Arhīvs birkai: Sabiedrība

Izsludināts metu konkurss Esplanādes parka attīstībai un vēsturisko vērtību saglabāšanai

Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments izsludinājis metu konkursu, lai iegūtu mūsdienīgu un ilgtspējīgu redzējumu Esplanādes parka attīstībai un vēsturisko vērtību saglabāšanai. Vienlaikus pašvaldība šogad plāno sākt darbus, lai sakārtotu bīstamākos gājēju celiņus.

Esplanāde ir viena no nozīmīgākajām Rīgas vēsturiskā centra bulvāru loka zaļajām publiskajām ārtelpām, kuras attīstībai nepieciešams vienots redzējums visa parka mērogā. Parks ir reģiona nozīmes arhitektūras piemineklis “Esplanāde” un atrodas valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa “Rīgas pilsētas vēsturiskais centrs”, kā arī UNESCO Pasaules mantojuma vietas teritorijā.

Līdz šim parka uzturēšanā veiktas atsevišķas un fragmentāras aktivitātes, tomēr šie uzlabojumi īstenoti bez vienotas attīstības vīzijas. Parkā joprojām ir bīstami gājēju celiņi, nolietojušās iekārtas kā arī atsevišķās vietās nepieciešama apstādījumu atjaunošana un kopšanas risinājumu pilnveide. Turklāt, ņemot vērā parka vēsturisko nozīmi, pašvaldībai nepieciešams skaidrs ilgtermiņa redzējums tā attīstībai un metu konkurss ļaus turpmākos pašvaldības ieguldījumus parkā plānot secīgi un mērķtiecīgi, lai atsevišķi uzlabojumi veidotu vienotu un kvalitatīvu parka attīstību.

Metu konkurss tiek rīkots, lai atklātā radošā sacensībā starp arhitektiem un projektētājiem atrastu labāko risinājumu un kompetentākos autorus, kuri izstrādātu ainaviski, arhitektoniski un mākslinieciski augstvērtīgu, kā arī ekonomiski pamatotu publiskās ārtelpas dizaina vīziju. Taču, ņemot vērā, ka metu konkursa, projektēšanas un būvdarbu sagatavošanas process ir pakāpenisks, drošības uzlabošanai jau šogad parkā plānots atjaunot bīstamākos gājēju celiņus.

“Pilsētai ir nepieciešama skaidra vīzija par Esplanādes parka attīstību un uzturēšanu, jo tā ir centrālā Rīgas vieta, kuru ik dienu apmeklē tūkstošiem iedzīvotāju un tūristu. Metu konkurss ļaus iegūt profesionāļu izstrādātu risinājumu, kas nodrošinās mūsdienīgu parka vidi, vienlaikus saglabājot tā vēsturisko vērtību. Taču, ņemot vērā, ka parkā visa gada garumā notiek publiski pasākumi, jau šogad plānots sakārtot bīstamos gājēju celiņus un nomainīt segumu, kur tas nepieciešams. Izvērtējām, ka šos darbus iespējams veikt bez apjomīgiem būvdarbiem un bez būtiskas ietekmes uz vēsturisko mantojumu, jo drošības uzlabošana ir neatliekama,”

skaidro Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Edgars Bergholcs.

Metu konkursa dalībniekiem jāpanāk līdzsvars starp parka vēsturiskajām vērtībām un mūsdienu vajadzībām, jo parks ir daudzfunkcionāla publiskā telpa, kur visa gada garumā notiek dažādi pasākumi. Pretendentiem jāparedz, ka darbi tiks īstenoti pa kārtām, sākot ar prioritāri nepieciešamo infrastruktūru – elektroapgādes pieslēgumu, labierīcības, drošiem un ērtiem gājēju celiņiem, kā arī bērnu rotaļu laukumu.

Konkursa dalībniekiem jāsniedz redzējums par Raiņa laukuma attīstību, piedāvājot tam mūsdienīgu un daudzfunkcionālu risinājumu, kafejnīcas paviljona, dārznieka mājas un saimniecības zonas dizaina priekšlikumi. Kā arī piedāvājumos jāparedz risinājumi dažāda mēroga pasākumu norisei, apmeklētāju plūsmu organizēšanai un tehniskā nodrošinājuma integrēšanai, un jāizstrādā pieeja esošo ainavisko un kultūrvēsturisko vērtību aizsardzībai publisku pasākumu laikā. Dalībniekiem jāsniedz arī priekšlikumi par iespējam veicināt aktīvās atpūtas iespējas jauniešiem un risinājumi gājēju un velobraucēju plūsmu savstarpējo konfliktu mazināšanai.

Metu konkursa izsludināšanai jau veikti sagatavošanās darbi: veikta parka vēsturiskā izpēte, organizētas sabiedrības iesaistes aktivitātes, kā arī notikušas tikšanās ar ekspertiem un apkārtējo īpašumu pārstāvjiem, tostarp ar Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi un Latvijas Nacionālo mākslas muzeju.

Metu konkursā aicinātas piedalīties starpdisciplināras komandas, ar pieredzi publiskās ārtelpas projektēšanā, kurās pārstāvētas ainavu arhitektūras, arhitektūras, dizaina, pasākumu organizēšanas un būvniecības nozares.

Konkursa balvu fonds ir 26 500 eiro (ar nodokļu nomaksu).

Piedāvājumi jāiesniedz līdz 2026. gada 15. oktobrim.

Lēmumu par konkursa rezultātiem paredzēts pieņemt astoņu nedēļu laikā pēc meta piedāvājumu iesniegšanas termiņa beigām.

Plašāka informācija par metu konkursu „Esplanādes parka attīstība un tā vēsturisko vērtību saglabāšana” pieejama Elektronisko iepirkumu sistēmā – ŠEIT.

Vairāk par Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta projektu –ŠEIT.

 

Iznācis “NVO nama ziņas” jūnija numurs!

Ikmēneša elektroniskā izdevuma “NVO nama ziņas” jūnija numurā apkopotas NVO aktualitātes, informācija par projektu konkursiem, kā arī lasāma intervija ar Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra Projektu vadītāju apkaimju attīstības jautājumos, Imantas punkta koordinatori Dairu Biti.

Rīgas apkaimes kļūst arvien aktīvākas – iedzīvotāji iesaistās savas apkārtnes attīstībā, veido kopienu pasākumus un piedalās lēmumu pieņemšanā. Būtiska loma šajā procesā ir apkaimju koordinatoriem, kuri palīdz veidot saikni starp pašvaldību un iedzīvotājiem.

Par apkaimju iedzīvināšanu, Imantas punktu, šīs vasaras aktivitātēm un līdzdalības iespējām stāsta Daira Bite:

“Es redzu, ka procesi notiek, uzlabojumi tiek veikti, lietas sāk kustēties. No sirds ticu, ka vislabākos rezultātus var panākt tikai tad, ja iedzīvotāji un pašvaldība sadarbojas, nevis nostājas pretējās pusēs, domājot kategorijās „mēs” un „jūs”. Ja ar savu darbu varu vairot šo pārliecību, varu iekustināt lietu virzību, tad ticu, ka esmu īstajā vietā.”

Ieskaties “NVO nama ziņas” jūnija numurā!

Visi “NVO nama ziņas” numuru izlaidumi – ŠEIT.

 

Rīgā paplašina atbalstu cilvēkiem ar demenci un viņu tuviniekiem

, , , , ,

Vērojot sabiedrības novecošanās tendences ne tikai Rīgā un Latvijā, bet arī Eiropā, Rīgas pašvaldības Labklājības departaments 2025. gadā ir sācis izstrādāt rīcības plānu personu ar demenci aprūpes risinājumiem. Tā mērķis ir nodrošināt arvien kvalitatīvāku, pieejamāku, cieņpilnāku un mūsdienīgāku atbalstu cilvēkiem ar kognitīviem traucējumiem un viņu tuviniekiem.

Turpinot sociālās aprūpes pakalpojumu modernizāciju, Rīgas sociālās aprūpes centros ir izveidotas un pielāgotas īpašas telpas cilvēkiem ar demenci. Tās iekārtotas atbilstoši šo klientu vajadzībām un uztveres īpatnībām, vienlaikus radīti apstākļi, lai veicinātu cilvēku neatkarību un pašaprūpes spēju saglabāšanu. Nozīmīgs solis ir arī sensorās vides attīstība. Sociālās aprūpes centrā “Gaiļezers” izveidota mūsdienīga sensorā telpa, kas piedāvā līdzsvarotu vidi miera, drošības un maņu stimulācijas pieredzei un palīdz uzlabot cilvēku emocionālo labsajūtu un kognitīvās funkcijas.

Rīgā personas ar demenci vai viegliem un mēreniem kognitīviem traucējumiem darba dienās var saņemt dienas aprūpes centru pakalpojumus. Tie ietver sociālo prasmju saglabāšanu un attīstīšanu, izglītošanu, lietderīga brīvā laika pavadīšanu, kā arī psihosociālu atbalstu gan pašām personām, gan viņu tuviniekiem. Dienas aprūpes centri sniedz arī sociālā darba, sociālās aprūpes un rehabilitācijas pakalpojumus, piedāvājot alternatīvu institucionālajai aprūpei, piemēram, pansionātiem.

Dienas aprūpes centri Rīgā personām ar demenci:

“Ozolaine” Zandartu iela 2A, tālruņi +37126039913, +37167202113;

“Duntes Ozoli”, Pededzes iela 4, tālrunis +37167304532;

“Oāze” Biešu iela 6-49, tālrunis +37127788147;

“Liepa” Valentīna iela 16, tālruņi +37120589730, +37129180464;

“Agate” Bruņinieku iela 8, telpa 5A, tālrunis +37129240963;

“Žubītes” Katoļu iela 22/24, tālrunis +37128356548.

Papildinot pieejamo atbalsta klāstu, Rīgā darbojas arī konsultatīvais centrs personu ar demenci atbalstam. Tas piedāvā bezmaksas informatīvu un praktisku atbalstu ģimenēm, kurās ir cilvēks ar demenci vai novērojamas tās pazīmes. Centra darbību nodrošina SIA “Aprūpes centrs “Agate””, piedāvājot vienotu saziņas tālruni +371 61111161. Centrs atrodas Ģertrūdes ielā 12, un tas ir pieejams darba dienās no plkst. 8.30 līdz 17.30, savukārt telefoniskās konsultācijas iespējams saņemt līdz plkst. 19.00. Plašāka informācija mājaslapā www.infodemence.lv.

Konsultatīvā centra mērķis ir atbalstīt gan personas ar demenci, gan viņu tuviniekus, piedāvājot:

  • informāciju par demences problemātiku un slimības norisi;
  • konsultācijas par medicīniskiem, sociāliem un praktiskiem jautājumiem;
  • seminārus tuviniekiem un aprūpētājiem;
  • atbalsta grupu tīkla veidošanu dienas aprūpes centros;
  • tematiski izglītojošus pasākumus.

Šāds atbalsta mehānisms būtiski papildina Rīgā pieejamos sociālos pakalpojumus, veicinot savlaicīgu palīdzības sniegšanu, izpratni par demenci un uzlabojot dzīves kvalitāti gan cilvēkiem, kuri sirgst ar šo slimību, gan viņu ģimenēm.

Lai sniegtu iedzīvotājiem plašāku informāciju un praktisku atbalstu, Labklājības departamenta mājaslapā ld.riga.lv pieejami informatīvie materiāli par dienas aprūpes centriem cilvēkiem ar demenci, kā arī resursi par demences pazīmēm un palīdzības iespējām – šeit.

Savukārt vietnē veseligsridzinieks.lv publicēta informācija par vecuma demences izpausmēm un tās variantiem – skatīt šeit.

 

Mazā ģilde aicina ieskandināt Līgo svētkus Mazās ģildes dārzā

19. jūnijā plkst. 18.00 KTMC “Mazā Ģilde” dārzā jau tradicionāli notiks ielīgošanas pasākums “Dzied, māsiņa, Jāņu dziesmu!”, aicinot rīdziniekus un pilsētas viesus kopā ieskandināt gada maģiskākos svētkus latvisko tradīciju un kopā būšanas garā.

Kopā ar KTMC “Mazā Ģilde” amatiermākslas kolektīviem – sieviešu kori “Ausma”, vīru kori “Frachori”, jauniešu kori “Balsis”, sievu folkloras kopu “Vilcenes” un koklētāju ansambli “Kokļu klubs” klātesošajiem būs iespēja klausīties un dziedāt līdzi līgo dziesmas, siet sieru, uzzināt par saulgriežu tradīcijām un rituāliem.

Pasākumu vadīs sievu folkloras kopu “Vilcenes” vadītāja Ulvija Brīvlauka.

Ieeja bez maksas.

Pasākumu ar Rīgas valstspilsētas atbalstu rīko KTMC “Mazā ģilde”.

Afiša

Šis ir viens no ielīgošanas pasākumiem Rīgā. Plašāka informācija par ielīgošanas un Jāņu pasākumu programmu Rīgā pieejama tīmekļa vietnē kultura.riga.lv un sociālo tīklu kontos “Rīga” un “Rīgā notiek”.

 

Deju kolektīvu lielkoncerts “Vidusvasaras dzīvestības”

Turpinot deju ansambļa “Daiļrade” dibinātājas un ilggadējas mākslinieciskās vadītājas Silvas Štelfas iedibināto tradīciju, 18. jūnijā plkst. 19.00 Rātslaukumā notiks KTMC “Mazā Ģilde” visu paaudžu deju kolektīvu lielkoncerts “Vidusvasaras dzīvestības”.

Lielkoncertā “Vidusvasaras dzīvestības” skatītājiem būs iespēja iegrimt īpašā atmosfērā, baudot vasaras burvību un sajūtot dabas spēku, kas apvij šo maģisko Vasaras saulgriežu laiku. Dažādu paaudžu dejotāji, izdejojot latviešu tautas dejas zelta fondu un mūsdienu horeogrāfijas darbus, radīs krāšņu un emocionāli piepildītu svētku notikumu pašā pilsētas sirdī, aicinot ikvienu klātesošo sajust latvisko tradīciju spēku.

Koncerta dalībnieki:

  • TDA “Līgo” un VPDK “Līgo” (mākslinieciskais vadītājs Jānis Purviņš);
  • VPDK “Sen Līgo” (vadītājs Andis Lagzdiņš);
  • VPDK “Daiļrades zelts” (mākslinieciskā vadītāja Gunita Zirne);
  • Bērnu TDA “Dzintariņš” (mākslinieciskā vadītāja Sanita Misika);
  • Senioru deju kolektīvs “Līgo absolventi” (vadītājs Krišjānis Bite).

Koncertu vadīs aktrise Zane Jančevska.

Koncerta mākslinieciskais vadītājs – Deju svētku virsvadītājs Jānis Purviņš.

Koncertu ar Rīgas valstspilsētas pašvaldības atbalstu rīko KTMC “Mazā ģilde”.

 

Aicinām svinēt vasaras saulgriežus pasākumā “Tur, kur Līgo zāles dej”

Gatavojoties gada īsākajai naktij, 19. jūnijā no plkst. 19.00 līdz 22.00 Kultūras centra “Imanta” pagalmā ikviens aicināts uz tradicionālu vasaras saulgriežu svinēšanu “Tur, kur Līgo zāles dej”.

Vakara gaitā apmeklētāji varēs piedalīties daudzveidīgās aktivitātēs, kas ļaus sajust īsto Līgo noskaņu un iepazīt latviešu saulgriežu tradīcijas. Pasākuma laikā būs iespēja pīt vainagus kopā ar zāļu sievu Līgu Reiteri, kā arī iemūžināt svētku mirkļus fotobūdā. Tāpat apmeklētāji varēs iepazīt latvju zīmju nozīmi, iegūt hennas tetovējumu ar izvēlētu simbolu un izgatavot krāsainas auduma aproces ar latvju rakstu zīmēm un Nameja gredzena aizdari.

Vakaru ieskandinās deju kolektīvu sadancis, kas piepildīs pagalmu ar enerģiju, prieku un vasaras saulgriežu noskaņu. Bet vakara turpinājumā skatītāji aicināti piedzīvot deju uzvedumu “Jāņu nakti neguļat’i”, kurā caur deju, mūziku un kopā būšanas sajūtu atklāsies Jāņu nakts maģija. Uzvedums vedīs skatītājus ceļojumā no svētku gaidīšanas līdz līksmai Jāņu svinēšanai, atklājot gatavošanās rosību, kopā būšanas prieku un saulgriežu nakts īpašo noskaņu.

Pasākuma programma:

 19.00–22.00 – Vainagu pīšanas darbnīca kopā ar zāļu sievu Līgu Reiteri;
Hennas tetovējumi un aproču gatavošana ar latvju rakstiem kopā ar radošo apvienību “Sapnīca”;
KLIK KLIK fotobūda.

 19.00–20.10 – Deju kolektīvu sadancis. Piedalās: JDK un VPDK “Dejotprieks”, JDK “Dārdari”, VPDK “Imantieši”, VPDK “Latve”, BDK “Annele”.

 20.10 – Maģiskā Jāņu ugunskura iedegšana kopā ar Edgaru Liporu un JDK “Dārdari”.

 20.30 – Deju uzvedums “Jāņu nakti neguļat’i”.
Uzvedumā piedalās JDK un VPDK “Imanta”, sieviešu vokālais ansamblis “Fortuna” un mūziķu grupa Viestura Samta vadībā: Edgars Jercums (ģitāra), Beāte Meirāne (bass), Didzis Soste (taustiņinstrumenti), Inese Lakovica (vijole), Viesturs Samts (sitaminstrumenti).

Aicinām kopīgi ieskandināt vasaras saulgriežus, izbaudīt latviskās tradīcijas, deju un mūziku, kā arī ļauties gada maģiskākā laika noskaņai Kultūras centra “Imanta” pagalmā.

Ieeja bez maksas.

Šis ir viens no ielīgošanas pasākumiem Rīgā. Plašāka informācija par ielīgošanas un Jāņu pasākumu programmu Rīgā pieejama tīmekļa vietnē kultura.riga.lv un sociālo tīklu kontos “Rīga” un “Rīgā notiek”.

Papildu informācija:
Evita Kudule
Rīgas valstspilsētas pašvaldības iestādes
Pārdaugavas kultūras apvienība
Projektu koordinatore darbam ar amatiermākslas kolektīviem
+371 67848615
evita.kudule@riga.lv

 

Rīgas pašvaldība aicina uz ielīgošanas pasākumiem galvaspilsētā

, , , , , ,

Sākot ar 17. jūniju galvaspilsētā norisināsies plaša ielīgošanas pasākumu programma, kuru baudīt aicināti gan rīdzinieki, gan pilsētas viesi. Jūnijā arī pilsētvide ietērpta saulgriežiem raksturīgajā vizuālajā identitātē.

Rīgas Jāņu kampaņai šī gada radošā ideja tapusi iedvesmojoties no vasaras saulgriežiem raksturīgajiem dabas pieredzējumiem. Saulgriežu nakts cikliski ir arī gada īsākā nakts un dabas pilnbrieda mirklis. Šī ir piesātinoša nakts ikvienai cilvēka maņai, un tā ir arī mītisku iztēles tēlu bagāta.

Sākot ar lekni ziedošu augu pasauli, karstu tveici un nosvīdušu muguru pie ugunskura, vēsu miglu un rasas pilienu pildītu gaisu, līdz ar noslēpumainiem mītiem piepildītu atmosfēru, kas balstās pagāniskajā dabas izziņā un tradīcijās.

Veidojot simbiozi starp Rūtas Jumītes dizainu un Lotes Vilmas Vītiņas dzejas rindām, ir notverts Jāņu nakts maģiskums, kas netiešā veidā aicina ikvienu Rīgas iedzīvotāju un viesi ļauties domu lidojumam par savu īpašo Jāņu nakti un unikālajiem Latvijas dabas pieredzējumiem, ko iespējams notvert arī pilsētvides zaļajās kabatās.

Ielīgošanas pasākumi apkaimēs

17. jūnijā no plkst.18.00 Čiekurkalna filiālbibliotēkas dārza kultūrtelpā “Strops” norisināsies ielīgošanas uguns rituāls kopā ar folkloras kopu “Delve”. Pasākuma laikā darbosies vainagu pīšanas darbnīca un meistarklases. Arī Pļavnieku Zaļās birzs “Stropā” būs ielīgošanas pasākums ar Laumu Matuli, folkloras kopām “Kokle” un “Tarkšķi”.

18. jūnijā plkst.19.00 uz ielīgošanas pasākumiem aicina arī kultūrtelpas “Stropi” Ķengaragā un Ziepniekkalnā. Rīgas Ķengaraga Mūzikas un mākslas skolas pagalmā norisināsies ielīgošana kopā ar folkloras kopu “Skandinieki”, savukārt Ēbelmuižas parkā Ziepniekkalnā skanēs Dzintara Lipora kokļu mūzikas koncerts, notiks jestri danči kopā ar Rīgas Danču klubu, vainagu pīšanas meistarklases un latvju rakstu darbnīcas.

  • Ielīgot varēs arī pašā Rīgas sirdī – plkst. 11.00 un plkst. 12.00 kultūras centra “Mazā ģilde” dārzā un plkst.13.00 Rātslaukumā kopā ar orķestri “Rīgā”. Pasākumā skanēs populāras un tautā iemīļotas Raimonda Paula un grupas “Labvēlīgais tips” melodijas.
  • Vakarpusē, no plkst. 17.30, kultūras pils “Ziemeļblāzma” parkā norisināsies pasākums “Šī dieniņa, rītdieniņa, parīt pati Jāņa diena!” Pasākuma laikā varēs piedalīties siera siešanas un vainagu pīšanas demonstrējumos, būs iespēja doties rotaļās un baudīt folkloras kopas “Teikas muzikanti” koncertu.

Lielkoncerts “Vidusvasaras dzīvestības” un “Jāņu riti” Uzvaras parkā

18. jūnijā no plkst.19.00 Rātslaukumā norisināsies tradicionālais vasaras saulgriežu deju lielkoncerts “Vidusvasaras dzīvestības”, kurā piedalīsies kultūras centra “Mazā ģilde” visu paaudžu deju kolektīvi, izdejojot latviešu tautas dejas zelta fondu un mūsdienu horeogrāfijas darbus, radot krāšņu un emocionāli piepildītu svētku notikumu pašā pilsētas sirdī. Koncerta mākslinieciskais vadītājs Jānis Purviņš, vadītāja aktrise Zane Jančevska.

19. jūnijā visas dienas garumā Doma laukumā Zāļu tirgū būs iespēja sagādāt svētkiem jāņuzāles, amatnieku darinājumus, vasaras ražas veltes, kā arī baudīt skatuves programmu.

  • Savukārt plkst. 18.00 kultūras centra “Mazā ģilde” dārzā notiks pasākums “Dzied, māsiņa, Jāņu dziesmu!” ar siera siešanu, saulgriežu rituāliem un līgotņu mācīšanos, kurā līgotnes izdziedās kultūras centra kori, sievu folkloras kopa “Vilcenes”, un koklētāju ansamblis “Kokļu klubs”.
  • Pie kultūras centra “Imanta” plkst. 19.00 gaidāmas vasaras saulgriežu svinības “Tur, kur līgo zāles dej’”, kurā visus priecēs Pārdaugavas deju kolektīvu sadancis, svētku ugunskurs, vainagu pīšana un vokālā ansambļa “Fortuna” koncerts.

18. un 19. jūnijā plkst. 12.00 un 15.00 Rīgas Porcelāna muzejs aicina piedalīties radošajās darbnīcās “Saulgrieži”. Ikvienam interesentam, iepriekš piesakoties, būs iespēja bez maksas piedalīties darbnīcā un darboties ar dekolu lapām un porcelānu, radot vasarīgu, Jāņu un saulgriežu iedvesmotu suvenīru. Iepriekšēja pieteikšanās 10. un 11. jūnijā pa tālruni +37126406354.

20. jūnijā koncertzālē “Ave Sol” plkst. 15.00 norisināsies koncerts “Saulstāvji” ar līgotnēm, balādēm un Jāņu nakts mistērijām Rīgas kamerkora “Ave Sol” izpildījumā.

  • Kultūrtelpā “Strops” Strazdumuižas parkā Juglā Jāņus ieskandinās etnogrāfiskais ansamblis “Suitu sievas”, akordeoniste Karolīne Vancāne, būs arī vainagu pīšanas darbnīcas un draudzīga apkaimes kopienas vakarēšana pie ugunskura.
  • Lielākais ielīgošanas pasākums rīdziniekus un pilsētas viesus šogad gaidīs Uzvaras parkā, kur pasākumā “Jāņu riti”  no plkst. 15.00 līdz pat vakaram notiks visu novadu folkloras kopu koncerti, radošās darbnīcas, amatnieku un mājražotāju tirdziņš. Plkst. 21.00 gaidāma Jāņu ugunskura pušķošana, sadziedāšanās un grupas “Zāle” koncerts, bet plkst. 23.00 Uzvaras parku pieskandinās deju lieluzvedums “Jāņu nakti darināju” ar deju ansambļa “Daiļrade”” un jauktā kora “Sōla” dalību. Pēc pusnakts sagaidāms Jāņu ugunskura iedegšanas rituāls, danči un sadziedāšanās ar grupu “Rikši”.

Vairāk par ielīgošanas un Jāņu pasākumiem Rīgā var uzzināt kultura.riga.lv, kā arī sekojot līdzi informācijai pašvaldības sociālo tīklu lapās “Rīga” un “Rīgā notiek”.

 

Rīgas kamerkoris “Ave Sol” koncertā “Saulstāvji” ieskandinās saulgriežu priekšvakaru

Šā gada 20. jūnijā koncertzālē “Ave Sol” plkst. 15.00 notiks tradicionāls saulgriežu kormūzikas koncerts “Saulstāvji”, kurā profesionālais Rīgas kamerkoris “Ave Sol” Andra Veismaņa vadībā kopā ar multiinstrumentālisti Ievu Nīmani izpildīs tradicionālas tautasdziesmas, līgotnes, balādes un saules apdziedājumus ar improvizētām kokļu, stabuļu un dūdu intermēdijām.

Tuvojoties gada gaišākajam laikam un vasaras saulgriežiem, Rīgas kamerkoris “Ave Sol” aicina klausītājus uz īpašu koncertu, kurā vienotā muzikālā stāstā satiksies latviešu tautasdziesmu bagātība, izcila kormūzika un tradicionālās mūzikas dzīvais skanējums. Diriģenta Andra Veismaņa vadībā koris atskaņos programmu, kuras centrā ir saules, dabas un saulgriežu tēli, savukārt īpašu noskaņu radīs Ievas Nīmanes improvizētas kokļu, stabuļu un dūdu starpspēlē.

Programmā iekļauti dažādu paaudžu latviešu komponistu kora darbi, kuru pamatā ir tautasdziesmu teksti un melodijas. Emiļa Melngaiļa, Jāņa Kalniņa, Paula Dambja, Aldoņa Kalniņa, Pētera Plakida, Jura Karlsona, Selgas Mences, Evijas Skuķes un Uģa Prauliņa latviešu tautasdziesmu aranžijas vīsies gan tradicionālās, gan laikmetīgās kormūzikas skaņās. Daļa no skaņdarbiem skanēs ļoti atbilstoši Rīgas kamerkora “Ave Sol” tradicionālajai skaņai un tiks atkal celti gaismā – Paula Dambja “Ar brālīti dancot gāju”, Aldoņa Kalniņa “Līdzat, meitas, man dziedāta” un Selgas Mences “Saule pina vainadziņu” tika ierakstīti Imanta Kokara ierakstītajā “Latviešu kordziesmu antoloģijā” kompaktdiskā. Savukārt Jura Karlsona skaņdarbs “Man bij’ viena raiba govs” līdz šim nav ierakstīts un atskaņots vienīgi Rīgas kamerkora “Ave Sol” izpildījumā.

Koris atskaņos arī pēdējā pusgadā jau iemīļotas latviešu tautasdziesmu aranžijas, kas rakstītas koncertorganizācijas “Ave Sol” jauniešu korim “Kamēr…”, tai skaitā Evijas Skuķes “Zvīdzi, zvīdzi”, Pētera Plakiža “Bumburjānis bumburēja” un Jana Sandstrēma “Garā pupa”. Programmas noslēguma daļā klausītāji tiks aizvesti pašā Jāņunakts sirdī. Tajā skanēs Jāņa Kalniņa “Līgo dziesma”, Emiļa Melngaiļa “Jāņu vakars”, Pētera Plakida “Vasaras vidus dziesmiņa” ar Ojāra Vācieša vārdiem un tautasdziesmas apdare “Saulīt, mīļā māmulīt”. Šajos darbos atklājas saulgriežu laika īpašā noskaņa – gaismas pilnbrieds, dabas spēks, kopības sajūta un senču tradīciju klātbūtne. Īpašu saulgriežu noskaņu veidos Ievas Nīmanes improvizētās starpspēles. Muzicējot ar koklēm, dažādām flautām un dūdām, māksliniece radīs brīvas muzikālas ainavas, kas vienotā plūdumā savienos programmas skaņdarbus un ļaus klausītājiem vēl dziļāk izjust saulgriežu noskaņu. Šie improvizāciju brīži kļūs par tiltu starp akadēmisko kormūziku un dzīvo tradicionālās mūzikas skanējumu.

Vasaras saulgriežu koncertā Rīgas kamerkoris “Ave Sol” aicina piedzīvot latviešu kormūzikas dziļo saikni ar dabu, mistiku un tās spēku – no tautasdziesmas senākajiem slāņiem līdz mūsdienu komponistu radošajām interpretācijām. Tā būs iespēja kopīgi svinēt gaismu, dabu un dziesmu laikā, kad saule sasniedz savu augstāko punktu debesīs.

Koncertā ieeja bez maksas.

Šis ir viens no ielīgošanas pasākumiem Rīgā. Plašāka informācija par ielīgošanas un Jāņu pasākumu programmu Rīgā pieejama tīmekļa vietnē kultura.riga.lv un sociālo tīklu kontos “Rīga” un “Rīgā notiek”.

 

Pašvaldība uzlabo drošu un ērtu gājēju pārvietošanos galvaspilsētā

, , , , , , , , , , , , , ,

Maijā notikušajā publiskajā aptaujā iedzīvotāji iesniedza priekšlikumus par gājēju ietvju apmaļu pazemināšanu aktīvākajās šķērsošanas vietās, tādējādi atvieglojot pārvietošanās cilvēkiem ar kustību traucējumiem, vecākiem ar bērnu ratiņiem, senioriem un citiem gājējiem ikdienā.

Aptauja bija pieejama platformā “Geo Rīga/iesaisties!”, un pašvaldība saņēma vairāk nekā 130 adreses ar ierosinājumiem. No tām darbu sarakstā iekļautas 72 adreses, izslēdzot vietas, kas neatrodas pašvaldībai piederošajos zemesgabalos, kā arī tās, kur tuvākajā laikā paredzēta seguma pārbūve vai darbi jau ir ieplānoti.

Iedzīvotāju iesniegtie priekšlikumi tika apkopoti un izvērtēti pēc vienotas kārtības — veikta vietu apsekošana, adreses sadalītas pa apkaimēm un izvērtēta tehniskā iespēja darbus īstenot.

Standarta situācijās ietvju apmales tiek pazeminātas tā, lai pazeminātā daļa būtu vismaz divus metrus plata. Konkrētās vietās risinājums var atšķirties atkarībā no ietves platuma un ielas mezgla konfigurācijas.

Aprīlī apmaļu pazemināšana veikta 62 adresēs, kopējam darbu apjomam sasniedzot 500 metrus. Darbi veikti Ķīpsalas, Rostokas, Tadaiķu, Mazās Nometņu, Pārslas, Atpūtas, Katlakalna, Lubānas, Valmieras, Matīsa, Biķernieku, Ieriķu, Ainavas, Rubeņu un Tālivalža ielās, kā arī Čiekurkalna 1. līnijā.

Maijā darbi veikti 36 adresēs, kopumā pazeminot 374 metrus ietvju apmaļu. Darbi īstenoti Puķu, E. Smiļģa, Biešu, Mālu, Tumes, Kartupeļu, Kolkasraga, Prūšu, Aglonas, Tomsona, Zirņu, Vairogu, Aizkraukles, Sliežu un Vecmīlgrāvja ielās.

Vidēji mēnesī tiek pazemināti aptuveni 400 metri gājēju ietvju apmaļu. Darbi turpināsies visu būvniecības sezonu līdz pat novembrim.

2025.gadā ietvju apmales pazeminātas vairāk nekā 1 520 metru apjomā, darbi veikti vairāk nekā 70 adresēs.

Pašvaldība aicina iedzīvotājus informēt par bīstamām gājēju pārvietošanās un šķērsošanas vietām pašvaldībai piederošajās teritorijās, zvanot uz Rīgas pašvaldības vienoto diennakts informatīvo tālruni 1201 vai rakstot uz e-pasta adresi 1201@riga.lv.

 

Aizvadīts ikgadējais pasākums remigrantiem “Rīga – manas mājas”

,

11. jūnijā jau septīto reizi notika Rīgas pašvaldības pasākums remigrantiem “Rīga – manas mājas”.

Pasākuma mērķis visus šos gadus ir bijis vairot remigrantu piederības sajūtu Rīgai, dot iespēju satikties, iepazīt vienam otru, uzklausīt dažādus pieredzes stāstus, kā arī uzzināt par pašvaldības sniegtajiem pakalpojumiem rīdziniekiem.

Šogad pasākumā piedalījās rīdzinieki, kuri atgriezušies uz dzīvi Rīgā no Apvienotās Karalistes, ASV, Brazīlijas, Dānijas, Francijas, Īrijas, Krievijas, Kanādas, Kuveitas, Lielbritānijas, Nīderlandes, Somijas un Vācijas. Kopā septiņos gados pasākumā “Rīga – manas mājas” piedalījušies jau vairāk nekā 280 tautiešu.

Šā gada pasākumā dalībniekus uzrunāja Rīgas domes priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs, kurš atzina, ka tas, ka arvien vairāk iedzīvotāju izvēlas atgriezties pilsētā apliecina – Rīgā un Latvijā ir vērtības, kas cilvēkiem rada vēlmi dzīvot šeit. Rīdzinieku iegūtā pieredze ārvalstīs var daudz dot arī Rīgas attīstībai, tāpēc ir īpaši nozīmīga. Arī šādi mēs varam veidot vēl labāku Rīgu – pilsētu, kurā audzināt bērnus, strādāt un jēgpilni pavadīt brīvo laiku.

Pēc Rīgas plānošanas reģiona sniegtajiem statistikas datiem katru gadu gandrīz viena trešā daļa tautiešu, kas Latvijā atgriežas no dzīves un darba ārzemēs, pārceļas uz Rīgu. Pagājušajā gadā rīdzinieku pulkam pievienojās 2200 tautieši no ārzemēm. Vēl gadu iepriekš pārcēlās gandrīz 3000 cilvēku.

“Skaitļi stāsta, ka Rīga cilvēkiem patīk,”

pasākumā atzina Rīgas plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore Daina Šulca.

“Man, kā remigrācijas koordinatorei katru gadu iznāk sadarboties ar gandrīz 300 mūsu cilvēkiem ārzemēs, kas plāno pārcelties uz Rīgu. Uz Rīgu atgriežas no visas pasaules. Vēlēšanās dzīvot savā zemē ir spēcīgāka par nemierīgo ģeopolitisko situāciju. Sadarbībā ar Rīgas pašvaldības iestādēm kopīgi risinām mūsu tautiešu intereses, un mums tas izdodas – cilvēki atgriežas Rīgā.”

Pasākuma dalībniekiem bija iespēja noklausīties “Impulsum” dibinātājas, darba kultūras stratēģistes un sertificēta kouča Baibas Žigas lekciju par psihoemocionālo izdegšanu un tehnikām tās pārvarēšanai.

Par rīdzinieku iespējām aktīvi līdzdarboties biedrību rīkotajās aktivitātēs stāstīja biedrības “Ar pasaules pieredzi Latvijā” vadītāja Anna Lūse un Rīgas Apkaimju alianses valdes loceklis, Mežaparka attīstības biedrības vadītāja vietnieks Kaspars Gailītis.

Savukārt Rīgas investīciju un tūrisma aģentūras (RITA) Investīciju pārvaldes Investīciju piesaistes nodaļas galvenais projektu vadītājs Mārtiņš Pakalniņš klātesošos iepazīstināja ar Rīgas pašvaldības īstenoto diasporas relokācijas atbalsta programmu. Daira Bite, Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra Imantas punkta apkaimju koordinatore dalījās pieredzē, kādus rīdziniekiem būtiskus jautājumus ikdienā palīdz risināt apkaimju koordinatori.

Pasākumu “Rīga – manas mājas” rīkoja Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrs sadarbībā ar Rīgas plānošanas reģionu un biedrību “Ar pasaules pieredzi Latvijā”.

Pasākums šogad norisinājās Latvijas Nacionālās bibliotēkas telpās. Pirms pasākuma dalībniekiem bija iespēja doties ekskursijā ar gidu pa Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēku.

RAIC remigrantu pasākums (11.06.26.)28