Krīžu un konsultāciju centrs “Skalbes” Rīgā deklarētām pilngadīgām personām, kuru tuviniekam ir diagnosticēta onkoloģiska saslimšana, piedāvās bezmaksas psihologa konsultācijas.

Onkoloģiskas saslimšanas nopietni satricina ne tkai cilvēku, kuri ar tām saskaras, bet arī viņu tuvinieku dzīves. Tās pilnībā izmaina ikdienu un pārkārto līdzšinējās prioritātes. Koncentrējoties uz palīdzības sniegšanu, tuvinieki lielākoties aizmirst par savām vajadzībām, kā rezultātā riskē ar savu resursu izsmelšanu. Tas var novest pie situācijas, kurā viņi ne tikai nav spējīgi palīdzēt otram, bet palīdzība kļūst nepieciešama viņiem pašiem.

Cīņa ar onkoloģiskām saslimšanām var būt ilga un prasīt daudz spēka, tādēļ Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros pilngadīgām personām, kuru tuviniekam ir diagnosticēta onkoloģiska saslimšana un kuras ir deklarētas Rīgā, tiks nodrošināta iespēja apmeklēt bezmaksas psihologa konsultācijas un saņemt šajā situācijā tik ļoti nepieciešamo psihoemocionālo atbalstu.

Krīžu un konsultāciju centrs “Skalbes” sniedz profesionālu palīdzību, atbalstu un informāciju cilvēkiem, kuri nonākuši krīzes situācijā. Centra darbības pamatā ir vēlme veicināt tolerantākas un atvērtākas sabiedrības veidošanos. “Skalbes” ir vieta, kur rast atbalstu un sapratni, iegūt jaunas prasmes problēmsituāciju risināšanai, izzināt savu grūtību izcelsmi, sakārtot domas, emocijas, un pieņemt nozīmīgus lēmumus.

Plašāka informācija, sazinoties ar biedrības “Skalbes” administrāciju pa tālruni +371 24551700.

Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centrs (RPNC) uzsāk informatīvi izglītojošu semināru ciklu “Iecietības formula: zināšanas un pieņemšana” – par psihiskās veselības aspektiem saskarsmes problēmsituācijās, kas nereti izvēršanas neiecietībā un diskriminācijā zināšanu trūkuma,  aizspriedumu un psihiatriskās stigmatizācijas dēļ.

Psihiskā veselība ir sarunām smaga tēma, kura tikai salīdzinoši nesen kļuvusi atvērta apspriešanai un diskusijām, meklējot korektākos veidus, kā to darīt, jo iepriekš gadu desmitiem bijis vienkāršāk par to nerunāt nemaz.

Šodienas sabiedrībā arvien vairāk pamanām cilvēkus ar īpašām vajadzībām ne tikai fizisko, bet arī psihisko problēmu dēļ. Tas – kā uztvert, kā izturēties, kā rīkoties? – var radīt līdzcilvēkos apjukumu, neizpratni, bailes, norobežošanos un neiecietību nezināšanas dēļ. Tieši zināšanas un pieņemšana ir ceļš, kā izskaust negatīvus stereotipus un sabiedrībā iekļaut iepriekš ilgstoši diskriminācijai pakļautās sabiedrības grupas. Tādēļ RPNC organizē šos seminārus ar mērķi vairot sabiedrībā iecietību pret diskriminācijai pakļautām sabiedrības grupām, kuras saistītas ar mentālās veselības problēmām – galvenokārt saskarsmē ar psihiski slimajiem vai ar psihiskās veselības problēmām sirgstošajiem, šī mērķa sasniegšanai sniedzot profesionālas zināšanas un pieredzi par psihiskās veselības problēmām un problēmsituācijām, to risināšanu, stāstot un skaidrojot, šādi cenšoties mazināt novecojušus stereotipus, uzskatus, viedokļus un stigmatizāciju.

Semināru cikls  “Iecietības formula: zināšanas un pieņemšana” tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas sabiedrības integrācijas programmas ietvaros un tas domāts plašam sabiedrības lokam. Semināri notiks no marta līdz novembrim un aptvers dažādas tēmas – par aizspriedumu mazināšanu; par to, kā veidot piepildītu dzīvi, sadzīvojot ar šizofrēniju; par  vecumdienām bez pārsteigumiem, sadzīvojot ar demenci; par dvēseli dziedinošu ainavu stresainā vidē un to, kā apkalpošanas nozaru uzņēmumu darbiniekiem veidot cieņpilnu attieksmi pret šādiem klientiem.

Semināri notiks dažādos formātos – būs tādi, kuri notiks klātienē, būs arī tādi, kuri būs gan klātienē, gan tiešsaistes platformā Zoom. Visu semināru video ieraksti tiks publicēti RPNC mājaslapā, kur tos sev ērtā laikā varēs noskatīties ikviens interesents.

Semināru cikla pirmā saruna par psihiatrisko stigmu un “iecementētiem” aizspriedumiem, kas kavē laicīgi meklēt un saņemt palīdzību,– jau 16. martā no plkst.15.00 – 17.00 klātienē Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra Konferenču zālē, Rīgā, Tvaika ielā 2. To vadīs RPNC Narkoloģiskās palīdzības dienesta Ambulatori konsultatīvās nodaļas vadītāja, narkoloģe – pasihiatre Inga Landsmane. Viņa ir arī Latvijas Universitātes lektore, aktīvi darbojusies profilakses darbā un sabiedrības izglītošanā, vairāku sociālo projektu līdzautore. Interesentiem lūdzam pieteikt savu dalību seminārā līdz 14. 03.2023. uz e-pastu – info@rpnc.lv.   

Vairāk informācijas par semināru ciklu: silva.bendrate@rpnc.lv

Rīgas domes Sociālo jautājumu komiteja trešdien, 8. martā atbalstīja grozījumus noteikumos*, ar kuriem plānots nodrošināt ērtāku sociālo pakalpojumu saņemšanas procesu un paplašināt saņēmēju loku, tādējādi sniedzot iespēju vēl vairāk rīdziniekiem saņemt nepieciešamo atbalstu

Grozījumi izstrādāti atbilstoši praksē konstatētajām vajadzībām mainīt sociālo pakalpojumu piešķiršanas, iesniegšanas un samaksas kārtību.

“Šobrīd, kad plānojam pieņemt 2023. gada budžeta grozījumus, veikt šādas izmaiņas noteikumos ir būtiski, jo tie ļauj veikt cenu korekciju atbilstoši esošajai situācijai. Līdz šim domes sasaukumam sociālo pakalpojumu cenu līmenis par gadu vai pat trim atpalika no reālajām izmaksām, tādēļ cieta pakalpojumu kvalitāte vai pieejamība. Šobrīd izmaiņas tiek plānotas savlaicīgi, analizējot ekonomisko situāciju un pakalpojumu pieprasījumu,” uzsver komitejas priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs.

Ņemot vērā, ka no 1.janvāra valstī palielināta minimālā alga, kā arī augušas energoresursu un citu pakalpojumu un preču cenas, virknei pakalpojumu tiks palielināts pašvaldības līdzfinansējums. Šis pakalpojuma cenu pieaugums ļaus pašvaldībai nodrošināt sociālos pakalpojumus līdzšinējā apjomā un kvalitātē.

Izmaiņas skars bērnu “vaučeri” jeb aprūpes mājās pakalpojumu bērniem ar funkcionāliem traucējumiem individualizēta aprūpes pakalpojum veidā, līdzfinansējumu pakalpojumiem ilgstošas sociālās un sociālās rehabilitācijas institūcijās pilngadīgām personām, psihologa pakalpojumu, pakalpojumu “atelpas brīdis” bērniem un pilngadīgām personām, grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojumu.

Tāpat noteikumos veiktas izmaiņas, kas nodrošinās ērtāku sociālo pakalpojumu saņemšanas procesu un paplašinās saņēmēju loku. Piemēram, lai izmantotu iespēju piedalīties atbalsta grupas pakalpojumā vardarbībā cietušām personām vairs nebūs nepieciešams sociālā dienesta nosūtījums, tādā veidā nodrošinot pakalpojumu saņēmēju anonimitāti.

Ar grozījumiem noteikumos arī plānots paplašināt personu loku, kuras varēs saņemt dienas aprūpes centra personām ar demenci pakalpojumu. Tas būs pieejams arī personām ar viegliem vai mēreniem kognitīviem traucējumiem.

Rīgas pašvaldībā pieejami 17 sociālā pabalsta veidi un vairāki desmiti sociālo pakalpojumu.

* Rīgas domes 2020. gada 6. marta saistošie noteikumi Nr. 3  “Rīgas valstspilsētas pašvaldības sniegto sociālo pakalpojumu saņemšanas un samaksas kārtība”

Rīgas domes Mājokļu un vides komiteja otrdien, 7. martā, atbalstīja pašvaldības līdzfinansējuma palielināšanu un termiņa pagarināšanu pieslēgumu projektēšanai galvaspilsētas kanalizācijas tīklam.

To paredz komitejā atbalstītie grozījumi saistošajos noteikumos, kas nosaka pieslēgumu pilsētas kanalizācijai projektēšanas līdzfinansēšanu Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansēto projektu “Ūdenssaimniecības attīstība Rīgā, 5. kārta” un “Ūdenssaimniecības attīstība Rīgā, 6. kārta” apkaimēs. Šie grozījumi vēl jāakceptē Rīgas domes sēdē.

Ar šiem grozījumiem atbilstoši 2023. gada faktiskajai situācijai tiek precizēts līdzfinansējuma apmērs būvju situācijas plāna vai topogrāfiskā plāna, paskaidrojuma raksta un inženiertīklu pievada novietojuma plānu izstrādei. Līdzfinansējums tiks palielināts, lai kompensētu ar pieslēgumu projektēšanu saistīto cenu pieaugumu.

Tāpat plānots pagarināt termiņu līguma slēgšanai par pieslēguma projektēšanu: šobrīd līdzfinansējums tiek piešķirts, ja iesniegums līdzfinansējuma līguma slēgšanai par pieslēguma projektēšanu iesniegts līdz 2022. gada 1. decembrim, ja iesniedzējam piederošā dzīvojamā māja ir nodota ekspluatācijā, vai līdz 2023. gada 30. decembrim, ja iesniedzējam piederošā nekustamā īpašuma sastāvā ir dzīvojamās mājas jaunbūve, kas ir ierakstīta zemesgrāmatā, un ir spēkā esoša būvatļauja. Šos termiņus tiek plānots pagarināt par gadu.

Realizējot abus minētos projektus, SIA “Rīgas ūdens” nodrošinās jaunu centralizēto ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu būvniecību Berģos, Beberbeķos, Imantā, Teikā un Ziepniekkalnā. Tas padarīs pieejamus pilsētas tīklus mājsaimniecībām ar aptuveni 3000 iedzīvotājiem Berģos, Imantā un Beberbeķos, kā arī 900 iedzīvotājiem Teikā, Ziepniekkalnā un Imantā.

Investīcijas ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmā, kā arī ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu nodrošināšana, īpaši Latvijas lielajās pilsētās, rada ievērojamu labumu sabiedrības veselībai, ekonomikai un videi, ilgtermiņā ievērojami attaisnojot nepieciešamos ieguldījumus. Veicinot sabiedrisko ūdenssaimniecības pakalpojumu izmantošanu, uzlabojot to pieejamību un kvalitāti, iedzīvotājiem tiek nodrošināta kvalitatīva apkārtējā vide un samazināts vides piesārņojums.

Pašlaik Rīgā centralizētie kanalizācijas pakalpojumi ir pieejami 98,08% iedzīvotāju, tādēļ joprojām nepieciešams veicināt iedzīvotāju pieslēgšanos izbūvētajai centralizētajai kanalizācijas sistēmai.

Ziemas periodā, kad lielākajā daļā būvniecības objektu ir tehnoloģiskais pārtraukums, Austrumu maģistrāles izbūve turpinās. Šobrīd norit darbs gan pie projekta pirmās, gan otrās kārtas būvniecības, būvējot Rīgas vēsturiskā centra apvedceļu un pieslēgumu ostas teritorijām.

Austrumu maģistrāles būvniecību sāka 2021. gada maijā un to plānots pabeigt līdz šī gada beigām. Maģistrāle autovadītājiem nodrošinās ātru nokļūšanu Purvciema, Pļavnieku, Dārzciema un Teikas apkaimēm, neiebraucot pilsētas vēsturiskajā centrā. Tāpat kravas transportam ceļš uz ostu vairs nebūs jāmēro pa Daugavas krastmalu. Izbūvētais maģistrāles posms no Piedrujas ielas līdz Gustava Zemgala gatvei būs 2,8 km garš.

Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks satiksmes infrastruktūras un attīstības jautājumos Vilnis Ķirsis: “Austrumu maģistrāle būs ieguvums visiem – kā tiem rīdziniekiem, kuri vienmēr vēlējušies, lai pilsētas centrā būtu mazāk automašīnu, tā tiem autovadītājiem, kuriem līdz šim nav bijis citu iespēju nokļūt Daugavas labā krasta apkaimēs kā vien caurbraucot Rīgas vēsturisko centru. Šis ir ne tikai viens no lielākajiem satiksmes infrastruktūras projektiem, kas Rīgā jebkad īstenots, bet arī nozīmīgas un mērķtiecīgi ieguldītas ES fondu līdzekļu investīcijas vairāku desmitu miljonu apmērā. Gada nogalē, kad būvdarbi tiks pabeigti, iegūsim no caurbraucošiem auto, tajā skaitā no kravas transporta, atslogotu pilsētas centru un mazāk sastrēgumus, kas ļaus arī mazināt gaisa piesārņojumu pilsētā.”

Austrumu maģistrālē ziemas periodā ir veikta laidumu betonēšana (Dzelzavas un Ieriķu ielas pārvadam), atbalstsienu izbūve un karnīžu betonēšana, izbūvēta kanalizācija un citi inženiertīkli. Paralēli ir veikta urbpāļu izbūve trokšņu sienām un sākta to uzstādīšana. Pavasarī, kad iestāsies labvēlīgi laikapstākļi, uzsāks ceļu daļas darbus – apmaļu izbūvi un asfaltēšanu, pārvadiem ieklās hidroizolāciju, ierīkos elektrisko un vājstrāvas tīklu, kā arī veiks teritorijas labiekārtošanu.

Būvniecību veic piegādātāju apvienība “ACB, TILTS”, kuru veido ceļu būvniecības sabiedrība AS “A.C.B.” un tiltu būvniecības sabiedrība SIA “Tilts”.

Austrumu maģistrāles 1.kārtu īsteno Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzfinansēta projekta “Austrumu maģistrāles posma “Ieriķu – Vietalvas iela”1.kārta: posms no Ūnijas ielas līdz Satekles ielai”( Nr.6.1.3.1/19/I/001) ietvaros. Līguma summa ir 40,8 miljoni eiro, no kuriem 23 milj. eiro ir Kohēzijas fonda finansējums, 0,8 milj. eiro valsts budžeta dotācija un atlikušo summu 17 milj. eiro apmērā sedz Rīgas

Pamatojoties uz Rīgas domes Apstādījumu saglabāšanas komisijas 23.01.2023. sēdes protokols Nr. 4, 1.3.2. §, publiskai apspriešanai tiek nodota koku ciršana, Rīgā, Kalpaka bulvārī 13 (kadastra apzīmējums 0100 009 0057) paredzēts cirst 2 kalnu kļavas ø 25, 15 cm (celma caurmērs 20 cm).

Koki aug tuvu (~ 1 m) ēkai, ir potenciāli augoši un ar savu sakņu sistēmu bojā vēsturiskās ēkas pamatus.

Zemesgabala īpašnieks – Latvijas valsts.

Publiskā apspriešana notiek laika posmā no 28.02.2023. līdz 13.03.2023.

Rakstiskas atsauksmes (aptaujas lapas) lūdzam iesniegt (vai nosūtīt pa pastu) līdz 13.03.2023. šādās vietās: Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentā Rīgā, Dzirnavu ielā 140, atstājot dokumentu skapī pirmā stāva vestibilā vai jebkurā Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centrā, Rīgā (bezmaksas informatīvais tālrunis 80000800) (aptaujas lapas ievietot pasta kastē pie ieejas durvīm), vai elektroniski aizpildīt un nosūtīt portālā www.eriga.lv sadaļā “e-pakalpojumi privātpersonām” – “sabiedrības līdzdalība”.

Pēc publiskās apspriešanas rezultātu apkopošanas Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments ziņojumu par publiskās apspriešanas rezultātiem virzīs izskatīšanai Rīgas domes Apstādījumu saglabāšanas komisijas sēdē (informatīvais tālrunis 67181477, e-pasts: pad@riga.lv).

Iepazīties ar koku ciršanas ieceres materiāliem, kā arī saņemt sīkāku informāciju par plānoto koku ciršanu iespējams Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta portālā www.rdpad.lv; Rīgas pilsētas pašvaldības portālā www.eriga.lv;

Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centrā centrā Rīgā, Brīvības ielā 49/53; Pie koku ciršanas ierosinātāja Rīgā, Kalpaka bulvārī 13, Latvijas Mākslas akadēmijā.  Kontaktpersona: Ilze Skrastiņa, tālr. 67332202.

 Planšete
 Aptaujas lapa

Martā tiek uzsākta dalībnieku reģistrācija jaunam projektam – “Mācāmies latviešu sarunvalodu!”

Biedrība “Labdarības projektu atbalsta centrs” Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvarospiedāvā latviešu sarunvalodas klubus, kuru mērķis ir ieinteresēt jauniebraucējus apgūt valsts valodu, veidot ilgstošu atbalsta sistēmu latviešu valodas apgūšanai un uzlabošanai. Apspriest un pārrunāt dažādus notikumus ģimenē, pilsētā, valstī, lai mazinātu jauniebraucēju valodas barjeru un palīdzēt viņiem vieglāk iekļauties Rīgas pilsētā un Latvijas sabiedrībā. Projekta mērķa grupa ir jauniebrauceji Rīgas pilsētā.

Projekta laikā latviešu sarunvalodas klubu nodarbībās plānots iesaistīt 48 jauniebraucējus un 20 Rīgas pilsētas vietējos iedzīvotājus un brīvprātīgos. Paredzētas 4 grupas un nodarbību sākums plānots aprīlī.

Mācības notiks Blaumaņa ielā 38/40, (ieeja no Pērses ielas 9/11), kur ērti var nokļūt no visiem Rīgas pilsētas rajoniem. Piedāvātais mācību laiks nodrošina dalībniekiem iespēju apvienot apmācību procesu ar darbu (rīta, vakara, dienas un brīvdienu grupas). 

Reģistrācija sarunvalodas klubiem sāksies 07.03.2023. Pieteikšanās – darba dienās no 9.00-17.00.

Kontaktpersona – Santa Lāma.

Pieteikšanās pa telefonu 26599060, vai e-pastu: laama.santa@gmail.com Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

Rīgas Dzemdību namā pirmdien, 6. martā, rīdzinieku Gunas un Dmitrija ģimenē piedzimuši trīnīši – divi brālīši un māsiņa.

Vecākais brālītis Filips pasaulē nāca plkst. 12:03 un svēra 2300 gramus; vidējais brālītis Leons piedzima plkst.12:04 ar svaru 1947 grami, bet māsiņa Alise – plkst. 12:05 ar svaru 1680 grami.

Pirms pieciem gadiem Rīgas Dzemdību namā pasaulē nāca šīs ģimenes pirmdzimtais dēliņš Tomass. Rīgas pašvaldība sveic laimīgos vecākus!

Rīgas dome tradicionāli trīnīšu ģimenēm piešķir vienreizēju pabalstu 4500 eiro apmērā. Par pabalsta piešķiršanu vēl lems domes komitejas. Līdz šim rīdzinieku – trīnīšu ģimenēm kopš 2009. gada šis vienreizējais pabalsts no Rīgas domes ir izmaksāts 19 reizes. Rīdzinieku ģimenē trīnīši pēdējo reizi piedzima 2021. gadā – trīs puisīši.

Rīgā marts pasludināts par Sociālā darba mēnesi, kura laikā galvaspilsētā notiks dažādi pasākumi iepazīstināšanai ar sociālās nozares aktualitātēm un sociālā darba nozīmi.

Sociālā darba profesionāļu ikdienas pienākumi ir saistīti ar cilvēku savstarpējām attiecībām, sabiedrības vajadzību izzināšanu, atbalsta un palīdzības sistēmu attīstīšanu un cieņas veicināšanu. Sociālajiem darbiniekiem ir būtiska loma saliedētas sabiedrības veidošanā, jo īpaši šajā mainīgajā laikā.

“Jāatzīst, ka sabiedrībai kopumā ir vāja izpratne par to, kas ir sociālais darbs. Aizvien sakaramies ar gadījumiem, kad augsta līmeņa politiķi savā retorikā nezina atšķirību starp sociālo darbinieku un aprūpētāju. Tādēļ vēl jo svarīgāk ir runāt par sociālā darba nozīmi un kādu izaugsmi tas pienes valsts ekonomikai. Katrs krīzes vai sociālā riska situācijā esošs cilvēks, kuram zinošs un profesionāls sociālais darbinieks, labi darot savu darbu, palīdz atgriezties pie normālas sociālas un ekonomiskas funkcionēšanas, ir pienesums valstij,” uzsver Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs.   

Vispasaules sociālā darba diena

Vispasaules sociālā darba diena ir svētki, kuru mērķis ir izcelt sociālā darba sasniegumus, palielināt sociālo pakalpojumu atpazīstamību sabiedrības nākotnei un aizstāvēt sociālo taisnīgumu un cilvēktiesības. Katru gadu Pasaules sociālā darba diena tiek atzīmēta marta trešajā otrdienā, un tie ir svētki, kas kļuvuši par sociālā darba kalendāra augstāko punktu, un sociālie darbinieki visā pasaulē atzīmē un popularizē profesijas ieguldījumu indivīdos, ģimenēs, kopienās un plašākā sabiedrībā. Pirmo reizi Vispasaules sociālā darba diena tika atzīmēta 2007. gadā. Vispasaules sociālā darba diena ar devīzi – “Cienot dažādību, strādājam kopā!”  šogad  notiks 21. martā.

Atvērto durvju dienas un darba birža

Rīgas domes Labklājības departaments aicina topošos sociālā darba speciālistus uz Atvērtajām durvju dienām, kas notiks 7. martā no plkst. 10.00 līdz 12.00 Baznīcas ielā 19/23.

Pasākuma laikā  apmeklētāji varēs pārliecināties, ka Rīgas pašvaldība ir konkurētspējīgs un inovatīvs darba devējs sociālajā jomā. Studentus informēs par pilsētas lielo sociālo pakalpojumu klāstu un sociālā darba prakses iespējām (gan mikro līmenī, gan makro līmenī), kā arī iespēju veikt vispārīgo sociālā darba praksi vai specializēties darbā ar noteiktu mērķa grupu vai problemātiku.

Studenti varēs uzzināt par darba iespējām Rīgas sociālajā sistēmā un iestādēs – kādi ir pašvaldības piedāvātie bonusi, vakances, noteiktā mēnešalga un vidējā atlīdzība, notiks arī darba birža.

Politiķu un sociālās jomas uzņēmēju “brīvās sarunas”

Ieguldījumi sociālajā jomā bieži vien vēsturiski tiek norakstīti “zaudējumos” un sabiedrībā joprojām trūkst izpratnes, ka ieguldījumi sociālos projektos ir investīcija šodienā un nākotnē.

Kā jūtas sociālās jomas uzņēmēji? Vai sociālie pakalpojumi ir perspektīvs uzņēmējdarbības veids?  Par to 31 .martā pirmo reizi tiks rīkotas politiķu un sociālās jomas uzņēmēju “brīvās sarunas”.

Diskusija “Ēnu cilvēki”

31. martā notiks jau trešā konference-profesionāļu/politiķu diskusija “Ēnu cilvēki”. Šoreiz “neredzamo” lomā – sociālā darba speciālisti. Kādas ir sociālā darba perspektīvas un izaicinājumi, kā savu attīstību izvēlētajā profesijā redz jaunie speciālisti, vai politiskajā dienaskārtībā ir ieguldījumi cilvēkkapitālā – par šo tiks diskutēts ar pētniekiem, augstskolu mācībspēkiem, nozares profesionāļiem, praktiķiem un politiķiem.

Par sociālajiem pakalpojumiem Rīgā

Galvaspilsētā piedāvātais sociālo pakalpojumu klāsts ir daudzveidīgs un diferencēts atbilstoši konkrēto mērķgrupu vajadzībām: bērniem, pieaugušajiem, cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, bezpajumtniekiem, senioriem, bez darba palikušajiem un citiem. Sociālo pakalpojumu sniegšanā aktīvi piedalās sociālie partneri – nevalstiskās organizācijas un privātie pakalpojumu sniedzēji, tādējādi nodrošinot, lai sociālo palīdzību saņemtu ikviens rīdzinieks, kam tas ir nepieciešams.

Rīgas domes Labklājības departamentā un sešās tā pakļautības iestādēs: Rīgas Sociālajā dienestā (RSD), Rīgas pašvaldības Bērnu un jauniešu centrā, Rīgas patversmē, trīs sociālās aprūpes centros strādā 1300 darbinieku, tai skaitā 416 sociālā darba speciālisti.

Kopumā sociālo darbinieku skaits Rīgā ir daudz lielāks, tie ir cilvēki, kuri strādā dienas aprūpes un krīzes centros, pansionātos, patversmēs, un palīdz cilvēkiem izprast un orientēties sarežģītajās situācijās, konsultē par iespējamajiem palīdzības veidiem, lai uzlabotu dzīves kvalitāti.

RSD nodarbojas ar sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu organizēšanu un sniegšanu Rīgas iedzīvotājiem. Pie sociālajiem darbiniekiem pēc palīdzības un atbalsta var vērsties ikviena pašvaldības teritorijā dzīvojoša ģimene vai persona neatkarīgi no tās statusa. Sociālo darbinieku konsultācijas ir pieejamas bez maksas. Jāuzsver, ka katrs klients un katrs gadījums ir individuāls un sociālais darbinieks izvērtē, ko tieši piedāvāt. Darbinieki strādā, ievērojot konfidencialitāti un ņemot vērā likumus un normatīvos aktus.

Pašlaik rīdziniekiem ir nodrošināti 17 sociālie pabalsti un vairāk nekā 62 sociālo pakalpojumu veidi. RSD darbinieki strādā 11 teritoriālajos centros un šobrīd darbs ar klientiem notiek klātienē, bet iepriekš pierakstoties pie darbinieka.

Rīgas Sociālajā dienestā strādā vairāku jomu sociālā darba speciālisti, lai klients vienuviet varētu saņemt pēc iespējas plašāku pakalpojumu klāstu – sākot no sociālās palīdzības noformēšanas, kas ir izziņas par atbilstību noteiktam statusam vai ienākumu līmenim un pabalsti, beidzot ar sociālā darba pakalpojumu, kas palīdz risināt dažādas sociālās problēmas gadījumos, kad klientam nav pietiekami resursi, lai pats tās spētu risināt.

Jāatzīmē, ka arvien ir novērojams sociālā darba speciālistu trūkums. Lai to risinātu, noslēgts līgums ar Rīgas Stradiņa universitāti līgums, ka jaunie speciālisti var iziet praksi Rīgas pašvaldības iestādēs, un pēc tam kļūt par pašvaldības darbiniekiem.

Ar plašāku informāciju par Rīgas pašvaldībā pieejamo sociālo palīdzību un sociālajiem pakalpojumiem, iestāžu atrašanās adresēm un sniegto pakalpojumu veidiem var iepazīties Labklājības departamenta mājas lapā ld.riga.lv. Plašāku informāciju iespējams iegūt, zvanot pa bezmaksas informatīvo tālruni 80005055, ārpus darba laika darbojas balss pastkastīte vai darba dienās darba laikā pa Rīgas Sociālā dienesta informatīvo tālruni 67105048 vai 25770080.

Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centrs ir izvērtējis vairāku projektu konkursu pieteikumus, piešķirot finansējumu aktivitātēm, kas sekmēs gan apkaimju attīstību, gan pilsonisko līdzdalību, gan starpkultūru dialoga veidošanos, gan sociālo integrāciju.

Apkaimju iniciatīvu līdzdalības un piederības veicināšanas 2023. gada projektu konkursurezultātā finansiāls atbalsts piešķirts 13 projektiem par kopējo summu 42588,09 eiro. Konkursā iesniegto projektu aktivitātes ir ļoti daudzveidīgas: iedzīvotāju forumu un apkaimes sapulču rīkošana, kaimiņu iepazīšanās, savstarpējās komunikācijas un mijiedarbības veicināšanas pasākumi, talkas un apkaimes labiekārtošanas darbi, grāmatu maiņas namiņu, vējrāžu parka un simbolu mozaīkas izveide, kopienas stāstu krājumu izveide, ekskursijas, koncerti un izstādes, fotoorientēšanās, koprades un saliedēšanās pasākumi, radošās sacensības, apkaimju biedrību semināri, apmācības un pieredzes apmaiņas forumi.

Apkaimju iedzīvotāju centrs izsludināja šo projektu konkursu ar mērķi aktualizēt un veicināt Rīgas iedzīvotāju pilsonisko līdzdalību, izglītot un informēt iedzīvotājus par šo tēmu, kā arī veicināt brīvprātīgo darbu un piederības sajūtu savai apkaimei, pilsētai un valstij.

Sabiedrības integrācijas projektu konkursā nevalstiskajām organizācijām 2023. gadā finansiālu atbalstu savas ieceres īstenošanai saņems 34 projekti.  Projektos realizētās aktivitātessekmēs sabiedrības integrāciju Rīgas pilsētā: pilsoniskās līdzdalības un savstarpējās sadarbības attīstības jomā atbalstīti četri projekti; sociālās integrācijas veicināšanas jomā – sešpadsmit projekti; iecietības veicināšanas un jebkādas diskriminācijas novēršanas jomā – septiņi projekti; jauniebraucēju līdzdalības un iekļaušanas Latvijas sabiedrībā jomā – septiņi projekti. Kopumā visu projektu realizācijai piešķirti 175 251,62 eiro.

Atbalstīto projektu ietvaros 2023. gadā rīkos dažādas izglītojošas, radošas un fiziskās aktivitātes cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, senioriem, Rīgas iedzīvotājiem no dažādām sociālās atstumtības riskam pakļautām grupām un mazākumtautību pārstāvjiem to veiksmīgākai iekļaušanai sabiedrībā. Organizēs arī plašu izglītojošu aktivitāšu ciklu par Rīgas vēsturi pirmsskolas izglītības iestādēs un skolās, tiks veicināta NVO, biznesa un akadēmiskā sektora sadarbība.

Viens no konkursa prioritārajiem virzieniem ir Ukrainas civiliedzīvotāju iekļaušanās Latvijas sabiedrībā un savstarpējās izpratnes un sadarbības veicināšana. Šīs jomas projektos būs īstenotas neformālas latviešu valodas mācīšanās aktivitātes un latviešu valodas klubi, notiks diskusijas par aktuālo situāciju Latvijā Ukrainas kara ietekmē, kā arī dažādas radošas un izglītojošas aktivitātes, iepazīstot Latvijas un Ukrainas tradīcijas, vēsturi un veidojot savstarpēju sapratni.

Sabiedrības integrācijas un brīvprātīgā darba projektu konkursā Rīgas pašvaldības iestādēm un struktūrvienībām sabiedrības integrācijas projektu īstenošanai finansiālu atbalstu saņem 14 projekti, kopumā saņemot 29 544,39 eiro finansējumu. Pilsoniskās līdzdalības un savstarpējās sadarbības attīstības jomā atbalstīti 9 projekti, sociālās integrācijas veicināšanas jomā – 2 projekti, iecietības veicināšanas un jebkādas diskriminācijas novēršanas jomā – 2 projekti un brīvprātīgā darba attīstības jomā ir atbalstīts 1 projekts. Atbalstīto projektu ietvaros plānots rīkot izglītojošas, izzinošas un saliedējošas aktivitātes dažādām grupām: pirmsskolu izglītības iestāžu audzēkņiem, skolēniem, sociālās aprūpes centra iemītniekiem un apkaimju iedzīvotājiem, veicinot piederības sajūtu pilsētai, sekmējot starpkultūru dialogu un sociālo integrāciju.

Ar visiem atbalstītajiem projektiem aicinām iepazīties šeit: www.apkaimes.lv/integracija/finansesanas-konkursi-2/. Tos plānots īstenot no 2023. gada 1. marta. Projektu aktivitātēm lūdzam sekot līdzi www.apkaimes.lv mājaslapā.