Tikšanās ar Mēriju Elizabeti Kalniņu RCB Ķengaraga filiālbibliotēkā

27.janvārī plkst. 17.00 RCB Ķengaraga filiālbibliotēka  (Maskavas ielā 271A) aicina uz tikšanos ar rakstnieci Mēriju Elizabeti Kalniņu.

Mērija Elizabete Kalniņa ir Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes studente un gados jaunākā zināmā latviešu rakstniece. Autore pārsteidz lasītājus jaunā ampluā, ar savu otro romānu “Uguns un pulveris” vien divdesmit divu gadu vecumā piesakot sevi Amerikā ļoti pieprasītajā, taču Latvijā vēl neiepazītajā romantiskās erotikas un spriedzes trillera žanrā (erotic romance suspense).
Romāns “Uguns un pulveris” jau ir paguvis iemantot bestsellera statusu, tiekot izpārdots pirmo četru nedēļu laikā kopš nonākšanas pārdošanā. 

Mērija Elizabete Kalniņa par sevi stāsta:

“Es skaidri atceros dienu, kad viss sākās. Piecu gadu vecumā, dodoties uz vasaras mājām Jūrmalā, angļu valodā sarakstīju savu pirmo stāstu. Rakstīšana man ir kā elpošana, un es nespētu iztēloties dzīvi bez tās, taču karjeras izvēle mani ir aizvedusi uz Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti. Manis uzsāktais profesionālais ceļš ir likumsakarīgs līdzšinējo akadēmisko panākumu turpinājums, un mans virsmērķis ir kļūt par zinošu un pieredzes bagātu speciālisti izvēlētajā nozarē.

Ideju rašanās gaitā necenšos sevi iegrožot un ielikt konkrēta žanra rāmjos – es rakstu par to, kas mani emocionāli uzlādē un aizrauj. Studiju darbā padziļināti pētīju cilvēku tirdzniecības krimināltiesiskos aspektus, kas sasaucas ar mana otrā romāna sižeta vadmotīviem: prostitūciju un seksa verdzību. Pēc debijas romāna iznākšanas esmu saskārusies ar sabiedrības neizpratni un ne vienu vien reizi esmu izdzirdējusi jautājumu: “Kā gados jauna autore spēj rakstīt par tik sarežģītām tēmām, kas skar cilvēku seksualitāti, attiecības un psiholoģiju, prasmīgi atklājot varoņu raksturus un daudzdimensionalitāti, dziļākās bailes, primitīvākās seksuālās dziņas un vienlaikus tiem piemītošo emocionālo inteliģenci un cilvēcību?” 

Lai gan pieredze nenoliedzami nāk ar laiku, esmu pārliecināta, ka panākumu atslēga slēpjas attīstībā. Tas, kur gūstam iedvesmu radošās enerģijas atbrīvošanai un kā caur savas uztveres prizmu izlaižam ne tikai personīgās sajūtas, bet arī spējam novērot, līdzjust un mācīties no citu piedzīvotā, nav atkarīgs no gadu skaita. Mani vada nemitīga vēlme pilnveidoties un sasniegt arvien augstākas virsotnes, un tieši tā arī vēlos uzrakstīt katru nākamo romānu – lai, paraugoties uz paveikto, varētu atzinīgi nodomāt: “Mērij, tev izdodas – tu dzīvo un audz.””

Ieeja bez maksas.

Kontaktinformācija bibliotēkā: tālr. 67105992, e-pasts: rcb.kengarags@riga.lv

Pasākums var tikt fotografēts/filmēts. Uzņemtie materiāli tiks izmantoti bibliotēkas publicitātei.

Aicina piedalīties Rīgas Filharmonijas arhitektūras metu konkursā

Lai iegūtu augstvērtīgu, arhitektoniski un funkcionāli pārdomātu, ilgtspējīgu Rīgas Filharmonijas nākotnes attīstības vīziju, izsludināts starptautisks metu konkurss. Konkursa metu teritorija atrodas Kronvalda parka daļā, uz kuras atrodas Rīgas Kongresu nams.  Teritorija ir UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma vietu sarakstā, kā arī atrodas valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļu teritorijas daļā. Rīgas Filharmonija būs pastāvīgā Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra, Latvijas Radio kora un Latvijas Radio bigbenda, kā arī VSIA “Latvijas Koncerti”  mājvieta. 

Rīgas Filharmonija būs viens no kultūras un tūrisma enkurobjektiem Latvijas galvaspilsētā. Realizējot projektu,  izveidos valsts nozīmīgāko mūzikas centru – koncertu norises vietu, kas piesaistīs labākos Latvijas un ārvalstu mūziķus – kā arī nodrošinās modernu starptautiska mēroga pasākumu norises vietu. Tas būs ievērojams ieguldījums Rīgas ekonomiskajā attīstībā un starptautiskajā atpazīstamībā.

Valsts, pašvaldības amatpersonas un nozares profesionāļi uzsver notikuma nozīmību

Latvijas Republikas kultūras ministrs Nauris Puntulis: “Stājoties ministra amatā 2019. gadā, tieši koncertzāle bija mana augstākā prioritāte, tās īstenošana nekad nav bijusi vienkārša. Pēc strīdiem tika realizēts caurspīdīgs novietnes izvēles process, Ministru kabinetā ir skatīts un apstiprināts skaidrs finansējuma modelis, un projekts uzsācis virzību. Mums ir laba sadarbība ar Rīgas domi. Un tikai šādā sadarbībā mums ir kopīgi jāvirzās uz nākamo akūto jautājumu risināšanu – laikmetīgās mākslas muzejs un Nacionālā teātra piebūve. Uz to arī ir mūsu – Kultūras ministrijas un Rīgas domes – kopīgais fokuss.”

Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis: “Ja Rīga kā Latvijas lielākā pašvaldība un valdība sadarbojas, tad varam paveikt daudz vairāk un īstenot daudz lielākus publiskās infrastruktūras projektus. Latvijā koncertzāle gaidīta jau desmitgadēm, un beidzot tai ir iespēja tapt, pateicoties Rīgas domes, Kultūras ministrijas, arhitektu un mūzikas pasaules kopīgajam darbam. Esmu pārliecināts, ka labākā pieeja ir izmantot to, kas pilsētā jau ir, nevis būvēt pilnībā no nulles – tieši šādu pieeju pasaulē īsteno aizvien vairāk, tas ir efektīvāk izmaksu ziņā, kā arī ļauj pilsētai dot jaunu elpu telpām, kas jau ir mūsu rīcībā. Jaunais koncertzāles nosaukums – Rīgas Filharmonija – nesīs Latvijas galvaspilsētas vārdu pasaulē un kļūs par vienu no Rīgas vizītkartēm!”

“Rīgas Filharmonijai ir liels potenciāls būt vienam no pilsētas svarīgākajiem objektiem. To sekmēs gan mūsu mūzikas tradīciju augstais starptautiskais prestižs, gan filharmonijas izdevīgā lokācija. Filharmonija sniegs nozīmīgu pozitīvu pienesumu mūsu ekonomikai, kā arī valstij un pilsētai kopumā. Paldies Rīgas pašvaldības darbiniekiem, un visiem mūsu partneriem par šī konkursa sagatavošanu, lai mēs varētu spert jau nākamo soli, un nonākt līdz visām starptautiskajām prasībām atbilstošam, augstas kvalitātes projektam,” Edvards Ratnieks, Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks.

Latvijas Arhitektu savienības prezidents Juris Poga: “Sasniegts nākamais posms – nacionālās koncertzāles – Rīgas Filharmonijas – realizācijas posms. Pirmajā posmā 2021. gadā tika panākta vienošanās par projekta realizācijas vietu, šai procesā tika plaši iesaistīta arī sabiedrība. Otrajā posmā tika formulēti jaunās koncertzāles uzdevumi, telpu programma, starptautiskā arhitektūras skiču projekta nosacījumi, lai konkursa rezultātā sagaidītu labāko no labākajām nākotnes koncertzāles vīzijām. Līdz mērķa sasniegšanai vēl atlikuši trīs posmi – konkurss, kas sākas šodien, būvprojekta izstrāde, kurai ir jāsākas jau nākamā gada sākumā, un, visbeidzot, būvniecība, jaunās Rīgas Filharmonijas materializācija.”

Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra direktore Indra Lūkina: “Ir patiess gandarījums, ka pēc ilgstoša darba posma, kurā tika profesionāli analizēts, diskutēts, kurā neizpalika strīdi un dažkārt arī pretēji viedokļi, tomēr esam nonākuši pie kopsaucēja, kas ticis meklēts jau gadu desmitiem. Vienotais redzējums starp valsti un pašvaldību un apņēmība sadarboties dod cerību, ka beidzot koncertzāle Rīgā būs.  Lai top! ”

Konkurss norisināsies divās kārtās

Konkursa 1. kārtas sasniedzamais mērķis ir izvēlēties 6 metus, kuru autori žūrijas komisijas vērtējumā ir iesnieguši labāko Rīgas Filharmonijas funkcionālo un arhitektonisko risinājumu Rīgas vēsturiskā centra pilsētvidē, lai konkursa otrajā  kārtā attīstītu iesniegto metu piedāvājumu augstākā detalizācijas pakāpē. Pirmajā kārtā žūrija vērtē pilsētvides, pārbūves un funkcionālo konceptu. Līdz konkursa otrās kārtas rezultātu paziņošanai tiek saglabāta konkursa dalībnieku anonimitāte.

Konkursa otrās kārtas sasniedzamais mērķis – noteikt konkursa uzvarētājus, kurus aicinās uz sarunu procedūru. Meti  jāiesniedz 18 nedēļu laikā pēc uzaicinājuma dalībai konkursa otrajā kārtā.

Nolikums un projektēšanas programma latviešu un angļu valodā būs pieejama elektronisko iepirkumu sistēmā www.eis.gov.lv/EIS/  un konkursa mājaslapā https://rf.metukonkurss.lv .

Meti jāiesniedz Latvijas Arhitektu savienībā (Torņa ielā 11, Rīgā ) līdz 2023. gada 10. maija plkst. 17.00.

Godalgu fonds

Kopējais atlīdzības apmērs par dalību konkursa otrajā kārtā ir 240 000 eiro. 30 000 eiro katram no 6  metu iesniedzējiem. Ja konkursa otrajā kārtā iesniegt metus tiek uzaicināti mazāk nekā 6 dalībnieki, žūrijas komisijai ir tiesības kopējo paredzēto atlīdzības apmēru sadalīt  otrās kārtas  konkursa dalībniekiem vienlīdzīgās daļās. Konkursa otrās kārtas godalgu fonds ir 60 000eiro: 1. vietas (uzvarētāja) godalga ir 30 000 eiro;  2. vietas godalga  – 20 000  eiro; 3. vietas godalga – 10 000 eiro.

Metu konkursa žūrija

Metu konkursa žūrijā ir 11 žūrijas locekļi, tostarp 4 ārvalstu jomas speciālisti: Pēteris Ratas, arhitekts, Rīgas pilsētas arhitektu dienesta vadītājs; Juris Dambis, arhitekts, Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes vadītājs, Nacionālās arhitektūras padomes loceklis; Liene Griezīte, arhitekte, Latvijas Arhitektu savienības pārstāve; Indra Purs, ainavu arhitekte, Latvijas Ainavu arhitektu asociācijas valdes locekle; Guntars Ķirsis, VSIA “Latvijas Koncerti” valdes loceklis; Rolandas Palekas, arhitekts, Lietuvas Arhitektu savienības pārstāvis; Katrin Koov, arhitekte, Igaunijas Arhitektu savienības pārstāve; Deivids Kuks (David Cook), arhitekts, Vācijas Arhitektu asociācijas BDA biedrs, RIBA pārstāvis; Aivar Mäe, diriģents, menedžeris, Igaunija; Indra Lūkina, Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra direktore; Latvijas Arhitektu savienības prezidents, Nacionālās arhitektūras padomes loceklis; Žūrijas komisijas priekšsēdētājs ir Gatis Didrihsons, arhitekts, Latvijas Arhitektu savienības padomes loceklis, Nacionālās arhitektūras padomes loceklis, Kultūras ministrijas nozīmētais pārstāvis. Juris Poga – rezerves žūrijas komisijas loceklis, arhitekts, Latvijas Arhitektu savienības prezidents, Nacionālās arhitektūras padomes loceklis.

Projektēšanas izmaksas

Maksimālā līguma summa, ko Rīgas dome ir paredzējusi Rīgas Filharmonijas projektēšanai un   autoruzraudzībai (neieskaitot būvuzraudzības izmaksas), ir 3 511 209 eiro.  Paredzams, ka līgums par projektēšanu un autoruzraudzību tiks noslēgts 2023. gada nogalē.

Jautājums par to, ka akustiskā koncertzāle Rīgai ir akūti nepieciešama, ir bijis aktuāls kopš 20. gadsimta astoņdesmito gadu beigām. 2020. gadā Latvijas Arhitektu savienība, atsaucoties uz Kultūras ministrijas aicinājumu, veica jaunu izpēti par koncertzāles projekta īstenošanai piemērotu vietu, veicot padziļinātu izpēti vairākos posmos. Bija identificētas 36 potenciālās vietas, no kurām par atbilstošāko bija izraudzīta Rīgas Kongresu nama teritorija. Arī tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktās iedzīvotāju aptaujas rezultāti parādīja, ka divas trešdaļas Latvijas iedzīvotāju par piemērotāko vietu koncertzālei uzskata Rīgas Kongresu nama teritoriju.

2022. gada 8. martā Ministru kabinets apstiprināja kultūras ministra Naura Puntuļa un Rīgas domes priekšsēdētāja Mārtiņa Staķa kopīgi virzītu iniciatīvu – valstij sadarbībā ar Rīgas domi īstenot koncertzāles projektu Rīgas Kongresu nama vietā. 2022. gada 3. augustā Kultūras ministrija, Rīgas dome un SIA “Rīgas nami” (Rīgas Kongresu nama īpašnieks) parakstīja nodomu protokolu par Nacionālās akustiskās koncertzāles projekta īstenošanu Rīgas Kongresu nama teritorijā ,kā arī tam pieguļošajā teritorijā.

“Durvis” Iļģuciemā ver rakstnieces Ilga Liepiņa un Rolanda Bula

Rīgas Centrālās bibliotēkas (RCB) Iļģuciema filiālbibliotēkā (Lidoņu ielā 27 k-2, 2. stāvā) 2023. gadā turpinās pasākumu cikls “Durvis”.

Trešdien, 18. janvārī plkst. 16.00 aicinām uz tikšanos ar rakstniecēm Ilgu Liepiņu un Rolandu Bulu.

Ilga Liepiņa lasītājiem zināma ar pseidonīmu Nella no Krotes. Autore ir pieredzējusi prozaiķe un dramaturģe, Latvijas Rakstnieku savienības biedre un Tukuma Literātu apvienības dalībniece. Četru romānu autore, trīs (“Kumeļu sauks Delveris”, “Mana draudzene ēna”, “Ragana bez diploma”) izdoti ar pseidonīmu, viens (“Nāve stiprāka par mīlu”) ar īsto vārdu. Pērn klajā nācis stāstu krājums “Ūdensvīrs ar resno bizi”.

Rolanda Bula (īstajā vārdā Rolande Bebere) ir juriste un rakstniece. Līdz aiziešanai izdienas pensijā strādājusi Valsts policijā dažādos amatos, arī par izmeklētāju. 2018. gadā absolvējusi Literāro Akadēmiju. Latvijas Rakstnieku savienības biedre. Romānu “Klusēšanas varā” (2014), “Brīvmūrnieka trīs vēlēšanās” (2015), “Atpakaļceļš (2018), “Stopētāju lieta” un “Upes laiks” (abi 2019), “Sīnāja kalna lieta” (2020), “Noilguma lieta” (2021), “Fantoma lieta” (2022) autore.

Grāmatas pieejamas RCB un visās filiālbibliotēkās.

Laipni gaidīti visi interesenti!

Bibliotēkas darba laiks:

  • Pirmdienās, Trešdienās no  Plkst.: 10:00 – 18:00;
  • Otrdienās, Ceturtdienās no Plkst.: 11:00 – 19:00;
  • Sestdienās no Plkst.: 10:00 – 17:00, Sv: slēgts.

Kontaktinformācija: tālr. 67043607, e-pasts: rcb.ilguciems@riga.lv

Pasākums tiks fotografēts/filmēts. Fotografētie/filmētie materiāli tiks izmantoti RCB publicitātes vajadzībām un sabiedrības informēšanai, publicējot tos RCB tīmekļvietnē, profilos sociālajos medijos, kā arī citos publicitātes materiālos.

Personas datu apstrādes pārzinis: Rīgas Centrālā bibliotēka, Brīvības iela 49/53, tālrunis 67037121, rcb@riga.lv. Informācija par personas datu apstrādi atrodama RCB un RCB tīmekļvietnē.

Aicina pieteikt projektus kultūras un mākslas festivālu organizēšanai Rīgā

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments (RD IKSD) izsludina finansēšanas konkursu, lai piešķirtu līdzekļus festivālu rīkošanai galvaspilsētā 2023., 2024. un 2025. gadā.

Konkursa mērķis ir finansiāli atbalstīt komersantu, biedrību vai nodibinājumu organizētu Rīgas pašvaldībai nozīmīgu, mākslinieciski kvalitatīvu un starptautiski atpazīstamu kultūras un mākslas festivālu īstenošanu galvaspilsētas administratīvajā teritorijā.

Pieteikumus konkursā „Līdzfinansējuma piešķiršanas kārtība privātpersonu organizēto festivālu īstenošanai 2023., 2024. un 2025. gadā” jāiesniedz ne vēlāk kā līdz 2023. gada 23. janvāra plkst. 12.00 elektroniskā formātā, nosūtot uz e-pasta adresi iksd@riga.lv vai oficiālo elektronisko adresi.

Konkursa nolikums un citi ar to saistītie dokumenti ir pieejami RD IKSD tīmekļvietnes www.kultura.riga.lv sadaļā „Finansēšanas konkursi”. Piedalīties konkursā un pretendēt uz līdzfinansējuma saņemšanu var festivāli, kas īstenoti galvaspilsētas administratīvajā teritorijā vismaz divas reizes pēdējo piecu gadu laikā.

Festivālu īstenošanas periods ir paredzēts no finansēšanas līguma noslēgšanas brīža līdz 2025. gada 31. decembrim.

Papildu informācija: Ieva Zariņa, Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Kultūras pārvaldes Kultūras projektu un publisku pasākumu nodaļas projektu koordinatore, tālrunis: 67043670, e-pasts: Ieva.Zarina@riga.lv.

Turpinās publiskais balsojums par jauno autoru rakstītām pasakām

,

Sākusies manuskriptu vērtēšana lasīšanas veicināšanas projekta “Bibliotēka” izsludinātajā literāro pasaku konkursā.

No 69 jaunajiem rakstniekiem, kuri kopā bija pieteikuši 77 pasakas, manuskriptus iesniedza 50 dalībnieki – kopā 58 pasakas. No tiem pēc pirmās vērtēšanas kārtas dalību turpina 46 dalībnieki – kopā 52 pasakas.

Ikviens tiek aicināts iepazīties ar jaunajiem autoriem un viņu radīto pasaku fragmentiem, un balsot par saviem favorītiem.

Balsojums norisinās ziņu portālā TVNET no 6. decembra plkst. 15:00 līdz 18. decembra plkst. 23:59.

Balsošanas vietnē interesentiem ir iespējams lasīt jauno rakstnieku literāro pasaku pirmās rindkopas un piedalīties lēmuma pieņemšanā par to, kuru no darbiem ir vērts izdot. Trīs lasītāju visaugstāk vērtētie darbi iekļūs konkursa pusfinālā (TOP10) – līdztekus vēl septiņām pasakām, kuras par tālāk virzāmām atzīs konkursa žūrijas komisija. Par publiskā balsojuma vērtīgākajiem darbiem tiks uzskatītas tās pasakas, kuras saņems lielāko balsu skaitu. Balsot iespējams vienu reizi dienā. Viens cilvēks vienā reizē drīkst balsot par vienu darbu.

“Esam patiesi gandarīti par augsto atsaucību projekta “Bibliotēka” organizētajam Jauno rakstnieku konkursam, kurš norisinās jau otro gadu,” saka projekta “Bibliotēka” idejas autore un iniciatore Jekaterina Belokoņa. “Iesūtīto darbu vērtēšana tikai sākas. Lai gan lielāko daļu darbu virzīšanai pusfinālā izvēlēsies žūrijas komisija, mums šķiet būtiski dod balstiesības arī sabiedrībai. Priecāsimies par katru, kurš iesaistīsies un palīdzēs mums izlemt, kura jaunā autora uzburtā fantāzijas pasaule ir izdotas grāmatas vērta.”

Konkurss radīts ar mērķi veicināt jauno latviešu prozas rakstnieku izaugsmi. Tā autora darbs, kurš pēc četrām vērtēšanas kārtām tiks atzīts par laureātu, saņems latviešu literatūras mecenāta “Baltic International Bank” atbalstu grāmatas izdošanai un publicitāti lasīšanas veicināšanas projekta “Bibliotēka” ietvaros. Konkursa sadarbības partneri: Latvijas Nacionālā bibliotēka, TVNET. Konkursa nolikums pieejams šeit.

Jauno rakstnieku konkursa žūrijas komisija: Elza Ungure, Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) Bibliogrāfijas institūta pētniece; Mudīte Treimane, LNB Nozaru literatūras centra nozaru informācijas eksperte; Angelika Juško-Štekele, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas asociētā profesore un vadošā pētniece latviešu folkloristikā; Iveta Gēbele, psiholoģe, Junga analītiskās psihoterapijas speciāliste; Māra Mellēna, Latvijas Stāstnieku asociācijas valdes locekle; Valērijs Belokoņs, ilggadējs latviešu literatūras mecenāts, “Baltic International Bank” galvenais akcionārs; Jekaterina Belokoņa, projekta “Bibliotēka” idejas autore un iniciatore; Daiga Katrīna Bitēna, projekta “Bibliotēka” satura veidotāja un koordinatore.

Jauno rakstnieku konkurss ir lasīšanas veicināšanas projekta “Bibliotēka” ceturtās sezonas iniciatīva. Projekts “Bibliotēka” ir latviešu literatūras mecenāta “Baltic International Bank” iniciēts sociāls projekts ar mērķi veicināt lasīšanu un rakstniecību Latvijā. “Bibliotēka” savu darbību sāka 2018. gadā, publicējot interviju sēriju ar Latvijas literatūrā un kultūrā nozīmīgām personām par literatūras vērtību cilvēka dzīvē. Pateicoties plašajai sabiedrības atsaucībai un iesaistei, 2019. gadā projekts tika turpināts ar ceļojošās izstādes “Dzimtas grāmata” izveidi, savukārt 2020. gadā tika radīta sērija ģimenēm ar maziem bērniem “Iemīlēt grāmatu!” un klajā nāca izdevums “Dzimtu ģerboņi mūsdienu Latvijā”. Projekta ietvaros regulāri tiek veidotas iniciatīvas un aicinājumi dažādām sabiedrības grupām, ar mērķi pievērst uzmanību literatūrai kā pārmantojamai vērtībai un vecināt lasīšanas paradumu veidošanos sabiedrībā. Vairāk informācijas projekta “Bibliotēka” mājas lapā: www.manabiblioteka.lv un sociālo tīklu profilos Instagram, Facebook un Twitter (@manabiblioteka).

Latvijas literatūrā dzimusi jauna zvaigzne – fantāzijas žanra rakstnieks Toms Deimonds Barvidis

,

Sirsnīgā atmosfērā un ar izteiktām atzinībām par jaunā rakstnieka talantu, 7. decembrī Latvijas Nacionālajā bibliotēkā nosvinēti Toma Deimonda Barvida debijas romāna “Zaļā Dzīle” atvēršanas svētki.

Grāmatas redaktori teic, ka jauniznākušais darbs ir spilgts pieteikums, un tā autors godam spēj iznest fantāzijas žanra sarežģītību. Tas ir arī nozīmīgs pienesums šī gada literatūras laukam Latvijā.

Toms Deimonds Barvidis fantāzijas pasaules savā iztēlē radījis jau kopš mazotnes, un rakstītprasmi sācis attīstīt jau ilgi pirms romāna “Zaļā Dzīle” tapšanas. Jaunais rakstnieks atzīst, ka šis ir pirmais manuskripts, kuru viņš atļāvies publiskot, tomēr pirms tam ir tapuši vēl citi. “Zaļās Dzīles” rakstīšana kopā aizņēmusi apmēram piecus gadus.

“Ceļš no pirmajiem vārdiem līdz šai dienai ir bijis visai garš,” svinīgajā uzrunā pasākuma viesiem teica grāmatas autors. “Vēl pirms diviem gadiem nebūtu varējis noticēt tam, ka kādu manu grāmatu kādreiz redzēšu grāmatnīcu plauktos. Projekta “Bibliotēka” organizētajam jauno rakstnieku konkursam pieteicos, lai motivētu sevi pabeigt iesākto manuskriptu, par laureāta titulu pat nedomājot”.

Manuskripts slīpēts un pilnveidots ar izdevniecības “Dienas Grāmata” komandas atbalstu. Redaktori norāda, ka rakstīt fantāziju ir grūts uzdevums ikvienam autoram. Radītajai pasaulei ir jābūt tik niansēti izstrādātai, lai lasītājs spētu tajā iedzīvoties, savukārt stāsta virzībai ir jābūt gana aizraujošai, lai lasītājs spētu noturēt uzmanību. Turklāt, ņemot vērā pasaules konkurenci, rakstniekam ir jāspēj piedāvāt kaut kas jauns, oriģināls un vēl neredzēts. Tomam Deimondam Barvidim ir izdevies izpildīt visus šos kritērijus. Ir radīts romāns, kuram Latvijas literatūrā nav līdzīgo, un šobrīd atliek vērot, kā darbu uztvers lasītāji.

Romāns “Zaļā Dzīle” vēsta par pasauli, kuru ik nakti pārstaigā debesmeitas un trīs spoži mēneši. Reiz tā esot bijusi vienota, līdz brāļi, debesmeitu precinieki, sastrīdējās un to sadalīja. Tagad Zaļā Dzīle, mežonīgs un nebeidzams mūžamežs, un sausais, skopais Tīrums dzīvo katrs savrupu dzīvi šķietamā drošībā. Tomēr gan Tīrumā, gan Zaļajā Dzīlē pamazām mostas kā jauni, tā aizmirsti spēki, kas tiecas iegūt vai iznīcināt. Zaļās Dzīles bangas arvien niknāk sitas pret Tīruma krastiem, un cilvēku apmetnēs sākas cīkstēšanās par ļaužu prātiem un sirdīm. Kas izjaucis līdzsvaru starp abām pasaules daļām? Meklējot atbildi senās dziesmās, Vārmas ciema Dižais rakstotājs Hauko atrod tikai jaunus jautājumus.

Toma Deimonda Barvida “Zaļā Dzīle” ir lasīšanas veicināšanas projekta “Bibliotēka” organizētā pirmā Jauno rakstnieku konkursa (2021) laureāta darbs. Tas tika izvēlēts izdošanai 45 romānu konkurencē. Izdevējs “Dienas Grāmata”. Redaktori: Vents Zvaigzne un Dace Sparāne-Freimane. Grāmatas mākslinieks Reinis Pētersons. Romāns izdots ar latviešu literatūras mecenāta “Baltic International Bank” finansiālu atbalstu, kas bija Jauno rakstnieku konkursa galvenā balva. Pirmais Jauno rakstnieku konkurss (2021) ir lasīšanas veicināšanas projekta “Bibliotēka” ceturtās sezonas iniciatīva. Projekts “Bibliotēka” ir latviešu literatūras mecenāta “Baltic International Bank” iniciēts sociāls projekts ar mērķi veicināt lasīšanu un rakstniecību Latvijā. “Bibliotēka” savu darbību sāka 2018. gadā, publicējot interviju sēriju ar Latvijas literatūrā un kultūrā nozīmīgām personām par literatūras vērtību cilvēka dzīvē. Pateicoties plašajai sabiedrības atsaucībai un iesaistei, 2019. gadā projekts tika turpināts ar ceļojošās izstādes “Dzimtas grāmata” izveidi, savukārt 2020. gadā tika radīta sērija ģimenēm ar maziem bērniem “Iemīlēt grāmatu!” un klajā nāca izdevums “Dzimtu ģerboņi mūsdienu Latvijā”. Savukārt 2021. gada lielākā aktivitāte bija Jauno rakstnieku konkurss, kurš veidots ar mērķi veicināt jauno prozas rakstnieku izaugsmi Latvijā. Konkurss ir atkārtoti izsludināts arī 2022. gadā. Projekta ietvaros regulāri tiek veidotas iniciatīvas un aicinājumi dažādām sabiedrības grupām, ar mērķi pievērst uzmanību literatūrai kā pārmantojamai vērtībai un vecināt lasīšanas paradumu veidošanos sabiedrībā. Vairāk informācijas projekta “Bibliotēka” mājas lapā: www.manabiblioteka.lv un sociālo tīklu profilos Instagram, Facebook un Twitter (@manabiblioteka).