Baltijas valstu galvaspilsētu apkaimju aktīvisti satiekas Viļņā

Baltijas valstu galvaspilsētu apkaimju aktīvisti satiekas Viļņā

Baltijas valstu galvaspilsētu apkaimju aktīvisti satiekas Viļņā

Norisinājies jau otrais The Baltic Meetup forums

Šī gada 20. un 21. martā Rīgas Apkaimju alianses valdes locekļi un apkaimju biedrību pārstāvji, kā arī biedrības Free Riga pārstāvis piedalījās Co-urbanism 2019 un vienlaikus “The Baltic Meetup” otrajā forumā. Tikšanos šogad organizēja Lietuvas puse – Laimikis.lt, kas nodarbojas ar pilsētvides spēļu un pētījumu organizāciju, pulcinot kopā Tallinas, Viļņas un arī Rīgas kopienu pārstāvjus.

“The Baltic Meetup – Baltijas valstu apkaimju aktīvistu tikšanās un pieredzes apmaiņas ideja radās Rīgā, kur 2018. gadā notika pirmais šāds forums. Mums ir patiess prieks, ka foruma idejai ir turpinājums, un tas notiks arī 2020. gadā jau Igaunijā, Tallinā”, saka Rīgas Apkaimju alianses valdes priekšsēdētāja Alija Turlaja.

Pasākuma pirmajā dienā, 20. martā tā dalībnieki piedalījās Starptautiskās Laimes dienas svinībās Kauņā, kurā iepazinās ar kopienu plānošanas rīkiem un svētku dienai pieskaņotajiem publiskajiem pasākumiem. Kauņa Laimes dienas svētkus rīkoja jau otro gadu pēc kārtas, sadarbībā ar NVO izveidojot pilsētā 130 notikumu vietas – sākot no nelielas foto izstādes poliklīnikas telpās, līdz iekškvartāla mākslas pagalmam. Kauņa 2022. gadā kļūs par Eiropas Kultūras galvaspilsētu, tāpēc Laimes dienas svinības ir viens no ģenerālmēģinājumiem iesaistīt pilsētas iedzīvotājus kultūras dzīves procesos. Šim mērķim notiek aktīva sadarbība starp Kultūras galvaspilsētas galveno biroju un apkaimju aktīvistiem, kuriem tiek deleģēta vēstnešu loma (Fluxus Labas!).

Pasākuma otrajā dienā, 21. martā vienā no Viļņas apkaimēm izveidotā kafejnīcā Viļņā notika praktiskais forums, kurā dalībnieki no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas dalījās ar savu kopienu pieredzi, kas saistīta ar kopienu attīstību saistītām iniciatīvām.

Piemēram, Brasas apkaimes pārstāve Inese Auziņa dalījās ar savu pieredzi par kopienas veidotu brīvdabas izrādi “Brasa. Pumpurs. Spēks.”, kur A. Pumpura eposs “Lāčplēsis” izspēlēts dažādās Brasas apkaimes vietās, pievēršot tām sabiedrības uzmanību. Jāzeps Bikše no Free Riga stāstīja par pilsētā neizmantotu un pamestu ēku pagaidu apdzīvošanas kustību, kas ir aktuāls jautājums ikvienā lielpilsētā. Savukārt Kaspars Spunde no Čiekurkalna attīstības biedrības – par savas apkaimes kopienas realizētajām iniciatīvām un paša izaugsmi no ierindas apkaimes iedzīvotāja līdz biedrības izveidotājam un vadītājam.

Tallinas aktīvisti stāstīja par lielmēroga dzīvojamās apkaimes Lasnamee, kas pēc sava apbūves tipa salīdzināms ar Purvciemu, iedzīvotāju aktivizēšanu, izmantojot kopienas dārza ideju, un projektu, kurā sociālo mājokļu attīstītājs sadarbojas ar pilsētvides aktīvistiem, algojot tos apkaimes mikroklimata uzlabošanas jautājumu izpētei un darbam.

Pasākuma saimnieki – viena no Viļņas apkaimes kopienām – “Miesto laboratorija” dalījās ar savu pieredzi kopienas kafejnīcas izveidē un eksperimentālā iekštelpu dārza uzturēšanā. Arī Kauņas aktīvistu prezentācijā tika apskatīts kopienas dārza jautājums. Te dārzs veidots uz kādreizējā militārā poligona zemes, kuram tagad rasts jauns un kopienu vienojošs pielietojums.

The Baltic meetup

The Baltic meetup

The Baltic meetup

The Baltic meetup

Labas pārvaldības ideju darbnīca pie viena galda pulcē NVO un publiskā sektora pārstāvjus

Labas pārvaldības ideju darbnīca

Labas pārvaldības ideju darbnīca pie viena galda pulcē NVO un publiskā sektora pārstāvjus

Top ceļa kartes labākai pilsētas pārvaldībai

Rīgas Apkaimju alianse trešdien, 6. februārī VARAM telpās pulcināja kopumā teju 40 nevalstisko organizāciju – Rīgas apkaimju biedrību, kā arī valsts un pašvaldību iestāžu pārstāvjus, lai kopīgi diskutētu par abām pusēm svarīgu jautājumu – kas ir laba pilsētas pārvaldība? Ideju darbnīcas mērķis bija kopradīt praktiskus un pielietojumus instrumentus sabiedrības iesaistei pašvaldību plānošanas procesos.

Darbs bija organizēts trīs grupās, no kurām katra centās rast praktiski pielietojamu recepti kādiem no labas pārvaldības aspektiem: 1) iekļaujoša plānošana, 2) sabalansēta plānu ieviešana, 3) iedzīvotāju iniciatīvas.

“Trīs stundu intensīva darba rezultātā visas trīs darba grupas radīja lieliskas idejas – ceļa kartes labai pārvaldībai, un, kas ir interesanti, neatkarīgi viena no otras nonāca pie vairākiem līdzīgiem secinājumiem”, teic Rīgas Apkaimju alianses valdes priekšsēdētāja Alija Turlaja.

Pirmkārt, iedzīvotāju un to apvienību uzklausīšana ir ļoti noderīga pašvaldībām, jo atvieglo lēmumu pieņemšanu par praktisko jautājumu risināšanu – norāda uz aktuālākajām lokālajām problēmām, kā arī piedāvā svaigas idejas šo problēmu risināšanā. Prakse rāda, ka ieinteresētas un iedzīvotājus atbalstošas pašvaldības funkcionē efektīvāk un bauda lielāku iedzīvotāju atbalstu, jo apkaimju organizācijas ir vietējās autoritātes, viedokļu līderi un apkaimju jautājumu eksperti.

Otrkārt, lēmumu pieņemšanas decentralizācija uzlabotu apkaimju vietējo jautājumu risināšanu, tajā pašā laikā būtiska ir arī pašvaldības darbinieku profesionalitāte, lai samērīgi izvērtētu un virzītu lielus projektus, jo tās redz un zina kopainu.

Par veiksmīgu praksi komunikācijas uzlabošanai ar iedzīvotājiem pašvaldībās uzskatāma īpaši sadarbībai ar iedzīvotājiem nozīmēta, ļoti kompetenta darbinieka iecelšana katrai pašvaldības apkaimei, kurš, pārzinot pašvaldības darbību, sekmē apkaimes iedzīvotāju būtisko jautājumu risināšanu.

Rīgas Apkaimju alianse apkopos visas idejas un radītās labas pārvaldības ceļa kartes, publicēs savos interneta resursos, kā arī nosūtīs tās Rīgas pašvaldības iestādēm izvērtēšanai un ieviešanai dzīvē. Organizatori saka lielu paldies “Labas pārvaldības ideju darbnīcas” finansiālajam atbalstītājam “British Council”, kā arī VARAM par piedāvātajām telpām darbnīcas norisei.

. Labas pārvaldības ideju darbnīca Labas pārvaldības ideju darbnīca Labas pārvaldības ideju darbnīca

Apkaimju iniciatīvu informatīvais seminārs

Apkaimju aktīvisti piedalīties informatīvajā seminārā par konkursu apkaimju iniciatīvas līdzdalības un piederības veicināšanai

Lai informētu interesentus par projektu konkursa apkaimju iniciatīvas līdzdalības un piederības veicināšanai nolikuma aktualitātēm un sniegtu ieteikumus pieteikumu sagatavošanā, tiek rīkots informatīvais seminārs konkursa pieteicējiem.

Seminārs norisināsies  2019. gada 4. februārī Rīgas Kongresa nama 401. telpā, plkst.16.30.

Interesentus aicinām iepriekš reģistrēties semināram šeit.

Seminārā laikā tiks izrunātas tēmas par konkursa mērķī un atbalstāmajām aktivitātēm, finansējuma apjomu, atbalstāmajām izmaksām, projektu pieteikumu iesniegšanas kārtību un biežāk pieļautajām kļūdām.

Atgādinām, ka 2019. gada 25. janvārī Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments (RDIKSD) izsludināja konkursu par apkaimju iniciatīvām līdzdalības un piederības veicināšanai. Projektu pieteikumu iesniegšanas termiņš – 2019. gada 11. februāris plkst. 16.00.

Detalizētāka informācija par projektu konkursu atrodama RDIKSD timekļa vietnē 

Izsludināts sabiedrības integrācijas programmas projektu konkursa „Apkaimju iniciatīvas līdzdalības un piederības veicināšanai” pirmais uzsaukums

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments izsludina Sabiedrības integrācijas programmas projektu konkursa „Apkaimju iniciatīvas līdzdalības un piederības veicināšanai”  pirmo uzsaukumu – apkaimju iniciatīvu projektu īstenošanai Rīgas pilsētā 2019.gadā.

Konkursa mērķis ir aktualizēt un veicināt Rīgas iedzīvotāju pilsonisko līdzdalību,  brīvprātīgo darbu un piederības sajūtu savai apkaimei, pilsētai un valstij. Konkursu rīko, lai aktivizētu apkaimju kustību kā vienu no iedzīvotāju pašorganizācijas veidiem, lai veiktu vietējās kopienas interešu aizstāvēšanu, izzinātu iedzīvotāju problēmas un meklētu risinājumus savstarpējā iedzīvotāju un pašvaldības sadarbībā, nodrošinot iedzīvotāju personisko līdzdalību kopienas dzīves vides uzlabošanā.

Konkursā piedalīties un pretendēt uz finansējuma saņemšanu Rīgas pilsētas pašvaldības iestāde vai jebkura Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā reģistrēta juridiska persona, kuras juridiskā adrese ir Rīga un kas savu darbību veic Rīgas pilsētā un vēlas uzlabot Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā dzīvojošo iedzīvotāju dzīves kvalitāti.

Šajā projektu konkursā var pretendēt arī uz finansējuma saņemšanu apkaimes iedzīvotāju forumu organizēšanai Rīgas apkaimēs.

Maksimālais finansiālais atbalsts vienam projektam ir 2 500 eiro. Savukārt maksimālais finansiālais atbalsts viena apkaimju iedzīvotāju foruma organizēšanai ir 1000 eiro.

2019. gada 1. kārtas projektu īstenošana ir jāplāno laika posmā no 11.03.2019. līdz 30.06.2019.

Aicinām savlaicīgi iepazīties un ievērot jauno konkursa nolikumu un pielikumus.

 Ar projekta dokumentāciju (nolikums, pieteikums, u.c.) un detalizētu informāciju par pieteikšanās kārtību variet iepazīties šeit: http://integracija.riga.lv/lv/integracija/finansesanas-konkursi?target=70

Tuvākajā laikā RDIKSD publicēs informāciju par informatīvo semināru pieteikumu sagatavošanai.

Papildinformācija pieejama pie Projektu un sabiedrības integrācijas nodaļas projektu vadītājas vietnieces Sanitas Lāces pa tālruni 67181657 vai e-pastu: sanita.lace@riga.lv

AICINĀM UZ FORUMU “IEDZĪVOTĀJU LĪDZDALĪBA PILSĒTAS IZAUGSMEI”

Nākamā gada maijā notiks Eiropas Parlamenta  vēlēšanas. Lai noskaidrotu Eiropas iedzīvotāju prioritātes un aktuālos jautājumus, EK ir izstrādājusi aptauju un aicina iedzīvotājus izteikt savu viedokli, lai ietekmētu Eiropas nākotnes darba kārtību.

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments aicina aktīvos rīdziniekus iesaistīties un piedalīties forumā “Iedzīvotāju līdzdalība pilsētas izaugsmei” 12. decembrī plkst. 16.00 Rīgas Nevalstisko Organizāciju namā, Ieriķu ielā 43a.

Pasākumā piedalīties aicināts ikviens, kurš vēlas ietekmēt notiekošo Rīgā un arī Eiropas Savienībā.

Šī būs unikāla iespēja izteikt savu viedokli, dzirdēt līdzcilvēku pieredzi un piedalīties kopā jaunu ideju izstrādē.

Pasākuma moderators: Ansis Bogustovs.

Forumu rīko Rīgas domes Izglītības kultūras un sporta departaments Eiropas Lielo pilsētu tīklu EUROCITIES un Eiropas Komisiju kampaņas “Citizens Panels Initiative” ietvaros. Kampaņā piedalās vairāk nekā 20 Eiropas pilsētas un īsteno pasākumus laika posmā no 2018. gada oktobra līdz 2019. gada februārim.

Lai piedalītos pasākumā, aicinām aizpildīt reģistrācijas anketu un Eiropas Komisijas aptauju līdz šī gada 10. decembrim.

 

23. novembrī Rīgā tiekas Baltijas valstu galvaspilsētu apkaimju aktīvisti

Š.g. 23. novembrī Rīgā pirmo reizi norisinās “The Baltic Meetup” forums, kurā pieredzes apmaiņas nolūkā tiekas Latvijas, Lietuvas un Igaunijas galvaspilsētu apkaimju organizāciju līderi. Tas būs pirmais šāda mēroga saiets, kura virsmērķis ir pilsoniskas sabiedrības izaugsmes veicināšana. Pasākumu organizē Rīgas Apkaimju alianse, pulcinot Tallinas, Viļņas un arī Kauņas kopienu pārstāvjus.

“Pieredzes apmaiņas forums tiek rīkots, jo par mūsu kaimiņu lielo pilsētu attīstību un par kopienu darbu tajās zinām nepietiekami. Vēlamies dalīties arī ar savu pieredzi, noskaidrot kopīgos izaicinājumus kopienu darbā un pilsētu pārvaldībā, kā arī vienoties par kopienu memorandu – soļiem, kas stiprinātu kopienas visās trīs Baltijas valstīs”, stāsta Rīgas Apkaimju alianses valdes priekšsēdētāja Alija Turlaja.

Foruma darba sesijās tiks pārrunāti visu valstu apkaimju pārstāvjiem aktuālie jautājumi, kuri sadalīti trīs blokos: 1) kopienas un komunikācija; 2) sekmīgi līdzdalības modeļi; 3) apkaimju aktīvisms un sadarbība.
Foruma jautājumu lokā ir vairākas aktualitātes, kas skar ne tikai Rīgas, bet arī citu Baltijas valstu lielo pilsētu kopienas, piemēram, komunikācija ar valsts un pašvaldības iestādēm, birokrātijas mazināšana, caurspīdīga pilsētas pārvalde, līdzdalīgā budžetēšana, iesaiste pilsētplānošanā, kopienu finansēšanas modeļi un vairāki citi aktuāli jautājumi.

Plānots, ka pēc “The Baltic Meetup” forumā pārrunātā taps memorands, kurš aicinās Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministriju (VARAM) un Rīgas domi izveidot rīcības stratēģiju apkaimju biedrību/kopienu iesaistei lielo pilsētu attīstības plānošanā. Rīgas Apkaimju alianse 2019. gada 6. februārī aicinās uz tikšanos VARAM un citu ministriju, Rīgas domes un tās departamentu pārstāvjus pārrunāt rīcības plānu birokrātisko un sadarbības šķēršļu mazināšanai labākai un caurspīdīgai Rīgas pārvaldībai, nosakot lielāku iedzīvotāju iesaisti lēmumu pieņemšanā.

Organizatori saka lielu paldies “The Baltic Meetup” projekta atbalstītājiem “British Council”, kā arī “Urban Institute Riga” par palīdzību foruma sagatavošanos darbos un moderēšanā.

Rīgas Apkaimju alianse ir nevalstiska bezpeļņas organizācija, kura dibināta ar mērķi līdzdarboties Rīgas pilsētas ilgtspējīgā attīstībā, dabas un kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanā un rīdzinieku dzīves vides kvalitātes uzlabošanā, kā arī labas pārvaldības principa īstenošanā Rīgas pilsētas pašvaldības un valsts iestāžu un iedzīvotāju attiecībās. Rīgas Apkaimju aliansi 2018. gada sākumā nodibināja desmit Rīgas apkaimju biedrības. Šobrīd aliansē ietilpst 12 biedrības: Asociācija Latgales priekšpilsētas attīstībai, Āgenskalna Apkaimes biedrība, biedrība “Berģinieki”, biedrība “Brasa”, biedrība “Kundziņsala”, Čiekurkalna attīstības biedrība, Mangaļsalas iedzīvotāju biedrība, Purvciema Apkaimes biedrība, Rīgas Dārziņu iedzīvotāju biedrība, Sarkandaugavas attīstības biedrība, Teikas apkaimes biedrība, Vecmīlgrāvja attīstības biedrība.

Top mūsdienīga rīdzinieku iesaistes programma – līdzdalīgā budžetēšana

Iespēja balsot par savai apkaimei svarīgu projektu realizāciju jau 2019. gadā

Ceturtdien, 18. oktobrī Rīgas Apkaimju alianses valde piedalījās trešajā darba grupas sanāksmē ar Rīgas izpilddirektoru Juri Radzeviču un viņa komandu, kuras laikā jau tika strādāts pie projekta līguma teksta galējās versijas, kas paredz līdzdalīgās budžetēšanas (participatory budgeting) pilotprojekta ieviešanu Rīgā.

Līdzdalīgā budžetēšana ir mūsdienīgs instruments, kā ikviens rīdzinieks var ierosināt un lemt par apkaimei un pilsētai nepieciešamu projektu realizāciju, kuru, pozitīva rīdzinieku balsojuma gadījumā, finansē no Rīgas pilsētas budžeta. Vienkāršoti: jebkurš iedzīvotājs var pieteikt projektu, kuram jāatbilst noteiktiem kritērijiem (jāatrodas publiski piejamā vietā, jāsniedz labums visai kopienai, ietilpst budžeta rāmī), un tas tiek izlikts īpašā vietnē publiskai balsošanai. Katram Rīgas iedzīvotājam ir viena “par” balss. Pēc šāda principa līdzdalības budžetēšana sekmīgi darbojas daudzās Eiropas valstīs, tāpēc tā ieviešanu Rīgā virzīja arī Rīgas Apkaimju alianse.

“Šāds projektu finansēšanas modelis stimulē iedzīvotāju iesaisti pilsētas plānošanā un uzlabošanā, veicina atklātības principu ievērošanu pašvaldības pārvaldē, kā arī ļauj realizēt katrai kopienai tiešām svarīgus projektus, un procesa gaitā veicina pilsētas pārvaldes starpdepartamentu sadarbību”, teic Rīgas Apkaimju alianses (RAA) valdes priekšsēdētāja Alija Turlaja.

Līdzdalīgo budžetēšanu RAA uzsāka virzīt šī gada vasarā, un ir paredzēts, ka pilotprojekta fāzē tas sāks darboties jau 2019. gadā. Sākotnēji tajā projektus varēs iesniegt balsošanai Rīgas apkaimju biedrības, kuras uzņemsies atbildību par proejkta kvalitatīvu sagatavošanu un savu apkaimju iedzīvotāju iesaisti. Pirmajā gadā vienam pilotprojektam būs noteikts salīdzinoši neliels finanšu rāmis, taču jau 2020. gadā, kad projekts tiks ieviests galējā versijā, gan kopējais, gan vienam projektam atvēlētais finansējums tiks būtiski palielināts.

Tā kā līdzdalīgās budžetēšanas projekts paredz iedzīvotāju balsojumu par atbalstāmajiem projektiem, tad jau tuvākajā laikā kā konsultatīvais partneris tiks piesaistīti “Mana balss” speciālisti, kas sniegtu praktiskus padomus šādas balsojuma interneta vietnes izveidei.Jādomā, ka līdzdalīgas budžetēšanas ieviešana liks aktivizēties apkaimju iedzīvotājiem un sekmēs jaunu apkaimju biedrību izveidi. RAA no savas puses apņemas sniegt padomu un palīdzību apkaimju aktīvistiem biedrību dibināšanā. Kā zināms, tad šobrīd Rīgā no 58 apkaimēm, apkaimju biedrības ir izveidotas vien 18 apkaimēs.

 

Papildinformācija:

Alija Turlaja                                           Kaspars Spunde

valdes priekšsēdētāja                          valdes loceklis                      rigas@apkaimjualianse.lv

tālrunis 26446757                               tālrunis 29273563               www.apkaimjualianse.lv

 

Rīgas Apkaimju alianse ir nevalstiska bezpeļņas organizācija, kura dibināta ar mērķi līdzdarboties Rīgas pilsētas ilgtspējīgā attīstībā, dabas un kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanā un rīdzinieku dzīves vides kvalitātes uzlabošanā, kā arī labas pārvaldības principa īstenošanā Rīgas pilsētas pašvaldības un valsts iestāžu un iedzīvotāju attiecībās. Rīgas Apkaimju aliansi 2018. gada sākumā nodibināja desmit Rīgas apkaimju biedrības. Šobrīd alianses sastāvā ietilpst jau 12 biedrības: Asociācija Latgales priekšpilsētas attīstībai, Āgenskalna Apkaimes biedrība, biedrība “Berģinieki”, biedrība “Brasa”, biedrība “Kundziņsala”, Čiekurkalna attīstības biedrība, Mangaļsalas iedzīvotāju biedrība, Purvciema Apkaimes biedrība, Rīgas Dārziņu iedzīvotāju biedrība, Sarkandaugavas attīstības biedrība, Teikas apkaimes biedrība un Vecmīlgrāvja attīstības biedrība.

Tiek izsludināts 3. kārta projektu konkursam „Apkaimju iniciatīvas līdzdalības un piederības veicināšanai”

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments (RD IKSD) izsludina Sabiedrības integrācijas programmas projektu konkursa „Apkaimju iniciatīvas līdzdalības un piederības veicināšanai”  trešo uzsaukumu – apkaimju iniciatīvu projektu īstenošanai Rīgas pilsētā 2018.gadā.

Konkursa mērķis ir aktualizēt un veicināt Rīgas iedzīvotāju pilsonisko līdzdalību,  brīvprātīgo darbu un piederības sajūtu savai apkaimei, pilsētai un valstij. Konkursu rīko, lai aktivizētu apkaimju kustību kā vienu no iedzīvotāju pašorganizācijas veidiem, lai veiktu vietējās kopienas interešu aizstāvēšanu, izzinātu iedzīvotāju problēmas un meklētu risinājumus savstarpējā iedzīvotāju un pašvaldības sadarbībā, nodrošinot iedzīvotāju personisko līdzdalību kopienas dzīves vides uzlabošanā.

Konkursā piedalīties un pretendēt uz finansējuma saņemšanu Rīgas pilsētas pašvaldības iestāde vai jebkura Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā reģistrēta juridiska persona, kuras juridiskā adrese ir Rīga un kas savu darbību veic Rīgas pilsētā un vēlas uzlabot Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā dzīvojošo iedzīvotāju dzīves kvalitāti.

Šajā projektu konkursā var pretendēt arī uz finansējuma saņemšanu apkaimes iedzīvotāju forumu organizēšanai Rīgas apkaimēs.

Maksimālais finansiālais atbalsts vienam projektam ir 2 500 eiro. Savukārt maksimālais finansiālais atbalsts viena apkaimju iedzīvotāju foruma organizēšanai ir 1000 eiro.
2018. gada 3. kārtas projektu īstenošana ir jāplāno laika posmā no 01.11.2018. līdz 28.02.2019.

Aicinām savlaicīgi iepazīties un ievērot jauno konkursa nolikumu un pielikumus.

 

Projektu pieteikumi jāiesniedz līdz 2018. gada 2. oktobra plkst. 15.00 RD IKSD Klientu apkalpošanas centrā, K.Valdemāra ielā 5, kā arī jānosūta elektroniskā formā uz e-pastu sanita.lace@riga.lv ar norādi “Pieteikums konkursam”.

Ar projekta dokumentāciju (nolikums, pieteikums, u.c.) variet iepazīties šeit: http://integracija.riga.lv/lv/integracija/finansesanas-konkursi?target=46

Papildinformācija pieejama pie Projektu un sabiedrības integrācijas nodaļas projektu vadītājas vietnieces Sanitas Lāces pa tālruni 67181657 vai e-pastu: sanita.lace@riga.lv.

Rīgas Apkaimju aliansei pievienojas divas jaunas apkaimju biedrības

Š.g. 11. septembrī Rīgas Apkaimju aliansei oficiāli pievienojās vēl divas šogad dibinātas biedrības – Āgenskalna apkaimes biedrība un Purvciema apkaimes biedrība. Līdz ar šiem diviem jaunpienācējiem Rīgas Apkaimju aliansē ietilpstošo biedrību skaits pieaudzis līdz divpadsmit.

Rīgas Apkaimju alianse ir nevalstiska bezpeļņas organizācija, kura dibināta ar mērķi līdzdarboties Rīgas pilsētas ilgtspējīgā attīstībā, dabas un kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanā un rīdzinieku dzīves vides kvalitātes uzlabošanā, kā arī labas pārvaldības principa īstenošanā Rīgas pilsētas pašvaldības un valsts iestāžu un iedzīvotāju attiecībās. Aliansi 2018. gada sākumā dibināja desmit aktīvākās Rīgas apkaimju biedrības.

“Organizācija, kurā šobrīd apvienojušās divpadsmit Rīgas apkaimju biedrības un kuras jau šobrīd pārstāv vairāk kā 200 000 Rīgas iedzīvotāju intereses, ir nopietns spēks, ar kuru nevar nerēķināties. Tāpēc mēs, apkaimju eksperti, sevi redzam kā Rīgas pašvaldības stratēģisko partneri ilgtspējīgas un efektīvas pilsētas plānošanā”, teic Rīgas Apkaimju alianses (RAA) valdes priekšsēdētāja Alija Turlaja.

No 58 Rīgas apkaimēm šobrīd deviņpadsimt apkaimēs ir izveidojušās apkaimju biedrības. Taču ir droši prognozējams, ka apkaimju kustība turpinās augt un attīstīties. 2017. gadā vien Rīgā dibinātas četras jaunas apkaimju biedrības, šogad divas, un, cik zināms, tapšanas procesā ir vēl vismaz divas biedrības. RAA ir uzņēmusies sekmēt jaunu apkaimes biedrību rašanos, konsultējot un sniedzot praktisku palīdzību pilsoniski aktīvajiem apkaimju entuziastiem.

Dalība apkaimju biedrības vienojošā organizācija – RAA – ļauj stiprināt katras atsevišķi ņemtās biedrības kapacitāti, veidojot vienotu un spēcīgu komunikāciju ar valsts un pašvaldības iestādēm savu interešu un ideju aizstāvībā. Tā, piemēram, šobrīd RAA dienas kārtībā ir virzīt līdzdalības budžetēšanas (participatory budgeting) sistēmas ieviešanu Rīgā, kas ļautu rīdziniekiem lemt par noteiktas daļas no savas pilsētas budžeta izlietojumu. Līdzdalības budžetēšana jau vairākus gadus sekmīgi darbojas daudzās citās Eiropas valstīs, t.sk., arī Lietuvā un Igaunijā.

RAA aicina visus interesentus, kuri vēlas dibināt apkaimju biedrības, vērsties pēc konsultācijas, rakstot epastu uz rigas@apkaimjualianse.lv vai zvanot pa tālruni 26446757. Organizācija ir atvērta arī jaunu alianses biedru uzņemšanai, par kuru var kļūt ikviena Rīgas apkaimes biedrība.

Rīgas Apkaimju alianse ir nevalstiska bezpeļņas organizācija, kura dibināta ar mērķi līdzdarboties Rīgas pilsētas ilgtspējīgā attīstībā, dabas un kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanā un rīdzinieku dzīves vides kvalitātes uzlabošanā, kā arī labas pārvaldības principa īstenošanā Rīgas pilsētas pašvaldības un valsts iestāžu un iedzīvotāju attiecībās. Rīgas Apkaimju aliansi 2018. gada sākumā nodibināja desmit Rīgas apkaimju biedrības. Šobrīd aliansē ietilpst 12 biedrības: Asociācija Latgales priekšpilsētas attīstībai, Āgenskalna Apkaimes biedrība, biedrība “Berģinieki”, biedrība “Brasa”, biedrība “Kundziņsala”, Čiekurkalna attīstības biedrība, Mangaļsalas iedzīvotāju biedrība, Purvciema Apkaimes biedrība, Rīgas Dārziņu iedzīvotāju biedrība, Sarkandaugavas attīstības biedrība, Teikas apkaimes biedrība, Vecmīlgrāvja attīstības biedrība.

Rīdzinieki nosaukuši pievilcīgākās apkaimes Rīgā

Noslēgusies aptauja par Rīgas iedzīvotāju apmierinātību ar pašvaldības darbību un pilsētā notiekošajiem procesiem. Pētījumā galvenokārt analizēta rīdzinieku attieksme kontekstā ar Rīgas attīstības programmā definētajiem ilgtermiņa mērķiem un līdz 2020.gadam sasniedzamajiem rādītājiem.

Šogad iedzīvotājiem aptaujas ietvaros tika lūgts nosaukt dzīvošanai pievilcīgākās apkaimes. Aptaujas rezultāti parādīja, ka par vispievilcīgāko iedzīvotāji atzinuši Mežaparku (27,9%), tad seko Centra apkaime (19,6%), Imanta (16,7%) un Purvciems (16,1%). Savukārt starp dzīvošanai nepiemērotākajām iedzīvotāji visbiežāk minējuši Bolderāju (34%), Maskavas forštati (34%) un Ķengaragu (18%).

Aptaujas ietvaros rīdziniekiem tika lūgts nosaukt arī trīs lietas, kas būtu pirmām kārtām jāuzlabo viņu apkaimē. 36% aptaujāto respondentu minējuši vajadzību tomēr papildu uzlabot satiksmes infrastruktūru, 23% norādījuši uz vajadzību veikt pilsētas labiekārtošanu (tai skaitā daudzdzīvokļu namu iekšpagalmu labiekārtošanu, graustu, māju remontu un bērnu laukumu ierīkošanu), 17% minējuši vides jautājumu papildu risināšanu (visbiežāk nosaucot parku un zaļās zonas nepietiekamību).

Lūdzot nosaukt trīs lietas, kas uzlabojušās Rīgā pēdējā gada laikā, 31% respondentu minējuši satiksmes infrastruktūras uzlabošanos (tiek remontētas ielas, uzlabojusies sabiedriskā transporta pakalpojumu kvalitāte un gājējiem domātā infrastruktūra), 23% norādījuši, ka tā ir pilsētas labiekārtošana (tai skaitā bērnu laukumu ierīkošanu, atpūtas vietu iekārtošanu un graustu, māju remontu), kā trešo lietu -17% respondentu minējuši vides jautājumu veiksmīgu risināšanu (parki, zaļās zonas, kā arī tīrība un sakoptība pilsētā).

Kopumā vispozitīvāk no iedzīvotāju puses tiek vērtēti tādi pašvaldības darba aspekti kā kultūras pasākumu pieejamība un to norise Rīgā (89%), dabas vides daudzums un kvalitāte pilsētā (86%), sabiedriskā transporta pakalpojumu pieejamība (86%) un citi. 2018.gadā (salīdzinot ar iepriekšējo, 2016.gadā veikto aptauju) paaugstinājies iedzīvotāju vērtējums par iespējām iesaistīties pulciņos, amatiermākslas kolektīvos pieaugušajiem (+7%) un iespēju ietekmēt pašvaldības lēmumus (+7%), kā arī par iespējām pārvietoties ar velosipēdu Rīgas pilsētā (+6%); sportošanas un aktīvās atpūtas iespējām apkaimē (+7%); mājokļu kvalitāti Rīgā (+6%); mājokļu piedāvājumu Rīgā (+5%); iespējām iegūt jaunas zināšanas, papildināt savas prasmes/ kompetences (+4%); iespējām saņemt informāciju par pašvaldības darbu (+4%) un iespēju piedalīties pilsētas attīstības plānošanā un lēmumu pieņemšanā, izteikt viedokli (+4%).

Lai noskaidrotu iedzīvotāju viedokli par tendencēm mājokļa un ikdienas pārvietošanās jomā, kas joprojām izraisa plašas diskusijas, aptaujā tika iekļauti jauni jautājumi. Vaicājot par mājokļa  jautājumu, vairums jeb 74% respondenti atzīmēja, ka  pašlaik dzīvo savā vai savas ģimenes īpašumā. Savukārt jautājot par viedokli vai labāk īrēt vai pirkt nekustamo īpašumu, lai nodrošinātu sevi ar mājokli, vairums jeb 78,2% veica izvēli par labu īpašuma iegādei, nevis īrei.

Tāpat aptaujā tika uzdoti jautājumi, lai noskaidrotu iemeslus, kas mudinātu iedzīvotājus automašīnas vietā vairāk izmantot sabiedrisko transportu, kā populārākie iemesli ieraduma maiņai būtu: lētākas biļetes (38,8%), sabiedriskā transporta kustības ātrums, jeb iespēja nokļūt galamērķī ātrāk nekā ar automašīnu (21,6%), sabiedriskā transporta kursēšanas biežums (13,8%), ērtāki transporta savienojumi (12,6%).

Papildu informācija:

Rīgas iedzīvotāju aptauju organizēja Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments. Tā norisinājās 2018.gada aprīlī un maijā. Aptauju, kurā tika aptaujāti 2163 respondenti realizēja pētījumu centrs SIA “SKDS”.

Ar aptaujas pilno versiju iespējams iepazīties Stratēģijas uzraudzības sistēmas mājaslapā www.sus.lv sadaļā “Pētījumi”.