Lai mazinātu iespēju, ka lielā nokrišņu daudzuma dēļ applūst teritorijas un tiek nodarīti zaudējumi iedzīvotāju un pašvaldības īpašumiem, Rīgas domes Mājokļu un vides departaments aicina zemes īpašniekus sakopt savās teritorijās esošos grāvjus, kā arī nodrošināt piekļuvi pašvaldības pārziņā esošajiem meliorācijas grāvjiem un dot iespēju pašvaldības dienestiem tos iztīrīt.

Departaments šogad jau ir iztīrījis grāvjus 1300 metru garumā, un līdz gada beigām plānots veikt tīrīšanas darbus vēl aptuveni 1000 metru garumā. Tīrīšanu veic gan ar traktortehnikas palīdzību, gan rokām. Darbu laikā tiek veikta grāvju tīrīšana no aizauguma, nogāžu veidošana, atsevišķu, piesērējušu posmu padziļināšana, caurteku skalošana.

Diemžēl ne visiem grāvjiem iespējams piekļūt, jo to galvenokārt traucē grāvju aizsargjoslās nelikumīgi izbūvēti žogi vai aizbūvētas pieejas grāvjiem. Savukārt neiztīrīts grāvis paaugstina gruntsūdens līmeni pieguļošajos zemes gabalos, var radīt applūšanas risku gan savam, gan kaimiņu īpašumiem.

Rīgā meliorācija ir izveidota slēgtu un vaļēju sistēmu formā. Slēgtās sistēmas ir drenāžas un novadīšanas cauruļvadi, caurtekas, u. tml. būves, savukārt vaļējās sistēmas pamatā sastāv no atklātiem grāvjiem, kas ir savienoti ar novadāmo ūdeni pieņemošajām ūdenstilpēm. Bieži meliorācija pastāv kombinētā veidā viena veida sistēmām pārejot cita veida sistēmās. Mājokļu un vides departamenta kompetencē pamatā ir vaļējo meliorācijas sistēmu uzraudzība.

Kaut arī varētu likties, ka Rīgā kā lielā pilsētā meliorācijai nebūtu jābūt īpaši daudz, jo viss taču ir apbūvēts, tomēr faktiski visās apkaimēs meliorācija vēl arvien pastāv lielākā vai mazākā apjomā. Atbilstoši normatīvajiem aktiem gan valsts, gan pašvaldības līmenī sistēma ir jāuztur tās zemes īpašniekam/valdītajam, kura īpašumā konkrētā sistēma ir izbūvēta. Pašvaldībai nav tiesību ieguldīt līdzekļus privātīpašumu uzturēšanai, ja šī īpašuma uzturēšana īpašniekam noteikta kā pienākums.

Meliorācijas sistēmas ir izbūvētas pašvaldībai piederošos/piekrītošos zemes gabalos, valsts īpašumos, kā arī privātīpašumos. Daļa pašvaldības kompetencē esošās sistēmas atrodas starp privātīpašumiem, turklāt pārtrauktos posmos. Šāda situācija apgrūtina sistēmu apsekošanas, uzturēšanas vai pārbūves darbus. Negodprātīgu zemes īpašnieku rīcības rezultātā, veidojot apbūvi, lai nodrošinātu piekļuvi apbūves gabalam, meliorācijas grāvji tiek aizbērti vai iebūvētas caurtekas nepareizos augstumos un neizstrādājot meliorācijas sistēmu izbūves projektus, tādejādi traucējot meliorācijas sistēmas spēju novadīt ūdeni un radot citu īpašumu applūšanas risku.

Tāpat privātīpašumu rajonos izplatīta parādība ir apbūves gabalu nožogošana pa grāvja kranti, iegūstot lielāku izmantojamo zemes platību, taču faktiski izslēdzot iespēju veikt grāvja uzturēšanas darbus speciāli tam noteiktajā ekspluatācijas aizsargjoslā. Ir zemes īpašnieki, kuri nožogo arī pieeju caurteku daļai meliorācijas posmos ne savā īpašumā, tādejādi pilnībā izslēdzot iespēju novērtēt meliorācijas sistēmas stāvokli un organizēt tās uzturēšanas darbus.

Departaments uzsver, ka šādas darbības nav likumīgas un ir klasificējamas kā patvaļīga būvniecība vai tīša meliorācijas sistēmu bojāšana, par kuru paredzēta noteikta atbildība. Situācijas nopietnību spilgti raksturo rudens un pavasaris, kad ir palielināts nokrišņu daudzums, vai ziemas ar biežiem atkušņiem, kad meliorācijas sistēmām ir palielināta slodze un notiek piegulošo teritoriju applūšana.

Konstatējot nelegāla žoga būvniecību, Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments var izdot administratīvo aktu par patvaļīgas būvniecības radīto seku novēršanu. Administratīvā akta brīvprātīgas neizpildes gadījumā žogs var tikt demontēts piespiedu kārtā, izmaksas piedzenot no īpašnieka.

Vēršam uzmanību, ka Rīgas pilsētas teritorijas kopšanas un būvju uzturēšanas saistošie noteikumi nosaka ielai piegulošo zemes gabalu īpašnieku pienākumu uzturēt īpašumā esošos grāvjus (grāvji ielu sarkano līniju robežās).

Koka Rīga lekcija

Šī gada 13. oktobrī plkst. 16.00 Rīgas pašvaldība aicina uz semināru “Rīgas pašvaldības līdzfinansējums kultūrvēsturiskā būvmantojuma saglabāšanai un dzīvojamo māju fasāžu atjaunošanai Rīgā”. Seminārs notiks “Koka Rīga” telpās  Krāsotāju ielā 12, Rīgā.

Semināra ietvaros pašvaldības speciālisti informēs par līdzfinansējuma programmas konkursu, atbalstāmajām darbībām un pieejamo finansējuma apjomu.

Konkursa ietvaros ir iespēja pretendēt uz pašvaldības līdzfinansējumu 50% apmērā no tiešajām būvniecības izmaksām ēkas atjaunošanas vai restaurācijas darbiem, bet ne vairāk kā 30 000 eiro daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas būvdarbu veikšanai un līdz 20 000 eiro pārējo ēku saglabāšanas darbiem, savukārt ēkas elementu atjaunošanai vai restaurācijai līdzfinansējums ir 50% apmērā no restaurācijas vai atjaunošanas darbiem, bet ne  vairāk kā 5 000 eiro. Līdzfinansējums namīpašniekam tiek piešķirts pēc konkursā pieteiktā projekta īstenošanas. Papildus informācija par konkursu un tā nolikums pieejams mājaslapā www.atjauno.riga.lv.

Seminārā varēs piedalīties arī tiešsaistē. Reģistrācija: zvanot pa tālruni 67037293 vai aizpildot pieteikuma anketu https://ej.uz/atjauno_riga. Seminārs tiks straumēts Rīgas domes Īpašuma departamenta YouTube kanālā “Rīgas līdzfinansējums ēku atjaunošanai”. Kopš 2016. gada pašvaldības līdzfinansējuma programmas ietvaros atbalstīti vairāk nekā 450 projekti gandrīz 6 miljonu eiro vērtībā. Tostarp 2022. gadā atbalstīti 69 projekti gandrīz 1,5 miljonu eiro vērtībā.

Ņemot vērā komunālo izdevumu straujo pieaugumu, Rīgas pašvaldība atgādina, ka ikvienam galvaspilsētā deklarētajam iedzīvotājam ir tiesības pretendēt uz mājokļa pabalstu īres, apsaimniekošanas un citu komunālo maksājumu segšanai, ja pēc šiem izdevumiem paliek mazāk nekā 327 eiro pirmajam vai vienīgajam cilvēkam ģimenē vai un 228 eiro katram nākamajam cilvēkam ģimenē.

Pabalsta piešķiršanai tiek vērtēti ģimenes izdevumi, uzkrājumi un piederošie īpašumi, savukārt izmaksājamā pabalsta apjoma aprēķinā tiek arī ņemti vērā normatīvi dažādiem komunālajiem maksājumiem – ne vienmēr mājokļa pabalsts sedz pilnu summu par mājokļa īri un komunālajiem pakalpojumiem un daļa maksājuma var būt veicama mājsaimniecībai pašai.

Kādas ģimenes var pretendēt uz mājokļa pabalstu?

  • Ģimenes locekļi deklarējušies Rīgā un dzīvo deklarētajā adresē;
  • Ģimenes kopējie uzkrājumi nepārsniedz 272 eiro;
  • Pieder ne vairāk kā viena automašīna (ja ģimenē ir bērni, tad ne vairāk kā divi transportlīdzekļi ar motoru);
  • Pieder ne vairāk kā pieci hektāri zemes un neliels skaits saimniecības ēku;
  • Pēc rēķinu apmaksas paliek mazāk nekā 327 eiro pirmajam vai vienīgajam cilvēkam ģimenē vai un 228 eiro katram nākamajam cilvēkam ģimenē;
  • Ja nepārkāpj citus likumā* noteiktos ierobežojumus;

*Viss, kas drīkst piederēt, lai būtu tiesības saņemt mājokļu pabalstu, ir noteikts Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 36.panta pirmās daļas 2.punktā.

Kādus izdevumus ņem vērā, aprēķinot mājokļa pabalstu?

Atbilstoši noteikumos** paredzētajam, ņem vērā šādus izdevumus (kas nepārsniedz normatīvos noteiktos) par:

  • īri;
  • apsaimniekošanu;
  • apkuri;
  • auksto un karsto ūdeni;
  • elektroenerģiju;
  • dabasgāzi;
  • kanalizāciju vai asenizāciju;
  • sadzīves atkritumiem;
  • telekomunikāciju pakalpojumiem un internetu;
  • par ūdens skaitītāju uzstādīšanu un verifikāciju.

**Normatīvi noteikti Rīgas domes saistošajos noteikumos “Par mājsaimniecības atzīšanu par trūcīgu vai maznodrošinātu un sociālās palīdzības pabalstiem Rīgas pilsētas pašvaldībā”. Piemēram, uz vienu personu karstā ūdens patēriņš paredzēts līdz trīs kubikmetriem ūdens mēnesī un, ja patēriņš būs lielāks, to neieskaitīs attaisnotajos izdevumos.

Kāds ir mājokļa pabalsta apmērs?

Mājokļa pabalstu aprēķina, piemērojot valstī noteikto Garantētā minimālā ienākuma (GMI) apmēru.

Pēc mājokļa izdevumu apmaksas mājsaimniecības rīcībā ir jāpaliek valstī noteiktajam GMI, kura apmērs patlaban ir 327 eiro pirmajam vai vienīgajam cilvēkam ģimenē vai un 228 eiro katram nākamajam cilvēkam ģimenē.

Mājokļa pabalsts = 327 eiro pirmajam cilvēkam + 228 eiro katram nākamajam cilvēkam +  faktiskie izdevumi mājoklim (kas atbilst normatīviem)  –  mājsaimniecības kopējie ienākumi.

1.piemērs

Vientuļam pensionāram, kam pensija ir 400 eiro, komunālo maksājumu summa ir 200 eiro, no kuriem normatīviem atbilst 160 eiro.

Mājokļa pabalsts būs 327 + 160 – 400 = 87 eiro.

2. piemērs

Ģimenē ir divi pieaugušie un divi bērni, ģimenes kopējie ienākumi 1300 eiro, komunālie maksājumi 500 eiro, no kuriem normatīviem atbilst 450 eiro.

Mājokļa pabalsts būs 327 + 3*228 + 450 – 1300 = 161 eiro

3. piemērs (kad pabalsts nepienākas) Vientuļam strādājošam cilvēkam alga ir 800 eiro, komunālie maksājumi 300 eiro, kas nepārsniedz normatīvos noteikto.

Aprēķins: 327 + 300 – 800 = -173 eiro. Rezultāts: pēc mājokļa izdevumu samaksas paliek ienākumi, kas lielāki par noteikto slieksni, tāpēc pabalsts nepienākas.

Tām mājsaimniecībām, kurām mājokļa pabalsts piešķirts pirms 1.oktobra un ir spēkā Iztikas līdzekļu deklarācija, mājokļa pabalsta aprēķinā jaunais GMI slieksnis tiks piemērots automātiski, bez jauna iesnieguma iesniegšanas.

Kā pieteikties mājokļa pabalstam?

Lai piešķirtu pabalstu, Rīgas Sociālajam dienestam jāizvērtē mājsaimniecības materiālā situācija. To var izdarīt, piesakoties gan elektroniski, gan klātienē.

Elektroniski:

  • iespējams iesniegt dokumentus, parakstot ar drošu elektronisko parakstu un nosūtot uz e-pastu soc@riga.lv.
  • Aizpildot deklarāciju portālā latvija.lv izvietotajā e-pakalpojumā “Pieteikšanās iztikas līdzekļu deklarācijas iesniegšanai Rīgas Sociālajā dienestā”. Adrese: https://latvija.lv/lv/Epakalpojumi/EP219/Apraksts

Klātienē:

  • pa tālruni 67105048 jāpiesaka vizīte Rīgas Sociālā dienesta rajona nodaļas teritoriālajā centrā, lai pārrunātu sociālā atbalsta saņemšanas iespējas. Līdzi jāņem visi nepieciešamie dokumenti, kas apliecina ar mājokļa lietošanu saistītus izdevumus, uzrāda mājokļa lietošanas apliecinošus dokumentus (piemēram, īres līgumu), ja šādu dokumentu nav sociālā dienesta rīcībā;
  • jāaizpilda iztikas līdzekļu deklarācija, kurā personas, kurām ir kopēji izdevumi par uzturu un kuras mitinās vienā mājoklī, deklarē  savus ienākumus un materiālo stāvokli un uzrāda ar mājokļa lietošanu saistītos izdevumu apliecinošos dokumentus.

Laika posmā no 2022. gada 1. oktobra līdz 2023. gada 31. maijam iesniegtos iesniegumus par materiālās situācijas izvērtēšanu, sociālās palīdzības pabalstu un trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusa piešķiršanu izskata 40 darbdienu laikā pēc minētā iesnieguma un nepieciešamo dokumentu saņemšanas un pieņem lēmumu par mājokļa pabalsta piešķiršanu vai atteikumu piešķirt šo pabalstu. Mājokļa pabalstu mājsaimniecībai piešķir ar mēnesi, kad saņemts personas iesniegums.

Mājokļa pabalstu, kas piešķirts par laikposmu no 2022. gada 1. oktobra līdz 2023. gada 31. maijam, pārrēķina pēc 2022./2023. gada apkures sezonas beigām, bet ne vēlāk kā līdz 2023. gada 30. jūnijam.

Uzmanību! Lemjot par mājokļa pabalsta piešķiršanu, atbilstoši normatīvo aktu prasībām, tiek ņemti vērā dažādi nosacījumi, t.i., vai nav kāds šķērslis, kādēļ persona var nekvalificēties mājokļa pabalsta saņemšanai, piemēram, tiek vērtēti personas īpašumi un uzkrājumi. Ne vienmēr mājokļa pabalsts sedz pilnu summu par mājokļa īri un komunālajiem pakalpojumiem un daļa maksājuma var būt veicama mājsaimniecībai pašai.

Neskaidrību gadījumā iedzīvotāji aicināti zvanīt pa bezmaksas informatīvo tālruni 80005055. Tāpat pašvaldība atgādina, ka iedzīvotājiem ir tiesības pretendēt arī uz citiem sociālajiem pabalstiem un pakalpojumiem. Plašāka informācija par pabalstiem pieejama Labklājības departamenta mājaslapā https://ld.riga.lv/lv/sociala-palidziba/socialo-pabalstu-veidi-rigas-pasvaldiba-2022-gada.html, kā arī sadaļā AKTUALITĀTES.

Ceturtdien, 22. septembrī, Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis un Latvijas Futbola federācijas prezidents Vadims Ļašenko parakstīja nodomu protokolu par nacionāla mēroga futbola stadiona būvniecību galvaspilsētā.

Foto: https://flic.kr/s/aHBqjA86Ye

Protokola parakstīšanas laikā klāt bija arī Eiropas Futbola asociāciju savienības (UEFA) prezidents Aleksanders Čeferins, kurš šajās dienās apmeklē mūsu valsti.

“Rīgai vajag labu, jaunu, nacionāla mēroga futbola stadionu. Un šodien, kopā ar Futbola federācijas vadību, parakstījām protokolu, lai šo nodomu īstenotu. Kopā esam atraduši vairākus pilsētas zemes gabalus, kur šo projektu varētu īstenot. Tālāk par konkrētu vietu būs jāvienojas domes deputātiem. Šāda multifunkcionāla stadiona būvniecība ir ļoti svarīga arī no pilsētplānošanas viedokļa, šobrīd esam ceļa sākumā,” pēc protokola parakstīšanas sacīja M.Staķis. Nodomu protokols paredz sadarbību, lai sekmētu nacionāla mēroga UEFA 4. kategorijas prasībām atbilstoša futbola stadionu izbūvi. Rīgas dome un LFF sadarbosies, lai federācija pašvaldības teritorijā varētu uzbūvēt stadionu, kurā aizvadīt augstākā līmeņa futbola spēles, citus sporta notikumus, kā arī dotu iespēju organizēt liela mēroga kultūras pasākumus, vairojot tūrisma, izklaides un sporta izaugsmes potenciālu valstī un galvaspilsētā.

Lasīšanas veicināšanas projekts “Bibliotēka” šo darbības gadu veltījis informatīvo un izglītojošo materiālu apkopošanai un veidošanai par pasaku tematiku. Tā ietvaros daudzi sabiedrībā atzīti cilvēki dalījušies ar savām atziņām par pasaku vērtību. Pasakas tiek dēvētas par tautu sapņiem, dziedināšanas instrumentu, kā arī formu izpratnes veidošanai par pasauli un lietu kārtību tajā. Līdz šim publicēta aptuveni puse no plānotajiem materiāliem – dokumentālās filmas, audio sarunas, rakstiskas intervijas ar speciālistiem un pierādījumos balstīti izglītojoši raksti. Izsludināts arī pasaku rakstīšanas konkurss jaunajiem rakstniekiem.

Sērijas “Pasakas” mērķis ir atspoguļot pasaku būtiskumu no dažādiem rakursiem, atklājot to lomu cilvēka vērtību sistēmas un morāles veidošanā, un ne tikai. Lai sabiedrībai sniegtu iespējami plašu redzējumu, iniciatīvā iesaistīti dažādu jomu profesionāļi – vēsturnieki, pētnieki, folkloristi, stāstnieki, psihologi, psihoterapijas speciālisti, arī aktieri, mūsdienu pasaku autori un citi.

Līdz šim savu perspektīvu ļāvušas fiksēt tādas personības kā folkloras pētnieks Dr.philol. Guntis Pakalns, Junga analītiskās psihoterapijas speciāliste un psiholoģe Iveta Gēbele, rakstniece Laura Vinogradova, psihoterapijas speciāliste un Junga analītiķe Ginta Ratniece, aktrise Vita Baļčunaite, Latvijas stāstnieku asociācijas valdes locekle Māra Mellēna un citi.

Gaidāmo video materiālu sarakstā ir intervijas ar psiholoģi ar doktora grādu Junga un arhetipu psiholoģijā Eviju Volfu, aktrisi Ditu Lūriņu-Eigleinu, stāstnieci Inin Nini, rakstnieci Inesi Valteri, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas asociēto profesori un vadošo pētnieci latviešu folkloristikā Dr.philol. Angeliku Juško Štekeli un citiem.

Tāpat ir publicēts 100 pasaku saraksts – iedvesma vecākiem un avots, kurā smelties idejas vakara kopā lasīšanas stundām. Nupat noslēgusies iniciatīva, kurā projekta “Bibliotēka” sekotāji kopīgi, Tēvu dienas ietvaros, uzrakstīja “Pasaku par tēti”. Arī projekta “Bibliotēka” Jauno rakstnieku konkurss 2022 šogad izsludināts pasaku tēmas noskaņās – jaunie rakstnieki tiek aicināti pieteikt dalību līdz 1.oktobrim un iesniegt konkursam pasaku līdz 1. decembrim (laureāta darbs tiks izdots).

Ar visiem sērijā “Pasakas” publicētajiem materiāliem vienkopus iespējams iepazīties projekta “Bibliotēka” mājas lapā.

“Mēs pieaugušie par maz novērtējam pasaku kā instrumentu,” saka projekta “Bibliotēka” idejas autore un iniciatore Jekaterina Belokoņa. “Pasaka dara daudz vairāk darbu, nekā mēs ikdienā pamanām: tā saliedē ģimenes kopā lasīšanas brīžos, izglīto par cilvēces pamatvērtībām, attiecību sistēmām, uzvedības un morāles normām sabiedrībā, izkopj spēju izteikties un arī trenē atmiņu, kad pārstāstām pasaku otram mutvārdos. Tomēr visbūtiskākā pasakas funkcija, manuprāt, ir spēja dziedināt. Caur pasakām mēs atgriežamies pie sava iekšējā bērna; tajās tēlu valodā ir parādīts, kā cilvēks var palīdzēt sev pārvarēt dzīves grūtības, bagātināties un nostiprināt sevis paša izjūtu. Pēc gudra padoma nav tālu jāmeklē – dažkārt atliek paņemt rokās pasaku grāmatu un risinājums atrodas pats. Galu galā – šķietami vienkāršās lietās ir daudz patiesības.” Projekts “Bibliotēka” ir latviešu literatūras mecenāta “Baltic International Bank” iniciēts sociāls projekts ar mērķi veicināt lasīšanu un rakstniecību Latvijā. “Bibliotēka” savu darbību sāka 2018. gadā, publicējot interviju sēriju ar Latvijas literatūrā un kultūrā nozīmīgām personām par literatūras vērtību cilvēka dzīvē. Pateicoties plašajai sabiedrības atsaucībai un iesaistei, 2019. gadā projekts tika turpināts ar ceļojošās izstādes “Dzimtas grāmata” izveidi, savukārt 2020. gadā tika radīta sērija ģimenēm ar maziem bērniem “Iemīlēt grāmatu!” un klajā nāca izdevums “Dzimtu ģerboņi mūsdienu Latvijā”. Savukārt 2021. gada lielākā aktivitāte bija Jauno rakstnieku konkurss, kurš veidots ar mērķi veicināt jauno prozas rakstnieku izaugsmi Latvijā. Konkurss ir atkārtoti izsludināts arī 2022. gadā. Projekta ietvaros regulāri tiek veidotas iniciatīvas un aicinājumi dažādām sabiedrības grupām, ar mērķi pievērst uzmanību literatūrai kā pārmantojamai vērtībai un vecināt lasīšanas paradumu veidošanos sabiedrībā. Vairāk informācijas projekta “Bibliotēka” mājas lapā: www.manabiblioteka.lv un sociālo tīklu profilos Instagram, Facebook un Twitter (@manabiblioteka).

Papildu informācija: Daiga Katrīna Bitēna Projekta “Bibliotēka” satura veidotāja un koordinatore, daiga.bitena@gmail.com, +(371) 25629847.

Rīgas domes sēdē 21. septembrī atbalstīti grozījumi saistošajos noteikumos, kas paredz galvaspilsētā trīs gadu laikā pakāpeniski pāriet uz ietvju centralizētu kopšanu ziemā, tādējādi mazinot iedzīvotājiem uzlikto slogu piegulošo teritoriju uzturēšanā.

Pakāpeniska pāreja uz pie ielām esošo ietvju centralizētu kopšanu sāksies 2022./2023. gada ziemas sezonā, kad paredzēts veikt centralizētus ietvju kopšanas darbus Rīgas vēsturiskā centra (RVC) un tā aizsargjoslas teritorijā. Šī teritorija kā pirmā izvēlēta, jo pilsētas centrā atrodas liels skaits kultūras un izglītības iestāžu, valsts un pašvaldības pakalpojumu sniegšanas vietas.

Ietvju centralizēta kopšana RVC un tā aizsargsjoslā  2022. gadā izmaksās 150 000 eiro. Daļu ietvju tīrīs Rīgas domes Teritorijas labiekārtošanas pārvalde, kurai šo darbu veikšanai pieejamas 9 tehnikas vienības. Pārējās RVC un tā aizsargjoslas ietves tīrīs iepirkuma procedūras rezultātā izvēlēts pakalpojuma sniedzējs.

Paredzēts, ka 2023./2024. gada ziemā papildus RVC un tā aizsargjoslas ietvēm notiks 1. un 2. kategorijas ielām piegulošo ietvju centralizēta kopšana. Savukārt 2024./2025. gada ziemā pašvaldības ielām piegulošajā teritorijā esošās ietves tiks centralizēti tīrītas visā pilsētā. Paredzams, ka visu pilsētas ielām piegulošo ietvju centralizēta kopšana ziemā pašvaldībai gadā izmaksās aptuveni 3,2 miljonus eiro.

Ietvju centralizēta kopšana ziemas sezonā nozīmēs ietvju attīrīšanu no sniega, ietvju kaisīšanu ar smilts un sāls maisījumu, kā arī kaisāmā materiāla savākšanu no ietvēm pēc ziemas sezonas beigām. Tāpat kā līdz šim par pagalmu, kāpņu, ieeju, iebraucamo ceļu u.tml. tīrīšanu un kaisīšanu ziemā būs jārūpējas īpašniekiem vai namu apsaimniekotājiem.

Tāpat īpašniekiem un namu apsaimniekotājiem arī turpmāk būs jāveic namu jumtu tīrīšanas rezultātā uz brauktuves un ietves sabirušā sniega savākšana. Pārējā laikā teritoriju, kurām piegulst ietves, īpašniekiem ietvju tīrība būs jānodrošina tāpat kā līdz šim, tai skaitā, veicot lapu un atkritumu savākšanu.

Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis, runājot par ieguvumiem no ietvju centralizētas kopšanas ziemā, uzsver: “Pirmkārt, ietvju kopšanu varēsim veikt ātrāk – strādājot jau naktīs. Lai, kad cilvēki dosies uz skolu un darbu, viņi jau staigātu pa sakoptām ietvēm. Otrkārt, ilgtermiņā ietvju kopšanu arī varēsim sinhronizēt ar ceļu tīrīšanu, lai darbi notiktu saskaņoti un savstarpēji netraucēti. Un trešais – mēs noteikti šo pakalpojumu attīstīsim tā, lai tehnikas vienības būtu aprīkotas ar GPS un citiem rīkiem, kas ļaus pārliecināties par to, ka darbi tiek veikti kvalitatīvi.” Reizē ar pāreju uz centralizētu ietvju kopšanu ziemas sezonā dome apstiprināja arī grozījumus, kas nosaka, ka dienās, kad tiek prognozēts sasalstošs lietus jeb atkala, nav spēkā ierobežojums izmantot tīru sāls tehniskā kaisāmo materiālu slīdamības mazināšanai. Tāpat precizēts, kāda veida sīkšķembiņas var izmantot ietvju kaisīšanai. Līdz šim noteikumi ļāva izmantot tikai magmatisko iežu sīkšķembiņas, taču no šīs ziemas nekustamo īpašumu uzturētāji varēs izmantot arī Latvijas izcelsmes iežu, piemēram, dolomīta, drupinātas grants sīkšķembiņas.

29. septembrī plkst.17.30 Rīgas 45. vidusskolas Čiekurkalna filiālē (Gaujas ielā 23) notiks pasākums latviešu un ukraiņu kultūras iepazīšanai “Divas valodas – viena sirds”, ko organizē Rīgas Centrālā bibliotēka (RCB), Čiekurkalna attīstības biedrība (ČAB), Čiekurkalna kultūras biedrība “Jugoli” un Ukrainas atbalsta biedrība/Товариство підтримки України. Pasākuma mērķis ir Ukrainas civiliedzīvotāju, kas raduši patvērumu Latvijā (Rīgā, Čiekurkalnā), iekļaušanās vietējā kopienā.

Programmā – RCB Čiekurkalna filiālbibliotēkas un RCB Bērnu literatūras nodaļas (BLN) stāstījumi par ukraiņu un latviešu kultūru, kā arī ukraiņu rakstnieces Halinas Vdovičenko grāmatas “36 un 6 kaķi” fragmenta lasījums latviešu un ukraiņu valodā. Publiku dziesmās un dejās iekustinās ukraiņu dziedātājas, mūziķes un aktrises Darjas Leleko uzstāšanās, spēlējot ukraiņu nacionālo mūzikas instrumentu – bandūru. Kopā ar dziedātāju Toniju Dombrovsku notiks latviešu un ukraiņu rotaļas bērniem, kā arī sadziedāšanās, iepazīstot abu tautu iemīļotas dziesmas. Uzstāsies Latvijā tapusī ukraiņu folkloras kopa “Naš hor” ar populārākajām ukraiņu tautas dziesmām. Vakara noslēgumā būs iespējams nogaršot latviešu un ukraiņu tradicionālos ēdienus.

Pasākuma laikā būs apskatāma RCB BLN sagatavotā izstāde par ukraiņu kultūru, kā arī sadarbībā ar Ukrainas atbalsta biedrību/Товариство підтримки України veidotā ukraiņu rokdarbu izstāde.

Tiks vākti ziedojumi Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri raduši patvērumu Latvijā, aicinām līdzi nest siltas zeķes Ukrainas cilvēkiem, un pret ziedojumiem būs pieejami arī Čiekurkalna attīstības biedrības radītie suvenīri.

Ieeja pasākumā ir bez maksas.

Fotogrāfija no Shutterstock.com

Pasākums notiek Rīgas Centrālās bibliotēkas sabiedrības integrācijas projekta “Iekļaujošā bibliotēka” aktivitāšu ietvaros.Informāciju sagatavoja: Santa Mūrniece, Rīgas Centrālās bibliotēkas Projektu un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja

Rīgas domes Mājokļu un vides komiteja otrdien, 20. septembrī, uzklausīja pašvaldības uzņēmuma “Rīgas Meži” informatīvo ziņojumu par šogad veiktajiem mežizstrādes darbiem, īpašu uzmanību pievēršot tam, kas paveikts, nodrošinot dabas un rekreācijas vērtību saglabāšanu.

Ņemot vērā pērn septembrī komitejā atbalstītos grozījumus “Rīgas Mežu” izstrādātajā meža apsaimniekošanas plānā līdz 2026.gadam, šogad uzņēmuma plānotais iegūstamās koksnes apjoms ir 150 000 m3, kas ir par gandrīz 20 % mazāks nekā sākotnēji bija paredzēts plānā.

Saimnieciskajos mežos koksnes ieguves apjoms šogad plānots 111 000 m3,  savukārt teritorijās ar augstu dabas un rekreācijas vērtību koncentrāciju, kas atbilstoši pagājušā gadā veiktajam izvērtējumam ir 48% no kopējās mežu zemes platības, koksnes ieguves apjoms tiek samazināts līdz 39 000 m3. Ja saimnieciskajos mežos šā gada plāns ir izpildīts par 75% procentiem, tad vērtīgajās – dabas un rekreācijas teritorijās – tikai 15% no plānotā.

“Teritorijās ar augstu dabas un rekreācijas vērtību koncentrāciju mežizstrādes mērķis vairs nav maksimāla koksnes kubikmetru ieguve, bet gan nodrošināt tajās esošo vērtību uzturēšanu. Koksnes ieguve te ir tikai blakus process. Šajās vietās ainavu dizaina plānošana un veidošana uzņēmumam ir jauna prakse mežsaimniecības jomā. Mēs Latvijā esam šīs pieejas praktiskas īstenošanas “celmlauži”! Tāpēc jo sevišķi pirmo plānu izstrāde, pieredzes gūšana, ideju radīšana, metodisko materiālu izstrāde, savu un sadarbības partneru apmācības, respektējot mežā notiekošos procesus un šo teritoriju apmeklētāju intereses un vajadzības, neļauj uzņēmumam sasteigt mežsaimnieciskos darbus,” uzsvēra uzņēmuma Meža apsaimniekošanas plānošanas nodaļas vadītājs Juris Zariņš.

“Rīgas Mežu” speciālisti šogad ir sagatavojuši jau 16 ainavu dizaina plānus vērtīgajām mežu teritorijām. Par sāktajiem un tuvākajā laikā īstenot paredzētajiem plāniem jau sniegta informācija sabiedrībai, pašvaldībām, bet par Rīgas teritorijā esošo Juglas mežu ir veikta sabiedriskā apspriešana un iedzīvotāju aptauja. Mežizstrādes darbi, atbilstoši ainavu dizaina plāniem, ir sākti piecos objektos: Juglas, Priedkalnes, Bukultu, Makstenieku un Ezerdruvu mežos. Daļā šo objektu  mežizstrāde ir pabeigta, bet visās piecās vietās notiek meža sakārtošana – zaru savākšana, šķeldošana, ciršanas atlieku novākšana, celiņu sakopšana, barjeru un soliņu, ja tas plānots, uzstādīšana.

“Patlaban mēs gūstam neatsveramu pieredzi, kā atbilstošāk iepazīstināt sabiedrību ar meža kopšanas mērķiem un paņēmieniem un kā pilnveidot sadarbību ar ārpakalpojumu partneriem. Pakāpeniski vairojam savu kompetenci un sadarbības partneru izpratni par saudzējošo mežizstrādi. Svarīgi, ka esam jau saņēmuši  atzinīgus novērtējumus no starptautisko meža sertifikācijas standartu auditoriem,” norādīja J. Zariņš.

Komitejas iepriekš atbalstītās  izmaiņas meža apsaimniekošanas plānā paredz, ka jau no 2022.gada tiek būtiski samazināti koksnes ieguves apjomi Rīgas un Pierīgas mežos, pilnībā  atsakoties no mežizstrādes Dabas aizsardzības pārvaldes projektā “Dabas skaitīšana” nokartēto meža biotopu teritorijās. Tāpat grozījumi nosaka samazināt / ierobežot koksnes ieguvi dabas un rekreācijas teritorijās. Tā rezultātā, šogad koksnes ieguves apjoms samazināts par 20%, bet 2023. gadā tiks samazināts par 27%.

Grozījumi “Mežu apsaimniekošanas plānā” tika veikti nolūkā paaugstināt dabas un rekreācijas vērtību aizsardzību, saglabāšanu un attīstību pašvaldībai piederošajos un uzņēmuma “Rīgas meži” apsaimniekotajos mežos, izvēloties katrai vietai atbilstošāko mežsaimniecisko praksi. Lai izstrādātu plāna grozījumus, tiek identificētas meža teritorijas ar dabas un rekreācijas vērtību koncentrāciju, kur mežizstrādi neveic vai arī tā tiek veikta ar ļoti būtiskiem ierobežojumiem. Šajā procesā tiek noteiktas bioloģiski vērtīgās un rekreācijas mežaudzes, kurās jāveic padziļināta izpēte ar nolūku noteikt, vai tajās ir daļēji vai pilnībā jāierobežo saimnieciskā darbība. Visbeidzot ir definēti nogabali, kur koksnes ieguve notiek kā plānots.

Atver Latvijas Universitātes (LU) Akadēmiskā centra durvis pats un uzzini, kas lācītim vēderā! LU Akadēmiskais centrs aicina ikvienu interesentu izpētīt, kā izskatās Zinātņu un Dabas mājas no iekšpuses, kāds skats paveras uz Rīgu no šo māju jumtiem un kas galu galā dzīvo šajās ēkās, kam ikdienā tik bieži braucam garām.

24. septembrī Akadēmiskajā centrā būs iespēja doties ekskursijās pa Zinātņu un Dabas mājām, apskatīt lielāko stikla mākslas objektu Latvijā, uzzināt, kā izskatās un kas ir daudz piesauktais “ātrijs”, iepazīties ar fakultātēm un institūtiem, kas atrodas Akadēmiskajā centrā, izstaigāt gaiteņus un auditorijas, kur ikdienā jaunas zinības apgūst LU studenti. Par možu garu rūpēsies LU Sporta centrs ar dažādām aktivitātēm lieliem un maziem. Pasākumā būs dažādas aizraujošas, radošas un sportiskas aktivitātes, kas ieinteresēs gan lielus, gan mazus.​

​Īpaši aicinātie tie, kam patīk pilsētu vērot no augšas, jo ekskursiju laikā būs iespēja nokļūt uz ēku jumtiem, lai vērotu gan Pārdaugavu, gan Vecrīgu, gan jaunās Rakstu mājas būvniecības vietu.

“Universitāte nav slēgta kopiena, kas dzīvo savu dzīvi. Universitāte ir sabiedrības daļa, kas apvieno tos, kuri mācās, tos, kuri māca, un tos, kuri meklē veidus, kā mācīties un visiem kopā attīstīties. Mūsu ģimenes, bērni, draugi, sadarbības partneri, apkaimju iedzīvotāji un pat parasti garāmgājēji – visi mijiedarbojas ar Universitāti un iespaido tās izaugsmes plānus,” saka LU rektors profesors Indriķis Muižnieks. “Aicinot ciemos uz Akadēmisko centru ikvienu interesentu, mēs gribam iepazīstināt ar jauno, rosināt pārdomas par pieredzēto, idejas par nākotni. Kopā veidot nākotnes Universitāti.”

Interesenti Zinātņu un Dabas mājās tiek gaidīti 24. septembrī no plkst. 11.00 līdz 14.00. Ekskursijām un citām aktivitātēm varēs pieteikties uz vietas, iepriekšēja reģistrēšanās nav nepieciešama.

LU Akadēmiskais centrs atrodas Torņakalnā, Jelgavas ielā 1. Vairāk informācija par Akadēmisko centru: https://www.akademiskaiscentrs.lu.lv/

Foto: Rīgas dome

https://flic.kr/s/aHBqjA6ehq

Lai veicinātu jaunās paaudzes fizisko attīstību un uzlabotu brīvā laika pavadīšanas iespējas, pašvaldība Rīgas 75. vidusskolai pieguļošajā teritorijā uzbūvējusi daudzfunkcionālu sporta laukumu. Šis sporta laukums paver daudzveidīgas iespējas sporta nodarbību norisei, lai motivētu pēc iespējas vairāk jauniešu iesaistīties dažādās sporta aktivitātēs.

Vērienīgā projekta gaitā izbūvēts Latvijas Futbola federācijas standartiem atbilstošs futbola laukums (72x110m), tostarp tribīnes, vārti, prožektori un tīkls.

Izveidoti multifunkcionālie sporta laukumi (32×19 M), uzstādītajiem basketbola groziem ir FIBA sertifikāts. Uzstādīts arī volejbola tīkls, tenisa statīvi un tīkls, florbola vārti un tā tīkls, rokasbumbas vārti un tīkls.

Projekta gaitā izveidots un iekārtots arī ielas basketbola laukums (136m2), skrejceļš (798m2), tāllēkšanas sektors (22.4m2), vingrošanas laukums (252m2).Sportistu ērtībai ir izveidotas ģērbtuves.

Lai apmeklētājiem būtu ērti pārvietoties, stadionā, uzbūvēti  bruģakmens seguma celiņi, kā arī, domājot par transportlīdzekļu ērtāku piekļuvi,  izveidoti jauni asfaltbetona seguma celiņi un brauktuves.

Projekta realizācijas laikā veikti arī vērienīgi teritorijas apzaļumošanas un labiekārtošanas darbi: uzstādīti karogu masti,  novietoti soliņi un atkritumu urnas,  izveidotas velonovietnes. Papildus šiem darbiem notika arī elektrotīklu projektēšana un izbūve, tai skaitā apgaismojuma izbūve, nomainītas teritorijas norobežojošās konstrukcijas un vārti.

Sportistu un apmeklētāju drošībai visā stadiona teritorijā uzstādīta videonovērošanas sistēma.

Mācību laikā daudzfunkcionālo sporta laukumu pārsvarā izmantos Rīgas 75. vidusskolas audzēkņi. Pēc skolas nodarbībām neiežogoto izbūvētās infrastruktūras daļu varēs izmantot arī tuvāko apkaimju iedzīvotāji.

Projekta kopējās izmaksas ir divi miljoni eiro.