Tradicionālā Rīgas domes balva “Gada rīdzinieks 2022” un Goda raksts šogad piešķirti biedrībai “Tavi draugi” par aktīvu sabiedrības saliedēšanu un pašaizliedzīgu atbalsta koordinēšanu, sniedzot palīdzību Ukrainas iedzīvotājiem. Balva tika pasniegta ceturtdien, 18. novembrī, Rīgas domes svinīgajā sēdē, kas sasaukta par godu Latvijas Republikas proklamēšanas 103.gadadienai.

“Brīvība sniedz iespēju īstenot visu savu potenciālu, kas mums ir kā cilvēkiem, kuri veido nākotni savā, neatkarīgā valstī. Latvijas svētki ir labākais brīdis, kad mēs varam pateikt paldies un godināt tos cilvēkus, kuri šo potenciālu izmanto pilnībā. Šogad mēs varam lepoties ar katru mūsu cilvēku, kurš nenolaiž rokas un dod darbu kara bēgļiem, organizē atbalsta akcijas Ukrainai vai veselus palīdzības konvojus, brīvprātīgi šuj apģērbu Ukrainas mazuļiem, Rīgā organizē ievainoto karavīru ārstēšanu. Viņi tikai turpina tās tradīcijas, kuras jau aizsākušas Rīgas organizācijas un cilvēki, kas jau desmitiem gadu palīdz Latvijas neaizsargātākajiem vai slimajiem cilvēkiem un Latvijas bērniem. Apbalvojumus ir pelnījuši vēl simtiem un tūkstošiem organizāciju, biedrību un cilvēku, par kuru darbu un sasniegumiem publiski izskan mazāk, bet kuri vienalga veido mūsu valsti tādu, kādu to vēlamies redzēt arī pēc 104 gadiem! Ticu, ka šie piemēri var mūs vienot kopīgai idejai, un kopīgam darbam savu cilvēku labā.” – tā svinīgajā sēdē uzsvēra Rīgas mērs Mārtiņš Staķis.

Titula “Gada rīdzinieks 2022” saņēmēji biedrības “Tavi draugi” komanda ir varoņi, kuri jau ilgstoši rūpējas par Rīgas un Latvijas iedzīvotājiem, taču šogad sevi īpaši spilgti parādīja, uzņemoties līderību ukraiņu bēgļu un Ukrainas atbalstīšanā. Biedrība pieņem rīdzinieku ziedojumus, palīdz bēgļiem ar iedzīvei nepieciešamajām mantām, organizē palīdzības kravu sūtīšanu uz Ukrainu un īsteno citas atbalsta aktivitātes.

Biedrības vadītājs Ulvis Noviks, saņemot apbalvojumu, pateicās par atbalstu visiem, kas iesaistījušies palīdzības sniegšanā: “Viss, kas ir izdarīts, bijis iespējams, pateicoties šai komandai, pateicoties rīdziniekiem un latviešiem. Atbalsts, kādu esam saņēmuši no mūsu valsts iedzīvotājiem, ir neaptverams un patīkami pārsteidzošs. Tik daudzi cilvēki ir snieguši visdažādākā veida atbalstu – finansiālu, fizisku, emocionālu. Šis ir laiks, kad varam pārliecināties, ka esam ļoti vienota un stipra valsts. Varbūt skan mazliet banāli, bet tā ir patiesība – valsts ir tās iedzīvotāji. Latvija – tie esam mēs. Esmu pilnīgi drošs, ka tādi, kādi būsim mēs, tāda būs Latvija. Es ceru, ka mēs varēsim būt tikpat vienoti, kādi bijām šajā laikā. Tas parādīja, ka mēs varam būt varena valsts. Par lielu Latviju!”

Sēdes laikā tika pasniegti arī trīs Rīgas domes Atzinības raksti. Atzinību saņēma #TwitterKonvojs kustības aizsācējs Reinis Pozņaks par aktīvu un neatlaidīgu palīdzības organizēšanu Ukrainas brīvības cīnītājiem. Ar konvoja palīdzību Ukrainā nogādātas jau vairāk nekā 850 automašīnas kopā ar humāno un militāro palīdzību.

Atzinība pasniegta arī Ralfam Eilandam par koncerta “Ukrainas brīvībai” organizēšanu – koncerts plaši atbalsojās arī lielākajos starptautiskajos medijos, kas atspoguļoja Rīgas un visas Latvijas atbalstu Ukrainai. Tāpat Rīgas domes atzinību saņēma arī ukraiņu boršča kustības līderis Ģirts Slaviņš, kura labdarības kafejnīcu projekts devis darbu un palīdzējis Rīgā iejusties Ukrainas civiliedzīvotājiem.

Uz pašvaldības apbalvojumu “Gada rīdzinieks” var pretendēt jebkuras valsts piederības un tautības persona, kas sasniegusi 18 gadu vecumu un ar savu talantu un darbu ir veicinājusi Rīgas atpazīstamību un pievērsusi sabiedrības uzmanību Latvijas galvaspilsētai. Pretendentus apbalvojumam varēja pieteikt ikviens rīdzinieks.

Iesūtītos pieteikumus vērtēja žūrija Rīgas domes priekšsēdētāja Mārtiņa Staķa vadībā. Žūrijā šogad darbojās: fiziķis, Latvijas Universitātes profesors Vjačeslavs Kaščejevs, Latvijas televīzijas kultūras žurnāliste Eva Johansone, Žaņa Lipkes memoriāla direktore Lolita Tomsone, AS “Printful Latvia” līdzdibinātājs, SIA “Draugiem Capital” vadītājs Dāvis Siksnāns, Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieka Viļņa Ķirša biroja vadītāja Linda Medene, Rīgas pašvaldības aģentūras “Rīgas investīciju un tūrisma aģentūra” Tūrisma pārvaldes priekšniece Ieva Lasmane un Rīgas domes Apkaimju iedzīvotāju centra projektu vadītāja apkaimju attīstības jautājumos Marija Krasovska.

Balvas “Gada rīdzinieks” saņēmējs tradicionāli tiek nosaukts 18. novembrī, Latvijas Republikas proklamēšanas gadadienai veltītajā Rīgas domes svinīgajā sēdē. Šogad balva tika pasniegta jau 14. reizi. Līdz šim apbalvojumu “Gada rīdzinieks” saņēmuši sabiedrībā pazīstami zinātnieki, mūziķi, sportisti, mākslinieki un citu profesiju pārstāvji.

Ghetto Games tradicionālais “Brīvības Skrējiens” pārtop lielākā avantūrā un šajā gadā iespēja ir pieteikties “Dzimuši Brīvībai” skrējienam, gājienam un pat braucienam!

Tu vari skriet, tu vari iet un tu vari braukt ar velo, bet tā ir tava izvēle, tā ir tava Brīvība!

18.novembris ir Latvijas svētki, kuros Ghetto Games jau piekto reizi atzīmēs ar aktvitātēm:

  • Skriešanā;
  • Iešanā;
  • velo braukšanā!

Izaicinājuma mērķis ir būt aktīviem šajā dienā un ne tikai, iespējams tieši šajā dienā,  kopā ar citiem vari sākt savu ceļu, lai būtu aktīvs ikdienu! Aizvadītajā gadā izaicinājumā kopā tika pieveikti vairāk kā 5900 km!

Šo skaitli varam pielīdzināt lielam pārgājienam, ko salīdzinām ar  Latvijas sauzemes robežu, no viena līdz otram gala – nosoļot trīs reizes. Svarīgākais izaicinājumā ir Tu vari būt aktīvs, lai uzlabotu veselību, lai būtu dabā, lai būtu ar draugiem, bet beigu beigās, tā ir tava izvēle un tu izvēlējies – būt dzimis Brīvībai!

Pievienojies izaicinājumā ar draugiem, ģimeni vai arī dodies viens pats!

Izaicinājuma mērķis nav būt pirmajam, bet gan piecelties un darīt! Ghetto Games komanda aicina arī būt aktīviem sociālajos tīklos, lai iedvesmotu arī citus šajā izaicinājumā!

Iesūti video un foto kā Tev ir gājis šajā izaicinājumā: ghettogamesmedia@gmail.com

Seko līdzi un dalies arī sociālajos tīklos no sava skrējiena/gājiena vai brauciena ietagojot @ghettogames un lietotjot tēmturi #DzimušiBrīvībai

REĢSITRĒŠANĀS IR BEZMAKSAS!

 Piesakies šeit: https://distantrace.com/lv/pasakumi/

Trešdien, 16. novembrī, Rīgas domes atbildīgās amatpersonas informēja par pašvaldības gatavību ziemas sezonai.

Šoziem lielākās pārmaiņas gaidāmas ietvju uzturēšanā, jo Rīgā uzsāk pakāpenisku pāreju uz to centralizētu kopšanu. Centralizētu ietvju tīrīšanu šoziem veiks Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsargjoslas teritorijā. Tuvāko trīs gadu laikā centralizētu ietvju tīrīšanu plānots ieviest visā pilsētas teritorijā.

Šajā ziemā pašvaldība sāks pakāpenisku pāreju uz ietvju centralizētu kopšanu, tādējādi mazinot iedzīvotājiem uzlikto slogu piegulošo teritoriju uzturēšanā. Gaidāmajā ziemas sezonā pašvaldība mehanizēti veiks visām ielām piegulošo ietvju kopšanas darbus Rīgas vēsturiskā centra (RVC) un tā aizsargjoslas teritorijā. Pavasarī šajā zonā mehanizēti tiks veikta arī uz ietvēm izkaisīto smilšu savākšana. Minētā teritorija kā pirmā izvēlēta, jo pilsētas centrā atrodas liels skaits dažādu iestāžu, kā arī valsts un pašvaldības pakalpojumu sniegšanas vietas.

“Ietvju centralizētai kopšana šajā gadā esam ieplānojuši 150 tūkstošus eiro, taču viss ir atkarīgs no sniega daudzuma, tādēļ minētā suma var mainīties uz vienu vai otru pusi. Daļu ietvju tīrīs Rīgas domes Teritorijas labiekārtošanas pārvalde, kurai šo darbu veikšanai pieejamas deviņas tehnikas vienības. Pārējās vēsturiskā centra un tā aizsargjoslas ietves tīrīs ārpakalpojuma sniedzējs ar 16 mehanizētām tehnikas iekārtām,” norāda Rīgas pilsētas izpilddirektors Jānis Lange.

Paredzēts, ka 2023./2024. gada ziemā papildus RVC un tā aizsargjoslas ietvēm notiks 1. un 2. kategorijas ielām piegulošo ietvju centralizēta kopšana. Savukārt 2024./2025. gada ziemā pašvaldības ielām piegulošajā teritorijā esošās ietves tiks centralizēti tīrītas visā pilsētā.

Šajā ziemas sezonā ārpus RVC un tā aizsargjoslas iedzīvotājiem jānodrošina īpašumiem piegulošo ietvju kopšana tāpat kā līdz šim. Arī šogad iedzīvotāji var bez maksas saņemt 50 kg smilts kaisāmā materiāla. Teritorijas labiekārtošanas pārvalde šobrīd ir nodrošinājusies ar 1200 tonnām kaisāmā materiāla. Rudens lapu savākšanas punktos pašvaldība jau izsniegusi 560 maisus (14 tonnas) ar smiltīm.

No šīs ziemas, dienās, kad gaidāms sasalstošs lietus, ietvju kaisīšanai izņēmuma kārtā drīkst izmantot tehnisko sāli. Kā ziņots, turpmāk ietvju kaisīšanai var izmantot ne tikai magmatisko iežu sīkšķembiņas, bet arī Latvijas izcelsmes iežus, piemēram, drupinātu dolomītu vai granti.

Ielu braucamo daļu tīrīšanu arī šogad nodrošinās pilnsabiedrības “Daugavas labā krasta uzturētājs” un “Daugavas kreisā krasta uzturētājs”, kurās apvienojušies vairāki uzņēmumi, tostarp SIA “Roadeks”, SIA “Rīgas Tilti”, SIA “Pilsētas Eko Serviss” un AS “Ceļu Pārvalde.”

Uzturētāji Rīgas ielas tīra prioritārā secībā, sākot ar maģistrālajām ielām un ielām, kurās kursē sabiedriskais transports, tiltiem un pārvadiem, kā arī nodrošina veloinfrastruktūras tīrīšanu. Pēc tam tiek tīrītas mazākas nozīmes jeb apkaimju ielas. Mācoties no iepriekšējo gadu nepilnībām, arī šogad uzmanība tiks pievērsta sniega tīrīšanai pie gājēju pārejām un ielu krustojumiem.

Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītājs Jānis Vaivods teica:  “Šoziem gaidāmās izmaiņas ietvju uzturēšanā, pilsētai ir nozīmīgs un izaicinājumiem pilns solis. Pārmaiņām būs jāpielāgojas arī Satiksmes departamenta nolīgtajiem ielu uzturētajiem. Esam gatavi ciešai un veiksmīgai atbildīgo dienestu sadarbību”.

Šonedēļ uzturētāji ir sākuši ziemas dežūras, kā arī no rītdienas, 17. novembra, uz Dienvidu tilta atļautais braukšanas ātrums tiks samazināts uz 50km/h. Braukšanas ātruma samazināšana uz Dienvidu tilta ir ikgadējs pasākums, kura mērķis ir uz tilta estakādēm paaugstinot satiksmes drošību ziemas sezonā.

Atbildes uz dažādiem jautājumiem par Rīgas ielu uzturēšanas darbiem ziemas sezonā iespējams atrast tīmekļvietnē https://www.riga.lv/lv/ziema.

Par nenotīrītām ietvēm ziemas sezonā iedzīvotāji varēs ziņot Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centram pa tālruni 80000800, rakstot e-pastu uz aic@riga.lv vai aizpildot pieteikumu riga.lv.

Savukārt par neattīrītām ielu brauktuvēm – zvanot Satiksmes vadības centram pa tālruni 80003600 vai rakstot rdsvc@riga.lv, kā arī aizpildot pieteikumu riga.lv.

Trešdien, 16. novembrī laikā no plkst. 14.00 līdz plkst. 17.00 norisināsies Rīgas pašvaldības un nevalstisko organizāciju (NVO) sadarbības memoranda īstenošanas padomes 7. sēde.

Memoranda padomes sēdes darba kārtība:

• Rīgas pilsētas budžets.
Ziņotājs: U. Rakstiņš, Rīgas domes Finanšu departamenta direktors;

• Aktualitātes: informācija par Rīgas pilsētas pašvaldības un nevalstisko organizāciju sadarbības memoranda atvēršanu parakstīšanai 2022. gadā; Rīgas pilsētas Līdzdalības budžeta projektu ideju konkursa aktualitātes; diskusija par NVO foruma saturu u.c.
Ziņotājs: I. Stalidzāne, Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centra Apkaimju attīstības un sabiedrības integrācijas pārvaldes priekšniece;

• Piekļuve Rīgas domes un Rīgas domes pastāvīgo sēžu dokumentiem.
Ziņotājs: S. Laganovska, Rīgas domes Sekretariāta vadītāja;

• Rīgas pilsētas pašvaldības policijas mobilā lietotne un tās piedāvātās iespējas.
Ziņotājs: A. Aronovs, Rīgas pašvaldības policijas priekšnieka vietnieks;

• Ielu tirdzniecības organizēšana Rīgas pašvaldībā.
Ziņotājs: A. Lišmanis, Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centra Klientu
atbalsta un metodikas pārvaldes Komercdarbības koordinācijas nodaļas vadītājs;

• Projekts “Rail Baltica” – informācija par projektu un tā integrēšanu Rīgas
pilsētvidē, aktuālā situācija un sabiedrības līdzdalība procesos.
Ziņotāji: Ē. Diļevs, RB Rail AS Tehniskais direktors Latvijā;
I. Sirmā, Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktora
vietnieces attīstības jautājumos p.i.;
M. Slimbahs, Rīgas domes Publiskās infrastruktūras attīstības
pārvaldes direktors.

Aicinām sekot līdzi Memoranda padomes sēdei Rīgas pašvaldības tīmekļa vietnē www.riga.lv, kur būs redzama tiešraide: https://www.riga.lv/lv/tiesraides-un-ieraksti

Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas finansētais LNS projekts “Iekļaujamies Rīgas apkaimēs ar zīmju valodu! – 2” (turpmāk – projekts) tika uzsākts 2022. gada jūlijā.

Projekta mērķis ir sekmēt Rīgaspilsētā dzīvojošos nedzirdīgos cilvēkus t.sk. cilvēkus ar dzirdes traucējumiem aktīvu personisko līdzdalību savu apkaimju izpētes, izziņošanas un identitātes stiprināšanas procesos, lai stiprinātu to piederības un atbildības sajūtu savai apkaimei un pilsētai, kā arī rosinātu līdzdarboties apkaimju interešu aizstāvība, popularizēšanā, labiekārtošanā, to vides uzlabošanā un attīstībā, tādējādi sniedzot lietderīgu ieguldījumu savai pilsētai un valstij.

Projekta ietvaros tika īstenotas divas svarīgas aktivitātes:

✔Īsfilma “Turpinām iepazīt mūsu Rīgas pilsētas apkaimes zīmju valodā!”

✔Paneļdiskusija “Nedzirdīgo cilvēku aktīva un efektīva iesaiste Rīgas pilsētvides organizēšanā – savu apkaimju attīstībā. Prakse. Problēmas. Risinājumi.”

Īsfilma “Turpinām iepazīt mūsu Rīgas pilsētas apkaimes zīmju valodā!” tika izveidota par 15 Rīgas pilsētas apkaimēm latviešu zīmju valodā ar subtitriem latviešu valodā: Berģiem, Bolderāju, Zolitūdi, Imantu, Čiekurkalnu, Iļģuciemu, Juglu, Kundziņsalu, Mežciemu, Pētersalu-Andrejsalu, Purvciemu, Rumbulu, Torņakalnu, Vecāķiem, Zasulauku, kā arī par Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centriem.

Īsfilma “Turpinām iepazīt mūsu Rīgas pilsētas apkaimes zīmju valodā!” ir apskatāma te:

https://www.lns.lv/lat/jaunumi/?doc=21341.

Īsfilmas izveides procesā piedalījās paši nedzirdīgie cilvēki (projekta mērķgrupas dalībnieki), Rīgas iedzīvotāji. Īsfilmas izveides procesā notika informācijas meklēšana, apkopošana, analīze, sagatavošana, filmēšana par Rīgas pilsētas apkaimēm. Tas bija ļoti radošs, laika ietilpīgs, grūts darba process.

Savos iespaidos par filmēšanu īsfilmā dalās daži dalībnieki un projekta vadītājs Ivars Kalniņš.

Sanita Rūrāne (Juglas apkaime):

“Es pati to nedomāju stāstīt par Juglu, bet Ivars vai kāds cits, kurš zināja, ka dzīvoju Juglā, izvēlējās mani, lai pastāstu par Juglas apkaimi. Es saņēmu piedāvājumu piedalīties īsfilmā no Māras Lasmanes. Es labprāt tam piekritu! Man patīk stāstīt, informēt, kā arī tas man palīdz apgūt pareizu zīmju valodu, paplašināt vārdu krājumu. Tas noder arī citiem nedzirdīgajiem, lai uzzinātu ,kādas zīmes atbilst vārdiem. Ir jāveicina nedzirdīgu cilvēku zināšanas par Latvijas apkaimes vēsturi. Man patika filmēšanas process, tikai jocīgi, ka dzīvojot jau 9 gadus Juglā, tik maz zināju par tās vēsturi. Grūtību nebija. Man tiešām patika piedalīties filmēšanā, tā bija jauna pieredze.  Man ir svarīga komunikācija!”

Sandra Gerenovska (Zolitūdes apkaime):

“Nolēmu piedalīties, jo pati dzīvoju Zolitūdē jau 11 gadus. Vēlējos uzzināt ko jaunu. Un uzzināju patiešām interesantas lietas. Filmēšanas process mani apmierināja. Iepriekš biju ar tekstu jau iepazinusies un to nedaudz papildināju, lai ir interesantāk. Grūtības nesagādāja nemaz. Piedaloties filmēšanā uzzināju daudz ko vairāk, ja nebūtu piedalījusies, varbūt pat neuzzinātu.”

Māra Kursīte (Iļguciema apkaime):

“Man pēdējā brīdī palūdza par šo apkaimi (Iļģuciemu) pastāstīt. Man bija brīvs brīdis, tad tā arī intereses pēc piekritu palīdzēt, pašai arī bija kaut kas jauns, ko uzzināt no tās apkaimes, un izdomāju, ka būs jāved draugus atrādīt apkaimes vēsturi, ja nebūs ideju, kur braukt pavadīt laiku dabā. Esmu filmējusies senāk, tas tiek mazliet aizmirsts, grūti bija atsākt, negribēju kļūdīties stāstos, bet ātri pielāgojos. Uzzināju apkaimes vēsturi un lokācijas, kur bieži esmu bijusi – nezināju, kas tajā vietā bija senāk.

Ivars Kalniņš (projekta vadītājs):

“Šajā projektā filmas sagatavošana noritēja ilgāk nekā biju plānojis, jo laika gaitā bija jāveic negaidītās izmaiņas. Filmēšana notika dažādos laikos, vienoties ar brīvprātīgajiem videomodeļiem nebija viegli, jo katram no viņiem bija savi plāni. Tomēr šis darbs ir paveikts, tagad notiek montāža un veikti labojumi. Šajā aktivitātē lielākais plus ir tas, ka cilvēki, kuri dzīvo savās apkaimēs, spēj sniegt informāciju par interesantām vietām, vēsturi un notikumiem. Darba grupa gatavojas beigt darbu pie šīs filmas un to palaist vaļā.”

Bija noorganizēta paneļdiskusija “Nedzirdīgo cilvēku aktīva un efektīva iesaiste Rīgas pilsētvides organizēšanā – savu apkaimju attīstībā. Prakse. Problēmas. Risinājumi.”. Tajā piedalījās Rīgas pilsētas Apkaimju centra koordinatori, pārstāvji no Kultūras ministrijas, Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centra Apkaimju attīstības un sabiedrības integrācijas pārvaldes, Rīgas domes Labklājības departamenta, LNS prezidents Edgars Vorslovs un LNS Dienas centra vadītāja Gunta Birnīte.

Paneļdiskusijas laikā tika izskatīti daudzi problēmjautājumi, piemēram, kā uzlabot nedzirdīgo cilvēku informēšanas iespējas par Rīgas pilsētas apkaimju norisēm, aktivitātēm un notikumiem, kādas aktivitātes var sekmēt nedzirdīgo cilvēku piederības un atbildības sajūtu savai apkaimei, kāpēc nedzirdīgie cilvēki nespēj paust savu viedokli, vēlmes un vajadzības par savu apkaimi.

Plašāk par novadīto paneļdiskusiju ir iespējams izlasīt te:

https://www.lns.lv/lat/projekti/_ieklaujamies_rigas_apkaimes_ar_zimju_valodu_____2/?doc=21325

Informatīvi apkopojošs paneļdiskusijas videokopsavilkums ir apskatāms te:

https://www.lns.lv/lat/projekti/_ieklaujamies_rigas_apkaimes_ar_zimju_valodu_____2/?doc=21335

Par dalību paneļdiskusijā un tās norisi savās domās dalās tās dalībnieki.

Daiga Mežale – Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centraApkaimju attīstības un sabiedrības integrācijas pārvaldes  projektu vadītāja apkaimju attīstības jautājumos:

“Esmu pateicīga par šo unikālo pieredzi, pirmo reizi auditorijā komunicējot ar surdotulka starpiecību. Tas deva lielāku izpratni par nedzirdīgo cilvēku vajadzībām un būtu veicams, lai viņi veiksmīgāk iekļautos apkaimju dzīvē. Tas palīdzēs mums, apkaimju koordinatoriem, turpmākajā darbā, daloties ar kolēģiem paneļdiskusijā izskanējušajām idejām un skaidrojot viņiem dažādās nianses, kuras mēs paši līdz šim nezinājām. Ceru, ka Rīgas pašvaldība sadarbībā ar Latvijas Nedzirdīgo savienību varēs daļu no šīm iecerēm īstenot jau nākamgad.”

Gaidis Balodis – Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centraApkaimju attīstības un sabiedrības integrācijas pārvaldes  Projektu vadītājs apkaimju attīstības jautājumos:

“Izsaku pateicību par iespēju projekta ietvaros piedalīties diskusijā un informēt par pašvaldības, tai skaitā Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centra darba jautājumiem un aktualitātēm, kas ir būtiskas vājdzirdīgiem un nedzirdīgiem Rīgas apkaimju iedzīvotājiem. Uzskatu, ka diskusija un projekts ir lieliska viedokļu apmaiņas platforma par problēmjautājumiem, ar ko ikdienā saskaras vājdzirdīgi un nedzirdīgi Rīgas iedzīvotāji. Pašvaldība un apkaimju koordinatori turpinās strādāt un pievērst kolēģu uzmanību uz vājdzirdīgu un nedzirdīgu Rīgas iedzīvotāju iekļaušanos sabiedrībā veicināšanas jautājumiem (pašvaldības informācijas sniegšanu arī vieglajā valodā, pašvaldības rīkoto pasākumu un sagatavotās audiovizuālās informācijas pēc iespējas nodrošināšanu ar surdotulka pakalpojumu un subtitriem u.c.).”

Jānis Tirziņš – Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centraApkaimju attīstības un sabiedrības integrācijas pārvaldes  projektu vadītājs apkaimju attīstības jautājumos:

“No savas puses ceru, ka tiekoties, piemēram, nākamgad šādā pašā formātā jau varēsim runāt ne tikai par vajadzībām, bet arī par sasniegto! Paldies par paneļdiskusiju, kas sniedza iespēju arī mums saskatīt problēmas, par kurām līdz šim nebijām aizdomājušies!”

Dace Paegle – Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centra Apkaimju attīstības un sabiedrības integrācijas pārvaldes Sabiedrības integrācijas un līdzdalības nodaļas projektu vadītāja dalās savos iespaidos par organizēto paneļdiskusiju:

“Latvijas Nedzirdīgo savienības (LNS) organizētajā paneļdiskusijā biju kopā ar saviem kolēgiem no Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centra. Diskusijas laikā iepazinos ar LNS darbību un izaicinājumiem, ar kādiem ikdienā nākas sastapties nedzirdīgajiem cilvēkiem. Sarunā atklājās daudz sasāpējušu jautājumu un problēmu, kuras vienas diskusijas laikā nav iespējams atrisināt, jo to risinājumam nepieciešama visu Rīgas domes departamentu iesaistīšanās un sabiedrības izglītošana par šādiem jautājumiem. 

Paldies LNS par aktīvu darbu, regulāri īstenojot projektus sabiedrības integrācijas jomā un aktualizējot nedzirdīgo cilvēku problēmjautajumus. Arī turpmāk sadarbosimies, lai kopīgi soli pa solim padarītu pieejamāku savu apkārtējo vidi un iekļaujošu sabiedrību.”

Elīza Spurdziņa – Kultūrpolitikas departamentā vecākā referente:

“Dalība paneļdiskusijā “Nedzirdīgo cilvēku aktīva un efektīva iesaiste Rīgas pilsētvides organizēšanā – savu apkaimju attīstībā. Prakse. Problēmas. Risinājumi” bija ļoti vērtīga un interesanta pieredze gan man personīgi, gan pārstāvot Kultūras ministriju. Esmu pateicīga par iespēju piedalīties rīkotajā diskusijā, jo tieši šāda klātienes tikšanās forma iedrošina gan dzirdīgos, gan nedzirdīgos nebaidīties komunicēt vienam ar otru un veidot kontaktus arī turpmākai sadarbībai. Ļoti iedvesmojoši bija redzēt nedzirdīgo kopienas lielo interesi par aktualitātēm Rīgas apkaimēs un iespējām apmeklēt dažādas kultūras norises, kā arī ir liels prieks par to, ka Latvijas Nedzirdīgo savienības kultūras dzīve ir ļoti aktīva un bagāta. Tas dod arvien lielāku degsmi arī mums, Kultūras ministrijas darbiniekiem, meklēt risinājumus, lai padarītu Latvijas kultūras dzīvi arvien iekļaujošāku.”

Edgars Vorslovs – LNS prezidents:

“Paneļdiskusija bija lietderīga, kuras laikā gan pats, gan citi klātesošie daudz uzzināja par apkaimju koordinatoru darbu. Nedzirdīgajiem tika sniegta informācija kā iesaistīties apkaimju pasākumos un izteikt savus priekšlikumus savas dzīvesvietas vides uzlabošanai. Manuprāt arī diskusijas dalībniekiem tā bija lietderīga, jo viņi daudz uzzināja par nedzirdīgo vēlmē, sevišķi informācijas pieejamībā. Jo informētāka un zinošāka sabiedrība, jo iekļaujošāku vidi iespējams izveidot.”

Projekts realizēts veiksmīgi un darbs tajā novērtējams pozitīvi, tā realizācija noteikti kļuva par platformu viedokļu apmaiņai un kopējai darbībai ar Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centru un nedzirdīgajiem cilvēkiem attiecībā uz ieguldījumu un attīstību savu apkaimju dzīvēs Rīgas pilsētā!

Uz tikšanos nākamajos projektos!

Projekts “Iekļaujamies Rīgas apkaimēs ar zīmju valodu! – 2” tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas  Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

Par sniegto informāciju un pasākuma norisi atbild biedrība “Latvijas Nedzirdīgo savienība”.

Informāciju sagatavoja projekta informācijas un publicitātes ieviešanas darba grupas locekles:
Karīna Pavlova un Ilona Liniņa.

No 17. novembra līdz nākamā gada pavasarim uz Dienvidu tilta tiks samazināts atļautais braukšanas ātrums no 70 km/h uz 50 km/h.

Atļautā braukšanas ātruma samazināšana uz Dienvidu tilta ir ikgadējs pasākums, kura mērķis ir uz tilta estakādēm paaugstinot satiksmes drošību ziemas sezonā.

  • Braukšanas ātrums tiks samazināts posmā no Maskavas ielas uzbrauktuves līdz Lubānas ielai un pretējā tilta brauktuves pusē, no Lubānas ielas līdz uzbrauktuvei no Piedrujas ielas.

Aicinām transportlīdzekļu vadītājus būt vērīgiem un sekot līdzi satiksmes organizācijas izmaiņām.

Trešdien, 16. novembrī, plkst.11.00 Rātslaukumā notiks preses konference, kurā atbildīgās amatpersonas informēs par Rīgas pašvaldības gatavību ziemas sezonai un izmaiņām ietvju kopšanas kārtībā.

Preses konferencē piedalīsies Rīgas pilsētas izpilddirektors Jānis Lange un Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītājs Jānis Vaivods.

Preses konference notiks pie Rīgas rātsnama ēkas.

Latvijas Dabas fonds sadarbībā ar Rīgas domi un apkaimju biedrībām šoruden turpināja galvaspilsētā veidot pilsētas pļavas – savvaļas augu oāzes, kas bagātina pilsētvidi un palīdz saglabāt augu sugas.

Oktobrī un novembrī kopā ar iedzīvotājiem izveidotas desmit jaunas pilsētas pļavas:

  • Ķengaraga promenādē;
  • Čiekurkalnā;
  • Dreiliņkalna pakājē;
  • Kurzemes prospektā zālājā pie Imantas tirgus;
  • Dzirciema ielā pretim Stomatoloģijas institūtam;
  • Jūrmalas gatvē pie LU Botāniskā dārza;
  • Ezermalas ielā pie Ķīšezera;
  • Ēbelmuižas parkā;
  • Uzvaras parka daļās;
  • Akmens tilta nogāzēs 11. novembra krastmalā.

Visu pilsētas pļavu atrašanās vietas atrodamas kartē: https://bit.ly/pilsetas_plavas_karte.

Kopumā pļavu ierīkošanā šogad piedalījušies teju 100 iedzīvotāji – pārstāvji no apkaimju biedrībām, apvienības “Apeirons”, biedrības “Pilsēta cilvēkiem”, ģimenes ar bērniem, seniori un daudzi citi.

Talku laikā nolīdzināta augsne, noņemtas liekās zāles velēnas un pēc tam iesēts katrai vietai īpaši sagatavots Latvijas savvaļas augu sēklu maisījums. Savvaļas augu sēklu maisījumu nodrošināja Latvijas Dabas fonda akcijas “Seniori Latvijas pļavu nākotnei” dalībnieki. Seniori no dažādām Latvijas vietām ievāca vairāk nekā 50 dažādu savvaļas augu sugu sēklas, piemēram, gaiļbiksītes, tīruma pēterenes, dzeltenās ilzītes, raudenes, vītolu vējmietiņus, u.c. sugas. Tāpat pļavu ierīkošanai izmantots arī Latvijas dabiskajās pļavās mehāniski ievākts sēklu maisījums, kas nāk no dabas saimniecības “Bekas” Valkas novadā.

Papildus sēklu sēšanai, stādīti arī pļavas augu stādiņi – parastās sveķenes, dzeltenās ilzītes, parastie vizuļi, pļavas vilkmēles, ārstniecības sārmenes un citas sugas, kas no dabā iegūta sēklu materiāla vienu sezonu audzēti podiņos.

Pērn, projekta pirmajā gadā, tika izveidotas 20 pilsētas pļavas. Tajās labi attīstījās zvaguļi, pīpenes, savvaļas burkāni, raspodiņi, pļavas bitenes, un citi augi. Tā kā krietni liela daļa pļavu augu ir daudzgadīgi, to attīstība notiek ļoti lēni, tāpēc šogad tiem attīstījās tikai lapas, bet ne ziedi. Vietās, kur atklātas augsnes bija vairāk – Brasas pļavā, Liedes ielas un Rīgas Zoodārza pļavā, sadīga daudz nezāļu – ganu plikstiņi, balandas, jo nezāles ir pirmās, kas atklātā augsnē izaug un to sēklas dabā ir visur. Taču pamazām pilsētas pļavās veidosies noturīgāka velēna, sētie pļavu augi kļūs spēcīgāki un nezāļu īpatsvars mazināsies.

Pateicoties Rīgas domes atbalstam, pilsētas pļavu apsaimniekošanu nodrošināja SIA “Rīgas meži”.

Šī gada nogalē Rīgas un Latvijas Dabas fonds kopā ar Tartu (Igaunija) un Orhūsu (Dānija) sāka EK finansētu LIFE programmas projektu urbanLIFEcircles. Šī projekta gaitā plānoti dažādi pasākumi, lai veicinātu dabas daudzveidības klātbūtni pilsētvidē, tostarp paplašināt pilsētas pļavu tīklu. Tāpēc pilsētas pļavu veidošana Rīgā turpināsies arī nākamajos gados.

Pilsētas pļavu izveidi 2022. gadā finansiāli atbalstīja Sabiedrības integrācijas fonds un projekts GrassLIFE kura mērķis ir uzlabot Eiropas Savienības prioritāro zālāju aizsardzības statusu Latvijā un padarīt efektīvāku to apsaimniekošanu.

Pērn pļavas tika ierīkotas:

  • Liedes ielā 26B;
  • Starp Tēriņu ielu un Ārlavas ielu;
  • A. Deglava ielā starp G. Astras un Ilūkstes ielu;
  • Skvērā starp Kr. Valdemāra ielu un Šarlotes ielu;
  • Skvērā pie Miera ielas un Klusās ielas;
  • Garajā ielā 18;
  • Cementa ielā;
  • Pie Eksporta ielas, posmā no Vašingtona laukuma līdz iebrauktuvei uz Andrejostu;
  • Pie autobusu galapunkta Kundziņsalā;
  • Pie Rīgas 45. vidusskolas;
  • Pie Čiekurkalna 1. šķērslīnijas 16;
  • Starp Elvīras ielu un Georga ielu;
  • Gar Juglas promenādi;
  • Skvērā pie Dzirciema ielas un Buļļu ielas satiksmes rotācijas apļa;
  • Zāģeru ielas skvērā;
  • Starp Lielupes ielu un Lemešu ielu;
  • Vašingtona laukumā;
  • Biedrības “Free Riga” teritorijā pie Viskaļu ielas;
  • Rīgas Zoodārzā;
  • Botāniskajā dārzā.

Ceturtdien, 10. novembrī, no plkst. 10.30 līdz 12.30 notiks seminārs – diskusija “Vides pieejamība Rīgā – mīti un realitāte” par problēmsituācijām pilsētā un kā tās būtu iespējams uzlabot, lai Rīga kļūtu pieejama visiem. Diskusijā piedalīsies Invalīdu un viņu draugu biedrība “Apeirons” kopā ar Rīgas domes deputātiem un atbildīgajām personām. Diskusija notiks tiešsaistē un to būs iespējams skatīties tiešraidē Facebook platformā.

Projekta “Uz pieejamu nākotni!” ietvaros 20 brīvprātīgie kopā ar “Apeirons” komandu no augusta līdz oktobrim apzināja pieejamas vietas Rīgā, lai apkopotu tās www.mapeirons.lv vietnē. Invalīdu un viņu draugu biedrība “Apeirons” šo mēnešu laikā uzskaitīja un vāca informāciju par šī brīža situāciju pilsētā un vēlas kopā ar Rīgas domi izveidot pilsētas stratēģiju, lai Rīga kļūtu pieejamāka ne tikai cilvēkiem ar invaliditāti, bet arī jaunajām māmiņām un senioriem.

No plkst.10.30 līdz 11.30 Jurģis Briedis, “Apeirons” vides pieejamības eksperts, izstāstīs, kas ir universālais dizains pilsētvidē un kā tas palīdz pilsētai kļūt pieejamākai. “Apeirons” brīvprātīgie – Voldemārs, Agnese, Baiba, Gunārs, Daniēls un Regīna – dalīsies par redzēto savos apsekojumos. Piedzīvota gan negatīva attieksme un līdzcilvēku neizpratne, kāpēc cilvēks ratiņkrēslā nevar pārvarēt slieksni, gan labie piemēri, kad uzņēmēji un pašvaldība domā par vides pieejamību visiem.

No plkst.11.30 līdz 12.30 Ivars Balodis, “Apeirons” valdes priekšsēdētājs, aicinās  uz kopīgu diskusiju un ieteikumu apmaiņu, lai Rīgu kopīgiem spēkiem padarītu pieejamāku visiem.

“Vides pieejamība Rīgā līdz šim vienmēr ir bijis gan karsts kartupelis, gan gluži vai neatminams galvas mežģis. Lai to atrisinātu ir nepieciešama gan politiskā griba, gan sadarbība starp pašvaldību un nevalstisko sektoru. Šobrīd NVO ir ieguldījuši lielas pūles un resursus vides pieejamības izpētē, arī Rīga veic savus mājas darbus, kas pārredzamā nākotnē noteikti nesīs labumu visiem Rīgas iedzīvotājiem,” saka Viesturs Kleinbergs Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētājs (Progresīvie).

Projekta ietvaros vietnē www.mapeirons.lv pievienotas vairāk nekā 200 pieejamas (vai daļēji pieejamas) vietas Rīgā. Trīs mēnešu laikā “Apeirona” brīvprātīgie apsekoja 2000 vietas, kas nozīmē, ka ir 1 pieejama ēka pret 10 nepieejamām.

“Ir divi veidi, kā var pārbaudīt vides pieejamību. Viens ir veikt pētījumus, Labklājības ministrija ir veikusi pētījumu – tikai 7% no publiskās vides Latvijā pieejama cilvēkiem ar invaliditāti. Otrs veids ir mūsu ikdiena. Tā parāda, ka cilvēki bieži vien daudz kur nevar doties. Tā ir tā bēdīgā situācija, ka tu nevari izvēlēties, pie kura ģimenes ārsta iet, medicīnas iestādi, sociālu iestādi, jo tur ir pārāk šauras durvis, vairāki pakāpieni vai nav aprīkots tā, lai cilvēki ar redzes vai dzirdes traucējumiem varētu izmantot. Vides pieejamība nav viena vai divu cilvēku ar invaliditāti iegriba. Tā ir normāla sabiedrības vajadzība. Valstī nav skaidra plāna, kur mēs virzāmies, ko gribam darīt. Vietnes www.mapeirons.lv izveide un tikšanās ar Rīgas pilsētplānotājiem ir ļoti svarīgs solis, lai veicinātu sabiedrības izpratni, atvieglotu līdzcilvēku ikdienu un veidotu kopīgu stratēģiju par pieejamu pilsētu visiem,” uzsver Invalīdu un viņu draugu biedrības “Apeirons” valdes priekšsēdētājs Ivars Balodis.

Projekta “Uz pieejamu nākotni!” mērķis ir veicināt cilvēku ar invaliditāti integrāciju, piedāvājot sistematizētu un pārbaudītu informāciju par pieejamas vides objektiem. Visas kultūras, ēdināšanas, atpūtas un tūrisma vietas Rīgas teritorijā publicētas vietnē www.mapeirons.lv, lai cilvēki ar kustību traucējumiem, seniori, jaunie vecāki varētu uzzināt par vides pieejamību un viegli saplānotu savu ikdienu vai atpūtu. Šobrīd interneta vietnē www.mapeirons.lv jau apkopotas pieejamās vietas citviet Latvijā, Somijā un Igaunijā.

Invalīdu un viņu draugu apvienība “Apeirons” ir nevalstiskā organizācija ar vairāk kā 25 gadu pieredzi cilvēku ar invaliditāti integrācijas jautājumos, kas rūpējas arī par pieejamas vides apzināšanu Latvijā. Viņi ir apkopojuši pieejamas vietas un noderīgu informāciju mapeirons.eu un http://www.videspieejamiba.lv/ vietnēs. Ikdienā sniedz konsultācijas, auditu un monitoringu par vides pieejamību un sadarbojas ar citām organizācijām kā biedrību “Babyroom”, lai aktualizētu šo tēmu sabiedrībā. Projekts “Uz pieejamu nākotni!” tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

Lai motivētu pasažierus sabiedrisko transportu izmantot regulāri, no 31. decembra būtiski tiks samazinātas mēneša biļešu cenas.

  • Turpmāk mēneša biļete visiem sabiedriskā transporta veidiem maksās 30 eiro, līdzšinējo 50 eiro vietā.
  • Tāpat no 31. decembra tiks ieviests jauns biļetes veids – 90 minūšu biļete, kuras cena visiem pasažieriem būs 1.50 eiro un tā aizstās līdzšinējās viena brauciena un vienas stundas biļetes.
  • Plānotās izmaiņas paredz arī vienkāršot braukšanas biļešu klāstu.

Pasažieriem, kuri sabiedriskajā transportā brauc bez maksas, nekādas izmaiņas nebūs arī pēc 31. decembra.

  • Pasažieriem, kuriem ir Rīgas domes piešķirtā daļējā (piemēram, studenti, pedagogi u.c.) atlaide, no 31. decembra mēneša biļeti visiem transporta veidiem varēs iegādāties ar 50% atlaidi, proti, par 15 eiro, līdzšinējo 16 eiro vietā.
  • Strādājošie vecuma pensionāri no 31. decembra Rīgas sabiedriskajā transportā varēs braukt bez maksas.

Mēneša biļetes

No 31. decembra būtiski tiek samazināta mēneša biļetes cena visiem transporta veidiem, visām mēneša dienām, kuras cena būs 30 eiro, līdzšinējo 50 eiro vietā. Mēneša biļetes darba dienām par 40 eiro, viena autobusa, trolejbusa vai tramvaja maršruta mēneša biļete visām dienām par 35 un darba dienām par 30 eiro tirdzniecībā vairs nebūs pieejamas.

Pasažieriem, kuri izmanto Rīgas domes piešķirtās daļējās atlaides – Rīgas medicīnas iestāžu darbinieki, studenti, pedagogi, sociālie darbinieki, daudzbērnu ģimeņu vecāki un strādājošie izdienas pensionāri mēneša biļeti visiem transporta veidiem visām mēneša dienām varēs iegādāties ar 50% atlaidi, proti, par 15 eiro.

Laika biļetes

Līdz ar biļešu klāsta izmaiņām no 31. decembra visiem pasažieriem būs pieejamas 90 minūšu biļetes, kuras cena būs 1.50 eiro. 90 minūšu biļetes cena būs vienāda gan Rīdzinieka karšu lietotājiem, gan pasažieriem, kuriem šādas kartes nav.

Arī turpmāk pasažieriem būs pieejama 24 stundu biļete, kuras cena tāpat kā līdz šim būs 5 eiro. Tirdzniecībā būs pieejama arī biļete trim dienām, kas maksās 8 eiro, kā arī 5 dienu biļete par 10 eiro.

Brauciena biļetes

Brauciena biļetes būs pieejamas tikai 22. maršruta autobusā pie vadītāja un, tāpat kā līdz šim, autobusā biļetes varēs iegādāties, norēķinoties ar bankas karti. Brauciena biļete būs vienas brauciena pašizmaksas cenā – 2 eiro.

Pārejas periods

Visas biļetes, kas iegādātas līdz 31. decembrim varēs izmantot 60 dienas. Neizmantotās biļetes varēs atgriezt “Rīgas satiksmei” 12 mēnešu laikā no iegādes brīža, saņemot naudu 100% apmērā par neiztērēto periodu.

Patlaban sistēmā ir 135 dažādi biļešu veidi un daudzus no tiem izmanto neliels pasažieru skaits, piemēram,  5 biļetes 24 stundām visos maršrutos, izmantojamas 15 dienu laikā, kuras cena ir 25 eiro iegādājas vien 0.01% no visiem pasažieriem, savukārt šāda biļešu klāsta administrēšana ir ļoti sarežģīta un prasa lielus finanšu resursus.

Plašāku informāciju par “Rīgas satiksmes” piedāvātajiem pakalpojumiem, maršrutu sarakstiem, biļešu veidiem un citiem jaunumiem var saņemt interneta mājas lapā www.rigassatiksme.lv vai sociālajos tīklos “twitter”, “facebook”.