Arhīvs birkai: Sabiedrība

Līdz ar Rīgas pašvaldības policijas Vienotās vadības un videonovērošanas centra atklāšanu galvaspilsēta var lepoties ar vienu no modernākajiem videonovērošanas un krīžu vadības centriem Baltijā. Tas uzraudzīs kārtību Rīgā ar teju 600 videonovērošanas kameru tīklu pilsētā.

Jaunizveidotais centrs ir stratēģisks ieguldījums policijas izaugsmē un drošības stiprināšanā galvaspilsētā, kas ļaus Rīgas pašvaldības policijai operatīvāk reaģēt uz apdraudējumiem un krīzēm, tādējādi veicinot sabiedrības uzticēšanos policijai.

“Jaunais Vienotās vadības un videonovērošanas centrs ļaus būtiski uzlabot drošību Rīgā, paceļot to jaunā drošības līmenī. Tas ir ilgi gaidīts projekts, kas, pateicoties augsti attīstītām tehniskajām iespējām, ļaus Rīgas pašvaldības policijai daudz operatīvāk uzturēt kārtību Rīgā, kā arī novērst un atklāt pārkāpumus. Vienlaikus mums ir jāturpina attīstīt videonovērošanas tīklu, katru gadu to paplašinot ar jaunām videokamerām – Rīgai drošības jomā ir jābūt “gudrai” pilsētai, kas izmanto jaunāko tehnoloģiju sniegtās iespējas,”

uzsver Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks.

“Vienotās vadības un videonovērošanas centra atklāšana ir ne vien būtisks solis Rīgas pašvaldības policijas ilgtermiņa attīstības stratēģijā, bet arī atbilde uz arvien pieaugošajām drošības prasībām un iedzīvotāju gaidām. Centralizēta notikumu pārvaldība apvienojumā ar mūsdienīgiem tehnoloģiskajiem risinājumiem un apmācību infrastruktūru stiprinās policijas spējas operatīvi reaģēt uz apdraudējumiem galvaspilsētā, efektīvāk pārvaldīt policijas resursus un nodrošināt augstāku darbinieku sagatavotību krīzes situācijām, tādējādi veicinot sabiedrības uzticēšanos policijas darbam,”

norāda Rīgas pašvaldības policijas priekšnieks Juris Lūkass.

Īstenojot vienotās vadības modeli, sagaidāmi vairāki būtiski ieguvumi – operativitāte, resursu racionāla izmantošana, kopējais redzējums par operatīvo situāciju pilsētā un, viens no būtiskākajiem, iespēja maksimāli vienmērīgi sadalīt slodzi uz pilsētā patrulējošām ekipāžām.

“Ņemot vērā videonovērošanas tīkla paplašināšanas projektu, agrākā videonovērošanas centra kapacitāte bija neatbilstoša un neļāva izmantot visu mūsdienu tehnoloģiju potenciālu. Jaunā ēka ļauj dubultot policistu skaitu, kas diennakts režīmā sekos līdzi sabiedriskajai kārtībai un drošībai pilsētā izvietotajās videonovērošanas kamerās. Turklāt agrāk pašvaldības policijas resursu dislokācija un vadība bija piesaistīta pilsētas administratīvi teritoriālam dalījumam, proti, vēsturiskām priekšpilsētām, kas vairs neatbilda pilsētas esošajam funkcionālajam dalījumam apkaimēs. Visu struktūrvienību darbs tika vadīts no sešām teritoriālajām pārvaldēm. Centralizējot pašvaldības policijas dežūrdaļu vadību, mēs varēsim panākt operatīvāku reaģēšanu uz izsaukumiem un dažādiem pārkāpumiem pilsētā,”

uzsver Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas komitejas vadītājs Ģirts Lapiņš.

Vienlaikus centrs apvienos arī mūsdienīgas taktikas apmācības un treniņu telpas. Jaunajā ēkā un tai piegulošajā teritorijā ir izvietota policijas darbinieku apmācību infrastruktūra ar mūsdienīgu sporta zāli, tuvcīņas zāli, sporta laukumu un taktisko apmācību ēku, kas agrāk nebija pašvaldības policijas rīcībā.

Savukārt Rīgas domes Pilsētas īpašuma komitejas vadītājs Dainis Locis uzsvēra ēkas inženiertehniskos risinājumus – tā būvēta pēc mūsdienu energoefektivitātes principiem un uz tās ir uzstādīti saules paneļi. Ēkas arhitektoniskie un inženiertīklu risinājumi ir augsti novērtēti arī konkursā “Latvijas Būvniecības Gada balva”, šogad martā saņemot atzinību nominācijā “Pārbūve”.

Jaunais Rīgas pašvaldības policijas Vienotās vadības un videonovērošanas centrs atrodas Lēdurgas ielā 26.


Kopējais projekta finansējums ir 7,96 miljoni eiro būvniecībai un aptuveni miljons eiro centra aprīkošanā. Tajā strādā aptuveni 100 Rīgas pašvaldības policijas darbinieku.

2024. gadā Rīgas dome atbalstīja ēkas atjaunošanu Lēdurgas ielā 26 (bijušās Rīgas 29. vidusskolas ēka), pārveidojot to par Rīgas pašvaldības policijas Vienotās vadības un videonovērošanas centru.


RPP vadības centra atklāšana (15.04.26.)85

Pārdaugavas kultūras apvienība jau trešo gadu pēc kārtas aicina profesionālus un amatierfotogrāfus, kā arī vizuālo mediju entuziastus piedalīties fotokonkursā “Meklējot Pārdaugavu 2026”.

Konkurss tiek organizēts trīs posmos, un darbi iesniedzami līdz šādiem termiņiem:

  • 1. posmā – līdz 2026. gada 20. aprīlim;
  • 2. posmā – līdz 2026. gada 20. jūlijam;
  • 3. posmā – līdz 2026. gada 20. oktobrim.

Fotogrāfijas tiks vērtētas trīs kategorijās: “Mantojums”, “Notikums” un “Kontrasti”.

Konkursā var iesniegt līdz 3 attēliem katrā kategorijā, būtiski, ka darbam jābūt radītam 2025. vai 2026. gadā, kā arī konkursā var pieteikt tikai fotogrāfijas, kuras fotografētas Pārdaugavā, vai tādas, kurās redzama Pārdaugava.


 Fotogrāfijas iesniedzamas, tās augšupielādējot portālā www.failiem.lv.

Faila nosaukums jānoformē pēc šāda piemēra: Kategorija_Vārds_Uzvārds_Nosaukums_gads, un saite jānosūta uz e-pastu ieva.naglina@riga.lv ar norādi “Fotokonkursam “Meklējot Pārdaugavu””.

 E-pastā jānorāda pieteicēja vārds, uzvārds, kontakttālrunis, e-pasta adrese, kā arī fotogrāfijas uzņemšanas vieta (apkaime, iela u. c.) un tās uzņemšanas gads.


Kopējais Konkursa balvu fonds ir EUR 1350,00, kas tiek sadalīts sekojoši:

Katrā kategorijā 1. vieta – EUR 200,00;
Katrā  2. vieta – EUR 150,00;
Katrā kategorijā 3. vieta – EUR 100,00.

Konkursa noslēgumā tiks izveidota izstāde no trīs konkursa kārtās izvērtētiem labākajiem darbiem.

Plašāka informācija un konkursa nolikums pieejams – ŠEIT.

Papildu informācija:
Ieva Nagliņa
Pārdaugavas kultūras apvienība
Projektu vadītāja
ieva.naglina@riga.lv
+371 67181940

 

14. aprīlī NVO namā notika tīklošanās pasākums “Vairojam un stiprinām brīvprātības spēku Rīgā”, pulcējot dažādu jomu pārstāvjus, kuriem rūp brīvprātīgā darba attīstība un jēgpilna līdzdalība. Pasākums norisinājās Starptautiskā brīvprātīgo gada ietvaros, aktualizējot gan sasniegumus, gan izaicinājumus šajā jomā.

Pasākuma ievadā Inese Šubēvica iezīmēja brīvprātīgā darba nozīmi, uzsverot, ka līdzdalība un savstarpējā atbildība ir pamats noturīgām kopienām. Vienlaikus tika akcentēts, ka šis ir arī laiks refleksijai – lai paskatītos uz to, kas darbojas, un godīgi ieraudzītu, kur vēl nepieciešamas pārmaiņas.

Darbnīcā “Domāt citādi: risinājumi brīvprātīgajā darbā”, ko vadīja Vita Brakovska, dalībnieki strādāja ar reāliem izaicinājumiem no savas prakses. Praktiskā darbā tika meklēti risinājumi tādām tēmām kā motivācija, iesaiste, komunikācija un atbildību sadale. Viens no svarīgākajiem secinājumiem ¬– ir būtiski saprast, ka problēmas atšķiras. Vienas ir ātri risināmas, citas prasa sistēmisku darbu, bet vēl citas (“ļaunās” problēmas) nevar atrisināt, izmantojot vienu pareizo pieeju.

Dalībnieki apguva vairākas domāšanas pieejas – tostarp TRIZ principus un 5K metodi –, kas palīdz neapstāties pie problēmas virspuses, bet nonākt līdz tās saknei. Īpaši nozīmīga atziņa bija par problēmu pārrāmēšanu – mainot skatpunktu, iespējams no šķietami sarežģītām situācijām nonākt pie konkrēti risināmiem uzdevumiem.

Ne mazāk svarīga bija arī pasākuma neformālā daļa – sarunas, ideju apmaiņa un jaunu kontaktu veidošana, kas stiprina sadarbību arī ārpus šī pasākuma.

Sirsnīgs paldies visiem dalībniekiem par iesaisti un atvērtību! Paldies Inesei Šubēvicai par iedvesmojošo ievadu un Vitai Brakovskai par saturīgo un praktisko darbnīcu!

Pasākumu rīkoja Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra Sabiedrības integrācijas un līdzdalības nodaļa un Nevalstisko organizāciju atbalsta sektors.

 

Biedrība “Ar pasaules pieredzi Latvijā” aicina uz astoņu pasākumu ciklu “Pasaules pieredzes stāsti Rīgai”. No aprīļa līdz pat novembrim katru mēnesi tiksimies ar remigrantiem, lai atklātu dzīves realitāti dažādās pasaules valstīs. Pirmais pasākums notiks 23. aprīlī, un tas būs veltīts Jaunzēlandei – runāsim par pārsteidzošo un neparasto, kā arī pievērsīsimies jauniešu iespējām doties uz šo tālo galamērķi.

Projekta mērķis ir veidot dialogu starp remigrantiem un tiem Rīgas jauniešiem, kuri vēl tikai apsver savas ambīcijas realizēt ārpus Latvijas. Vēlamies stiprināt izpratni, ka aizbraukšana nav bēgšana, bet gan mērķtiecīga zināšanu, pieredzes un kontaktu krāšana, lai vēlāk šo kapitālu ieguldītu atpakaļ Latvijā.

Daudziem remigrantiem pazīstama ir sajūta, kad pēc atgriešanās mājās nākas saskarties ar apgriezto kultūršoku, kas nereti var novest pie sociālās izolācijas. Remigrantiem projekts ir iespēja stiprināt piederības apziņu, kļūsot par mentoriem jauniešiem un izkāpjot paplašināt kontaktu loku. Tikmēr jauniešiem tā ir iespeja atrast iedvesmu, iedrošinājumu un praktiskus padomus starptautiskas pieredzes iegūšanai.

Projekta pirmajā pasākumā runāsim par valsti, kas atrodas vistālāk no Latvijas – Jaunzēlandi. Tas notiks 23. aprīlī, pl. 19.00, Startup House Riga telpās (Lastādijas iela 12 k-3, Rīga). Sarunā piedalīsies Inese Bērziņa un Gunda Oja, kas dzīvojušas Jaunzēlandē. Sarunu moderēs RSU docētājs un Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Toms Rātfelders.

Pasākumam iespējams reģistrēties šeit

Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

Plašāka informācija:
Projekta vadītāja Anna Lūse
anna@arpasaulespieredzi.lv
Tālrunis: 29546338

 

Trešdien, 15. aprīlī, pulksten 10.00 notiks Rīgas pašvaldības policijas Vienotās vadības un videonovērošanas centra atklāšanas pasākums. Pateicoties tā unikālajiem tehniskajiem risinājumiem, Rīga varēs lepoties ar vienu no modernākajiem videonovērošanas un krīžu vadības centriem Baltijā.

Jaunais Rīgas pašvaldības policijas Vienotās vadības un videonovērošanas centrs atrodas Lēdurgas ielā 26.

“Jaunais Vienotās vadības un videonovērošanas centrs ļaus būtiski uzlabot drošību Rīgā, paceļot to jaunā drošības līmenī. Tas ir ilgi gaidīts projekts, kas, pateicoties augsti attīstītām tehniskajām iespējām, ļaus Rīgas pašvaldības policijai daudz operatīvāk uzturēt kārtību Rīgā, kā arī novērst un atklāt pārkāpumus. Šis ir viens no nozīmīgākajiem ilgtermiņa ieguldījumiem Rīgas pilsētas attīstībā,”

norāda Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks.

“Līdz ar Vienotās vadības centra izveidi Rīgas pašvaldības policija ir īstenojusi nozīmīgas pārmaiņas tās operatīvajā darbā un mūsdienām atbilstošu tehnisko iespēju izmantošanā. Tas ļauj daudz efektīvāk uzraudzīt gan kārtību Rīgas ielās, gan arī nodrošināt augstu operativitāti krīžu vadībā,”

uzskata Rīgas pašvaldības policijas priekšnieks Juris Lūkass.

Pasākumā piedalīsies Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks, Rīgas pašvaldības policijas priekšnieks Juris Lūkass, Rīgas pašvaldības policijas priekšnieka vietnieks Andrejs Aronovs, Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas komitejas vadītājs Ģirts Lapiņš.

2024. gadā Rīgas dome atbalstīja ēkas atjaunošanu Lēdurgas ielā 26 (bijušās Rīgas 29. vidusskolas ēka), pārveidojot to par Rīgas pašvaldības policijas Vienotās vadības un videonovērošanas centru.

Pasākums notiks Lēdurgas ielā 26, Rīgā. Ilgums – aptuveni 1-1,5 stunda (ēkas apskate, videonovērošanas centrs darbībā, pašvaldības policistu taktisko mācību paraugdemonstrējumi u.c.).

 

Krišjāņa Barona muzejs (Rīga, Krišjāņa Barona iela 3-5) 19. aprīlī no plkst. 11.00 līdz 14.00 aicina uz pasākuma cikla “Svētdienas sarunas pie Barona” otro nodarbību. Pasākumu ciklā aicināti tikties seniori, lai pavadītu laiku saturīgās sarunās un radošās nodarbēs.

19. aprīļa nodarbības vadmotīvs ir “Spītējot laikam!” Uz kopīgu sarunu aicinās lībiešu kultūras darbiniece un valodas skolotāja Zoja Sīle, kura veltījusi savu dzīvi lībiešu mantojuma saglabāšanai, un Arvīds Kļaviņš – kurzemnieks no Kaltenes, ilgus gadus strādājis par tramvaja vadītāju, kopš 1990. gada ir Lībiešu savienības biedrs, prot gan lībiešu, gan igauņu valodu.

Programma solās būt bagātīga un dažādas paaudzes vienojoša. Muzikālo sveicienu sarūpējuši Sīļu dzimtas pārstāvji. Valodas darbnīcā būs iespēja uzzināt, kā darbojas LU Lībiešu institūta grāmatu skaļās lasīšanas klubs “Vešprāiga” (Mijkrēslis), kā arī apgūt lasīšanas prasmi lībiski no Zojas Sīles mācību grāmatām.

Dalībniekus gaida arī īpašs cienasts – autentiski Kurzemes krasta sklandrauši.

Par veselīgu nodarbības noslēgumu rūpēsies kustību un mākslas terapeite Dana Fedulova. Sarunu moderēs Ruta Valdmane.

Nodarbības aktivitātes dokumentēs fotogrāfs Ivars Puķe.

Pasākuma gaitā tēja, kafija, našķi.

Nodarbības notiek bez maksas.

Projektu īsteno Memoriālo muzeju apvienības Krišjāņa Barona muzejs un Rakstnieku muzeju biedrība “Pils”.

Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.


Vairāk informācijas: Krišjāņa Barona muzejs

+371 67284265; +371 29120216;

barons@memorialiemuzeji.lv

 

Rīgas pašvaldība arī šogad talkotājiem nodrošinās iespēju bezmaksas nodot savāktās koku un krūmu lapas laika posmā no 23. aprīļa līdz 29. aprīlim. Savāktās lapas varēs nodot divās Rīgas apkaimēs Daugavas labajā un kreisajā krastā.

Torņakalna apkaimē

 23., 26., 27., 28., 29.aprīlī no plkst. 9.00 līdz plkst. 17.00;

24.aprīlī no plkst. 9.00 līdz plkst. 18.00;

25.aprīlī no plkst. 10.00 līdz plkst. 19.00.

Lapu nodošanas punkta atrašanās kartē – Uzvaras bulvārī Nr.16A

 

Mežaparka apkaimē

23., 28.aprīlī no plkst. 8.00 līdz plkst. 14.00;

24., 27., 29. aprīlī no plkst. 14.00 līdz plkst. 19.00;

25.aprīlī no plkst. 10.00 līdz plkst. 19.00;

26.aprīlī no plkst. 9.00 līdz plkst. 17.00.

Lapu nodošanas punkta atrašanās kartē – pie Siguldas prospekta Nr.12 (asfaltēta autostāvvieta).

Nosacījumi lapu nodošanai:

  • Lapas nevarēs nodot maisos – tās nodošanas punktos būs jāizber izvietotajā konteinerī.
  • Lapu izbēršana konteinerī iedzīvotājiem jāveic saviem spēkiem.
  • Tukšos lapu maisus pēc lapu izbēršanas nedrīkstēs atstāt lapu pieņemšanas punktos.
  • Iedzīvotājiem jāievēro, ka lapas nedrīkstēs iepriekš atvest un atstāt, kā arī lapām nedrīkst būt citu atkritumu piemaisījumu.

Katrā no lapu nodošanas norises dienām piedalīsies Rīgas pašvaldības Ārtelpas un mobilitātes departamenta pārstāvis, koordinējot lapu nodošanu.

Neskaidrību gadījumā aicinām zvanīt Rīgas pašvaldības Ārtelpas un mobilitātes departamenta kontaktpersonai pa tālr. 29161027 (darba dienās, darba laikā vai lapu nodošanas noteiktajās dienās un laikos), vai rakstīt uz e-pastu: amd@riga.lv.

 

Ar Rīgas uzņēmēju atbalsta kontaktpunkta realizētās līdzfinansējuma programmas atbalstu šā gada 18. aprīlī rīdzinieki un pilsētas viesi aicināti baudīt divus daudzveidīgus un pavasarīgi rosīgus pasākumus – Jūras velšu svētkus “No upes līdz okeānam” Berga bazārā un “Vecrīgas festivālu” Doma laukumā. Abi notikumi vienlaikus ienesīs pilsētā svētku noskaņu, apliecinot, ka ar Rīgas atbalstu šajā pavasarī gavilēs galvaspilsēta.

Berga bazārā

No plkst. 11.00 līdz 17.00 – norisināsies pirmie Jūras velšu svētki “No upes līdz okeānam” – gastronomisks notikums, kas pulcēs jūras velšu entuziastus, gardēžus un jomas ekspertus. Apmeklētājiem būs iespēja baudīt plašu jūras velšu klāstu, piedalīties meistarklasēs un izglītojošos semināros par zivju audzēšanu un kvalitāti Latvijas ūdeņos.

Pasākuma laikā pavāri demonstrēs dažādus gatavošanas veidus, radot dzīvu un dinamisku atmosfēru. Līdztekus degustācijām būs iespēja iegādāties svaigas un pārstrādātas jūras veltes no dažādiem tirgotājiem. Dalībai meistarklasēs ieteicams pieteikties iepriekš, savukārt plašāka informācija par programmu pieejama restorāna “Buržujs” sociālajos tīklos.

 

Doma laukumā

Visas dienas garumā norisināsies trešais “Vecrīgas festivāls”, ko organizē Vecrīgas bāri, aicinot ikvienu baudīt mūziku, gardumus un pavasarīgu rosību. Festivāla programma piedāvās aktivitātes dažādām paaudzēm – no bērnu rīta ar izklaidēm ģimenēm līdz vakara koncertiem ar Latvijā iemīļotiem māksliniekiem.

Dienas gaitā uz skatuves kāps bērnu ansamblis “Dzeguzīte”, Latvijas un Igaunijas simpātiskais orķestris, grupa “Bitīt’ matos”, kā arī vakara programmā uzstāsies “Raum”, “PND”, “Labvēlīgais tips” un “Olas”. Starplaikos apmeklētājus izklaidēs dīdžeji, tostarp Toms Grēviņš, kā arī ielu mākslinieki. Festivāla laikā darbosies amatnieku un mājražotāju tirdziņš un plaša ēdināšanas zona.

Papildus koncertiem apmeklētāji varēs iesaistīties dažādās aktivitātēs – “Ģimenes skrējienā”, “Bezgalības skrējienā” ar atraktīviem uzdevumiem, meistarklasēs, novusa turnīrā, kā arī baudīt “Sapņu Ballītes” ar pasaku tēliem un burbuļu šoviem. Būs pieejamas arī mākslas studiju aktivitātes gan bērniem, gan pieaugušajiem.

Plašāka informācija par “Vecrīgas festivāla” programmu un jaunumiem tiks publicēta pasākuma sociālajos tīklos.

Abi pasākumi veidoti ar mērķi stiprināt Rīgas uzņēmējdarbības vidi, vienlaikus radot iedzīvotājiem un viesiem daudzveidīgu un kvalitatīvu kultūras un izklaides piedāvājumu.

 

No 14. aprīļa Rīgas pašvaldības pakalpojumu portālā eriga.lv vecāki varēs iepazīties ar Rīgas izglītības iestāžu atvērto vasaras nometņu piedāvājumu.

Savukārt no 16. aprīļa plkst.10.00 tajā pašā pakalpojumu portālā eriga.lv varēs pieteikt savus bērnus uz izvēlētajām nometnēm.

Portālā būs iespēja pieteikties 40 nometnēm (1200 dalībniekiem). Kopā šovasar (ieskaitot slēgtās nometnes) ar pašvaldības līdzfinansējumu notiks 175 izglītības iestāžu nometnes (6661 dalībniekam).

Lai pieteiktos dalībai slēgtajās izglītības iestāžu nometnēs, bērnam vai jaunietim jābūt attiecīgās izglītības iestādes audzēknim.

Bērna pieteikšana nometnei:

  • Vecāks, portālā eriga.lv autorizējoties ar internetbanku vai e-parakstu, varēs redzēt bērna vecumam atbilstošas nometnes, to norises laiku un vietu, nometnes aprakstu, dalības maksu un kontaktinformāciju.
  • Pēc pieteikšanās vecāks savā e-pastā saņems automātiski sagatavotu līguma projektu par dalībnieka uzņemšanu nometnē.
  • Savukārt pēc pieteikuma apstrādes attiecīgā iestāde sazināsies ar vecāku, lai vienotos par nepieciešamo dokumentu kārtošanu.
  • Lai bērns varētu piedalīties nometnē, ir jānoslēdz līgums ar nometnes organizētāju par dalībnieka uzņemšanu, kā arī jāaizpilda speciāla anketa, kurā jānorāda ziņas par dalībnieku.

Pirms došanās uz nometni, vēlams iepazīties ar nometnes iekšējās kārtības noteikumiem un noskaidrot informāciju par lietām, kuras dalībniekam nepieciešams ņemt līdzi, kā arī uzzināt, kā tiek organizēta dalībnieku nokļūšana nometnes vietā un atgriešanās atpakaļ no tās.

Tāpat vecākiem jānoskaidro precīza nometnes adrese, kontakttālruņu numuri nometnes norises laikā, kā arī, kādi sadzīves apstākļi tiek nodrošināti nometnē.

Rīgā katru mēnesi pieaug iedzīvotāju skaits, kuri saņem mājokļa pabalstu. To veicina gan lielāki izdevumi par mājokli, gan tas, ka no 1. janvāra līdz 30. aprīlim ir palielināti pabalsta aprēķina koeficienti. Līdz ar to daļai cilvēku pabalsts kļūst lielāks, bet citi, kuri iepriekš neatbilda kritērijiem, tagad var saņemt šo atbalstu.

Rīgā mājokļa pabalsts izmaksāts:

  • janvārī 9613 cilvēkiem 1 556 191,08 eiro apmērā;
  • februārī 9908 cilvēkiem 1 818 000,45 eiro apmērā;
  • martā 10 456 cilvēkiem 2 323 480,87 eiro apmērā.

Martā izmaksātā summa vēl var nedaudz mainīties. Izmaksātajās summās ietilpst gan mājokļa pabalsts par konkrēto mēnesi, gan pārrēķins par iepriekšējiem mēnešiem. Vēl 412 personām mājokļa pabalsts kopā 41 154,04 eiro apmērā ir piešķirts, bet vēl nav pārskaitīts.

Mājokļa pabalstu piešķir ar to mēnesi, kurā pieņemts Rīgas Sociālā dienesta lēmums par
pamata sociālās palīdzības pabalstu piešķiršanu.

Mājokļa pabalsts ir materiāls atbalsts mājokļa uzturēšanas izdevumu segšanai, kas saistīti ar mājokļa lietošanu. Mājokļa uzturēšanas izdevumi ir maksa par apsaimniekošanu, īri un pakalpojumiem (apkuri, elektroenerģiju, ūdensapgādi, kanalizāciju, sadzīves atkritumiem, telekomunikāciju un interneta pakalpojumiem).

Atbalsts ar mājokļa uzturēšanu saistīto izdevumu segšanai netiek piešķirts automātiski visiem rīdziniekiem. Pabalstu var saņemt tikai tās mājsaimniecības, kas atbilst normatīvajos aktos noteiktajiem kritērijiem.

Izvērtēšana attiecas uz visiem – mājsaimniecības, kurās ir tikai pensionāri vai personas ar invaliditāti, tiek vērtētas ik pēc sešiem mēnešiem, bet mājsaimniecības, kurās ir vismaz viena darbspējīga persona, – reizi trīs mēnešos.

Izvērtēšanā tiek ņemti vērā vairāki faktori: mājsaimniecības ienākumi, materiālais stāvoklis, tai skaitā katras personas rīcībā esošie kustamie un nekustamie īpašumi, kā arī uzkrātie naudas līdzekļi. Ar informāciju, kādi īpašumi tiek ņemti vērā, var iepazīties Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 36. pantā.

Savukārt, lai izvērtētu ienākumus, katrai personai mājsaimniecībā jāiesniedz Rīgas Sociālajā dienestā ienākumus apliecinoši dokumenti par pēdējiem trim pilniem kalendāra mēnešiem (to skaitā obligāti iesniedzamie dokumenti ir arī kredītiestāžu maksājumu vai pasta norēķinu sistēmas kontu izraksti), kā arī kvītis par īri un komunālajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvojamās telpas lietošanu.