Lielajā Piektdienā, 7. aprīlī, plkst. 16.00 RKTMC “Mazā ģilde” Lielajā zālē norisināsies garīgās mūzikas koncerts “In paradisum”, kurā piedalīsies vīru koris “Logos”.

Plašu atzinību guvušā profesionālo mūziķu kolektīva Lielās Piektdienas koncerta programmu veidos spilgtākie pareizticīgo baznīcas mūzikas skaņdarbi, dažādu laiku, kultūras tradīciju un konfesiju liturģiskie dziedājumi un Lielā gavēņa dziedājumi, tostarp Max Roomsky mūku dziedājumu pārlikumi un Andra Gaiļa Psalms ukraiņu valodā.

Otrajās Lieldienās, 10. aprīlī plkst. 16.00 RKTMC “Mazā ģilde” Lielajā zālē savu 20 gadu jubileju svinēs vienīgais Latvijā vidējās paaudzes koklētāju ansamblis “Kokļu klubs”.

“Kokļu klubs” koncertā atskaņos īpaši iemīļotu repertuāru iz kolektīva pastāvēšanas laika – skaistākās latviešu tautas dziesmas un melodiskus oriģināldarbus. Koncertā piedalās RKTMC “Mazā ģilde” koklētāju ansamblis “Kokļu klubs”, BJC “Rīgas Skolēnu pils” koklētāju ansamblis “Austriņa” un tenors Mārtiņš Zvīgulis. Koncerta vadītājs – Latvijas Nacionālā teātra aktieris Ainārs Ančevskis.

Līdz 16. aprīlim Amatu ielas 3. nama skatlogos aicinām apskatīt RKTMC “Mazā ģilde” Tautas lietišķās mākslas studiju “Tīne” un “Kamene” meistaru darbu izstādi “Pavasari gaidot.

“Veidojot izstādi gribējām parādīt TLMS “Kamene” un TLMS “Tīne” jaunos darbus, kuri tapuši gaidāmā pavasara noskaņās. Kad pavasaris sveicina mūs ar garākām dienām, gaišākām domām un radošām idejām, tapuši jaundarbi tradicionālo audumu klāstā un pinumos. Rakstainas segas, lielie lakati, svētku galdauti, dvieļi, dažāda izmēra groziņi  – viss, kas var padarīt interjeru siltu un mājīgu pavasarīgās nokrāsās.”

Šādi izstādi raksturo studiju vadītājas Marina Sproģe un Līga Tulinska.

Ieeja koncertos bez maksas.

Pasākumus ar Rīgas domes atbalstu rīko RKTMC “Mazā ģilde”.

Šis ir viens no Pavasara modināšanas pasākumiem Rīgā. Ar visiem Pavasara saulgriežu un Lieldienu notikumiem Rīgā var iepazīties tīmekļvietnē svetki.riga.lv, kā arī sekot līdzi sociālo tīklu lapā “Rīgā notiek”.

25. martā plkst. 9.30 Krišjāņa Barona muzejs aicina uz pasākuma cikla “Dārtas skolas” nodarbību, kurā šoreiz mākslinieces Sandras Greivules vadībā notiks apdrukas darbnīca, fizioterapeite Dana Fedulova parādīs noderīgus vingrojumus, kā arī varēs uzzināt par Krišjāņa Barona sievu Dārtu, latviešu ukraiņu valodā lasot Ingunas Baueres grāmatu, kas veltīta Dārtai.

Pasākuma cikla nosaukums “Dārtas skola” dots par godu Krišjāņa Barona sievai Dārtai, kura, dzīvojot svešumā, izaudzināja savu dēlu Kārli par krietnu latvieti. “Šodien ukraiņu sievietēm lemta tāda pati misija – izaudzināt savas dzimtenes patriotus, esot šeit, Latvijā. Tādēļ lasīsim un tulkosim Ingunas Baueres grāmatu par Dārtu, tā attīstot lasītprasmi, tulkošanas prasmes. Projekta noslēgumā paredzēta tikšanās ar grāmatas “Mazā, klusā sirds” autori,” stāsta Krišjāņa Barona muzeja vadītāja Rūta Kārkliņa.

Nodarbības laikā dalībnieki varēs apgūt praktiskās prasmes, kā arī gūs iespēju attīstīt komunikācijas prasmes latviešu valodā. Tāpat nodarbībā ir atvēlēts laiks kustību aktivitātēm, kas radīs labvēlīgu psiholoģisko noskaņu.

Projekts “Dārtas skola” ietver 6 nodarbību ciklu (1. nodarbība – 25.03., 6. nodarbība – 11.11.) un paredzēts Ukrainas civiliedzīvotāju integrācijas veicināšanai Latvijas sabiedrībā un kultūrvidē. Tādēļ projektā aicinātas piedalīties gan Rīgas pamatiedzīvotāju ģimenes, kas palīdzēs veidot ģimeniskākas, personiskākas saites, gan ukraiņu ģimenes.

Īpašas nodarbības ir paredzētas arī bērniem, kas attīstītu viņu komunikācijas, sadarbības prasmes un veicinātu radošumu. Projekta darbības pamatvieta ir Krišjāņa Barona muzejs Rīgā, bet nodarbību plānā paredzētas arī aktivitātes ārpus telpām – izzinošas pastaigas (ar tematiskiem un valodiskiem uzdevumiem) pa Vērmanes dārzu un bulvāru loku, kā arī izbraukums uz Vecmīlgrāvi. Projektā iesaistītie ir gan muzeja darbinieki, t.sk. muzejpedagogs, gan arī brīvprātīgie, t.sk. ukraiņu diasporas pārstāvji.

Pasākums tapis ar Rīgas Domes atbalstu.

Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

Vairāk informācijas: Krišjāņa Barona muzejs, tālr. +371 67284265, +371 29120216, e-pasts: barons@memorialiemuzeji.lv

Šī gada martā Latvijas Pilsoniskā alianse sadarbībā ar Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā uzsāk raidierakstu cikla “Pilsoniskā@balss” 2. sezonu, kurā kopā ar dažādu jomu ekspertiem, tiks meklētas atbildes, kādām prasmēm jāpiemīt mūsdienu pilsonim.

Kopumā notiks astoņas sarunas ar jomas ekspertiem no dažādiem Latvijas reģioniem par prasmēm, kam jāpiemīt mūsdienu pilsonim, sākot ar digitālajām prasmēm, kritisko domāšanu, modernām profesijām, līdz pat tādām prasmēm, kā pilsoniskā kompetence, prasmes ievērot labbūtību, prasmes rast harmoniju starp privāto un profesionālo dzīvi u.tml. 

“Būtiski, ka Eiropas Prasmju gada programma iekļauj dzīves prasmes, kas ietver dažādas kompetences, tai skaitā pilsonisko kompetenci. Līdz ar to, Eiropas Prasmju gads ir iespēja izcelt šīs kompetences nozīmīgumu, kā arī kopīgi meklēt risinājumus, kā stiprināt pilsoniskās prasmes, kas ir neatņemama demokrātiskas valsts daļa”, – saka Latvijas Pilsoniskās alianses direktore, raidierakstu sēriju vadītāja Kristīne Zonberga.

Eiropas Komisija 2023. gadu ir pasludinājusi par Eiropas Prasmju gadu, kura ietvaros tiek ierosināts dot jaunu impulsu zināšanu un prasmju apguvei, tai skaitā pilsoniskās izglītības un līdzdalības jomā. Viens no labi funkcionējošas demokrātijas pamatakmeņiem ir prasmju pilnveide tieši pilsoniskās izglītības jomā. Vairāk par Prasmju gadu varat uzzināt šeit vai noklausoties diskusiju.  

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Zane Petre: “Līdzīgi kā populāru filmu supervaroņu, arī pilsoņa superspēju var būt ļoti daudz un dažādu. Vienas no svarīgākajām, manuprāt, ir spēja cienīt demokrātiskās vērtības un mums dāvātās brīvības, spēja būt cilvēcīgam un solidāram pret līdzcilvēkiem, spēja novērtēt mūsu sabiedrībā esošo dažādību un izmantot ieguvumus no tās sabiedrības un valsts izaugsmē. Būtiski ir nepārstāt mācīties visa mūža garumā. Tikai esot zinoši un izglītoti, mēs spēsim pilnvērtīgi izmantot un realizēt savas Eiropas pilsoņu tiesības un būt konkurētspējīgi Eiropā un pasaulē.”

Pirmās  raidieraksta sarunas “Super-pilsoņa recepte: Pilsoniskā kompetence demokrātisko vērtību groziņā” viesi ir biedrības “Gribu Palīdzēt bēgļiem” valdes locekle Linda Jākobsone-Gavala un “Latvijas Skautu un gaidu centrālās organizācijas” projektu direktore Agnija Jansone. Sarunu iespējams noklausīties šeit.

Par Latvijas Pilsonisko aliansi

Latvijas Pilsoniskā alianse ir neatkarīga jumta nevalstiskā organizācija pilsoniskās sabiedrības un demokrātijas stiprināšanas jomā, kuras misija ir pārstāvēt pilsoniskās sabiedrības, tai skaitā biedrību un nodibinājumu kopējās intereses, kas balstītas uz demokrātijas pamatbrīvībām un cilvēktiesībām. Latvijas Pilsoniskā alianse apvieno vairāk kā 130 biedrus, kas kopumā aptver aptuveni 70 000 privātpersonas.

Papildu informācija: www.nvo.lv

https://www.facebook.com/CivicAllianceLatvia/

Gatavojoties Vispārējo latviešu XXVII Dziesmu un XVII Deju svētku Deju lieluzvedumam “Mūžīgais dzinējs” un lielkoncertam “Balts”, nedēļas nogalē Kultūras pilī  “Ziemeļblāma” un VEF Kultūras pilī norisināsies Rīgas deju kolektīvu skate, kurā piedalīsies 100 galvaspilsētas deju kolektīvi visās vecuma grupās, kā arī bērnu deju kolektīvi.

Deju kolektīvi izpildīs vienu izlozes un vienu izvēles deju no lieluzveduma “Mūžīgais dzinējs“ un izlozes deju no lielkoncerta “Balts”.

3. martā Kultūras pilī  “Ziemeļblāzma” plkst. 18.00 uzstāsies jauniešu, vidējās paaudzes un senioru deju kolektīvi, savukārt plkst. 20.00 savas prasmes rādīs vidējās paaudzes deju kolektīvi.

4. martā Kultūras pilī “Ziemeļblāzma” skate norisināsies no plkst. 10.00, kad tajā startēs jauniešu deju kolektīvi, bet laikā no plkst. 13.00 līdz plkst. 14.00 žūrijai un skatītājiem savu sniegumu rādīs vidējās paaudzes deju kolektīvi.

VEF Kultūras pilī skate plkst. 17.00 sāksies ar bērnu deju kolektīvu priekšnesumiem, bet jau 18.15 deju maratona stafeti pārņems jauniešu deju kolektīvi.

Savukārt svētdien, 5. martā, VEF Kultūras pilī skate norisināsies no plkst. 12.00, kad dejotprasmi atrādīs vidējās paaudzes deju kolektīvi, bet no 16.30 līdz pat vēlam vakaram skatuves dēļus dimdinās jauniešu deju kolektīvi.

Pavisam skatē šogad piedalīsies 3192 dalībnieki, viņu vidū būs arī astoņu bērnu un deviņu vispārizglītojošo skolu deju kolektīvu dalībnieki. Kopš iepriekšējiem Dziesmu un Deju svētkiem Rīgā nodibināti četri jauni deju kolektīvi.

Skatēs Kultūras pilī “Ziemeļblāzma” un VEF Kultūras pilī deju kolektīvu sniegumu vērtēs Latvijas Nacionālā kultūras centra apstiprināta žūrija piecu ekspertu sastāvā. Interesentiem uz šiem koncertiem ieeja bez maksas.

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments izsludinājis finansēšanas konkursu galvaspilsētas radošo kvartālu un teritoriju atbalstam, lai piešķirtu līdzekļus kultūras projektiem, kas īstenojami šā gada laikā.

Konkursa mērķis ir veicināt radošo kvartālu un teritoriju attīstību Rīgā, nodrošinot daudzveidīgu kultūras pakalpojumu sniegšanu, kultūras jaunradi un sabiedrības izglītošanu. Tas tiek rīkots, lai radītu publiski pieejamu, radošu un atvērtu mijiedarbības telpu, veicinot jaunu un radošu sadarbības formu attīstību, kā arī sekmētu mūsdienīgas, intelektuālas kultūrvides un kultūras infrastruktūras attīstību pilsētā.

Konkursā aicinātas piedalīties juridiskas personas, kas darbojas Rīgā, nodrošinot pilsētai nozīmīgu radošo kvartālu un teritoriju attīstību atbilstoši Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģijai līdz 2030. gadam.

Projektu pieteikumi iesniedzami elektroniskā formātā līdz 24. februāra plkst. 12.00, nosūtot uz e-pasta adresi iksd@riga.lv vai oficiālo elektronisko adresi.

Konkursa nolikums, pieteikuma forma un citi dokumenti pieejami mājaslapā kultura.riga.lv .

Papildu informācija: Kristīne Krūze, Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Kultūras pārvaldes Kultūras institūciju un nemateriālā kultūras mantojuma nodaļas galvenā speciāliste, tālrunis: 67043412, e-pasts: Kristine.Kruze@riga.lv .

Rīgas Centrālās bibliotēkas Iļģuciema filiālbibliotēkā (Lidoņu ielā 27 k-2) turpinās pasākumu cikls “Durvis”. Sestdien, 18.februārī, plkst.14.00. aicinām uz tikšanos ar rakstniecēm Ramonu Indriksoni un Viju Laganovsku.

Prozaiķe Ramona Indriksone dzimusi Rīgā, dzīvo Cēsīs. Studējusi Latvijas Kristīgajā akadēmijā un Liepājas Universitātē. Jaunībā sākusi rakstīt romantiskus garstāstus par mīlestību. Strādājot sociālā darba jomā un bērnu krīzes centrā, uzkrātā dzīves pieredze pārtapa pirmajos stāstos. Rakstniecības prasmes pilnveidojusi Latvijas Rakstnieku savienības Literārajā Akadēmijā. Ramonas stāsti publicēti žurnālos “Domuzīme”, “Jaunā Gaita”, mēnešrakstā “konTEKSTS” un citviet.

2019. gadā apgādā “Zvaigzne ABC” dienasgaismu ieraudzīja autores pirmais stāstu krājums “Pāris metru zem ūdens”. 2021. gadā iznāca romāns “Es biju cita”.

Dzejniece, rakstniece, tulkotāja, izdevēja Vija Laganovska dzimusi Rugāju novadā, bijušajā Balvu rajonā. Dzīvo Krimuldas pagastā. Studējusi pedagoģiju un sociālās zinātnes, teātra režiju un psiholoģiju. Mācījusies Rakstnieku Savienības Literārās Akadēmijas dzejas un prozas meistardarbnīcās.

2018.gadā apgāds “Jānis Roze” izdod dzejas krājumu “2 soļi pirms Pleskavas divīzijas”, tad  2020. gadā ar apgāda “Zvaigzne ABC” starpniecību klaja nāk stāstu krājums “Pirms un pēc”, 2022. gadā – romāns “Viltus saules”.

Abu autoru grāmatas rodamas mūsu bibliotēkās.  

Laipni gaidīti visi interesenti!

Bibliotēkas darba laiks:

  • P, T, Pk: no Plkst. 10:00 – 18:00;
  • O, C: no Plkst. 11:00 – 19:00;
  • Sestdienās: no Plkst. 10:00 – 17:00;
  • Sv: slēgts.

Kontaktinformācija: tālr. 67043607, e-pasts: rcb.ilguciems@riga.lv

Pasākums tiks fotografēts/filmēts. Fotografētie/filmētie materiāli tiks izmantoti RCB publicitātes vajadzībām un sabiedrības informēšanai, publicējot tos RCB tīmekļvietnē, profilos sociālajos medijos, kā arī citos publicitātes materiālos.

Prozaiķe Ramona Indriksone

Rīga kļuvusi par 159. Starpkultūru pilsētu tīkla locekli un pirmo Latvijas pilsētu Eiropas Padomes programmas “Starpkultūru pilsētas” dalībnieci. Programmas mērķis ir atbalstīt pilsētas starpkultūru stratēģiju izstrādē vai pārskatīšanā, lai veicinātu kultūras daudzveidību, kā arī migrantu un minoritāšu integrāciju. Pievienojoties programmai “Starpkultūru pilsētas”, Rīga ir apliecinājusi apņemšanos pārskatīt savu politiku un pārvaldību no starpkultūru perspektīvas aspekta un turpināt veidoties par iekļaujošu, tolerantu un daudzveidīgu pilsētu, kuras politikas pamatā ir starpkultūru integrācijas pieejas principi – vienlīdzība, daudzveidība, mijiedarbība un līdzdalība. Nodomu deklarāciju parakstīja Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis un Eiropas Padomes ģenerālsekretāra vietnieks Bjerns Berge (Bjørn Berge).

Programma “Starpkultūru pilsētas” atbalsta vietējās un reģionālās pašvaldības visā pasaulē un palīdz tām pārskatīt savu politiku caur starpkultūru un starpsektorālu  prizmu. Programmas pilsētu vidū ir, piemēram, Jonova (Lietuva), Krakova un Ļubļina (Polija), Hamburga, Minhene, Kopenhāgena, Lisabona, Parīze, Bukareste, Barselona, Oslo, Reikjavika, Dublina, Strasbūra, Liona, Hamburga, Minhene, Ženēva, Roterdama, Bergena,  Rijeka, Saragossa, Milāna, Venēcija, kā arī pilsētas Austrālijā, Kanādā, ASV un citās valstīs.

Parakstītā līguma ietvaros Rīga kā programmas dalībniece apņemas pārskatīt savu politiku un pārvaldību no starpkultūru perspektīvas aspekta, iesaistot amatpersonas, kas pārstāv dažādas partijas, pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus, kā arī starptautiskos ekspertus un partnerus no citām pilsētām. Rīgas pašvaldībā ir izstrādātas Rīgas pilsētas sabiedrības integrācijas pamatnostādnes 2019.–2024. gadam. Ņemot vērā, ka tuvākajā laikā plānots uzsākt darbu pie Rīgas pilsētas sabiedrības integrācijas pamatnostādņu izstrādes nākamajam periodam, šī ir lieliska iespēja, kas ļaus Rīgas pašvaldībai pārskatīt dažādas pārvaldības/politikas jomas, kas veicina starpkultūru integrāciju, novērtējot to, kāda ir pašvaldības politikas un ieguldīto resursu ietekme. Izmantojot programmas “Starpkultūru pilsētas” rīkus, būs iespējams noteikt, kurās jomās centienus būtu nepieciešams koncentrēt vairāk, formulējot mērķus, rādītājus un izstrādājot rīcības plānu, tādējādi radot iespēju pieņemt daudz informētākus lēmumus pašvaldības politikas veidošanā un īstenošanā.

Savukārt Eiropas padome apņemas sniegt konsultācijas un atbalstu Rīgai  programmas “Starpkultūru pilsētas” īstenošanas gaitā; nodrošināt saikni starp šo un citām saistītām programmām vietējā, valsts un starptautiskajā līmenī; nodrošināt ekspertu vizītes un sagatavot Rīgas starpkultūru profilu, kuru publicēs Starpkultūru pilsētu mājaslapas Rīgas sadaļā. Programmas ietvaros būs nodrošinātas starpkultūru ekspertu konsultācijas par pilsētas politikas pārskatīšanu no starpkultūru perspektīvas un stratēģijas aspekta, kā arī notiks tematiski un izglītojoši pasākumi saskaņā ar programmas darba plānu, kas tiek saskaņots ar projektā iesaistītajām pilsētām.

Rīgas dome un Eiropas Padome apņēmās periodiski pārskatīt un izvērtēt šīs nodomu deklarācijas īstenošanas gaitu.

Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris (LNSO) kopā ar diriģentu Andri Pogu februāra beigās dosies koncertturnejā uz Franciju, lai uzstātos Eksanprovansā, Mecā un Francijas sirdī – Parīzē. Tūrē uz skatuves kopā ar orķestri un diriģentu kāps gan viena no atzītākajām pasaules ērģelniecēm Iveta Apkalna, gan mūsdienās pieprasītais pianists Andrejs Korobeiņikovs.

“Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris jau sesto reizi dosies koncertturnejā uz Franciju. Otro reizi uzstāsimies arī slavenajā Parīzes filharmonijas zālē. Skaidrojums  mūsu īpašajām attiecībām ar Franciju ir veiksmīgā sadarbība ar Francijas aģentūru Productions Internationales Albert Sarfati, kura aizsākās 2015. gadā ar ļoti veiksmīgu koncertu vēsturiskajā Elizejas lauku teātra (Théâtre des Champs Elysées) zālē. Savukārt pirmo reizi Parīzes filharmonijā uzstājāmies 2018. gadā, pēc tam bija liels gods saņemt uzaicinājumu vēlreiz atgriezties uz šīs skatuves. 24. februāra koncertā kopā ar LNSO un Andri Pogu uz skatuves būs arī izcilā latviešu ērģelniece Iveta Apkalna, kura atskaņos Pētera Vaska skaņdarbu Hymnus ērģelēm solo, kā arī kopā ar LNSO izpildīs Fantāziju un fūgu par korāli Ad nos salutarem undam leģendārā franču ērģelnieka Marsela Diprē (Marcel Dupré) aranžijā. Francijas turnejas laikā sniegsim vēl divus koncertus – Eksanprovansā un izcilajā Mecas koncertzālē Arsenāls (Arsenal de Metz). Šajā laikā, kad orķestru turnejas pasaulē kļūst par arvien retāku parādību, esam ļoti priecīgi un gandarīti par iespēju pārstāvēt Latviju Eiropas mūzikas metropolē. LNSO Francijas tūre norisināsies ar Latvijas Republikas Kultūras ministrijas atbalstu,’’ komentē LNSO valdes locekle Indra Lūkina.

Pirmais LNSO tūres koncerts notiks trešdien, 22. februārī, Lielajā teātrī Eksanprovansā (Grand Théâtre de Provence). Kopā ar LNSO un Andri Pogu uz skatuves kāps viens no mūsdienu pieprasītākajiem pianistiem Andrejs Korobeiņikovs. Klausītājiem tiks piedāvāts Pētera Vaska dziļas katarses pilnais darbs Musica serena, kā arī Sergeja Rahmaņinova Otrais klavierkoncerts un Sergeja Prokofjeva mūzika no baleta “Romeo un Džuljeta”.

Piektdien, 24. februārī, LNSO dosies uz Parīzi, lai uzstātos Parīzes filharmonijas Pjēra Bulēza Lielajā zālē (Grande salle Pierre Boulez). Tur LNSO un Andri Pogu redzēsim uz skatuves kopā ar vienu no atzītākajām pasaules ērģelniecēm – Ivetu Apkalnu. Kopējā sadarbībā skanēs Franča Lista Fantāzija un fūga par korāļa Ad nos, ad salutarem undam tēmu. Francijas publiku gaida arī Pētera Vaska opusa Hymnus ērģelēm solo un Sergeja Prokofjeva baleta svītas “Romeo un Džuljeta” daļu atskaņojums.

Francijas tūre noslēgsies 25. februārī ar LNSO uzstāšanos Mecā. Arī šeit orķestrim un Andrim Pogam pievienosies harizmātiskais pianists Andrejs Korobeiņikovs, atskaņojot Pētera Vaska, Sergeja Rahmaņinova un Modesta Musorgska mūziku.

LNSO koncertturneju uz Franciju atbalsta Latvijas Republikas Kultūras ministrija.

Aktuālajiem LNSO notikumiem aicinām sekot LNSO mājaslapā – https://www.lnso.lv/ – kā arī orķestra Facebook lapā – https://www.facebook.com/LNSO.lv

22. februārī plkst. 16.30 filiālbibliotēkā “Vidzeme” (Rīgā, Brīvības gatvē 206) notiks tikšanās ar literārā tūrisma dokumentālo raidījumu cikla “Literatūre” vadītājiem un veidotājiem Martu Selecku un Gustavu Terzenu.

2023. gada janvārī ir sākusies jau piektā “Literatūres”  sezona. Tā turpināsies astoņās jaunās epizodēs, kurās literatūras un rakstniecības cienītājiem gaidāmi ekskursi uz dažādām Latvijas malām, meklējot atkaltikšanās ar labi pazīstamiem un iepazīšanās ar jaunatklātiem rakstniekiem un dzejniekiem.

Raidījumos, kā jau ierasts, Marta dosies ceļojumā kopā ar vienu latviešu mūsdienu rakstnieku, kura domas saistīs kāds aizgājušo laiku latviešu autors. Savukārt, Gustavs ar grāmatām rokās dosies pie cilvēkiem, kuriem lasīs priekšā fragmentus no šo rakstnieku darbiem. Neraugoties uz jau tradicionālo raidījuma formu, tajā gaidāmi iepriekš neparedzami pārdomu un emociju uzplaiksnījumi, kā arī dažu labu ierasto pieņēmumu apstiprinājumi un arī apvērsumi.

Literārās pēcpusdienas apmeklētājiem šajā tikšanās reizē būs iespēja uzzināt par raidījuma veidotāju spilgtākajām filmēšanas epizodēm un dažādajām pieredzēm grāmatlasīšanas brīžos, tiekoties ar ļaudīm visneparastākajās vietās. Varēsim klausīties viesu stāstījumā par jau padarīto un jaunajām iecerēm, kā arī uzdot jautājumus par jaunajā sezonā iesaistītajiem literātiem.

Kontaktinformācija bibliotēkā: tālr. 67181217

Bibliotēkas darba laiks:

  • P, O, C: no Plkst.11:00 – 19:00;
  • T, Pk: no Plkst. 10:00 – 18:00;
  • S: no Plkst. 10:00 – 17:00

Pasākums var tikt fotografēts/filmēts. Uzņemtie materiāli tiks izmantoti bibliotēkas publicitātei.

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments izsludinājis konkursu līdzfinansējuma saņemšanai kultūras un mākslas nozares projektu realizēšanai galvaspilsētā.

Konkursa mērķis ir finansiāli atbalstīt komersantu, biedrību vai nodibinājumu organizētu Rīgas pašvaldībai nozīmīgu projektu īstenošanu vizuālajā mākslā, mūzikā, teātra mākslā, dejā, grāmatniecībā, kā arī nekomerciāliem audiovizuāliem darbiem un starpdisciplināriem projektiem.

Konkursā šogad noteiktas šādas prioritātes:

  • atbalsts mākslinieciski augstvērtīgiem, inovatīviem un sabiedriski nozīmīgiem kultūras un mākslas nozares pasākumiem;
  • atbalsts pasākumiem, kas veicina saliedētas un pilsoniski aktīvas sabiedrības attīstību, kā arī atspoguļo un iekļauj Ukrainas tematiku Latvijai un Rīgai nozīmīgos kultūras notikumos;
  • atbalsts Lībiešu mantojuma gadā īstenotajiem kultūras un mākslas projektiem Rīgā;
  • atbalsts pasākumiem, kas sekmē pilsētvides un kultūras infrastruktūras attīstīšanu Rīgā, kā arī pasākumu pieejamību tās iedzīvotājiem;
  • atbalsts pasākumiem bērnu un jauniešu auditorijai.

Konkursa nolikums un saistītie dokumenti pieejami šeit.

Projektu pieteikumi iesniedzami elektroniskā formātā, nosūtot uz e-pasta adresi iksd@riga.lv vai oficiālo elektronisko adresi līdz 28. februārim plkst. 12.00.

Papildu informācija pieejama pa tālruni 67043690 vai e-pastā: dace.otomere@riga.lv.