Lielajā Piektdienā, 7. aprīlī, plkst. 16.00 RKTMC “Mazā ģilde” Lielajā zālē norisināsies garīgās mūzikas koncerts “In paradisum”, kurā piedalīsies vīru koris “Logos”.

Plašu atzinību guvušā profesionālo mūziķu kolektīva Lielās Piektdienas koncerta programmu veidos spilgtākie pareizticīgo baznīcas mūzikas skaņdarbi, dažādu laiku, kultūras tradīciju un konfesiju liturģiskie dziedājumi un Lielā gavēņa dziedājumi, tostarp Max Roomsky mūku dziedājumu pārlikumi un Andra Gaiļa Psalms ukraiņu valodā.

Otrajās Lieldienās, 10. aprīlī plkst. 16.00 RKTMC “Mazā ģilde” Lielajā zālē savu 20 gadu jubileju svinēs vienīgais Latvijā vidējās paaudzes koklētāju ansamblis “Kokļu klubs”.

“Kokļu klubs” koncertā atskaņos īpaši iemīļotu repertuāru iz kolektīva pastāvēšanas laika – skaistākās latviešu tautas dziesmas un melodiskus oriģināldarbus. Koncertā piedalās RKTMC “Mazā ģilde” koklētāju ansamblis “Kokļu klubs”, BJC “Rīgas Skolēnu pils” koklētāju ansamblis “Austriņa” un tenors Mārtiņš Zvīgulis. Koncerta vadītājs – Latvijas Nacionālā teātra aktieris Ainārs Ančevskis.

Līdz 16. aprīlim Amatu ielas 3. nama skatlogos aicinām apskatīt RKTMC “Mazā ģilde” Tautas lietišķās mākslas studiju “Tīne” un “Kamene” meistaru darbu izstādi “Pavasari gaidot.

“Veidojot izstādi gribējām parādīt TLMS “Kamene” un TLMS “Tīne” jaunos darbus, kuri tapuši gaidāmā pavasara noskaņās. Kad pavasaris sveicina mūs ar garākām dienām, gaišākām domām un radošām idejām, tapuši jaundarbi tradicionālo audumu klāstā un pinumos. Rakstainas segas, lielie lakati, svētku galdauti, dvieļi, dažāda izmēra groziņi  – viss, kas var padarīt interjeru siltu un mājīgu pavasarīgās nokrāsās.”

Šādi izstādi raksturo studiju vadītājas Marina Sproģe un Līga Tulinska.

Ieeja koncertos bez maksas.

Pasākumus ar Rīgas domes atbalstu rīko RKTMC “Mazā ģilde”.

Šis ir viens no Pavasara modināšanas pasākumiem Rīgā. Ar visiem Pavasara saulgriežu un Lieldienu notikumiem Rīgā var iepazīties tīmekļvietnē svetki.riga.lv, kā arī sekot līdzi sociālo tīklu lapā “Rīgā notiek”.

Sagaidot Lieldienas, Rīga aicina ikvienu vērot dabas mošanos un pamanīt pirmos pavasara vēstnešus ne vien pilsētvides noformējumā, bet arī pilsētas kultūras pasākumu programmā – koncertos, Lieldienu lustēs un radošajās darbnīcās Lucavsalā, Mežaparkā un citviet galvaspilsētas apkaimēs.

“Sveicot pavasara ierašanos pilsētā, Rīgas pašvaldība radījusi gan atbilstošu noformējumu, gan arī sagatavojusi plašu pasākumu un notikumu programmu. Aicinu visus rīdziniekus un pilsētas viesus sagaidīt dabas mošanos kopā – piedaloties tematiskajās atrakcijās un spēlēs, kā arī baudot svētku koncertus un citas radošas aktivitātes!”

uzsver Rīgas mērs Mārtiņš Staķis

Lieldienu lustes Lucavsalā un Mežaparkā

9. aprīlī – Lucavsalas atpūtas parkā no plkst. 11.00 līdz plkst. 15.00  gan lieli, gan mazi rīdzinieki varēs baudīt folkloras kopu sniegumu, šūpoties, ripināt olas, darināt purnu būrīšus, piedalīties dažādās spēlēs, iziet “Olpratības ceļu” un ieturēt maltīti piknika zonā.

  • Pasākuma teritorijā skatuves zonā darbosies folkloras kopas “Teikas muzikanti”, “Zeidi”, “Rīgas Danču klubs” un postfolkloras grupa “Rikši”. Varēs iesaistīties tradicionālo rituālu norisēs – dziedāšanā, rotaļās un kopīgā izdancošanās.
  • Olu krāsošanas darbnīcā varēs radoši izpausties – krāsojot olas. Ar svaigi krāsoto olu varēs piedalīties olu kaujās, ripināšanas sacensībās un citās Latvijas Folkloras biedrības organizētajās aktivitātēs.
  • Iemēģināt roku putnu būrīšu meistarošanā un uzklausīt ornitologu ieteikumus, kā arī piedalīties “Putnu viktorīnā”.
  • Iziet “Olpratības ceļu” un uzzināt dažādus faktus par vistām un olām.

Pasākuma teritorijā būs piknika zona, kur varēs ieturēt līdzi paņemto maltīti vai iegādāties ēdienus uz vietas.

Tāpat ikviens aicināts apmeklēt dažādas aktivitātes un radošās darbnīcas pie Mežaparka Lielās estrādes no plkst. 14.00 līdz plkst. 17.00, kur notiks arī Lielo olu krāsošana.

Lieldienu svinēšana notiks arī Rīgas Kultūras centrā “Iļģuciems” no plkst. 15.00 līdz plkst. 16.30.

Kas Lieldienās nešūpojas, tam vasarā odi miera neliks

Lieldienu laikā rīdzinieki aicināti ne tikai apmeklēt koncertus un Lieldienu pasākumus, bet arī izšūpoties. Šogad šūpoles 9. aprīlī un 10. aprīlī atradīsies septiņās vietās gan pilsētas centrā, gan apkaimēs:

  • Lucavsalā;
  • Doma laukumā;
  • Līvu laukumā;
  • kultūras pils “Ziemeļblāzma” parkā;
  • pie Mežaparka Lielās estrādes ēkas;
  • pie kultūras centriem “Imanta” un “Iļģuciems”.

Koncerti un citas radošās aktivitātes

Gaidot Lieldienas, ikviens aicināts apmeklēt kādu no plašā koncertu un citu pasākumu klāsta.

  • 7. aprīlī plkst. 16.00 – Kultūras centrā “Mazā ģilde” notiks Lielās piektdienas koncerts “In Paradisum”, kurā izskanēs vīru kamerkora “Logos” koncertprogramma, bet plkst. 19.00 Rīgas Sv. Jāņa baznīcā varēs baudīt Orķestra “Rīga” un Rīgas kamerkora “Ave Sol” sniegumu. Bezmaksas ielūgumi būs pieejami no 31. marta “Biļešu paradīzes” kasēs.
  • 8. aprīlī, plkst. 16.00 – Kultūras pilī “Ziemeļblāzma” notiks Lieldienu koncerts, kurā piedalīsies kontrtenors Sergejs Jēgers un koncertmeistare Ieva Šmite.
  • 9. aprīlī plkst.16.00 – Mežaparka Lielās estrādes Kokaru zālē notiks koncerts “Lustīgā Lieldienu saspēle”, kurā piedalīsies “Teikas muzikanti” un Laimas Dimantas vadītā folkloras draugu kopa “Austra”.
  • 10. aprīlī:
    • Plkst. 12.00 – VEF Kultūras pilī bērnu un jauniešu tautas deju ansamblis “Zelta sietiņš” uzstāsties koncertā “Saules pilni visi rīti”;
    • Plkst. 14.00 – Kultūras centrā “Imanta” Lieldienu koncertā “Caur lieldienu saule nāca” uzstāsies postfolkloras grupa “Rikši”
    • Plkst. 15:00 – Kultūras pilī “Ziemeļblāzma” notiks Lieldienu plaukstiņpolka ar Orķestri “Rīga” un Daumantu Kalniņu. Bezmaksas ielūgumi būs pieejami “Biļešu paradīzes” kasēs no 3. aprīļa.
    • Plkst. 16.00 – Kultūras centrā “Mazā ģilde” notiks Otro Lieldienu koncerts “Kokles dziesma”, kurā uzstāsies koklētāju ansambļi “Kokļu klubs”, “Austriņa” un tenors Mārtiņš Zvīgulis (pasākumu vadīs Latvijas Nacionālā teātra aktieris Ainārs Ančevskis);
    • Plkst. 17.00 – Kultūras centrā “Iļģuciems”, piedaloties kamerkorim “Muklājs” un draugi, notiks pavasara koru mūzikas koncerts;
    • Plkst. 18.00 – koncertzālē “Ave Sol” būs baudāms koncerts “Pavasara jausma” , kurā piedalīsies Rīgas kamerkoris “Ave Sol”, pianiste Agnese Egliņa un ērģelnieks Jānis Pelše, kā arī diriģenti Andris Veismanis un Jurģis Cābulis.

Rīgas Porcelāna muzejs 7. un 8. aprīlī aicina uz radošo darbnīcu “Lieldienas”.

Cilvēka un dabas mošanās

Šogad rīdzinieki un pilsētas viesi aicināti svinēt pavasari, akcentējot cilvēka un dabas mošanās procesus. Pēc tumšās ziemas, saulei lēnām sākot savu uzvaras gājienu, plaukst ne tikai daba, bet arī cilvēki un līdz ar tiem – pašvaldības kultūras pasākumu piedāvājums Rīgā.

Pilsētvides plakātos izvietotie attēli ar pirmajiem pavasara vēstnešiem – sniegpulkstenītēm, krokusiem un tulpēm jau rotā pilsētas stendus un afišu stabus, apmeklētājus gaida arī īpaši rotātas svētku norišu vietas – plakātos redzamie pavasara ziedi telpiskā veidolā uzplaukuši Bastejkalna sniegotajā zālienā, Vērmanes dārzā, Līvu laukumā, iepretim Mežaparka Lielās estrādes ēkas ieejai, kultūras pils “Ziemeļblāzma” zaļajā zonā un pie kultūras centriem “Imanta” un “Iļģuciems”. Šīs dekorācijas tiks eksponētas līdz 21. aprīlim.

Līdzīgi kā pērn, Doma laukumā rīdziniekus un pilsētas viesus šogad priecē vides objektu grupa “Saules dzirnas”. Tāpat galvaspilsētā dažādās apkaimēs pie maģistrālo ielu krustojumiem izvietoti seši izgaismoti vides objekti “Saules birzis”.

Pavasaris tiek modināts arī Lucavsalā, kur kokus rotā 120 krāsaini putni, bet tālāk atpūtas zonā aplūkojama krāšņa vides objektu grupa “Mājup ziedos”. Savukārt pie Rīgas Kultūras un atpūtas centra “Imanta” apskatāma Lieldienām veltīta interaktīva mūzikas instrumentu instalācija.

Ar visiem Pavasara saulgriežu un Lieldienu notikumiem Rīgā var iepazīties tīmekļvietnē https://svetki.riga.lv/, kā arī sekot līdzi sociālo tīklu lapā “Rīgā notiek” https://www.facebook.com/RigaNotiek.

Austras Pumpures iedvesmotā dziesminieku festivāla “Austrasdienas”  koncerttūres nākamā pieturvieta Rīgā notiks piektdienas, 31. marta, vakarā plkst. 19.00  Rīgas Kultūras un atpūtas centrā “Imanta” (Anniņmuižas bulvārī 29).

Austras Pumpures iedvesmotā dziesminieku festivāla “Austrasdienas” pirmie koncerti ar dziesminieces  audzēkņiem, draugiem un domubiedriem šogad jau izskanējuši marta sākumā Liepājā, taču tagad – no 31. marta līdz 2. aprīlim – Austrasbērni dosies tālākā koncerttūrē un muzicēs Rīgā, Dzelzavā un Liepupē.

Koncertos skanēs gan Imanta Kalniņa dziesmas, gan būs iespēja iepazīt Austrasbērnu pašu radītās melodijas un arī sadziedāties latviešu tautasdziesmās.

Katrā no koncertiem gaidāms nedaudz atšķirīgs dalībnieku sastāvs. Koncertprogrammas pamatā veidos Austrasbērni no Liepājas, Rīgas un Līgatnes: Arnis Miltiņš, Uldis Ozols, Simona Rača-Rūce, Jānis Rūcis, Inese Muižniece, Vita Dambe, Aigars Burģelis, Ilona Bogomola, Gunita Maršale, Dina Preisa, Uldis Šēns, Andris Mamis, Anna Paula Gruzdiņa un citi.

Koncertā Rīgā pievienosies un muzicēs arī Silvija Silava, Laine Ligere-Stengrevica, Melisa Kaškura, Lauma Kazaka un citi. Savukārt, Dzelzavā Austrasbērnu pulka skanējumu bagātinās Vita Krūmiņa ar saviem audzēkņiem, kā arī Antra Piekalnīte un Alvils Pudulis, bet Liepupē pievienosies Nora Ķibilda-Kinna, Aina Kivilande, Jānis Lācis, Matīss Vestmanis, Andris Davidons un citi.

“Austrasdienas” – tā ir tradīcija, kas izveidojusies godinot un sveicot vārda dienā dziesminieci Austru Pumpuri. Pati Austra gan savulaik uzstāja, ka tie ir svētki visiem – lai tas esot kā dziesminieku festivāls. “Austrasdienas” notiek nu jau vairāk kā 30 gadus – Liepājā, Rīgā un, ja ir uzaicinājumi, tad arī citās Latvijas pilsētās. Koncertu rīkotāji laika gaitā mainījušies, tie bijuši vairāki, taču “Austrasdienu” idejas autore ir Tija Auziņa, pazīstamā Mūzikas un mākslas festivāla BILDES organizatore. Lai arī “Austrasdienu” koncertu daudzums un formāts laiku pa laikam mainījies, vienmēr tiek saglabāta siltā kopā būšanas sajūta, Austrasbērnu pulcēšanās un muzicēšana, pavasari ieskandinot.

Festivālu rīko Austras biedrība sadarbībā ar Rīgas Kultūras un atpūtas centru “Imanta” (atbalsta Rīgas dome), Dzelzavas kultūras namu un Liepupes pagasta tautas namu.

25. martā plkst. 9.30 Krišjāņa Barona muzejs aicina uz pasākuma cikla “Dārtas skolas” nodarbību, kurā šoreiz mākslinieces Sandras Greivules vadībā notiks apdrukas darbnīca, fizioterapeite Dana Fedulova parādīs noderīgus vingrojumus, kā arī varēs uzzināt par Krišjāņa Barona sievu Dārtu, latviešu ukraiņu valodā lasot Ingunas Baueres grāmatu, kas veltīta Dārtai.

Pasākuma cikla nosaukums “Dārtas skola” dots par godu Krišjāņa Barona sievai Dārtai, kura, dzīvojot svešumā, izaudzināja savu dēlu Kārli par krietnu latvieti. “Šodien ukraiņu sievietēm lemta tāda pati misija – izaudzināt savas dzimtenes patriotus, esot šeit, Latvijā. Tādēļ lasīsim un tulkosim Ingunas Baueres grāmatu par Dārtu, tā attīstot lasītprasmi, tulkošanas prasmes. Projekta noslēgumā paredzēta tikšanās ar grāmatas “Mazā, klusā sirds” autori,” stāsta Krišjāņa Barona muzeja vadītāja Rūta Kārkliņa.

Nodarbības laikā dalībnieki varēs apgūt praktiskās prasmes, kā arī gūs iespēju attīstīt komunikācijas prasmes latviešu valodā. Tāpat nodarbībā ir atvēlēts laiks kustību aktivitātēm, kas radīs labvēlīgu psiholoģisko noskaņu.

Projekts “Dārtas skola” ietver 6 nodarbību ciklu (1. nodarbība – 25.03., 6. nodarbība – 11.11.) un paredzēts Ukrainas civiliedzīvotāju integrācijas veicināšanai Latvijas sabiedrībā un kultūrvidē. Tādēļ projektā aicinātas piedalīties gan Rīgas pamatiedzīvotāju ģimenes, kas palīdzēs veidot ģimeniskākas, personiskākas saites, gan ukraiņu ģimenes.

Īpašas nodarbības ir paredzētas arī bērniem, kas attīstītu viņu komunikācijas, sadarbības prasmes un veicinātu radošumu. Projekta darbības pamatvieta ir Krišjāņa Barona muzejs Rīgā, bet nodarbību plānā paredzētas arī aktivitātes ārpus telpām – izzinošas pastaigas (ar tematiskiem un valodiskiem uzdevumiem) pa Vērmanes dārzu un bulvāru loku, kā arī izbraukums uz Vecmīlgrāvi. Projektā iesaistītie ir gan muzeja darbinieki, t.sk. muzejpedagogs, gan arī brīvprātīgie, t.sk. ukraiņu diasporas pārstāvji.

Pasākums tapis ar Rīgas Domes atbalstu.

Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

Vairāk informācijas: Krišjāņa Barona muzejs, tālr. +371 67284265, +371 29120216, e-pasts: [email protected]

Pirmdien, 20. martā, no plkst. 6.00 rītā Rīgā folkloras kopu pavadībā notiks vairāki Lielās dienas sagaidīšanas rituāli. Šogad kopā sagaidīt sauli Rīgā varēsim trīs vietās:

  • Arkādijas parkā;
  • Lucavsalā;
  • un pirmo gadu arī Zaķusalā.

Zaķusalas Austrumu galā, aiz Radio un televīzijas torņa, apmeklētājus gaidīs folkloras kopas “Grodi” un “Garataka”, Lucavsalas atpūtas parkā Jasjukeviču ģimene (tradīciju kopa “RADI”), savukārt Arkādijas parkā rituālu vadīs Latvijas Folkloras biedrība.

Bez Saules sagaidīšanas notiks arī tādas rituālās darbības kā putnu dzīšana, gavilēšana, šautru mešana, šūpoļu rotāšana, mutes mazgāšana un citas. Šajā dienā saule uzlēks plkst. 6.27.

“Lielā diena mums parāda atjaunošanās un atdzimšanas iespējamību. Kāpēc mēs šos svētkus svinam joprojām? Tāpēc, ka mūsu senču pasaules tvērums veidojies nepārtrauktā saiknē un attiecībās ar dabu. Mēs esam dabas, pasaules daļa un mūsos ir visa pasaule. Mēs svinam arī tāpēc, ka šobrīd katrs simboliski esam koka redzamā daļa. Un tikai pateicoties saknēm – mūsu senčiem, tautas vēsturei, tradīcijām, mēs varam būt droši, stipri, pārliecināti un starp dažādajām pasaules kultūrām pašapzinīgi “ieaugt” nākotnē,” saka Folkloras kopas “Grodi” pārstāve Aīda Rancāne.

Rīgā uzplaukst pavasara ziedi

Šogad rīdzinieki un pilsētas viesi aicināti svinēt pavasari, akcentējot cilvēka un dabas mošanās procesus. Pēc tumšās ziemas, saulei lēnām sākot savu uzvaras gājienu, plaukst ne tikai daba, bet arī cilvēki un līdz ar tiem – pašvaldības kultūras pasākumu piedāvājums Rīgā.

Pilsētvides plakātos izvietotie attēli ar pirmajiem pavasara vēstnešiem – sniegpulkstenītēm, krokusiem un tulpēm jau rotā pilsētas stendus un afišu stabus, apmeklētājus gaida arī īpaši rotātas svētku norišu vietas – plakātos redzamie pavasara ziedi telpiskā veidolā jau uzplaukuši Bastejkalna sniegotajā zālienā, Vērmanes dārzā un Līvu laukumā, bet 20. martā zālienu uzplaukšana ar ziedu vides objektiem turpināsies iepretim Mežaparka Lielās estrādes ēkas ieejai, kultūras pils “Ziemeļblāzma” zaļajā zonā un pie kultūras centriem “Imanta” un “Iļģuciems”. Šīs dekorācijas tiks eksponētas līdz 21. aprīlim.

Līdzīgi kā pērn, Doma laukumā rīdziniekus un pilsētas viesus šogad priecē vides objektu grupa “Saules dzirnas”. Tāpat galvaspilsētā dažādās apkaimēs pie maģistrālo ielu krustojumiem no 19. marta izvietos sešus izgaismotus vides objektus “Saules birzis”.

Laika posmā no 20. marta līdz 21. aprīlim pavasaris tiks modināts arī Lucavsalā – tur kokus rotās 120 krāsaini putni, bet tālāk atpūtas zonā būs redzama krāšņa vides objektu grupa “Mājup ziedos”.

Savukārt no 17. marta pie Rīgas Kultūras un atpūtas centra “Imanta” būs apskatāma Lieldienām veltīta interaktīva mūzikas instrumentu instalācija.

Lieldienu laikā rīdzinieki aicināti ne tikai apmeklēt koncertus un Lieldienu pasākumus, bet arī izšūpoties. Šogad šūpoles 9. aprīlī un 10. aprīlī atradīsies septiņās vietās gan pilsētas centrā, gan apkaimēs – Lucavsalā, Doma laukumā, Līvu laukumā, kultūras pils “Ziemeļblāzma” parkā, pie Mežaparka Lielās estrādes ēkas, kā arī pie kultūras centriem “Imanta” un “Iļģuciems”.

Ar visiem Pavasara saulgriežu un Lieldienu notikumiem Rīgā var iepazīties tīmekļvietnē https://svetki.riga.lv/, kā arī sekot līdzi sociālo tīklu lapā “Rīgā notiek” https://www.facebook.com/RigaNotiek.

Šī gada martā Latvijas Pilsoniskā alianse sadarbībā ar Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā uzsāk raidierakstu cikla “Pilsoniskā@balss” 2. sezonu, kurā kopā ar dažādu jomu ekspertiem, tiks meklētas atbildes, kādām prasmēm jāpiemīt mūsdienu pilsonim.

Kopumā notiks astoņas sarunas ar jomas ekspertiem no dažādiem Latvijas reģioniem par prasmēm, kam jāpiemīt mūsdienu pilsonim, sākot ar digitālajām prasmēm, kritisko domāšanu, modernām profesijām, līdz pat tādām prasmēm, kā pilsoniskā kompetence, prasmes ievērot labbūtību, prasmes rast harmoniju starp privāto un profesionālo dzīvi u.tml. 

“Būtiski, ka Eiropas Prasmju gada programma iekļauj dzīves prasmes, kas ietver dažādas kompetences, tai skaitā pilsonisko kompetenci. Līdz ar to, Eiropas Prasmju gads ir iespēja izcelt šīs kompetences nozīmīgumu, kā arī kopīgi meklēt risinājumus, kā stiprināt pilsoniskās prasmes, kas ir neatņemama demokrātiskas valsts daļa”, – saka Latvijas Pilsoniskās alianses direktore, raidierakstu sēriju vadītāja Kristīne Zonberga.

Eiropas Komisija 2023. gadu ir pasludinājusi par Eiropas Prasmju gadu, kura ietvaros tiek ierosināts dot jaunu impulsu zināšanu un prasmju apguvei, tai skaitā pilsoniskās izglītības un līdzdalības jomā. Viens no labi funkcionējošas demokrātijas pamatakmeņiem ir prasmju pilnveide tieši pilsoniskās izglītības jomā. Vairāk par Prasmju gadu varat uzzināt šeit vai noklausoties diskusiju.  

Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja Zane Petre: “Līdzīgi kā populāru filmu supervaroņu, arī pilsoņa superspēju var būt ļoti daudz un dažādu. Vienas no svarīgākajām, manuprāt, ir spēja cienīt demokrātiskās vērtības un mums dāvātās brīvības, spēja būt cilvēcīgam un solidāram pret līdzcilvēkiem, spēja novērtēt mūsu sabiedrībā esošo dažādību un izmantot ieguvumus no tās sabiedrības un valsts izaugsmē. Būtiski ir nepārstāt mācīties visa mūža garumā. Tikai esot zinoši un izglītoti, mēs spēsim pilnvērtīgi izmantot un realizēt savas Eiropas pilsoņu tiesības un būt konkurētspējīgi Eiropā un pasaulē.”

Pirmās  raidieraksta sarunas “Super-pilsoņa recepte: Pilsoniskā kompetence demokrātisko vērtību groziņā” viesi ir biedrības “Gribu Palīdzēt bēgļiem” valdes locekle Linda Jākobsone-Gavala un “Latvijas Skautu un gaidu centrālās organizācijas” projektu direktore Agnija Jansone. Sarunu iespējams noklausīties šeit.

Par Latvijas Pilsonisko aliansi

Latvijas Pilsoniskā alianse ir neatkarīga jumta nevalstiskā organizācija pilsoniskās sabiedrības un demokrātijas stiprināšanas jomā, kuras misija ir pārstāvēt pilsoniskās sabiedrības, tai skaitā biedrību un nodibinājumu kopējās intereses, kas balstītas uz demokrātijas pamatbrīvībām un cilvēktiesībām. Latvijas Pilsoniskā alianse apvieno vairāk kā 130 biedrus, kas kopumā aptver aptuveni 70 000 privātpersonas.

Papildu informācija: www.nvo.lv

https://www.facebook.com/CivicAllianceLatvia/

Gatavojoties Vispārējo latviešu XXVII Dziesmu un XVII Deju svētku Deju lieluzvedumam “Mūžīgais dzinējs” un lielkoncertam “Balts”, nedēļas nogalē Kultūras pilī  “Ziemeļblāma” un VEF Kultūras pilī norisināsies Rīgas deju kolektīvu skate, kurā piedalīsies 100 galvaspilsētas deju kolektīvi visās vecuma grupās, kā arī bērnu deju kolektīvi.

Deju kolektīvi izpildīs vienu izlozes un vienu izvēles deju no lieluzveduma “Mūžīgais dzinējs“ un izlozes deju no lielkoncerta “Balts”.

3. martā Kultūras pilī  “Ziemeļblāzma” plkst. 18.00 uzstāsies jauniešu, vidējās paaudzes un senioru deju kolektīvi, savukārt plkst. 20.00 savas prasmes rādīs vidējās paaudzes deju kolektīvi.

4. martā Kultūras pilī “Ziemeļblāzma” skate norisināsies no plkst. 10.00, kad tajā startēs jauniešu deju kolektīvi, bet laikā no plkst. 13.00 līdz plkst. 14.00 žūrijai un skatītājiem savu sniegumu rādīs vidējās paaudzes deju kolektīvi.

VEF Kultūras pilī skate plkst. 17.00 sāksies ar bērnu deju kolektīvu priekšnesumiem, bet jau 18.15 deju maratona stafeti pārņems jauniešu deju kolektīvi.

Savukārt svētdien, 5. martā, VEF Kultūras pilī skate norisināsies no plkst. 12.00, kad dejotprasmi atrādīs vidējās paaudzes deju kolektīvi, bet no 16.30 līdz pat vēlam vakaram skatuves dēļus dimdinās jauniešu deju kolektīvi.

Pavisam skatē šogad piedalīsies 3192 dalībnieki, viņu vidū būs arī astoņu bērnu un deviņu vispārizglītojošo skolu deju kolektīvu dalībnieki. Kopš iepriekšējiem Dziesmu un Deju svētkiem Rīgā nodibināti četri jauni deju kolektīvi.

Skatēs Kultūras pilī “Ziemeļblāzma” un VEF Kultūras pilī deju kolektīvu sniegumu vērtēs Latvijas Nacionālā kultūras centra apstiprināta žūrija piecu ekspertu sastāvā. Interesentiem uz šiem koncertiem ieeja bez maksas.

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments izsludinājis finansēšanas konkursu galvaspilsētas radošo kvartālu un teritoriju atbalstam, lai piešķirtu līdzekļus kultūras projektiem, kas īstenojami šā gada laikā.

Konkursa mērķis ir veicināt radošo kvartālu un teritoriju attīstību Rīgā, nodrošinot daudzveidīgu kultūras pakalpojumu sniegšanu, kultūras jaunradi un sabiedrības izglītošanu. Tas tiek rīkots, lai radītu publiski pieejamu, radošu un atvērtu mijiedarbības telpu, veicinot jaunu un radošu sadarbības formu attīstību, kā arī sekmētu mūsdienīgas, intelektuālas kultūrvides un kultūras infrastruktūras attīstību pilsētā.

Konkursā aicinātas piedalīties juridiskas personas, kas darbojas Rīgā, nodrošinot pilsētai nozīmīgu radošo kvartālu un teritoriju attīstību atbilstoši Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģijai līdz 2030. gadam.

Projektu pieteikumi iesniedzami elektroniskā formātā līdz 24. februāra plkst. 12.00, nosūtot uz e-pasta adresi [email protected] vai oficiālo elektronisko adresi.

Konkursa nolikums, pieteikuma forma un citi dokumenti pieejami mājaslapā kultura.riga.lv .

Papildu informācija: Kristīne Krūze, Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Kultūras pārvaldes Kultūras institūciju un nemateriālā kultūras mantojuma nodaļas galvenā speciāliste, tālrunis: 67043412, e-pasts: [email protected] .

Rīgas Centrālās bibliotēkas Iļģuciema filiālbibliotēkā (Lidoņu ielā 27 k-2) turpinās pasākumu cikls “Durvis”. Sestdien, 18.februārī, plkst.14.00. aicinām uz tikšanos ar rakstniecēm Ramonu Indriksoni un Viju Laganovsku.

Prozaiķe Ramona Indriksone dzimusi Rīgā, dzīvo Cēsīs. Studējusi Latvijas Kristīgajā akadēmijā un Liepājas Universitātē. Jaunībā sākusi rakstīt romantiskus garstāstus par mīlestību. Strādājot sociālā darba jomā un bērnu krīzes centrā, uzkrātā dzīves pieredze pārtapa pirmajos stāstos. Rakstniecības prasmes pilnveidojusi Latvijas Rakstnieku savienības Literārajā Akadēmijā. Ramonas stāsti publicēti žurnālos “Domuzīme”, “Jaunā Gaita”, mēnešrakstā “konTEKSTS” un citviet.

2019. gadā apgādā “Zvaigzne ABC” dienasgaismu ieraudzīja autores pirmais stāstu krājums “Pāris metru zem ūdens”. 2021. gadā iznāca romāns “Es biju cita”.

Dzejniece, rakstniece, tulkotāja, izdevēja Vija Laganovska dzimusi Rugāju novadā, bijušajā Balvu rajonā. Dzīvo Krimuldas pagastā. Studējusi pedagoģiju un sociālās zinātnes, teātra režiju un psiholoģiju. Mācījusies Rakstnieku Savienības Literārās Akadēmijas dzejas un prozas meistardarbnīcās.

2018.gadā apgāds “Jānis Roze” izdod dzejas krājumu “2 soļi pirms Pleskavas divīzijas”, tad  2020. gadā ar apgāda “Zvaigzne ABC” starpniecību klaja nāk stāstu krājums “Pirms un pēc”, 2022. gadā – romāns “Viltus saules”.

Abu autoru grāmatas rodamas mūsu bibliotēkās.  

Laipni gaidīti visi interesenti!

Bibliotēkas darba laiks:

  • P, T, Pk: no Plkst. 10:00 – 18:00;
  • O, C: no Plkst. 11:00 – 19:00;
  • Sestdienās: no Plkst. 10:00 – 17:00;
  • Sv: slēgts.

Kontaktinformācija: tālr. 67043607, e-pasts: [email protected]

Pasākums tiks fotografēts/filmēts. Fotografētie/filmētie materiāli tiks izmantoti RCB publicitātes vajadzībām un sabiedrības informēšanai, publicējot tos RCB tīmekļvietnē, profilos sociālajos medijos, kā arī citos publicitātes materiālos.

Prozaiķe Ramona Indriksone

Rīga kļuvusi par 159. Starpkultūru pilsētu tīkla locekli un pirmo Latvijas pilsētu Eiropas Padomes programmas “Starpkultūru pilsētas” dalībnieci. Programmas mērķis ir atbalstīt pilsētas starpkultūru stratēģiju izstrādē vai pārskatīšanā, lai veicinātu kultūras daudzveidību, kā arī migrantu un minoritāšu integrāciju. Pievienojoties programmai “Starpkultūru pilsētas”, Rīga ir apliecinājusi apņemšanos pārskatīt savu politiku un pārvaldību no starpkultūru perspektīvas aspekta un turpināt veidoties par iekļaujošu, tolerantu un daudzveidīgu pilsētu, kuras politikas pamatā ir starpkultūru integrācijas pieejas principi – vienlīdzība, daudzveidība, mijiedarbība un līdzdalība. Nodomu deklarāciju parakstīja Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis un Eiropas Padomes ģenerālsekretāra vietnieks Bjerns Berge (Bjørn Berge).

Programma “Starpkultūru pilsētas” atbalsta vietējās un reģionālās pašvaldības visā pasaulē un palīdz tām pārskatīt savu politiku caur starpkultūru un starpsektorālu  prizmu. Programmas pilsētu vidū ir, piemēram, Jonova (Lietuva), Krakova un Ļubļina (Polija), Hamburga, Minhene, Kopenhāgena, Lisabona, Parīze, Bukareste, Barselona, Oslo, Reikjavika, Dublina, Strasbūra, Liona, Hamburga, Minhene, Ženēva, Roterdama, Bergena,  Rijeka, Saragossa, Milāna, Venēcija, kā arī pilsētas Austrālijā, Kanādā, ASV un citās valstīs.

Parakstītā līguma ietvaros Rīga kā programmas dalībniece apņemas pārskatīt savu politiku un pārvaldību no starpkultūru perspektīvas aspekta, iesaistot amatpersonas, kas pārstāv dažādas partijas, pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus, kā arī starptautiskos ekspertus un partnerus no citām pilsētām. Rīgas pašvaldībā ir izstrādātas Rīgas pilsētas sabiedrības integrācijas pamatnostādnes 2019.–2024. gadam. Ņemot vērā, ka tuvākajā laikā plānots uzsākt darbu pie Rīgas pilsētas sabiedrības integrācijas pamatnostādņu izstrādes nākamajam periodam, šī ir lieliska iespēja, kas ļaus Rīgas pašvaldībai pārskatīt dažādas pārvaldības/politikas jomas, kas veicina starpkultūru integrāciju, novērtējot to, kāda ir pašvaldības politikas un ieguldīto resursu ietekme. Izmantojot programmas “Starpkultūru pilsētas” rīkus, būs iespējams noteikt, kurās jomās centienus būtu nepieciešams koncentrēt vairāk, formulējot mērķus, rādītājus un izstrādājot rīcības plānu, tādējādi radot iespēju pieņemt daudz informētākus lēmumus pašvaldības politikas veidošanā un īstenošanā.

Savukārt Eiropas padome apņemas sniegt konsultācijas un atbalstu Rīgai  programmas “Starpkultūru pilsētas” īstenošanas gaitā; nodrošināt saikni starp šo un citām saistītām programmām vietējā, valsts un starptautiskajā līmenī; nodrošināt ekspertu vizītes un sagatavot Rīgas starpkultūru profilu, kuru publicēs Starpkultūru pilsētu mājaslapas Rīgas sadaļā. Programmas ietvaros būs nodrošinātas starpkultūru ekspertu konsultācijas par pilsētas politikas pārskatīšanu no starpkultūru perspektīvas un stratēģijas aspekta, kā arī notiks tematiski un izglītojoši pasākumi saskaņā ar programmas darba plānu, kas tiek saskaņots ar projektā iesaistītajām pilsētām.

Rīgas dome un Eiropas Padome apņēmās periodiski pārskatīt un izvērtēt šīs nodomu deklarācijas īstenošanas gaitu.