Rīgā sumināti Zelta kāzu jubilāri

Turpinot iesākto tradīciju, arī šogad Rīgas dome pilsētas svētku laikā godinājusi tās rīdzinieki ģimenes, kuras šogad svin Zelta kāzas – laulību 50 gadu jubileju. Šīs ģimenes savu laulību reģistrēja 1976. gadā. Jau vairākus gadus pasākumā piedalās arī tie pāri, kas laulībā nodzīvojuši 60 un 70 gadus.

Svinīgais pasākums Kultūras pilī “Ziemeļblāzma” pulcējis 97 pārus, no kuriem 20 pāri šogad svin 60 gadu kopdzīves jubileju, savukārt 70 pāri svin 50 gadu jubileju un viens pāris – 70 gadu kopdzīves jubileju.

Šogad pasākums notiek jau 23. gadu un ir viens no svinīgākajiem un sirsnīgākajiem Rīgas dzimšanas dienas mēneša pasākumiem. Par svētku muzikālo priekšnesumu rūpējās dziedātāja Aija Vītoliņa un Romāna Vendiņa instrumentālā grupa. Pasākumu vadīja Egils Melbārdis un Anna Klēvere.

Tradīcija apsveikt laulātos pārus, kuri laulībā nodzīvojuši 50 gadus, radusies 2003. gadā.
Svinīgo sveikšanu organizē Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienība sadarbībā ar Rīgas dzimtsarakstu nodaļu.

Zelta kāzu jubilāru sveikšana

 

Rīgas 825. dzimšanas dienas koncerts “Atver Rīgu! Kods: 825” būs pieejams ikvienam

15. augustā 11. novembra krastmalā Rīgas 825. dzimšanas dienas svinību koncerts “Atver Rīgu! Kods: 825” aicinās uz plašu mūzikas, dejas, gaismu un audiovizuālo priekšnesumu programmu. Domājot par to, lai pilsētas svētkus varētu baudīt pēc iespējas plašāks apmeklētāju loks, pasākumā īpaša uzmanība pievērsta pieejamības risinājumiem – pie skatuves tiks nodrošināta īpaši pielāgota platforma apmeklētājiem ratiņkrēslos, savukārt cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem būs pieejams “Tildes” transkripcijas rīks.

Koncerta laikā pie galvenās skatuves būs pieejama īpaši pielāgota platforma cilvēkiem ratiņkrēslos, nodrošinot ērtāku un pārskatāmāku skatuves programmas baudīšanu. Lai izmantotu platformu, apmeklētāji aicināti iepriekš pieteikties, sazinoties pa tālruni +37126385546.

Savukārt apmeklētājiem ar dzirdes traucējumiem būs iespēja izmantot “Tildes” transkripcijas rīku, kas ļaus uztvert audio skatuves programmas norisi teksta formātā. Lai izmantotu transkripciju, apmeklētāji varēs noskenēt uz ekrāna redzamo QR kodu un sekot līdzi pasākuma norisei.

“Atver Rīgu! Kods: 825” svētku programma 11. novembra krastmalā sāksies jau plkst. 13.00 ar svētku ieskaņu, radošajām darbnīcām un gastronomiskiem piedzīvojumiem.

 Plkst. 16.00 uz skatuves kāps mūsdienu tautas mūzikas grupa “Auļi”;

 Plkst. 17.00 – 2026. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa Latvijas pārstāve Atvara;

 Plkst. 18.00 uzstāsies grupa “Citi zēni”. Tiem sekos hiphopa leģenda Ozols, alternatīvā hiphopa, indie un elektroniskās mūzikas grupa “Alejas” un alternatīvā roka grupa “Sudden Lights”;

 Vakara turpinājumā plkst. 22.00 skatītājus gaidīs koncertstāsts “Mana partitūra Rīga”, kurā piedalīsies Shipsea, Andrejs Reinis Zitmanis, Jānis Aišpurs, Aija Andrejeva, Jurģis Namejs Zvejnieks, Gustavo, Māra Upmane-Holšteina, Elīna Šimkus un Uldis Leiškalns, kā arī jauniešu koris “Kamēr…”, Rīgas kamerkoris “Ave Sol”, ritma grupa un kamerorķestra “Sinfonietta Rīga” pūšaminstrumentu grupa.

Koncertprogrammu papildinās dažādu žanru deju mākslinieki, velotriāla meistari, skrituļslidu meistari un parkūra entuziasti. Pasākumu vadīs Jaunā Rīgas teātra aktieris Toms Harjo un Latvijas Nacionālā teātra aktieris Matīss Kučinskis, savukārt koncertstāsta vadītāji būs Jaunā Rīgas teātra aktieris Gerds Lapoška un Latvijas Nacionālā teātra aktrise Elza Rūta Jordāne.

Koncertstāsta radošo komandu veido režisors Juris Jonelis, dramaturģe Linda Rudene, horeogrāfe Liene Grava, tērpu māksliniece Anna Heinrihsone, scenogrāfe Austra Sniķere, gaismu mākslinieks Ainārs Pastars un video mākslinieks Kārlis Ozoliņš. Jaunās aranžijas veidos koncertprogrammas muzikālais vadītājs Reinis Sējāns.

Pēc lielkoncerta svinības turpināsies ar vakara kulmināciju – Daugavas ūdeņos būs skatāms gaismu, skaņas un lāzeru šovs. Simtiem lāzeru staru, trīs ūdens ekrāni, muzikālais pavadījums un īpaši vakaram radīts video turpinās lielkoncertā iesākto stāstu par Rīgu. Nakts daļā svētku atmosfēru papildinās Latvijā labi pazīstamu dīdžeju Lindas Samsonovas un Magnusa Eriņa mūzika, lāzeru stari un gaismu spēles virs Daugavas.

Pasākuma organizatori aicina apmeklētājus, kuriem nepieciešami pieejamības risinājumi, laikus iepazīties ar pasākuma norises un pieejamības informāciju, lai svētku pieredze būtu iespējami ērta un pilnvērtīga ikvienam.

Par Rīgas vasaras un dzimšanas dienas pasākumiem var uzzināt arī tīmekļa vietnē www.rigasvasara.lv, mobilajā lietotnē “Rīgas vasara” kā arī sekojot līdzi informācijai Rīgas domes sociālo tīklu lapās “Rīga” un “Rīgā notiek”.

 

Rudenī darbu uzsāks pakalpojums “Re, starts!” bērniem ar UDHT

2026. gada 1. oktobrī Rīgā tiks uzsākta inovatīvā sociālās rehabilitācijas pakalpojuma “Re, starts!” īstenošana bērniem ar uzmanības deficīta un hiperaktivitātes traucējumiem (UDHT) Sabiedrības integrācijas fonda īstenotā ESF+ projekta ietvaros. Astoņus mēnešus ilgajā programmā bērni saņems intensīvu multidisciplināru speciālistu atbalstu skolas videi pietuvinātos apstākļos, vienlaikus iesaistot viņu vecākus un pedagogus. Pakalpojuma mērķis ir palīdzēt bērnam attīstīt prasmes, kas nepieciešamas, lai pēc rehabilitācijas veiksmīgi turpinātu mācības savā vispārizglītojošajā skolā. Šobrīd sākas dalībnieku pieteikšanās programmai.

Uzmanības deficīta un hiperaktivitātes traucējumi ir neirālās attīstības traucējumi, kas var būtiski ietekmēt bērna spēju noturēt uzmanību, regulēt emocijas un impulsus, organizēt savu darbību un veiksmīgi iekļauties sociālajā un skolas vidē. Bērna emocionalitāte, impulsivitāte vai grūtības ievērot noteikumus nereti tiek uztvertas kā nepaklausība vai disciplīnas trūkums, lai gan to pamatā var būt pašregulācijas un izpildfunkciju grūtības.

Latvijā bērniem ar UDHT pieejamais atbalsts pašlaik bieži ir fragmentēts – dažādi speciālisti ar bērnu strādā atsevišķi un ārpus viņa ikdienas vides, savukārt ģimene un skola ne vienmēr tiek sistemātiski iesaistītas vienotā atbalsta procesā. Rezultātā individuālajās nodarbībās apgūtās prasmes bērnam var būt grūti pārnest uz situācijām, kurās tās nepieciešamas visvairāk, – klasē, attiecībās ar vienaudžiem un mājās ar ģimenes locekļiem.

Tieši šo plaisu paredzēts mazināt ar sociālās rehabilitācijas pakalpojumu “Re, starts!”. Tā pamatā ir intensīva, koordinēta programma skolas videi maksimāli pietuvinātos apstākļos. Katram bērnam tiks izstrādāts individuāls sociālās rehabilitācijas plāns, nodrošinātas individuālas speciālistu nodarbības, sociālo prasmju grupu nodarbības un ikdienas mācību process mazā grupā speciālistu klātbūtnē.

Inovatīvais sociālās rehabilitācijas pakalpojums “Re, starts!” paredz, ka bērns saglabā vietu Rīgas valstspilsētas pašvaldības vispārizglītojošā skolā, bet uz astoņiem mēnešiem tiek pierakstīts rehabilitācijas programmā, kas kalpos kā starpposms, kurā bērns intensīvi apgūs un nostiprinās pašregulācijas, emociju vadības, uzmanības, sadarbības un citas ikdienā nepieciešamās prasmes, lai pēc rehabilitācijas perioda varētu veiksmīgāk turpināt mācības savā skolā.

“Šī ideja radās no ļoti vienkāršas pārliecības – ne vienmēr bērnam ir jāmeklē cita skola. Reizēm viņam ir vajadzīgs īstais atbalsts, lai viņš spētu veiksmīgi turpināt mācības savā skolā. Mēs nedrīkstam prasīt, lai mainās tikai bērns. Ir jāveido vide, kurā bērns var apgūt trūkstošās prasmes, saņemt profesionālu atbalstu un atkal piedzīvot to, ka viņš spēj,”

uzsver “Re, starts!” idejas autore un sociālā uzņēmuma SIA RESTARTA SKOLA dibinātāja Undīne Lūse.

Programmas laikā bērns darba dienās no plkst. 9.00 līdz 15.00 apmeklēs sociālās rehabilitācijas centru Rīgā, Viestura prospektā 27. Pakalpojuma ietvaros tiks realizēta intensīva sociālās rehabilitācijas programma, vienlaikus nodrošinot iespēju bērnam apgūt nepieciešamo mācību vielu, dodot iespēju speciālistu klātbūtnē praktiski izmantot apgūtās prasmes apstākļos, kas pietuvināti reālai klases videi.

Ar bērniem strādās multidisciplināra speciālistu komanda, kuru veidos sociālais darbinieks, uzvedības analītiķis, klīniskais psihologs, ergoterapeits, audiologopēds, speciālais pedagogs, sākumskolas skolotājs un sporta treneris.

Būtiska programmas daļa būs arī darbs ar bērna vecākiem un pedagogiem. Klīniskā psiholoģe un grāmatas “Saprast UDHS” autore Dana Skara vadīs izglītojošas un atbalsta grupas vecākiem un pedagogiem, kurās tiks skaidroti bērna uzvedības cēloņi un sniegtas praktiskas metodes bērna atbalsta veidošanai.

“Būtisks ieguvums ir spēja atšķirt apzinātu nevēlamu uzvedību no izpausmēm, kuru pamatā ir bērna fizioloģiskās vai sensorās vajadzības un izpildfunkciju grūtības. Tas ļauj mainīt skatpunktu no vēlmes bērnu disciplinēt uz viņa grūtību izpratni un reāla atbalsta sniegšanu,” skaidro Dana Skara. “Lai bērna apgūtās prasmes nostiprinātos, nepieciešama vienota pieeja – ne tikai rehabilitācijas laikā, bet arī mājās un skolā.”

Programmas noslēgumā katram bērnam tiks izstrādāts individuāls pārejas plāns, kura īstenošanā sadarbosies rehabilitācijas speciālisti, ģimene un bērna skolas pedagogi. Mērķis ir panākt uzlabojumus ne tikai rehabilitācijas vidē, bet palīdzēt bērnam apgūtās prasmes pārnest atpakaļ uz savu ikdienas dzīvi un skolas vidi.

Pirmajā sociālās rehabilitācijas pakalpojuma “Re, starts!” īstenošanas gadā to saņems 30 bērni, kuri pašvaldības dibinātajās izglītības iestādēs būs reģistrēti 1.–3. klasē, no katras klašu grupas uzņemot 10 bērnus.

Kas var pieteikties?

Pakalpojums paredzēts bērniem:

  • vecumā no 6 līdz 9 gadiem;
  • 2026./2027. mācību gadā mācās 1.–3. klasē;
  • ar diagnosticētiem uzmanības deficīta un hiperaktivitātes traucējumiem (UDHT);
  • deklarētiem Rīgas valstspilsētas pašvaldībā;
  • mācās Rīgas valstspilsētas pašvaldības dibinātā vispārizglītojošā skolā.

(Ja bērnam UDHT diagnostikas process vēl nav pabeigts, vecāki aicināti sazināties ar SIA RESTARTA SKOLA, lai individuāli noskaidrotu turpmāko rīcības plānu).

Kā var pieteikties?

  • Pieteikšanās bērna dalībai programmā, aizpildot anketu – ŠEIT.

Dalībnieku atlase notiks sadarbībā ar Rīgas valstspilsētas pašvaldības izglītības iestādēm un to atbalsta komandām, izvērtējot bērna atbilstību programmas kritērijiem un sociālās funkcionēšanas grūtības izglītības vidē. Pieteikšanās procesā būs nepieciešama arī bērna vecāku un pedagoga iesaiste.

Lai skolu vadītājiem, pedagogiem un izglītības iestāžu atbalsta personālam detalizēti izskaidrotu programmas norisi, bērnu atlases kritērijus, pieteikšanās kārtību un skolas lomu rehabilitācijas procesā, 20. augustā plkst. 10.00 platformā Zoom notiks tiešsaistes informatīvais seminārs. Pieteikšanās semināram – ŠEIT.

Pakalpojumu “Re, starts!” īsteno sociālais uzņēmums SIA RESTARTA SKOLA sadarbībā ar SIA “Attīstības centrs GADALAIKI” un Rīgas valstspilsētas pašvaldību.

Sociālā inovācija – sociālās rehabilitācijas pakalpojums bērniem ar uzmanības deficīta un hiperaktivitātes traucējumiem “Re, starts!” – top Sabiedrības integrācijas fonda īstenotā ESF+ projekta “Atbalsts jaunām pieejām sabiedrībā balstītu sociālo pakalpojumu sniegšanā” ietvaros.

– ŠEIT.

 

Rīgā notiks jauniešu podkāstu un sadarbības darbnīca “Runā Rīga”

,

No 17. līdz 21. augustam Rīgas Katoļu ģimnāzijā norisināsies piecu dienu jauniešu podkāstu un sadarbības darbnīca “Runā Rīga”. Pasākumā jaunieši apgūs podkāstu veidošanas pamatus, attīstīs medijpratības, publiskās runas, argumentācijas un sadarbības prasmes, kā arī komandās radīs paši savus audio vai video ierakstus.

Darbnīca paredzēta jauniešiem no 13 gadu vecuma, kurus interesē cilvēki, sociālie mediji, sabiedrība, pilsētvide un iespēja radoši paust savu viedokli. Iepriekšēja pieredze podkāstu, audio vai video satura veidošanā nav nepieciešama.

Piecu dienu laikā dalībnieki iepazīs podkāstu dažādos formātus, mācīsies izvēlēties tēmu un mērķauditoriju, formulēt jautājumus, veidot interviju un argumentētu sarunu. Jaunieši apgūs arī informācijas un avotu kritisku izvērtēšanu, iepazīs manipulācijas paņēmienus digitālajā vidē un izmēģinās mikrofonus, kameras un ieraksta tehniku. Darbnīcas noslēgumā katra komanda būs sagatavojusi un ierakstījusi sava podkāsta fragmentu vai pilotepizodi.

“Publiskā runa, komandas darbs, medijpratība, spēja definēt sev nozīmīgas tēmas, aktīva līdzdalība un pašizpausme ir īpaši nozīmīgas prasmes jauniešiem. Podkāsts ir jauniešiem saprotams un saistošs veids, kā mācīties formulēt savu viedokli, uzklausīt citus un sadarboties. Mums ir svarīgi radīt vidi, kurā var piedalīties visi — komandā ir vajadzīgi arī ideju autori, intervētāji, operatori, skaņas cilvēki, producenti un montētāji,” uzsver darbnīcas organizatori biedrība DrKT.

Pasākums veidots kā praktisks mācīšanās ceļš no pirmās idejas līdz īstam audio vai video ierakstam. Programma balstīta neformālās izglītības pieejā, apvienojot praktisku darbošanos, grupu darbu, diskusijas un kopīgu paveiktā izvērtēšanu.

Darbnīca notiks no 17. līdz 21. augustam, katru dienu no plkst. 10.00 līdz 17.00, Rīgas Katoļu ģimnāzijā, Ojāra Vācieša ielā 6, Rīgā. Dalība ir bez maksas, un dalībniekiem tiks nodrošināta ēdināšana. Vietu skaits ir ierobežots.

Pieteikšanās līdz 10. augustam:
https://docs.google.com/forms/d/e/1FAIpQLSfwSvgT-SAqc98KtAq5EBne78b5CnpCbkVeO4qbZEZ5MNCJLw/viewform?usp=dialog

Darbnīcu organizē biedrība DrKT.

Pasākumu atbalsta Rīgas valstspilsētas pašvaldība.

Aicina piedalīties aptaujā par Rīgas pašvaldības brīvo telpu pagaidu izmantošanu

Sabiedrisku, kultūras, radošu un sociāla rakstura iniciatīvu (ideju) autori tiek aicināti līdz 25. augustam piedalīties aptaujā, lai palīdzētu Rīgas pašvaldībai apzināt pieprasījumu par pašvaldībai piederošu, taču šobrīd neizmantotu telpu pagaidu izmantošanu.

Aptaujas mērķis ir noskaidrot, kādas telpas Rīgā ir vajadzīgas iniciatīvām, kas darbojas sabiedrības interesēs: kultūrā un mākslā, izglītībā un jaunatnes darbā, amatniecībā, dizainā un radošajās industrijās, apkaimju kopienu darbībā, sociālajos pakalpojumos un sociālajā uzņēmējdarbībā, sportā un veselībā, vidē un ilgtspējā. Aptauja paredzēta gan organizācijām ar ikdienas darbību, gan nelielām grupām un atsevišķiem cilvēkiem, gan tiem, kam pagaidām ir tikai iecere.

Aptauju rīko Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments Eiropas Savienības Interreg Europe programmas projekta IMPETUS ietvaros. Projektā izveidotā darba grupa, kurā piedalās pašvaldības iestādes un īpašumu pārvaldītāji, sadarbībā ar nevalstiskajām organizācijām izstrādā risinājumus, kas ļautu neizmantotus pašvaldības īpašumus nodot izmantošanai sabiedrības interesēs. Pagaidu izmantošana nozīmē telpu izmantošanu uz laiku, kamēr tās nav vajadzīgas pašvaldības ilgtermiņa mērķiem un var ietvert darbības termiņu no vienas dienas līdz vairākiem gadiem. Darba grupā iesaistītās pašvaldības iestādes un īpašumu pārvaldītāji kā būtiskākos ieguvumus no telpu pagaidu izmantošanas ir atzinuši īpašumu uzturēšanu un uzraudzību, apkaimes iedzīvināšanu, kā arī iespēju telpas nodot sabiedriski vērtīgām iniciatīvām, kurām nomas maksa nav samērīga to darbībai.

Aptaujā tiek jautāts par nepieciešamo telpu veidu un platību, izmantošanas termiņu un biežumu, kā arī par to, ar kādiem nosacījumiem iniciatīvas telpas būtu gatavas izmantot. Tāpat aptaujas mērķis ir labāk saprast, cik skaidra iniciatīvām šobrīd ir informācija par to, kādas telpas ir pieejamas, pie kā vērsties un kā notiek pieteikšanās. Rezultātus izmantos, sagatavojot priekšlikumus par pagaidu izmantošanas nosacījumiem un informācijas pieejamību. Apkopotos rezultātus plānots publiskot 2026. gada rudenī. Aptauja nav pieteikšanās konkrētai telpai un neveido gaidīšanas sarakstu.

Aptauja pieejama šeit.

Aizpildīšana aizņem aptuveni 10 līdz 15 minūtes. Pamatdaļa ir anonīma, kontaktinformāciju lūdz norādīt tikai aptaujas beigās un tikai tad, ja vēlaties saņemt informāciju par rezultātiem un turpmākajiem soļiem.

Līdzšinējā pieredze Rīgā rāda, ka vairāki nozīmīgi pilsētvides projekti iepriekš neizmantotās ēkās un pat degradētās teritorijās ir aizsākušies tieši no iedzīvotāju un uzņēmēju iniciatīvām, apliecinot spēju radoši un mērķtiecīgi izmantot neizmantotus gan privātos, gan pašvaldības īpašumus.

Neizmantotu īpašumu pagaidu izmantošana ir plaši lietota prakse daudzās Eiropas pilsētās. Tā palīdz atdzīvināt tukšas ēkas, vienlaikus radot iespējas iniciatīvām, kas darbojas sabiedrības interesēs.

Pagaidu izmantošana paredz elastīgākus nosacījumus nekā standarta nomas attiecības. Projekta ietvaros tiek izskatīti risinājumi, kas ļautu telpas nodot bezatlīdzības lietošanā vai par samazinātu nomas maksu. Komunālos maksājumus un telpas uzturēšanas izmaksas arī šādos gadījumos paredzēts segt telpas lietotājam. Latvijā pašvaldību īpašumu izmantošanu stingri regulē normatīvie akti, tāpēc pašvaldība strādā gan ar iespējām, kas pastāv jau šobrīd, gan gatavo priekšlikumus.

Vairāk informācijas par projektu var iegūt:

– šeit vai sazināties ar pilotprojekta koordinatoru Jāzepu Bikši, jazeps.bikse@riga.lv.

 

Rīgas jaunieši aicināti radīt savu filmu projektā “Top filma 2026”

,

No 24. augusta līdz decembra vidum Rīgā norisināsies jauniešu radošais kino projekts “Top filma 2026”, kura dalībnieki kopīgi izveidos filmu — no idejas un scenārija līdz filmēšanai, montāžai un publiskai pirmizrādei. Šī būs jau piektā DrKT jauniešu kopīgi veidotā filma.

Projektā jauniešiem būs iespēja ne tikai iepazīt kino tapšanas procesu, bet pašiem kļūt par tā veidotājiem. Dalībnieki radīs filmas ideju un tēlus, strādās pie scenārija, izmēģinās aktierspēli un darbu kameras priekšā, piedalīsies filmēšanā, skaņas ierakstā, montāžā un pēcapstrādē. Projekta rezultāts būs pašu jauniešu radīta filma, kas decembrī tiks demonstrēta publiskā pirmizrādē.
“Top filma 2026” sāksies 24. augustā ar piecu dienu aktiermeistarības un filmas veidošanas darbnīcu. No 24. līdz 28. augustam jaunieši iepazīsies, veidos komandu un apgūs skatuviskās un ekrāna izteiksmes, aktiermeistarības un audiovizuālā satura veidošanas pamatus.

No septembra līdz rudens brīvlaikam oktobrī dalībnieki regulāri tiksies, lai kopīgi attīstītu filmas ieceri, veidotu tēlus un scenāriju. Rudens brīvlaikā paredzēta filmas uzņemšana, savukārt novembrī notiks materiāla montāža, darbs ar skaņu un filmas pēcapstrāde. Projekts noslēgsies decembra vidū ar filmas pirmizrādi.

Projekta mērķis ir dot Rīgas jauniešiem iespēju radoši izpausties un praktiski iepazīt kino un audiovizuālā satura veidošanu. Vienlaikus dalībnieki attīstīs prasmes ideju radīšanā, stāstniecībā, aktierspēlē, filmēšanā, skaņas ierakstā un montāžā, kā arī mācīsies sadarboties, sadalīt pienākumus, uzņemties atbildību un kopīgi novest radošu ieceri līdz gatavam rezultātam.

Projekta vadītāja Indra Vaļeniece stāsta:

“Jau pēc pirmā projekta un pirmās filmas sapratu, cik liela jēga ir šādam darbam ar jauniešiem. Filmas tapšanas laikā viņiem jāiemācās strādāt kopā, risināt negaidītas problēmas, uzņemties atbildību un būt radošiem — dažkārt pavisam citādi, nekā sākumā bija iedomājušies. Taču tikpat svarīgs ir prieks būt kopā — satikties, izmēģināt idejas, smieties, strīdēties, meklēt risinājumus un beigās ieraudzīt, kā no visa tā pamazām top kaut kas pašu radīts. Un tad pienāk pirmizrāde — brīdis, kad redzams visa kopīgā darba rezultāts un kas dod milzīgu gandarījumu gan jauniešiem, gan mums, kas esam bijuši līdzās šajā procesā. Īpaši priecājos, ka vairāki mūsu projektu dalībnieki vēlāk savu ceļu ir atraduši tieši kino un citās radošajās industrijās.”

Būtiska projekta daļa ir tieši koprade — jauniešiem netiek piedāvāts jau gatavs scenārijs un iepriekš noteiktas lomas. Filmas stāsts un tā realizācija veidosies pašas dalībnieku komandas darbā.
Projekta aktivitātes notiks Rīgas Katoļu ģimnāzijā.

Jaunieši, kurus interesē kino, aktierspēle, stāstu veidošana, filmēšana, skaņa vai montāža, kā arī tie, kuri vienkārši vēlas izmēģināt kaut ko jaunu un radīt filmu kopā ar vienaudžiem, ir aicināti pieteikties dalībai projektā “Top filma 2026”.

 2026. gada 24. augusts–decembra vidus

 Rīgas Katoļu ģimnāzija

Pieteikšanās līdz 19. augustam – šeit

Papildu informācija:
Biedrība DrKT
Indra Vaļeniece

 29294013; indra.valeniece@gmail.com

 

Eksperti aicina rast risinājumus kultūras un vides pieejamībā cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem

Šobrīd viena no izteiktākajām problēmām cilvēkiem ar dzirdes problēmām ir kultūras iestāžu nepieejamība. Pat nesen atjaunotās ēkās bieži netiek uzstādītas indukcijas cilpas — speciālas iekārtas, kas ļauj skaņai caur dzirdes aparātu nonākt tieši lietotāja ausī, atfiltrējot telpas atbalsis un blakus trokšņus. Tāpat vājdzirdīgiem cilvēkiem izrāžu apmeklējumu apgrūtina latviešu valodas subtitru trūkums teātros un koncertzālēs, kā dēļ pat dārgas biļetes iegāde negarantē iespēju saprast izrādes saturu.

Eksperti uzsver, ka indukcijas cilpu ierīkošanai publiskajās un kultūras ēkās ir jākļūst par standartu, nevis retu izņēmumu. Līdztekus tam teātriem un pasākumu rīkotājiem būtu plašāk jāievieš subtitrēšanas prakses (piemēram, izmantojot mobilās lietotnes vai ekrānus). Tāpat Latvijā ir būtiski ieviest reāllaika runasteksta tulku pakalpojumus, kādi jau veiksmīgi darbojas citās Eiropas un kaimiņvalstīs, nodrošinot tūlītēju runātā vārda pārvēršanu teksta formātā.

Lai pievērstu uzmanību šīm problēmām, biedrība “Ģenētiski pārmantoto slimību pacientiem un līdzcilvēkiem “Saknes”” projekta “Tiesības uz cieņu” ietvaros izveidoja sarunu cikla “Iecietības skola” epizodi “Nedzirdams nav neesošs – sensorā pieejamība”.

Podkāstā nozares pārstāvji iezīmējuši ceļu uz iekļaujošāku sabiedrību, aicinot ieviest mūsdienīgus tehnoloģiskos risinājumus un uzlabot ikdienas komunikācijas kultūru.

Latvijā katrs sestais cilvēks vecumā virs 65 gadiem saskaras ar dzirdes traucējumiem. Neskatoties uz to, sabiedriskā vide un kultūras telpa joprojām nav izveidojusi risinājumus, kas ļautu vājdzirdīgiem cilvēkiem pilnvērtīgi līdzdarboties sabiedrības dzīvē.

Epizodē biedrības vadītājs Juris Beikmanis un Latvijas Vājdzirdīgo atbalsta asociācijas Sadzirdi.lv valdes locekle Baiba Bicēna meklē atbildes uz jautājumu, kā nepielāgota vide klusām izslēdz cilvēkus no kultūras un sociālās aprites, un kādus praktiskus soļus varam spert, lai to mainītu.

Otrs būtiskais izaicinājums sakņojas sabiedrības nezināšanā un nepārdomātā komunikācijā. Sapulcēs, darba grupās vai publiskās apspriedēs bieži vien valda ieradums runāt vairākiem cilvēkiem reizē. Dzirdes aparātu un implantu lietotājiem tas rada nepārvaramu skaņu jaukli, padarot diskusijas sekošanu un līdzdalību faktiski neiespējamu.

Pārmaiņas prasa ne vien investīcijas tehnoloģijās, bet arī mūsu ikdienas paradumu maiņu. Būtisks risinājums ir sapulču vadītāju un sabiedrības izglītošana par elementāru komunikācijas kultūru — ievērot kārtību un runāt pa vienam, skaidri un saprotami. Tāpat iedzīvotāji tiek aicināti aktīvi līdzdarboties valodas tehnoloģiju attīstībā (piemēram, piedaloties balss talkās un sabiedriskās iniciatīvās), kas palīdz uzlabot mākslīgā intelekta un automātisko subtitru precizitāti latviešu valodā.

“Ja visi runā reizē, dzirdes aparātu lietotājiem ausīs rodas bardaks. Ievērot komunikācijas kultūru un runāt pa vienam ir viens no vienkāršākajiem, bet svarīgākajiem soļiem. Mums ir plašāk jāizmanto arī mūsdienu tehnoloģijas, piemēram, reāllaika runasteksta tulki. Katrs cilvēks ir pelnījis cieņu, un tehnoloģijas kopā ar sabiedrības izpratni var atrisināt ļoti daudz.”

saka Baiba Bicēna, Latvijas Vājdzirdīgo atbalsta asociācijas “Sadzirdi.lv” valdes locekle

Plašāka diskusija pieejama:

– šeit 

– šeit.

– šeit.

Visa sarunu cikla pamatā ir iedzīvotāju aptauja “Vai esi redzējis vai piedzīvojis neiecietību vai diskrimināciju?”, kurā ar saviem personīgajiem pieredzes stāstiem dalījās 106 dalībnieki, izgaismojot dažādus neiecietības un vides nepieejamības aspektus mūsu sabiedrībā.

Podkāstu ciklu “Iecietības skola” īsteno biedrība “Ģenētiski pārmantoto slimību pacientiem un līdzcilvēkiem “Saknes”” projekta “Tiesības uz cieņu” ietvaros.

Projektu līdzfinansē Rīgas pilsēta Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

Papildu informācijai un saziņai:

info@saknes.lv
– šeit 

 

Pabeigta trīs reģionālo veloceļu izbūve

Šovasar noslēgusies trīs reģionālo veloceļu izbūve, Rīgā un tās apkārtnē izveidojot kopumā 17,4 kilometrus jaunas veloinfrastruktūras. Projekts īstenots ar Eiropas Savienības atbalstu sadarbībā ar Satiksmes ministriju un Pierīgas pašvaldībām, attīstot veloceļus maršrutos Rīga–Ulbroka, Rīga–Babīte–Piņķi un Rīga–Ķekava. Jaunie veloceļi ir nozīmīgs solis vienota un savstarpēji savienota veloinfrastruktūras tīkla attīstībā, kas uzlabo pārvietošanās iespējas starp Rīgu un Pierīgu.

Būtisks attīstības virziens ir esošo maršrutu savienošana vienotā tīklā, novēršot līdzšinējos infrastruktūras pārrāvumus un nodrošinot nepārtrauktu, drošu un ērtu pārvietošanos ar velosipēdu. Vienlaikus jaunie projekti uzlabo satiksmes drošību visiem satiksmes dalībniekiem un ļauj efektīvāk organizēt ielu telpu, līdzsvarojot gājēju, velobraucēju un autotransporta kustību.

“Mēs šobrīd veidojam draudzīgu un cilvēcīgu Rīgu. Daudzas Eiropas pilsētas šādu ceļu sāka jau pirms piecpadsmit, divdesmit vai pat trīsdesmit gadiem. Kāds varbūt teiks, ka mēs ejam pārāk strauji vai būvējam pārāk daudz. Es teikšu pretējo, 27 kilometri ir maz. Vajag vairāk. Jo vairāk šādas infrastruktūras mēs izbūvēsim, jo skaistāka, ērtāka un patīkamāka kļūs mūsu pilsēta. Jo vairāk cilvēkiem gribēsies tajā pavadīt laiku un arī brīvdienās izbraukt ar velosipēdu tepat Rīgā, nevis meklēt vilciena biļetes, lai dotos braukt citur. Tāpēc novēlu, lai mums izdodas īstenot vēl daudz šādu projektu!”

novēl Rīgas domes priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs.

“Šie projekti ir īpaši vērtīgi Rīgas apkaimēm. Purvciema, Pļavnieku, Dreliņu, Imantas, Zasulauka, Dzirciema, Ziepniekklana un Bišumuižas iedzīvotāji ir ieguvuši ne tikai ērtus un drošus veloceļus, bet arī labiekārtotu publisko ārtelpu. Ar sakārtotām un izgaismotām ietvēm, apstādījumiem, kokiem un soliņiem. Pārbūvēta virkne krustojumu, Imantā izbūvēts arī rotācijas aplis. Šie projekti parāda skaidru pašvaldības apņemšanos sakārot mobilitāti apkaimēs un Rīgas centrā, lai katram satiksmes dalībniekam būtu sava – droša un ērta vieta ielas telpā. Esam izbūvējuši velo mugurkaulus, tagad jāturpina ar lokāliem savienojumiem. Pārvietošanās ar velo jau sen nav tikai atpūta un sports, tā ir ikdienas mobilitāte tūkstošiem rīdzinieku. Būt kustībā un svaigā gaisā ar gadiem Rīgā būs arvien patīkamāk!”

atzīst Rīgas domes Ārtelpas un mobilitātes komitejas priekšsēdētāja Marta Kotello.

“Šis projekts apliecina, ka valsts, pašvaldības un Eiropas Savienība, strādājot kopā, var īstenot vērienīgas reformas, kas sniedz taustāmu ieguvumu iedzīvotājiem. Vienotais veloceļu tīkls ir nozīmīga daļa no Rīgas metropoles areāla transporta sistēmas zaļināšanas reformas, kas veicina ilgtspējīgu mobilitāti. Jaunais veloceļu tīkls rada drošas un ērtas pārvietošanās iespējas, palīdz cilvēkiem arvien biežāk izvēlēties ērtākus, veselīgākus un videi draudzīgākus pārvietošanās veidus ikdienā. Vienlaikus prieks, ka jaunā infrastruktūra pakāpeniski maina iedzīvotāju pārvietošanās paradumus un mazina atkarību no privātā autotransporta”

Rīgas veloceļu atklāšanas pasākumā uzsvēra Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietniece Elīna Šimiņa-Neverovska.

Rīga–Babīte–Piņķi

Jaunās veloinfrastruktūras kopējais garums ir aptuveni 7,3 km. Tā savieno Nameja krastmalu pie Zunda kanāla ar Slokas ielas un Kurzemes prospekta krustojumu. Maršruts izbūvēts pa Slokas ielu, Dammes ielu, Anniņmuižas bulvāri, Bebru ielu, Kurzemes prospektu, Jūrmalas gatvi un citiem ielu posmiem.

Projekta laikā izbūvētas jaunas velojoslas un veloceļi, paplašinātas gājēju ietves, uzlaboti krustojumi, izbūvējot paceltās gājēju pārejas, rotācijas apļus un luksoforu risinājumus, kā arī ierīkotas atpūtas vietas un veikti apkaimju labiekārtošanas darbi.
Veloceļš jau aktīvi tiek izmantots, nodrošinot ērtu savienojumu starp Rīgu, Babīti un Piņķiem.

Atklāšanas pasākumā 6. augustā arī Rīgas domes pārstāvji kopā ar Latvijas Riteņbraukšanas federācijas un Latvian Cycling Girls komandām izbrauca Rīga–Babīte–Piņķi velomaršrutu, iepazīstot jaunizbūvēto infrastruktūru.

Rīga–Ulbroka

Veloceļa kopējais garums aptuveni 5,9 km, izbūvēts galvenokārt Augusta Deglava ielas koridorā – posmā no Deglava tilta līdz Lubānas ielas aplim, kā arī savienojumos ar Nīcgales, Ilūkstes un citām blakus ielām.

Izveidota moderna dalīta infrastruktūra – plašas gājēju ietves un veloceļš, kas no autotransporta un gājēju plūsmām nodalīts ar zaļajām zonām. Jaunais maršruts nodrošina drošu un ērtu savienojumu no Rīgas centra līdz Ulbrokai un Sauriešiem.

Rīga–Ķekava

Rīgas posms – aptuveni 4,2 km; kopējais maršruta garums ar Ķekavas novada posmu – vairāk nekā 8,5 km. Izbūvēts apvienotais gājēju un velomaršruts, kas nodalīts no autotransporta kustības.

Jaunais savienojums nodrošina ātru, drošu un ērtu pārvietošanos starp Rīgu un Ķekavu, veicinot iedzīvotāju iespējas ikdienas braucienos izmantot velosipēdu.

Rīgas pašvaldība turpina veidot savstarpēji savienotu veloceļu un velojoslu tīklu, kura mērķis ir nodrošināt drošu, ērtu un nepārtrauktu pārvietošanos starp apkaimēm, pilsētas centru, sabiedriskā transporta mezgliem un Pierīgu.

Veloinfrastruktūras attīstība turpinās vairākos pilsētas virzienos: Centrs–Ķengarags–Rumbula–Dārziņi; Šķirotavas virziens; Granīta iela; Grostonas iela.

Veloinfrastruktūra tiek integrēta arī pie dzelzceļa pieturām un mobilitātes punktiem, veicinot velobraucienu apvienošanu ar sabiedriskā transporta izmantošanu.

Papildus atsevišķu veloceļu izbūvei Rīga plāno izveidot arī jaunus velojoslu posmus, lai novērstu esošos infrastruktūras pārtraukumus un nodrošinātu nepārtrauktu velokustību: Dzirnavu ielā – aptuveni 1,3 km; Šarlotes ielā – aptuveni 380 m; Marijas ielā – aptuveni 170 m; Lāčplēša ielā – aptuveni 80 m. Tāpat plānots pabeigt aptuveni 430 metrus garu velojoslu izbūvi Dzirnavu ielā posmā starp Tērbatas un Skolas ielu.

Kopējais projekta budžets bija 25 633 523 eiro. Lielāko daļu veidoja Atveseļošanās fonda finansējums – 21 184 730 eiro, bet pašvaldības finansējums, kas tika segts ar aizņēmumu Valsts kasē, bija 4 448 793 eiro.

 

Pašvaldība rīdziniekiem sarūpējusi “Rīgas vasaras” pasākumu programmas mobilo aplikāciju

Šogad Rīga plaši svin 825. dzimšanas dienu un ikviens aicināts apmeklēt daudzveidīgos svētku pasākumus. Lai iedzīvotājiem ērtāk un ātrāk būtu iespējams atrast visus pasākumus, kas norisināsies galvaspilsētā augustā, pašvaldība rīdziniekiem sarūpējusi “Rīgas vasaras” mobilo aplikāciju.

Mobilajā aplikācijā pieejama informācija par visiem ”Rīgas vasaras” pasākumiem – svētkiem apkaimēs, Rīgas dzimšanas dienas pasākumiem, Muzikālo parku programmām un citiem.

Pasākumus iespējams filtrēt pēc to norises laika, vietas un veida. Mobilajā aplikācijā iestrādāta arī interaktīvā karte un ģeolokācija: iespēja redzēt pasākumus savā tuvumā reāllaikā, tos iespējams filtrēt pēc kategorijām, kā arī izveidot savu personalizēto pasākumu kalendāru “Mana vasara”, pievienojot pasākumu saviem favorītiem un tādējādi izveidojot savu personīgo svētku pasākumu maršrutu.

Svarīgi, ka aplikācija piedāvā iespēju piekļūt saglabātajiem pasākumiem un pamatinformācijai arī tad, ja pazūd interneta savienojums – bezsaistes režīmā.

“Rīgas vasaras” mobilā aplikācija pieejama gan Android, gan iOS lietotājiem.

Par Rīgas vasaras un dzimšanas dienas pasākumiem var uzzināt arī tīmekļa vietnē www.rigasvasara.lv, kā arī sekojot līdzi informācijai Rīgas domes sociālo tīklu lapās “Rīga” un “Rīgā notiek”.

Bergholcs un LFF vienojas par turpmākiem soļiem nacionālā futbola stadiona celtniecībā

Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Edgars Bergholcs un Latvijas Futbola federācija (LFF) vienojušās stiprināt sadarbību, lai tuvākajos gados Rīgā tiktu īstenota nacionālā futbola stadiona būvniecība. Abu pušu kopīgais mērķis ir pēc iespējas ātrāk virzīt projekta īstenošanu. Lai to veicinātu, Rīgas pašvaldība piedāvā izvērtēt iespēju stadionu būvēt Skanstē.

Ceturtdien, 6. augustā, Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas vadītājs tikās ar Latvijas Futbola federācijas vadību, lai pārrunātu nacionālā futbola stadiona būvniecības projektu, noskaidrotu federācijai Lucavsalā piešķirtās zemes turpmākās izmantošanas ieceres un izrunātu pašvaldības un federācijas sadarbību.

“Jauns nacionālais futbola stadions ir nepieciešams gan Rīgai, gan visai Latvijai. Pašvaldība arī turpmāk atbalstīs šī projekta virzību, un ar Latvijas Futbola federāciju esam vienojušies sadarboties daudz aktīvāk nekā līdz šim, lai stadiona būvniecība beidzot kļūtu par realitāti,” uzsver Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs.

“Par nacionālā futbola stadiona būvniecību Rīgā tiek runāts jau vairāk nekā 16 gadus. Tikšanās laikā apliecināju federācijas vadībai, ka esmu gatavs sniegt nepieciešamo pašvaldības atbalstu, jo šis ir projekts ir svarīgs gan sporta attīstībai, gan Latvijas starptautiskajai konkurētspējai,” saka E. Bergholcs. Vienlaikus viņš norāda, ka projektu vairs nevar vilkt garumā, jo jau divus gadus Lucavsalā ir rezervēta teritorija nacionālā futbola stadiona būvniecībai, taču līdz šim projekta virzībā nav bijusi pietiekama aktivitāte.

Tikšanās laikā komitejas vadītājs rosināja izvērtēt vēl vienu potenciālo stadiona atrašanās vietu – Skansti, kas jau šobrīd veidojas par vienu no galvenajiem biznesa, sporta un pasākumu centriem Rīgā. Pašvaldības ieskatā nacionālā futbola stadiona izbūve Skanstē ļautu koncentrēt nozīmīgāko sporta infrastruktūru vienuviet, vienlaikus nodrošinot ērtu piekļuvi gan rīdziniekiem, gan pilsētas viesiem.

Puses vienojās turpināt vērtēt vairākus iespējamos stadiona attīstības scenārijus, tostarp publiskās un privātās partnerības (PPP) modeli, piesaistot privāto investoru. LFF skaidro, ka pērn darba grupas ziņojumā norādīts, ka viens no iespējamajiem risinājumiem ir jauna stadiona attīstīšana publiskās un privātās partnerības (PPP) modelī, tostarp izvērtējot privātā stadiona “Skonto” iegādi un tā turpmāku attīstību sadarbībā ar valsti, Rīgas pašvaldību un LFF. “Līdz šim ir paveikti aptuveni 80% no nepieciešamajiem priekšdarbiem nacionālā stadiona projekta sagatavošanai. Šie darbi būs nozīmīgs pamats projekta īstenošanai neatkarīgi no tā, kurā vietā tiks pieņemts lēmums stadionu būvēt. Veiktā izpēte ļāvusi detalizēti izvērtēt projekta īstenošanas priekšnosacījumus, tostarp nepieciešamos pašvaldības ieguldījumus inženierinfrastruktūras attīstībā. Pēc tikšanās ar Rīgas domes pārstāvjiem vienojāmies, ka Lucavsala saglabājas kā viens no iespējamajiem risinājumiem. Paldies Edgaram Bergholcam par konstruktīvu sarunu,” norāda LFF prezidents Vadims Ļašenko.

LFF sarunā norādīja, ka turpinās darbs Ministru kabineta izveidotā darba grupā, kas vērtē nacionālā stadiona tapšanas iespējas dažādos variantos un vietās. Lai nodrošinātu projekta straujāku virzību, Edgars Bergholcs pievienosies nacionālā futbola stadiona projekta darba grupai, pārstāvot Rīgas pašvaldību.