Notiks Rīgas valstspilsētas pašvaldības un nevalstisko organizāciju sadarbības memoranda īstenošanas padomes sēde

9. septembrī plkst. 15.00 Rātsnama Ainavu zālē notiks Rīgas valstspilsētas pašvaldības un nevalstisko organizāciju sadarbības memoranda īstenošanas padomes sēde.

Sēdes darba kārtībā:

  1. Par Rīgas Personu ar invaliditāti nevalstisko organizāciju konsultatīvās padomes dokumenta “Prioritārie virzieni pieejamības un piekļūstamības nodrošināšanai Rīgā 2027–2029” projektu. Ziņo: Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone.
  2. Par uzlabojumiem pašvaldības ēku un teritoriju piekļūstamībai. Ziņo: Rīgas valstspilsētas pašvaldības Īpašuma departamenta Būvniecības pārvaldes priekšnieks Māris Mežzīle.
  3. Par publiskās infrastruktūras vides piekļūstamības uzlabošanu. Ziņo: Rīgas valstspilsētas pašvaldības Ārtelpas un mobilitātes departamenta direktors Kristaps Kauliņš.

Interesenti sēdes norisei varēs sekot līdzi tiešraidē Rīgas valstspilsētas pašvaldības mājaslapā. Saite uz tiešraidi sēdes norises laikā būs pieejama – ŠEIT.

Rīgas valstspilsētas pašvaldības un nevalstisko organizāciju sadarbības memoranda īstenošanas padomes mērķis ir aizstāvēt sabiedrības intereses nozīmīgu aktualitāšu un nākotnes plānu izstrādē un ieviešanā Pašvaldībā, veicināt efektīvu sabiedrības līdzdalību Pašvaldībā un līdzdarboties lēmumu, kuri attiecas uz visu nevalstisko organizāciju sektora darbību, izstrādē un īstenošanā.

Memoranda padomes sastāvā darbojas Rīgas domes priekšsēdētājs, septiņi Rīgas domes pastāvīgo komiteju priekšsēdētāji un deviņi Sadarbības Memorandu parakstījušo NVO pārstāvji, kuri tiek ievēlēti konkursa kārtībā uz diviem gadiem saskaņā ar nolikumu.

Vairāk par Rīgas valstspilsētas pašvaldības un nevalstisko organizāciju sadarbības memoranda īstenošanas padomi var uzzināt – ŠEIT.

Papildu informācija par Rīgas valstspilsētas pašvaldības un nevalstisko organizāciju sadarbības memoranda īstenošanas padomes sēdi 09.04.2026. – pa tālruni 67181657 vai dace.paegle@riga.lv.

 

Aicina piedalīties aptaujā par mobilitāti Rīgā un Pierīgā

Iedzīvotāji aicināti līdz 18. septembrim piedalīties sabiedrības aptaujā, lai palīdzētu izstrādāt efektīvu un ilgtspējīgu Rīgas metropoles mobilitātes plānu. Aptaujas rezultāti ļaus iegūt objektīvu viedokli par iedzīvotāju prioritātēm, plānojot transporta infrastruktūras un pakalpojumu ilgtermiņa attīstību Rīgā un Pierīgā.

Nepieciešams sabiedrības viedoklis par pārvietošanās prioritātēm

“Aptauja paredzēta ikvienam, kurš regulāri pārvietojas Rīgas metropoles teritorijā, neatkarīgi no izmantotā transporta veida – sabiedriskā transporta, automašīnas, velosipēda, skrejriteņa vai pārvietošanās kājām. Vēlamies uzklausīt gan Rīgas, gan Pierīgas iedzīvotāju viedokli par prioritātēm, jo ikdienā starp galvaspilsētu un tās apkārtējiem novadiem notiek intensīva cilvēku pārvietošanās uz darbu, mācībām vai brīvā laika aktivitātēm,”

“Iedzīvotāju sniegtā informācija palīdzēs noteikt galvenos rīcības virzienus turpmākajiem gadiem un izvirzīt prioritātes, kas ir saskaņotas starp jomas ekspertiem un transporta sistēmas lietotājiem. Sabiedrības iesaiste plānošanas procesos ļauj pieņemt kvalitatīvākus lēmumus un veiksmīgāk īstenot nozīmīgus infrastruktūras projektus,”

skaidro Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Māris Sprindžuks, vicemērs pilsētas attīstības un Rīgas metropoles jautājumos.

Šīs aptaujas mērķis ir noskaidrot iedzīvotāju viedokļus un pārvietošanās paradumus, kā arī apzināt faktorus, kas veicinātu lielāku sabiedriskā transporta izmantošanu un attīstību Rīgā un tai pieguļošajās pašvaldībās.

Aptaujas laikā iedzīvotāji var paust viedokli par dažādu transporta veidu prioritātēm un vajadzībām Rīgas pilsētā un tās tuvākajā apkārtnē, proti, kādā laika termiņā ir jārisina gājēju un mikromobilitātes, sabiedriskā transporta, auto un citu transportlīdzekļu īslaicīgas nomas un privātā transporta izaicinājumi, kā arī – cik prioritāri jāplāno loģistikas, kravas un piegāžu, ūdens transporta, gaisa transporta un spēkratu, kas pārvietojas patstāvīgi bez šofera, attīstība Rīgā un tai pieguļošajās pašvaldībās.

Tāpat aptaujā iedzīvotāji var paust savu redzējumu par tādām mobilitātes prioritātēm kā satiksmes drošība, mūsdienīgu tehnoloģiju un lietotņu izmantošana ērtākai braukšanai, vairāku transporta veidu apvienošana viena brauciena laikā, vides kvalitāte (gaisa kvalitāte un trokšņu līmenis), iekļaujoša mobilitāte ikvienam un vides pieejamība transporta sistēmā, kā arī plānošana un pilsētvide.

Aptauja pieejama šeit,  (tās aizpildīšanas laiks ir aptuveni 3-5 minūtes).

Top Rīgas metropoles ilgtspējīgas mobilitātes plāns

Aptauja notiek saistībā ar Rīgas metropoles mobilitātes plāna izstrādi (starptautiski pazīstams ar abreviatūru SUMP), ko īsteno Rīgas pašvaldība sadarbībā ar Pierīgas pašvaldībām, nozares ekspertiem un citām atbildīgajām institūcijām. Šobrīd ir uzsākts kopīgs darbs pie vienota redzējuma veidošanas par transporta sistēmas attīstību visā Rīgas metropoles teritorijā.

Metropoles areāla pamata teritorija ietver Rīgu un Jūrmalu, kā arī Mārupes, Olaines, Ķekavas, Salaspils, Ropažu un Ādažu novadu. Ietekmes teritorija aptver arī Saulkrastu, Siguldas, Ogres, Jelgavas un Tukuma novadu, kā arī Jelgavas pilsētu.

Plānu jāizstrādā līdz 2027. gada beigām, un tā mērķis ir radīt integrētus risinājumus transporta infrastruktūras un pakalpojumu pilnveidošanai. Plāna izstrādātāji analizēs transporta plūsmas, iedzīvotāju mobilitātes paradumus un esošās infrastruktūras noslodzi, kā arī turpmāk organizēs sabiedrības iesaisti. Īpašu uzmanību plānots pievērst transporta tīkla salāgošanai starp Rīgu un Pierīgu un videi draudzīgu pārvietošanās veidu attīstībai, kā arī datos un analizē balstītiem investīciju projektiem, nodrošinot ērtu, drošu un iekļaujošu pārvietošanos visiem iedzīvotājiem.

 

Aicina ieviest risinājumus fiziskās vides pieejamībai cilvēkiem ar smagiem funkcionāliem traucējumiem

Piedzīvojot kustību vai citus funkcionālos traucējumus, cilvēka ikdiena bieži atduras pret fiziskās vides nepieejamību — no neatbilstoša izmēra autostāvvietām un nepielāgotām ieejām ēkās līdz pat higiēnas telpu trūkumam publiskajā telpā. Biedrība “Ģenētiski pārmantoto slimību pacientiem un līdzcilvēkiem “Saknes”” projekta “Tiesības uz cieņu” ietvaros laidusi klajā sarunu cikla “Iecietības skola” epizodi “Neredzams nav neesošs – fiziskā vide”

Biedrības vadītājs Juris Beikmanis uz diskusiju aicināja Kasparu Maguru — Labklājības ministrijas ministra padomnieku komunikācijas jautājumos un tēti bērnam ar smagiem funkcionāliem traucējumiem.

Būtiskākie fiziskās vides izaicinājumi

Viens no pirmajiem šķēršļiem ceļā uz mācību iestādi, darbu vai kultūras pasākumu ir autostāvvietas novietojums un izmērs. Automašīnām, kas pielāgotas ratiņkrēslu pārvadāšanai (ar aizmugurējām vai sānu rampām), parastās vai nepietiekami garās stāvvietas nav piemērotas, apgrūtinot cilvēka drošu izcelšanu no transportlīdzekļa.

Priekšlikums risinājumam ir palielināt īpašo autostāvvietu skaitu uz katras ielas un kvartālos (vismaz 1–2 vietas uz ielas), kā arī nodrošināt starptautiskajiem standartiem atbilstošu marķējumu un izmērus. Aicinājums attiecas ne tikai uz pašvaldībām, bet arī uz privātajiem autostāvvietu apsaimniekotājiem.

Stāsts par 16 gadus veco Marku ratiņkrēslā, kuram skolas vadība atteicās pielāgot ieeju vai pārcelt stundas uz pirmo stāvu, atrunājoties ar ēkas vēsturisko statusu un līdzekļu trūkumu, spilgti ilustrē sistēmisko diskrimināciju. Argumenti par vēsturisko ēku neiztur kritiku — videi ir jāattīstās līdz ar laiku un sabiedrības vajadzībām.

Priekšlikums risinājumam ir projektētājiem un iestāžu vadītājiem aktīvāk jāsadarbojas ar nevalstiskajām organizācijām (piemēram, apvienību Apeirons), lai atrastu efektīvus un finansiāli pieejamus risinājumus. Izglītības iestādēm prioritāri jānodrošina elastība stundu sarakstos un klašu izvietojumā, uztverot vides pielāgošanu kā investīciju nākotnē, nevis slogu.

Cilvēkiem ar smagiem funkcionāliem traucējumiem un viņu asistentiem akūta problēma ir atbilstošu higiēnas telpu trūkums publiskajās ēkās, sporta un kultūras būvēs. Standarda tualetes bieži vien nav pietiekamas, spiestā kārtā liekot pārtraukt pasākuma apmeklējumu vai mācību dienu.

Priekšlikums risinājumam ir attīstīt Changing Places konceptu Latvijā — izveidot higiēnas telpas ar regulējamām kušetēm/gultām (pie sienas piemontējamām) un pacēlājiem. Šādas telpas kalpo ne tikai cilvēkiem ratiņkrēslos, bet ir ērti izmantojamas arī vecākiem ar zīdaiņiem un senioriem. Šādu telpu izbūvei jākļūst par normu visās izglītības, sporta un kultūras celtnēs.

“Investīcijas vides pieejamībā nav slogs pašvaldībām vai uzņēmējiem — tā ir tieša investīcija mūsu pašu iedzīvotājos un nākotnē. Mums ir jāmaina domāšanas veids un jāiet līdzi laikam. Katrs cilvēks ir pelnījis cieņu, un, ja saskaramies ar neiecietību vai nepieejamību, par to ir skaļi jārunā un jāsniedz priekšlikumi.”

Kaspars Magurs, Labklājības ministrijas ministra padomnieks komunikācijas jautājumos.

Klausieties plašāk podkāstā www.saknes.lv, YouTube  un Spotify , lai uzzinātu vairāk par personīgajiem pieredzes stāstiem, socializēšanās nozīmi jauniešu attīstībā un praktiskiem ieteikumiem vecākiem, kā aizstāvēt sava bērna tiesības uz pieejamu vidi.

Sarunu cikls tapis, balstoties uz 106 iedzīvotāju pieredzes stāstiem par saskarsmi ar neiecietību un diskrimināciju.

Sarunu ciklu “Iecietības skola” īsteno biedrība “Ģenētiski pārmantoto slimību pacientiem un līdzcilvēkiem “Saknes”” projekta “Tiesības uz cieņu” ietvaros.

Projektu līdzfinansē Rīgas pilsēta Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

Papildu informācijai un saziņai:
info@saknes.lv
www.saknes.lv

 

Aicina rīdziniekus ar remigrācijas pieredzi piedalīties aptaujā

Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrs līdz 10.septembrim aicina rīdziniekus, kuri pēc ilgāka laika, kas pavadīts ārzemēs, atgriezušies Rīgā, piedalīties aptaujā.

Aptaujas mērķis ir noskaidrot remigrantu iekļaušanās pieredzi sabiedrībā, lai aptaujas datus izmantotu, plānojot un pilnveidojot Rīgas pašvaldības atbalsta pasākumus remigrantiem.

Aptaujā ir iekļauti 13 jautājumi par tēmām, kas saistītas ar iekļaušanā pieredzi – izglītību, nodarbošanos, nepieciešamību pilnveidot latviešu valodas zināšanas.

Aptaujas dalībnieki arī ir aicināti sniegt ieteikumus, kāds Rīgas pašvaldības atbalsts visvairāk būtu nepieciešams remigrantiem un viņu ģimenes locekļiem pirmā gada laikā pēc atgriešanās.

Aptaujas anketa pieejama – šeit.

 

NVO nams aicina uz tiešsaistes semināru “Kritiskā domāšana: ne viss, kas izklausās pārliecinoši, ir patiesība”

NVO nams atklāj rudens semināru sezonu un aicina Rīgas nevalstisko organizāciju – biedrību un nodibinājumu – pārstāvjus piedalīties tiešsaistes seminārā “Kritiskā domāšana: ne viss, kas izklausās pārliecinoši, ir patiesība”, kas notiks trešdien, 9. septembrī no plkst. 15.00 līdz 17.00.

Semināru vadīs Inga Spriņģe – pētnieciskā žurnāliste un Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica līdzdibinātāja ar vairāk nekā 20 gadu profesionālo pieredzi. Pēdējos desmit gadus viņa padziļināti strādā ar dezinformācijas, maldinošas informācijas un propagandas tēmām gan Latvijā, gan starptautiskā mērogā.

Pēc nodarbības dalībnieki:

atpazīs “sarkanos karogus” sociālajos medijos un ziņās;

sapratīs, kā sociālie mediji manipulē ar emocijām (un kāpēc tas strādā);

zinās biežākos dezinformācijas un krāpniecības paņēmienus;

iemācīsies praktiskus rīkus informācijas pārbaudei;

zinās, kā reaģēt, ja atpazīst dezinformāciju, nevis tikai dusmoties;

sapratīs, kā rīkoties, ja par organizāciju vai tās pārstāvjiem izplata nepatiesu informāciju.

Aicinām reģistrēties līdz 8. septembrim, atverot saiti – ŠEIT.

Informējam, ka semināra laikā var tikt veikta foto un/vai video uzņemšana ar mērķi atspoguļot informāciju par semināru publicitātes materiālos.

 

NVO nams atsāk semināru sezonu – uzmanības centrā drošība

Septembrī NVO nams aicina uz trim tiešsaistes semināriem, īpašu uzmanību pievēršot drošības jautājumiem un NVO gatavībai dažādiem mūsdienu izaicinājumiem. Semināros drošība tiks aplūkota no vairākiem skatpunktiem – sākot ar spēju kritiski izvērtēt informāciju un atpazīt dezinformāciju, līdz kopienu gatavībai rīkoties krīzes situācijās un drošībai digitālajā vidē.

Drošība nav tikai valsts un atbildīgo institūciju uzdevums – tās stiprināšanā būtiska loma ir arī nevalstiskajām organizācijām, kopienām un ikvienam no mums. NVO bieži ir ciešā saskarē ar dažādām sabiedrības grupām, tādēļ tās var palīdzēt gan veicināt sabiedrības informētību un noturību pret dezinformāciju, gan stiprināt kopienu gatavību krīzes situācijām. Vienlaikus drošība sākas arī ar katra paša atbildību – kritiski izvērtēt saņemto informāciju, pārbaudīt tās avotus, apzināties riskus digitālajā vidē un zināt, kā rīkoties neparedzētās situācijās. Jo zinošāki un sagatavotāki esam katrs atsevišķi, jo noturīgāka pret dažādiem apdraudējumiem kļūst arī sabiedrība kopumā.

Semināru grafiks un reģistrācija:

9. septembris plkst. 15.00–17.00 tiešsaistē: “Kritiskā domāšana: ne viss, kas izklausās pārliecinoši, ir patiesība”, lektore Inga Spriņģe. Reģistrācija – ŠEIT.

16. septembris plkst. 14.00–16.00 tiešsaistē: “Kopienu rīcība krīzes situācijās”, lektore Inese Vaivare. Reģistrācija – ŠEIT.

30. septembris plkst. 14.00–17.00 tiešsaistē: “Digitālā drosme un drošība NVO ikdienā: mākslīgais intelekts kā personīgais IT drošības konsultants un asistents”, lektors Aleksandrs Ļubinskis. Reģistrācija – ŠEIT.

Aicināti Rīgas nevalstisko organizāciju – biedrību un nodibinājumu – pārstāvji.

Dalība semināros ir bez maksas.

Informējam, ka norišu laikā var tikt veikta foto un/vai video uzņemšana ar mērķi atspoguļot informāciju publicitātes materiālos. Iegūtie materiāli var tikt izmantoti sabiedrības informēšanai.

 

Rīga aicina piedalīties gaismas festivāla “Staro Rīga 2026” iniciatīvas programmā

Rīgas pašvaldība un Izglītības, kultūras un sporta departamenta Kultūras pārvalde aicina uzņēmējus un Rīgas pilsētas ēku īpašniekus pievienoties gaismas festivālam “Staro Rīga 2026”, izgaismojot pilsētvides objektus.

Šī iniciatīva sniedz iespēju izgaismot ēku fasādes, laukumus un citus pilsētas arhitektūras elementus, kļūstot par daļu no krāšņā gaismas pasākuma un padarot Rīgu vēl gaišāku svētku laikā.

Iniciatīvas programma ir būtiska festivāla daļa. Svinot mūsu valsts dzimšanas dienu, programmas mērķis ir dot iespēju pievienoties visiem, kas vēlas iekļauties svētku programmā galvaspilsētā, izgaismojot savas ēkas vai objektus, piedaloties ar līdzfinansējumu gaismas objektu realizācijā vai iesaistoties “Staro Rīga” aktivitāšu atbalstā.

Festivāla organizatori nodrošina iniciatīvas programmas objektu iekļaušanu “Staro Rīga” programmā, komunikāciju un organizatorisku atbalstu gaismas objektiem, kurus pieteicēji īsteno par saviem līdzekļiem, kā arī sniedz ieteikumus mākslinieciskiem risinājumiem. Gaismas objektus var veidot saskaņā ar festivāla tēmu, bet tie var arī neatrasties festivāla maršrutā.

Gaismas festivāls “Staro Rīga 2026” notiks no 15. līdz 18. novembrim. Tas ir viens no būtiskiem valsts svētku svinību pasākumiem galvaspilsētā, iedzīvotāju iemīļots, pozitīvs pasākuma zīmols, kas sabiedrībā tiek saistīts ar patriotismu un nacionālo identitāti.

Šī gada festivāla tēma ir “unum momentum – tas viens mirklis”.

“Staro Rīga 2026” plānotā maršruta galvenā ass ir Daugava un gaismas objektu izvietojums abos Daugavas krastos. Daugavas kreisajā krastā festivāla maršruts ved no Gaismas pils pa Mūkusalas promenādi. Daugavas labajā krastā maršruta galapunkti ir Centrāltirgus spīķeru teritorija un Viesturdārzs, iekļaujot maršruta paplašinājumā Vecrīgu un teritoriju no Daugavmalas līdz Kronvalda parkam.

Aicinām pieteikt dalību festivālā līdz 5. septembrim, sūtot pieteikumus uz elektronisko pasta adresi staroriga@riga.lv.

Kontaktpersona: Ieva Zariņa, tālrunis +37128335520.

 

“Esi aktīvs ikdienā!” – 31 dienas izaicinājums aicina kustēties vairāk un rūpēties par savu veselību

EWBA iniciatīvas ietvaros Latvijā no 1. septembra līdz 1. oktobrim (ieskaitot) norisināsies attālināts izaicinājums “Esi aktīvs ikdienā!”, aicinot ikvienu ikdienā vairāk kustēties, rūpēties par savu veselību un labbūtību, kā arī veidot ilgtermiņa aktīva dzīvesveida paradumus.

Dalība izaicinājumā notiks attālināti Distancetrace platformā, tāpēc ikviens dalībnieks varēs piedalīties sev ērtā vietā un laikā – ejot, nūjojot, skrienot vai braucot ar velosipēdu (bezmaksas).

31 diena kustībai

Izaicinājuma ideja ir vienkārša – kustēties katru dienu.

31 diena ir iespēja apzināti ieviest vairāk kustību savā ikdienā un veidot jaunus paradumus. Regulāra fiziskā aktivitāte palīdz ķermenim un smadzenēm pierast pie kustības, un ar laiku tā var kļūt par dabisku ikdienas sastāvdaļu.

Dalībnieki tiek aicināti izvirzīt sev mērķi būt aktīviem katru dienu un, ja iespējams, veikt vismaz 5 kilometrus dienā. Šos kilometrus var noiet, noskriet, veikt nūjojot vai nobraukt ar velosipēdu.

Soļi, kilometri un punkti

Izaicinājuma laikā dalībnieki krās soļus, kilometrus un punktus, izmantojot Distancetrace platformu.

Dalībnieki var izvēlēties sev piemērotāko kustību veidu un aktivitāti pielāgot savām iespējām. Mērķis nav koncentrēties tikai uz sportisku rezultātu, bet gan veicināt regulāru kustību un palīdzēt cilvēkiem atrast sev piemērotu veidu, kā būt aktīvākiem ikdienā.

Īpaša uzmanība tiks pievērsta dalībniekiem, kuri izaicinājumā būs aktīvi visas 31 dienas un izpildīs noteiktos minimumus. Viņi tiks īpaši izcelti un apbalvoti.

Aicinām iesaistīties organizācijas un darba vietas

“Esi aktīvs ikdienā!” īpaši aicina iesaistīties uzņēmumus, organizācijas, iestādes un to darbiniekus, kopīgi veidojot aktīvāku un veselīgāku darba vidi.

Organizācijas tiek aicinātas informāciju par izaicinājumu nodot saviem darbiniekiem un kolēģiem, kā arī izmantot sagatavotos informatīvos materiālus un QR kodu, lai ikvienam būtu iespēja ērti reģistrēties.

“Mēs vēlamies atgādināt, ka rūpes par savu veselību nav jāatliek uz vēlāku laiku. Kustība var būt ļoti vienkārša – pastaiga, nūjošana, skrējiens vai brauciens ar velosipēdu. Būtiskākais ir sākt un darīt to regulāri. Šīs 31 dienas ir iespēja izmēģināt, kā ikdienas kustība maina pašsajūtu, enerģiju un dzīves ritmu,”

norāda EWBA iniciatīvas koordinatore Latvijā Katrīna Voropāja.

Kā piedalīties?

Lai piedalītos izaicinājumā, nepieciešams:

1. Reģistrēties Distancetrace platformā – šeit;
2. Izveidot dalībnieka profilu.
3. Norādīt savu uzņēmumu vai organizāciju.
4. No 1. septembra sākt uzskaitīt savas aktivitātes, soļus un kilometrus Distancetrace platformā.

Pasākuma kods: 53NJ9LVY

Detalizēta informācija par dalību un punktu uzskaites kārtību – ŠEIT.

Aicinājums ikvienam

“Esi aktīvs ikdienā!” nav tikai izaicinājums par kilometriem vai punktiem. Tā ir iespēja 31 dienu apzināti izvēlēties kustību, iesaistīt kolēģus, ģimeni un draugus un veidot paradumus, kas palīdz rūpēties par veselību arī pēc izaicinājuma beigām.

Sāc ar to, kas tev ir pa spēkam. Ej, nūjo, skrien, brauc ar velosipēdu – galvenais ir kustēties!

Par EWBA

European Workplaces BeActive (EWBA) ir Eiropas līmeņa iniciatīva, kuras mērķis ir veicināt fiziskās aktivitātes darba vietās un rosināt cilvēkus ikdienā vairāk kustēties. Latvijā iniciatīvas aktivitātes koordinē Latvijas Tautas sporta asociācija.

Papildu informācijai:
Katrīna Voropāja
EWBA iniciatīvas koordinatore Latvijā
Latvijas Tautas sporta asociācija
ewba.latvia@gmail.com
+371 29 659 000
www.sporstvisiem.lv

Eksperti uzsver nepieciešamību nodrošināt piekļūstamību un novērst diskrimināciju pakalpojumu sfērā

Ikdienas saskarsmē pakalpojumu sniedzēji un sabiedrība bieži pieņem lēmumus, balstoties tikai uz acīmredzamo, atstājot novārtā un padarot “neredzamas” to cilvēku vajadzības, kuriem ir hroniskas saslimšanas vai neiroloģiski traucējumi. Tas nereti pārvēršas nepamatotā pakalpojumu atteikumā vai digitālās vides barjerās, kas liedz cilvēkiem piekļūt pašu finanšu līdzekļiem un pakalpojumiem. Sarunu cikla “Iecietības skola” epizodē eksperti uzsver, ka diskriminācija vispirms ir attieksmes un informācijas trūkuma jautājums, ko iespējams risināt ar izglītošanu, starpinstitūciju sadarbību un vides piekļūstamības nodrošināšanu.

Biedrības “Saknes” vadītājs Juris Beikmanis uz diskusiju aicināja Tiesībsardzes padomnieci starptautisko tiesību un mākslīgā intelekta jomā Aneti Ilves un Latvijas Neredzīgo biedrības Centrālās valdes priekšsēdētāju Kasparu Biezo. Šajā sarunā abas puses padziļināti iztirzāja divas būtiskas tēmas: tiešo diskrimināciju pakalpojumu saņemšanā veselības stāvokļa dēļ un digitālās vides piekļūstamības barjeras cilvēkiem ar redzes traucējumiem.

Tiešā diskriminācija pakalpojumu apkalpošanā

Diskusijā tika apskatīts stāsts par 19 gadus veco Kārli, kuram ir Tureta sindroms (hroniska nervu sistēmas saslimšana, ko raksturo nekontrolējamas kustības un skaņas). Ģimenes vakariņu laikā restorānā Kārlim sākās simptomu izpausmes, kā rezultātā restorāna personāls un pārvaldnieks palūdza viņus nekavējoties pamest telpas un apmaksāt rēķinu, ignorējot paskaidrojumus par diagnozi.

Saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības likumu un ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām, piedāvājot preci vai sniedzot pakalpojumu ir aizliegta atšķirīga attieksme patērētāja invaliditātes dēļ. Savukārt, atšķirīga attieksme pret patērētāju invaliditātes dēļ ir pieļaujama, ja tā ir objektīvi pamatota ar tiesisku mērķi, kura sasniegšanai izraudzītie līdzekļi ir samērīgi vai ja pakalpojuma sniedzējam vienlīdzīgas attieksmes nodrošināšana uzliek nesamērīgu slogu. Invaliditātes jēdziens ir interpretējams plaši, t.i., uzsvars ir liekams uz to, vai personas fiziskie, garīgie, intelektuālie vai maņu traucējumi mijiedarbībā ar dažādiem šķēršļiem apgrūtina līdzdalību sabiedrības dzīvē. Šis ir priekšnosacījums, kas jāņem vērā arī diskriminācijas gadījumos.

Tiesībsarga birojs aicina uzņēmumus apmācīt savus darbiniekus par klientu ar dažāda veida invaliditāti vajadzībām. Apmācībās obligāti jāiesaista cilvēkus ar invaliditāti pārstāvošās nevalstiskās organizācijas, jo tās vislabāk spēj izskaidrot specifiskās vajadzības un palīdzēt rast kopsaucēju kritiskās situācijās.

Sūdzības par diskriminācijas aizlieguma pārkāpumiem iespējams iesniegt Tiesībsarga birojā gan elektroniski, gan papīra formātā, sūtot pa pastu. Sūdzībā ir jānorāda iesniedzēja vārds, uzvārds; kontaktinformācija; iestāde vai persona, pret kuru tiek vērsta sūdzība; detalizēts faktu izklāsts, kā arī informācija, vai sūdzības iesniedzējs ir vērsies citās institūcijās. Svarīgi ir rīkoties nekavējoties, lai Tiesībsarga birojs pēc iespējas efektīvāk varētu izvērtēt situāciju. Ja persona kā trešā puse veic filmēšanu ar kameru, pirmajā vietā vienmēr jābūt personīgajai drošībai, un iegūtais video materiāls nesagrozītā veidā jānodod cietušajai personai to nepublicējot sociālajos tīklos. Tikai cietusī persona var izlemt, ko tālāk ar šo privāto video ierakstu darīt.

“Diskriminācija visupirms ir attieksme. Lai mainītu attieksmi, ir jābūt pēc iespējas vairāk informācijai, jo tad cilvēki sāks kļūst saprotošāki un atradīs nepieciešamos finanšu līdzekļus, lai nodrošinātu piekļūstamību.”

Anete Ilves, Tiesībsardzes padomniece starptautisko tiesību un mākslīgā intelekta jomā.

Piekļūstamības barjeras digitālajā vidē un finanšu pakalpojumos

Otra diskusijas tēma skāra 24 gadus vecās Māras stāstu, kurai ir vājredzība. Apkalpojot bankā, darbiniece steidzināja klientu, savukārt jaunā parauga maksājumu termināls ar spīdīgu virsmu un sensorajām pogām liedza Mārai patstāvīgi ievadīt PIN kodu, kā rezultātā pakalpojums tika atteikts drošības noteikumu dēļ.

Tirgū dominējošās skārienjūtīgās virsmas (bankomātos, sadzīves tehnikā, maksājumu termināļos) bieži vien rada nepārvaramas barjeras vājredzīgiem un neredzīgiem cilvēkiem, spiežot viņus atklāt savus privātos PIN kodus trešajām personām.

Tomēr pastāv normatīvais regulējums – Eiropas Parlamenta un Padomes 2019. gada 17. aprīļa direktīvas (ES) 2019/882 par produktu un pakalpojumu piekļūstamības prasībām un Preču un pakalpojumu piekļūstamības likums – kas uzliek pienākumu banku un citu digitālo pakalpojumu sniedzējiem nodrošināt piekļūstamu vidi (piemēram, bankomāti, biļešu automāti, kas izdod fiziskas biļetes, banku filiāļu rindas kārtas numuru automāti utt.). Attiecībā uz banku sektoru ir nepieciešams norādīt, ka Finanšu nozares asociācija ir izstrādājusi vadlīnijas par pakalpojumu sniegšanu klientiem ar invaliditāti un ir veiktas bankas darbinieku apmācības. Minētās vadlīnijas ir pieejamas Finanšu nozares asociācijas tīmekļvietnē un ikviens ar tām var iepazīties un aicināt banku darbiniekus nodrošināt pakalpojumu atbilstoši šīm vadlīnijām.

Tādejādi ļoti svarīga ir pašu cilvēku ar invaliditāti iesaiste – ja pakalpojums nav piekļūstams, par to vispirms ir jāinformē pakalpojuma sniedzējs. Attiecīgi, ja pakalpojuma sniedzējs neveic uzlabojumus, tad ir jāvēršas atbildīgajās institūcijās. Atbildīgo institūciju saraksts ir pieejams Preču un pakalpojumu piekļūstamības likumā, piemēram, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs, valsts aģentūra “Civilās aviācijas aģentūra” , VSIA “Autotransporta direkcija” utt.

“Svarīgi ir pirmkārt būt saprotošiem pret sevi un savām iespējām, nekautrēties lūgt palīdzību un izmantot cilvēcisko faktoru komunikācijā. Taču arī sabiedrībai kopumā ir jāatbrīvojas no stereotipiem un jābūt krietni iecietīgākai vienam pret otru.”

Kaspars Biezais, Latvijas Neredzīgo biedrības Centrālās valdes priekšsēdētājs.

Sarunu ciklu “Iecietības skola” un sēriju “Neredzams nav neesošs – juridiskā aizstāvība un pakalpojumi” skatiet www.saknes.lv, YouTube  un Spotify  platformās.

Projektu īsteno biedrība “Ģenētiski pārmantoto slimību pacientiem un līdzcilvēkiem “Saknes”” projekta “Tiesības uz cieņu” ietvaros. urā ar saviem personīgajiem pieredzes stāstiem dalījās 106 dalībnieki, izgaismojot dažādus neiecietības un vides nepieejamības aspektus mūsu sabiedrībā.

Projektu finansiāli atbalsta un līdzfinansē Rīgas pilsēta Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

Papildu informācijai un saziņai:
info@saknes.lv
www.saknes.lv

 

Rīgā norisinājās septītais pašvaldības kapitālsabiedrību pārvaldības forums

Rīgas domē otrdien, 25. augustā, jau septīto reizi norisinājās pašvaldības kapitālsabiedrību pārvaldības forums, kas veltīts labas pārvaldības un ētikas jautājumiem, interešu konfliktu risku novēršanai, kā arī citām aktualitātēm.

Forumu atklāja Rīgas domes priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs, Rīgas pilsētas izpilddirektors Jānis Lange, kas vienlaikus ir arī kapitāla daļu turētāja pārstāvis, un Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrību pārvaldības konsultatīvās padomes vadītājs, Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta viceprezidents, vadītājs Latvijā – Andris Grafs.

“Labas pārvaldības pamatā ir atbildība pret rīdziniekiem, pašvaldību un katru pieņemto lēmumu. Rīgas kapitālsabiedrībām ir jāspēj ne tikai nodrošināt kvalitatīvus un iedzīvotājiem nepieciešamus pakalpojumus, bet arī strādāt caurskatāmi, efektīvi un ar skaidru izpratni par savu atbildību. Šodienas forums ir iespēja dalīties pieredzē, atklāti runāt par izaicinājumiem un meklēt risinājumus, lai mūsu kapitālsabiedrību pārvaldība kļūtu vēl profesionālāka un noturīgāka. Tas ir darbs, kas jādara nepārtraukti, jo laba pārvaldība nav vienreiz sasniedzams mērķis – tā ir ikdienas prakse,”

pārliecināts ir Viesturs Kleinbergs.

“Gada laikā Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrībās ir notikušas būtiskas pārmaiņas un pieņemti vairāki nozīmīgi lēmumi. Vienlaikus katrai kapitālsabiedrībai savā nozarē nācies saskarties ar jauniem izaicinājumiem, gan veselības aprūpē un siltumapgādē, gan citās jomās. Pašvaldības gaidas ir skaidras – kapitālsabiedrībām jānodrošina kvalitatīvi pakalpojumi iedzīvotājiem un efektīva, atbildīga pārvaldība. Mums ir nepārtraukti jāvērtē savs darbs, jāmainās un jāmeklē iespējas to uzlabot. Tāpēc arī šādi forumi ir būtiski, tie ļauj pārrunāt paveikto, izaicinājumus un kopīgi skatīties uz turpmākajiem uzdevumiem. Galvenais ir neapstāties pie sasniegtā,”

uzsver Rīgas pilsētas izpilddirektors Jānis Lange.

Atbilstoši foruma tematiskajai ievirzei pirmajā daļā tika sniegts ieskats četru kapitālsabiedrību pieredzē un aktuālajos jautājumos, pievēršoties darbības nepārtrauktībai, iesaistei nozares politikas plānošanā, publiskajiem iepirkumiem, konkurētspējai, sabiedriskās domas izpētei un komunikācijai. Otrajā daļā foruma dalībnieki paneļdiskusijā pārrunāja labas pārvaldības un ētikas nozīmi kapitālsabiedrību darbībā, kā arī interešu konfliktu risku savlaicīgu identificēšanu un novēršanu.

“Rīgas pašvaldībai piederošās kapitālsabiedrības spēj paveikt un parādīt ļoti daudz. Vienlaikus netrūkst ne krīžu, ne izaicinājumu, tāpēc jāatrod laiks arī būtisku pārvaldības situāciju analīzei. Darba kārtībā ir daudz tēmu, un novēlu vadības komandām satikties, atklāti pārrunāt arī sarežģītos jautājumus un kopīgi meklēt labākos risinājumus. Lai Rīga arī turpmāk būtu piemērs labas kapitālsabiedrību pārvaldības jomā un šo augsto latiņu mums izdotos noturēt kopā,”

norāda Andris Grafs.

Foruma mērķis ir ne tikai reizi gadā sadarbībā ar kapitāla daļu pārvaldībā iesaistītajām institūcijām izvērtēt Rīgas kapitālsabiedrību pārvaldības pieredzi, bet arī veicināt savstarpējo sadarbību un vienotu izpratni par korporatīvās pārvaldības principu nozīmi. To ievērošana sekmē ilgtspējīgu, mūsdienīgu, godprātīgu, atbildīgu un efektīvu kapitālsabiedrību darbību, radot priekšnosacījumus izvirzīto mērķu sasniegšanai un kapitālsabiedrību vērtības palielināšanai.

Rīgas kapitālsabiedrību forums ir ikgadēja tradīcija, kas vienuviet pulcē visu Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrību valžu un padomju, Rīgas domes un citu pašvaldības institūciju pārstāvjus, kā arī citus būtiskus sadarbības partnerus – Valsts kancelejas, Konkurences padomes, Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta, Latvijas Finanšu nozares asociācijas, Ārvalstu investoru padomes pārstāvjus.