Rīgas pašvaldības aģentūra “Rīgas digitālā aģentūra” (RDA) izsludinājusi atklātu konkursu “Pašvaldību vienotās IKT platformas attīstība un esošo informācijas sistēmu RDVIS un PKIP uzturēšana”. Tādējādi īstenojot jaunu pieeju publiskā sektora sistēmu attīstībā, organizējot programmatūras izstrādi ar vairākiem piegādātājiem un nodrošinot pasūtītāja koordinētu, kopēju izstrādes vidi.

Iepirkums organizēts divās daļās. Par pirmo daļu plānots noslēgt vispārīgo vienošanos ar vairākiem piegādātājiem, kuriem tiks pasūtīti neatkarīgu risinājumu attīstības darbi. Savukārt iepirkuma otrajā daļā tiks izvēlēts viens piegādātājs, ar kuru tiks noslēgts līgums par jau esošo risinājumu uzturēšanu un pilnveidojumiem. Līgumi par katru no iepirkuma daļām tiks slēgti uz četriem gadiem.

Publiskajā sektorā šī ir jauna pieeja informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) iepirkumiem, un Rīgas pašvaldība ir pirmā publiskā iestāde Latvijā, kas to plāno izmantot. Iepirkums paredz slēgt vispārīgo vienošanos ar līdz pieciem pretendentiem, kuri visi turpmāk varēs piedalīties konkursos par jaunu moduļu un sistēmu attīstību.

Šādā veidā Rīgas pašvaldība cer piesaistīt plašāku loku ar mūsdienīgiem un konkurētspējīgiem IT uzņēmumiem, kuriem ir pieredze darbā ar šādiem sistēmu attīstības projektiem.

Iepirkums paredz investīcijas 10 miljonu eiro apjomā jaunu Rīgas informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumu attīstībā turpmāko četru gadu laikā. Esošo sistēmu RDVIS un PKIP, kuras apvieno vairākus desmitus lietotņu, uzturēšanai un attīstībai uz četriem gadiem paredzēti 15 miljoni eiro. Šī ir pirmā reize, kad pašvaldība izsludina tik apjomīgu informācijas tehnoloģiju publisko iepirkumu. Iepriekš lielākie līgumi par sistēmu uzturēšanu un attīstību tika slēgti ierobežotas konkurences apstākļos.

Izsludinātais iepirkums ir daļa no plašākas RDA digitālās transformācijas stratēģijas – veidot modernus un lietotājiem ērtus digitālos produktus, kurus izmantos gan pašvaldības darbinieki, gan rīdzinieki.

Pārmaiņas pašvaldības pieejā tās pārraudzībā esošo IKT resursu attīstībai un uzturēšanai ievadīja 2022. gadā veiktā reorganizācija, kuras rezultāta tika izveidota Rīgas pašvaldības aģentūra “Rīgas digitālā aģentūra”. Reorganizācijas mērķis ir attīstīt modernas IKT pārvaldības metodes Rīgas domē, tai skaitā izmantojot Agile pieeju jaunu sistēmu izstrādē.

Pieteikumus iepirkumam uzņēmumi var iesniegt līdz 23. janvārim plkst. 10.00 Elektronisko iepirkumu sistēmā. Vairāk informācijas par iepirkumu šeit: https://bit.ly/3Wa0ovU.

Iedzīvotājiem no 17. janvāra aizliegts atrasties uz Rīgas administratīvajā teritorijā esošo ūdenstilpņu un jūras piekrastes ūdeņu ledus.

Ņemot vērā esošos laikapstākļus un meteoroloģiskās prognozes, iespējams, ka uz Rīgas administratīvajā teritorijā esošajām ūdenstilpēm varētu veidoties nepietiekami izturīga ledus kārta, un atrašanās uz tās varētu būt bīstama.

Paaugstinātas bīstamības periodu uz Rīgas ūdenstilpņu ledus ar rīkojumu nosaka Rīgas domes izpilddirektors. Šī rīkojuma izpildi kontrolē Pašvaldības policija.

Atbildība par atrašanos uz ledus ir noteikta Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā. Par likuma pārkāpumu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu līdz 100 eiro.

Noslēdzoties konkursam, darbu sācis Rīgas Pilsētas arhitekta dienesta vadītājs, Pilsētas arhitekts Pēteris Ratas – pieredzes bagāts profesionālis, kurš vairāk nekā 20 gadus strādājis arhitektu birojos ASV un Ķīnā.

P.Ratas ir ieguvis bakalaura grādu arhitektūrā Rīgas Tehniskajā universitātē, bet maģistra grādu arhitektūrā – Ņūdžersijas Tehnoloģiju institūtā ASV. Strādājis starptautiskos arhitektu birojos Ņujorkā, turpinājis karjeru Ķīnā – Šeņdžeņā un Šanhajā. P.Ratas piedalījies daudzos realizētos projektos dažādās ASV un Ķīnas pilsētās.

“P.Ratas ir apjomīga starptautiskā pieredze arhitektūrā un liela mēroga projektu īstenošanā, kā arī plašs redzējums par pilsētu, tās tēlu, vērtībām un publisko telpu un ambīcijas radīt taustāmu rezonansi pilsētas attīstībā un būvniecībā. Ar pilnu pārliecību varu teikt, ka šobrīd Pilsētas arhitekta biroja kodolu veido augstas raudzes pieredzes bagāti profesionāļi – būtiskākais priekšnoteikums, lai veidotu kvalitatīvu, Rīgas iedzīvotājiem un viesiem pievilcīgu pilsētvidi,” atzīst Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas vadītāja Inese Andersone.

Lai mēs radītu pozitīvas pārmaiņas pilsētvidē, ir jābūt skaidrai kopējai telpiskai vīzijai par to, kādu pilsētu gribam redzēt, par to, kā uzlabot apkaimes un publisko telpu, reģenerēt mazāk sakoptās vietas, risināt pilsētvides mobilitātes problēmas un uzlabot mezglu punktus. Svarīgs arī kopējs telpisks skatījums un prioritātes. Vīzijai ir jārodas dialogā ar tās iedzīvotājiem, apkaimēm, uzņēmumiem, attīstītajiem, investoriem, un arhitektiem. Mana vēlme ir radīt šo sinerģiju, kas mūs visus iesaistītu labākas pilsētvides veidošanā,” uzsver P.Ratas.

Pilsētas arhitekta dienests ir Pilsētas attīstības departamenta struktūrvienība, kuras uzdevums ir sniegt profesionālu atbalstu arhitektūras projektiem kvalitatīvas pilsētvides veidošanai Rīgā, veicināt arhitektūras procesā iesaistīto pušu sadarbību, iesaistīt sabiedrību un informēt par notiekošo arhitektūrā, popularizēt sasniegumus Rīgas arhitektūrā gan Latvijā, gan starptautiskā mērogā.

Rīgas pašvaldības īstenota projekta ietvaros sociāli mazāk aizsargātajiem iedzīvotājiem būs iespēja noteikt, kā pašvaldībai labiekārtot renovējamās īres dzīvokļu ēkas apkārtni Pārdaugavā, Ziepju ielā 11.

2024. gadā tiks sākta pašvaldībai piederoša piecu stāvu nama Ziepju ielā 11 atjaunošana, kur plānots izmitināt 150 ģimenes.

Šī ēka jau vēsturiski lietota kā dažādu sociālo grupu kopdzīvojamā māja. 2022. gadā Rīgas dome sāka projektu ēkas pārbūvei par pašvaldības īres dzīvokļu ēku, kur būs gan lielāki dzīvokļi daudzbērnu ģimenēm, gan arī divi dienas aprūpes centri.

Ēkas iedzīvotājiem projekta ”Sabiedrības virzītas aprites ekonomikas veicināšana (DESIRE)” ietvaros tiks dota iespēja kopā ar Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta speciālistiem izplānot un izstrādāt ēkas apkārtnes zaļās renovācijas plānu. Tā ir unikāla iespēja iedzīvotājiem pašiem noteikt, kāds ēkas apkārtnes un zaļās zonas iekārtojums būs viņu vajadzībām vispiemērotākais, ļaujot viņu ģimenēm un bērniem labāk iekļauties apkārtējā sabiedrībā.

“Iedzīvotājiem no sociāli nelabvēlīgas vides reti tiek dota balss un iespēja lemt par apkārtējo vidi, taču tieši viņi zina vislabāk, kas viņu ģimenēm ir nepieciešams un kas viņiem palīdzētu izrauties no nelabvēlīgiem dzīves apstākļiem”, uzsver Rīgas Pilsētas arhitekta dienesta ainavu arhitekte Arnita Verza.

DESIRE projekts tika uzsākts 2022. gada jūlijā un tajā piedalās 24 partnerorganizācijas no 6 Eiropas Savienības valstīm. Projekta dalībnieki cita starpā arī izstrādās principus dabas teritoriju veiksmīgākai integrācijai pilsētvidē, materiālu apritei pilsētvidē un vietējo kopienu iekļaušanai pilsētvides attīstības procesos. Projektā kopumā plānots atjaunot sociālās mājas vairākās valstīs. Rīgas pašvaldības projektam atvēlēti 210 000 eiro no Eiropas Savienības pētniecības programmas “Apvārsnis Eiropa” fondiem.

No 11. janvāra precizēts to Rīgas administratīvajā teritorijā esošo ūdenstilpju saraksts, uz kuru ledus drīkst atrasties. Saglabājoties mainīgiem laikapstākļiem, atrasties uz ledus daudzviet ir bīstami, un iedzīvotāji paši aicināti rūpēties par savu drošību un izvērtēt nepieciešamību kāpt uz ūdenstilpju ledus.

Aizliegums atrasties uz ledus šobrīd neattiecas uz Bābelīti, Velnezeru, Gaiļezeru un Dambjapurva ezeru. Tāpat atļauts atrasties uz ūdenstilpēm Vladimira Kudojara parkā un Viesturdārzā. Var atrasties uz ledus arī Ķengaraga dīķī, taču aizliegums saglabājas uz zonu 70 m no Daugavas ietekas. Gaiļezerā drīkst atrasties uz ledus ne tālāk kā 70 m no krasta līnijas, tāpat Mazjumpravas muižas dīķī aizliegts atrasties uz ledus 50 m attālumā no Daugavas ietekas. Atļauts atrasties uz Ziemeļupes ledus pie SIA “Rīgas ūdens” bioloģiskās notekūdeņu attīrīšanas stacijas “Daugavgrīva”, bet aizliegums ir spēkā 100 m attālumā no ietekas Buļļupē. Māras dīķī atļauts atrasties uz ledus, ievērojot, ka aizliegums ir spēkā 200 m attālumā no Mārupītes ietekas un 100 m attālumā no Friča Brīvzemnieka ielas un Ojāra Vācieša ielas krustojuma

Tāpat uz ledus drīkst atrasties atsevišķos ūdenstilpju posmos:

  • Ķīšezerā
    • posmā no Mīlgrāvja ielas 16 līdz Ezermalas ielai 12 – ne tālāk par 200 m no krasta līnijas;
    • posmā no Ezermalas ielas 10 B līdz Mailīšu ielai 47 – ne tālāk kā 200 m no krasta līnijas;
    • posmā no Jaunciema gatves 326 līdz Jaunciema gatvei 171A – ne tālāk kā 200 m no krasta līnijas;
    • posmā no Jaunciema gatves 240  līdz Jaunciema gatvei 135B – ne tālāk kā 200 m no krasta līnijas;
    • Beltes kaktā pie Jaunciema gatves 83A – ne tālāk kā 200 m no krasta līnijas
    • Sužu kaktā pie Jaunciema gatves 73 – ne tālāk kā 200 m no krasta līnijas;
    • Pils kaktā starp Makšķernieku ciematu un Igates ielu 1 – ne tuvāk par 200 m no Juglas upes ietekas Ķīšezerā;
  • Juglas ezerā
    • posmā no Ulža ielas 21 līdz Mākoņu ielai 1A (Lielloka līcis), bet ne tālāk kā 200 m no krasta līnijas;
    • posmā no Strazdumuižas ielas 16 līdz Smilškalnu ielai 5, bet ne tālāk kā 100 m no krasta līnijas.
  • Juglas kanālā pie Jaunciema ielas 4A, bet papildus aizliegts atrasties uz ledus 200 m attālumā no ietekas Juglas kanālā;
  • Sarkandaugavā posmā no Kundziņsalas 10. līnijas 10A līdz Kundziņsalas 2. līnijai 5 – ne tālāk kā 50 m attālumā no krasta;
  • Sarkandaugavas līcī no Uriekstes ielas 12B līdz Uriekstes ielai 12 – ne tālāk kā 50 m attālumā no krasta;
  • Strazdupītes posmu no Brīvības gatves 417A līdz Vidzemes alejai 1, bet papildus aizliegts atrasties tuvāk par 250 m no Dzelzceļa tilta;
  • Vecdaugavā
    • posmā no Mangaļsalas prospekta līdz Vēdzeļu ielai 4;
    • posmā no Skanstnieku ielas 5 līdz Mangaļsalas prospektam;
    • posmā no no Airu ielas 87 līdz Ipalas ielai 3;
  • Kojusalas grāvī
    • posmā no Austuves ielas 5A līdz Krasta ielai 89;
    • posmā no no Krasta iela 5 līdz Krasta ielai 47;
  • Hapaka grāvī posmā no Lielupes ielas 72 līdz Lielupes ielai 48;
  • Āgenskalna līča posmā no Raņķa dambja līdz Balasta dambim 3, bet papildus aizliegts atrasties uz ūdenstilpes ledus 70 m attālumā no Mārupītes ietekas un 70 m attālumā no Zunda kanāla iztekas.

Precīzāka karte ar vietām, kur drīkst atrasties uz ledus, atrodama ŠEIT.

Atgādinām, ka ņemot vērā mainīgos laikapstākļus un iespējamību, ka ledus kārta nav pietiekami izturīga, joprojām ir aizliegts atrasties uz pārējo pilsētas teritorijā pieejamo publisko ūdenstilpju vai to daļu un Rīgai piegulošās jūras piekrastes publisko ūdeņu ledus.

Pašvaldība atgādina, ka ledus biezums dažādās vietās var būt atšķirīgs, simtprocentīgu drošību garantēt nav iespējams, tādēļ iedzīvotājiem jābūt uzmanīgiem un pašiem jāizvērtē sava drošība, kāpjot un atrodoties uz ledus.

Ar pilsētas izpilddirektora rīkojumu uz Rīgas ūdenstilpēm ir noteikts paaugstinātas bīstamības periods, kura laikā, ja netiek piemēroti atsevišķi izņēmumi, iedzīvotājiem atrasties uz ledus ir aizliegts.

Atbildība par atrašanos uz ledus vietās, kur tas nav atļauts, ir noteikta Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā. Par likuma pārkāpumu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu līdz 100 eiro.

Rīgas pašvaldība informē, ka visas latviešu valodas bezmaksas kursu grupas pirmajam pusgadam ir nokomplektētas. Šobrīd iedzīvotāji vēl var pieteikties uz vietām kursu grupās, kas mācības uzsāks rudenī.

Līdz novembrim apmācības šajos kursos plānots nodrošināt vismaz 600 iedzīvotājiem.

Pašvaldība kopš 2010. gada īsteno projektu konkursu, kurā piešķir finansējumu izglītības iestādēm latviešu valodas apguves nodrošināšanai pieaugušajiem Rīgas iedzīvotājiem. Kopš 2010. gada kursus kopā pabeiguši vairāk nekā 14 000 rīdzinieku. Šogad konkursā atbalstīti 4 projekti par kopējo summu 98 605,44 eiro.

Atkritumu apsaimniekotāji Rīgā šogad Ziemassvētku eglītes izvedīs bez maksas. Iedzīvotāji aicināti pievērst uzmanību, ka katrā atkritumu apsaimniekošanas zonā noteikts dažāds termiņš eglīšu izvešanai.

  • “CleanR” apsaimniekotajā 1.un 2. zonā eglītes bez maksas izvedīs līdz 31. janvārim;
  • “Lautus Vide” apsaimniekotajā 3. zonā – līdz 29. janvārim;
  • “Eco Baltia vide” apsaimniekotajā 4. zonā eglītes bez maksas tiks izvestas līdz 10. janvārim.

Daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji aicināti pareizi atbrīvoties no Ziemassvētku eglītes – novietojot to atkritumu konteineru laukumā vai pie atkritumu konteinera. Eglītes sadzīves atkritumu konteinerā ievietot aizliegts. Eglītēm jābūt atbrīvotām no svētku rotājumiem.

Eglītes var noderēt kā kurināmais vai komposta saturs tiem, kuriem ir izveidota speciāla vieta komposta veidošanai. Tāpat, ja eglīte pēc svētkiem vēl ir zaļa, to var nodot arī briežu audzētavās, iepriekš ar tām sazinoties.

Lai izstrādātu atbalsta pasākumu mājsaimniecībām, prioritāri sociāli mazaizsargātām personām, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija veic izvērtējumu par azbestu saturošu šīfera jumta seguma apjomu Latvijas pašvaldībās un aicina iedzīvotājus aptaujā sniegt informāciju par šāda veida atkritumiem.

Valsts atbalsta pasākumi paredzēti izmaksu segšanai azbestu saturošo atkritumu apsaimniekošanas darbiem: jumta segumu demontāžai, šīfera plākšņu savākšanai, transportēšanai uz atkritumu poligonu, drošai apglabāšanai. Izmaksas būs attiecināmas arī uz izveidotiem azbestu saturošu atkritumu uzkrājumiem (šīfera plāksnēm, kas jau ir demontētas no jumtiem, bet nav nogādātas uz atkritumu poligonu).

Izvērtējumam nepieciešamo azbestu saturošo atkritumu apjomu un potenciālo atbalsta saņēmēju apzināšanai, saskaņā ar darba uzdevumu, ir jāveic pašvaldību un iedzīvotāju aptauja.

Aptauja pieejama šeit

Aptauja noritēs līdz 13. janvārim.

Ņemot vērā laikapstākļus, meteoroloģiskās prognozes, kā arī iespējamību, ka neveidojas pietiekami izturīga ledus kārta uz Rīgas valstspilsētas pašvaldības administratīvajā teritorijā esošajām iekšzemes publiskajām ūdenstilpēm un administratīvajai teritorijai piegulošās jūras piekrastes publiskajiem ūdeņiem, pamatojoties uz Zemes pārvaldības likuma 15. panta astoto daļu un ņemot vērā Rīgas domes 20.12.2016. lēmumu Nr. 4636 “Par aizliegumu atrasties uz Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā esošo iekšzemes publisko ūdeņu un administratīvajai teritorijai piegulošās jūras piekrastes publisko ūdeņu ledus”:

No 03.01.2023. aizliegt atrasties uz Rīgas valstspilsētas pašvaldības administratīvajā teritorijā esošo iekšzemes publisko ūdeņu un administratīvajai teritorijai piegulošās jūras piekrastes publisko ūdeņu ledus!

Aizliegums neattiecas uz sekojošām vietām:

  • Ķengaraga dīķi (papildus Ķengaraga dīķī aizliegts atrasties uz ūdenstilpnes ledus 70 m attāluma no Daugavas ietekas);
  • Ūdenstilpni Vladimira Kudojara parkā;
  • Mazjumpravas muižas dīķi (papildus Mazjumpravas muižas dīķī aizliegts atrasties uz ūdenstilpnes ledus 50 m attālumā no Daugavas ietekas);
  • Bābelīti;
  • Dambjapurva ezeru;
  • Gaiļezeru – ne tālāk par 70 m no krasta līnijas;
  • Velnezeru;
  • Vecdaugavas posmu no Vabu ielas 13 līdz Mangaļsalas prospektam;
  • Ķīšezera posmos no Ostas prospekta 11D līdz Brēmenes ielai 20 – ne tālāk par 100 m no krasta līnijas un Pils kaktā starp Makšķernieku ciematu un Igates ielu 1 – ne tuvāk par 200 m no Juglas upes ietekas Ķīšezerā;
  • Juglas ezera posmos no Ulža ielas 21 līdz Mākoņu ielai 1A (Lielloka līcis) – ne tālāk par 100 m no krasta līnijas un no Strazdumuižas ielas 16 līdz Smilškalnu ielai 5 – ne tālāk par 100 m no krasta līnijas;
  • Strazdupītes posmu no Brīvības gatves 417A līdz Vidzemes alejai 1 (papildus Strazdupītē aizliegts atrasties tuvāk par 400 m no dzelzceļa tilta);
  • Līci Juglas kanālu pie Jaunciema gatves 8F (papildus aizliegt atrasties 200 m attālumā no ietekas Juglas kanālā);
  • Ziemeļupi pie SIA “Rīgas ūdens” bioloģiskās notekūdeņu attīrīšanas stacijas “Daugavgrīva” – ne tālāk kā 100 m no krasta līnijas, kā arī papildus Ziemeļupē aizliegts atrasties 100 m attāluma no ietekas Buļļupē.

Atbildība par atrašanos uz ledus vietās, kur tas nav atļauts, ir noteikta Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā. Par likuma pārkāpumu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu līdz 100 eiro.

Esiet atbildīgi!

No pirmdienas, 9. janvāra, tiks atvērta pieteikšanās Rīgas pilsētas pašvaldības projektu konkursa “Latviešu valodas apguves nodrošināšana Rīgas pilsētas iedzīvotājiem” ietvaros atbalstītajiem bezmaksas latviešu valodas kursiem.

Līdz novembrim apmācības šajos kursos plānots nodrošināt vismaz 600 iedzīvotājiem.

Bez maksas latviešu valodu ir iespēja apgūt tiem, kas deklarējuši savu dzīvesvietu Rīgā, kā arī Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri dzīvo Rīgā un var apmeklēt Rīgas pašvaldības organizētus kursus. Kursi ir pieejami pieaugušajiem Rīgas iedzīvotājiem, izņemot skolēnus un bezdarbniekus. Valodas apguve tiks nodrošināta A un B līmenī.

Informācija par pieteikšanos, tajā skaitā kontakttālrunis un izglītības iestāžu atrašanās vietas, pieejama interneta vietnē apkaimes.lv sadaļā “Integrācija”, apakšsadaļā “Latviešu valodas kursi”. Valodas apmācības vietu Rīgas iedzīvotāji paši varēs izvēlēties atbilstoši pievienotajam sarakstam. Pieteikšanās notiek, pašam dalībniekam sazinoties ar izvēlēto izglītības iestādi vai nu elektroniski, vai pa norādīto tālruni.

Pašvaldība kopš 2010. gada īsteno projektu konkursu, kurā piešķir finansējumu izglītības iestādēm latviešu valodas apguves nodrošināšanai pieaugušajiem Rīgas iedzīvotājiem. Kopš 2010. gada kursus kopā pabeiguši vairāk nekā 14 000 rīdzinieku. Šogad konkursā atbalstīti 4 projekti par kopējo summu 98 605,44 eiro.