Piedzīvojot kustību vai citus funkcionālos traucējumus, cilvēka ikdiena bieži atduras pret fiziskās vides nepieejamību — no neatbilstoša izmēra autostāvvietām un nepielāgotām ieejām ēkās līdz pat higiēnas telpu trūkumam publiskajā telpā. Biedrība “Ģenētiski pārmantoto slimību pacientiem un līdzcilvēkiem “Saknes”” projekta “Tiesības uz cieņu” ietvaros laidusi klajā sarunu cikla “Iecietības skola” epizodi “Neredzams nav neesošs – fiziskā vide”

Biedrības vadītājs Juris Beikmanis uz diskusiju aicināja Kasparu Maguru — Labklājības ministrijas ministra padomnieku komunikācijas jautājumos un tēti bērnam ar smagiem funkcionāliem traucējumiem.

Būtiskākie fiziskās vides izaicinājumi

Viens no pirmajiem šķēršļiem ceļā uz mācību iestādi, darbu vai kultūras pasākumu ir autostāvvietas novietojums un izmērs. Automašīnām, kas pielāgotas ratiņkrēslu pārvadāšanai (ar aizmugurējām vai sānu rampām), parastās vai nepietiekami garās stāvvietas nav piemērotas, apgrūtinot cilvēka drošu izcelšanu no transportlīdzekļa.

Priekšlikums risinājumam ir palielināt īpašo autostāvvietu skaitu uz katras ielas un kvartālos (vismaz 1–2 vietas uz ielas), kā arī nodrošināt starptautiskajiem standartiem atbilstošu marķējumu un izmērus. Aicinājums attiecas ne tikai uz pašvaldībām, bet arī uz privātajiem autostāvvietu apsaimniekotājiem.

Stāsts par 16 gadus veco Marku ratiņkrēslā, kuram skolas vadība atteicās pielāgot ieeju vai pārcelt stundas uz pirmo stāvu, atrunājoties ar ēkas vēsturisko statusu un līdzekļu trūkumu, spilgti ilustrē sistēmisko diskrimināciju. Argumenti par vēsturisko ēku neiztur kritiku — videi ir jāattīstās līdz ar laiku un sabiedrības vajadzībām.

Priekšlikums risinājumam ir projektētājiem un iestāžu vadītājiem aktīvāk jāsadarbojas ar nevalstiskajām organizācijām (piemēram, apvienību Apeirons), lai atrastu efektīvus un finansiāli pieejamus risinājumus. Izglītības iestādēm prioritāri jānodrošina elastība stundu sarakstos un klašu izvietojumā, uztverot vides pielāgošanu kā investīciju nākotnē, nevis slogu.

Cilvēkiem ar smagiem funkcionāliem traucējumiem un viņu asistentiem akūta problēma ir atbilstošu higiēnas telpu trūkums publiskajās ēkās, sporta un kultūras būvēs. Standarda tualetes bieži vien nav pietiekamas, spiestā kārtā liekot pārtraukt pasākuma apmeklējumu vai mācību dienu.

Priekšlikums risinājumam ir attīstīt Changing Places konceptu Latvijā — izveidot higiēnas telpas ar regulējamām kušetēm/gultām (pie sienas piemontējamām) un pacēlājiem. Šādas telpas kalpo ne tikai cilvēkiem ratiņkrēslos, bet ir ērti izmantojamas arī vecākiem ar zīdaiņiem un senioriem. Šādu telpu izbūvei jākļūst par normu visās izglītības, sporta un kultūras celtnēs.

“Investīcijas vides pieejamībā nav slogs pašvaldībām vai uzņēmējiem — tā ir tieša investīcija mūsu pašu iedzīvotājos un nākotnē. Mums ir jāmaina domāšanas veids un jāiet līdzi laikam. Katrs cilvēks ir pelnījis cieņu, un, ja saskaramies ar neiecietību vai nepieejamību, par to ir skaļi jārunā un jāsniedz priekšlikumi.”

Kaspars Magurs, Labklājības ministrijas ministra padomnieks komunikācijas jautājumos.

Klausieties plašāk podkāstā www.saknes.lv, YouTube  un Spotify , lai uzzinātu vairāk par personīgajiem pieredzes stāstiem, socializēšanās nozīmi jauniešu attīstībā un praktiskiem ieteikumiem vecākiem, kā aizstāvēt sava bērna tiesības uz pieejamu vidi.

Sarunu cikls tapis, balstoties uz 106 iedzīvotāju pieredzes stāstiem par saskarsmi ar neiecietību un diskrimināciju.

Sarunu ciklu “Iecietības skola” īsteno biedrība “Ģenētiski pārmantoto slimību pacientiem un līdzcilvēkiem “Saknes”” projekta “Tiesības uz cieņu” ietvaros.

Projektu līdzfinansē Rīgas pilsēta Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

Papildu informācijai un saziņai:
info@saknes.lv
www.saknes.lv

Ikdienas saskarsmē pakalpojumu sniedzēji un sabiedrība bieži pieņem lēmumus, balstoties tikai uz acīmredzamo, atstājot novārtā un padarot “neredzamas” to cilvēku vajadzības, kuriem ir hroniskas saslimšanas vai neiroloģiski traucējumi. Tas nereti pārvēršas nepamatotā pakalpojumu atteikumā vai digitālās vides barjerās, kas liedz cilvēkiem piekļūt pašu finanšu līdzekļiem un pakalpojumiem. Sarunu cikla “Iecietības skola” epizodē eksperti uzsver, ka diskriminācija vispirms ir attieksmes un informācijas trūkuma jautājums, ko iespējams risināt ar izglītošanu, starpinstitūciju sadarbību un vides piekļūstamības nodrošināšanu.

Biedrības “Saknes” vadītājs Juris Beikmanis uz diskusiju aicināja Tiesībsardzes padomnieci starptautisko tiesību un mākslīgā intelekta jomā Aneti Ilves un Latvijas Neredzīgo biedrības Centrālās valdes priekšsēdētāju Kasparu Biezo. Šajā sarunā abas puses padziļināti iztirzāja divas būtiskas tēmas: tiešo diskrimināciju pakalpojumu saņemšanā veselības stāvokļa dēļ un digitālās vides piekļūstamības barjeras cilvēkiem ar redzes traucējumiem.

Tiešā diskriminācija pakalpojumu apkalpošanā

Diskusijā tika apskatīts stāsts par 19 gadus veco Kārli, kuram ir Tureta sindroms (hroniska nervu sistēmas saslimšana, ko raksturo nekontrolējamas kustības un skaņas). Ģimenes vakariņu laikā restorānā Kārlim sākās simptomu izpausmes, kā rezultātā restorāna personāls un pārvaldnieks palūdza viņus nekavējoties pamest telpas un apmaksāt rēķinu, ignorējot paskaidrojumus par diagnozi.

Saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likumu un ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām, piedāvājot preci vai sniedzot pakalpojumu ir aizliegta atšķirīga attieksme patērētāja invaliditātes dēļ. Savukārt, atšķirīga attieksme pret patērētāju invaliditātes dēļ ir pieļaujama, ja tā ir objektīvi pamatota ar tiesisku mērķi, kura sasniegšanai izraudzītie līdzekļi ir samērīgi vai ja pakalpojuma sniedzējam vienlīdzīgas attieksmes nodrošināšana uzliek nesamērīgu slogu. Invaliditātes jēdziens ir interpretējams plaši, t.i., uzsvars ir liekams uz to, vai personas fiziskie, garīgie, intelektuālie vai maņu traucējumi mijiedarbībā ar dažādiem šķēršļiem apgrūtina līdzdalību sabiedrības dzīvē. Šis ir priekšnosacījums, kas jāņem vērā arī diskriminācijas gadījumos.

Tiesībsarga birojs aicina uzņēmumus apmācīt savus darbiniekus par klientu ar dažāda veida invaliditāti vajadzībām. Apmācībās obligāti jāiesaista cilvēkus ar invaliditāti pārstāvošās nevalstiskās organizācijas, jo tās vislabāk spēj izskaidrot specifiskās vajadzības un palīdzēt rast kopsaucēju kritiskās situācijās.

Sūdzības par diskriminācijas aizlieguma pārkāpumiem iespējams iesniegt Tiesībsarga birojā gan elektroniski, gan papīra formātā, sūtot pa pastu. Sūdzībā ir jānorāda iesniedzēja vārds, uzvārds; kontaktinformācija; iestāde vai persona, pret kuru tiek vērsta sūdzība; detalizēts faktu izklāsts, kā arī informācija, vai sūdzības iesniedzējs ir vērsies citās institūcijās. Svarīgi ir rīkoties nekavējoties, lai Tiesībsarga birojs pēc iespējas efektīvāk varētu izvērtēt situāciju. Ja persona kā trešā puse veic filmēšanu ar kameru, pirmajā vietā vienmēr jābūt personīgajai drošībai, un iegūtais video materiāls nesagrozītā veidā jānodod cietušajai personai to nepublicējot sociālajos tīklos. Tikai cietusī persona var izlemt, ko tālāk ar šo privāto video ierakstu darīt.

“Diskriminācija visupirms ir attieksme. Lai mainītu attieksmi, ir jābūt pēc iespējas vairāk informācijai, jo tad cilvēki sāks kļūst saprotošāki un atradīs nepieciešamos finanšu līdzekļus, lai nodrošinātu piekļūstamību.”

Anete Ilves, Tiesībsardzes padomniece starptautisko tiesību un mākslīgā intelekta jomā.

Piekļūstamības barjeras digitālajā vidē un finanšu pakalpojumos

Otra diskusijas tēma skāra 24 gadus vecās Māras stāstu, kurai ir vājredzība. Apkalpojot bankā, darbiniece steidzināja klientu, savukārt jaunā parauga maksājumu termināls ar spīdīgu virsmu un sensorajām pogām liedza Mārai patstāvīgi ievadīt PIN kodu, kā rezultātā pakalpojums tika atteikts drošības noteikumu dēļ.

Tirgū dominējošās skārienjūtīgās virsmas (bankomātos, sadzīves tehnikā, maksājumu termināļos) bieži vien rada nepārvaramas barjeras vājredzīgiem un neredzīgiem cilvēkiem, spiežot viņus atklāt savus privātos PIN kodus trešajām personām.

Tomēr pastāv normatīvais regulējums – Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 17. aprīļa direktīvas (ES) 2019/882 par produktu un pakalpojumu piekļūstamības prasībām un Preču un pakalpojumu piekļūstamības likums – kas uzliek pienākumu banku un citu digitālo pakalpojumu sniedzējiem nodrošināt piekļūstamu vidi (piemēram, bankomāti, biļešu automāti, kas izdod fiziskas biļetes, banku filiāļu rindas kārtas numuru automāti utt.). Attiecībā uz banku sektoru ir nepieciešams norādīt, ka Finanšu nozares asociācija ir izstrādājusi vadlīnijas par pakalpojumu sniegšanu klientiem ar invaliditāti un ir veiktas bankas darbinieku apmācības. Minētās vadlīnijas ir pieejamas Finanšu nozares asociācijas tīmekļvietnē un ikviens ar tām var iepazīties un aicināt banku darbiniekus nodrošināt pakalpojumu atbilstoši šīm vadlīnijām.

Tādejādi ļoti svarīga ir pašu cilvēku ar invaliditāti iesaiste – ja pakalpojums nav piekļūstams, par to vispirms ir jāinformē pakalpojuma sniedzējs. Attiecīgi, ja pakalpojuma sniedzējs neveic uzlabojumus, tad ir jāvēršas atbildīgajās institūcijās. Atbildīgo institūciju saraksts ir pieejams Preču un pakalpojumu piekļūstamības likumā, piemēram, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, valsts aģentūra “Civilās aviācijas aģentūra” , VSIA “Autotransporta direkcija” utt.

“Svarīgi ir pirmkārt būt saprotošiem pret sevi un savām iespējām, nekautrēties lūgt palīdzību un izmantot cilvēcisko faktoru komunikācijā. Taču arī sabiedrībai kopumā ir jāatbrīvojas no stereotipiem un jābūt krietni iecietīgākai vienam pret otru.”

Kaspars Biezais, Latvijas Neredzīgo biedrības Centrālās valdes priekšsēdētājs.

Sarunu ciklu “Iecietības skola” un sēriju “Neredzams nav neesošs – juridiskā aizstāvība un pakalpojumi” skatiet www.saknes.lv, YouTube  un Spotify  platformās.

Projektu īsteno biedrība “Ģenētiski pārmantoto slimību pacientiem un līdzcilvēkiem “Saknes”” projekta “Tiesības uz cieņu” ietvaros. urā ar saviem personīgajiem pieredzes stāstiem dalījās 106 dalībnieki, izgaismojot dažādus neiecietības un vides nepieejamības aspektus mūsu sabiedrībā.

Projektu finansiāli atbalsta un līdzfinansē Rīgas pilsēta Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

Papildu informācijai un saziņai:
info@saknes.lv
www.saknes.lv