2026. gada 31. maijā Labklājības ministrija ir pabeigusi Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna projekta labklājības nozares un pašvaldību sociālās sfēras platformas “DigiSoc” izstrādi un ieviešanu atbilstoši investīciju programmas nosacījumam un finansējuma piešķīrumiem. Tas nodrošina digitālo instrumentu savietojamību pašvaldību sociālo dienestu darbības efektivitātes pilnveidošanai un darbības produktivitātes paaugstināšanai, mazinot administratīvo slogu un uzlabojot klientu apkalpošanu.

Projekta ietvaros izstrādātā platforma “DigiSoc” nodrošina pašvaldībām nepieciešamo informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) funkcionalitāti. Tajā arī ir apvienoti visu pašvaldību sociālo pakalpojumi vienotā katalogā, digitāli uzlaboti pašvaldību procesi un koplietošanas pakalpojumi. Pašlaik platformu “DigiSoc” lieto sešu pašvaldību sociālo dienestu darbinieki, bet projekta turprinājumā plānots turpināt paplašināt lietotāju loku, ieviešot platformu visās pašvaldībās un pakāpeniski paplašinot pakalpojumu klāstu.

Atbilstoši Ministru kabineta rīkojumā apstiprinātajam mērķim, ir pilnveidota un ieviesta arī otra informācijas sistēma – Bērnu aizsardzības centra informācijas sistēma, papildinot to ar Bāriņtiesu informācijas sistēmas (BARIS) pārlūka funkcionalitāti. Platforma nodrošināta ar iestādes iekšējo darba un publisko vidi speciālo zināšanu bērnu tiesību aizsardzības jomā kvalificēto speciālistu uzskaitei.

Papildu ir sasniegti arī pārējie projektā paredzētie rādītāji – apstiprināta labklājības nozares IKT mērķa arhitektūra, publicēti atvērti dati par nozares procesiem, pieejams e-pakalpojums Iztikas līdzekļu deklarācijas aizpildīšanai, pieslēgti ārējo resursu datu avoti, t.sk., dokumentu vadības sistēmas.


Par projektu

2024. gada 10. decembrī Labklājības ministrija ir parakstījusi Vienošanos ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru par Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna 2. komponentes “Digitālā transformācija” 2.1. reformu un investīciju virziena “Valsts pārvaldes, tai skaitā pašvaldību, digitālā transformācija” 2.1.2.1.i. investīcijas “Centralizētās platformas un sistēmas” (turpmāk – 2.1.2.1.i. investīcija) nolūka “Pašvaldību pakalpojumu digitālā transformācija un pašvaldību atbalsta procesu modernizācija un centralizācija, t. sk. sadarbībā ar valsts pārvaldes institūcijām” projekta “Labklājības nozares un pašvaldību sociālās sfēras platformas “DigiSoc” izstrāde un ieviešana” īstenošanu.

Kopējais finansējums: 8 300 640 EUR, no kuriem 7 033 587 EUR ir ES Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējums, bet 1 267 053 EUR – valsts budžeta līdzfinansējums PVN izmaksu segšanai.

Īstenošanas laiks: no 2024. gada 10. decembra līdz 2026. gada 31. maijam, kas saskaņā ar Ministru kabineta 2026. gada 5. maija noteikumiem Nr. 242 “Grozījumi Ministru kabineta 2022. gada 14. jūlija noteikumos Nr. 435” tiks pagarināts līdz 2026. gada 31. oktobrim.

Īstenotājs: Labklājības ministrija. Sadarbības partneri: Bērnu aizsardzības centrs, Alūksnes novada pašvaldība, Ādažu novada pašvaldība, Cēsu novada pašvaldība, Jelgavas valstspilsētas pašvaldības iestāde “Jelgavas digitālais centrs”, Jēkabpils novada pašvaldība, Liepājas valstspilsētas pašvaldība, Mārupes novada pašvaldība, Olaines novada pašvaldības aģentūra “Olaines sociālais dienests”, Rīgas valstspilsētas pašvaldība, Ropažu novada pašvaldība, Tukuma novada pašvaldības iestāde “Tukuma novada sociālais dienests”.

Autors: Labklājības ministrija

šeit.

 

Rīgas pašvaldība aicina iedzīvotājus, nevalstiskās organizācijas, uzņēmējus un citus interesentus piedalīties Rīgas Pilsētvides zaļināšanas plāna 2027. – 2031. gadam 1. redakcijas sabiedriskajā apspriešanā, un līdz 31. jūlijam tīmekļvietnē www.riga.lv izteikt savu viedokli vai priekšlikumus.

Rīgas Pilsētvides zaļināšanas plāns ir politikas plānošanas dokuments, kas izstrādāts, lai veicinātu sistemātisku zaļās infrastruktūras attīstību visā pilsētas teritorijā, kā arī koordinētu pašvaldības iestāžu rīcību, lai to attīstītu un pārvaldītu.

Plāna mērķis ir veicināt Rīgas spēju pielāgoties klimata pārmaiņām, veidojot kvalitatīvu un ilgtspējīgi apsaimniekotu publisko ārtelpu un zaļo infrastruktūru, izmantojot dabā balstītus risinājumus. Plānā paredzēts risināt tādus būtiskus izaicinājumus kā lietusūdeņu radīto plūdu risks un pilsētas karstumsalas mazināšana, bioloģiskās daudzveidības saglabāšana un atjaunošana, kā arī zaļās infrastruktūras pieejamības uzlabošana iedzīvotājiem.

Plāna īstenošana nodrošinās lielāku dabas klātbūtni un tīru vidi pilsētā, kas rada labvēlīgus apstākļus veselīgam un aktīvam dzīvesveidam.

Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas vadītājs Edgars Bergholcs uzsver:

“Rīgas nākotne nav iedomājama bez zaļās infrastruktūras un pilsētvides zaļināšanas plāns ir stratēģiski nozīmīgs solis, lai to attīstītu pāromāti un ilgtspējīgi. Tomēr kvalitatīvu pilsētvidi mēs varam izveidot tikai sadarbojoties, tāpēc aicinu rīdziniekus, uzņēmējus un nevalstiskās organizācijas būt aktīviem, piedalīties sabiedriskajā apspriešanā un līdzdarboties plāna pilnveidošanā.”

Lai iepazīstinātu ar Rīgas pilsētvides zaļināšanas plāna 2027.–2031. gadam 1. redakciju, Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments 16. jūlijā plkst. 16.00 rīkos publisko apspriedi, kas norisināsies klātienē Rīgas domes Sēžu zālē.

Apspriede tiks pārraidīta Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta tīmekļvietnē www.rdpad.lv , kā arī pašvaldības Facebook kontā “Rīga attīstās”  un YouTube kontā @riga1201.

Lai nodrošinātu piekļuvi apspriedes norises vietai Rātsnamā, aicinām iepriekš reģistrēties, aizpildot reģistrācijas formu – šeit.

Plāna izstrādes laikā identificēti ar klimata pārmaiņām saistītie riski, kā arī, izvērtējot zaļās infrastruktūras pieejamību, noteiktas un prioritizētas problēmvietas. Vienlaikus konstatēti arī zaļās infrastruktūras pārvaldības izaicinājumi, ko ietekmē institucionālā sadrumstalotība, nepietiekami resursi un ierobežota sabiedrības iesaiste. Plānā paredzēti 28 pasākumi, kas palīdzēs risināt identificētās problēmas un veicinās zaļās infrastruktūras attīstību.

Plānu izstrādāja Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments sadarbībā ar citām pašvaldības iestādēm, ārējiem ekspertiem un sadarbības partneriem. Plāna izstrādes procesā notikušas konsultācijas ar dažādu sabiedrības grupu pārstāvjiem.


Tāpat iedzīvotāji aicināti iesniegt rakstiskus priekšlikumus elektroniski, nosūtot tos uz Pilsētas attīstības departamenta e-pasta adresi pad@riga.lv vai nosūtot pa pastu uz adresi Dzirnavu ielā 140, Rīgā, LV-1050.

Plašāka informācija, kā arī Rīgas pilsētvides zaļināšanas plāna 2027.–2031. gadam 1. redakcija ir pieejama Rīgas pašvaldības tīmekļvietnē riga.lv – ŠEIT.


Pilsētas zaļināšanas plāna izstrāde kā uzdevums noteikta gan pašvaldības politikas plānošanas dokumentos, gan starptautiskajos dokumentos, tostarp Eiropas pilsētu misijā “100 viedas un klimatneitrālas pilsētas” un Eiropas Savienības Biodaudzveidības stratēģijā 2030. gadam. Rīgas pilsētvides zaļināšanas plāns izstrādāts ar Eiropas Savienības programmas LIFE projekta “Dabā balstītu un viedo risinājumu portfeļa izstrāde un demonstrēšana pilsētu klimata noturības uzlabošanai Latvijā un Igaunijā” (LIFE LATESTadapt, PVM ID APS1100) līdzfinansējumu.

Rīgas pašvaldība aicina rīdziniekus līdz 10. augustam izteikt viedokli par Rīgas iekļaujošas un saliedētas sabiedrības pamatnostādņu 2026.–2032. gadam 1. redakciju.

Pamatnostādnes ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments, kas nosaka ietvaru mērķtiecīgai sabiedrības integrācijas, iekļaušanas un saliedētības politikas attīstībai un īstenošanai Rīgas pašvaldībā, sekmējot iedzīvotāju piederību Rīgai, veicinot līdzdalību un attīstot savstarpējo mijiedarbību.

Pamatnostādnēs ir iekļauti trīs attīstības virzieni:

Pilsoniskā līdzdalība un piederība – vērsts uz iedzīvotāju un nevalstisko organizāciju līdzdalības sekmēšanu pašvaldības lēmumu pieņemšanā, brīvprātīgā darba attīstību un apkaimju kustības stiprināšanu;

Valsts valoda un informācijas pieejamība – paredz sekmēt latviešu valodas prasmju pilnveidošanu un nodrošināt iedzīvotājiem saprotamu, pieejamu un piekļūstamu informāciju par līdzdalības iespējām pašvaldībā;

Jēgpilna mijiedarbība un sadarbība – vērsts uz iekļaujošas vides veidošanu, savstarpējas uzticēšanās un tolerances veicināšanu starp dažādām iedzīvotāju grupām.

Pamatnostādnes paredz sistemātisku un ilgtermiņa pieeju, lai veidotu saliedētu, aktīvu un iekļaujošu sabiedrību Rīgā, kur iedzīvotāji jūtas piederīgi pilsētai un aktīvi iesaistās tās attīstībā.


Pamatnostādņu 1. redakcijas projekta dokumenti, tai skaitā publiskās apspriedes forma, ir pieejami Rīgas pašvaldības tīmekļvietnes sadaļā “Publiskās apspriešanas”.


  • Papildu informāciju par pamatnostādnēm var iegūt, sazinoties ar Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra Apkaimju attīstības un sabiedrības integrācijas pārvaldes Sabiedrības integrācijas un līdzdalības nodaļas projektu vadītāju Irinu Vasiļjevu: e-pasts irina.vasiljeva@riga.lv, tālrunis 67181297.

 

Rīgas valstspilsētas pašvaldības kultūras iestāžu apvienība izsludina pieteikšanos tirdzniecībai Rīgas dzimšanas dienas svinību Amatnieku tirgū, kas notiks 2026. gada 15. augustā no plkst. 10.00 līdz. plkst. 21.00 Doma laukumā.

Pieteikties tirdzniecībai būs iespējams tikai elektroniski no 7. jūlija plkst. 10.00 līdz 13. jūlija plkst. 10.00 aizpildot tiešsaistes pieteikuma veidlapu, kas norādīta tirdzniecības Noteikumos punktā Nr.12.

Tirdzniecības Noteikumi publicēti – ŠEIT.

Rīgas dzimšanas dienas svinības šogad norisināsies 15. augustā vairākās vietās pilsētā, kuru laikā, Doma laukumā norisināsies Amatnieku tirgus. Rīdzinieki un pilsētas viesi tirgū varēs apskatīt un iegādāties autentiskus, tradicionālus amatniecības izstrādājumus no dažādiem Latvijas novadiem. Amatnieku tirgum aicinām pieteikties latviešu tradicionālās un mūsdienu lietišķās mākslas priekšmetu meistarus, kā arī no dabīgām izejvielām gatavotas kopjošās kosmētikas un pirts lietu ražotājus.

Amatnieku tirgu atbalsta Rīgas valstspilsētas pašvaldība un to organizē Rīgas valstspilsētas pašvaldības kultūras iestāžu apvienība.

Papildinformācija par tirdzniecības organizēšanu pieejama darba dienās no plkst. 08.30 līdz 17.00 pa tālruni 67181130 vai e-pastu: avesol@riga.lv.

 

No 1. jūlija Rīgas rātsnamā tiek ieviesta jauna apmeklētāju caurlaižu pieteikšanas kārtība, paredzot iespēju caurlaidi pieteikt elektroniski vai klātienē.

Apmeklētāji, kuri plāno piedalīties Rīgas domes vai komiteju sēdēs, kā arī citos pasākumos, caurlaidi varēs pieteikt, aizpildot pieteikuma veidlapu pašvaldības mājaslapā vai informācijas kioskā rātsnama 1. stāvā. Jānorāda būs apmeklētāja vārds, uzvārds, personas koda otrā daļa, apmeklējuma mērķis, kā arī apmeklējuma datums un laiks.

Ja apmeklējuma mērķis ir tikšanās ar pašvaldības amatpersonu vai darbinieku, caurlaides pieteikšanu veiks amatpersona vai darbinieks.

Deputātiem un pašvaldības darbiniekiem līdzšinējā rātsnama apmeklēšanas kārtība netiek mainīta.


Pieteikšanās saite mājaslapā www.riga.lv

Caurlaides pieteikšanās kārtība


Caurlaidi varēs saņemt pašvaldības policijas postenī rātsnama 1. stāvā, uzrādot personu apliecinošu dokumentu.

Pašvaldība atgādina, ka domes un komiteju sēdēm var sekot līdzi arī tiešraidēs vai skatīties pēcāk ierakstā.

 

Rīgas dome aicina pieteikties apsveikuma saņemšanai rīdzinieku ģimenes, kuras reģistrējušas laulību 1976. gadā un šogad svin Zelta kāzas – laulību 50 gadu jubileju.

Aicinām pieteikt arī tos pārus, kuri laulībā nodzīvojuši 60, 70, 80 gadus.


Pieteikumus pieņem

līdz 2026. gada 31. jūlijam 

pa tālruni 67181261 darba dienās no plkst. 11.00 līdz plkst. 14.00.


Zelta kāzu jubilāru sveikšana paredzēta Rīgas svētku laikā. Tradīcija apsveikt laulātos pārus, kuri laulībā nodzīvojuši 50 gadus, radusies pirms 23 gadiem.

 

No 1. jūlija stāsies spēkā noteikumi*, kas nosaka jaunu Rīgas pašvaldības dzīvojamo telpu īres maksas aprēķināšanas kārtību. Jaunās kārtības mērķis ir ieviest vienotus, caurskatāmus un taisnīgus īres maksas aprēķināšanas principus visām pašvaldības dzīvokļu grupām, vienlaikus saglabājot sociālo atbalstu iedzīvotājiem, kuriem tas nepieciešams.

Līdzšinējā īres maksas aprēķināšanas kārtība dažādām pašvaldības dzīvokļu kategorijām bija atšķirīga un vairs neatbilda aktuālajam tiesiskajam regulējumam. Turpmāk atlīdzības daļa par dzīvojamās telpas lietošanu tiks aprēķināta, balstoties uz dzīvokļa universālo kadastrālo vērtību, vienlaikus nodrošinot samērīgu pieeju un iespēju uzturēt pašvaldības dzīvojamo fondu.

“Rīgas pašvaldības uzdevums ir nodrošināt palīdzību tiem iedzīvotājiem, kuriem tā nepieciešama, vienlaikus rūpējoties arī par pašvaldības dzīvojamā fonda ilgtspējīgu uzturēšanu. Jaunā īres maksas aprēķināšanas kārtība ievieš vienotus un saprotamus principus visiem pašvaldības dzīvokļiem, vienlaikus saglabājot būtiskus atvieglojumus sociālajiem dzīvokļiem un vairākām iedzīvotāju grupām. Savukārt tos iedzīvotājus, kuriem maksājumu segšana var radīt grūtības, aicinām savlaicīgi vērsties Rīgas Sociālajā dienestā, lai izvērtētu iespēju saņemt mājokļa pabalstu,” norāda Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētāja

Elīna Treija.

“Ir svarīgi, lai pašvaldība ieviestu arvien vairāk tiešos atbalstus ģimenēm ar bērniem, tādēļ noteikumos iestrādāts, ka mājsaimniecībām ar nepilngadīgiem bērniem, bērnu ar invaliditāti, vai kurā ir persona ar invaliditāti kopš bērnības, īres maksai paredzēts 50 % samazinājums. Šādu atbalstu saņems 887 dzīvokļi jeb 11% no tiem, kam noteiks īres maksu,”

uzsver E. Treija.

Jaunā kārtība attieksies uz:

• pašvaldības sociālo dzīvokļu īrniekiem;
• īrniekiem, kuri dzīvo palīdzības sniegšanas ietvaros izīrētajos pašvaldības dzīvokļos;
• īrniekiem, kuri dzīvo pašvaldības dzīvokļos, kurus ir tiesības privatizēt (atsavināt par naudu).

Sociālajos dzīvokļos saglabās īpašu atbalstu

Sociālo dzīvokļu īrniekiem arī turpmāk būs vislabvēlīgākie nosacījumi. Viņu īres maksu veidos dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumi un dzīvojamās telpas lietošanas izdevumi, tostarp komunālie maksājumi, zemes lietošanas maksa (ja piemērojama) un 50% no faktiskajām siltumapgādes pakalpojuma – apkures izmaksām.

Atšķirībā no pārējiem pašvaldības dzīvokļiem sociālajos dzīvokļos īres maksā netiks iekļauta atlīdzība par dzīvojamās telpas lietošanu.

Palīdzības sniegšanai izīrētajiem dzīvokļiem

Šajos dzīvokļos īres maksu veidos:

• atlīdzība par dzīvojamās telpas lietošanu 2,5% apmērā no dzīvokļa universālās kadastrālās vērtības gadā, sadalot to 12 mēnešu maksājumos;
• dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumi;
• dzīvojamās telpas lietošanas izdevumi.

Maznodrošinātām personām atlīdzības daļa būs samazināta par 30%, savukārt ģimenēm ar diviem vai vairāk nepilngadīgiem bērniem, ģimenēm, kurās aug bērns ar invaliditāti, kā arī personām ar invaliditāti no bērnības – par 50%.

Dzīvokļiem, kurus iespējams privatizēt

Pašvaldības dzīvokļos, kurus īrniekiem ir tiesības privatizēt, īres maksu veidos atlīdzība par dzīvojamās telpas lietošanu, pārvaldīšanas un lietošanas izdevumi, kā arī maksājumi par dzīvojamajai mājai veicamajiem remontdarbiem.

Dzīvokļa universālo kadastrālo vērtību bez maksas iespējams noskaidrot portālā www.kadastrs.lv, kā arī pie dzīvojamās mājas pārvaldnieka, ja māju apsaimnieko SIA “Rīgas nami” vai SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”.

Jautājumu gadījumā iedzīvotāji aicināti rakstīt uz e-pastu ires_maksa@riga.lv.

Ja rodas grūtības segt maksājumus

Rīgas pašvaldība aicina iedzīvotājus, kuriem jaunās maksas dēļ var rasties grūtības norēķināties par mājokli, neveidot parādus, bet savlaicīgi vērsties Rīgas Sociālajā dienestā, lai izvērtētu iespēju saņemt mājokļa pabalstu.

Mājokļa pabalsts ir finansiāls atbalsts mājokļa lietošanas un uzturēšanas izdevumu segšanai, tostarp īrei, apsaimniekošanai, apkurei, elektrībai, ūdensapgādei un citiem ar mājokli saistītiem maksājumiem.

Iesniegumu mājokļa pabalsta saņemšanai var iesniegt:

• nosūtot uz e-pastu soc@riga.lv, parakstot to ar drošu elektronisko parakstu;
• izmantojot e-adresi portālā Latvija.gov.lv;
• klātienē Rīgas Sociālajā dienestā (par pieņemšanas laiku zvanot uz informatīvo tālruni 1201);
• nosūtot pa pastu uz Rīgas Sociālo dienestu, Baznīcas ielā 19/23, Rīgā.

*Rīgas domes saistošie noteikumi “Par Rīgas valstspilsētas pašvaldības dzīvojamo telpu īres maksu”

 

Lai palīdzētu Rīgas iedzīvotājiem ērtāk orientēties un ātrāk atrast atbildes uz sev aktuāliem jautājumiem, Labklājības departamenta mājaslapā ir izvietota informācija “Biežāk uzdotie jautājumi par Rīgas valstspilsētas pašvaldības ģimeņu atbalsta reģistru”.

Reģistrs ir datubāze, kurā apkopo datus par Rīgā deklarētām ģimenēm ar vismaz trīs bērniem, kurām ir tiesības saņemt pašvaldības noteiktus atvieglojumus.

Jaunajā sadaļā vienkopus apkopota būtiskākā informācija par reģistru – kas tas ir, kas var tajā reģistrēties, kā notiek reģistrācija, kādi dokumenti nepieciešami, kā arī kādus atvieglojumus var saņemt ģimenes un to locekļi.

Biežāk uzdoto jautājumu sadaļa izveidota, lai:

• sniegtu skaidras un saprotamas atbildes uz rīdzinieku biežāk uzdotajiem jautājumiem;
• atvieglotu informācijas pieejamību ģimenēm ar trim un vairāk bērniem;
• palīdzētu ātrāk noskaidrot reģistrācijas kārtību un nosacījumus;
• uzlabotu iedzīvotāju pieredzi, saņemot pašvaldības pakalpojumus.

Ir pieejama informācija arī par:

• pilngadīgu bērnu iekļaušanu reģistrā;
• datu apstrādes kārtību un nepieciešamajām piekrišanām;
• iespējām saņemt atvieglojumus (izglītībā, ēdināšanā, sabiedriskajā transportā u.c.);
• rīcību dažādās situācijās, piemēram, ja mainās ģimenes deklarētā adrese vai rodas tehniskas neskaidrības.

Aicinām iedzīvotājus izmantot jauno sadaļu Labklājības departamenta mājaslapā – šeit, kā pirmo informācijas avotu, pirms vērsties klātienē vai telefoniski. Tas ļaus ietaupīt laiku un ātrāk saņemt nepieciešamās atbildes.


Papildu informāciju par reģistrēšanos un nosacījumiem joprojām var saņemt:

  • Rīgas Sociālajā dienestā, Baznīcas ielā 19/23, tālrunis uzziņām 67105424, 67012352, e-pasts: DAUDZIS@riga.lv;
  • Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrā – Brīvības ielā 49/53, Daugavpils ielā 31, E. Smiļģa ielā 46 un Slokas ielā 161,k-2. Informāciju par pieņemšanas laikiem var noskaidrot, zvanot uz bezmaksas informatīvo tālruni 1201 vai rakstot e- pastu aic@riga.lv.

 

Latvijas Alcheimera asociācija ar Rīgas valstspilsētas pašvaldības līdzfinansējumu īsteno projektu “Soli priekšā demencei – sapratne, rīcība, atbalsts”. Projekts notiek sadarbībā ar Rīgas Centrālo bibliotēku un tās 26 filiālbibliotēkām.

Pasaulē, tostarp Eiropā un Latvijā, strauji pieaug cilvēku skaits ar demenci, vienlaikus zinātniskie pētījumi un starptautiskā pieredze apliecina, ka pastāv efektīvas, pasaulē atzītas metodes demences riska mazināšanai un kognitīvās veselības saglabāšanai.

Projekta mērķis ir veicināt Rīgas iedzīvotāju izpratni par kognitīvo veselību un demenci, sekmēt agrīnu riska faktoru atpazīšanu, mazināt sabiedrībā valdošo stigmu un rosināt veselīgu dzīvesveidu, kas palīdz saglabāt smadzeņu veselību ilgtermiņā.

Projekta laikā, sākot no jūnija, 27 Rīgas bibliotēkās sešu mēnešu garumā būs pieejami informatīvie stendi un bezmaksas pašnovērtējuma materiāli, kas balstīti starptautiski atzītajā FINGER® metodoloģijā. Tie sniegs iespēju ikvienam izvērtēt savus dzīvesveida paradumus un iepazīties ar zinātniski pamatotiem ieteikumiem demences riska mazināšanai.

Profilaksei un savlaicīgai rīcībai ir būtiska nozīme demences attīstības riska mazināšanā, jo zināšanas par veselīgu dzīvesveidu un agrīniem riska faktoriem palīdz saglabāt kognitīvās funkcijas ilgtermiņā un uzlabot dzīves kvalitāti.

Projekta finansējumu nodrošina Rīgas valstspilsētas pašvaldība Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

Plānots, ka projekta pirmajā posmā, kas ilgs līdz 2026. gada septembrim, sabiedrībā tiks izplatīti 8000 pašnovērtējuma materiāli, kā arī vismaz 100 bibliotēku darbinieki pilnveidos zināšanas par demenci un kognitīvo veselību. Projekts veicinās sabiedrības informētību, savlaicīgu rīcību un ilgtermiņā palīdzēs mazināt demences radīto sociālo un veselības aprūpes slogu.

Papildu informācija:
Latvijas Alcheimera asociācija
www.uzlaboatminu.lv
info@uzlaboatminu.lv

 

2026. gada 26. jūnijā Rīgas NVO namā norisināsies noslēguma forums “Pieredzes jauda: Sievietes 50+ Rīgas darba tirgū un uzņēmējdarbībā”. Pasākuma mērķis ir kliedēt sabiedrībā valdošos stereotipus par sudraba vecuma darbiniekiem un veidot jēgpilnu dialogu starp pieredzējušām speciālistēm un iekļaujošiem Rīgas uzņēmumiem.

Kopš 2026. gada aprīļa biedrība “Sievietēm 50+” un sociālais uzņēmums “Re-Starts 50+” ir īstenojuši mācību un mentorprogrammu, kurā 25 motivētas Rīgas sievietes atjaunoja savu profesionālo pārliecību un apguva mūsdienu darba tirgum kritiskās digitālās prasmes. Noslēguma forums būs vieta, kurā dalībnieces satiksies ar darba devējiem, lai praktiski apliecinātu savu “pieredzes jaudu”.

Vecuma diskriminācijas mazināšana – ieguvums Rīgas ekonomikai

Statistikas dati liecina, ka gandrīz 40% no visiem reģistrētajiem bezdarbniekiem Latvijā ir tieši pirmspensijas vecumā (virs 50 gadiem). Nereti darba tirgū pastāv maldīgs uzskats, ka šī paaudze ir mazāk elastīga vai nespēj adaptēties tehnoloģijām. Projekts “Pieredzes jauda” ir praktiski pierādījis pretējo – apvienojot ilggadējo dzīves pieredzi un lojalitāti ar jaunām digitālajām iemaņām, tiek iegūts augstākā līmeņa darbaspēka resurss.

Programmā – augsta līmeņa eksperti un reāli pieredzes stāsti

Forums pulcēs vadošos dažādības vadības un sabiedrības integrācijas ekspertus Latvijā. Pasākumu ar ievadrunu atklās Alīna Kļaviņa (Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra Sabiedrības integrācijas un līdzdalības nodaļas projektu vadītāja). Savukārt foruma centrālajā paneļdiskusijā par paaudžu dažādības (age diversity) sniegtajām priekšrocībām biznesā piedalīsies Sigita Zankovska-Odiņa (Sabiedrības integrācijas fonda Dažādības vadības un ilgtspējas nodaļas vecākā eksperte dažādības vadības jautājumos), Ilze Medne, sertificēts koučs, organizāciju attīstības konsultante un “HR podkāsta” vadītāja un Inga Daliba, personīgā zīmola konsultante, pašvadības un harismas trenere, izpilddirektore personāla vadības aģentūrā “DarbaGuru”. Diskusijā piedalīsies arī Rīgas iekļaujošo uzņēmumu pārstāvji.

Informatīvais atbalsts darba devējiem

Lai veicinātu ilgtspējīgas pārmaiņas darba devēju attieksmē, foruma laikā tiks prezentēti un izplatīti īpaši izstrādāti informatīvie bukleti darba devējiem. Tajos apkopoti pētījumos balstīti ieguvumi no paaudžu dažādības komandā, praktiski ieteikumi un argumenti 50+ darbinieku veiksmīgai iekļaušanai darba vidē.

Uz forumu tiek mīļi gaidīti Rīgas uzņēmumu vadītāji, HR speciālisti, NVO sektora pārstāvji un ikviens interesents, kurš saredz paaudžu sinerģijas vērtību.

Pasākuma informācija:

2026. gada 26. jūnijā;

17:00–20:00;

 Rīgas NVO nama filiāles telpās, Eduarda Smiļģa ielā 46, Rīgā;

Bez maksas;

Reģistrācija (vietu skaits ierobežots) šeit.

Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

Papildu informācija:
Biedrība “Sievietēm 50+”
Ingrīda Pērkone, Valdes priekšsēdētāja
Tālr.: +371 20525611
biedriba@sievietem50.plus

ŠEIT.

Afiša