Rīgas pašvaldība informē, ka visas latviešu valodas bezmaksas kursu grupas pirmajam pusgadam ir nokomplektētas. Šobrīd iedzīvotāji vēl var pieteikties uz vietām kursu grupās, kas mācības uzsāks rudenī.

Līdz novembrim apmācības šajos kursos plānots nodrošināt vismaz 600 iedzīvotājiem.

Pašvaldība kopš 2010. gada īsteno projektu konkursu, kurā piešķir finansējumu izglītības iestādēm latviešu valodas apguves nodrošināšanai pieaugušajiem Rīgas iedzīvotājiem. Kopš 2010. gada kursus kopā pabeiguši vairāk nekā 14 000 rīdzinieku. Šogad konkursā atbalstīti 4 projekti par kopējo summu 98 605,44 eiro.

Atkritumu apsaimniekotāji Rīgā šogad Ziemassvētku eglītes izvedīs bez maksas. Iedzīvotāji aicināti pievērst uzmanību, ka katrā atkritumu apsaimniekošanas zonā noteikts dažāds termiņš eglīšu izvešanai.

  • “CleanR” apsaimniekotajā 1.un 2. zonā eglītes bez maksas izvedīs līdz 31. janvārim;
  • “Lautus Vide” apsaimniekotajā 3. zonā – līdz 29. janvārim;
  • “Eco Baltia vide” apsaimniekotajā 4. zonā eglītes bez maksas tiks izvestas līdz 10. janvārim.

Daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji aicināti pareizi atbrīvoties no Ziemassvētku eglītes – novietojot to atkritumu konteineru laukumā vai pie atkritumu konteinera. Eglītes sadzīves atkritumu konteinerā ievietot aizliegts. Eglītēm jābūt atbrīvotām no svētku rotājumiem.

Eglītes var noderēt kā kurināmais vai komposta saturs tiem, kuriem ir izveidota speciāla vieta komposta veidošanai. Tāpat, ja eglīte pēc svētkiem vēl ir zaļa, to var nodot arī briežu audzētavās, iepriekš ar tām sazinoties.

Lai izstrādātu atbalsta pasākumu mājsaimniecībām, prioritāri sociāli mazaizsargātām personām, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija veic izvērtējumu par azbestu saturošu šīfera jumta seguma apjomu Latvijas pašvaldībās un aicina iedzīvotājus aptaujā sniegt informāciju par šāda veida atkritumiem.

Valsts atbalsta pasākumi paredzēti izmaksu segšanai azbestu saturošo atkritumu apsaimniekošanas darbiem: jumta segumu demontāžai, šīfera plākšņu savākšanai, transportēšanai uz atkritumu poligonu, drošai apglabāšanai. Izmaksas būs attiecināmas arī uz izveidotiem azbestu saturošu atkritumu uzkrājumiem (šīfera plāksnēm, kas jau ir demontētas no jumtiem, bet nav nogādātas uz atkritumu poligonu).

Izvērtējumam nepieciešamo azbestu saturošo atkritumu apjomu un potenciālo atbalsta saņēmēju apzināšanai, saskaņā ar darba uzdevumu, ir jāveic pašvaldību un iedzīvotāju aptauja.

Aptauja pieejama šeit

Aptauja noritēs līdz 13. janvārim.

Ņemot vērā laikapstākļus, meteoroloģiskās prognozes, kā arī iespējamību, ka neveidojas pietiekami izturīga ledus kārta uz Rīgas valstspilsētas pašvaldības administratīvajā teritorijā esošajām iekšzemes publiskajām ūdenstilpēm un administratīvajai teritorijai piegulošās jūras piekrastes publiskajiem ūdeņiem, pamatojoties uz Zemes pārvaldības likuma 15. panta astoto daļu un ņemot vērā Rīgas domes 20.12.2016. lēmumu Nr. 4636 “Par aizliegumu atrasties uz Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā esošo iekšzemes publisko ūdeņu un administratīvajai teritorijai piegulošās jūras piekrastes publisko ūdeņu ledus”:

No 03.01.2023. aizliegt atrasties uz Rīgas valstspilsētas pašvaldības administratīvajā teritorijā esošo iekšzemes publisko ūdeņu un administratīvajai teritorijai piegulošās jūras piekrastes publisko ūdeņu ledus!

Aizliegums neattiecas uz sekojošām vietām:

  • Ķengaraga dīķi (papildus Ķengaraga dīķī aizliegts atrasties uz ūdenstilpnes ledus 70 m attāluma no Daugavas ietekas);
  • Ūdenstilpni Vladimira Kudojara parkā;
  • Mazjumpravas muižas dīķi (papildus Mazjumpravas muižas dīķī aizliegts atrasties uz ūdenstilpnes ledus 50 m attālumā no Daugavas ietekas);
  • Bābelīti;
  • Dambjapurva ezeru;
  • Gaiļezeru – ne tālāk par 70 m no krasta līnijas;
  • Velnezeru;
  • Vecdaugavas posmu no Vabu ielas 13 līdz Mangaļsalas prospektam;
  • Ķīšezera posmos no Ostas prospekta 11D līdz Brēmenes ielai 20 – ne tālāk par 100 m no krasta līnijas un Pils kaktā starp Makšķernieku ciematu un Igates ielu 1 – ne tuvāk par 200 m no Juglas upes ietekas Ķīšezerā;
  • Juglas ezera posmos no Ulža ielas 21 līdz Mākoņu ielai 1A (Lielloka līcis) – ne tālāk par 100 m no krasta līnijas un no Strazdumuižas ielas 16 līdz Smilškalnu ielai 5 – ne tālāk par 100 m no krasta līnijas;
  • Strazdupītes posmu no Brīvības gatves 417A līdz Vidzemes alejai 1 (papildus Strazdupītē aizliegts atrasties tuvāk par 400 m no dzelzceļa tilta);
  • Līci Juglas kanālu pie Jaunciema gatves 8F (papildus aizliegt atrasties 200 m attālumā no ietekas Juglas kanālā);
  • Ziemeļupi pie SIA “Rīgas ūdens” bioloģiskās notekūdeņu attīrīšanas stacijas “Daugavgrīva” – ne tālāk kā 100 m no krasta līnijas, kā arī papildus Ziemeļupē aizliegts atrasties 100 m attāluma no ietekas Buļļupē.

Atbildība par atrašanos uz ledus vietās, kur tas nav atļauts, ir noteikta Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā. Par likuma pārkāpumu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu līdz 100 eiro.

Esiet atbildīgi!

No pirmdienas, 9. janvāra, tiks atvērta pieteikšanās Rīgas pilsētas pašvaldības projektu konkursa “Latviešu valodas apguves nodrošināšana Rīgas pilsētas iedzīvotājiem” ietvaros atbalstītajiem bezmaksas latviešu valodas kursiem.

Līdz novembrim apmācības šajos kursos plānots nodrošināt vismaz 600 iedzīvotājiem.

Bez maksas latviešu valodu ir iespēja apgūt tiem, kas deklarējuši savu dzīvesvietu Rīgā, kā arī Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri dzīvo Rīgā un var apmeklēt Rīgas pašvaldības organizētus kursus. Kursi ir pieejami pieaugušajiem Rīgas iedzīvotājiem, izņemot skolēnus un bezdarbniekus. Valodas apguve tiks nodrošināta A un B līmenī.

Informācija par pieteikšanos, tajā skaitā kontakttālrunis un izglītības iestāžu atrašanās vietas, pieejama interneta vietnē apkaimes.lv sadaļā “Integrācija”, apakšsadaļā “Latviešu valodas kursi”. Valodas apmācības vietu Rīgas iedzīvotāji paši varēs izvēlēties atbilstoši pievienotajam sarakstam. Pieteikšanās notiek, pašam dalībniekam sazinoties ar izvēlēto izglītības iestādi vai nu elektroniski, vai pa norādīto tālruni.

Pašvaldība kopš 2010. gada īsteno projektu konkursu, kurā piešķir finansējumu izglītības iestādēm latviešu valodas apguves nodrošināšanai pieaugušajiem Rīgas iedzīvotājiem. Kopš 2010. gada kursus kopā pabeiguši vairāk nekā 14 000 rīdzinieku. Šogad konkursā atbalstīti 4 projekti par kopējo summu 98 605,44 eiro.

Rīgas pašvaldība izmēģinājuma režīmā sāk izmantot jaunu iedzīvotāju līdzdalības platformu iesaisties.riga.lv.

Jaunā platforma ir paredzēta, lai veicinātu iedzīvotāju līdzdalību pašvaldības norisēs un paplašinātu iespējas dažādos veidos izteikt savu viedokli. Lai tajā reģistrētos un sāktu to lietot, nepieciešama aktīva e-pasta adrese. Tāpat pieslēgties iespējams ar sociālā tīkla “Facebook” kontu.

Iedzīvotājiem izmēģinājuma režīmā šobrīd iespējams piedalīties divās līdzdalības aktivitātēs: aizpildīt aptauju par iesaisti savas apkaimes norisēs un piedalīties Rīgas sajūtu kartēšanā. Kartēšanai ir paredzēti četri posmi, kuros iedzīvotājiem kartē būs jānorāda sava mīļākā vieta Rīgā, nepatīkamākā vieta Rīgā, vieta, kur visvairāk nepieciešami uzlabojumi, un vieta, ar kuru Rīgā var lepoties. Par katra jauna posma sākumu reģistrētie lietotāji saņems informāciju savā e-pastā. Pirmo divu aktivitāšu rezultātus apkopos un par tiem ziņos Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centrs.

Izvērtējot platformas darbību, paredzēts to attīstīt, piedāvājot rīdziniekiem plašākas iesaistes iespējas. Vietne iesaisties.riga.lv ir veidota uz starptautiskās platformas “Citizen Lab” bāzes, pielāgojot to Rīgas pašvaldības vajadzībām. Tā kā platforma darbojas testa režīmā, ja iedzīvotāji pamana kļūdas vai saskaras ar tehniskiem sarežģījumiem, par to jāziņo, rakstot uz e-pastu iesaisties@riga.lv.

Pēc divu gadu pārtraukuma rīdziniekiem un galvaspilsētas viesiem atkal būs iespēja sagaidīt gadumiju kopā.

Rīgas pašvaldība aicina ikvienu 31. decembra vakarā apmeklēt laukumu pie Rīgas Kongresu nama vai Rātslaukumu, kur no plkst. 21.00 līdz plkst. 2.00 varēs baudīt gan kultūras programmu ar dažādu mūziķu uzstāšanos, gan gaismas un mūzikas improvizāciju.

Laukumā pie Rīgas Kongresu nama primāri jauniešu auditorijai uzstāsies humorroka grupa “Pirmais kurss”, grupa “Carnival Youth”, reperis Ansis ar pavadošajiem mūziķiem, kā arī repa apvienība “Kreisais krasts”. Pasākumu vadīs Aivis Ceriņš.

Savukārt Rātslaukumā plašākai auditorijai muzicēs rokgrupa “Dzelzs Vilks”, Ralfs Eilands ar pavadošajiem mūziķiem, bungu un dūdu grupa “Auļi”, kā arī alternatīvā roka grupa “Sudden Lights”. Pasākumu vadīs Uģis Joksts.

Abās norises vietās gadumijā – plkst. 00.00 – papildus kultūras programmai ir paredzēta arī neliela gaismas un mūzikas improvizācija kā simbols 2022. gada noslēgumam un 2023. gada sagaidīšanai.

Tāpat rīdziniekiem un pilsētas viesiem gadumijā – līdz plkst. 2.00 – būs pieejams svētku dāvanu un gardumu tirdziņš:

  • Doma laukumā (ar kultūras programmu);
  • Esplanādes parkā (ar muzikālo noformējumu, panorāmas ratu un “Trušu karalisti”).

Būs iespēja arī izstaigāt “Ziemassvētku gaismas taku”, aplūkojot mirdzošus gaismas objektus, kur tos papildinās pazīstamas melodijas.

Lai būtu vieglāk apmeklēt gadumijas pasākumus, 31. decembrī un 1. janvārī Rīgas sabiedrisko transportu varēs izmantot bez maksas, kā arī tiks norīkoti papildreisi.

Rīgā šogad pašvaldības organizētas uguņošanas nebūs. Šāds lēmums skaidrojams ar starptautisko ģeopolitisko situāciju un trokšņu līmeni, kas var asociēties ar karu, kā arī ar vēlmi mazināt vides piesārņojumu un netraumēt mājdzīvniekus. Rīgas pašvaldība arī aicina iedzīvotājus gadumijā neizmantot pirotehnikas izstrādājumus.

Kopš 2020. gada novembra, kad Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments atsevišķiem būvju veidiem ieviesa “zaļo koridoru” jeb paātrinātu kārtību būvniecības ieceru izskatīšanai un saskaņošanai, uzņēmēji šo iespēju ir izmantojuši 150 projektiem.

“Zaļais koridors” ir paātrināta kārtība, kādā tiek izskatīta un saskaņota būvniecības dokumentācija atsevišķu kategoriju būvniecības iecerēm. Tā attiecas uz jaunu 3. grupas ēku un 2. grupas daudzdzīvokļu ēku virs 100 dzīvokļiem būvniecību, ka arī uz zemes ierīcību, kas nepieciešama minētajai būvniecībai. 

“Mūsu mērķis, ieviešot “zaļo koridoru”, bija stimulētu uzņēmējdarbības vidi un veicināt investīciju piesaisti galvaspilsētai, būtiski atvieglojot būvniecības dokumentācijas saskaņošanas procesu un samazinot dokumentācijas saskaņošanai nepieciešamo laiku. 150 šādā kārtībā saskaņoti projekti liecina, ka uzņēmēji novērtē un labprāt izmanto “zaļā koridora” priekšrocības,” skaidro Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktora vietnieks būvniecības jautājumos p.i. Valdis Dombrovskis.

Galvenā “zaļā koridora” priekšrocība – ietaupīts laiks. Ja ierastajā kārtībā uz jaunu 3. grupas ēku un 2. grupas daudzdzīvokļu ēku būvniecības ieceres saskaņošana aizņēma vidēji 2,5 mēnešus, tad “Zaļā koridora” kārtībā – tikai 5 nedēļas. Parastajā kārtībā būvniecības ieceres izskatīšanas saskaņošanas termiņus nosaka normatīvais regulējums. “Zaļā koridora” ietvaros PAD ir izstrādājis saīsinātos termiņus. Jāņem vērā, ka nereti būvniecības ieceres dokumentācijā ir trūkumi, kas jānovērš noteiktos termiņos, pagarinot saskaņošanas laiku. Papildu laiku prasīs tehnisko noteikumu saņemšana un risinājumu saskaņošana ar komunikāciju turētājiem, izpildmērījumu veikšana, kadastrālā uzmērīšana, energosertifikācija, kā arī institūciju atzinumu saņemšana.

Tuvojoties gadumijai, Rīgas pašvaldība aicina suņu saimniekiem īpašu uzmanību pievērst savu četrkājaino draugu pieskatīšanai, jo daudziem suņiem ir paniskas bailes no svētku trokšņiem un pasākumi var pārvērsties lielās raizēs. Kā ziņots, pašvaldība šogad nerīkos gadumijas svētku uguņošanu un aicina arī iedzīvotājus atteikties no privātajiem salūtiem.

Rīgas domes Mājokļu un vides departaments arī atgādina, ka suņa došanās “brīvsolī” rada ne tikai daudz uztraukuma, bet arī materiālus izdevumus, jo suņa īpašniekam ir pienākums segt izdevumus par suņa noķeršanu, transportēšanu, veterinārmedicīnisko aprūpi un uzturēšanos patversmē.

Ja suņa īpašnieks nevēlēsies apmaksāt pašvaldībai radītos izdevumus, tiks gatavoti dokumenti iesniegšanai tiesā par līdzekļu piespiedu piedziņu. Šogad par nepieciešamību samaksāt izdevumus departaments suņu saimniekiem nosūtījis vairāk nekā 50 brīdinājuma vēstuļu.

Jau vēstīts, ka no 2022. gada sākuma Rīgā ir spēkā jauns regulējums, kādā dzīvnieku īpašnieki var saņemt savu klaiņojošo suni. Mājokļu un vides departaments ir sagatavojis Dzīvnieku kartīti (sunim), kurā dzīvnieku ķērājs, veterinārā klīnika vai patversme, atzīmē ar suni veiktās darbības un atbilstošas izcenojumu pozīcijas.

Ja klaiņojošam sunim ir nosakāms tā īpašnieks, tad tas sedz ar dzīvnieka ķeršanu un transportēšanu, uzturēšanu un veterinārmedicīnisko palīdzību saistītos izdevumus. Suņa īpašnieks saņemot savu dzīvnieku paraksta kartīti, apņemas apmaksāt visus izdevumus Rīgas pašvaldībai, kas radušies īpašniekam piederoša suņa klaiņošanas rezultātā.

Nosakot samaksas apmēru suņa īpašniekam, piemēro izcenojumus, kas noteikti starp pakalpojuma sniedzējiem – dzīvnieku ķērāju, veterināro klīniku, patversmi un Mājokļu un vides departamentu – noslēgtajā līgumā par attiecīgā pakalpojuma nodrošināšanu.

Lai sniegtu informāciju par negadījumos cietušiem, slimiem, bez saimnieka palikušiem un klaiņojošiem dzīvniekiem vai bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušiem savvaļas dzīvniekiem, iedzīvotāji aicināti zvanīt uz diennakts informatīvo tālruni 67558855.

Rīgas pašvaldība 2022. gadā līdzfinansējuma programmu ietvaros ir atbalstījusi 68 atjaunošanas projektus dažādu privātīpašnieku ēkās Rīgā, izmaksājot līdzfinansējumu 1,4 miljonu eiro apmērā. Kultūrvēsturiskā būvmantojuma saglabāšanas līdzfinansējuma programmas ietvaros ir atbalstīti 57 projekti, dzīvojamo māju atjaunošanas programmas ietvaros – 8 projekti un sakrālā mantojuma saglabāšanas programma ietvaros – 3 projekti.

Rīgas domes līdzfinansējums dzīvojamo māju atjaunošanas programmā bija 135 417,29  eiro, šie līdzekļi ir apgūti gandrīz pilnā apmērā – 133 774,79 eiro. Finansējuma apmērs projektiem sakrālā mantojuma saglabāšanai bija 299 920,90 eiro, šī summa ir apgūta pilnībā. Kultūrvēsturiskā būvmantojuma saglabāšanas projektiem pieejamais finansējums bija 1 039 661,83 eiro, no kuriem izlietoti 968 056,99 eiro. No kopējās visu projektu budžeta summas izlietoti 95,03 %.

Aicinām pietiekties ēku atjaunošanas un mājām piesaistīto zemesgabalu labiekārtošanas konkursiem, kuri realizējami 2023. gadā. Vienā no programmām –  „Rīgas valstspilsētas pašvaldības līdzfinansējums publiskai apskatei pieejamo kultūrvēsturiskā būvmantojuma objektu un dzīvojamo māju saglabāšanai 2023. gadā” – projektu iesniegšanas termiņš ir līdz 2023. gada 17. februārim.

Savukārt dzīvojamo māju atjaunošanas un teritoriju labiekārtošanas programmai pieteikšanās termiņš ir līdz 2023. gada 5. maijam.

Līdzfinansējuma programmas administrē Rīgas domes Īpašuma departaments.

Kopš 2016. gada Rīgas pašvaldības līdzfinansējuma programmas ietvaros ir atbalstīti vairāk nekā 450 projekti gandrīz 6 miljonu eiro apmērā.