Arhīvs birkai: Drošība

Nedēļas nogalē Latvija atslēgsies no Krievijas elektrotīkla. Kas jāzina rīdziniekiem?

Nedēļas nogalē, 8. februārī, Baltijas valstis atvienosies no Krievijas energosistēmas un pievienosies kopējam Eiropas energotīklam. Elektrotīklu sinhronizācijas laikā nav gaidāmi būtiski traucējumi elektrības piegādē, tomēr pastāv dažādi teorētiski riski un Rīgas pašvaldība aicina iedzīvotājus nedaudz sagatavoties, ja gadās kādi sarežģījumi un uz brīdi pazūd elektrība.

Eksperti iesaka iedzīvotājiem neatteikties no iecerētajiem plāniem brīvdienās, tomēr būtu nepieciešams veikt dažus priekšdarbus, līdzīgi, kā gatavojoties, piemēram, vētrai:

  • uzlādēt mobilās ierīces, portatīvos datorus, elektroauto un ārējos akumulatorus (tā dēvētās “poverbankas”);
  • uzpildīt degvielu automašīnās;
  • iegādāties rezerves baterijas radioaparātiem un lukturīšiem;
  • atslēgt no strāvas avota iekārtas, kuras neizmanto vai kuras ir jutīgas pret sprieguma svārstībām;
  • lejuplādēt mobilajā tālrunī lietotni “112 Latvija”, lai laicīgi saņemtu paziņojumus par vēlamo rīcību dažādās situācijās;
  • izmantot tikai oficiālos informācijas avotus un neuzticēties skaļiem un emocionāli pielādētiem paziņojumiem.

Rīgas pašvaldība ir veikusi preventīvus pasākumus un izstrādājusi rīcības plānu galvaspilsētas dienestu un kapitālsabiedrību darba nepārtrauktības nodrošināšanai sliktāko scenāriju gadījumā, ja sinhronizācijas procesa laikā radīsies elektropiegādes traucējumi.

Jau vēstīts, ka 8. februārī Baltijas valstis atvienosies no Krievijas energosistēmas un pievienosies kopējam Eiropas energotīklam, kas pēc ģenerācijas ir trīs reizes lielāka par Krievijas energosistēmu. Šis ir vērienīgākais energoneatkarības un reģiona drošības projekts, ko kopīgi īsteno Baltijas valstu elektroenerģijas pārvades sistēmas operatori – Latvijas (AS “Augstsprieguma tīkls”), Igaunijas, Lietuvas. Baltijas valstis ir gatavas pievienoties Eiropas energosistēmai, projektā ieguldot lielu darbu 15 gadu garumā, lai pievienošanās noritētu sekmīgi, nodrošinot stabilu elektroapgādes sistēmas darbību.

Pieslēgšanās process Eiropas energosistēmai tiks sākts 8. februārī un ilgs līdz 9. februārim. Februāris ir piemērots pārslēgšanās laiks, jo reģionā ir augstāka elektroenerģijas ražošana (siltumslodzes dēļ strādā termoelektrostacijas, ziemā neveic remontdarbus). Februārī ir arī ir mazāka iespējamība īpaši nelabvēlīgiem laikapstākļiem. Šobrīd spēkā esošais BRELL līgums beigs darbību 7. februārī.

Kā informē Klimata un enerģētikas ministrija, lai pieslēgtos Eiropas elektrotīklam, elektroenerģijas pārtraukums nav gaidāms. Baltijas pārvades sistēmas operatori vienoti ieguldījuši pūles, veicot būtiskas investīcijas pārvades sistēmās, lai maksimāli stiprinātu elektroapgādes drošumu. Izbūvēti un atjaunoti starpsavienojumi un valstu iekšējās līnijas, kā arī tiek uzstādīti sinhronie kompensatori un baterijas, lai nodrošinātu tīkla stabilitāti un pakalpojuma nepārtrauktību.

Vienlaikus elektroapgādes traucējumus pilnībā izslēgt nav iespējams, jo sinhronizācija saistīta ar tehniski sarežģītu procesu. Elektroapgādes traucējumi ir iespējami jebkuros apstākļos. Tos var izraisīt gan ārēja ietekme, piemēram, vētras, gan tehnoloģiski traucējumi Latvijas vai kaimiņvalstu pārvades sistēmās. Elektroapgādes traucējumu iespējamība sinhronizācijas dēļ nav būtiski augstāka, kā ikdienā, piemēram, nelabvēlīgu laikapstākļu radīto postījumu dēļ.

 

Būvēs jaunus luksoforus 11 vietās Rīgā

Lai gājējiem nodrošinātu drošu pārvietošanos un ielu šķērsošanu, gājēju luksoforus izbūvēs Lāčplēša ielā pie Rūsiņa ielas, Lāčplēša ielā pie Abrenes ielas, Gustava Zemgala gatvē pie Vairoga ielas, Juglas ielā starp Ūdeļu un Biķernieku ielu, kā arī Melnsila ielā pie nama Nr.21.

Tāpat arī plānota luksoforu izbūve Pērnavas un Vārnu ielas krustojumā, Biķernieku un Burtnieku ielas krustojumā, Ģimnastikas, Vaiņodes un Tadaiķu ielas krustojumā un Dzelzavas un Kaivas ielas krustojumā.

Savukārt, Eksporta, Muitas ielas un 11.novembra krastmalas krustojumā, kā arī Duntes ielā pie nama Nr.8 tiks pārbūvēti esošie luksoforu objekti.

Luksoforu objektu (regulējamas gājēju pārejas vai regulējama krustojuma) izbūve spēj nodrošināt augstāku satiksmes dalībnieku drošības līmeni nekā neregulējams objekts – atsevišķi satiksmes dalībnieki kustību veic nodalītās kustības fāzēs. Turklāt līdz ar satiksmi regulējošo luksoforu izbūvi neregulējamos krustojumos, vienlaikus tiek arī nodrošināta visu atļauto satiksmes virzienu kontrolēta vadība, kas neregulējamos krustojumos bez luksoforu palīdzības nav iespējama, kā arī nodrošināta sabiedriskā transporta kustības prioritāte.

Plānots, ka luksoforu objektu remontdarbu rezultātā tiks paaugstināta satiksmes drošība, samazinātas elektroenerģijas izmaksas un nodrošināta nepārtraukta luksoforu darbība, samazinot to tehnisko bojājumu skaitu.

Tāpat arī tiks nodrošināta esošo luksoforu objektu modernizācija atbilstoši attiecīgās apkaimes mūsdienu vajadzībām – izveidotas jaunas gājēju pārejas, nodrošināta adaptīva (no reālām plūsmām atkarīga) satiksmes vadība, nodrošināta luksoforu redzamība un izveidotas jaunas kustības fāzes.

Plānots, ka būvniecība varētu sākties šā gada vasaras otrajā pusē pēc veiksmīgu iepirkuma procedūru un līgumu noslēgšanas. Tāpat plānots, ka tam tiks atvēlēti nepilni divi miljoni eiro.

 

Rīgā apsekots vairāk nekā 500 iespējamo patvēruma vietu un turpinās to marķēšana; domes vadība kopā ar iekšlietu ministru novērtē progresu

Rīgā pašvaldībai un valstij piederošajos īpašumos apsekotas 552 iespējamās patvēruma vietas, no kurām Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests par atbilstošām vai daļēji atbilstošām atzinis vairāk nekā pusi jeb 377 vietu. Šajās telpās, neskaitot privātos īpašumus, varētu izvietoties aptuveni 200 000 iedzīvotāju. Tāpat turpinās patvēruma vietu marķēšana un šobrīd Rīgā nomarķētas 32 patvēruma vietas, par to ceturtdien, 23. janvārī, patvēruma vietu apsekošanas laikā mediju pārstāvjus informēja Rīgas mērs Vilnis Ķirsis, vicemēre Linda Ozola un iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis.

Lai iepazītos ar situāciju un novērtētu progresu patvēruma vietu apzināšanā, sakārtošanā un marķēšanā, amatpersonas apmeklēja iespējamās patvertnes – Rīgas 49. vidusskolā, blakus pamatskolai “Rīdze” esošajā aizsargbūvē Zigfrīda Annas Meirovica bulvārī 1 un bijušajā Rīgas Tehniskās universitātes ēkā Kaļķu ielā 1.

“Patvertņu apjoms, kas ir apsekots, un to teritoriālais pārklājums pašlaik ir ļoti labs un blīvi apdzīvotās Latvijas vietās patvērumam piemērotas telpas ir ar ietilpību vismaz ap pusmiljonu cilvēku. Esmu gandarīts par Rīgā paveikto patvertņu apzināšanā un sakārtošanā. Rīgā ir lielākais iedzīvotāju blīvums un es redzu, ka pašvaldība pret šo sadaļu civilajā aizsardzībā izturas ļoti atbildīgi. Nākamais solis pēc patvertņu apzināšanas ir to marķēšana, lai iedzīvotājiem ir nepārprotami skaidrs, kur patvēruma vietas atrodas. Pašvaldību uzdevums ir marķēt esošās patvertnes, tādēļ es tiekos ar Latvijas pašvaldību vadītājiem un mudinu šajā procesā būt efektīviem un iesaistīties.”

pēc patvertņu apsekošanas uzsvēra Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis

“Rīgas pašvaldības budžetu vakar apstiprinājām ar drošību un civilo aizsardzību kā vienu no galvenajām prioritātēm – esam paredzējuši finansējumu patvertņu apzināšanai un patvērumam drošu vietu sakārtošanai, tāpat pilsētas Īpašumu departamentā tiks izveidota četru cilvēku vienība, kuras uzdevums būs strādāt tieši ar patvertņu projektiem, lai pašvaldības īpašumos, tai skaitā skolās, sociālās aprūpes iestādēs un citās sabiedriskajās ēkās patvērumam drošas vietas būtu gan iekārtotas, gan atbilstoši marķētas. Rīga civilajai aizsardzībai un ar to saistītajai infrastruktūrai pievērš lielu vērību un mūsu Civilās aizsardzības pārvalde jau līdz šim ir izdarījusi ļoti daudz, vienlaikus apzināmies, ka šis process ir pastāvīgi pilnveidojams. Par patvēruma vietām, protams, jārūpējas arī privātīpašumos. Esmu jau iepriekš atgādinājis un turpināšu to darīt – iedzīvotājiem šajā procesā ir jāiesaistās un privātīpašumos patvēruma vietas, kas ir māju pagrabi, jāsakārto pašiem. Papildus Rīgā no šī gada ieviests jauns instruments, lai mudinātu ierīkot patvēruma vietas jaunbūvējamās ēkās – ja šāda vieta tiks izbūvēta, tad pašvaldība piešķirs nekustamā īpašuma atlaidi,”

norādīja Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis

“Rīga dažos gados faktiski no nulles ir attīstījusi efektīvu civilās aizsardzības sistēmu. Jaunajā pašvaldības budžetā civilajai aizsardzībai esam atvēlējuši sešas reizes lielāku finansējumu, nekā pērn. Šogad Rīgā plānojam sakārtot un labiekārtot 30 droša patvēruma vietas, audzēt materiāltehnisko bāzi un reizē turpināsim arī iedzīvotāju informēšanas kampaņu, īpaši pievēršoties dažādajām Rīgas apkaimēm,”

uzsvēra Rīgas vicemēre Linda Ozola

Rīgā šogad gaidāms ievērojams izrāviens civilās aizsardzības stiprināšanā, palielinot ieguldījumus šajā jomā aptuveni sešas reizes un pašvaldības pieņemtajā budžetā tam atvēlot kopā 2,5 miljonus eiro. No šīs summas 1,5 miljoni eiro paredzēti droša patvēruma vietu labiekārtošanai, remontam, pielāgošanai un pašvaldības iestāžu darbības nepārtrauktības nodrošināšanai, piemēram, ģeneratoru piegādei sociālās aprūpes centros un pašvaldības slimnīcās.

📸 FOTO

 

Rīgā ceturtdienas rītā stipri snigs; autovadītāji aicināti ievērot īpašu piesardzību

Saskaņā ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra prognozēm ceturtdienas rītā Rīgā gaidāmi ilgstoša snigšana, tādēļ galvaspilsētas ielās iespējami apgrūtinoši braukšanas apstākļi, pasliktināta redzamība, kā arī brauktuves un ietves var būt slidenas. Ņemot vērā, ka šajā ziemā sniega ir bijis maz un ne visi vēl ir pieraduši pie braukšanas ziemas apstākļos, Rīgas pašvaldība aicina iedzīvotājus būt īpaši piesardzīgiem un savlaicīgi plānot izbraukšanas laiku un maršrutu, rēķinoties, ka ceļā var būt jāpavada ilgāks laiks nekā ierasts.

Par pilsētas ielu uzturēšanu atbildīgie dienesti turpina darbu atbilstoši ziemas režīmam. Tomēr, lai atvieglotu ielu tīrīšanu un mazinātu iespējamos sastrēgumus, iedzīvotāji aicināti maksimāli izmantot sabiedrisko transportu.

Jau vēstīts, ka Rīgas pašvaldība šajā ziemas sezonā centralizēti kops visas pašvaldības ielām piegulošās ietves. Izveidots arī jauns vienots tālrunis – 80001201, kur iedzīvotāji var ziņot par nenotīrītām ietvēm, brauktuvēm, veloceļiem, pieturām, gājēju pārejām un jumtiem.

Brauktuves tīrīs prioritārā kārtībā 

Uzturētāji Rīgas ielas tīra prioritārā secībā, sākot ar maģistrālajām ielām un ielām, kurās kursē sabiedriskais transports, tiltiem un pārvadiem, kā arī nodrošina veloinfrastruktūras tīrīšanu. Pēc tam tiek tīrītas mazākas nozīmes jeb apkaimju ielas.

Ielu braucamo daļu uzturēšanu veic:

● Kurzemes rajonā un Zemgales priekšpilsētā šajā sezonā veic piegādātāju apvienība “Roadeks un LAU”;
● Latgales priekšpilsētā un Centra rajonā – personu apvienība SIA “Eco Baltia vide” un SIA CBF “Ļ-KO”;
● Vidzemes priekšpilsētā un Ziemeļu rajonā – SIA “Vizii Urban”, bet tiltu uzturēšanu veic SIA “RĪGAS TILTI”.

Rīgas maģistrālo ielu tīkla tīrīšanas darbus veiks 39 tehnikas vienības, kas aprīkotas ar sniega lāpstu un mitrinātā sāls/smilts kaisītāju, papildu ziemas uzturēšanas darbu veikšanai var tikt iesaistītas vairāk nekā 60 traktortehnikas vienību. Brauktuvju ikdienas ziemas uzturēšanas darbu veikšanai provizoriski varētu tikt veltīti ap 16 miljoniem eiro, ņemot vērā, ka summa var būt mainīga, atkarībā no laikapstākļiem un veicamā darba apjoma.

Ziemas uzturēšanas darbus plānots veikt vairāk nekā 490 km garumā 1.uzturēšanas klases ielās, 110 km garumā 2. uzturēšanas klases ielās, 560 km garumā 3. uzturēšanas klases ielās. Darbu veikšana tiks organizēta atbilstoši meteoroloģiskajiem apstākļiem un situācijai uz ielām, nodrošinot iekšējo noteikumu prasības.

Tostarp, 32 ielu posmos ir izvietoti pastāvīgi apstāšanās un stāvēšanas ierobežojumi noteiktos laikos, lai nodrošinātu savlaicīgu un efektīvu ielu uzturēšanu. Pašvaldība aicina transportlīdzekļu īpašniekus un vadītājus ievērot jaunās satiksmes organizācijas izmaiņas.

Pašvaldības ielām piegulošās ietves tīrīs centralizēti

Ietves pie iekšpagalmu ceļiem, tāpat kā līdz šim, būs jākopj piegulošo teritoriju apsaimniekotāju sētniekiem. Ēku īpašniekiem, tiesiskajiem valdītājiem vai apsaimniekotājiem būs jāturpina pašiem nodrošināt sniega un ledus attīrīšanu no sev piederošo namu jumtiem, kā arī būs jāturpina kopt savu privātīpašumu pagalmi un ietves, iebrauktuves, ieejas ēkās.

2024./2025. gada ziemas sezonā pašvaldība nodrošina pašvaldības 1., 2. un 3. kategorijas ielām piegulošo ietvju mehanizētu ziemas uzturēšanu, kā arī pavasarī mehanizēti tiks veikta uz ietvēm izkaisīto smilšu savākšana.

Ietves un gājēju ceļus no sniega būs jāattīra 50% platumā, bet ne mazāk kā 1,5 m. Drīkst veidot sniega vaļņus, bet netraucējot gājējus un ne tuvāk par 5 m no pārejām un krustojumiem.

📌 Sekot līdzi aktuālajiem ietvju tīrīšanas darbiem tiešsaistē varēs Rīgas domes mājaslapā www.riga.lv, sadaļā “Aktuālais par ziemu Rīgā”.

Centralizētā ietvju kopšana mazinās iedzīvotājiem uzlikto slogu piegulošo teritoriju uzturēšanā. Paredzot centralizētu ietvju kopšanu, tostarp kaisāmā materiāla savākšanu, pašvaldība nodrošinās, ka uzturēšanas darbi tiek veikti savlaicīgi un atbilstošā kvalitātē, sekmējot arī gaisa kvalitātes uzlabošanos pilsētā.

Ietvju centralizētai kopšanai šajā ziemas sezonā pašvaldība ieplānojusi 7,3 miljonus eiro, taču darbi ir atkarīgi no laikapstāķļiem un sniega daudzuma, tādēļ šī summa var būt mainīga. Ārpakalpojums SIA “Hagberg” nodrošinās ietvju uzturēšanu 1065 km garumā ar ne mazāk kā 40 tehnikas vienībām, un pašvaldība saviem spēkiem nodrošinās Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas ietvju uzturēšanu 162 km garumā ar 26 tehnikas vienībām.

Arī šogad iedzīvotāji varēs bez maksas saņemt 50 kg smilts kaisāmā materiāla. Ārtelpas un mobilitātes departamenta Uzturēšanas pārvalde patlaban ir nodrošinājusies ar 300 tonnām kaisāmā materiāla, kas paredzēts gan izsniegšanai iedzīvotājiem, gan pašvaldības ikdienas uzturēšanas darbiem.

Smilti iedzīvotāji var saņemt, vēršoties Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrā. Vairāk informācijas – ŠEIT.  Dodoties saņemt smilts materiālu, nepieciešams iesniegt aizpildītu un parakstītu anketu, apliecinot nepieciešamību pēc pretslīdes materiāla.

Pašvaldības pārziņā esošās ietves kaisīs mehanizēti, bet piegulošo teritoriju apsaimniekotājiem nav aizliegts veikt kaisīšanu, ja darbi kavējas vai arī iestājas bīstami laika apstākļi – atkala. Atļauts izmantot smilts un sāls maisījumu, kur sāls koncentrācija maisījumā nepārsniedz 20%.

Kaisīšanai drīkst izmantot arī granīta un Latvijas izcelsmes iežu, piemēram, dolomīta un drupinātas grants sīkšķembiņas, par to iepriekš vienojoties ar slēgtās lietus notekūdeņu sistēmas uzturētāju. Tīru sāli varēs kaisīt tikai uz kāpnēm un pandusiem, kā arī dienās, kad tiek prognozēts sasalstošs lietus.

Par pieguļošo teritoriju nekopšanu tiks piemērots administratīvais akts – pienākums, ja nepieciešams, piespiedu izpilde. Tas nozīmē, ka sakopšanas darbus veiks pašvaldība, bet izdevumus piedzīs no tiem, kam ir pienākums kopt šo teritoriju.

📌 Atbildes uz dažādiem jautājumiem par Rīgas ielu uzturēšanas darbiem ziemas sezonā iespējams atrast pašvaldības mājaslapā: https://www.riga.lv/lv/ziema

📌 Par nenotīrītām ietvēm, brauktuvēm, veloceļiem, pieturām, gājēju pārejām un jumtiem iedzīvotāji aicināti ziņot pa tālruni 80001201, e-pastā 1201@riga.lv vai aizpildot pieteikumu mājaslapā riga.lv.

 

Izstrādās risinājumus drošības sajūtas uzlabošanai Purvciemā vakaros un naktīs

Rīga sākusi dalību Eiropas Savienības projektā “2nite”, lai kopā ar partnervalstīm Itāliju, Spāniju, Portugāli un Rumāniju izstrādātu rīcības plānu, kā publiskajā ārtelpā vakaros un naktīs paaugstināt vietējo iedzīvotāju drošības sajūtu. Par projekta pilotteritoriju izvēlēta visapdzīvotākā Rīgas apkaime – Purvciems, un rīcības plāna izstrāde notiks ciešā sadarbībā ar iedzīvotājiem, nevalstiskajām organizācijām, ekspertiem un uzņēmējiem.

Itālijas pilsēta Turīna ir izstrādājusi metodoloģiju un labās prakses vadlīnijas, kā blīvi apbūvētās un apdzīvotās vietās apkaimēs diennakts tumšajā laikā paaugstināt iedzīvotāju drošības sajūtu. URBACT IV programmas inovāciju pārneses tīkla projektā “Kopā: Baudāma Naktsdzīve (Šonakt) / 2gether: a Nightlife To Enjoy (2Nite)” Turīna dalīsies ar savu inovatīvo praksi, pieredzi un metodēm, bet projekta dalībvalstis – Latvija, Rumānija, Spānija un Portugāle, vadoties no tām, izstrādās konkrētu rīcības plānu savām pilotteritorijām.

Rīgā par projekta pilotteritoriju izvēlēts Purvciems, kas ir vispapdzīvotākā Rīgas apkaime ar 52 tūkstošiem iedzīvotāju. Apkaimē dominē padomju laika daudzstāvu apbūve, tur ir maz attīstīta publiskā infrastruktūra, dzīvo dažādu tautību cilvēki, un tai raksturīga zema iedzīvotāju līdzdalība sabiedriskajās aktivitātēs. Ņemot vērā, ka līdzīgi padomju laikā veidoti mikrorajoni ir arī citviet, projektā izstrādātās metodes un risinājumus drošības paaugstināšanai varēs pielietot arī citās apkaimēs un pilsētās. Šīs metodes un risinājumi tiks izmantoti arī izstrādājot Rīgas nakts laika plānošanas un pārvaldības politiku.

Kā norāda Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone, “Drošības sajūtai diennakts tumšajās stundās ir liela nozīme naktsdzīves un arī ekonomikas attīstībā, jo pēc Covid-19 pandēmijas pieaug iedzīvotāju sabiedriskā aktivitāte un vajadzības pēc ikdienas un izklaižu pakalpojumiem. Rīga ir sākusi darbu pie vakara un nakts laika plānošanas politikas izstrādes, lai risinātu tādus jautājumus kā sabiedriskā drošība, trokšņu pārvaldība, sabiedriskais transports un uzņēmējdarbība, un šis pilotprojekts ir viena no aktivitātēm, ko pilsēta var veikt, lai attīstītu šo jautājumu. Piedaloties šajā projektā, Rīga var pārbaudīt Turīnas pieredzi savās apkaimēs un pēc tam par rezultātiem stāstīt citiem.”

Projekta īstenotājs Rīgā ir Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrs, kura komanda novembrī devās uz pirmo klātienes tikšanos ar projekta partneriem un projekta vadošo ekspertu Turīnā. Nākamais lielākais notikums projektā būs vadošā partnera un vadošā eksperta vizīte Rīgā 2025. gada janvārī.

Projekta īstenošanā iesaistītas apkaimju biedrības, nevalstiskās organizācijas, vietējie uzņēmēji, akadēmiskā puse un pašvaldības iestādes, kas atbild gan par infrastruktūru, gan par fizisko drošību.

Izpētot reālo situāciju Purvciemā, paredzēts identificēt gan nepieciešamos infrastruktūras attīstības projektus, gan pakalpojumus vai citas tieši Purvciemam nepieciešamās rīcības. Piemēram, tiks noteiktas vietas, kur jāizbūvē papildu apgaismojums, kur jāpalielina pašvaldības policijas klātbūtne. Kā norāda Turīnas eksperti, nozīmīga loma drošības sajūtas paaugstināšanai ir pilsētvidei un iedzīvotāju iesaistei, īpaši apkaimēs, kuras ir plaši apbūvētas un kurās dzīvo liels skaits cilvēku. Pēc problēmu identificēšanas taps rīcības plāns, ko pilsēta, iedzīvotāji un organizācijas varēs īstenot kopējas drošības sajūtas paaugstināšanai.

Mārtiņš Eņģelis, Pilsētas attīstības departamenta Nozaru politikas plānošanas nodaļas galvenais projektu vadītājs, norāda: “Priekšizpētes dati par vakara un nakts laika politikas plānošanu Rīgā liecina, ka iedzīvotāju drošības sajūta apkaimēs būtiski atšķiras. Rīdzinieki drošāk jūtas pilsētas vēsturiskajā centrā nekā apkaimēs, kur ir liela augstceltņu apbūve un nepārskatāma pilsētvide. Tas rada nedrošības sajūtu pat tad, kad reālais drošības līmenis teritorijā ir statistiski augsts, un pilsētai šīs problēmas ir jārisina.”

Viena no rīdzinieku iesaistes aktivitātēm, ko plānots īstenot 2025. gadā, ir skaidrojošās pastaigas ar Purvciema iedzīvotājiem, kuru laikā iedzīvotāji skaidros savas vajadzības un sajūtas, atrodoties publiskajā ārtelpā diennakts tumšajā laikā. Tas ļaus identificēt iemeslus, kādēļ cilvēkiem rodas nedrošības sajūta.

Projekts norisināsies līdz 2026. gada augustam. Tā kopējais finansējums ir 93 612 eiro, no kura 74 889 eiro ir Eiropas Savienības finansējums.

Brasas un Centra apkaimē ieviesīs jaunu 30 km/h ātruma ierobežojuma zonu

,

Līdz piektdienai, 20. decembrim, Brasas un Centra apkaimē ieviesīs 30 km/h ātruma ierobežojuma zonu, informē Ārtelpas un mobilitātes departaments.

Ātruma ierobežojuma zonu ieviesīs teritorijā starp Krišjāņa Valdemāra ielu, Senču ielu, Brīvība ielu, Šarlotes ielu un Aristida Briāna ielu. Ātruma ierobežojuma zona attiecas uz teritoriju, kas atrodas starp minētajām ielām, kā arī uz Šarlotes ielu un Aristida Briāna ielu.

Ātruma ierobežojuma 30 km/h zonas ievieš, ņemot vērā vairākus satiksmes drošību ietekmējošus faktorus. Piemēram, ielu pārblīvētību ar stāvošu transportu, brauktuvju un ietvju platumu, izglītības iestāžu esamību, krustojumu un līkumu pārredzamību, transportlīdzekļu, gājēju un velosipēdistu intensitāti, kā arī citus aspektus.

Ātruma ierobežojuma 30 km/h zonas Rīgas apkaimēs pakāpeniski ievieš no 2020. gada, kad šādu zonu ierīkoja Āgenskalna apkaimē. Grīziņkalna apkaimē un divās vietās Klusā centra apkaimē ātruma ierobežojuma zonu ieviesa 2021. gadā, savukārt Čiekurkalna apkaimē tas tika izdarīts 2022. gadā. Pērn ierobežojumus ieviesa Upesciema ielas posmā no Rīgas robežas līdz Berģu ielai, teritorijā starp Buļļu ielu, Saulgožu ielu (iekaitot), Slokas un Dzirciema ielu, kā arī Sarkandaugavas, Centra, Brasas, Āgenskalna un Skanstes apkaimē. Arī turpmāk dažādās Rīgas apkaimēs turpinās ieviest ātruma ierobežojuma 30 km/h zonas.

Pašvaldība aicina transportlīdzekļu vadītājus ievērot jaunās satiksmes organizācijas izmaiņas.

Rīgas Zonta klubs saka NĒ vardarbībai pret sievietēm

Katra trešā Latvijas sieviete attiecībās ir pieredzējusi psiholoģisku, fizisku vai seksuālu vardarbību, bet tikai ceturtā daļa cietušo ir vērsušās policijā vai pie atbalsta iestādēm.

Pagājušajā gadā dzīvību ir zaudējušas 6 sievietes, ir izdoti 1342 tiesas lēmumi par pagaidu aizsardzību pret vardarbību, kā arī ir sākti 750 kriminālprocesi par tiesas lēmumu par pagaidu aizsardzību pārkāpumiem. Ja salīdzina datus par sievietēm, kuras noslepkavojoši ģimenes locekļi vai intīmie partneri, tad Latvijā šis rādītājs ilgstoši ir viens no sliktākajiem Eiropā. Tai pat laikā pie mums ir vislielākais iedzīvotāju skaits, salīdzinot ar citām ES valstīm, kuri uzskata, ka vardarbība ģimenē ir privāta lieta un tā ir jārisina ģimenes lokā.

Lai pievērstu sabiedrības uzmanību šai problēmai, biedrība “Rīgas Zonta klubs” no 25. novembra līdz 10. decembrim rīko instalācijas “Kur viņas palika?”, kas ir apskatāmas NVO namā (Rīgā, Ieriķu ielā 43a) un Rīgas Centrālās bibliotēkas filiālbibliotēku “Pūce” (Rīgā, Andreja Saharova ielā 35) iestāžu darba laikā. Instalācijas veidotas no oranžām, tukšām kurpēm, kas simbolizē vardarbībā cietušās un noslepkavotās sievietes, aicina sabiedrību neklusēt par vardarbību un vērsties pēc palīdzības. Bez tukšajiem apaviem ir izvietota informācija par dažādu vardarbības veidu atpazīšanu un palīdzības un atbalsta institūcijām.

Pērn šāda instalācija tika izvietota Brīvības alejā pretī Ministru kabinetam.

25. novembris ir Starptautiskā diena vardarbības pret sievietēm izskaušanai. Katru gadu no 25. novembra līdz 10. decembrim – Starptautiskajai Cilvēktiesību dienai, notiek globāla 16 dienu aktīvisma kampaņa pret vardarbību. To īsteno vairāk nekā 6000 organizāciju 187 valstīs, un tajā aktīvi piedalās arī Zonta International, tai skaitā Latvijas klubi.

Zonta International ir starptautiska organizācija ar vairāk nekā 100 gadu pieredzi dzimumu līdztiesības jautājumos. Tās galvenie mērķi ir veicināt sieviešu līdztiesību, izskaust vardarbību pret sievietēm un uzlabot pieeju izglītībai, piešķirot stipendijas studentēm un zinātniecēm. Organizācija apvieno vairāk nekā 26 000 dalībnieču visā pasaulē un ir pārstāvēta 64 valstīs. Zonta International ir vispārējais konsultatīvais statuss Apvienoto Nāciju Organizācijā, un tā ir pārstāvēta Eiropas Padomes starptautisko NVO konferencē.

Papildu informācija:

  • Signe Rotberga – 2926 9560;
  • Sanda Roze – 2649 6248.

 

Decembra sākumā slēgs satiksmi uz pārvada pār dzelzceļu Altonavas ielā; plānots veikt tā pārbūvi

Pēc Altonavas pārvada tehniskās izpētes rezultātu saņemšanas, pieņemts lēmums pārvadu pārbūvēt, informē Ārtelpas un mobilitātes departaments.

Tuvākajā laikā departaments sāks darbu pie iepirkuma dokumentācijas “Altonavas pārvada pārbūve” gatavošanas. Transportlīdzekļu satiksmi uz pārvada plānots slēgt 4. decembrī. Tomēr, ja iestāsies ziemai raksturīgi laikapstākļi, ierobežojumi varētu stāties spēkā ātrāk. Pārvada slēgšana radīs zināmas neērtības, tomēr drošības riski, kas var rasties, nodrošinot pārvada uzturēšanas darbus ziemā, ir pārāk augsti.

Iepazīstoties ar Altonavas pārvada tehniskās izpētes rezultātiem, secināts, ka iepriekš aplūkotā ideja par pagaidu tilta būvniecību nav tehniski un ekonomiski izdevīga. Pagaidu tilta novietošanai būtu nepieciešams pārbūvēt esošā pārvada balstus un atbalstsienas, kā arī palielināt esošā uzbēruma slīpumu, kas ievērojami pasliktinātu satiksmes drošības līmeni krustojuma zonā. Realizējot iepriekš minētos pagaidu tilta izbūves nosacījumus, tā izmaksas pārsniegtu esošā pārvada pārbūves izmaksas. Līdz ar to departaments tuvākajā laikā ir plānojis sākt darbu pie iepirkuma “Altonavas pārvada pārbūve” dokumentācijas gatavošanas. Pēc iepirkuma dokumentācijas sagatavošanas sekotu iepirkuma izsludināšana un projekta realizācija.

“Saņemot Altonavas pārvada tehnisko izpēti, secinām, ka no sākotnējās idejas par pagaidu tilta izbūvi tomēr būs jāatsakās. Izpētē ir piedāvāti divi būvniecības varianti – lai gan to izmaksas ir līdzīgas, saimnieciski izdevīgākais ir risinājums, kas paredz pārvada pārbūvi. Jauna pārvada izbūve arī sniedz iespēju izbūvēt platāku brauktuves konstrukciju, līdz ar to uz pārvada varētu ierīkot vides pieejamības prasībām atbilstošu ietvi – ērtu gājēju un velosipēdu kustībai, kā arī autotransporta pārvietošanās par pārvadu kļūtu ērtāka. Atbilstoši izpētei, pārvada pārbūves provizoriskās izmaksas ir 2,5 miljoni eiro un no pārbūves projekta izstrādes līdz jauna pārvada pabeigšanai, varam nokļūt aptuveni divu gadu laikā,”

norāda Ārtelpas un mobilitātes departamenta Satiksmes infrastruktūras pārvaldes priekšnieks Andrejs Urtāns

📸 FOTO

Ņemot vērā rekomendācijas, kuras ieteiktas pēdējā atzinumā par pārvada tehnisko stāvokli, pieņemts lēmums transportlīdzekļu satiksmi uz pārvada slēgt 4. decembrī. Gājēju un velosipēdistu kustībai pārvads paliks atvērts. Atzinumā tika rekomendēts pārvada tīrīšanu ziemā veikt ar mehanizētiem līdzekļiem, kuru masa nepārsniedz 5 tonnas. Ziemas uzturēšanas darbu veikšanā izmantotā tehnika pārsniedz minēto masu, tādēļ pārvads satiksmei ir jāslēdz pirms ziemas sākšanās. Līdz ar to, satiksmes ierobežojumi uz pārvada varētu stāties spēkā ātrāk, ja iestāsies ziemai raksturīgi laikapstākļi. Par gaidāmo satiksmes ierobežojumu stāšanos spēkā un iespējām tos apbraukt, pašvaldība informēs atsevišķi.

Iepriekš jau ziņots, ka Rīgas pašvaldība pastāvīgi monitorē pārvada tehnisko stāvokli un veic tā ikdienas uzturēšanas darbus. Ņemot vērā, ka pārvads šķērso trasi, kuru bija paredzēts pārbūvēt infrastruktūras objekta “Rail Baltic” ietvaros, nojaucot esošo pārvadu, pašvaldība līdz šim neveica kapitālieguldījumus tā remontdarbos. Vēl joprojām “Rail Baltic” īstenotāji nav snieguši konkrētas atbildes par saviem plāniem attiecībā uz šo posmu, bet pašvaldības uzdevums ir rūpēties par drošu un ērtu satiksmi, tādēļ, izvērtējot drošības riskus, pieņemts lēmums par pārvada slēgšanu.

Pēdējā atzinumā par pārvada tehnisko stāvokli, secināts, ka pārvada velves bojājumu apjomi ir palielinājušies. Plaši bojājumi ir brauktuves hidroizolācijā, tādēļ, mitruma un sala radītu bojājumu dēļ, betons ap plaisām izdrūp. Tāpat tika konstatēti svaigi betona izdrupumi velves vidusdaļā un pie ietvju konsolēm. Betona izdrupumi veidojas arī transportlīdzekļu radītās slodzes dēļ. Izdrupumiem no pārvada, krītot uz dzelzceļa sliežu zonu, rodas apdraudējums arī vilcienu satiksmei. Jau iepriekšējā atzinumā par pārvada tehnisko stāvokli pašvaldība bija saņēmusi rekomendācijas veikt esošās konstrukcijas nojaukšanu un jauna pārvada būvniecību.

 

Aizvadīts civilās aizsardzības seminārs iedzīvotājiem par sprādzienbīstamiem priekšmetiem un rīcību gāzes noplūdes gadījumā

Trešdien, 13. novembrī, aizritējis septītais jeb pirmspēdējais no Rīgas pašvaldības rīkotajiem iedzīvotāju informatīvās kampaņas ’’Rīgas civilās aizsardzības plāns – pārzini un līdzdarbojies!” praktiskajiem semināriem, kas šoreiz veltīts tēmai par sprādzienbīstamiem priekšmetiem.

“Šajā civilās aizsardzības seminārā uzzinājām vērtīgu informāciju, kas būs noderīga gan X stundā, gan katra rīdzinieka ikdienā. NBS eksperti iepazīstināja mūs ar dažādu militāro lādiņu izskatu un funkcijām, savukārt uzņēmuma “Gaso” pārstāvis sniedza padomus, kā atpazīt gāzes radītus apdraudējumus un kā rīkoties gadījumos, kad notikusi vai draud notikt, piemēram, propāna vai tvana gāzes izplatīšanās telpā. Rīgā ik pa laikam notiek ar gāzi saistīti incidenti, tostarp sprādzieni. Tam visbiežāk ir smagas sekas un tie gandrīz vienmēr ir bijuši novēršami, zinot, kā pareizi rīkoties,”

uzsver Rīgas vicemēre Linda Ozola

Seminārā “Sprādzienbīstami priekšmeti’’ Nacionālo bruņoto spēku pārstāvji vērsuši iedzīvotāju uzmanību jautājumiem par sprādzienbīstamu priekšmetu iedalījumu un iedzīvotāju rīcību atrodot šādus priekšmetus, savukārt, AS “GASO” Rīgas iecirkņa vadītājs informēja iedzīvotājus par gāzes sprādzienbīstamību. Tam papildu, Neatkarīgo pirotehniķu asociācijas vadītājs sniedza padomus kā ievērot drošību saskaroties ar sprādzienbīstamiem priekšmetiem sadzīvē, kā piemēram, pirotehniku.

Būtiskākie ekspertu izceltie ieteikumi rīcībai atrodot sprādzienbīstamu priekšmetu:

  • Neaizskarot atrasto priekšmetu, drošā attālumā atzīmē tā atrašanās vietu (vietas atzīmēšanu var veikt ar lentas apsiešanu, krāsas iezīmēšanu vai citiem pieejamiem materiāliem, kas būs redzami no attāluma);
  • Pēc vietas atzīmēšanas, nekavējoties attālinies no atzīmētā priekšmeta, bet iegaumē tā atrašanās vietu, izskatu, daudzumu;
  • Ziņo Valsts policijai pa tālruni 110 vai 112;
  • Sprādzienbīstamu priekšmetu neitralizēšanu un iznīcināšanu veic Zemessardzes 54. kaujas atbalsta bataljona Sprādzienbīstamu priekšmetu iznīcināšanas rotas personāls.

Gadījumā, ja sajūti gāzes smaku:

  • Zvani avārijas dienestam pa tālruni 114;
  • Atver logus, durvis, lai izvēdinātu telpu, taču pārliecinies, ka caurvējā tie nevar aizcirsties, jo tas var radīt uzliesmojošu dzirksteli;
  • Neslēdz elektriskās ierīces un gaismu;
  • Nekādā gadījumā nelieto atklātu uguni;
  • Atstāj telpas un ārpusē sagaidi avārijas dienestu!

Rīgas pašvaldības civilās aizsardzības plāns, aizvadīto semināru video ieraksti un dažādi citi noderīgi informatīvie materiāli, kā rīkoties ārkārtas situācijās, pieejami pašvaldības mājaslapā www.riga.lv sadaļā ’’Civilā aizsardzība’’. Noslēdzošais seminārs norisināsies 4. decembrī un būs veltīts tēmai par iesaisti valsts aizsardzībā.

Rīdzinieki aicināti būt aktīvi, iepazīties ar mājaslapā www.riga.lv sadaļā Civilā aizsardzība pieejamo informāciju, sekot līdz informācijai pašvaldības sociālajos tīklos un piedalīties pašvaldības organizētajos semināros, jo informētība veicina drošības sajūtu un ļauj izvairīties no pārpratumiem un kļūdām.

Semināra FOTO

 

Rīgā nomarķētas pirmās droša patvēruma vietas

Trešdien, 2. oktobrī Rīgas pašvaldība Dreiliņu apkaimē sāka marķēt pirmās droša patvēruma vietas, kas ir piemērotas iedzīvotāju pasargāšanai katastrofu un militāra apdraudējuma gadījumā. Patvēruma vietu marķēšana notika bērnudārzā “Dzilniņa” un trīs blakus esošajās pašvaldības dzīvojamajās ēkās, kurām ir piemērotas pagrabtelpas. Kopā Rīgā ir apzinātas aptuveni 400 pašvaldības un valsts ēkas, kurās būtu iespējams ierīkot droša patvēruma vietas.

📸 ŠEIT

“Mums rūp rīdzinieku drošība, tādēļ Rīga civilās aizsardzības jautājumus risina sistēmiski un ar lielu rūpību. Mana pārliecība ir, ka patvertņu un patvērumam drošu vietu tīkls pilsētā jāveido decentralizēts, lai krīzes situācijā patvēruma vieta ir cilvēkam ātri sasniedzama. Pašvaldība turpina apsekot un sakārtot pagrabstāvus sev piederošajās ēkās – skolās, bērnudārzos, sociālajos centros un citviet, aicinu to darīt arī iedzīvotājiem savos īpašumos, tai skaitā daudzdzīvokļu namos,”

uzsver Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis.

“Tuvākajos mēnešos rīdzinieki arvien biežāk manīs zaļās droša patvēruma vietas zīmes pilsētā. Pirmajā posmā plānojam sagatavot un nomarķēt 134 objektus, kas ir pašvaldības īpašumā. Pēc VUGD aprēķiniem, pašvaldības rīcībā ir telpas, kas ārkārtas gadījumā var sniegt īslaicīgu patvērumu līdz pat 50 tūkstošiem cilvēku. Vienlaikus mēs vēl šā gada laikā plānojam apstiprināt nekustamā īpašuma nodokļa atlaides mehānismu komersantiem, kuri būs gatavi piemērot un piedāvāt savas telpas kā droša patvēruma vietas, piemēram, pazemes stāvvietās, noliktavās un līdzīgās telpās,”

norāda Rīgas vicemēre Linda Ozola.

Sadarbībā ar valsts iestādēm Rīgā turpinās darbs pie iespējamo patvēruma vietu pārbaudes un šobrīd pašvaldība sākusi arī nākamo posmu – iezīmēt patvēruma vietas pilsētvidē, lai ikviens sev tuvākā apkārtnē varētu apzināt, kur viņam pieejama vieta patvērumam katastrofu un militāra apdraudējuma gadījumā.

Zīmes uzstādīs pie tām ēkām, kuru pagrabi un pagrabstāvi VUGD apsekošanas rezultātā ir novērtēti kā pilnībā vai daļēji atbilstoši patvertņu vajadzībām un būs publiski pieejami apdraudējuma laikā. Šīs vietas nebūs publiski pieejamas ikdienā, ja vien to neparedz ēkas un konkrēto telpu uzdevumi, piemēram, izglītības iestādes pagrabstāvs ikdienā būs pieejams tikai izglītības iestādes darbiniekiem un skolēniem, bet nevis apmeklētājiem no malas.

Patvertnes vai vietas, kur meklēt drošu patvērumu apdraudējuma gadījumā paredzētas, lai mazinātu ietekmi no sprādziena triecienviļņa, šķembām, siltumstarojuma vai radioaktīvā piesārņojuma. Tās var tikt izveidotas un ierīkotas dažādu būvju pagrabstāvos vai pazemes stāvos (piemēram, dzīvojamo māju pagrabos, pazemes autostāvvietās u. c.). Droša patvēruma vietām jāatrodas netālu no iedzīvotāju uzturēšanās vietām (darbavieta, izglītības iestāde, dzīvesvieta), lai nodrošinātu cilvēku nokļūšanu patveršanās vietā iespējami drīzā laikā no ziņu par apdraudējumu saņemšanas.

Jau vēstīts, ka Rīgas dome pavasarī apstiprināja jauno galvaspilsētas civilās aizsardzības plānu, kurā izstrādāti algoritmi un sniegti konkrēti padomi, kā rīkoties iedzīvotājiem dažādās krīzes situācijās, tostarp militāra apdraudējuma gadījumā. Rīga ir pirmā publiskā sektora iestāde, kas savā civilās aizsardzības plānā ir iekļāvusi praktisku informāciju iedzīvotājiem, kā sagatavoties un rīkoties militāra apdraudējuma gadījumā. Plānā apkopota arī valsts aizsardzības iestāžu informācija un padomi, tas papildināts ar vizuāliem materiāliem, kas to padara viegli uztveramu un saprotamu ikvienam iedzīvotajam. Plānā iekļauta informācija arī par pulcēšanās vietām apdraudējuma gadījumā, evakuācijas punktiem, pārtikas izdales vietām. Tāpat sniegti ieteikumi, kā komunicēt ar citiem cilvēkiem, kā uzvesties evakuācijas procesa laikā, kā labiekārtot patvēruma vietu u.c. svarīgu informāciju.

Civilās aizsardzības plāns izstrādāts sadarbībā ar plašu ekspertu loku no Aizsardzības ministrijas, Iekšlietu ministrijas, Nacionāliem Bruņotajiem spēkiem un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta.

Rīgas pašvaldības civilās aizsardzības plāns, semināru ieraksti un dažādi citi noderīgi informatīvie materiāli, kā rīkoties ārkārtas situācijās, pieejami pašvaldības mājaslapā www.riga.lv sadaļā ’’Civilā aizsardzība’’. Nākamais seminārs norisināsies jau 2. oktobrī un būs veltīts tēmai par patvertnēm un vietām kur iespējams meklēt patvērumu dažādu apdraudējumu gadījumā.

Rīdzinieki tiek aicināti būt aktīvi, iepazīties ar mājas lapā www.riga.lv pieejamo informāciju, sekot līdz informācijai pašvaldības sociālajos tīklos un piedalīties pašvaldības organizētajos semināros, jo informētība veicina drošības sajūtu un ļauj izvairīties no pārpratumiem un kļūdām.