Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Edgars Bergholcs aicina Ekonomikas ministriju pārskatīt plānotos grozījumus Reklāmas likumā un likumā “Par nodokļiem un nodevām”, kas paredz mazināt pašvaldības kompetenci pār pilsētvidē izvietotajām vides reklāmām un izkārtnēm, kā arī atcelt nodevu par reklāmas izvietošanu publiskās vietās. Priekšlikumi negatīvi ietekmēs pilsētvides kvalitāti un mazinās pašvaldības budžeta ieņēmumus, kamēr ieguvums reklāmas nozarei būs ļoti mazs. Piemēram, atceļot reklāmas nodevu, reklāmas izvietošanas izmaksas pieturvietās reklāmas uzņēmumiem samazinātos tikai par 0,34–0,50%.
Ekonomikas ministrija plāno grozīt Reklāmas likumu un likumu “Par nodokļiem un nodevām”, samazinot pašvaldībām kompetences apjomu un atcelt nodevu par reklāmas, afišu un sludinājumu izvietošanu publiskās vietās. Grozījumi tiek pamatoti ar nepieciešamību mazināt administratīvo slogu uzņēmējiem, novērst atšķirības starp pašvaldībām un vienādot nosacījumus. Par šīm izmaiņām iebildumus jau paudušas gan pašvaldības, gan Latvijas Lielo pilsētu asociācija.
Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Edgars Bergholcs norāda, ka Rīgas pašvaldība iebilst pret plānotajiem grozījumiem un aicina tos pārskatīt, jo pašvaldībai tiks liegta iespēja izvērtēt izvietotās reklāmas veidu un tās iederību pilsētvidē un arhitektūrā. Tāpat grozījumi negatīvi ietekmētu pilsētas budžetu, jo pašvaldība vairs nevarēs regulēt reklāmas izvietošanas apjomu ar saviem saistošajiem noteikumiem.
“Ministrija plāno vienādot regulējumu visām Latvijas pašvaldībām, taču Rīga būtiski atšķiras no mazākām pašvaldībām. Galvaspilsētā koncentrēti 70–80% no visas Latvijas vides reklāmas, līdz ar to daudz izteiktāki ir gan pilsētvides kvalitātes, gan vizuālā piesārņojuma jautājumi. Turklāt Rīgā ir īpaši aizsargājamas apbūves un UNESCO teritorija, kur jāievēro specifiski nosacījumi. Plānotie grozījumi paredzētu, ka pašvaldība saskaņo tikai reklāmas atrašanās vietu, nezinot, kāda veida reklāma tiks izvietota un kādi tehniskie risinājumi tiks izmantoti, piemēram, digitāla reklāma, apgaismojums, baneris, vizuālie vai skaņas elementi,” skaidro E. Bergholcs.
Vienlaikus, lai samazinātu administratīvo slogu un birokrātiju, Rīgas pašvaldība virza priekšlikumu atteikties no pienākuma saskaņot katru vides reklāmas dizaina maiņu atsevišķi un ieviest vienreizēju atļauju konkrētam reklāmdevējam reklāmas izvietošanai noteiktā vietā. Tas samazinātu administratīvo slogu gan uzņēmējiem, gan pašvaldībai. Pašvaldība arī neiebilst pret ieceri atcelt prasību saskaņot mobilās reklāmas jeb speciālās reklāmas konstrukcijas uz piekabēm, kas tiek pārvietotas Rīgas administratīvajā teritorijā.
Edgars Bergholcs uzsver, ka reklāmas izvietošana ir komercdarbība, tādēļ pašvaldībām ir jāsaglabā tiesības noteikt nodevu par reklāmas izvietošanu savā teritorijā, kā kompensāciju par pilsētvides piesārņošanu ar vizuālo informāciju. “Plānotie grozījumi paredz liegt pašvaldībām tiesības piemērot reklāmas nodevu publiskās vietās, kas tikai nedaudz samazinās reklāmas tirgotāju izmaksas. Piemēram, dati liecina, ka reklāmas izvietošanas izmaksas pieturvietās reklāmas uzņēmumiem samazinātos tikai par 0,34 –0,50%, tādēļ uzņēmējiem šie izdevumi ir salīdzinoši nelieli. Savukārt pašvaldībai tie ir būtiski ieņēmumi, ko iespējams ieguldīt pilsētas infrastruktūras attīstībai. Rīgā vides reklāmas pārsvarā izvieto pieci lielākie reklāmas nozares uzņēmumi un grozījumi palielinātu šo aģentūru ieņēmumus, taču negarantēs, ka reklāmas izvietošanas izmaksas samazināsies arī viņu klientiem,” norāda E. Bergholcs.
Rīgas pašvaldība ik gadu izsniedz aptuveni 5000 atļauju vides reklāmu un izkārtņu izvietošanai Rīgas administratīvajā teritorijā. Par izkārtņu izvietošanu uzņēmējiem nodeva nav jāmaksā, savukārt par vides reklāmu tiek piemērota nodeva, kuras apmēru nosaka reklāmas veids, laukums, atrašanās vieta un izvietošanas ilgums.
Rīgas pašvaldība aicina Ekonomikas ministriju pārskatīt un pilnveidot grozījumus normatīvajos aktos, lai rastu visām iesaistītajām pusēm pieņemamu risinājumu.
