Arhīvs birkai: Drošība

Turpinot šogad sākto septiņu civilās aizsardzības semināru ciklu galvaspilsētas apkaimēs, nākamais seminārs notiks trešdien, 21. maijā. no plkst. 18.00 līdz 20.00 Centra apkaimē, Natālijas Draudziņas vidusskolā (Bruņinieku iela 24a). Rīgas pašvaldība aicina iedzīvotājus pieteikties un papildināt savas zināšanas civilās aizsardzības jautājumos.

Lai pieteiktos dalībai seminārā, iedzīvotāji aicināti aizpildīt pieteikšanās formu – ŠEIT.

Šis seminārs paredzēts Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra Centra punktā ietilpstošo apkaimju iedzīvotājiem:

  • Avoti
  • Brasa
  • Centrs
  • Grīziņkalns
  • Kundziņsala
  • Mežaparks
  • Pētersala-Andrejsala
  • Sarkandaugava
  • Skanste

Semināra sākumā Rīgas Stradiņa universitātes pētnieks, drošības un noturības eksperts Vitālijs Rakstiņš informēs par “Pretošanās rokasgrāmatu” un tajā sniegtajiem ieteikumiem iedzīvotājiem.

Semināra turpinājumā Rīgas domes Civilās aizsardzības un operatīvās informācijas pārvaldes (CAOIP) eksperti analizēs aktuālo situāciju Centra apkaimē un tai blakus esošajās teritorijās – kur atrodas paaugstinātas bīstamības objekti, evakuācijas ceļi, patvertnes, pulcēšanās punkti un kādi ir iespējamie riski.

Tāpat iedzīvotāji varēs uzzināt par pagrabu pielāgošanu patvertnes vajadzībām, rīcību “X” stundā, 72 stundu somu, apziņošanas un sakaru iespējām.

“Latvijas Bankas” pārstāvis Igors Fleitmanis pastāstīs par rīcību ar finansēm un finanšu pakalpojumu pieejamību krīzes apstākļos, bet Latvijas Sarkanā Krusta pārstāve Evita Semule informēs par psiholoģisko pašpalīdzību ārkārtas situācijās.

Šogad semināri visa gada garumā notiks septiņos dažādos Rīgas apkaimju punktos. Šobrīd aizvadīti divi semināri – Teikā un Āgenskalnā. Nākamais seminārs gaidāms jūnijā – Bolderājā. Pēc pauzes vasaras mēnešos semināri turpināsies citās apkaimēs. Ar apkaimju sadalījumu iespējams iepazītiesŠEIT.

Jaunajā Rīgas pašvaldības rīkotajā semināru ciklā iedzīvotājiem tiek dota iespēja uzzināt viņu apkaimei specifisko civilās aizsardzības informāciju, apgūt prasmes, kā pielāgot savu pagrabu droša patvēruma vietai, kā salikt 72h somu un kā veicināt savu mentālo noturību ārkārtas situācijā. Iedzīvotāji arī saņem informāciju par iespējām iesaistīties valsts aizsardzībā un citām civilās pretošanās formām.

Pērn Rīgas domē notika astoņi semināri par dažādām civilās aizsardzības tēmām. Rīgas pašvaldība aicina ikvienu rīdzinieku iepazīties ar aizvadīto semināru laikā apkopoto informāciju, video ierakstiem pašvaldības mājaslapas www.riga.lv sadaļā ’’Civilā aizsardzība’’. Sadaļā pieejams arī Rīgas pašvaldības civilās aizsardzības plāns un dažādi citi noderīgi informatīvie materiāli, kā rīkoties ārkārtas situācijās.

Rīdzinieki aicināti būt aktīvi, iepazīties ar mājaslapā www.riga.lv pieejamo informāciju, sekot līdz informācijai pašvaldības sociālajos tīklos un piedalīties pašvaldības organizētajos semināros, jo informētība veicina drošības sajūtu un ļauj izvairīties no pārpratumiem un kļūdām.

 

Valsts meža dienests ar 2025. gada 1. maiju nosaka meža ugunsnedrošā laikposma sākumu visā valsts teritorijā. Dienests aicina visus iedzīvotājus būt īpaši uzmanīgiem ar uguni mežā, kā arī ievērot meža ugunsnedrošā laikposma aizliegumus un norādījumus.

Viena no Valsts meža dienesta publiskajām funkcijām ir meža ugunsdrošības uzraudzība, kā arī meža ugunsgrēku atklāšana, ierobežošana un likvidēšana. Lai to nodrošinātu, vasaras periodā tiek izsludināts meža ugunsnedrošais laikposms, kas nosaka aizliegumus un ierobežojumus visiem iedzīvotājiem. To paredz MK noteikumi Nr. 238 “Ugunsdrošības noteikumi”, par kuru neievērošanu var tikt piemērota administratīvā, civiltiesiskā un arī kriminālatbildība.

Lai samazinātu meža ugunsgrēka izcelšanās iespējas, visiem iedzīvotājiem, uzturoties mežos un purvos ugunsnedrošajā laikposmā ir aizliegts:

● nomest degošus vai gruzdošus sērkociņus, izsmēķus vai citus priekšmetus;
● kurināt ugunskurus, izņemot īpaši ierīkotās vietās, kas nepieļauj uguns izplatīšanos ārpus šīs vietas;
● atstāt ugunskurus bez uzraudzības;
● dedzināt atkritumus;
● braukt ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem pa mežu un purvu ārpus ceļiem;
● veikt jebkuru citu darbību, kas var izraisīt ugunsgrēku.

Tāpat bez saskaņošanas ar Valsts meža dienesta tuvāko mežniecību ir aizliegts veikt jebkādu dedzināšanu, kas rada dūmus, jo tas var maldināt uguns novērošanas torņu dežurantus. Arī meža izstrādātājiem ir jāatceras, ka meža ugunsnedrošajā laikposmā cirsmā dedzināt ciršanas atlikumus drīkst tikai ar Valsts meža dienesta mežziņa ikreizēju rakstisku atļauju.

Savukārt meža īpašniekiem ir jāparūpējas, lai meža ceļi un stigas būtu atbrīvotas no sagāztajiem kokiem un krūmiem, lai nepieciešamības gadījumā meža ugunsdzēsības automašīnām būtu iespējams brīvi pārvietoties. Tāpat meža īpašniekam ir jāzina, ka pēc meža ugunsgrēka likvidācijas, veikt meža ugunsgrēka vietas uzraudzību ir īpašnieka pienākums.

Valsts meža dienesta informē, ka šogad ir reģistrēti jau 95 meža ugunsgrēki ar uguns skarto platību 42 ha, no tiem 10.6 ha degušas jaunaudzes.


Valsts meža dienests ir zemkopības ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas uzrauga meža apsaimniekošanu, medību un dabas aizsardzības reglamentējošo normatīvo aktu ievērošanu, kā arī īsteno meža uguns apsardzību. Dienests uztur Meža valsts reģistru, kur tiek apkopota informāciju par mežu, tajā notiekošo saimniecisko darbību, medībām un medījamiem dzīvniekiem. Valsts meža dienesta misija ir rūpēties par atbildīgu meža izmantošanu un saglabāšanu nākamajām paaudzēm.

 

Turpinot šogad sākto septiņu praktisko civilās aizsardzības semināru ciklu galvaspilsētas apkaimēs, otrais seminārs notika 23. aprīlī Āgenskalna apkaimē, pulcējot lielu interesentu skaitu. Seminārā piedalījās aptuveni 160 cilvēki, kuri pēc informatīvās daļas aktīvi uzdeva jautājumus ekspertiem, iesaistījās 72h somu un patvertņu materiāltehniskā aprīkojuma izpētē. Iedzīvotājiem bija iespēja uzzināt plašāku informāciju par jaunizveidoto patvertņu karti, uzzināt par situāciju apkaimē, iepazīties ar Latvijas Bankas kritisko bankomātu prezentāciju, kā arī saņemt drošības eksperta Vitālija Rakstiņa radīto “Pretošanās rokasgrāmatu” un Rīgas pašvaldības veidoto drošā patvēruma vietu bukletu.

Arī šī semināra videoieraksts no nākamās nedēļas būs pieejams pašvaldības mājaslapā riga.lv sadaļā “Civilā aizsardzība”.

“Pēc notikušā otrā semināra ir gandarījums, ka arī šis ir spējis ieinteresēt tik daudz rīdzinieku. Dalībnieku vidū redzējām biedrību pārstāvjus, apkaimju aktīvistus – informācijas multiplikatorus, gan arī vienkārši rīdziniekus, kuri vēlas būt labi sagatavoti dažādām situācijām. Tas ir tieši tas, kas vajadzīgs, jo šādi stiprinām ne tikai mūsu personīgo, bet arī pilsētas un visas valsts drošību un atturēšanas spēju. Vēlos īpaši pateikties mūsu civilās aizsardzības ekspertiem, kuri papildus saviem darba pienākumiem iesaistās šajos semināros, lai nodotu savas zināšanas un pieredzi tālāk iedzīvotājiem. Aicinu būt aktīviem, sekot līdzi un iesaistīties Rīgas piedāvātajās civilās aizsardzības aktivitātēs,”

uzsver Rīgas vicemēre Linda Ozola

Seminārā piedalījās iedzīvotāji no Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra Āgenskalna punktā iekļautajām apkaimēm: Ķīpsala, Āgenskalns, Torņakalns, Bieriņi, Atgāzene, Salas, Katlakalns, Bišumuiža un Ziepniekkalns, kā arī bija pa kādam viesim no citām apkaimēm.

Seminārā iedzīvotājiem bija iespēja uzzināt viņu apkaimei specifisko civilās aizsardzības informāciju, apgūt prasmes, kā pielāgot savu pagrabu droša patvēruma vietai, kā salikt 72h somu un kā veicināt savu mentālo noturību ārkārtas situācijā. RSU pētnieks, drošības un noturības eksperts Vitālijs Rakstiņš informēja par “Pretošanās rokasgrāmatu” un tajā sniegtajiem ieteikumiem iedzīvotājiem, savukārt Rīgas domes Civilās aizsardzības un operatīvās informācijas pārvaldes (CAOIP) eksperti analizēja aktuālo situāciju apkaimē un tai blakus esošajās teritorijās – kur atrodas paaugstinātas bīstamības objekti, evakuācijas ceļi, patvertnes, pulcēšanās punkti un kādi ir iespējamie riski. Latvijas Bankas pārstāvis Igors Fleitmanis pastāstīja par rīcību ar finansēm un finanšu pakalpojumu pieejamību krīzes apstākļos, bet Latvijas Sarkanā Krusta pārstāve Evita Semule informēja par psiholoģisko pašpalīdzību ārkārtas situācijās.

📸 FOTO

📌 Semināri šogad notiks vēl piecos dažādos Rīgas apkaimju punktos. Nākamais plānots maijā Centra punkta apkaimēs un jūnijā – Bolderājas punktu apkaimēs. Ar apkaimju sadalījumu iespējams iepazīties – ŠEIT.


Pagājušajā gadā Rīgas domē notika astoņi semināri par dažādām civilās aizsardzības tēmām. Rīgas pašvaldība aicina ikvienu rīdzinieku iepazīties ar aizvadīto semināru laikā apkopoto informāciju, video ierakstiem pašvaldības mājaslapas www.riga.lv sadaļā ’’Civilā aizsardzība’’. Sadaļā pieejams arī Rīgas pašvaldības civilās aizsardzības plāns un dažādi citi noderīgi informatīvie materiāli, kā rīkoties ārkārtas situācijās.

Rīdzinieki aicināti būt aktīvi, iepazīties ar mājaslapā www.riga.lv pieejamo informāciju, sekot līdz informācijai pašvaldības sociālajos tīklos un piedalīties pašvaldības organizētajos semināros, jo informētība veicina drošības sajūtu un ļauj izvairīties no pārpratumiem un kļūdām.

 

Lai veicinātu iedzīvotāju informētību par pieejamām patvertnēm krīzes situācijās, Rīgas pašvaldība ir publicējusi digitālu karti, kurā iekļautas tās patvertnes, kuras Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) un Rīgas domes Civilās aizsardzības un operatīvās informācijas pārvaldes speciālisti ir apsekojuši, atzinuši par derīgām un kuras atrodas pašvaldības vai jauktā īpašumā.

Rīgas patvertņu karte publicēta portālā georiga.eu sadaļā “Civilā aizsardzība”ŠEIT  un sadaļā “Drošība”ŠEIT , kur izveidots arī atsevišķs drošības informācijas slānis.

“Kamēr visas valsts marķēto droša patvēruma vietu kartes izveide vēl ir procesā, esam nolēmuši rīkoties proaktīvi un publicēt Rīgas pašvaldības īpašumā esošo, apsekoto un marķēto droša patvēruma vietu karti, kura no šodienas pieejama platformā “georiga.eu”. Esam izveidojuši īpašu drošības informācijas slāni, kurā iespējams apskatīt ne tikai patvertnes, bet arī iedzīvotāju pulcēšanās vietas un kritisko bankomātu atrašanās vietas,”

norāda Rīgas vicemēre Linda Ozola

Karte atspoguļo tikai tās patvertnes, kas ir pašvaldības pārziņā un atbilst publiskam vai lokālam piekļuves veidam. Šāda pieeja nodrošina pārskatāmu un iedzīvotājiem saprotamu informāciju par drošas uzturēšanās vietām krīzes gadījumā. Kartē pagaidām nav iekļautas tās patvertnes, kuras ir valsts vai privātā īpašumā, jo to publiskošanai nepieciešams īpašnieka individuāls saskaņojums.

Šogad Rīgas pašvaldība patvertņu sakārtošanai budžetā paredzējusi 1,2 miljonus eiro, un papildus tam piesaistīts Eiropas Savienības fondu finansējums 5,8 miljonu eiro apmērā. Šie līdzekļi ļaus tuvākajos gados sakārtot un labiekārtot aptuveni 150 droša patvēruma vietas visā Rīgas teritorijā.

VUGD patlaban Rīgā ir apsekojis 579 objektus, kas būtu piemēroti patvērumam. No pašvaldībai piederošajiem 317 objektiem 218 atzīti par atbilstošiem vai daļēji atbilstošiem. To skaitā ir 118 ir skolas, universitātes, zinātniskās pētniecības vai sporta ēkas, septiņas ārstniecības vai veselības aprūpes iestādes, 15 sociālo grupu kopdzīvojamās mājas, 42 administratīvās ēkas (biroji, kultūras ēkas, baznīcas, muzeji, bibliotēkas, noliktavas), bet 36 – citas ēkas, piemēram, dzīvokļu mājas, garāžas, rūpniecības ēkas, stacijas, veikali un viesnīcas. Rīgas pašvaldība patlaban veikusi patvēruma vietu marķēšanu 65 objektos, kas apskatāmi arī kartē. Marķēto objektu skaits tiks pastāvīgi papildināts un iekļauts kartē.

Rīgas dome turpinās darbu pie patvertņu sistēmas pilnveidošanas, sadarbojoties ar valsts un nevalstiskajiem partneriem, lai iedzīvotājiem nodrošinātu maksimāli pieejamu un saprotamu informāciju par drošības iespējām.


Jau vēstīts, ka iedzīvotāju informēšanai par civilās aizsardzības jautājumiem Rīgas pašvaldība šogad rīko semināru ciklu, kas visa gada garumā notiks septiņos dažādos Rīgas apkaimju punktos. Pirmais seminārs jau notika 20. martā Teikā, pulcējot kuplu dalībnieku skaitu, 23. aprīlī notiks seminārs Āgenskalnā, maijā Centra apkaimē, bet jūnijā – Bolderājā. Pēc pauzes vasaras mēnešos semināri turpināsies citās apkaimēs. Ar apkaimju sadalījumu iespējams iepazīties – ŠEIT.

Semināros iedzīvotājiem ir iespēja uzzināt viņu apkaimei specifisko civilās aizsardzības informāciju, apgūt prasmes, kā pielāgot savu pagrabu droša patvēruma vietai, kā salikt 72h somu un kā veicināt savu mentālo noturību ārkārtas situācijā. Iedzīvotāji arī saņems informāciju par iespējām iesaistīties valsts aizsardzībā un citām civilās pretošanās formām.

Pagājušajā gadā Rīgas domē notika astoņi semināri par dažādām civilās aizsardzības tēmām. Rīgas pašvaldība aicina ikvienu rīdzinieku iepazīties ar aizvadīto semināru laikā apkopoto informāciju, video ierakstiem pašvaldības mājaslapas www.riga.lv sadaļā ’’Civilā aizsardzība’’. Sadaļā pieejams arī Rīgas pašvaldības civilās aizsardzības plāns un dažādi citi noderīgi informatīvie materiāli, kā rīkoties ārkārtas situācijās.

Rīdzinieki aicināti būt aktīvi, iepazīties ar mājaslapā www.riga.lv pieejamo informāciju, sekot līdz informācijai pašvaldības sociālajos tīklos un piedalīties pašvaldības organizētajos semināros, jo informētība veicina drošības sajūtu un ļauj izvairīties no pārpratumiem un kļūdām.

 

Turpinot šogad sākto septiņu civilās aizsardzības semināru ciklu galvaspilsētas apkaimēs, nākamais seminārs notiks trešdien, 23. aprīlī. no plkst. 18.00 līdz 20.00 Āgenskalna apkaimē, Eduarda Smiļģa ielā 46.

“Ļoti novērtējam iedzīvotāju aktīvo iesaisti mūsu rīkotajos civilās aizsardzības semināros Rīgas apkaimēs. Mēs pastāvīgi turpinām pilnveidot un papildināt semināru programmu, tā piemēram, šoreiz mums pievienosies “Latvijas Bankas” eksperts, kurš pastāstīs par finansēm un piekļuvi naudas līdzekļiem krīzes apstākļos. Šajā seminārā iedzīvotāji varēs veicināt gan savu personīgo, gan reizē mūsu pilsētas kopējo drošību, jo labi informēti un zinoši iedzīvotāji ir viena no atslēgām noturīgai un drošai Rīgai,”

uzsver Rīgas vicemēre Linda Ozola


Lai pieteiktos dalībai seminārā, iedzīvotāji aicināti aizpildīt pieteikšanās formuŠEIT.


Šis seminārs paredzēts iedzīvotājiem no apkaimēm: Ķīpsala, Āgenskalns, Torņakalns, Bieriņi, Atgāzene, Salas, Katlakalns, Bišumuiža un Ziepniekkalns, kuras ietilpst Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra Āgenskalna punktā.

Semināra sākumā Rīgas Stradiņa universitātes pētnieks, drošības un noturības eksperts Vitālijs Rakstiņš informēs par “Pretošanās rokasgrāmatu” un tajā sniegtajiem ieteikumiem iedzīvotājiem.

Semināra turpinājumā Rīgas domes Civilās aizsardzības un operatīvās informācijas pārvaldes (CAOIP) eksperti analizēs aktuālo situāciju Āgenskalna apkaimē un tai blakus esošajās teritorijās – kur atrodas paaugstinātas bīstamības objekti, evakuācijas ceļi, patvertnes, pulcēšanās punkti un kādi ir iespējamie riski.

Tāpat iedzīvotāji varēs uzzināt par pagrabu pielāgošanu patvertnes vajadzībām, rīcību “X” stundā, 72 stundu somu, apziņošanas un sakaru iespējām.

“Latvijas Bankas” pārstāvis Igors Fleitmanis pastāstīs par rīcību ar finansēm un finanšu pakalpojumu pieejamību krīzes apstākļos, bet Latvijas Sarkanā Krusta pārstāve Evita Semule informēs par psiholoģisko pašpalīdzību ārkārtas situācijās.

Šogad semināri visa gada garumā notiks septiņos dažādos Rīgas apkaimju punktos:

📌 Pirmais seminārs jau notika 20. martā Teikā, pulcējot kuplu dalībnieku skaitu. Pasākuma FOTO skatāmi – ŠEIT.
📌 Aprīlī notiks seminārs Āgenskalnā;
📌 Maijā – Centra apkaimē;
📌 Jūnijā – Bolderājā.

Pēc pauzes vasaras mēnešos semināri turpināsies citās apkaimēs. Ar apkaimju sadalījumu iespējams iepazīties – ŠEIT.

Jaunajā Rīgas pašvaldības rīkotajā semināru ciklā iedzīvotājiem tiek dota iespēja uzzināt viņu apkaimei specifisko civilās aizsardzības informāciju, apgūt prasmes, kā pielāgot savu pagrabu droša patvēruma vietai, kā salikt 72h somu un kā veicināt savu mentālo noturību ārkārtas situācijā. Iedzīvotāji arī saņem informāciju par iespējām iesaistīties valsts aizsardzībā un citām civilās pretošanās formām.

Pagājušajā gadā Rīgas domē notika astoņi semināri par dažādām civilās aizsardzības tēmām. Rīgas pašvaldība aicina ikvienu rīdzinieku iepazīties ar aizvadīto semināru laikā apkopoto informāciju, video ierakstiem pašvaldības mājaslapas www.riga.lv sadaļā ’’Civilā aizsardzība’’. Sadaļā pieejams arī Rīgas pašvaldības civilās aizsardzības plāns un dažādi citi noderīgi informatīvie materiāli, kā rīkoties ārkārtas situācijās.

Rīdzinieki aicināti būt aktīvi, iepazīties ar mājaslapā www.riga.lv pieejamo informāciju, sekot līdz informācijai pašvaldības sociālajos tīklos un piedalīties pašvaldības organizētajos semināros, jo informētība veicina drošības sajūtu un ļauj izvairīties no pārpratumiem un kļūdām.

 

Valsts plāno novirzīt ap 22,2 miljoniem eiro ES fondu finansējuma trešās kategorijas patvertņu ierīkošanai, no kura Rīga varētu saņemt 5,8 miljonu eiro finansējumu 148 patvertņu labiekārtošanai, par to otrdien, 15. aprīlī, preses konferencē paziņoja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis.

“Drošība pāri visam! 148 jau esošu patvertņu labiekārtošanai Rīga saņems 5,8 miljonus eiro no ES fondu līdzekļiem. Patvertnes ir pašvaldības īpašumos – skolās, bērnudārzos, sociālās aprūpes centros. Paldies Iekšlietu ministrijai par šo speciālo programmu Latvijas iedzīvotāju drošībai! Ļoti novērtējam Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta kolēģu ekspertīzi un pastāvīgo sadarbību, apsekojot patvertnes un patvērumam drošas vietas,”

uzsver Rīgas mērs Vilnis Ķirsis

“Rīgas pašvaldībai ļoti būtiska ir sadarbība ar privāto ēku īpašniekiem, tādēļ kopā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu kopā plānojam sākt pilotprojektu, kas veicinātu šo sadarbību. Apsekosim daudzdzīvokļu māju pagrabus, lai izstrādātu vadlīnijas šo pagrabu pielāgošanai patvertņu vajadzībām, kā arī sniegtu citu veidu atbalstu daudzdzīvokļu māju īpašniekiem,”

norāda Rīgas domes Civilās aizsardzības un operatīvās informācijas pārvaldes vadītājs Gints Reinsons

Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests patlaban Rīgā ir apsekojis 579 telpas, kas būtu piemērotas patvērumam. No pašvaldībai piederošajām 317 telpām 218 atzītas par atbilstošām vai daļēji atbilstošām. To skaitā ir 118 ir skolas, universitātes, zinātniskās pētniecības vai sporta ēkas, septiņas ārstniecības vai veselības aprūpes iestādes, 15 sociālo grupu kopdzīvojamās mājas, 42 administratīvās ēkas (biroji, kultūras ēkas, baznīcas, muzeji, bibliotēkas, noliktavas), bet 36 – citas ēkas, piemēram, dzīvokļu mājas, garāžas, rūpniecības ēkas, stacijas, veikali un viesnīcas. Rīgas pašvaldība patlaban veikusi patvēruma vietu marķēšanu 49 objektos, procesā ir vēl astoņi objekti.

Iekšlietu ministrija februārī iesniedza Saeimā grozījumus Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas likumā, kas nostiprina likumdošanā patvertnes jēdzienu, nosaka obligātu patvertņu izbūvi atsevišķām ēku grupām, kā arī paredz regulējumu patvertņu izveidošanai, pielāgošanai un izmantošanai militāra konflikta, kara vai katastrofas gadījumā.

Iekšlietu ministrija ir arī sagatavojusi Ministru kabineta rīkojuma projektu ar objektu sarakstu, kuri varēs saņemt ERAF finansējumu III kategorijas patvertņu pielāgošanai un aprīkošanai.

III kategorijas patvertnes ir paredzētas, lai mazinātu sprādziena triecienviļņa un šķembu ietekmi. Tās var tikt izveidotas dažādu būvju pagrabstāvos vai pazemes stāvos (piemēram, dzīvojamo māju pagrabos, pazemes autostāvvietās u.c.), kā arī cokola stāvos.

Vadlīnijas (rekomendācijas) par minimālajām prasībām III kategorijas patvertnes ierīkošanai pieejamas – ŠEIT.

 

Rīgas valstspilsētas pašvaldības policija (RVPP) arī pērn turpināja intensīvu darbu, lai mazinātu vardarbību ģimenēs. RVPP Vardarbības prevencijas nodaļa izstrādājusi vairākus pasākumus, kas vērsti uz vardarbības novēršanu un apkarošanu, kā arī uz policijas darbinieku apmācību, par to trešdien, 9. aprīlī, tika informēti Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas komitejas deputāti.

“RVPP Vardarbības prevencijas nodaļa darbojas proaktīvi un ir redzami atzīstami rezultāti, kad varmākas tiek saukti pie atbildības, balstoties uz lietas materiālu analīzi jau pēc incidenta. Izpratne par vardarbības ģimenē nepieļaujamību ir augusi, tomēr vienlaikus pieaug arī vardarbīgas, agresīvas izpausmes sabiedrībā, un mums kopā ir jāmeklē risinājumi arvien mainīgajai realitātei, jāturpina strādāt ar sabiedrību un attīstīt RVPP kapacitāti arī šajā jomā,”

uzsver Rīgas vicemēre Linda Ozola

Vardarbības prevencijas nodaļa ir arī aktīvi strādājusi izglītības iestādēs, novadot 81 lekciju par vardarbību vienaudžu vidū un agresīvu skolēnu uzvedību. 2024. gadā veiktas 50 individuālas pārrunas ar bērniem, kuriem ir uzvedības problēmas, un sniegtas 62 konsultācijas izglītības iestādes darbiniekiem. 2024. gadā RVPP ir apmācījusi 127 policijas darbiniekus programmā “Policijas darbinieka rīcība gadījumos, kas saistīti ar vardarbību ģimenē”. Apmācības ietvēra 12 nodarbības, katra desmit akadēmisko stundu apmērā. 2025. gadā apmācīti 64 policijas darbinieki, novadītas piecas nodarbības.

RVPP 2024. gadā saņēma 1434 izsaukumus uz ģimenes konfliktiem. No tiem 984 gadījumos aizpildīti ziņojumi, un 46 gadījumos apdraudētā persona izteica vēlmi pieņemt tiesas pieteikumu par pagaidu aizsardzību. 183 gadījumos apdraudētai personai bija redzami miesas bojājumi, un 97 gadījumos bija nepieciešama Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta iejaukšanās.

RVPP turpina sadarbību ar dažādām institūcijām, lai pilnveidotu normatīvo regulējumu un izstrādātu algoritmus vardarbības riska izvērtēšanai. Tiek plānotas tikšanās ar ministrijām, bāriņtiesām un sociālajiem dienestiem, lai nodrošinātu vienotu rīcību vardarbības mazināšanai.


Pašvaldības policija aicina iedzīvotājus būt modriem un ziņot par jebkādiem vardarbības gadījumiem, lai kopīgi veidotu drošāku un mierīgāku sabiedrību.

📌Vairāk par pašvaldības policiju mājas lapā – ŠEIT.

 

Rīgas pašvaldība strādā pie vakara un nakts laika politikas ieviešanas galvaspilsētā, lai nodrošinātu drošu, pieejamu un dzīvīgu pilsētvidi arī pēc saulrieta. Darba grupa, kas izveidota šī jautājuma virzībai, ir izstrādājusi konkrētus uzdevumus un priekšlikumus, kuri trešdien, 9. aprīlī, tika prezentēti Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejai.

Rīgas pašvaldības mērķis ir līdz 2026. gada nogalei izstrādāt pilnvērtīgu vakara un nakts laika plānošanas un pārvaldības modeli, kurā būtu līdzsvaroti kultūras, drošības, uzņēmējdarbības un sabiedrības intereses.

“Vakara un nakts laiks pilsētā nedrīkst būt “tukšs” – mums jāspēj līdzsvarot iedzīvotāju drošība, trokšņu regulācija un sabiedriskās dzīves dinamika. Nakts dzīve nav tikai izklaide – tā ir daļa no modernas un atvērtas metropoles identitātes. Paldies visiem, kas ir iesaistīti šajā darbā, esam piegājuši šim jautājumam ļoti sistēmiski un noteikti būs rezultāti,”

uzsver Rīgas vicemēre Linda Ozola

“Rīgas naktsdzīves politika vairs nav tikai vīzija – tā kļūst par stratēģisku pašvaldības attīstības virzienu. Kā šīs jomas aktualizētāja un virzītāja Rīgas domē, esmu pateicīga par plašo iesaisti naktsdzīves politikas plānošanas iniciatīvās no izpilddirektora biroja līdz apkaimju centriem, no pašvaldības policijas līdz departamentu ekspertiem, no nakts industrijas pārstāvjiem līdz aktīviem iedzīvotājiem. Kopā esam jau paveikusi lielu darbu un turpinām tiekties uz Rīgas rīcības plānā noteikto mērķi līdz 2026. gada nogalei izstrādāt pilnvērtīgu nakts laika politikas un pārvaldības modeli. Esam smēlušies pieredzi starptautiskās jomas konferencēs, ir bijusi konference Rīgā, esam tikušies ekspertu domapmaiņās, esam meklējuši līdzsvaru starp aktīvo dzīvi, trokšņiem un mieru, un šobrīd īstenojam projektu par baudāmu naktsdzīvi. Vakara un nakts laiks ir pilsētas potenciāls – kultūrai, radošumam, uzņēmējdarbībai un cilvēkiem. Mēs nedrīkstam ļaut tai vienkārši izplēnēt tumsā. Rīgai jākļūst par pilsētu, kas elpo, pulsē un iedvesmo visas diennakts garumā,”

norāda Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Laima Geikina

Darba grupa ir izstrādājusi priekšlikumus nakts sabiedriskā transporta pakalpojuma sniegšanai gada siltajā sezonā, par ko vēl lems domes deputāti. Tiek piedāvāts ieviest trīs maršrutus, kas veidoti lokveidā, aptverot lielāku apkaimju skaitu un fokusējoties uz daudz un blīvi apdzīvotajām apkaimēm.

Pašvaldība ir izstrādājusi piecu soļu programmu vakara un nakts laika plānošanai un pārvaldībai, kas ietver:

• vakara un nakts lietu koordinators – pārmaiņu aģents, kas veicina, moderē un regulē vakara un nakts laika aktivitātes;
• nakts sabiedriskā transporta atjaunošana un drošības uzlabošana;
• ES pieredzes pārneses projekts “2nite” – sabiedrības iesaiste apkaimju drošināšanā;
• vakara un nakts laika ekspertu padome – konsultatīvā grupa ar visu iesaistīto pušu klātbūtni;
• vakara un nakts laika forums – ikgadējs atskaites punkts, lai ziņotu par pašvaldības paveikto.

Darbība vakara un naktsdzīvei notiks šādos piecos virzienos:

  • Telpiskā attīstība un plānošana (arhitektūra, vides dizains, mobilitāte, infrastruktūra, ekosistēmas, urbānisms, revitalizācija, reģenerācija, būvniecība, piesārņojuma veidi, sabiedriskie pakalpojumi);
  • Makroekonomika (darbs, ražošana, loģistika, tirdzniecība, apsardze, investīcijas un privātie, tostarp komunālie pakalpojumi);
  • Naktsdzīve un kultūra (iestādes, sporta norises, rekreācija, viesmīlība, ēdināšana, daudzveidība, regulējums un veicināšana);
  • Sabiedrības labklājība (veselība, drošība, izglītība, mājoklis, sociālā aprūpe, dzimumu vienlīdzības politika, bērnu aizsardzības politika);
  • Politika un pārvaldība (sabiedrības iesaistīšana komunikācijā, stratēģiskās partnerattiecībās ar sabiedrību, ar Rīgu kā galvaspilsētu vai valsts līmeņa attīstību).

Rīga jau piedalās Eiropas Savienības projektā “2nite”, lai kopā ar partnervalstīm Itāliju, Spāniju, Portugāli un Rumāniju izstrādātu rīcības plānu, kā publiskajā ārtelpā vakaros un naktīs paaugstināt vietējo iedzīvotāju drošības sajūtu. Par projekta pilotteritoriju izvēlēta visapdzīvotākā Rīgas apkaime – Purvciems, un rīcības plāna izstrāde notiks ciešā sadarbībā ar iedzīvotājiem, nevalstiskajām organizācijām, ekspertiem un uzņēmējiem.

Vairāk par projektuŠEIT.

Rīgas pašvaldība aicina iedzīvotājus būt aktīviem un iesaistīties vakara un nakts laika plānošanas un pārvaldības procesā, lai kopīgi veidotu drošu un pieejamu nakts dzīvi galvaspilsētā.

 

Rīga piedalās Eiropas Savienības projektā “2nite”, lai kopā ar partnervalstīm Itāliju, Spāniju, Portugāli un Rumāniju izstrādātu rīcības plānu, kā publiskajā ārtelpā vakaros un naktīs paaugstināt vietējo iedzīvotāju drošības sajūtu. Par projekta pilotteritoriju izvēlēta visapdzīvotākā Rīgas apkaime – Purvciems, un rīcības plāna izstrāde notiks ciešā sadarbībā ar iedzīvotājiem, nevalstiskajām organizācijām, ekspertiem un uzņēmējiem.

Itālijas pilsēta Turīna ir izstrādājusi metodoloģiju un labās prakses vadlīnijas, kā blīvi apbūvētās un apdzīvotās vietās apkaimēs diennakts tumšajā laikā paaugstināt iedzīvotāju drošības sajūtu. URBACT IV programmas inovāciju pārneses tīkla projektā “Kopā: Baudāma Naktsdzīve (Šonakt) / 2gether: a Nightlife To Enjoy (2Nite)”. Turīna dalīsies ar savu inovatīvo praksi, pieredzi un metodēm, bet projekta dalībvalstis – Latvija, Rumānija, Spānija un Portugāle, vadoties no tām, izstrādās konkrētu rīcības plānu savām pilotteritorijām.

📌 Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrs līdz 27. aprīlim aicina iedzīvotājus, kuri dzīvo, strādā, mācās vai bieži uzturas Purvciemā, kā arī tos, kuri šo apkaimi tikai šķērso savās ikdienas gaitās aizpildīt aptaujas anketu GEO RĪGA portālāŠEIT.

Aptaujā iedzīvotājiem ir iespēja atzīmēt kartē tās vietas Purvciemā, kurās viņi nejūtas droši, un sniegt savu pamatojumu.

Rezultāti apkopotā veidā tiks prezentēti Rīgas vakara un nakts laika forumā, kas norisināsies 15. maijā.

🔎 Vairāk par projektu var uzzināt šeit: Izstrādās risinājumus drošības sajūtas uzlabošanai Purvciemā vakaros un naktīs.

 

Aprīļa sākumā izsludināta apspriede ar piegādātājiem par Altonavas ielas satiksmes pārvada būvniecības ieceres dokumentācijas izstrādi un autoruzraudzību. Apspriedes ar piegādātājiem plānotais termiņš noteikts līdz 17.aprīlim.

Tostarp, līdz ar stabili silta laika iestāšanos, no pirmdienas, 7.aprīļa, plkst. 13.00 velobraucējiem tiks ļauts pārvietoties pa Altonavas ielas pārvada braucamo daļu.

Ziemas sezonas laikā, izvērtējot pārvada tehnisko situāciju un būves inspekcijās sniegtās rekomendācijas, un satiksmes dalībnieku plūsmu, tika nolemts neļaut velobraucējiem pārvietoties pa Altonavas pārvada braucamo daļu un cilvēki tika aicināti izmantot tikai pārvada ietves zonu.

Jau ziņots, ka no pērnā gada 7. decembra slēgta autotransporta satiksme uz Altonavas ielas pārvada. Lēmums par satiksmes slēgšanu uz satiksmes pārvada pār Altonavas ielu pieņemts pēc ekspertu sniegtajām rekomendācijām pārvada plaisu monitoringa tehniskajā atskaitē.

Atskaitē eksperti rekomendē slēgt pārvadu autotransporta kustībai, bet atļauj gājēju un velosipēdistu kustību, kā arī turpināt plaisu monitoringu līdz pārvada konstrukciju demontāžas uzsākšanai. Savukārt pēc Altonavas pārvada tehniskās izpētes rezultātu saņemšanas, pieņemts lēmums pārvadu pārbūvēt.

Rīgas pašvaldība pastāvīgi monitorē pārvada tehnisko stāvokli un veic tā ikdienas uzturēšanas darbus.