“Drošas kopienas” noturības nometnē praktiski stiprinās kopienu gatavību krīzēm

Kas notiek, ja pazūd elektrība, sakari darbojas ar traucējumiem, informācija ir pretrunīga, bet līdzcilvēkiem nepieciešama palīdzība? No 30. oktobra līdz 1. novembrim programmas “Drošas kopienas” noturības nometnē dalībnieki praktiski mācīsies rīkoties šādās situācijās – rast praktiskus risinājumus ikdienas pamatvajadzību nodrošināšanai, sazināties sakaru traucējumu apstākļos, izvērtēt informācijas ticamību un izmantot kopienā pieejamos resursus.

Nometnei aicināts pieteikties ikviens iedzīvotājs, kurš vēlas stiprināt gan savu, gan kopienas gatavību krīzēm. To rīko Latvijas Pilsoniskā alianse sadarbībā ar biedrību “Latvijas Platforma attīstības sadarbībai” (LAPAS) un atbalsta Ķekavas novada pašvaldība.

Dalībnieki mācīsies nodrošināt pamatvajadzības situācijās, kad ierastie risinājumi nav pieejami, sazināties sakaru traucējumu apstākļos, atšķirt uzticamu informāciju no maldinošas un saglabāt spēju pieņemt pārdomātus lēmumus mainīgā informācijas telpā.

Ja vēlies stiprināt savu un līdz ar to savas kopienas noturību, piesakies ŠEIT. 

Nometnes centrā būs ne tikai individuālā gatavība, bet arī kopiena un tās rīcībā esošie resursi. Dalībnieki kartēs cilvēkus, prasmes, vietas un materiālos resursus, uz kuriem iespējams paļauties krīzes brīdī. Viņi meklēs atbildes uz praktiskiem jautājumiem: kur apkaimē iespējams sasildīties, uzlādēt telefonu vai saņemt uzticamu informāciju; kam ir ģenerators; kurš prot sniegt pirmo palīdzību; kā sazināties, ja ierastie kanāli nedarbojas; un kā pamanīt cilvēkus, kuriem palīdzība nepieciešama visvairāk.

“Droša kopiena nav tā, kurā nekad nenotiek nekas izaicinošs. Droša kopiena ir tā, kurā cilvēki pazīst cits citu, zina, kādi resursi viņiem ir pieejami, un spēj rīkoties kopā, kad ierastā ikdiena pēkšņi mainās. Nometnē vēlamies dalībniekiem dot ne tikai zināšanas, bet arī iespēju tās pārbaudīt praksē un pēc tam aiznest šo pieredzi atpakaļ uz savām kopienām,”

uzsver Latvijas Pilsoniskās alianses programmas “Drošas kopienas” administratīvā vadītāja Barbara Freiberga.

Būtiska nometnes daļa būs LAPAS organizēta reālistiska krīzes situācijas simulācija ar brīvprātīgo iesaisti. Tajā dalībnieki praktiski pārbaudīs savstarpējo sadarbību, komunikāciju un spēju rīkoties apstākļos, kas strauji mainās un kuros nav pieejama visa nepieciešamā informācija.

Dalībnieki modelēs arī kopienas drošības un atbalsta punktu – vietu, kas krīzes situācijā var kļūt par informācijas, praktiskas palīdzības un savstarpēja atbalsta centru. Nometnes darbu vadīs civilās aizsardzības, noturības, komunikācijas un citu jomu speciālisti ar praktisku pieredzi krīzes situācijās.

Noslēguma darba grupās dalībnieki izstrādās praktisku plānu, kā iegūtās zināšanas, metodes un idejas izmantot savā kopienā – pārrunāt tās ar kaimiņiem, apzināt vietējos resursus, izmēģināt dažādus sadarbības modeļus un rosināt sarunu par gatavību krīzēm.

Nometne notiks Daugmales pamatskolā, Ķekavas novadā. Daugmales pamatskola kļūs ne tikai par nometnes norises vietu – sadarbībā ar skolu atsevišķās aktivitātēs plānots iesaistīt arī vietējo skolas kopienu.

Nometne noslēgsies 1. novembrī, taču tās svarīgākais darbs sāksies pēc dalībnieku atgriešanās mājās – brīdī, kad iegūtā pieredze sāks dzīvot tālāk Latvijas kopienās.

Plašāka informācija par nometni, programmu un praktisko norisi pakāpeniski tiks publicēta noturības nometnes Facebook pasākumā.

Programma “Drošas kopienas” ir daļa no projekta “Sabiedrības noturības stiprināšana un kopienu pašorganizēšanās veicināšana”, kuru līdzfinansē Eiropas Savienības fondi un Latvijas valsts budžets.

Saziņai:
Anna Paula Gruzdiņa
Latvijas Pilsoniskās alianses
Komunikācijas speciāliste
anna.paula.gruzdina@nvo.lv

Latvijas Pilsoniskā alianse (LPA) ir lielākā sabiedrisko organizāciju platforma Latvijā, kas apvieno vairāk nekā 140 biedrības un nodibinājumus, pārstāvot aptuveni 70 000 iedzīvotāju. Tās darbības mērķis ir stiprināt pilsonisko sabiedrību, pārstāvēt tās kopīgās intereses un veicināt labvēlīgas vides attīstību pilsoniskās sabiedrības darbībai.

LPA nodrošina pilsoniskās sabiedrības interešu pārstāvību nacionālā un starptautiskā līmenī, veido pilsonisko dialogu ar lēmumu pieņēmējiem, sekmē noturīgu un demokrātiskās vērtībās balstītu pilsonisko sabiedrību. Šobrīd LPA īsteno vairākas nozīmīgas programmas, tostarp NVO un MK sadarbības memoranda padomes sekretariāta funkciju, Pilsoniskā dialoga programmu, “Drošas kopienas” un Pilsoniskās sabiedrības fondu.

Plašāka informācija par LPA darbību pieejama mājaslapā: www.nvo.lv

 

Sākusies otrā pieteikšanās apkaimju kopienu attīstības programmai “Drošas kopienas”

Apkaimju kopienām visā Latvijā atkal ir iespēja gūt atbalstu pašorganizēšanās un noturības spēju stiprināšanai – no 21. septembra atvērta otrā pieteikšanās apkaimju kopienu attīstības programmai. Pieteikties vietnē drosaskopienas.lv būs iespējams līdz 21. oktobrim.

Dalībai apkaimju kopienu attīstības programmā aicinātas pieteikties neformālas iedzīvotāju grupas vai organizācijas, kas darbojas konkrētā apkaimē vai teritorijā un vēlas attīstīt vai jau attīsta kopienu savā apkaimē. 12 mēnešu laikā programmā uzņemtie dalībnieki saņems daudzveidīgu atbalstu attīstībai – individuāla mentora palīdzību, praktiskas zināšanas par sadarbību un iedzīvotāju līdzdalību, iespēju veidot kontaktus ar citām kopienām, kā arī finansiālu atbalstu, lai paplašinātu aktīvo cilvēku loku, saliedētos kopīgos pasākumos un stiprinātu krīžu gatavības un noturības prasmes. Jaunām, topošām vai mazāk aktīvām kopienām pieejams finansējums līdz 1000 eiro, savukārt pieredzējušām kopienām – līdz 3000 eiro.

Spēcina aktīvo iedzīvotāju loku un attīsta noturības prasmes

Katra apkaimes kopiena sadarbībā ar mentoru izstrādā tieši savām vajadzībām atbilstošu rīcības plānu pašorganizēšanās un noturības stiprināšanai. Tā ieviešanu daudzi sāk ar iepazīšanos un saliedēšanos – Ilzenē aizvadīts stāstu vakars, Kaugurciemā svinēta Senās uguns nakts, bet Mellužos pārrunāti apkaimes izaicinājumi. Vienotības un drošības sajūtu rada arī kopīgas rūpes par apkārtni: Kākciemā pašu spēkiem apgleznota autobusa pietura, bet Jērcēmuižas kopiena sakopusi gan muižas baronu dzimtas atdusas vietu, gan aleju, kas ved uz vietējo lepnumu – Kaņepju dižozolu.

Tāpat kopienas apzinās, ka noturība ir daudz vairāk par 72 stundu somu, tāpēc uz to lūkojas no dažādiem skatupunktiem, piemēram, Brīvzemnieku pagastā tiek apzināta dzeramā ūdens aku pieejamība, Limbažu novadā Katrīnas ielas kopiena aizvadījusi ugunsdzēšamo aparātu izmēģinājumu, bet Ilzenes pagastā notiek darbs pie kopīgas kartes izstrādes, atzīmējot krīzes situācijām svarīgus punktus. Spilgts noturības piemērs ir Jaunikšķiles kaimiņu kopiena, kuras prasmes un saliedētība aizvadītajā vasaras vētrā guva plašu rezonansi.

Programma paplašina pirmās uzņemšanas dalībnieku skaitu līdz 75 kopienām

Pirmajā pieteikšanās posmā uz 60 dalības vietām tika saņemti 225 kopienu pieteikumi. Lielā interese apliecināja apkaimju kopienu vēlmi stiprināt savu darbību, savukārt ierobežotā vietu skaita dēļ daļa programmas prasībām atbilstošo kopienu pirmajā atlases posmā netika uzņemta.

“Ņemot vērā lielo atsaucību, septembrī ar kolēģiem radām iespēju programmā pirmās uzņemšanas dalībnieku skaitu papildināt ar vēl 15 kopienām, tādējādi sākotnēji plānoto 60 kopienu vietā pirmajā pieteikšanās posmā programmas atbalstu saņems 75 kopienas no visas Latvijas,”

stāsta programmas administratīvā vadītāja Barbara Freiberga.

Programmas mājaslapā var iepazīties ar apkaimju kopienu attīstības programmas nolikumu, tiešsaistes informatīvā semināra ierakstu, kā arī biežāk uzdotajiem jautājumiem.

Lai uzzinātu vairāk par attīstības programmas iespējām, apkaimju kopienu pārstāvji aicināti sazināties ar sava reģiona atbalsta personām, kuru kontakti pieejami mājaslapā.

Programma “Drošas kopienas” Latvijā darbojas no 2026. līdz 2029. gadam, un to īsteno Latvijas Pilsoniskā alianse sadarbībā ar Dienvidlatgales NVO atbalsta centru, Kurzemes NVO centru, Valmieras novada fondu un Zemgales NVO centru. Programma ir daļa no projekta “Sabiedrības noturības stiprināšana un kopienu pašorganizēšanās veicināšana”, kuru līdzfinansē Eiropas Savienības fondi un Latvijas valsts budžets.

Informāciju sagatavoja:
Anna Paula Gruzdiņa
Komunikācijas speciāliste
Latvijas Pilsoniskā alianse
 26307570
anna.paula.gruzdina@nvo.lv

 

Aicinām NVO līderus un biedrus pieteikties bezmaksas mācībām par pilsonisko dialogu

Biznesa, mākslas un tehnoloģiju augstskola RISEBA Sabiedrības integrācijas fonda ESF Plus projektā aicina biedrību un nodibinājumu līderus un biedrus no visiem Latvijas reģioniem pieteikties bezmaksas mācībām par pilsonisko dialogu. Pieteikšanās ir atvērta līdz 6. novembrim.

Mācībās dalībnieki kopā ar kolēģiem no citām NVO stiprinās prasmes, kas noder ikdienas darbā: stratēģijas un projektu plānošanu, komunikāciju, interešu pārstāvību un sabiedrības iesaisti. Mācības piemērotas arī tiem, kam pieredze pilsoniskajā dialogā ir neliela.

Daudzām organizācijām ir skaidrs redzējums, kas savā kopienā jāmaina. Šajās mācībās palīdzēsim to pārvērst konkrētā plānā – no stratēģijas un komunikācijas līdz priekšlikumam un sadarbībai ar institūcijām.

Programma sastāv no četriem moduļiem.

Pirmie divi notiks tiešsaistē: 24. novembrī – pilsoniskais dialogs un lēmumu pieņemšanas procesi Latvijā, kur dalībnieki strādās arī ar savas organizācijas stratēģiju, projektu idejām un gada pārskatu, bet 4. decembrī – stratēģiskā komunikācija un digitālie rīki.

Trešo un ceturto moduli – interešu pārstāvību un sadarbību ar institūcijām, kā arī sabiedrības iesaisti un sadarbības veidošanu – dalībnieki apgūs vienas dienas praktiskajās darbnīcās (8 akad. st.) klātienē savā reģionā 2027. gada janvāra beigās – februāra sākumā. Tajās viņi strādās ar savas organizācijas reālu situāciju un izstrādās savu iniciatīvu un rīcības plānu.

Mācībās var piedalīties 80 dalībnieki – 16 no katra reģiona: Rīgas / Pierīgas, Vidzemes, Kurzemes, Zemgales un Latgales. Mācības ir bezmaksas un notiek latviešu valodā, dalībnieki saņems apliecību.

Pieteikties var līdz 2026. gada 6. novembrim tiešsaistes anketā – ŠEIT.

Atlases rezultātus paziņos līdz 13. novembrim.

Jautājumi: zane.rascevska@riseba.lv

 

Aicinām pieteikt brīvprātīgos godināšanai pasākumā “Rīgas brīvprātīgo godināšana 2026”

Tuvojoties 5. decembrim, kad visā pasaulē atzīmē Starptautisko brīvprātīgo dienu, Rīgas valstspilsētas pašvaldība aicina pieteikt godināšanai brīvprātīgā darba veicējus, kuri šajā gadā ar savu darbu, laiku un enerģiju devuši nozīmīgu ieguldījumu sabiedrības labā.

Godināšanas mērķis ir pateikties rīdziniekiem, kuri nesavtīgi iesaistās brīvprātīgajā darbā, kā arī veicināt brīvprātīgā darba kustības atpazīstamību un attīstību Rīgā.

Rīgas valstspilsētas pašvaldība brīvprātīgo godināšanas pasākumu organizē jau 13. reizi.

Godināšanai var izvirzīt brīvprātīgā darba veicēju, kurš brīvprātīgo darbu veic Rīgas valstspilsētas pašvaldības administratīvajā teritorijā un ir vismaz 13 gadus vecs. Pieteikumu brīvprātīgā darba veicēja nominēšanai var iesniegt biedrības un nodibinājumi, valsts un pašvaldību iestādes, kā arī sociālie uzņēmumi, aizpildot pieteikuma anketu.

Pieteikumi jāiesniedz līdz 2026. gada 9. novembrim, nosūtot tos uz elektroniskā pasta adresi integracija@riga.lv vai Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra oficiālo e-adresi.

2025. gadā Rīgas brīvprātīgo godināšanai tika pieteikts 61 brīvprātīgais no 29 organizācijām un godinātas 4 organizācijas, kas organizē brīvprātīgo darbu. Brīvprātīgie savu laiku un zināšanas ieguldīja dažādās sabiedrībai nozīmīgās jomās – sociālajā jomā, apkaimju attīstībā, dzīvnieku aizsardzībā, darbā ar jaunatni, kultūras, sporta un veselības jomā, kā arī Ukrainas civiliedzīvotāju iekļaušanā.

Aicinām organizācijas pamanīt un novērtēt savus brīvprātīgos un pieteikt godināšanai cilvēkus, kuri ar savu darbu palīdz veidot atsaucīgāku, saliedētāku un aktīvāku Rīgu!

Pielikumā:

 

Novērtē Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra darbu; Klientu apmierinātības aptauja

Lai pilnveidotu Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra (turpmāk – RAIC) sniegto pakalpojumu kvalitāti un izprastu klientu apmierinātību ar RAIC darbību, aicinām līdz 31.10.2026. piedalīties aptaujā.

Aptauja pieejama

– šeit.

Dalība aptaujā ir brīvprātīga un anonīma.

Aptaujas laikā iegūtā informācija tiks izmantota apkopotā veidā un pārskats par rezultātiem publicēts www.riga.lv.

 

Arī šoruden Rīgas iedzīvotāji iesaistās apkaimju sakopšanā

Arī šoruden Rīgas pašvaldība aicināja iedzīvotāju biedrības pieteikties melnzemei, kompostam, zāliena sēklām un atkritumu konteineriem, lai sakoptu pašvaldībai piederošas teritorijas apkaimēs.

Šoruden atbalstītas Rīgas iedzīvotāju biedrību 13 iniciatīvas. Kopumā iedzīvotāju biedrībām darbu veikšanai tika piegādāti 67 kubikmetri melnzemes un 20 kubikmetri komposta, kā arī izsniegti 57 kg zāliena sēklu. Trīs adresēs tika nodrošināti arī konteineri teritorijās esošo atkritumu savākšanai.

Rīgas iedzīvotāju biedrības ar pašvaldības sniegto praktisko atbalstu nodrošinājušas vides labiekārtojumu ieviešanu savās apkaimēs – ierīkotas jaunas vietas zālienam, puķu dobēm, atjaunotas apdobes, kā arī savākti atkritumi. Atsevišķās vietās darbs pie teritoriju labiekārtošanas vēl turpinās.

Jau ceturto gadu Rīgas pašvaldība sniedz praktisku atbalstu tām iedzīvotāju biedrībām, kas vēlas sakopt kādu pašvaldības zemes gabalu, veidojot pievilcīgāku vidi savā apkaimē. Šādu atbalsta mehānismu Rīgas pašvaldība sāka, atsaucoties uz pašu iedzīvotāju interesi savām rokām labiekārtot pašvaldībai piederošas teritorijas apkaimēs.

Šopavasar tika atbalstītas Rīgas iedzīvotāju biedrību 23 iniciatīvas. Pavasarī iedzīvotāju biedrībām darbu veikšanai tika piegādāti 204 kubikmetri melnzemes un 35 kubikmetri komposta, kā arī izsniegti 128 kg zāliena sēklu. Sešās adresēs tika nodrošināti arī konteineri teritorijās esošo atkritumu savākšanai.

Šī iniciatīva ir labs piemērs tam, kā iesaistīt iedzīvotājus pilsētvides sakārtošanā, stiprinot piederības sajūtu un atbildību par savu dzīvesvietu. Turklāt tā sniedz iespēju kaimiņiem saliedēties un kopīgi darboties, pārvēršot darbu veikšanu par nelielu apkaimes talku.

Atbalstu iedzīvotāju biedrībām organizēja un nodrošināja Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrs, sadarbojoties ar SIA “Rīgas meži” un Rīgas pašvaldības Ārtelpas un mobilitātes departamenta Uzturēšanas pārvaldi.

 

Rīga iedzīvotāju balsošanai nodod 49 līdzdalības budžeta projektu idejas

Rīgas līdzdalības budžeta projektu konkursā noslēgusies iesniegto projektu izvērtēšana. Pēc pašvaldības iestāžu, kapitālsabiedrību un citu iesaistīto institūciju atzinumu saņemšanas, komisija lēmusi iedzīvotāju balsošanai virzīt 49 projektus. Izvērtēšanai tika iesniegti infrastruktūras, iekšpagalmu un sociālo inovāciju projekti, vērtējot to atbilstību normatīvo aktu prasībām un īstenošanas iespējām.

Balsošanai nodotās ieceres paredz apkaimju labiekārtošanu, sporta un atpūtas infrastruktūras attīstību, publiskās ārtelpas uzlabošanu, apzaļumošanu, piekļuves uzlabošanu ūdenstilpēm, kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu, kā arī dažādas kopienu un sociālās inovācijas iniciatīvas.

Arī šogad balsošanai nodotie projekti aptver plašu Rīgas teritoriju, tostarp Āgenskalnu, Bolderāju, Čiekurkalnu, Grīziņkalnu, Iļģuciemu, Imantu, Juglu, Mežciemu, Pļavniekus, Sarkandaugavu, Teiku, Torņakalnu, Vecmīlgrāvi un citas apkaimes.

Kopumā iedzīvotāju balsošanai novembrī nodoti 49 projekti, no tiem 37 infrastruktūras projekti, seši iekšpagalmu projekti un seši sociālo inovāciju projekti.

Infrastruktūras projektu kategorijā balsošanai nodoti projekti:

  • “Kilometrs gaismas Mangaļsalā”;
  • “Daudzfunkcionāls sporta un atpūtas parks blakus Dzegužtrasei”;
  • “Bolderājas filiālbibliotēkas dārza žoga renovācija un daļēja dārza labiekārtošana”;
  • “Sporto Herderā!”;
  • “Spilves aviācijas edu-parks: Iedvesma jauniem lidojumiem”;
  • “Mārupīte – Āgenskalna Zaļā artērija”;
  • “RE:bruģis Tērbatas – gājēju prioritātes ielas pilotposms”;
  • “Mazie Andromeda dīķi”;
  • “Ziedoņdārza aleja”;
  • “Lucavsalas krastmalas sakārtošana un pieejamība iedzīvotājiem”;
  • “Atpūtas vieta “Latgalīte””;
  • “Anniņmuižas bulvāris”;
  • “Teikas apkaimes skvērs pie Rīgas 45. vidusskolas”;
  • “Kopienas telpa “Satiekamies Beberbeķos””;
  • “Sarkandaugavas centra laukums”;
  • “Sporta un atpūtas zona pie jauniešu centra “Kaņieris””;
  • “Savienosim Brasu ar Skanstes parku – droši un ērti!”;
  • “Suņu laukums “Juglas ķepu parks””;
  • “Iļģuciema skvērs”;
  • “Pleskodāles multifunkcionālais āra aktivitāšu centrs”;
  • “Āgenskalna tirgus zaļā josla”;
  • “Četru gadalaiku dārzi Rīgas 95. vidusskolas pagalmā”;
  • “Te ir, kur būt – jauniešu atpūtas vieta Pļavniekos”;
  • “Pleskodāles zaļais laukums Šampētera meža pievārtē”;
  • “Sporta un atpūtas laukums Berģos”;
  • “Čiekurkalna simbols atdzimst!”;
  • “Mežaparka peldkultūras atjaunošana Cimzes ielā”;
  • “Torņakalna centrs kā apkaimes sirds”;
  • “Bez šķēršļiem: iekļaujošs rotaļu laukums visiem bērniem Rīgas centrā”;
  • “Lemešu ielas skvēra atjaunošana un labiekārtošana”;
  • “Daugavgrīvas cietokšņa Rīgas vārtu un tiem pieguļošās kazemāta daļas konservācija un restaurācija”;
  • “Teikas Brīnumu parks visām paaudzēm”;
  • “Stārķu skvērs”;
  • “Vecmīlgrāvja Pump Track”;
  • “Atpūtīsimies pie atjaunotās Šmerļupītes!”;
  • “Ausmas ielas ielociņa pārtapšana par drošu, zaļu koplietošanas telpu ar mikro aktivitāšu zonu”;
  • “Par Biķernieku mežaparka izveidi!”.

Iekšpagalmu projektu kategorijā balsošanai nodoti projekti;

  • “Imantas bērnu laukuma Kurzemes prospektā 98 atjaunošana”;
  • “Kopienas spēka pagalms” atrodas Ķengaragā;
  • “Veselība un vide katram” atrodas Purvciemā;
  • “Drošs ceļš uz skolu Mārupes un Gardenes ielu iekšpagalmā Āgenskalnā”;
  • “Raunas 45 kvartāla iekšpagalmu apzaļumošana un labiekārtošana”;
  • “Raunas 45 kvartāla infrastruktūras uzlabošana”.

Sociālo inovāciju projektu kategorijā iedzīvotāju vērtējumam nodoti projekti:

  • “Runa – iekļaujošs runas attīstības festivāls”;
  • “Vecmīlgrāvja balsis: klausāmstāsti un digitālais vēstures arhīvs”;
  • “Mobilā skeitborda platforma Rīgā”;
  • “Sociālais tango – vieno, dziedē un māca”;
  • “Rīgas ritmā”;
  • “Pašpārvalžu čempionāts”.

Savukārt 11 projekti netika virzīti iedzīvotāju balsošanai, jo izvērtēšanas laikā tika konstatēti būtiski šķēršļi to īstenošanai, kā, piemēram, neiekļaujas izmaksās, konkrētajā apkaimē jau tiek īstenotas citas iniciatīvas/projekti, vai noraidīts kultūrvēsturisko ierobežojumu dēļ. Tostarp viens projekta iesniedzējs izvērtēšanas procesā no projekta īstenošanas atteicās.

Iedzīvotāju balsošana notiks visu novembri platformā www.geolatvija.lv, kur būs pieejama detalizēta informācija par katru projektu.

Līdzdalības budžets dod iespēju rīdziniekiem pašiem lemt par daļu pašvaldības finansējuma izlietojumu, iesniedzot projektu idejas un balsojot par iniciatīvām, kuras visvairāk uzlabos dzīves kvalitāti apkaimēs.

 

NVO nams aicina uz tiešsaistes semināru “Biedrību grāmatvedības uzskaites aktualitātes”

NVO nams aicina Rīgas nevalstisko organizāciju – biedrību un nodibinājumu – pārstāvjus piedalīties tiešsaistes seminārā “Biedrību grāmatvedības uzskaites aktualitātes”, kas notiks trešdien, 14. oktobrī no plkst. 14.00 līdz 17.00.

Semināra dalībnieki uzzinās par biedrību grāmatvedības uzskaites pamatprincipiem un aktuālajām prasībām, tostarp grāmatvedības uzskaiti reglamentējošo likumdošanu, attaisnojuma dokumentu noformēšanu un uzglabāšanu, kā arī e-rēķinu nozīmi un praktiskajiem izaicinājumiem. Tiks pārrunāta analītisko reģistru kārtošana un saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaite, pievēršoties arī būtiskākajām atšķirībām komercsabiedrību un bezpeļņas organizāciju grāmatvedībā. Dalībnieki uzzinās, kas jāpaveic pirms gada pārskata sagatavošanas – kā veikt pamatlīdzekļu, krājumu un naudas līdzekļu inventarizāciju, nodalīt ieņēmumus un izdevumus pa periodiem, salīdzināt prasības un saistības, kā arī pārliecināties par revīzijas ziņojuma nepieciešamību.

Semināra programmā:

 Grāmatvedības uzskaite biedrībās – grāmatvedības uzskaiti reglamentējošā likumdošana;

Analītiskie reģistri, kārtojot grāmatvedību vienkāršā vai divkāršā ieraksta sistēmā;

Saimnieciskās darbības ieņēmumu un izdevumu uzskaite;

Kas jāpaveic pirms gada pārskata sagatavošanas?

Biedrībām saistošās nodokļu likumdošanas normas.

Semināru vadīs Ingrīda Lejniece, grāmatvedības kvalifikācijas kursu un semināru pasniedzēja, rakstu autore par grāmatvedības uzskaiti un nodokļiem.

Aicinām reģistrēties līdz 13. oktobrim, atverot – šeit.

Informējam, ka semināra laikā var tikt veikta foto un/vai video uzņemšana ar mērķi atspoguļot informāciju par semināru publicitātes materiālos.

 

Rudens lapu pieņemšanas punkti sāks darbu 24.oktobrī

Rīgas pašvaldība, mēneša garumā, no 24. oktobra līdz 22. novembrim, piedāvās iedzīvotājiem iespēju bez maksas nodot savāktās koku un krūmu lapas 33 nodošanas punktos. Lapu pieņemšana galvenokārt notiks nedēļas nogalēs, bet atsevišķi punkti darbosies arī darba dienās.

Lapu nodošanai Rīgas pašvaldība noteikusi konkrētas vietas un laikus. Nodošanas punktu skaits un lielākā daļa lokāciju, salīdzinot ar pagājušo gadu, ir saglabājusies nemainīga.

Šogad izmaiņas skar vienu no pērn izmantotajiem punktiem Ziepniekkalnā – Vienības gatves paralēlajā ielā posmā starp Vienības gatvi 120 un 116. Šī vieta šogad lapu nodošanai netiks izmantota, jo tajā bija salīdzinoši maza iedzīvotāju aktivitāte un bija apgrūtināta automašīnu novietošana lapu izkraušanai.

Atšķirībā no pārējiem nodošanas punktiem, Torņakalnā, Uzvaras bulvārī 16A, lapas būs iespējams nodot arī darba dienās.

Punkts būs atvērts no plkst. 9.00 līdz 19.00 šādos datumos:

  • 26. – 30. oktobrī;
  • 2.- 6. novembrī;
  • 9. – 13. novembrī;
  • 16., 17., 19. un 20. novembrī.

Informācija par lapu nodošanas punktiem pieejama – šeit.

Lapu nodošanas kārtība, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem paliek nemainīga:

  • lapas nedrīkstēs iepriekš atvest un atstāt ārpus noteiktā lapu nodošanas punkta darba laika;
  • lapas nevarēs nodot maisos, tās būs jāizber izvietotajos konteineros vai specializētajās atkritumu izvešanas transporta vienībās;
  • lapām nedrīkstēs būt citu atkritumu veidu piemaisījumi;
  • iztukšotie maisi pēc izbēršanas katram iedzīvotājam būs jāpaņem līdzi;
  • uz lapu nodošanas punktiem nedrīkstēs vest nolietotu sadzīves tehniku, mēbeles vai būvgružus, vai lapas maisījumā ar sadzīves atkritumiem.

Katrā no lapu savākšanas projekta norises dienām piedalīsies Ārtelpas un mobilitātes departamenta (ĀMD) Uzturēšanas pārvaldes pārstāvji, sekojot līdzi situācijai, koordinējot lapu nodošanu, kontrolējot specializētā atkritumu savākšanas transporta virzību, kā arī iespēju robežās palīdzot vecāka gada gājuma iedzīvotājiem izbērt lapas no maisiem.

Lapu nodošanas punktos pastiprināti patrulēs Rīgas pašvaldības policija, lai novērstu vai ierobežotu nesankcionētu atkritumu – lapu izmešanu.

Rudens lapu nodošanas iespēju rīdzinieki izmanto arvien aktīvāk. 2025. gadā Rīgā tika nodotas 4163 tonnas rudens lapu, kas ir par 862 tonnām vairāk nekā 2024. gadā, kad tika nodotas 3301 tonna. Savukārt 2023. gadā tika nodotas 2769 tonnas lapu.

Neskaidrību gadījumā zvanīt uz Rīgas pašvaldības bezmaksas informatīvo tālruni 1201, jautājums tiks novirzīts par lapu nodošanas projektu atbildīgajai pašvaldības struktūrvienībai.

 

Rīgas pašvaldība plāno modernizēt apgaismojuma infrastruktūru

Pirmdien, 5. oktobrī, Ārtelpas un mobilitātes komitejas sēdē tika detalizēti izklāstīta projekta iecere modernizēt apgaismojuma sistēmu galvaspilsētā.

Projekts paredz nomainīt gaismekļus, uzstādīt individuālus gaismekļu kontrolierus un nomainīto apgaismojuma infrastruktūru uz līguma darbības periodu nodot uzturēšanā privātajam partnerim. Pašvaldība šī mērķa īstenošanai ir izvēlējusies ESKO modeli.

Rīgā kopumā ir aptuveni 52 000 publiskās apgaismes gaismekļu, no kuriem 19 100 ir līdz šim nomainīti LED jeb gaismu emitējošo diožu gaismekļi, bet aptuveni 33 000 ir nātrija spuldžu gaismekļi. Lielākā daļa esošo LED gaismekļu jau ir aprīkoti ar individuāliem gaismekļu kontrolieriem, kas darbojas vienotā sistēmā.

Plānotās infrastruktūras modernizācijas ietvaros paredzēts nomainīt aptuveni 31 000 nātrija un novecojušu vai neatbilstošu LED gaismekļu pret mūsdienīgiem LED gaismekļiem, tādējādi nodrošinot pilnīgu pilsētas apgaismojuma pāreju uz LED tehnoloģiju. Projekta ietvaros visi no jauna uzstādītie gaismekļi tiks aprīkoti ar individuāliem gaismekļu kontrolieriem.

ESKO modelis paredz nomainītās apgaismojuma infrastruktūras uzturēšanu nodot privātajam partnerim uz ESKO līguma darbības periodu.

Līdz 2026. gada beigām tiek veikti sagatavošanās darbi iepirkuma veikšanai, prognozētā līguma kopsumma ir vairāk nekā 10 miljoni eiro, kas ietver finansējuma piesaisti, gaismekļu un kontrolieru nomaiņu, uzstādīšanu un uzturēšanu uz līguma darbības laiku. Iepirkumā iekļaujamo gaismekļu skaits tiks precizēts dokumentācijas izstrādes laikā, ņemot vērā pašvaldības lēmumus par dalību EKII programmās un Eiropas Savienības finansējuma piesaistes iespējām.

Iepirkums plānots 2027. gadā, savukārt līguma izpildi paredzēts sākt 2028. gadā, gaismekļu nomaiņu veicot līdz 2030. gada beigām.

Vairāk par projektu – šeit.