4. oktobrī Rīgas domē viesojās Tallinas delegācijas pārstāvji, lai pārrunātu Rīgas aktivitātes pārejā uz mācībām latviešu valodā un ceļā uz vienotu skolu galvaspilsētas izglītības iestādēs.

“Lai gan Rīga un Tallina konkurē savā starpā, mums ir daudz kopīgu lietu, ko vienam no otra mācīties un tādā veidā stiprināt reģionu. Tāpēc mums ir milzīgs prieks uzņemt Tallinas domes Izglītības un kultūras komiteju Rīgas domē un dalīties ar mūsu pieredzi, kas saistās ar izglītības sistēmas sakārtošanu, it īpaši pārejā uz vienoto skolas sistēmu, jo izglītoti un prasmīgi iedzīvotāji ir jebkuras labklājības valsts pamats ”

akcentē Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Edvards Ratnieks.

Tallinas viesi kopā ar Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas vadību un Izglītības, kultūras un sporta departamenta ekspertiem apsprieda aktualitātes un diskutēja par Vienotas skolas jautājumiem. Rīgas pašvaldības pārstāvji un arī Latviešu valodas aģentūras darbinieces sniedza ieskatu līdz šim paveiktajā Rīgas skolās un pirmsskolās pārejot uz mācībām latviešu valodā un dalījās ar savu pieredzi, ieteikumiem un atbildēja uz viesu interesējošajiem jautājumiem.

“Ir prieks, ka Rīga var uzņemt ciemiņus no kaimiņvalsts galvaspilsētas domes un dalīties pieredzē un mūsu mācībās, nodrošinot pāreju uz vienotu skolu. Šis process ir šī mācību gadā lielākais izaicinājums mūsu skolās. Tallinas domes Izglītības komitejas deputāti uzklausīja mūsu ekspertus, diskutēja par risinājumiem un apmeklēs arī Rīgas 34. vidusskolu klātienē. Šī gada pavasarī biju darba vizītē Tallinā, lai vairāk uzzinātu arī par viņu pieredzi,”

saka Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Laima Geikina.

Tallinas delegācijas viesi plāno apmeklēt arī Rīgas 34. vidusskolu, lai iepazītos vairāk ar skolas pieredzi pārejā uz mācībām latviešu valodā. Skola jau arī iepriekš īstenoja atsevišķās klasēs mācības latviešu valodas programmā.

🔎 Foto no vizītes – ŠEIT

Šogad pasaules diktāts latviešu valodā norisināsies sestdien, 14. oktobrī, sākums pulksten 12.15. Šī būs jau devītā diktāta norises reize, un šogad tekstu diktātam radījis rakstnieks Māris Bērziņš, savukārt Rīgā – Gaismas pilī – to diktēs Latvijas Nacionālā teātra aktrise Agnese Budovska. No 3. oktobra sākusies reģistrēšanās dalībai diktāta klātienes rakstīšanas vietās.

📌 Lai piedalītos diktātā klātienē, iepriekš ir jāreģistrējas vietnē www.raksti.org, kur varēs izvēlēties vienu no 16 rakstīšanas vietām 11 Latvijas pilsētās. Šogad klātienē diktāts norisināsies Rīgā, Bauskā, Cēsīs, Daugavpilī, Jelgavā, Jēkabpilī, Jūrmalā, Liepājā, Rēzeknē, Valmierā un Ventspilī. Reģistrēties dalībai klātienē būs iespējams līdz 12. oktobra vakaram. Savukārt tie, kuri nebūs paspējuši laikus reģistrēties, to varēs izdarīt norises vietā neilgi pirms diktāta sākuma, taču jāņem vērā, ka tas būs iespējams vien tad, ja būs brīvas vietas, tādēļ organizatori iesaka laikus reģistrēties mājaslapā.

● Diktātu būs iespēja rakstīt arī attālināti, šai dalības formai nav nepieciešams iepriekš speciāli pieteikties, taču ir nepieciešams izveidot lietotāja kontu vietnē raksti.org. Attālinātajai dalībai diktāts tiks translēts tiešajā ēterā Latvijas Radio 1, Latvijas Televīzijā un Latvijas sabiedrisko mediju portālā lsm.lv, kā arī diktāta mājaslapā.

Pasaules diktāts latviešu valodā ir privāta iniciatīva, kuras mērķis ir attīstīt latviešu valodu un stiprināt tās saknes mūsdienu multikulturālajā vidē. Deviņu gadu laikā no neliela valodas entuziastu rīkota pasākuma tas ir izaudzis par starptautisku projektu, kurā pērn piedalījās 2000 interesentu no 29 valstīm. Katru gadu kāds no mūsdienu latviešu rakstniekiem rada aptuveni 300 vārdu tekstu, ko diktē kāds slavens latviešu aktieris. Šogad par diktāta autoru izvēlēts rakstnieks Māris Bērziņš, savukārt par diktori izraudzīta Latvijas Nacionālā teātra aktrise Agnese Budovska.

Māris Bērziņš (1962) ir rakstnieks, sešu romānu, vairāku īsprozas un lugu krājumu autors. Sarakstījis romānu “Svina garša”, par ko saņēmis plašu atzinību un vairākas godalgas, tostarp Dzintara Soduma balvu par novatorismu literatūrā un Baltijas Asamblejas balvu. 2022. gadā viņš saņēmis IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.

Agnese Budovska (1992) ir Latvijas Nacionālā teātra aktrise. Vairākas reizes nominēta Spēlmaņu nakts balvai. Balvu ieguvusi 2016. gadā nominācijā “Gada debija vai jaunais skatuves mākslinieks” par līgavas lomu izrādē “Asins kāzas” Latvijas Nacionālajā teātrī. Agnese Budovska 2021. gadā par lomu filmā “Wild East. Kur vedīs ceļš” ieguvusi Lielā Kristapa balvu kā labākā aktrise otrā plāna lomā.
Iniciatīvas mērķis ir attīstīt prasmi rakstīt latviski, audzināt cieņu pret dzimto valodu, veidot ciešāku saikni ar latviešu diasporām ārpus Latvijas, saliedēt sabiedrību, kā arī aicināt cittautiešus labāk apgūt latviešu valodu. Diktāta rakstīšana ir brīvprātīgs bezmaksas pasākums.

Ap 300 vārdu garā diktāta teksta latviešu valodas normām pārbaudījusi un apstiprinājusi Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta Mākslīgā intelekta laboratorijas pētniece Baiba Saulīte.

Labojot diktātu, atzīmes netiks liktas, taču būs norādītas ortogrāfijas un interpunkcijas kļūdas un to skaits, lai ikviens interesents varētu novērtēt savas zināšanas.

● Labāko rezultātu ieguvēji tiks apbalvoti ar vērtīgām balvām no diktāta partneriem – Jaunā Rīgas teātra, Latvijas Nacionālā teātra, Latviešu valodas aģentūras, Jāņa Rozes grāmatnīcas un izdevniecības Zvaigzne ABC.