Arhīvs birkai: Drošība

Lai pārrunātu civilās aizsardzības aktualitātes un veicinātu valsts un pašvaldības sadarbību iekšējās drošības un kārtības jomās, Rīgas mērs Vilnis Ķirsis un vicemēre Linda Ozola 2. novembrī, Rātsnamā tikās ar iekšlietu ministru Rihardu Kozlovski.

Tikšanās laikā pārrunāta kopējā drošības infrastruktūras attīstība galvaspilsētā, tostarp darbs pie bumbu patvertņu un citu civilo aizsargbūvju izveides, apziņošana – sirēnas Rīgā un šūnu apraide, kā arī Rīgas pašvaldības video novērošanas sistēmas turpmākā attīstība un iespējamais valdības atbalsts tajā.

“Civilā aizsardzība un Rīgas gatavība drošības izaicinājumiem ir viena no mūsu prioritātēm. Pēdējā pusotra gada laikā šajā ziņā esam paveikuši jau daudz, tomēr atsevišķās jomās attīstība varēja būt ātrāka. Tikai ar valsts aktīvu iesaisti un atbalstu mēs varam izveidot efektīvu civilās aizsardzības sistēmu. Esmu gandarīta, ka iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim ir līdzīgs redzējums un izpratne par galvaspilsētas nozīmīgo lomu valsts drošībā. Esmu pārliecināta, ka šī tikšanās palīdzēs mums virzīties raitāk uz priekšu,”

uzsver Rīgas vicemēre Linda Ozola.

“Ievērojot, kas notiek pasaulē un kā tas ietekmē situāciju Eiropā, mums nav ne mazāko šaubu, ka drošība ir fundamentāli svarīga, un mēs apzināmies, ka Latvijai ir efektīvi jāizmanto šis laiks, lai parūpētos par vidi, kas apdraudējuma gadījumā ļaus mūsu cilvēkiem būt drošībā un sevi pasargāt. Rīgas piemērs un ieinteresētība būt soli priekšā, lai apzinātu un sagatavotu atbilstošu drošības infrastruktūru, ir apsveicama. Turpinot šo darbu, mums noteikti jāpārņem labākā pieredze arī no sabiedrotajiem – piemēram, Somijas, Igaunijas, arī Ukrainas, kur civilās aizsardzības sistēma šobrīd tiek pārbaudīta kara apstākļos,”

sarunā ar Rīgas domes vadību atzina iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis.

“Rīgai kā galvaspilsētai ir īpaša atbildība gādāt par drošības infrastruktūru, tāpēc ir gandarījums, ka ar valdību un Iekšlietu ministriju civilās aizsardzības jautājumos esam vienprātīgi. Droši patvērumi, savlaicīga cilvēku apziņošana – pie tā turpinām strādāt. Vienlaikus ceru, ka tuvākajos pāris gados varētu kopā realizēt ieceri par mobilo aplikāciju, kurā iedzīvotājiem būtu ērti pieejama informācija, piemēram, par patvēruma vietām apdraudējuma gadījumā,”

norāda Rīgas mērs Vilnis Ķirsis.

Tikšanās no Rīgas domes puses piedalījās Rīgas mērs Vilnis Ķirsis, vicemēre Linda Ozola, Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas vadītājs Māris Mičerevskis, kā arī Civilās aizsardzības un operatīvās informācijas pārvaldes vadītājs Gints Reinsons.

Vasaras izskaņā Rīgā sākās darbs pie sešdesmit jaunu ceļa ātrumvaļņu ierīkošanas. Šobrīd darbi turpinās pilnā sparā un ātrumvaļņi jau ir izbūvēti divdesmit piecās vietās. Pārējās vietās ātrumvaļņus plānots ierīkot līdz šī gada beigām.

Ārtelpas un mobilitātes departaments ceļa ātrumvaļņus izbūvē prioritārā secībā, ņemot vērā iedzīvotāju iesniegumus. Ātrumvaļņus izbūvē ielās, kurās ierīkotas dzīvojamās zonas, 30 km/h ātruma ierobežojuma zonas, nav izbūvētas gājēju ietves, tuvumā atrodas skolas un pirmsskolas izglītības iestādes. Attiecīgi, ātrumvaļnus izbūvē satiksmes mierināšanas nolūkos, tādējādi palielinot gājēju drošību.

“Mierīgāka satiksme Rīgā ir mūsu visu drošības interesēs, tāpēc ātrumvaļņus izbūvējam mikrorajonos un Rīgas apkaimēs tajās vietās, kur ir lielāka gājēju satiksme, kur biežāk pārvietojas bērni. Pašu rīdzinieku iesaiste, piesakot vietas, kur ieviest šādus uzlabojumus, ir ļoti labs piemērs sadarbībai starp pašvaldību un iedzīvotājiem.”

Vilnis Ķirsis, Rīgas domes priekšsēdētājs

Ārtelpas un mobilitātes departaments izbūvē asfalta ātrumvaļņus un saliekamos ātrumvaļņus, kuri izgatavoti no gumijas un tamlīdzīga materiāla. Atšķirīgs ir arī ātrumvaļņu augstums, kas ir atkarīgs no atļautā maksimālā braukšanas ātruma konkrētajā ielā.

📌Ar visām vietām, kur šogad gaidāma ātrumvaļņu izbūve, iespējams iepazīties pašvaldības izveidotajā digitālajā kartē.