Arhīvs birkai: LB projekts

Vecmīlgrāvī izveidots jauns skeitparks

Aizvadītās nedēļas nogalē Vecmīlgrāvī, pie kultūras pils Ziemeļblāzma, atklāts jauns skeitparks, kas tapis pēc iedzīvotāju iniciatīvas ar līdzdalības budžeta atbalstu.

“Vecmīlgrāvja skeitparks ir lielisks piemērs tam, kā sabiedrības līdzdalība, apkaimes biedrības līderība un mērķtiecīga iniciatīva spēj pārvērst ideju par dzīvu, iedvesmojošu vietu visām paaudzēm. Šis skeitparks nav tikai sporta būve – tā ir droša, atvērta un radošumu veicinoša vide, kas vieno jauniešus, ģimenes un visas Ziemeļrīgas apkaimes. Ir patiesi aizkustinoši redzēt, kā sapnis, ko balsojumā atbalstīja vairāk nekā divi tūkstoši cilvēku, šodien pārtapis vietā, kur gribas būt,”

skeitparka atklāšanas pasākumā uzsvēra Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Laima Geikina.

Pasākuma laikā tika stāstīts par pareizu parka pielietojumu, skeitparka etiķeti un drošību atrodoties skeitparka teritorijā, bet saldajā ēdienā – tika rādīti paraugdemonstrējumi no profesionāliem skeitborda un BMX braucējiem.

Skeitparks tapis pēc Vecmīlgrāvja attīstības biedrības iniciatīvas un projekts realizēts, izmantojot pašvaldības piedāvāto līdzdalības budžeta finansējumu.

Modernais un kvalitatīvi būvētais skeitparks Vecmīlgrāvī būs vērtīgs pienesums Rīgas sporta infrastruktūrai, jo Vecmīlgrāvī un tā tuvējās apkaimēs šobrīd publiskai lietošanai nav pieejama šāda tipa sporta un aktīvās atpūtas infrastruktūra. Skeitparkā izveidotas rampas, līstes, pauguri un kolonas, kas izbūvētas uz betona virsmas.

📸 FOTO

Rīgas pašvaldība līdzdalības budžeta konkursu un iedzīvotāju balsojumu organizē kopš 2019. gada. Šajā periodā rīdzinieki konkursā iesnieguši kopā 216 projektu pieteikumus. Īstenošanai sešos konkursa gados nodoti 53 projekti. No tiem 31 projekts ir īstenots pilnībā, bet 22 projekti pašlaik ir dažādās īstenošanas fāzēs.

Šajā pavasarī rīdzinieki līdzdalības budžeta konkursā iesnieguši kopā 39 ideju projektus 26 apkaimēs. Arī šogad īpaša uzmanība pievērsta aktīvās atpūtas un rotaļu laukumu labiekārtošanai, piedāvājot gan jaunu bērnu rotaļu laukumu, gan skeitparku, gan dažādu sporta laukumu un trašu izveidi. Balsošana par projektiem plānota novembrī. Kopējais pašvaldības finansējums līdzdalības budžetam šogad ir 2,3 miljoni eiro.

 

Vecmīlgrāvī atklās jaunu skeitparku

Svētdien, 15. jūnijā, plkst.12.00 Vecmīgrāvī, Augusta Dombrovska ielā 60 tiks atklāts jauns skeitparks, kas tapis pēc iedzīvotāju iniciatīvas ar līdzdalības budžeta atbalstu.

Svinīgajā atklāšanā piedalīsies Rīgas domes pārstāvji, skeitparka būvnieki SIA “Mind Work Ramps” un Latvijas Skeitborda federācijas pārstāvji.

Pasākumā tiks stāstīts par pareizu parka pielietojumu, skeitparka etiķeti un drošību atrodoties skeitparka teritorijā un saldajā ēdienā – tiks rādīti paraugdemonstrējumi no profesionāliem skeitborda un BMX braucējiem.

Skeitparks tapis pēc Vecmīlgrāvja attīstības biedrības iniciatīvas un projekts realizēts, izmantojot pašvaldības piedāvāto līdzdalības budžeta finansējumu.

Modernais un kvalitatīvi būvētais skeitparks Vecmīlgrāvī būs vērtīgs pienesums Rīgas sporta infrastruktūrai, jo Vecmīlgrāvī un tā tuvējās apkaimēs šobrīd publiskai lietošanai nav pieejama šāda tipa sporta un aktīvās atpūtas infrastruktūra. Skeitparkā izveidotas rampas, līstes, pauguri un kolonas, kas izbūvētas uz betona virsmas.

Rīgas pašvaldība līdzdalības budžeta konkursu un iedzīvotāju balsojumu organizē kopš 2019. gada. Šajā periodā rīdzinieki konkursā iesnieguši kopā 216 projektu pieteikumus. Īstenošanai sešos konkursa gados nodoti 53 projekti. No tiem 31 projekts ir īstenots pilnībā, bet 22 projekti pašlaik ir dažādās īstenošanas fāzēs.

Šajā pavasarī rīdzinieki līdzdalības budžeta konkursā iesnieguši kopā 39 ideju projektus 26 apkaimēs. Arī šogad īpaša uzmanība pievērsta aktīvās atpūtas un rotaļu laukumu labiekārtošanai, piedāvājot gan jaunu bērnu rotaļu laukumu, gan skeitparku, gan dažādu sporta laukumu un trašu izveidi. Balsošana par projektiem plānota novembrī. Kopējais pašvaldības finansējums līdzdalības budžetam šogad ir 2,3 miljoni eiro.

 

Rīgas pašvaldība strādā pie risinājumiem noēnojuma radīšanai Barona laukumā

Rīgas pašvaldība konsultējas ar uzņēmējiem, Rīgas Centra humanitāro vidusskolu un savā pārziņā esošajiem departamentiem un citām iestādēm, lai īstenotu līdzdalības budžeta konkursā iesniegto un iedzīvotāju iebalsoto projektu “Noēnojums Barona laukumā (ar izmaiņām)”. Šobrīd notiek darbs pie projektēšanas uzdevuma izstrādes, lai rastu piemērotāko un racionālāko risinājumu projekta mērķa īstenošanai.

Līdzdalības budžeta konkursā iesniegtais projekts “Koki Barona laukumā” tika virzīts iedzīvotāju balsošanai ar izmaiņām. Vairākas pašvaldības iestādes sniegušas savu redzējumu un identificējušas riskus, kas tiek ņemti vērā. Informējot arī projekta iesniedzējus, projekts pārdēvēts par “Noēnojums Barona laukumā (ar izmaiņām)”, saglabājot tā galveno mērķi – rast laukumā patvērumu no saules, lai karstajā laikā neradītu pārkaršanas riskus bērniem un citiem tā apmeklētājiem, kā arī, lai rastu iespēju pasargāt laukumā esošo segumu un rotaļu atrakcijas no pārkaršanas, kas izstaro papildu siltumu un rada drošības apdraudējumu bērniem.

Par projektu “Noēnojums Barona laukumā (ar izmaiņām)” skatīt – ŠEIT.

Riski, kas pēc pašvaldības iestāžu un aptaujāto uzņēmēju redzējuma ietekmētu apkārtējo drošību un varētu pasliktināt laukumā esošās infrastruktūras stāvokli, ja tiktu stādīti tikai koki ir saistīti ar:

🟩 iesniegtā projekta apjomu, kas neparedz nomainīt gumijas segumu visā spēļu laukuma zonā, tikai atsevišķās vietās, kas veidos gan vizuālu šuvi, gan vietās, kur nebūs iespējams pilnvērtīgi sablīvēt esošo grunti, gumijas segums varētu veidot nelielas bedres, kas var veicināt traumu gūšanas risku;
🟩 pēc SIA “Labie koki” atzinuma, iesniegtais kokaugu saraksts neveicinās noēnojuma veidošanos laukumā, līdz ar to kokaugu saraksts ir pārskatāms un piemērojams atbilstoši esošajai situācijai un vēlamajam rezultātam;
🟩 iesniegtajā projektā nav paredzēta kokaugu apūdeņošanas sistēma, kas apgrūtinās un sadārdzinās esošā laukuma apsaimniekošanu;
🟩 esošos spēļu elementus spēļu zonā tuvākajos gados plānots nomainīt uz jauniem, un atjaunot esošo segumu;
🟩 laukumā sezonāli jau tiek izvietoti noēnojumu dodoši elementi “buras” – nojumes no HDPE poliestera auduma, kas ir viens no variantiem noēnojuma nodrošināšanai arī spēļu laukuma zonā.

Meklējot racionālāko risinājumu, kas būs atbilstošs iedzīvotāju iebalsotā projekta mērķim – noēnojuma radīšanai laukumā, drošs apkārtējiem, kā arī izmaksu faktorā samērīgs, nesadārdzinot kopējās projekta izmaksas, pašvaldība izskata alternatīvus risinājumus, kas paredzētu mazāku skaitu koku iestādīšanu un citu noēnojuma elementu ieviešanu, kā piemēram, trošu sistēmas ar vīteņaugiem vai nojumes no HDPE poliestera auduma.

Pašvaldība šobrīd strādā pie projektēšanas darba uzdevuma izstrādes, kur projektētājiem būs jāsniedz trīs skices noēnojuma veidiem, pievienojot arī projekta vizualizācijas un realizācijas tāmi.

Pēc alternatīvo risinājumu izstrādes, pašvaldība atkāroti tiksies ar projekta iesniedzējiem, kā arī Barona laukuma uzturētājiem, lai kopīgi nonāktu pie labākā risinājuma, kas spēs īstenot projekta mērķi, būs apkārtējā vidē drošs un izmaksu ziņā samērīgs ne vien realizācijas posmā, bet arī tālākā uzturēšanā.

Projekta izstrāde nepaildzinās projekta realizāciju. Visi iedzīvotāju atbalstītie līdzdalības budžeta konkursa projekti sākotnēji tiek nodoti projektēšanai, kam seko būvniecības iepirkums projekta realizēšanai.

Galvaspilsēta ņem vērā vairāku ekspertu atzinumus un strādā pie šī projekta īstenošanas. Rīga augstu vērtē iedzīvotāju iesaisti un idejas, jo kopīgi veidoti projekti padara mūsu vidi labāku. Centra sporta kvartāls Krišjāņa Barona ielā jau ilgstoši ir pašvaldības redzeslokā un pašvaldība novērtē iedzīvotāju iniciatīvu meklējot labākos risinājumus apkārtējās vides labiekārtošanā un uzlabošanā.

Rīgas pašvaldība līdzdalības budžeta konkursu un iedzīvotāju balsojumu organizē kopš 2019. gada. Šajā periodā rīdzinieki konkursā iesnieguši kopā 216 projektu pieteikumus. Īstenošanai sešos konkursa gados nodoti 53 projekti. No tiem 29 projekti ir īstenoti pilnībā, bet 24 projekti pašlaik ir dažādās īstenošanas fāzēs.

 

Īstenots Rīgas apkaimes vienojošs projekts “Zunds un Nameja krastmala dzīvo”

,

Savienojot Dzegužkalnu ar Ķīpsalu, Iļģuciemu ar Rīgas centru, noslēgušies darbi pie Nameja krastmalas teritorijas labiekārtošanas – starp Ūdens ielu un Mazo Ūdens ielu izbūvēta droša un vizuāli pievilcīga laipa.

Projekts īstenots ar Rīgas pašvaldības organizētā līdzdalības budžeta konkursa atbalstu. To iesniedza Dzirciema un Iļģuciema apkaimes biedrība.

Laipa veidota uz betona pontoniem ar koka klāju, margām un soliņiem. Tā iekļaujas Zunda ainaviskajā vidē kā dizaina objekts un pastaigu galamērķis. Laipa ir viens no pirmajiem objektiem Zunda kanāla malas labiekārtošanai, kas tagad kalpos kā vieta, kur iedzīvotāji varēs baudīt skaistos dabasskatus, makšķerēt, piestāt ar laivu vai SUP dēli, kā arī vienkārši pasēdēt un karstā vasarā ūdenī atvēsināt kājas.

Projekts īstenots ar mērķi radīt vidi, kas piesaista mākslas un aktīvās atpūtas cienītājus. Teritorijā esošo zemesceļu izmanto gājēji, velosipēdisti, lai nokļūtu no pilsētas centra un Ķīpsalas uz Iļģuciemu, Dzirciemu, un tālāk uz Imantu vai Bolderāju. Nameja krastmala ir Rīgas vēsturiskā centra aizsardzības zonā. Šis, Nameja krastmalas posms, ir arī tūrisma ceļvežos iezīmētais Jūrtakas 23. posms.

Projekta izmaksas sasniedz 59 800 eiro apmēru. To īstenoja uzņēmums SIA “Pontoni.lv”.

📸 FOTO

Rīgas pašvaldība atgādina, līdz 31. oktobrim, mājaslapā balso.riga.lv, rīdzinieki aicināti balsot par kādu no 22 Rīgas iedzīvotāju un apkaimju biedrību līdzdalības budžeta konkursam iesniegtajām apkaimju attīstības iecerēm.

Tiks īstenoti visvairāk iedzīvotāju balsis saņēmušie projekti, kas uzlabos apkārtējo vidi ilgtermiņā. Kopējais pašvaldības finansējums līdzdalības budžetam šogad ir 700 000 eiro. Viena projekta īstenošanai pašvaldība piešķirs līdz 100 000 eiro.

Līdzdalības budžeta projektu īstenošanas konkursu Rīgas dome rīko kopš 2019. gada, kopā piecos konkursa norises gados atbalstīti 46 iedzīvotāju iesniegtie projekti. Rīga 2019. gadā bija pirmā pašvaldība Latvijā, kas ieviesa līdzdalības budžetu. Jaunais Pašvaldību likums paredz, ka līdzdalības budžets visās pašvaldības obligāti ieviešams no 2025. gada.

Vairāk informācijas par projektu konkursu un iepriekšējos gados apstiprinātajiem un īstenotajiem projektiem www.riga.lv un www.balso.riga.lv, kā arī pa tālruni +37167037647.

 

Top gaisma Sarkandaugavas parkā

Šovasar noslēgušies darbi projektā “Top gaisma Sarkandaugavas parkā”, kas tapis ar Rīgas pašvaldības organizētā Līdzdalības budžeta konkursa atbalstu.

Projekta mērķis bija uzlabot parka teritorijas pieejamību un apkaimes iedzīvotāju drošību diennakts tumšajā laikā, uzstādot apgaismojuma laternas galvenajos parka celiņos un bērnu laukumā, kas līdz šim nebija apgaismoti. Tā rezultātā veikts pieslēgums esošajam pilsētas apgaismes elektrotīklam, ieguldīti kabeļi, uzstādīti balsti un gaismekļi ar kontrolieriem. Tāpat, nodrošināta arī būvniecības zonas labiekārtošana un sakopšana.

“Šobrīd nevaram iedomāties, ka Sarkandaugavas parks nebūtu apgaismots. Tā ir centrāla apkaimes vieta, ļoti ainavisks parks, kuru ir iemīļojoši sarkandaugavieši un bez apgaismojuma tas pilnvērtīgi nepildīja atpūtas funkciju gada tumšākajos mēnešos, kas patiesībā jau sākas ar augustu,”

komentē Sarkandaugavas attīstības biedrības biedre, projekta līdzautore.

Kalna parks, bieži dēvēts arī par Sarkandaugavas parku, ir labiekārtots parks Sarkandaugavā, kas ir apkaimes iedzīvotāju populāra un iemīļota vieta atpūtai un brīvā laika pavadīšanai ģimenes un draugu lokā. Parkā ir izvietoti atpūtas soliņi, bērnu spēļu laukums un regulāri tiek veikta arī tā kopšana.

Projektu iesniedza Sarkandaugavas attīstības biedrība. Tā kopējās izmaksas ir 106 262 eiro ar PVN.

📸  ŠEIT

Vairāk par Līdzdalības budžeta projektiem iespējams iepazīties – ŠEIT

 

Gar Juglas ezeru labiekārtota pastaigu taka ’’Sajūti Juglu’’

attēls no RD Flickr.com konta

Noslēgušies pēdējie labiekārtošanas darbi projektā ’’Juglas ezera pastaigu taka ’’Sajūti Juglu’’’’, kas tapis ar Rīgas pašvaldības organizētā Līdzdalības budžeta konkursa atbalstu.

Projektu Līdzdalības budžeta konkursam iesniedza Juglas attīstības biedrība ar mērķi izveidot pastaigu taku, kas kalpotu kā vides izglītības un infrastruktūras objekts, lai izzinātu un atklātu dabas vērtības pie Juglas ezera.

’’Esam patiesi gandarīti par pastaigu takas “Sajūti Juglu” rezultātu un izpildījumu! Takas izveide ir palielinājusi šīs vietas pievilcību un vērtību, un esam spēruši soli tuvāk iekļaujošai sabiedrībai. Juglas biedrība aicina uz takas atklāšanu 11. jūlijā plkst. 18.00, kā arī uz sarunu par Juglas ūdeņiem un to saglabāšanu’’,

pauž Juglas attīstības biedrības valdes priekšsēdētaja Ilze Neimane.

Projekta gaitā izveidots 250 metru garš koka pastaigu takas posms no skatu platformas virzienā uz Brīvības ielu, izbūvēta arī koka dēļu skatu platforma ar skatu uz ezeru, uz kuras izvietoti soliņi un velo novietnes. Pretī skatu platformai atrodas informatīvs stends, kas vēsta par apkārtējā vidē mītošo lapukoku praulgrauzi, ezera putnu un zivju sugām, informāciju nodrošinot arī Braila rakstā. Drošības nolūkos visas laipas garumā izbūvēta marga ezera pusē un uz tās ir izvietoti 20 taktili, telpiski ciļņi ar raksturīgākajām dzīvnieku sugām Juglas ezerā un tā teritorijā, kas kalpos kā izzinošs materiāls cilvēkiem ar redzes traucējumiem un būs saistošs uzskates materiāls bērniem vides izzināšanā. Vide labiekārtota ar papildu soliņiem un atkritumu urnām.

📸  Foto

Savās ikdienas gaitās pastaigu taku izmanto netālu esošā Latvijas Neredzīgo biedrība. Tās Centrālās valdes priekšsēdētājs Kaspars Biezais pauž gandarījumu par takas pieejamību: ’’Pastaigu taka pilnīgi noteikti ir ieguvums tuvākās apkārtnes, tai skaitā Strazdumuižas iedzīvotājiem. Tā ir izveidota informatīvi pieejama arī neredzīgiem cilvēkiem. Jau tagad tā bieži tiek izmantota pastaigām cienījama vecuma cilvēku vidū, kuri atzinīgi par to izsakās. Projektam noteikti ir augsta pievienotā vērtība.’’

Projekta kopējās izmaksas sasniedz 54 378 eiro ar PVN.

Juglas ezeram blakus esošajā Strazdumuižas parka koku dobumos ir sastopama Latvijā īpaši aizsargājama vabole lapukoku praulgrauzis, kā arī Juglas ezerā sastopamas vairākas ūdensputnu sugas. Gar krastu aug niedrājs, kurā ir sastopami niedrāju putni.

Līdzdalības budžeta projektu īstenošanas konkursu Rīgas dome rīko kopš 2019. gada, kopā piecos konkursa norises gados atbalstīti 46 iedzīvotāju iesniegtie projekti. Rīga bija pirmā pašvaldība Latvijā, kas ieviesa līdzdalības budžetu. Pašvaldību likums paredz, ka līdzdalības budžets visās pašvaldības obligāti būs ieviešams no 2025. gada.

 

Top Juglas ezera pastaigu taka ’’Sajūti Juglu’’

Rīgas iedzīvotāji un mediji 29. maijā, plkst. 11.00 aicināti pievienoties Juglas ezera pastaigu takas ’’Sajūti Juglu’’ apskatei, lai iepazītos ar projekta gaitā veiktajiem un paredzētajiem labiekārtojumiem Juglas ezera piekrastē.

Juglas ezera pastaigu taka ’’Sajūti Juglu’’ ir viens no iniciatīvu projektiem, kas iesniegts un top īstenots pateicoties Rīgas pašvaldības organizētajam iedzīvotāju līdzdalības budžeta konkursam.

Projekta iecere paredz izveidot pastaigu taku kā vides izglītības un infrastruktūras objektu, kas veltīts Juglas ezera dabas vērtību izzināšanai un atklāšanai, labiekārtojot pastaigu takas posmu no esošās skatu platformas virzienā uz Brīvības ielu, savienojot to ar daudzstāvu apbūves projektā (Juglas krastmalā 15, Dzirnupes ielā 5) iekļauto gājēju promenādi.

Pasākumā piedalīsies Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps, projektu vadītājs apkaimju attīstības jautājumos Gatis Štolcers un Juglas attīstības biedrības pārstāve Santa Bukša.

Juglas ezers ir viens no lielākajiem ezeriem Rīgā. Ezera krasti pie Strazdumuižas ir daudzu Juglas apkaimes iedzīvotāju iecienīta atpūtas vieta. Blakus esošajā Strazdumuižas parka koku dobumos ir sastopama Latvijā īpaši aizsargājama vabole lapkoku praulgrauzis, kā arī Juglas ezerā sastopamas vairākas ūdensputnu sugas. Gar krastu aug niedrājs, kurā ir sastopami niedrāju putni.

Pēc iedzīvotāju iniciatīvas Rīgas pašvaldība labiekārto Mazo Krasta ielu

Martā sākti labiekārtošanas darbi līdzdalības budžeta projektam “Zvirgzdu salas mantojums: Mazā krasta atdzimšana”, kas paredz labiekārtot Mazās Krasta ielas sākumu un pārveidot to par labiekārtotu publisko telpu.

Būvniecības laikā tiks veikta gājēju ietves asfalta seguma un bortakmens atjaunošana, kokaugu un zemsedzes augu stādīšana, kā arī esošo zaļās zonas apstādījumu sakopšana.

Vieta, kas šodien pazīstama kā Mazās Krasta ielas sākums, vēsturiski bijusi Latgales priekšpilsētas atpūtas un labiekārtojuma piemērs. 1930. gados šeit pie nu jau aizbērtā Zvirgzdu salas kanāla atradās peldvieta, apkārtnes iedzīvotāju pastaigu un rekreācijas vieta.

Šis ielas posms katru dienu kalpo 150-300 cilvēkiem no visām Rīgas apkaimēm. Mazās Krasta ielas sākums veido vienīgo piekļuves ceļu gājēju un velotunelim uz Daugavas promenādi, šeit izveidojies organisks apkaimes laukums – publiskā telpa un satikšanās vieta. Bērni un pieaugušie šeit tiekas, pastaigājas, brauc ar skūteriem un divriteņiem, izmanto ceļu skriešanai un staidzina suņus.

Kopējās projekta izmaksas ir 63 251 eiro ar PVN.

🟩 Vairāk par projektu – ŠEIT

Līdzdalības budžeta projektu mērķis ir veicināt apkaimju attīstību Rīgā, to teritorijas kā pilsētas daļas īpašo identitāti, atpazīstamību, sekmēt to revitalizāciju, rosināt lokālās kopienas veidošanos.

Martā sākusies pieteikšanās jaunajam līdzdalības budžeta projektu konkursam. Konkursa pieteikumi elektroniski tiks pieņemti līdz 31. maija plkst.12, aizpildot projekta pieteikuma veidlapu un iesniedzot riga.lv vai nosūtot uz elektroniskā pasta adresi konkurss.apkaimes@riga.lv.

🟩 Vairāk par Līdzdalības budžeta projektiem – ŠEIT

Ziepniekkalna kāpās veido bērnu rotaļu laukumu

Martā Rīgā sākta jauna līdzdalības budžeta projekta īstenošana – bērnu rotaļu laukuma būvniecība Ziepniekkalna kāpās, Staburaga ielā 14. Bērnu rotaļu laukums sastāvēs no elementiem dažādām vecuma grupām, kuri dos iespēju kāpt, rāpties, balansēt un šūpoties.

Tā kā teritorija ir saglabājusi savu dabisko reljefu un raksturu, labiekārtojums paredzēts pēc iespējas pietuvinātāks dabai. Rotaļu iekārtas paredzētas no gaišā robīnijas koka ar nerūsējošā tērauda stiprinājumiem.

Projekts paredz ierīkot šķēršļu trasi ar balansa elementiem, līdzsvara šūpoles, trīsvietīgas šūpoles ar ligzdu un divus multifunkcionālus rotaļu kompleksus: mazākiem un lielākiem bērniem. Bērnu rotaļu laukumā paredzēts smilšu segums. Papildus bērnu rotaļu laukuma elementiem uzstādīs labiekārtojuma elementus – soliņus un atkritumu urnas.

Teritorijai raksturīga zema smilšu kāpa, kā arī salīdzinoši blīva koku audze – pamatā bērzi, bet ir arī priedes, egles, alkšņi. Tur aug Latvijas Sarkanajā grāmatā un Baltijas jūras reģiona Sarkanajā grāmatā iekļauts augs – pļavas silpurene, kas apliecina dabiskās vides augstvērtīgumu šajā teritorijā. Netālu no laukuma paredzēts izvietot izglītojošu informācijas stendu ar galveno informāciju par teritorijā sastopamajiem augiem.

Projektu Rīgas pašvaldības līdzdalības budžeta konkursam iesniedza Ziepniekkalna apkaimes biedrība 2022. gadā. Projekta kopējās izmaksas sastāda  75 564 eiro.

 

Neizvietos elektrouzlādes stacijas J. Asara un Pērnavas ielu stūrī

Rīgas pašvaldība, uzklausot Grīziņkalna apkaimes viedokli par elektrouzlādes staciju izvietošanu J. Asara un Pērnavu ielas stūrī pie Grīziņkalna parka, sākusi sarunas ar AS “Latvenergo” par šajā teritorijā esošā zemes gabala nomas līguma laušanu.

Februāra sākumā publiski izskanēja Grīziņkalna apkaimes biedrības sašutums par Rīgas pašvaldības noslēgto zemes nomas līgumu par zemes gabalu J. Asara ielas un Pērnavas ielas stūrī. Šajā teritorijā tuvāko divu gadu laikā paredzēts īstenot arī apkaimes biedrības iesniegto labiekārtojuma ieceri, kas guva atbalstu Rīgas pašvaldības 2023. gada Līdzdalības budžeta konkursā.

Pašvaldības iestāžu speciālisti atkārtoti pārskatīja un pārrunāja Grīziņkalna apkaimes biedrības iesniegto līdzdalības budžeta projektu, un piedāvāja biedrībai apsvērt uzlādes staciju un līdzdalības budžeta konkursā iesniegtās ieceres līdzāspastāvēšanu. Biedrība atteicās izskatīt šādu risinājumu, tāpēc pašvaldība šobrīd uzsākusi sarunas ar zemes nomnieku, lai varētu lauzt noslēgto nomas līgumu, kas paredzēja izvietot divas elektrouzlādes stacijas sabiedriskā transporta apgriešanās laukumā J. Asara un Pērnavas ielas stūrī.

Grīziņkalna biedrība 2023. gadā Līdzdalības budžeta konkursā iesniedza projektu “Laiks tirgum Grīziņkalnā”, kura ietvaros paredzēti darbi, kas saistīti ar esošo pašvaldības reklāmas stendu pārvietošanu, metāla trolejbusa kontaktīklu balstu krāsošanu un vides objekta jeb vietzīmes uzstādīšanu, kā arī labiekārtojuma elementu izvietošanu un apstādījumu ierīkošanu. Vairāk uzzināt par projektu, kā arī iepazīties ar pašvaldības un citu iestāžu sniegtajiem atzinumiem par apkaimes biedrības ieceri, iespējams balso.riga.lv.

Projekts Līdzdalības budžeta konkursa balsojumā, kurā varēja piedalīties ikviens vismaz 16 gadus vecs Latvijas iedzīvotājs, saņēma 2399 balsis, un ierindojās 5. vietā. Līdzdalības budžets paredz, ka pašvaldība apņemas īstenot tos projektus, kas saņēmuši visvairāk balsu un iekļaujas konkrētajā gadā Līdzdalības budžetam atvēlētajā kopējā finansējumā. 2023. gadā kopējais finansējums bija 700 000 eiro, vienam projektam bija jāiekļaujas 70 000 eiro. Pēc balsojuma noslēguma projektus īsteno pašvaldība, sadarbojoties ar projekta iesniedzēju. Tas nozīmē, ka projekta iesniedzējs neiegūst finansējumu un arī pats nevada projekta īstenošanu.

Rīgas pašvaldība Līdzdalības budžeta konkursu īsteno kopš 2019. gada, un ir pirmā pašvaldība Latvijā, kas to ieviesa. No 2025. gada Līdzdalības budžeta konkursa organizēšana būs obligāta visām pašvaldībām Latvijā. Piecu gadu laikā iedzīvotāju balsojumā atbalstu guvuši 46 rīdzinieku ierosinājumi uzlabojumiem pilsētvidē, no tiem īstenoti 18, pārējie ir dažādos īstenošanas posmos.

Arī 2024. gadā Rīgas pašvaldība organizēs Līdzdalības budžeta konkursu, un rīdzinieki idejas tam varēs pieteikt pavasarī. Vairāk par Rīgas pašvaldības līdzdalības budžeta konkursu balso.riga.lv.