Memorands NVO

Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centrs (turpmāk – Centrs) izsludina Apkaimju iniciatīvu līdzdalības un piederības veicināšanas projektu konkursa 2.uzsaukumu 2022. gadam.

Konkursa mērķis ir sniegt līdzfinansējumu projektiem, kas aktualizē un veicina Rīgas iedzīvotāju pilsonisko līdzdalību, kā arī izglīto un informē iedzīvotājus par šo tēmu, tai skaitā veicina brīvprātīgo darbu un piederības sajūtu savai apkaimei, pilsētai un valstij, aktivizē apkaimju kustību kā vienu no iedzīvotāju pašorganizācijas veidiem, lai veiktu vietējās kopienas interešu aizstāvēšanu, izzinātu iedzīvotāju problēmas un meklētu risinājumus savstarpējā iedzīvotāju un pašvaldības sadarbībā, kā arī nodrošinātu iedzīvotāju personisko līdzdalību kopienas dzīves vides uzlabošanā.

Projekta pieteicējs var būt juridiska persona, kas savu darbību veic Rīgas pašvaldības administratīvajā teritorijā un vēlas līdzdarboties Rīgas pilsētas apkaimju attīstības jautājumos.

Līdzfinansējums var tikt piešķirts Projektiem, kuri:

– tiešā veidā veicina iedzīvotāju pilsoniskās līdzdalības aktivizēšanu un piederības sajūtas veicināšanu;

– sekmē dažādu iedzīvotāju grupu un/ vai iedzīvotāju sadarbību ar Rīgas valstspilsētas pašvaldību;

–  plāno iedzīvotāju iesaisti un līdzdalību visos vai vairākos projekta posmos.

Projektu īstenošana jāplāno laikā no 2022. gada 1. oktobra līdz 2023. gada  31. martam. 

Vienam Projektam var piešķirt Līdzfinansējumu līdz 3500 euro, nepārsniedzot 95 % no Projekta kopējās tāmes. Projekta pieteicējam jānodrošina līdzfinansējums vismaz 5% apmērā.

Ja projektā paredzēts īstenot apkaimju iedzīvotāju forumu bez citām papildus aktivitātēm, tad Projekta ietvaros šādai aktivitātei var saņemt atbalstu ne vairāk kā 1500 euro apmērā.

Kopējā summa, ko plānots piešķirt projektu konkursa ietvaros, ir līdz 50 000 euro.

Projektu pieteikumu iesniegšanas termiņš ir 2022. gada 6.septembris plkst. 14.00.

Lai palīdzētu interesentiem sagatavot projekta pieteikumu, tiks rīkots informatīvs seminārs par projektu konkursa nosacījumiem. Seminārs notiks 17.08.2022. plkst. 15.30 tiešsaistes platformā MS Teams. Semināram lūdzam pieteikties, aizpildot anketu šeit – https://forms.gle/tS7EJiDXDbJrz28AA.

Projekta pieteikumi iesniedzami papīra formātā vai elektroniska dokumenta veidā, tos sagatavojot atbilstoši normatīvajiem aktiem par dokumentu noformēšanu:

– elektroniski nosūtot uz elektroniskā pasta adresi integracija@riga.lv, parakstītus ar paraksttiesīgās personas drošu elektronisko parakstu, kas satur laika zīmogu, EDOC formāta pakotnē, kuras izmērs nepārsniedz 20 MB;

– klātienē Centra Klientu apkalpošanas nodaļas punktos: Eduarda Smiļģa ielā 46, Daugavpils ielā 31, Gobas ielā 6A, Ieriķu ielā 43A vai Brīvības ielā 49/53, Rīgā.

Projekta pieteikumu iesniedz divos eksemplāros (viens oriģināls un viena kopija), pievienojot arī Projekta pieteikumu datu nesējā, uz kura norādīts projekta iesniedzējs un projekta nosaukums, vai nosūtot to uz e-pasta adresi integracija@riga.lv.

Pirms projekta pieteikuma iesniegšanas lūdzam obligāti iepazīties ar projektu konkursa nolikumu un tā pielikumiem.

Gatavojot projektu pieteikumus, aicinām sekot līdzi valdības lēmumiem un, plānojot aktivitātes, rēķināties ar iespējamiem ierobežojumiem un epidemioloģiskās drošības pasākumiem, kas potenciāli būs jāievēro, īstenojot projektus.

Papildu informācija pieejama pie Centra Apkaimju attīstības un sabiedrības integrācijas pārvaldes Sabiedrības integrācijas un līdzdalības nodaļas projektu vadītājas Sandras Kumačevaspa tālruni 67105354 vai e-pastu: sandra.kumaceva@riga.lv.

Saistošie dokumenti:

Rīgas pilsētas Civilās aizsardzības komisija 4. augustā apstiprināja kārtību, kādā turpmāk tiks nodrošināta izmitināšana tūristu mītnēs jauniem pilsētā iebraukušajiem kara bēgļiem no Ukrainas. Turpmāk pašvaldība varēs nodrošināt izmitināšanu uz īsāku termiņu un par augstāku maksu.

1. jūlijā stājās spēkā grozījumi Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā, kas noteica zemākas izmaksas bēgļu izmitināšanai tūristu mītnēs. Rīgā tikai četras tūristu mītnes piekrita izmitināt bēgļus par valdības noteikto summu – ne vairāk kā 100 eiro par pirmo personu mēnesī, 50 eiro par katru nākamo, bet ne vairāk kā 300 eiro par mājokli. Ar šādiem nosacījumiem Rīgā iespējams nodrošināt izmitināšanu 100 cilvēkiem, un visas vietas ir aizpildītas. Tāpēc Rīgas pašvaldība jūlija sākumā paziņoja, ka jaunus bēgļus vairs pilsētā neizmitina.

Pašvaldība apņēmās par saviem līdzekļiem līdz augusta beigām segt izmitināšanas izmaksu starpību, ko neapmaksā valsts, tajās tūristu mītnēs, kurās Ukrainas kara bēgļi tika izmitināti līdz 1. jūlijam, lai cilvēki nezaudētu pajumti. Pašlaik Rīgā tūristu mītnēs izmitināti apmēram 1050 cilvēki, kuri pilsētā ieradušies līdz 1. jūlijam. Paredzamās izmaksas Rīgas pašvaldībai ir 300 000 eiro mēnesī.

Ik dienu apmēram 100 cilvēki no jauna vēršas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD)  kabinetā Rīgas atbalsta centrā Ukrainas civiliedzīvotājiem Kaļķu ielā 1, lūdzot nodrošināt izmitināšanu. Viņiem tiek piedāvāti mājokļi citās pašvaldībās, bet šobrīd arī citur Latvijā pieejamas vietas vien dažiem desmitiem cilvēku.

20. jūlijā stājās spēkā jaunas izmaiņas izmitināšanas nosacījumos. Apstiprinātie grozījumi Ministru kabineta (MK) noteikumos paredz augstāku atlīdzību par īsāku izmitināšanas periodu līdz 60 dienām, bet tikai tad, ja pašvaldībā ir sasniegti 80% no faktiski iespējamā izmitināto Ukrainas civiliedzīvotāju skaita un nav iespējams nodrošināt izmitināšanu citā pašvaldībā. Par dzīvokļa īri uz termiņu līdz 60 dienām, pašvaldībai slēdzot līgumu ar izīrētāju, valsts kompensē līdz 600 eiro mēnesī, par citām izmitināšanas vietām – līdz 15 eiro par personu diennaktī par termiņu līdz 60 dienām. Lai pašvaldība varētu sākt izmitināt personas ar šādiem nosacījumiem, pašvaldībai, atbilstoši MK noteikumiem, jāpieņem atsevišķs lēmums.

Civilās aizsardzības komisija lēma sākt Ukrainas civiliedzīvotāju izmitināšanu Rīgā uz termiņu līdz 60 dienām, un vienojās par kārtību, kā sadarbībā ar VUGD šo procesu organizēt atbilstoši MK noteikumiem. Svarīgi ņemt vērā, ka izmitināšana uz termiņu līdz 60 dienām Rīgā būs pieejama tikai tad, ja citās Latvijas pašvaldībās nebūs pieejama neviena brīva vieta izmitināšanai uz termiņu līdz 120 dienām.

Papildus rīdzinieki vēl arvien aicināti uzņemt sev piederošos mājokļos Ukrainas civiliedzīvotājus un pieteikties atlīdzībai par brīvprātīgu izmitināšanu vai slēgt trīspusēju līgumu starp izīrētāju, Ukrainas civiliedzīvotāju un pašvaldību. Mājokļus var pieteikt cak.iem.gov.lv.

Atgādinām, ka noteiktām Ukrainas civiliedzīvotāju grupām, kurām objektīvu iemeslu dēļ var būt apgrūtināta iespēja sev nodrošināt mājokli pēc valsts nodrošinātā izmitināšanas perioda, ir paredzēta iespēja saņemt izmitināšanas atbalstu arī pēc 120 dienu perioda, taču ne ilgāk kā līdz šā gada 31. decembrim. Tāpat, mainoties valdības noteiktajiem atbalsta termiņiem, tie iedzīvotāji, kuri sākotnēji iesnieguši pieteikumu atlīdzības saņemšanai par periodu līdz 90 dienām, var atkārtoti iesniegt iesniegumu, lai saņemtu atlīdzību par vēl 30 dienām, ja personu izmitināšana tiek turpināta.

Par pieteikšanos atlīdzības saņemšanai vai trīspusējā līguma slēgšanai, kā arī personu grupām, uz kurām neattiecas izmitināšanas perioda ierobežojums līdz 120 dienām, vairāk informācijas riga.lv.

Līdz šim rīdzinieki pieteikušies atlīdzības saņemšanai par 513 mājokļiem, kuros izmitināti 1283 Ukrainas civiliedzīvotāji. Kopā kopš 7. marta Rīgas atbalsta centrā Ukrainas civiliedzīvotājiem reģistrētas apmēram 16 600 personas.

Lucavsala ūdens

Veselības inspekcijas veiktās analīzes liecina, ka Rīgas astoņu oficiālo peldvietu ūdens kvalitāte atbilst higiēnas prasībām un tajās ir atļauts peldēties, informē Rīgas domes Mājokļu un vides departaments.

Arī Daugavas peldvietā “Rumbula ” zilaļģes  nav konstatētas un ir atļauts peldēties.

Peldēties atļauts  arī visās  Rīgas jūras līča peldvietās Vakarbuļļos, Daugavgrīvā un Vecāķos, oficiālajās pilsētas peldvietās Ķīpsalā,  Lucavsalā, Lucavsalas līcī un Bābelītī, kā arī Ķīšezerā. Lai atveldzētos, iespējams arī doties arī uz Grīziņkalna un Ziedoņdārza bradājamajiem baseiniem.

Rīgas pašvaldība atgādina par nepieciešamību ievērot piesardzību, dodoties veldzēties ūdenstilpēs, īpašu vērību šajā karstajās dienās veltot bērniem.

No 17. līdz 21. augustam Rīgā norisināsies starptautiskais koru konkurss “Rīga dzied”, kura centrālais notikums būs “Imanta Kokara kora balva”. Pasākumā piedalīsies kori no Bulgārijas, Igaunijas, Fēru salām, Lielbritānijas, Īrijas un Latvijas.

Otrā starptautiskā koru konkursa “Rīga dzied” un “Imanta Kokara kora balva” mākslinieciskais vadītājs ir viens no vadošajiem Latvijas kordiriģentiem Romāns Vanags, kurš par konkursa ideju saka: “Starptautisko koru interese par Rīgu kā Eiropas koru galvaspilsētu, kas bija ļoti aktīva pēc veiksmīgi notikušās Pasaules koru olimpiādes 2014. gadā un 3. Eiropas koru olimpiādes, un Nāciju Grand Prix Rīga 2017. gadā, pamazām sāk atjaunoties. Dažādu valstu dziedātāju atkalredzēšanās  otrajā “Rīga dzied” konkursā apliecina neizsīkstošo vēlmi būt kopā dziesmā un dziedot apliecināt humānas vērtības un sapratni par to, cik svarīgs ir miers visā pasaulē.”

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas rektoru, latviešu diriģentu un pedagogu Imantu Kokaru joprojām atceras visā pasaulē gan no viņa dibinātā kamerkora “Ave Sol” žilbinošajiem kora mākslas priekšnesumiem, gan no darbības Pasaules koru padomē. Viņu var uzskatīt par vienu no mūsdienu latviešu kordiriģēšanas skolas dibinātājiem un vienu no izcilākajiem Latvijas diriģentiem.

Visi pasākuma dalībnieki satiksies konkursa atklāšanas un noslēguma ceremonijā. Atklāšanas muzikālajai programmai konkursa mākslinieciskais vadītājs ir izvēlējies četrus konkursantu korus, kas sniegs savai valstij raksturīgus priekšnesumus. Atklāšanas ceremonijas īpašais viesis būs jauniešu koris “Kamēr…”, reprezentējot mūsu koru kultūras augsto māksliniecisko kvalitāti un emocionāli piesātinātu muzikālo vēstījumu.

Savukārt noslēguma ceremonijā speciāli izveidots “Festivāla koris” atskaņos starptautiskos koru pasākumos populāras un koru olimpiādēm sacerētus skaņdarbus. Par tādu jau ir kļuvusi arī Ērika Ešenvalda 2014. gadā komponētā “Mana dziesma” ar Rabindranata Tagores dzeju. Skanēs skaistākie fragmenti no amerikāņu komponista Leonarda Bernsteina populārā mūzikla “Vestsaidas stāsts”.

Tāpat noslēguma ceremonijā, kas ir koru konkursa kulminācija, tiks paziņoti konkursu rezultāti un laureāti, kuri ieguvuši konkursa galveno balvu.

Jāatzīmē, ka 18. augustā plkst. 19.00 kori tiksies arī Draudzības koncertā Viesturdārzā, tādējādi kuplinot Rīgas vasaras kultūras programmas prieka mirkļu parka skatuvi.

Norišu programma ir apskatāma tīmekļvietnē www.rigasings.lv. Ieeja konkursa atklāšanas un noslēguma ceremonijā, kā arī visos konkursos un Draudzības koncertā ir bez maksas.

Starptautisko koru konkursu “Rīga dzied” rīko Rīgas dome un Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienība sadarbībā ar Vācijas kultūras organizāciju “Interkultur”.

Seniori Ukrainai cilvēki pie pieminekļa

Krievijas iebrukums Ukrainā licis miljoniem cilvēku pamest savas mājas un meklēt patvērumu citās valstīs. Latvijā maija beigās bija reģistrēti teju 30 000 patvēruma meklētāju no Ukrainas, Rīgā patvērumu raduši aptuveni 16 600 bēgļi. Visiem šiem cilvēkiem nepieciešams mūsu atbalsts, tāpēc biedrība Latvijas Senioru kopienu apvienība” (LSKA) uzsākusi īstenot projektu, kura mērķis ir palīdzēt no kara bēgošajiem cilvēkiem iekļauties mūsu sabiedrībā.

“Karš Ukrainā ilgst jau vairāk kā piecus mēnešus, un visu šo laiku no tā šausmām cieš mierīgie civiliedzīvotāji, arī seniori un bērni. Mēs nedrīkstam palikt vienaldzīgi, un mazākais, ko varam darīt, ir dot viņiem mieru, sadraudzību un sapratni, bet laiku, ko šie cilvēki spiesti pavadīt tālu prom no mājām, padarīt saturīgu,” saka LSKA valdes priekšsēdētājas vietniece Lilita Kalnāja.

Lai palīdzētu Ukrainas kara bēgļiem labāk adaptēties mūsu sabiedrībā, LSKA ar Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centra finansiālu atbalstu Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros uzsākusi īstenot projektu “Rīgas seniori kopā ar Ukrainas bēgļiem”.

Kā norāda Lilita Kalnāja, daudzi seniori no agras bērnības un arī no vecāku stāstiem labi atceras Otrā pasaules kara šausmas, un tādēļ ar jo lielāku līdzcietību ir gatavi palīdzēt bēgļiem no kara plosītās Ukrainas.

“Ir svarīgi, lai šie cilvēki justos Latvijā gaidīti, tādēļ darīsim visu, lai palīdzētu bēgļiem no Ukrainas iekļauties mūsu sabiedrībā un labāk iejusties Rīgā. Jau esam aicinājuši viņus apmeklēt starptautiskā folkloras festivāla “Baltica 2022” pasākumus Rīgā, un uz mūsu ukraiņu draugiem tie atstāja tiešām spilgtu iespaidu un raisīja pozitīvas emocijas. Lai palīdzētu labāk integrēties Latvijas sabiedrībā, notiks arī Sarunu klubi, kuros piedalīsies Ukrainas un Rīgas seniori kopā ar savām ģimenēm. Savukārt Latvijas kultūrvides labākai iepazīšanai organizēsim ekskursijas Kurzemē, Rundālē un Siguldā, kopā apmeklēsim arī Lībiešu krastu. Tāpat paredzēta tikšanās ar mazākumtautību nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, kā arī pasākums “Lībieši Latvijā”, kurā kopā klausīsimies Rīgas lībiešu dziesmu ansambļa “Līvlist” koncertu un baudīsim  lībiešu nacionālos ēdienus. LSKA patvēruma meklētājiem no Ukrainas organizēs arī latviešu valodas pamatu apgūšanu, kā arī sagatavos un izdalīs valodas apguves metodiskos materiālus,” stāsta Lilita Kalnāja.

LSKA ir pārliecināta, ka mūsu sapratne un atbalsts Ukrainas kara bēgļiem ir ļoti nepieciešams, tādēļ darīsim visu, lai no kara šausmām cietušajiem cilvēkiem palīdzētu iekļauties Latvijas sabiedrībā un Rīgas ikdienas dzīvē, kā arī labāk iepazīt mūsu kultūru.

Projekts ”Rīgas seniori kopā ar Ukrainas bēgļiemtiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

Projekta īstenošanas laiks – no 2022. gada 1. jūlija līdz 2022. gada 15. novembrim, līguma Nr. AIC-22-44-lī.

mentālais fitness

Jau trešo gadu Rīgā norisināsies nodarbības senioriem projekta “Mentālais fitness” ietvaros. Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

Līdzīgi kā sporta fitnesa pamatā ir dažāda veida vingrinājumi, tāpāt arī mentālais fitness paredz regulāras nodarbības. Pie mentālās veselības veicinošām darbībām var pieskaitīt lasīšanu, zīmēšanu, jebkura veida spēles, kā arī ēdienu gatavošanu vai makšķerēšanu. Svarīgi ir nevis tas, kas tiks darīts, bet kā. Mentālais fitness ir metode, kas veicina cilvēku intereses, atmiņu, zināšanas un prasmes. Mentālais fitness nav ārstnieciska metode, tas ir dzīves un domāšanas veids. Mentālajam fitnesam nav kontrindikāciju. Vienīgais, kas ir nepieciešams, lai nodarbotos ar mentālo fitnesu, ir vēlme un gatavība uzzināt un izmēģināt kaut ko jaunu.

Projekta aktivitātes norisināsies tiešsaistē. Rīdzinieki aicināti pieteikties dalībai šādās grupās:

  • Kino klubiņš aicinās apmainīties ar domām par jaunām un vecām filmām un seriāliem;
  • Lasītāju un rakstītāju klubiņā tiks runāts par to, kā aprakstīt savas dzīves stāstu tā, lai to būtu interesanti lasīt jūsu draugiem un radiem;
  • Veselīgā dzīvesveida klubiņā seniori dalīsies ar zināšanām un personīgi pārbaudītiem ieteikumiem;
  • Sieviešu savstarpējā atbalsta grupā dalībnieces dalīsies ar personīgo pieredzi, kā risināt neparastas situācijas;
  • Garšīgo recepšu klubiņā dalībnieki apmainīsies ar veselīgu, garšīgu un ātru ēdienu receptēm un padomiem.

Nodarbību norises laiks un pieteikuma veidlapa atrodamas www.ecopartners.lv sadaļā “Mentālais fitness”.

Projektu īsteno nodibinājums ECO PARTNERS. Papildu informācija par projektu pieejama mājas lapā: www.ecopartners.lv un www.facebook.com/mentalais.fitness.

darba birža

Ceturtdien, 28. jūlijā, no plkst. 12.00 līdz 15.00 Rīgas atbalsta centrā Ukrainas iedzīvotājiem Kaļķu ielā 1 notiks ceturtā darba birža. Šajā reizē kopā 115 vakanču piedāvās 11 uzņēmumi.

Sestajā darba biržā ar saviem darba piedāvājumiem iepazīstinās būvniecības konstrukciju ražotājs “Skonto Prefab”, AS “Pasažieru vilciens”, viesnīca “Baltic Beach Hotel”, loģistiskas uzņēmums “Via 3L”, senioru rezidence “Senior Baltic”, mēbeļu ražošanas uzņēmums SIA “Bolderājas serviss”, metālapstrādes uzņēmums “Rītausmas Steel Constructions”, otrreizējo izejvielu pārstrādes uzņēmums “Nordic Plast”, šūšanas uzņēmums “Hortensias Home” un Rīgas pašvaldības SIA “Rīgas veselības centrs”. Kā ierasts, par darba tiesiskajiem jautājumiem konsultācijas sniegs Nodarbinātības valsts aģentūras speciālisti.

Iepriekšējās piecās darba biržās Ukrainas civiliedzīvotājiem kopā piedāvātas vairāk nekā 1250  vakances un potenciāli darbu visdažādākajās specialitātēs varētu būt atraduši ap 300 cilvēku, ar kuriem uzņēmumi pēc pasākumu norises turpināja pārrunas par darba uzsākšanu.

Uzņēmēji, kuri ir gatavi piedāvāt darbu Ukrainas civiliedzīvotājiem turpmākajās darba biržās Rīgas atbalsta centrā Kaļķu ielā 1, aicināti aizpildīt anketu par piedāvātajām vakancēm. Anketa pieejama šeit: https://bit.ly/3NlvYTl. Nākamās darba biržas notiks 11. augustā un 25. augustā.

Papildu informāciju var saņemt pie Rīgas atbalsta centra Ukrainas iedzīvotājiem projektu koordinatores Rūtas Rutkas e-pasts ruta.rutka@riga.lv, tālrunis +371 26171368.

Viesturdārzs cilvēki spēlē

Ukrainas kultūra un literatūra Latvijā aizvien ir diezgan sveša – pēdējos gados izdoti tikai uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmas no ukraiņu valodas tulkotas grāmatas, tāpēc trešdien, 27. jūlijā, Viesturdārzā no plkst. 19.00 šajā bilingvālajā lasījumā latviski lasīs aktieri Guna Zariņa un Ģirts Krūmiņš, bet ukrainiski – aktrise Larisa Semirozumenko. Lasījumu laikā skanēs Serhija Žadana dzeja un Irēnas Karpas, Artema Čapaja un Katerinas Kalitko proza.

Ceturtdien, 21. jūlijā, no plkst. 20.00 interesenti ir aicināti baudīt mūziku Vērmanes dārza estrādē, kur ceturtajā prieka mirkļu parku koncertā uzstāsies „Tenoru trio” ar koncertprogrammu “Arrivederci Roma”. Spilgti, atraktīvi, publikas un profesionāļu atzinību guvuši, lielisku balsu īpašnieki – tādi ir mūziķu apvienības „Tenoru Trio” dalībnieki, LNOB solisti Raimonds Bramanis, Mihails Čuļpajevs un Juris Vizbulis. Koncertprogrammā „Arrivederci Roma” mākslinieki izvēlējušies ietvert sev tuvu un klausītāju iemīļotu un populāru opermūziku, kuru dažādos mūzikas stilos – no klasikas līdz džezam – aranžējis Andrejs Puškarevs.

Tāpat šajā dienā Mazjumpravas muižā ikvienam būs iespēja dzirdēt lekciju ”Dzimtas albums”, kurā Edvarda Šmite reflektēs par Šmitu-Baumaņu dzimtas vēsturi. Pirms lekcijas varēs apskatīt Mazjumpravas muižas dzirnavu ēku un noklausīties individuālu stāstu par to. Tikmēr paši mazākie varēs darboties izzinošās un atraktīvās prieka darbnīcās – pūst ziepju burbuļus, veidot smilšu aplikācijas un spēlēt spēles. Ģimenes un draugu komandas aicinātas izmēģināt spēkus lielformāta Rīgas veidošanas spēlē. Līdzīgas norises Mazjumpravas muižā ir gaidāmas arī dienu vēlāk – 29. jūlijā, kur skatītāji varēs vērot latviešu teātra klasiku ”Īsa pamācība mīlēšanā”, kuras humoristiskais sižets un melodiskā mūzika ir saprotama teju ikvienam.

Savukārt svētdien Mazjumpravas muižas apmeklētāju atpūtai upes krastā un ūdens ļaužu ikdienai un ieražām sarūpētās nodarbes ļaus iejusties senākos laikos un saprast, kā Daugava veidoja Rīgas un rīdzinieku vidi un ikdienu, kā tapa plosti. Mazākie varēs darboties atraktīvās prieka darbnīcās, bet lielākie apmeklētāji, ģimenes un draugu komandas varēs sevi izaicināt lielformāta Rīgas veidošanas un vēstures izziņas spēlē.

Tikmēr Viesturdārzā 30. jūlijā no plkst. 11.00 notiks kaimiņu “ātrie randiņi” – veids, kādā apkaimes iedzīvotāji var apzināt iespējas savā rajonā. Šajā pasākumā Viesturdārza regulārie apmeklētāji un viesi uz 15 minūtēm varēs sēsties pie viena galda, lai apspriestu, kā viņi cits citam nepieciešamības gadījumā var palīdzēt. Tiks organizēts arī brīvā bartera tirdziņš.

Savukārt Nordeķu parka prieka mirkļu otrā kultūras programma sestdien un svētdien būs veltīta radošajam Iļģuciemam. 30. jūlijā norisināsies sarunas par profesionālo mākslu un meistardarbnīcas ar mākslinieku līdzdalību vasaras siltumnīcā, bet 31. jūlijā brīvā skatuve būs nodota kultūras centra “Iļģuciems” amatierkolektīvu rīcībā. Vakarpusē apkaimes iedzīvotāju radošais gars varēs izpausties no Iļģuciema nākušā Raimonda Paula dziesmu karaoke.

Citi kultūras notikumi galvaspilsētā šonedēļ

27. un 29 jūlijā pie Brīvības pieminekļa uz tilta LNOB pusē Čellu trio “Melo-M” un pieci ukraiņu mūziķi, kuri šobrīd, patveroties no kara Ukrainā, dzīvo Latvijā, ir izveidojuši mūziķu apvienību un sniegs bezmaksas koncertus “Kopā mēs varam”.

31. jūlijā plkst. 17.00 Jaunatnes dārzā Āgenskalna apkaimes iedzīvotājus un ciemiņus priecēs muzikāls uzvedums “Kas dzīvo mežā?”, ko veidojušas Lapu ielā 24 mītošās organizācijas.

Vēl 31. jūlijā plkst. 17.00 Lastādijā gaidāms nākamais “Atslodzes svētdienas” pasākums, kurā varēs atvilkt elpu pirms nākamās darba nedēļas, satikt draugus un padejot pie elektroniskās mūzikas, klausoties jauno mūziķu sniegumā.

Pašā jūlija noslēgumā – 31. jūlijā plkst. 20.00 – no Rīgas Rātsnama balkona skanēs Vecrīgas torņu mūzikas koncerts.

Rīgas vasaras kultūras programmu parkos un apkaimēs realizē pašvaldība sadarbībā ar dažādām nozares organizācijām un biedrībām. Plašāk ar kultūras pasākumiem var iepazīties tīmekļvietnē https://vasara.riga.lv/. Programma pakāpeniski tiek papildināta, iekļaujot arī pašvaldības finansēšanas konkursos atbalstītos projektus. Kultūras pasākumiem Rīgā var sekot līdzi arī Facebook lapā “Rīgā notiek”.

LB proejkti_cilvēki pie datora

Portālā balso.riga.lv ikviens var iepazīties ar Rīgas līdzdalības budžeta projektu ideju īstenošanas konkursam 2022. gadā iesniegtajiem projektu pieteikumiem.

Šogad iedzīvotāji un apkaimju biedrības savos ideju pieteikumos īpašu uzmanību pievērsuši rotaļu un atpūtas laukumu labiekārtošanai savās apkaimēs, piedāvājot gan jaunu bērnu rotaļu laukumu, gan skeitparku, gan disku golfa parka izveidi. Tāpat iedzīvotāji šogad savos projektu pieteikumos uzsvēruši nepieciešamību pēc atpūtas vietām un pastaigu takām Rīgas ūdensmalās: pie Ķīšezera, pie Zunda kanāla, gar Juglas ezeru.

Rīgas pilsētas līdzdalības budžeta projektu ideju konkursā 2022. gadā laikā no 17. marta līdz 31. maijam tika saņemti 36 ideju pieteikumi. No tiem 22 pieteikumus iesniegušas nevalstiskās organizācijas, bet 14 pieteikumus – fiziskas personas. Pirmajā konkursa kārtā tika vērtēta iesniegto pieteikumu atbilstība konkursa nolikumam. No visām iesniegtajām idejām, tikai viena netika virzīts uz nākamo kārtu, jo apkaimes biedrība un privātpersona atsevišķi iesnieguši līdzīga satura projektus ar vienu un to pašu īstenošanas vietu.

Otrajā kārtā pieteikumu īstenošanas iespējas un izmaksas izvērtē atbilstošās Rīgas domes un valsts iestādes, kuras sniegs atzinumus. Pēc atzinumu saņemšanas augustā komisija vēlreiz izskatīs projektu ideju pieteikumus un virzīs tos iedzīvotāju balsojumam vietnē balso.riga.lv. Iedzīvotāji par projektu idejām varēs balsot oktobrī.

Pašvaldība īstenos tos projektus, kuri saņems visvairāk iedzīvotāju balsu. Viena projekta īstenošanai šogad paredzēts piešķirt līdz 70 000 eiro, un kopējais projektu īstenošanai paredzētais finansējums ir 700 000 eiro.

Kopš 2019. gada, kad konkurss tika izsludināts pirmo reizi, rīdzinieki iesnieguši kopā 127 projektu pieteikumus. Īstenošanai pirmajos trīs konkursa gados nodoti 24 projekti. No tiem 4 projekti ir īstenoti pilnībā, bet 20 projekti pašlaik ir dažādās īstenošanas fāzēs.

Vairāk informācijas par projektu konkursu un iepriekšējos gados apstiprinātajiem un īstenotajiem projektiem www.riga.lv un www.balso.riga.lv

Šogad neasfaltēto grants ielu seguma uzlabošanas darbus plānots īstenot 36 Rīgas ielās un to posmos, darbi jau pabeigti deviņās Kurzemes rajona ielās. Seguma uzlabošanas ir veikta 8 961 kvadrātmetru lielā platībā. Šonedēļ darbus plānots sākt Zemgales priekšpilsētas ielās, segumu uzlabojot divpadsmit grantētajās ielās un to posmos.

Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks satiksmes infrastruktūras un attīstības jautājumos Vilnis Ķirsis: “Jau otro sezonu mēs īstenojam šo jauno programmu, lai apkaimju grantētos ceļus noklātu ar cieto segumu. Šā gada pašvaldības budžetā esam atraduši līdzekļus gandrīz 1,4 miljonu eiro apjomā, lai dubultotu ielu skaitu, kurās tiks pielietota šī tehnoloģija. Cilvēki visās apkaimēs ir pelnījuši kvalitatīvus dzīves apstākļus un kvalitatīvs piebraucamais ceļš ir viena no galvenajām pamatvajadzībām. Arī nākamajā gadā turpināsim programmu, lai pēc iespējas vairāk rīdzinieku izjustu šos uzlabojumus.”

Ielām ar grants segumu apstrāde tiek veikta ar bitumena emulsiju un galvenais ieguvums ir putekļu samazināšana un ceļa kvalitātes uzlabošana. Darbu sākuma posmā tiek veikta ielu pamatnes sagatavošana un komunikācijas aku izcelšana brauktuves līmenī, kurai seko bitumena emulsijas ieklāšana.

Par konkrēto ielu remontdarbu veikšanas laikiem un iespējamām satiksmes organizācijas izmaiņām informācija tiks sniegta atsevišķi. Remontdarbu saraksts var nedaudz mainīties, ņemot vērā saskaņošanas procesu ar komunikāciju turētājiem, kā arī citus neparedzētus apstākļus.