 362 konsultācijas 8354 personām. Salīdzinot ar 2022. gada deviņiem mēnešiem, konsultāciju skaits palielinājies par 10 % jeb 1538 konsultācijām un klientu skaits palielinājies par 6,5 % jeb 511 personām. Vislielākais konsultāciju skaita palielinājums ir SIA “Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca” – par 1842 konsultācijām jeb 33 %, kur būtiski pieaudzis vientuļu smagi slimu cilvēku skaits.

Līdz šim īpaši pieprasīta bijusi īslaicīgā aprūpe, ko piešķir uz laiku līdz 60 kalendārajām dienām gada laikā, aprūpe sociālās aprūpes centros, specializētā medicīniskā transporta pakalpojums (tas jāpiesaka iepriekš), aprūpe mājās. Lielu ieguldījumu slimnīcu sociālie darbinieki veic arī darbā ar pacientu tuviniekiem gan sociālo pakalpojumu noformēšanas gadījumā, gan pacienta atgriešanās procesā dzīvesvietā.

Sociālais darbs tiek veikts astoņās ārstniecības iestādēs: Rīgas Dzemdību namā, Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcā, Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcā, Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrā, Rīgas 2. slimnīcā, Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā, Latvijas Jūras medicīnas centrā.

Ārstniecības iestādēs sociālā darba pakalpojuma ietvaros Rīgas pašvaldības iedzīvotājiem nodrošina un sniedz šādu atbalstu:

🟩 klientu sociālo situāciju izvērtēšana, sociālo problēmu identificēšana, nepieciešamo darbību veikšana sociālo problēmu risināšanā, t.sk. palīdzības sniegšana personu apliecinošu dokumentu atjaunošanā un dokumentu (iesniegumu) sagatavošanā saistībā ar nepieciešamo pakalpojumu un palīdzības nodrošināšanu,
🟩 nepieciešamības gadījumā tiek pārstāvētas klienta intereses valsts un pašvaldības institūcijās,
🟩 sadarbojas ar Rīgas Sociālo dienestu un citām valsts un pašvaldības institūcijām, lai nepieciešamības gadījumā pēc izrakstīšanas no slimnīcas varētu saņemt atbilstošus sociālos pakalpojumus (medicīniskā vai sociālā aprūpe, ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas pakalpojums, transporta pakalpojums u.c.),
🟩 konsultācijas un informācija par iespējām saņemt sociālos pakalpojumus un sociālo palīdzību,
🟩 psihosociāla palīdzība pacientam un viņa ģimenes locekļiem.

Lai saņemtu ārstniecības iestādes sociālā darbinieka atbalstu, pacientam vai viņa ģimenes locekļiem jāvēršas pie ārstniecības personām (piemēram, pie nodaļas vecākās māsas) vai pie sociālā darbinieka.

Ārstniecības iestāžu sociālo darbinieku kontakti pieejami:

🟩Labklājības departamenta mājaslapā www.ld.riga.lv, sadaļā “Sociālais darbs slimnīcās”;
🟩 zvanot uz Rīgas domes Labklājības departamenta bezmaksas informatīvo tālruni 80005055 (darba laikā).