Arhīvs birkai: Mežaparks

Rīgas dome nolēmusi lūgt nodot pašvaldībai līdz šim valstij piederošos nekustamos īpašumus Ezermalas ielā 26, 28, 28B, jeb Saules dārzu.

Pašvaldība lūgs Ministru kabinetam lemt par teritoriju nodošanu bez atlīdzības Rīgas pašvaldības autonomo funkciju nodrošināšanai, paredzot Saules dārzā attīstīt atpūtas zonu.

Pārņemot Saules dārzu savā īpašumā un plānojot parka atjaunošanu, veicinās kvalitatīvas pilsētvides veidošanu un publiskās ārtelpas sakārtošanu Mežaparka apkaimē. Tāpat būs iespējams iedzīvotājiem nodrošināt arī jaunu piekļuves vietu Ķīšezeram.

Ja Ministru kabinets lems par teritorijas nodošanu pašvaldībai bez atlīdzības, Rīgas domes Mājokļu un vides departaments būs atbildīgs par parka apsaimniekošanu. Teritorijā esošās ēkas varētu tikt izmantotas izglītības funkciju nodrošināšanai. Dome lēma piešķirt 130 000 eiro, lai nodrošinātu teritorijas pārņemšanu pašvaldības īpašumā un pēc tās – teritorijā esošo koku izpēti un sakopšanu, kā arī citus parka uzturēšanas darbus.

Saules dārzs veidojies 20. gadsimta sākumā ap Grāves muižas kompleksu. 1913. gadā muižiņas kompleksu iegādājās Latviešu izglītības biedrība, un šo īpašumu nosauca par Saules dārzu, jo dārza teritorijā ir atradies saules pulkstenis. Dārzs tika veidots kā bērnu un jauniešu sporta un atpūtas centrs, un pēc 1. Pasaules kara līdz pat 1930. gadu vidum bija populāra jauniešu pasākumu norises vieta. Pēc 2. Pasaules kara Saules dārzs tika nosaukts par Bērnu parku, un šeit līdz 1960. gadu sākumam atkal notika dažādi pasākumi bērniem un jauniešiem. Kopš 1960. gadu vidus parks pamazām zaudējis savu nozīmi, un līdz šim par tā apsaimniekošanu rūpējās VAS “Valsts nekustamie īpašumi”.

Latvijas Skolu orientēšanās kauss šogad pulcēs vairākus simtus dalībnieku no dažādām mūsu valsts skolām, lai jau ceturtdien, 27. aprīlī, satiktos Mežaparka Lielajā estrādē, un pārstāvētu savu skolu lielajos orientēšanās svētkos.

Sacensību dalībniekiem būs iespēja ne tikai iegūt dažādas individuālās balvas no pasākuma sponsoriem, bet arī tie varēs kopīgi pretendēt uz labākās skolas titulu. Sacensību uzvarētājs laimēs orientēšanās dienas pasākumu brīvi izvēlētā laikā, daudzskaitlīgākās skolas titulu un iegūs 1000 eiro dāvanu karti no apģērbu ražotāja “Mintprint”. Skolas, kas kopvērtējumā iegūs 1.-3. vietu, tiks apbalvotas ar kausu un sponsoru balvām.

Sacensībās mācību iestādi dažādās vecuma grupās pārstāvēs tie audzēkņi, kuri tajā mācās 2022./2023. mācību gadā, kā arī šiem skolēniem būs iespēja piedalīties atbalstītāju organizētajās aktivitātēs: šķēršļu trasē, viktorīnās, spēlēs, militārajos uzdevumos u.c.

Pasākuma gaita:
No plkst. 10:30 līdz 12:30 – būs iespējams reģistrēties sacensībām;
No plkst. 11:00 līdz 13:30 – norisināsies kvalifikācijas skrējiens;
Plkst. 14:00 – pusfināls;
Plkst. 15:00 – fināls;
Plkst. 16:30 – plānota apbalvošana.

Latvijas skolu orientēšanās kausa sacensības skolu komandām organizē Latvijas Orientēšanās federācija sadarbībā ar atbalstītājiem: Ziemeļrīgas kultūras apvienība, Rīgas meži, LSFP, Maxima, Suunto, OS Veikals, Jāņa sēta, Mintprint, Zaļais punkts, Rekrutēšanas un atlases centru, Jaunsardzi un Latvijas Valsts meži.

Sacensību galvenais tiesnesis – Matīss Ratnieks (e-pasts: [email protected] , t. 20252282).

Sagaidot Lieldienas, Rīga aicina ikvienu vērot dabas mošanos un pamanīt pirmos pavasara vēstnešus ne vien pilsētvides noformējumā, bet arī pilsētas kultūras pasākumu programmā – koncertos, Lieldienu lustēs un radošajās darbnīcās Lucavsalā, Mežaparkā un citviet galvaspilsētas apkaimēs.

“Sveicot pavasara ierašanos pilsētā, Rīgas pašvaldība radījusi gan atbilstošu noformējumu, gan arī sagatavojusi plašu pasākumu un notikumu programmu. Aicinu visus rīdziniekus un pilsētas viesus sagaidīt dabas mošanos kopā – piedaloties tematiskajās atrakcijās un spēlēs, kā arī baudot svētku koncertus un citas radošas aktivitātes!”

uzsver Rīgas mērs Mārtiņš Staķis

Lieldienu lustes Lucavsalā un Mežaparkā

9. aprīlī – Lucavsalas atpūtas parkā no plkst. 11.00 līdz plkst. 15.00  gan lieli, gan mazi rīdzinieki varēs baudīt folkloras kopu sniegumu, šūpoties, ripināt olas, darināt purnu būrīšus, piedalīties dažādās spēlēs, iziet “Olpratības ceļu” un ieturēt maltīti piknika zonā.

  • Pasākuma teritorijā skatuves zonā darbosies folkloras kopas “Teikas muzikanti”, “Zeidi”, “Rīgas Danču klubs” un postfolkloras grupa “Rikši”. Varēs iesaistīties tradicionālo rituālu norisēs – dziedāšanā, rotaļās un kopīgā izdancošanās.
  • Olu krāsošanas darbnīcā varēs radoši izpausties – krāsojot olas. Ar svaigi krāsoto olu varēs piedalīties olu kaujās, ripināšanas sacensībās un citās Latvijas Folkloras biedrības organizētajās aktivitātēs.
  • Iemēģināt roku putnu būrīšu meistarošanā un uzklausīt ornitologu ieteikumus, kā arī piedalīties “Putnu viktorīnā”.
  • Iziet “Olpratības ceļu” un uzzināt dažādus faktus par vistām un olām.

Pasākuma teritorijā būs piknika zona, kur varēs ieturēt līdzi paņemto maltīti vai iegādāties ēdienus uz vietas.

Tāpat ikviens aicināts apmeklēt dažādas aktivitātes un radošās darbnīcas pie Mežaparka Lielās estrādes no plkst. 14.00 līdz plkst. 17.00, kur notiks arī Lielo olu krāsošana.

Lieldienu svinēšana notiks arī Rīgas Kultūras centrā “Iļģuciems” no plkst. 15.00 līdz plkst. 16.30.

Kas Lieldienās nešūpojas, tam vasarā odi miera neliks

Lieldienu laikā rīdzinieki aicināti ne tikai apmeklēt koncertus un Lieldienu pasākumus, bet arī izšūpoties. Šogad šūpoles 9. aprīlī un 10. aprīlī atradīsies septiņās vietās gan pilsētas centrā, gan apkaimēs:

  • Lucavsalā;
  • Doma laukumā;
  • Līvu laukumā;
  • kultūras pils “Ziemeļblāzma” parkā;
  • pie Mežaparka Lielās estrādes ēkas;
  • pie kultūras centriem “Imanta” un “Iļģuciems”.

Koncerti un citas radošās aktivitātes

Gaidot Lieldienas, ikviens aicināts apmeklēt kādu no plašā koncertu un citu pasākumu klāsta.

  • 7. aprīlī plkst. 16.00 – Kultūras centrā “Mazā ģilde” notiks Lielās piektdienas koncerts “In Paradisum”, kurā izskanēs vīru kamerkora “Logos” koncertprogramma, bet plkst. 19.00 Rīgas Sv. Jāņa baznīcā varēs baudīt Orķestra “Rīga” un Rīgas kamerkora “Ave Sol” sniegumu. Bezmaksas ielūgumi būs pieejami no 31. marta “Biļešu paradīzes” kasēs.
  • 8. aprīlī, plkst. 16.00 – Kultūras pilī “Ziemeļblāzma” notiks Lieldienu koncerts, kurā piedalīsies kontrtenors Sergejs Jēgers un koncertmeistare Ieva Šmite.
  • 9. aprīlī plkst.16.00 – Mežaparka Lielās estrādes Kokaru zālē notiks koncerts “Lustīgā Lieldienu saspēle”, kurā piedalīsies “Teikas muzikanti” un Laimas Dimantas vadītā folkloras draugu kopa “Austra”.
  • 10. aprīlī:
    • Plkst. 12.00 – VEF Kultūras pilī bērnu un jauniešu tautas deju ansamblis “Zelta sietiņš” uzstāsties koncertā “Saules pilni visi rīti”;
    • Plkst. 14.00 – Kultūras centrā “Imanta” Lieldienu koncertā “Caur lieldienu saule nāca” uzstāsies postfolkloras grupa “Rikši”
    • Plkst. 15:00 – Kultūras pilī “Ziemeļblāzma” notiks Lieldienu plaukstiņpolka ar Orķestri “Rīga” un Daumantu Kalniņu. Bezmaksas ielūgumi būs pieejami “Biļešu paradīzes” kasēs no 3. aprīļa.
    • Plkst. 16.00 – Kultūras centrā “Mazā ģilde” notiks Otro Lieldienu koncerts “Kokles dziesma”, kurā uzstāsies koklētāju ansambļi “Kokļu klubs”, “Austriņa” un tenors Mārtiņš Zvīgulis (pasākumu vadīs Latvijas Nacionālā teātra aktieris Ainārs Ančevskis);
    • Plkst. 17.00 – Kultūras centrā “Iļģuciems”, piedaloties kamerkorim “Muklājs” un draugi, notiks pavasara koru mūzikas koncerts;
    • Plkst. 18.00 – koncertzālē “Ave Sol” būs baudāms koncerts “Pavasara jausma” , kurā piedalīsies Rīgas kamerkoris “Ave Sol”, pianiste Agnese Egliņa un ērģelnieks Jānis Pelše, kā arī diriģenti Andris Veismanis un Jurģis Cābulis.

Rīgas Porcelāna muzejs 7. un 8. aprīlī aicina uz radošo darbnīcu “Lieldienas”.

Cilvēka un dabas mošanās

Šogad rīdzinieki un pilsētas viesi aicināti svinēt pavasari, akcentējot cilvēka un dabas mošanās procesus. Pēc tumšās ziemas, saulei lēnām sākot savu uzvaras gājienu, plaukst ne tikai daba, bet arī cilvēki un līdz ar tiem – pašvaldības kultūras pasākumu piedāvājums Rīgā.

Pilsētvides plakātos izvietotie attēli ar pirmajiem pavasara vēstnešiem – sniegpulkstenītēm, krokusiem un tulpēm jau rotā pilsētas stendus un afišu stabus, apmeklētājus gaida arī īpaši rotātas svētku norišu vietas – plakātos redzamie pavasara ziedi telpiskā veidolā uzplaukuši Bastejkalna sniegotajā zālienā, Vērmanes dārzā, Līvu laukumā, iepretim Mežaparka Lielās estrādes ēkas ieejai, kultūras pils “Ziemeļblāzma” zaļajā zonā un pie kultūras centriem “Imanta” un “Iļģuciems”. Šīs dekorācijas tiks eksponētas līdz 21. aprīlim.

Līdzīgi kā pērn, Doma laukumā rīdziniekus un pilsētas viesus šogad priecē vides objektu grupa “Saules dzirnas”. Tāpat galvaspilsētā dažādās apkaimēs pie maģistrālo ielu krustojumiem izvietoti seši izgaismoti vides objekti “Saules birzis”.

Pavasaris tiek modināts arī Lucavsalā, kur kokus rotā 120 krāsaini putni, bet tālāk atpūtas zonā aplūkojama krāšņa vides objektu grupa “Mājup ziedos”. Savukārt pie Rīgas Kultūras un atpūtas centra “Imanta” apskatāma Lieldienām veltīta interaktīva mūzikas instrumentu instalācija.

Ar visiem Pavasara saulgriežu un Lieldienu notikumiem Rīgā var iepazīties tīmekļvietnē https://svetki.riga.lv/, kā arī sekot līdzi sociālo tīklu lapā “Rīgā notiek” https://www.facebook.com/RigaNotiek.

Ceturtdien, 26.janvārī, plkst.15.00, “Rīgas meži” iepazīstinās ar šogad plānotajiem meža kopšanas darbiem kultūras un atpūtas parka “Mežaparks” mežā un tā apkārtnē, kas saistīti gan ar drošības uzlabošanu, gan ar meža ainavas veidošanu. Īpaši gaidīti “Mežaparka” un apkaimju biedrību pārstāvji un iedzīvotāji.

Pasākums notiks vienā no “Mežaparka” meža masīviem, kurā plānots izzāģēt bīstamās papeles: https://ej.uz/5e6g.

Pulcēšanās no plkst. 14:45, laukumā pie Lēdurgas un Mores ielām: https://ej.uz/3sbj. Šajā apkārtnē iespējams novietot arī transportlīdzekļus.

Pasākumā piedalīsies “Rīgas meži”, aicināti arī nozares speciālisti. Paredzēts, ka arī pēc pasākuma iedzīvotāji varēs iepazīties ar plānotajiem meža kopšanas darbiem, kā arī sniegt savus argumentētus viedokļus un priekšlikumus par tiem. Informācija būs pieejama “Rīgas meži” mājaslapā un Facebook lapā, mirkļbirkas: #BīstamāsPapeles un #MežaparkaMežaKopšana, e-pasts: [email protected] (temats “Mežaparka meža kopšana”).

Īsumā par plānotajiem darbiem:

  • Bīstamo papeļu zāģēšana “Mežaparka” mežā un pie Sarkandaugavas kapiem. Šie darbi tiks veikti, atsaucoties iedzīvotāju lūgumam, kā arī ievērojot Valsts meža dienesta atzinumu par sanitāro cirti un Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes saskaņojumu.

Darbu mērķis: izzāģēt bīstamos kokus, sagatavot augsni jaunu priežu stādīšanai. Darbu plānotais laiks: 2023.gada februāra vidus – aprīlis.

  • Tiks turpināta “Mežaparka” meža kopšana, daļā pie Meža prospekta. Šie darbi notiks atbilstoši “Mežaparka” lokālplānojumam un uz tā pamata veidotajam “Meža apsaimniekošanas plānam”.

Darbu mērķis: izkopt mežu, nodrošināt atpūtas iespējas iedzīvotājiem, saglabāt dabas un ainaviskās vērtības, kā arī saglabāt neskartas vietas mazajiem meža dzīvniekiem. Darbu plānotais laiks: 2023.gada februāra vidus – 15.aprīlis un 2023.gada septembris – 2024.gada 15.aprīlis (darbi nenotiks putnu ligzdošanas laikā).

Iedzīvotāji un teritoriju apmeklētāji meža darbu laikā aicināti ievērot drošības prasības un pārvietošanās ierobežojumus!

Pērnā gada beigās, publiska iepirkuma rezultātā, pētījumu centrs “SKDS” veica sabiedrības aptauju par plānotajiem meža kopšanas un ainavu veidošanas darbiem “Mežaparka” mežā. Galvenie secinājumi:

  • 78% respondenti norādīja, ka nepieciešama “Mežaparka” meža kopšana un ainavu veidošana, 9% pauda, ka tas nav nepieciešams, savukārt 13% norādīja, ka nezina vai grūti pateikt;
  • Respondentiem “Mežaparkā” pieņemamāks būtu caurskatāms dažāda vecuma priežu mežs bez krūmiem(7 punktu skalā vidējais vērtējums: 5,43). Salīdzinoši lielu respondentu īpatsvaru apmierina arī dažāda vecuma priežu mežs ar atsevišķiem krūmu puduriem un melleņu mētrām (4,77) un viena vecuma priežu mežs ar atsevišķiem krūmu puduriem (4,75). Salīdzinoši mazākam respondentu īpatsvaram patiktu dažāda vecuma priežu mežs ar atsevišķiem krūmu puduriem (4,03), caurskatāms viena vecuma priežu mežs bez krūmiem (3,66) un dažāda vecuma priežu mežs ar biezu krūmu stāvu (3,25). Vismazāk patīkamā “Mežaparka” ainava – viena vecuma priežu mežs ar biezu krūmu stāvu;
  • Raksturojot tieši “Mežaparka” mežā nepieciešamos uzlabojumus, lielākoties respondenti vēlētos, lai izcērt slimos / bīstamos kokus (76%). Salīdzinoši mazāks respondentu īpatsvars norāda, ka jāatklāj dižkoki (39%), jāpadara mežs caurskatāmāks, tādejādi arī drošāks (32%) un jāizcērt priežu mežam neraksturīgie koki, krūmi. 5% respondenti pauda, ka nekas nav jādara.

Tāpat “Mežaparkā” pastāvīgi notiek bīstamo koku kopšana un zāģēšana gar celiņu un stigu malām, kuru tuvumā vairāk uzturas teritorijas apmeklētāji. Tāpat bīstamie koki regulāri tiek kopti citās uzņēmuma pārziņā esošajās teritorijās galvaspilsētā.

Darbi “Mežaparkā” ir svarīgi arī tādēļ, ka jūlijā te notiks liela daļa XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku pasākumu. Līdz ar to būtiski, lai vietas, kur uzturēsies svētku dalībnieki un apmeklētāji, būtu pēc iespējas atbrīvotas no bīstamajiem kokiem, drošas un estētiski pievilcīgas.

“Rīgas meži” turpinās iepazīstināt sabiedrību ar sagatavošanos “Mežaparka” meža kopšanas darbiem, to gaitu un rezultātiem.

Par SIA “Rīgas meži”

SIA “Rīgas meži” ir 2008.gadā dibināts pašvaldības uzņēmums. Tas rūpējas par 62 000 ha mežiem, 399 ha Rīgas parkiem un apstādījumiem (125 objekti), kā arī par kultūras un atpūtas parku “Mežaparks” (385 ha) un par šo teritoriju ilgtspējīgu attīstību, bioloģisko daudzveidību un pieejamību sabiedrībai.

Uzņēmumā ir Daugavas, Gaujas, Katrīnas, Rīgas un Tīreļu mežniecības, kā arī kokaudzētava “Norupe” un kokzāģētava “Norupe”. Uzņēmums īsteno vides izglītības programmu “Zaļā klase”.

Uzņēmuma objekti un teritorijas atrodas Rīgas un Jūrmalas pilsētu, kā arī Ādažu, Ķekavas, Limbažu, Mārupes, Ogres, Olaines, Ropažu, Salaspils un Siguldas novadu teritorijās.

Uzņēmums ievēro labas korporatīvās pārvaldības principus. “Rīgas meži” ieguvuši starptautiskus sertifikātus, kas apliecina videi draudzīgu, ekonomiski pamatotu, sociāli atbildīgu un ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu.

2021.gada septembrī “Rīgas meži” Uzņēmumu reģistrā ir reģistrēts nacionālajai drošībai nozīmīgas komercsabiedrības statuss. Savukārt 2021.gada decembrī uzņēmums pievienojās biedrības “Sabiedrība par atklātību – Delna” un “CSR Latvia” iniciatīvai “Nulles tolerance pret korupciju”.

2022.gadā “Rīgas meži” pirmo reizi uzņēmuma vēsturē piedalījās Ilgtspējas indeksā un ieguva Sudraba kategorijas balvu.

Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments (turpmāk – Departaments) ļoti atzinīgi vērtē Rīgas apkaimju biedrību darbību un vēlmi iesaistīties pilsētas plānošanas procesos, līdz ar to aicina apkaimju iedzīvotājus, kuriem nav vēl savas biedrības vai aktīvistu grupas, tādas veidot, jo tā ir iespēja tapt uzklausītam.

Lai iedrošinātu rīdziniekus un popularizētu veiksmes stāstus, mājaslapā www.rdpad.lv un sadaļā Jaunais teritorijas plānojums, kā arī Departamenta Facebook profilā tiek publicētas intervijas ar aktīvāko biedrību pārstāvjiem, iztaujājot par gūto pieredzi.

Šoreiz savā pieredzē dalījās Mežaparka Attīstības biedrības (MAB) valdes locekļi Līga Puriņa, Andis Zīlāns, un biedrs Kristīne Āboliņa. Ceram, ka pēc šī raksta izlasīšanas, arī citu apkaimju iedzīvotāji gūs piemēru no Mežaparka Attīstības biedrības un veidos savā apkaimē kopienas, lai savstarpēji saliedētos un risinātu apkaimei nozīmīgus jautājumus.

Kā kļuvāt par šīs apkaimes iedzīvotāju?

Mežaparkā kā jebkurā vietā iedzīvotāji pamazām mainās. Papildus šim dabiskajam procesam vēsturiski Mežaparks ir piedzīvojis divus un pašlaik piedzīvo trešo plašāko iedzīvotāju maiņu.

Pirmā plašākā iedzīvotāju nomaiņa bija saistīta ar baltvācu ģimeņu aizbraukšanu no Latvijas pirms otrā pasaules kara. Otrs izmaiņu vilnis bija padomju laika izsūtīšana, īpašumu nacionalizācija un vienģimeņu savrupmāju sadalīšana vairākos dzīvokļos.

Trešais iedzīvotāju nomaiņas vilnis aizsākās ar Latvijas neatkarības atjaunošanu un vēsturisko īpašumu atgūšanu un denacionalizāciju, turpinājās nekustamo īpašumu burbuļa laikā un nav beidzies saistībā ar iedzīvotāju maksātspējai nesamērīgo nekustamā īpašuma nodokļu politiku un tādiem pilsētas attīstības projektiem kā Austrumu maģistrāle un ostas darbības, kas negatīvi ietekmē vides kvalitāti. Senās Mežaparka iedzīvotāju paaudzes ir īpaša vērtība vietas atmiņas, zināšanu un kultūrvēstures kontekstā.

Jūsu domas par Mežaparka apkaimi un Rīgu kopumā?

Mežaparks ir bijis viena no izcilākajām vietām Rīgā dzīves vides kvalitātes ziņā. Rīgai ir izvēle, vai izvēlēties to kā labu piemēru un arī pārējās apkaimēs uzlabot apstākļus iedzīvotājiem, vai arī turpināt pieļaut ostas un ceļubūves destruktīvo ietekmi, kā rezultātā Rīgas iedzīvotāji aizplūst uz kvalitatīvākām dzīvesvietām.

Kā radās ideja par to, ka Mežaparkā jāveido biedrība?

Mežaparkā arī pirms biedrības bija aktīvi cilvēki. Bez Mežaparka sabiedrības ar tās daudzveidīgajiem tīklojumiem, bez aktīvas priekšvēstures biedrība būtu blāvs un vājš veidojums. 1997. gada pavasarī Mežaparka iedzīvotāja, literatūrzinātniece Saulcerīte Viese lika iemirdzēties Mežaparka vārdam plašāk, sadarbībā ar Latvijas Kultūras fondu, a/s Mežaparks un RVKM noorganizējot konferenci „Mežaparks – pirmā dārzu pilsēta Eiropā” (http://www.lkf.lv/index.php?lapa=konferences). Pēc konferences Latvijas Zēģelētāju savienības toreizējais prezidents Māris Dāle uzaicināja savā dārzā uz omulīgām sarunām gan pazīstamus, gan pilnīgi svešus cilvēkus, kurus vienoja idejas par Mežaparka nākotni. Māra aizrautība un pamatīgums – neatstāt labas lietas pusdarītas – palīdzēja desmit iesācējiem jau 1997. gada rudenī nodibināt Mežaparka Attīstības biedrību, un viņš pats uzņēmās arī daudz dot citiem – kļuva par biedrības pirmo valdes priekšsēdētāju. Mežaparka Attīstības biedrībā milzu ieguldījumu ir devusi arī Saulcerīte Neilande, kuras veidotais vēstures arhīvs ir ne tikai pamatā grāmatai par Mežaparku, bet arī gadskārtējiem un regulārajiem laikrakstiem par Mežaparka cilvēkiem, ēkām un notikumiem. Oficiāli biedrība tika nodibināta, lai vieglāk īstenotu projektus un sadarbotos ar Rīgas domi.

Kā notiek biedrības veidošanas process no sākuma līdz beigām?

Kā iepriekš minēts, Mežaparka Attīstības biedrība veidojās jau uz stabila un pamatīga pamata. Izveidot ir vienkārši, izaicinājums ir turpināt kvalitatīvu darbu. Domubiedri pievienojas paši, ja ir labs mērķis. Svarīgs ir respekts pret daudzveidību, saglabājot vienojošo pamatu – mūsu gadījumā Mežaparks. Nozīme ir vietējiem sociālajiem tīklojumiem, šajā ziņā MAB valdē jau no paša sākuma bija Mežaparka sākumskolas direktore Līga Norde, un tādēļ arī Mežaparks ļoti cīnās par skolas saglabāšanu apkaimē – tas ir neatsverams sociālais tīklojums un tikšanās vieta, līdzīgi kā draudze. Saiknei un informācijai būtiska bija avīzes izdošana divas reizes gadā, tagad to daļēji aizvieto mājaslapa.

Biedrība pievelk cilvēkus, kas vēlas iepazīt savus kaimiņus, saprast vidi, kurā būs jādzīvo. Cilvēkus, kas nevadās no uzskata – mana privātmāja, dārzs un mauriņš – tos es kopju, bet par pārējo – lūdzu, lieciet mani mierā! Taču arī šādi cilvēki spiesti mainīt uzskatus, ja izejot iekoptajā piemājas dārzā nākas ieelpot naftas produktu dvingu no ostas. Ko darīt, ja zaļajā zonā izaug atkritumu kaudzes? Ko darīt, ja pastāv draudi, ka tiks likvidēta skola? Ko darīt, ja valstī tiek kalti plāni noteikt milzīgus nekustamā īpašuma nodokļus, tādējādi izskaužot iedzīvotājus ar vidējiem ienākumiem no savām mājām? Tad arī aktivizējas daži iedzīvotāji, kam ir iespēja veltīt šiem jautājumiem laiku, un pievienojas atbalstītāji, kuru skaits mērāms desmitos un dažkārt – simtos.

Kādi ir biedrības galvenie mērķi un nākotnes ieceres?

Saskaņā ar Biedrības statūtiem galvenais darbības mērķis ir ar izglītojošu, kultūras un citu pasākumu palīdzību veicināt tādu Mežaparka attīstību, kas saglabātu tā esošo kultūrvēsturisko un dabas mantojumu un nodrošinātu kvalitatīvu dzīves visi pašreizējiem un nākamajām Mežaparka iedzīvotāju paaudzēm.

Nākotnes ieceres vienmēr ir saistītas ar Mežaparka attīstību, tās iezīmējas gadskārtējās sapulcēs, kā arī domubiedru neformālās sanākšanās, arī valdes sēdēs. Diemžēl biedrībai ievērojamu daļu no darbības nākas veltīt „sabiedrības sargsuņa” funkcijām, kad apkārtējo procesu vai plānošanas dēļ tiek apdraudētas Mežaparka vērtības. Tas saistās gan ar gaisa kvalitāti tuvējo naftas termināļu darbības un pilsētas attiecīga regulējuma trūkuma dēļ, gan Ķīšezera pieejamību ezera aizbēršanas vai megaprojektu plānošanas dēļ, gan centieniem saglabāt Mežaparkā sākumskolu. Nevienam valdes loceklim, iesaistoties aktīvā darbā, nav sapnis rakstīt neskaitāmas juridiski noslīpētas vēstules institūcijām, tas grauj iedzīvotāju radošumu un patērē vērtīgāko resursu – laiku. Nākotnes perspektīva ir ļoti atkarīga no Rīgas domes un institūciju attieksmes pret iedzīvotājiem.

Liels potenciāls ir vietējie ielu svētki bērniem un ne tikai bērniem, dažādi kultūras pasākumi, kaimiņu tirdziņi, vietējo iedzīvotāju visdažādākās iniciatīvas, arī sadzīvisku lietu uzlabošana.

Biedrības mērķu izvirzīšana un to sasniegšana pārsvarā balstās uz attiecīgā entuziasta pleciem. Ja biedrības biedrs ir izvirzījis kādu jēdzīgu un pārējiem pieņemamu mērķi, tad pats arī darbojas, bet pārējie – atbalsta. Pastāv risks, ka apzinīgam cilvēkam darbs biedrībā varētu pārvērsties par ikdienas darbu – jo ir tik daudz, ko paveikt! Žēl tikai, ka neviens par šo darbu nemaksā! Līdz ar to cilvēki gatavi šādi darboties sabiedrības labā tikai sava brīvā laika un iespēju robežās. Un mums, biedrības biedriem, nav tiesību pārmest viens otram kādas neizdarības.

Pastāstiet par līdzšinējiem biedrības sasniegumiem – veiksmes stāstiem.

Gandrīz desmit gadus Biedrība apsaimnieko Rīgas pilsētai piederošos ”Sudrabu Edžus” ģimenes dārziņus. Dārziņus lieto aptuveni 50 iedzīvotāji no Mežaparka un apkārtējām apkaimēm.

Katru pavasari notiek zaļo zonu sakopšanas talkas Mežaparka dzīvojamā rajonā. Par saviem līdzekļiem nopērkam darbam vajadzīgās lietas, bet Rīgas Dome atbalsta ar savākto atkritumu un žagaru izvešanu. Pusdienlaikā pulcējamies pie zupas katla un tējas trumuļa, lai labāk iepazītu viens otru un uzzinātu Mežaparka aktualitātes. Katru rudeni notiek Mežaparka ielu svētki.

Jau vairāku gadu garumā SIA „Domuss” un Mežaparka Attīstības biedrībai ir lietišķa un konstruktīva sadarbība Jaunā Mežaparka teritorijas nākotnes plānošanā, kur kopīgi un profesionāli tiek meklēti risinājumi apkaimes vērtībām un iedzīvotāju vajadzībām paredzamās attīstības kontekstā.

Novēlējums savas un citu apkaimju iedzīvotājiem – gan jau Jūsu apkaimē ir kādi jautājumi, kuru atrisināšana uzlabotu Jūsu dzīvi. Ķerieties klāt! Vai arī atbalstiet entuziastus, kuriem uzticaties un kuru mērķi Jums šķiet tuvi!