Arhīvs birkai: Konkursa projekts

Diagnoze nav šķērslis profesionalitātei: kā atpazīt un novērst diskrimināciju darba vidē

Sarunu cikla “Iecietības skola” jaunajā podkāsta epizodē “Nepateikts nav neesošs” juristi diskutēja par to, ka daudzi cilvēki savu medicīnisko diagnozi spēj apvienot ar darbu un karjeru, bet viņu sekmes un darba vidi spēj ietekmēt citu kolēģu vai vadītāju attieksme. Tāpēc ir nozīmīgi sabiedrībā un darba vidē veidot iekļaujošu vidi.

Neredzama slimība vai neiroloģisks traucējums darba vidē ne vienmēr paliek tikai privāta lieta – nezināšana, aizspriedumi un stereotipi var kļūt par iemeslu diskriminējošai attieksmei, ierobežot cilvēka profesionālās iespējas un ietekmēt viņa pašsajūtu darbā. Kā atpazīt šādas situācijas, kādas ir darbinieka tiesības un ko praktiski var darīt gan pats darbinieks, gan darba devējs?

Par to sarunu cikla “Iecietības skola” jaunajā podkāsta epizodē “Nepateikts nav neesošs” diskutēja biedrības ģenētiski pārmantoto slimību pacientiem un līdzcilvēkiem “Saknes” vadītājs Juris Beikmanis un juriste, “Santas Survilas konsultāciju biroja” dibinātāja Santa Survila. Sarunā, balstoties arī uz reāliem pieredzes stāstiem, eksperti pievērsās diskriminācijai darba vidē, emocionālajam mobingam, saprātīgam darba vides pielāgojumam un iespējām juridiski aizstāvēt savas tiesības.

Saskaroties ar hroniskām saslimšanām cilvēki darba vidē joprojām bieži piedzīvo gan tiešu atstumšanu, gan netiešu mobingu un pārmērīgu aizbildniecību, kas grauj viņu pašcieņu un traucē profesionālajai izaugsmei. Juristu sarunā tiek uzsvērts, ka informācijas trūkums un aizspriedumi rada neiecietību pret lietām, kas no malas bieži paliek neredzamas. Pieredzes stāsti liecina, ka darbinieki ar medicīniski kontrolētām diagnozēm (piemēram, epilepsiju) sastopas ar nepamatotiem karjeras ierobežojumiem.

Diskusijā tika iztirzātas reālas situācijas no projekta aptaujas, kurā ar saviem pieredzes stāstiem dalījās 106 dalībnieki. Analizējot situāciju, kurā darbiniecei ar epilepsiju tika liegta paaugstināšana amatā un piemēroti nepamatoti ierobežojumi, tika uzsvērts, ka tā ir tieša diskriminācija, jo lēmums pieņemts diagnozes, nevis profesionālās kompetences dēļ.

Kā galvenais risinājums tiesību aizsardzībai darbiniekiem tiek ieteikts dokumentēt un krāt pierādījumus (epastus, vēstules, piezīmes), jo darba strīdos pastāv apgrieztais pierādīšanas pienākums – ja darbinieks uzrāda pierādījumus par diskrimināciju, darba devējam būs pienākums pierādīt pretējo. Tāpat risinājums ietver situācijas risināšanu vispirms uzņēmuma iekšienē, un, ja tas nepalīdz, vēršanos Valsts darba inspekcijā, Tiesībsarga birojā vai tiesā.

Vides un darba apstākļu uzlabošanas risinājumi bieži vien neprasa lielus finanšu ieguldījumus — darba devējam ir jānodrošina tā saucamais “saprātīgais pielāgojums”, kas var būt piemērots apgaismojums, klusāka darba vieta, skaņu fokusējošas ierīces vai maza uzbrauktuve (panduss), krietni atvieglojot darbinieka ikdienu.

Būtiska nozīme ir arī atklātai komunikācijai, kur darba devējs, saskaņojot ar darbinieku, iepriekš informē kolektīvu, tādējādi novēršot nezināšanas izraisītas bailes vai stereotipus.

“Galvenais ir sapratne, cieņa un situācijas izrunāšana. Ja darbinieks jūt diskriminējošu attieksmi, nevajag klusēt un paciest. Vispirms situācija jārisina uzņēmuma iekšienē, bet nepieciešamības gadījumā jāvēršas atbildīgajās iestādēs. Savukārt darba devējiem jāsaprot, ka diagnoze nav šķērslis profesionalitātei,”

skaidro Santa Survila.

Šo iniciatīvu un sarunu ciklu “Iecietības skola” īsteno biedrība Ģenētiski pārmantoto slimību pacientiem un līdzcilvēkiem “Saknes” projekta “Tiesības uz cieņu” ietvaros.

Epizodi “Nepateikts nav neesošs” darba vide un emocionālais mobings klausieties:

Projektu finansiāli atbalsta un līdzfinansē Rīgas pilsēta Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

Papildu informācijai un saziņai:

 

Pļavnieku mežā drīzumā būs jauns iemesls doties pastaigā!

22. augustā plkst. 11.00 Pļavnieku apkaimes biedrība aicina uz īpašu notikumu – Pļavnieku mežā tiks atklāts tēlnieka Valta Barkāna veidotās vāveres un vanaga koka skulptūras. Tās kļūs par īpašiem pieturas punktiem meža takās, aicinot iepazīt Pļavnieku mežu no jauna un pamanīt tā bagātību. Skulptūras tiks uzstādītas Vāveru un Vanaga takās, papildinot pastaigu maršrutus ar jauniem vides objektiem.

Pļavnieku mežs ir ne tikai iecienīta pastaigu vieta, bet arī Eiropas Savienības nozīmes aizsargājamais biotops 2180 – Mežainas piejūras kāpas. Pasākuma laikā kopā ar Rīgas mežu biotopu aizsardzības speciālistu Gati Eriņu iepazīsim meža iemītniekus, uzzināsim vairāk par bioloģisko daudzveidību un šīs īpašās teritorijas dabas vērtībām.

Pēc pasākuma aicinām nesteidzīgās sarunās baudīt tēju un uzkodas.

Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

Šodien 18.augustā Nāc līdzās! jauniešiem sākas nometne “Aktīvs un līdzdalīgs”

Fonds Nāc līdzās! katru vasaru organizē saviem dalībniekiem nometnes, kurās tie gan apgūst jaunas dziesmas korim un solistiem, gan dalībniekiem ir iespēja gūt jaunas prasmes un zināšanas dažādās dzīves sfērās. Nomene 40 dalībniekiem notiks Saulkrastos atpūtas kompleksā “Minhauzena Unda”, jo šajā mītnē ir nodrošināta pieejamība dalībniekiem ar kustību traucējumiem.

Darba grafiks, kā allaž, Fonda Nāc līdzās! nometnēs ir ļoti intensīvs. Dienas vienmēr sākas ar rīta rosmēm un iedziedāšanos, lai pēc tam jauktais koris varētu sākt apgūt jaunas dziesmas. Šogad tās paredzēts dziedāt Jurjānu Andreja 170.jubilejas svētkos 12.septembrī Meņģelē. Bet solisti paralēli mācīsies dziesmas Ziemassvētku labdarības koncertam Nāc līdzās Ziemassvētkos!, kurš šogad notiks 7.decembrī Dailes teātrī kopā ar daudziem izciliem Latvijas skatuves māksliniekiem.

Bez dziedāšanas jaunieši mācīsies kā uzlabot savas klausīšanās prasmes, lai veiksmīgāk veidotu savstarpējo komunikāciju, kā risināt konfliktus, kā dejot tiem, kam tas šķiet neiespējami. Šīs vērtīgās diskusijas vadīs Toms Urdze. Vēl savām rokām dekorēsim cepumus meistardarbīcā pie Ilzes Kupčas, iepazīsim kanisterapijas suņus un izbaudīsim nelielu koncertu, ko sniegs mākslinieki Laima Miltiņa un Miks Galvanovskis. Bet katru dienu, ja vien laiks to ļaus, dosimies baudīt jūras priekus, jo vairākiem dalībniekiem šī ir vienīgā iespēja vasarā pabūt pie jūras.

Nometne tiek līdzfinansēta Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

Sarma Freiberga
Fonds Nāc līdzās! vadītāja un nometnes organizētāja
Tel.29238333

 

Eksperti aicina rast risinājumus kultūras un vides pieejamībā cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem

Šobrīd viena no izteiktākajām problēmām cilvēkiem ar dzirdes problēmām ir kultūras iestāžu nepieejamība. Pat nesen atjaunotās ēkās bieži netiek uzstādītas indukcijas cilpas — speciālas iekārtas, kas ļauj skaņai caur dzirdes aparātu nonākt tieši lietotāja ausī, atfiltrējot telpas atbalsis un blakus trokšņus. Tāpat vājdzirdīgiem cilvēkiem izrāžu apmeklējumu apgrūtina latviešu valodas subtitru trūkums teātros un koncertzālēs, kā dēļ pat dārgas biļetes iegāde negarantē iespēju saprast izrādes saturu.

Eksperti uzsver, ka indukcijas cilpu ierīkošanai publiskajās un kultūras ēkās ir jākļūst par standartu, nevis retu izņēmumu. Līdztekus tam teātriem un pasākumu rīkotājiem būtu plašāk jāievieš subtitrēšanas prakses (piemēram, izmantojot mobilās lietotnes vai ekrānus). Tāpat Latvijā ir būtiski ieviest reāllaika runasteksta tulku pakalpojumus, kādi jau veiksmīgi darbojas citās Eiropas un kaimiņvalstīs, nodrošinot tūlītēju runātā vārda pārvēršanu teksta formātā.

Lai pievērstu uzmanību šīm problēmām, biedrība “Ģenētiski pārmantoto slimību pacientiem un līdzcilvēkiem “Saknes”” projekta “Tiesības uz cieņu” ietvaros izveidoja sarunu cikla “Iecietības skola” epizodi “Nedzirdams nav neesošs – sensorā pieejamība”.

Podkāstā nozares pārstāvji iezīmējuši ceļu uz iekļaujošāku sabiedrību, aicinot ieviest mūsdienīgus tehnoloģiskos risinājumus un uzlabot ikdienas komunikācijas kultūru.

Latvijā katrs sestais cilvēks vecumā virs 65 gadiem saskaras ar dzirdes traucējumiem. Neskatoties uz to, sabiedriskā vide un kultūras telpa joprojām nav izveidojusi risinājumus, kas ļautu vājdzirdīgiem cilvēkiem pilnvērtīgi līdzdarboties sabiedrības dzīvē.

Epizodē biedrības vadītājs Juris Beikmanis un Latvijas Vājdzirdīgo atbalsta asociācijas Sadzirdi.lv valdes locekle Baiba Bicēna meklē atbildes uz jautājumu, kā nepielāgota vide klusām izslēdz cilvēkus no kultūras un sociālās aprites, un kādus praktiskus soļus varam spert, lai to mainītu.

Otrs būtiskais izaicinājums sakņojas sabiedrības nezināšanā un nepārdomātā komunikācijā. Sapulcēs, darba grupās vai publiskās apspriedēs bieži vien valda ieradums runāt vairākiem cilvēkiem reizē. Dzirdes aparātu un implantu lietotājiem tas rada nepārvaramu skaņu jaukli, padarot diskusijas sekošanu un līdzdalību faktiski neiespējamu.

Pārmaiņas prasa ne vien investīcijas tehnoloģijās, bet arī mūsu ikdienas paradumu maiņu. Būtisks risinājums ir sapulču vadītāju un sabiedrības izglītošana par elementāru komunikācijas kultūru — ievērot kārtību un runāt pa vienam, skaidri un saprotami. Tāpat iedzīvotāji tiek aicināti aktīvi līdzdarboties valodas tehnoloģiju attīstībā (piemēram, piedaloties balss talkās un sabiedriskās iniciatīvās), kas palīdz uzlabot mākslīgā intelekta un automātisko subtitru precizitāti latviešu valodā.

“Ja visi runā reizē, dzirdes aparātu lietotājiem ausīs rodas bardaks. Ievērot komunikācijas kultūru un runāt pa vienam ir viens no vienkāršākajiem, bet svarīgākajiem soļiem. Mums ir plašāk jāizmanto arī mūsdienu tehnoloģijas, piemēram, reāllaika runasteksta tulki. Katrs cilvēks ir pelnījis cieņu, un tehnoloģijas kopā ar sabiedrības izpratni var atrisināt ļoti daudz.”

saka Baiba Bicēna, Latvijas Vājdzirdīgo atbalsta asociācijas “Sadzirdi.lv” valdes locekle

Plašāka diskusija pieejama:

– šeit 

– šeit.

– šeit.

Visa sarunu cikla pamatā ir iedzīvotāju aptauja “Vai esi redzējis vai piedzīvojis neiecietību vai diskrimināciju?”, kurā ar saviem personīgajiem pieredzes stāstiem dalījās 106 dalībnieki, izgaismojot dažādus neiecietības un vides nepieejamības aspektus mūsu sabiedrībā.

Podkāstu ciklu “Iecietības skola” īsteno biedrība “Ģenētiski pārmantoto slimību pacientiem un līdzcilvēkiem “Saknes”” projekta “Tiesības uz cieņu” ietvaros.

Projektu līdzfinansē Rīgas pilsēta Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

Papildu informācijai un saziņai:

info@saknes.lv
– šeit 

 

Projektā “Tiesības uz cieņu” veicina izpratni par iecietību Rīgā

Lai pievērstu sabiedrības uzmanību diskriminācijas un neiecietības izpausmēm mūsu ikdienā, biedrība Ģenētiski pārmantoto slimību pacientiem un līdzcilvēkiem “Saknes” projekta “Tiesības uz cieņu” ietvaros īstenoja diskusiju ciklu “Iecietības skola”.

Šī projekta mērķis ir izglītot sabiedrību, nojaukt stereotipus par cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, kā arī veicināt sistēmiskas izmaiņas vides, pakalpojumu un izglītības piekļūstamībā. Respektēt slimības un traucējumus, kas nav acīm redzami, nav sadzirdami vai nojaušami. Projektu līdzfinansē Rīgas pilsēta Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros. Diskusiju ciklā piedalījās nozares eksperti, tiesību aizsardzības un nevalstisko organizāciju pārstāvji. Projekta pamatā ir iedzīvotāju aptauja, kurā 106 dalībnieki atklāja savu pieredzi, saskaroties ar neiecietību, atstumtību un sistēmiskajiem šķēršļiem.

Pēc diskusiju norises ir apkopoti vairāki secinājumi, kas iezīmē nepieciešamās pārmaiņas un rīcības virzienus mūsu sabiedrībā:

Pirmkārt, diskusijas izgaismoja sensoro un digitālo piekļūstamību kā pamatvajadzību, nevis privilēģiju. Pakalpojumu sniegšanas atteikums cilvēka diagnozes izpausmju dēļ ir Patērētāju tiesību aizsardzības likuma pārkāpums, tomēr praksē joprojām nākas ar to saskarties. Līdzīga nošķiršana notiek arī digitālajā vidē un pakalpojumos, kur skārienjūtīgie ekrāni bez fiziskām pogām vai audio signāliem liedz vājredzīgiem cilvēkiem patstāvīgi ievadīt informāciju vai norēķināties. Lai gan Eiropas Savienības normatīvais regulējums jau paredz prasības digitālo pakalpojumu piekļūstamību cilvēkiem ar invaliditāti. Līdztekus tam cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem bieži ir liegta piekļuve kultūrai indukciju cilpu trūkuma dēļ teātros un koncertzālēs, kā arī nepietiekama latviešu valodas subtitru apjoma dēļ. Eksperti uzsver, ka risinājums ir ne vien modernu tehnoloģiju, piemēram, reāllaika runas-teksta tulku un Eiropas Savienības Piekļūstamības direktīvas normu ieviešana, bet arī elementāra komunikācijas kultūra — piemēram, sapulcēs un publiskās diskusijās runāt pa vienam, novēršot skaņu pārklāšanos, kas dzirdes aparātu lietotājiem rada neuztveramu troksni.

Otrkārt, izglītības iestādēs un pilsētvidē joprojām pastāv sistēmiska diskriminācija. Gadījumi, kad skolas atsakās nodrošināt vides pielāgojumus ratiņkrēslam, aizbildinoties ar ēkas vēsturisko statusu vai līdzekļu trūkumu, būtiski pārkāpj bērna tiesības uz iekļaujošu izglītību. Regulāra socializēšanās un iekļaujoša vide palīdz jauniešiem ar invaliditāti saglabāt motivāciju, attīstīties un justies pilnvērtīgai sabiedrības daļai. Pilsētvidē trūkst starptautiskajiem standartiem atbilstošu, pietiekami platu un garu autostāvvietu transportlīdzekļiem ar rampām, kā arī īpaši aprīkotu higiēnas telpu (changing places) publiskajās ēkās, sporta un kultūras centros, kas nodrošinātu cieņpilnu aprūpi personām ar smagiem funkcionāliem traucējumiem.

Treškārt, sarunu cikls pievērsās neirodaudzveidības un darba vides izpratnei. Uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroms (UDHS) vai autisma spektra īpatnības izglītības sistēmā bieži tiek nepamatoti norakstītas uz “sliktu audzināšanu”, kas rada smagas psiholoģiskas traumas bērniem un palielina sociālos riskus pieaugušā vecumā. Savukārt darba tirgū darba devēju nezināšana par dažādām diagnozēm, piemēram, epilepsiju vai garīgās veselības stāvokļiem nozīmē, ka darbinieki saskaras ar mobingu vai netiešo diskrimināciju.

Secināts, ka sabiedrībai ir nepieciešama nepārtraukta izglītošana, savukārt iedzīvotāji tiek aicināti neklusēt un par diskriminācijas gadījumiem ziņot Valsts darba inspekcijai, ja tie saistīti ar darba tiesiskajām attiecībām, vai vērsties Tiesībsarga birojā citos diskriminācijas gadījumos, lai kopīgi veidotu Latviju par vietu, kurā tiek ievērotas ikviena cilvēka pamattiesības un cieņa.

Paldies par sadarbību un atsaucību projekta “Tiesības uz cieņu” ietvaros Invalīdu un viņu draugu apvienībai “Apeirons”.

Podkāstus klausies un skaties www.saknes.lv

Biedrība “Vecdaugavieši” turpina projektu “Māksla un gaitas Vecmīlgrāvī” ar izzinošām pastaigām Vecmīlgrāvja apkaimē

Šī gada pirmā gaita Vecmīlgrāvī kopā ar senioriem un citiem interesentiem notiks 18. jūlijā un sāksies plkst. 12, pulcēšanās Emmas ielā 3.

Pavisam vasarā un rudenī plānotas ir piecas gaitas, kas atklās vai kādam arī atgādinās par šīs Rīgas apkaimes vēsturi, kultūrvidi un cilvēkiem, tāpat iepazīsimies ar jaunumiem, piemēram, jauno moblitātes punktu, kur ikdienā visiem nav ierastais maršruts.

1. gaitā pa Vecmīlgrāvi meklēsim Mīlgrāvja muižu un Rožu muižiņu.

1. gaita vīsies pa ielām, kas nosauktas personvārdos. Dažas no tām savu nosaukumu nav mainījušas kopš 20. gs. sākuma, piemēram, Emmas iela kā iela redzama jau 1924. gada kartē, taču, Vecmīlgrāvi iekļaujot Rīgas teritorijā, kartē vispirms bija Fridriha iela, bet 1925. gadā tā pārdēvēta par Mildas ielu. Kam par godu ir Natālijas, Melīdas un Anitas iela? Mēģināsim rast atbildes. Šajā gaitā arī noskaidrosim ar ko ļaužu valodās nonāca nams, ko dēvēja par Rožu muižiņu, kur atradās Mīlgrāvja muiža un kāda ar to ir saistība kādreizējam slavenajam uzņēmējam Johanam Dauderam.

Pasākumu rīko biedrība “Vecdaugavieši”, īstenojot projektu “Māksla un gaitas Vecmīlgrāvī”. Gaitas īpaši izstrādātas tā, lai tās būtu pa spēkam senioriem, tādēļ aicinām ikvienu, kas var atvest savu omīti vai opīti uz nelielu, bet saturīgu pastaigu.

Dalība visos pasākumos ir BEZ MAKSAS.

Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

#Vecdaugava

#Vecdaugavieši

#gaitas

#Rīgasapkaimes #kultūrvēsture

#izziniLatviju

#vide #arhitektūra #pilsētvide

 

Festivālā LAMPA aicina iepazīt baltkrievu diasporas stāstus “Slikto kaimiņu viesistabā”

Biedrība FreeBelarus aicina sarunu festivālā LAMPA 11. jūlijā apmeklēt dzīvās bibliotēkas pasākumu “Slikto kaimiņu viesistaba” un neformālā sarunā satikt trīs baltkrievu diasporas pārstāves, kuras pēc 2020. gada notikumiem Baltkrievijā radušas mājvietu Latvijā.

Dzīvās bibliotēkas formātā cilvēki kļūst par “grāmatām”, kuras var “lasīt”, uzdodot jautājumus un iesaistoties atklātā sarunā. Pasākuma mērķis ir veicināt savstarpēju izpratni, mazināt stereotipus un radīt iespēju iepazīt Baltkrievijas pilsoniskās sabiedrības pieredzi caur personīgiem stāstiem.

“Slikto kaimiņu viesistabā” varēs satikt IT nozares speciālisti Darju, pētnieci un divu bērnu māmiņu Marinu, kā arī žurnālisti Nastu, kura pēc otrās aizturēšanas Baltkrievijā bija spiesta meklēt patvērumu Latvijā. Sarunās būs iespēja uzzināt par pašreizējo situāciju Baltkrievijā, dzīvi pēc piespiedu emigrācijas, latviešu valodas apguvi, integrācijas un adaptācijas pieredzi, kā arī par kopīgo un atšķirīgo baltkrievu un latviešu ikdienā.

Pasākums vienlaikus būs arī iespēja dalībniecēm praktiski lietot latviešu valodu. Dzīvā bibliotēka ir daļa no biedrības FreeBelarus īstenotā projekta “Nākamā pietura – latviešu valoda”, kura mērķis ir palīdzēt Latvijā dzīvojošajiem bēgļiem un piespiedu imigrantiem no Baltkrievijas pilnveidot latviešu valodas prasmes, stiprināt piederības sajūtu Latvijai un veicināt dialogu starp dažādām sabiedrības grupām. Projekta aktivitātes balstītas pārliecībā, ka valodu vislabāk var apgūt reālās dzīves situācijās un atklātās sarunās.

Biedrība FreeBelarus kopš 2020. gada atbalsta Baltkrievijas pilsonisko sabiedrību un Latvijā dzīvojošos baltkrievus, veicinot viņu integrāciju, latviešu valodas apguvi un līdzdalību sabiedriskajā dzīvē.
Sarunu festivālā LAMPA biedrība piedalās jau vairākus gadus, radot telpu sarunām par demokrātiju, pilsonisko sabiedrību un Baltkrievijas nākotni.

Projekts “Nākamā pietura – latviešu valoda” tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

“Slikto kaimiņu viesistaba”

11. jūlijs (sestdiena);

plkst. 12.30–13.30;

 festivāls LAMPA, skatuve “Dzirkstele” (Nr. 28), Cēsis;

sarunvaloda – latviešu.

Plašāka informācija par pasākumu pieejama festivāla LAMPA mājas lapā – ŠEIT.

 

Ne katra aizmāršība ir demence, bet tomēr… Kā mazināt demences risku? Atbildes meklējiet Rīgas bibliotēkās

Latvijas Alcheimera asociācija ar Rīgas valstspilsētas pašvaldības līdzfinansējumu īsteno projektu “Soli priekšā demencei – sapratne, rīcība, atbalsts”. Projekts notiek sadarbībā ar Rīgas Centrālo bibliotēku un tās 26 filiālbibliotēkām.

Pasaulē, tostarp Eiropā un Latvijā, strauji pieaug cilvēku skaits ar demenci, vienlaikus zinātniskie pētījumi un starptautiskā pieredze apliecina, ka pastāv efektīvas, pasaulē atzītas metodes demences riska mazināšanai un kognitīvās veselības saglabāšanai.

Projekta mērķis ir veicināt Rīgas iedzīvotāju izpratni par kognitīvo veselību un demenci, sekmēt agrīnu riska faktoru atpazīšanu, mazināt sabiedrībā valdošo stigmu un rosināt veselīgu dzīvesveidu, kas palīdz saglabāt smadzeņu veselību ilgtermiņā.

Projekta laikā, sākot no jūnija, 27 Rīgas bibliotēkās sešu mēnešu garumā būs pieejami informatīvie stendi un bezmaksas pašnovērtējuma materiāli, kas balstīti starptautiski atzītajā FINGER® metodoloģijā. Tie sniegs iespēju ikvienam izvērtēt savus dzīvesveida paradumus un iepazīties ar zinātniski pamatotiem ieteikumiem demences riska mazināšanai.

Profilaksei un savlaicīgai rīcībai ir būtiska nozīme demences attīstības riska mazināšanā, jo zināšanas par veselīgu dzīvesveidu un agrīniem riska faktoriem palīdz saglabāt kognitīvās funkcijas ilgtermiņā un uzlabot dzīves kvalitāti.

Projekta finansējumu nodrošina Rīgas valstspilsētas pašvaldība Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

Plānots, ka projekta pirmajā posmā, kas ilgs līdz 2026. gada septembrim, sabiedrībā tiks izplatīti 8000 pašnovērtējuma materiāli, kā arī vismaz 100 bibliotēku darbinieki pilnveidos zināšanas par demenci un kognitīvo veselību. Projekts veicinās sabiedrības informētību, savlaicīgu rīcību un ilgtermiņā palīdzēs mazināt demences radīto sociālo un veselības aprūpes slogu.

Papildu informācija:
Latvijas Alcheimera asociācija
www.uzlaboatminu.lv
info@uzlaboatminu.lv

 

Rīgas uzņēmējus un darba devējus aicina uz forumu “Pieredzes jauda” par 50+ paaudzes potenciālu

,

2026. gada 26. jūnijā Rīgas NVO namā norisināsies noslēguma forums “Pieredzes jauda: Sievietes 50+ Rīgas darba tirgū un uzņēmējdarbībā”. Pasākuma mērķis ir kliedēt sabiedrībā valdošos stereotipus par sudraba vecuma darbiniekiem un veidot jēgpilnu dialogu starp pieredzējušām speciālistēm un iekļaujošiem Rīgas uzņēmumiem.

Kopš 2026. gada aprīļa biedrība “Sievietēm 50+” un sociālais uzņēmums “Re-Starts 50+” ir īstenojuši mācību un mentorprogrammu, kurā 25 motivētas Rīgas sievietes atjaunoja savu profesionālo pārliecību un apguva mūsdienu darba tirgum kritiskās digitālās prasmes. Noslēguma forums būs vieta, kurā dalībnieces satiksies ar darba devējiem, lai praktiski apliecinātu savu “pieredzes jaudu”.

Vecuma diskriminācijas mazināšana – ieguvums Rīgas ekonomikai

Statistikas dati liecina, ka gandrīz 40% no visiem reģistrētajiem bezdarbniekiem Latvijā ir tieši pirmspensijas vecumā (virs 50 gadiem). Nereti darba tirgū pastāv maldīgs uzskats, ka šī paaudze ir mazāk elastīga vai nespēj adaptēties tehnoloģijām. Projekts “Pieredzes jauda” ir praktiski pierādījis pretējo – apvienojot ilggadējo dzīves pieredzi un lojalitāti ar jaunām digitālajām iemaņām, tiek iegūts augstākā līmeņa darbaspēka resurss.

Programmā – augsta līmeņa eksperti un reāli pieredzes stāsti

Forums pulcēs vadošos dažādības vadības un sabiedrības integrācijas ekspertus Latvijā. Pasākumu ar ievadrunu atklās Alīna Kļaviņa (Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra Sabiedrības integrācijas un līdzdalības nodaļas projektu vadītāja). Savukārt foruma centrālajā paneļdiskusijā par paaudžu dažādības (age diversity) sniegtajām priekšrocībām biznesā piedalīsies Sigita Zankovska-Odiņa (Sabiedrības integrācijas fonda Dažādības vadības un ilgtspējas nodaļas vecākā eksperte dažādības vadības jautājumos), Ilze Medne, sertificēts koučs, organizāciju attīstības konsultante un “HR podkāsta” vadītāja un Inga Daliba, personīgā zīmola konsultante, pašvadības un harismas trenere, izpilddirektore personāla vadības aģentūrā “DarbaGuru”. Diskusijā piedalīsies arī Rīgas iekļaujošo uzņēmumu pārstāvji.

Informatīvais atbalsts darba devējiem

Lai veicinātu ilgtspējīgas pārmaiņas darba devēju attieksmē, foruma laikā tiks prezentēti un izplatīti īpaši izstrādāti informatīvie bukleti darba devējiem. Tajos apkopoti pētījumos balstīti ieguvumi no paaudžu dažādības komandā, praktiski ieteikumi un argumenti 50+ darbinieku veiksmīgai iekļaušanai darba vidē.

Uz forumu tiek mīļi gaidīti Rīgas uzņēmumu vadītāji, HR speciālisti, NVO sektora pārstāvji un ikviens interesents, kurš saredz paaudžu sinerģijas vērtību.

Pasākuma informācija:

2026. gada 26. jūnijā;

17:00–20:00;

 Rīgas NVO nama filiāles telpās, Eduarda Smiļģa ielā 46, Rīgā;

Bez maksas;

Reģistrācija (vietu skaits ierobežots) šeit.

Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

Papildu informācija:
Biedrība “Sievietēm 50+”
Ingrīda Pērkone, Valdes priekšsēdētāja
Tālr.: +371 20525611
biedriba@sievietem50.plus

– ŠEIT.

Afiša

 

Krišjāņa Barona muzejs īsteno projektu “Svētdienas sarunas pie Barona”

Pasākumu cikla ceturtās nodarbības vadmotīvs ir “Pie saknēm atgriežos!” Tās laikā 14. jūnijā notiks izbraukums uz Piebalgu. Piebalgas novada kultūrtelpas iepazīšana sāksies Vecpiebalgā ar Cimdiņu dzimtas stāstu septiņās paaudzēs, kuru vēstīs Rasma Kuplā. Turpinājumā gaidāma viesošanās Kārļa Skalbes muzejā “Saulrieti”. Tad Jaunpiebalgas “Kalna Ķeiķu” sētā dalībnieki piedalīsies tradicionālo prasmju darbnīcās, kuras vadīs Ilze Kārkliņa un Mārīte Kārkliņa. Uz tradīciju daudzināšanu Jāņu noskaņās rosinās Ķeiķu dziedošā dzimta.

Nodarbības notiek bez maksas.

Projektu īsteno Memoriālo muzeju apvienības Krišjāņa Barona muzejs un Rakstnieku muzeju biedrība “Pils”.

Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

Vairāk informācijas:
Krišjāņa Barona muzejs, tālr. +371 67284265, +371 29120216; barons@memorialiemuzeji.lv