Lai noskaidrotu, kādas prasmes būtu nepieciešams pilnveidot Latvijas iedzīvotājiem un nodrošinātu atbilstošus prasmju pilnveides pasākumus, Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar Latvijas Universitāti un pētījumu centru SKDS aicina iesaistīties Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) Starptautiskās pieaugušo kompetenču novērtēšanas programmas pētījumā (PIAAC). Pētījumā līdz vasaras sākumam aicināts piedalīties ikviens Latvijas iedzīvotājs vecumā no 16 līdz 65 gadiem, kurš saņēmis uzaicinājuma vēstuli savā pastkastītē.

“Dalība pētījumā ir brīvprātīga, tomēr tieši jūsu iesaiste šajā starptautiskajā pētījumā ir ļoti svarīga, tāpēc neatsakiet dalību tajā. Katra izlasē iekļuvusī mājsaimniecība pārstāv vairākas citas sev līdzīgas mājsaimniecības. Jūsu atteikums rada risku, ka tiks iegūti nepilnīgi dati un var tikt izdarīti kļūdaini secinājumi par patieso situāciju Latvijā,” norādīts uzaicinājuma vēstulē.

“Plašākā kontekstā šis pētījums sniegs precīzāku darba tirgus vajadzību analīzi un prognozēšanu, izgaismojot to, kas trūkst zināšanu, prasmju attīstībā no pieaugušā cilvēka skatpunkta. Digitalizācija, automatizācija, globalizācija, sabiedrības novecošanās, pāreja uz ilgtspējīgākiem energoresursiem – tās ir izmaiņas, kuras skar un ietekmē ikvienu pieaugušo un mums visiem ir jābūt gataviem darba profila, karjeras maiņai un attīstībai,” saka izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša. “Vēlos arī uzsvērt, ka pētījums ir nozīmīgs darba devējiem, sniedzot iespēju pārskatīt cilvēkresursu piesaistes, pieredzes un attīstības stratēģijas, objektīvi izvērtēt un efektīvi attīstīt cilvēkkapitālu savā nozarē”.

“Iedzīvotāju atbildes ir vērtīgs ieguvums, lai apzinātu, kurā jomā vajadzīgi uzlabojumi,” stāsta Aija Zobena, Latvijas Universitātes profesore, OECD PIAAC vadītāja Latvijā.Datu analīze ļaus aplūkot prasmju līmeni nozaru griezumā un mērķtiecīgāk un efektīvāk plānot un veidot izglītības un nodarbinātības atbalsta programmas.

Ar pētījuma rezultātiem tiks sekmēta sistemātiska pieeja, lai:

• precīzi noteiktu pieaugušo mācīšanās vajadzības;
• izveidotu motivējošu, ar skaidri definētiem, izmērāmiem mērķiem un efektīvi pārvaldāmu pieaugušo izglītības sistēmas finansēšanas modeli;
• lai atlasītu mērķgrupas, kurām nepieciešams specifisks atbalsts, un lai īstenotu efektīvus atbalsta pasākumus kā Valsts izglītības attīstības aģentūras, tā Nodarbinātības valsts aģentūras un Ekonomikas ministrijas īstenoto programmu ietvaros.

UZZIŅAI

Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas darba tirgus prognozēm pēdējo pāris gadu laikā Latvijā izteikti pieaudzis pieprasījums pēc augsti kvalificēta darbaspēka. Strauji attīstoties digitalizācijai teju visās nozarēs, paredzams, ka manuālu rutīnas darbu drīzumā varēs paveikt tehnoloģijas un darbiniekiem nāksies pārkvalificēties. Vienlaikus darba tirgū atrast darbinieku ar atbilstošām zināšanām un prasmēm kļūst arvien sarežģītāk un izmaksā dārgāk. Tam risinājums ir ieguldīt savu darbinieku mācībās un attīstībā. Tomēr, kā rāda Centrālās statistikas pārvaldes dati, 2020. gadā Latvijā tikai nepilna trešā daļa darbinieku piedalījās darba devēja organizētās apmācībās, būtiski atpaliekot no vidējā Eiropas Savienības rādītāja, kas ir 42%.

Līdz šim dati par pieaugušo izglītību primāri tika iegūti dažādos apsekojumos, piemēram, Centrālās statistikas pārvaldes īstenotajā Darbaspēka apsekojumā, raugoties uz dalības biežumu, vai Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksa (DESI) gadījumā, kurā katrs aptaujas dalībnieks pats dod vērtējumu savu prasmju līmenim. Nozīmīga atšķirība ir tā, ka OECD PIAAC pētījums nav veidots kā aptauja, bet ar speciāli veidotiem uzdevumiem ir tiešs prasmju mērījums un piedāvā arī papildu iegūto datu analīzi.

Biežāk uzdotie jautājumi un atbildes Izglītības un zinātnes ministrijas tīmekļvietnē šeit.

Latvijā OECD PIAAC īsteno ar Eiropas Sociālā fonda atbalstu projektā Nr. 8.3.6.1/16/I/001 „Dalība starptautiskos izglītības pētījumos”.