Līdzdalības budžeta konkursa otrajā kārtā virzītas 60 rīdzinieku idejas

Rīdzinieki līdzdalības budžeta konkursā iesnieguši kopā 62 ideju projektus 31 apkaimē, no kuriem konkursa komisija tālākai vērtēšanai virzīja 60 ieceres. Par projektiem iedzīvotāji varēs balsot novembrī vietnē geolatvija.lv, sadaļā “Līdzdalības budžets”.

Otrajā kārtā pieteikumu īstenošanas iespējas un izmaksas izvērtēs atbilstošās Rīgas pašvaldības un valsts iestādes, kuras sniegs atzinumus. Pēc atzinumu saņemšanas rudenī komisija vēlreiz izskatīs projektu ideju pieteikumus un virzīs tos iedzīvotāju balsojumam.

Iedzīvotāji par projektu idejām varēs balsot visa novembra garumā.

Biežāk pieteiktās ieceres saistītas ar ūdenstilpju krasta joslu sakārtošanu, papildinot tās ar atbilstošu infrastruktūru, kā arī ar atpūtas un sporta infrastruktūras izveidi un pilnveidi apkaimēs. Lielākā daļa šogad iesniegto pieteikumu ir infrastruktūras projekti, tomēr konkursā saņemti arī vairāki sociālās inovācijas un iekšpagalmu kategorijas projekti.

Kā aktīvākie šogad ideju iesniegšanā bija Teikas apkaimju iedzīvotāji, piesakot astoņus projektus. Tālāk seko Centra apkaime ar pieciem iesniegtiem projektiem, kā arī Āgenskalna apkaime ar četriem pieteikumiem.

Kopējais pašvaldības finansējums līdzdalības budžetam šogad ir 2 850 000 eiro.

Rīgas pašvaldība līdzdalības budžeta konkursu un iedzīvotāju balsojumu organizē kopš 2019. gada. Kopā septiņos konkursa norises gados atbalstīti 64, ieskaitot 2025. gadu, iedzīvotāju iesniegtie projekti. Rīga bija pirmā pašvaldība Latvijā, kas ieviesa līdzdalības budžetu.

Vairāk par Līdzdalības budžeta projekta konkursu – ŠEIT.

 

Aizvadīts ikgadējais pasākums remigrantiem “Rīga – manas mājas”

,

11. jūnijā jau septīto reizi notika Rīgas pašvaldības pasākums remigrantiem “Rīga – manas mājas”.

Pasākuma mērķis visus šos gadus ir bijis vairot remigrantu piederības sajūtu Rīgai, dot iespēju satikties, iepazīt vienam otru, uzklausīt dažādus pieredzes stāstus, kā arī uzzināt par pašvaldības sniegtajiem pakalpojumiem rīdziniekiem.

Šogad pasākumā piedalījās rīdzinieki, kuri atgriezušies uz dzīvi Rīgā no Apvienotās Karalistes, ASV, Brazīlijas, Dānijas, Francijas, Īrijas, Krievijas, Kanādas, Kuveitas, Lielbritānijas, Nīderlandes, Somijas un Vācijas. Kopā septiņos gados pasākumā “Rīga – manas mājas” piedalījušies jau vairāk nekā 280 tautiešu.

Šā gada pasākumā dalībniekus uzrunāja Rīgas domes priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs, kurš atzina, ka tas, ka arvien vairāk iedzīvotāju izvēlas atgriezties pilsētā apliecina – Rīgā un Latvijā ir vērtības, kas cilvēkiem rada vēlmi dzīvot šeit. Rīdzinieku iegūtā pieredze ārvalstīs var daudz dot arī Rīgas attīstībai, tāpēc ir īpaši nozīmīga. Arī šādi mēs varam veidot vēl labāku Rīgu – pilsētu, kurā audzināt bērnus, strādāt un jēgpilni pavadīt brīvo laiku.

Pēc Rīgas plānošanas reģiona sniegtajiem statistikas datiem katru gadu gandrīz viena trešā daļa tautiešu, kas Latvijā atgriežas no dzīves un darba ārzemēs, pārceļas uz Rīgu. Pagājušajā gadā rīdzinieku pulkam pievienojās 2200 tautieši no ārzemēm. Vēl gadu iepriekš pārcēlās gandrīz 3000 cilvēku.

“Skaitļi stāsta, ka Rīga cilvēkiem patīk,”

pasākumā atzina Rīgas plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore Daina Šulca.

“Man, kā remigrācijas koordinatorei katru gadu iznāk sadarboties ar gandrīz 300 mūsu cilvēkiem ārzemēs, kas plāno pārcelties uz Rīgu. Uz Rīgu atgriežas no visas pasaules. Vēlēšanās dzīvot savā zemē ir spēcīgāka par nemierīgo ģeopolitisko situāciju. Sadarbībā ar Rīgas pašvaldības iestādēm kopīgi risinām mūsu tautiešu intereses, un mums tas izdodas – cilvēki atgriežas Rīgā.”

Pasākuma dalībniekiem bija iespēja noklausīties “Impulsum” dibinātājas, darba kultūras stratēģistes un sertificēta kouča Baibas Žigas lekciju par psihoemocionālo izdegšanu un tehnikām tās pārvarēšanai.

Par rīdzinieku iespējām aktīvi līdzdarboties biedrību rīkotajās aktivitātēs stāstīja biedrības “Ar pasaules pieredzi Latvijā” vadītāja Anna Lūse un Rīgas Apkaimju alianses valdes loceklis, Mežaparka attīstības biedrības vadītāja vietnieks Kaspars Gailītis.

Savukārt Rīgas investīciju un tūrisma aģentūras (RITA) Investīciju pārvaldes Investīciju piesaistes nodaļas galvenais projektu vadītājs Mārtiņš Pakalniņš klātesošos iepazīstināja ar Rīgas pašvaldības īstenoto diasporas relokācijas atbalsta programmu. Daira Bite, Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra Imantas punkta apkaimju koordinatore dalījās pieredzē, kādus rīdziniekiem būtiskus jautājumus ikdienā palīdz risināt apkaimju koordinatori.

Pasākumu “Rīga – manas mājas” rīkoja Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrs sadarbībā ar Rīgas plānošanas reģionu un biedrību “Ar pasaules pieredzi Latvijā”.

Pasākums šogad norisinājās Latvijas Nacionālās bibliotēkas telpās. Pirms pasākuma dalībniekiem bija iespēja doties ekskursijā ar gidu pa Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēku.

RAIC remigrantu pasākums (11.06.26.)28

Rīga uzlabo pieejamību sociālajiem pakalpojumiem

Trešdien, 10. jūnijā, Rīgas dome apstiprināja grozījumus pašvaldības saistošajos noteikumos*, lai tos pielāgotu aktuālajām vajadzībām un praksē konstatētajām izmaiņām sociālo pakalpojumu piešķiršanā, sniegšanā un apmaksā.

Kopumā izmaiņas uzlabo sociālo pakalpojumu pieejamību un kvalitāti, stiprina iedzīvotāju izvēles brīvību un veicina konkurenci starp pakalpojumu sniedzējiem, radot labvēlīgāku vidi sociālās jomas attīstībai.

Būtiskākās izmaiņas

Plašākas izvēles iespējas – atcelts līdzšinējais ierobežojums, kas paredzēja, ka pašvaldības līdzfinansējumu ģimenes tipa aprūpes institūcijās var saņemt tikai tad, ja pakalpojums tiek sniegts Rīgā vai ne tālāk kā 40 km no tās. Tagad iedzīvotāji varēs brīvāk izvēlēties pakalpojuma sniedzēju visā Latvijā, ņemot vērā kvalitāti, specializāciju un individuālās vajadzības, nevis atrašanās vietu.

Paplašināts pakalpojumu saņēmēju loks – sociālie pakalpojumi kļūst pieejami plašākam personu lokam, tostarp ar I grupas invaliditāti un visām personām ar garīga rakstura traucējumiem neatkarīgi no to smaguma. Tas būtiski uzlabo piekļuvi atbalstam un mazina risku, ka daļa iedzīvotāju paliek ārpus sistēmas.

Uzlabota pakalpojumu pieejamība ikdienā – paplašināta videovizītes pakalpojuma pieejamība. To turpmāk varēs saņemt ikviena persona ar aprūpes vajadzībām, ne tikai aprūpes mājās pakalpojuma saņēmēji. Tas veicina elastīgāku un mūsdienīgu aprūpes risinājumu izmantošanu.

Attīstīta infrastruktūra un specializētā aprūpe – paplašinātas iespējas saņemt dienas aprūpes centra pakalpojumus personām ar ļoti smagiem garīga rakstura traucējumiem. Jau izveidots jauns centrs un plānota turpmāka infrastruktūras attīstība, palielinot vietu skaitu un samazinot pakalpojumu pieejamības ierobežojumus.

Lielāks atbalsts ģimenēm ar bērniem ar funkcionāliem traucējumiem – ieviests pašvaldības līdzfinansējums sociālās rehabilitācijas programmām (līdz 4500 eiro gadā), ļaujot ģimenēm izvēlēties pakalpojumu sniedzēju atbilstoši bērna vajadzībām. Tas palīdz mazināt rindas, paplašina pieejamo pakalpojumu klāstu un stiprina nevalstiskā sektora iesaisti.

Individualizēta pieeja pakalpojumiem – attīstītas individuālās sociālās rehabilitācijas programmas, kas tiek veidotas, balstoties uz konkrētā cilvēka vajadzībām un situāciju, sadarbojoties ar izvēlētu pakalpojuma sniedzēju. Tas nodrošina mērķtiecīgāku un efektīvāku atbalstu dažādām sociālajām grupām.

Uzlabota pieejamība krīzes situācijās – paplašinātas iespējas steidzamos gadījumos nodrošināt īslaicīgu aprūpi arī institūcijās bez ienākumu izvērtēšanas, kas ļauj ātrāk reaģēt krīzēs un nodrošināt nepieciešamo palīdzību.

Taisnīgāki līdzmaksājuma principi – precizēta kārtība attiecībā uz līdzmaksājumiem (piemēram, ēdināšanas izmaksām), saglabājot sociālo taisnīgumu un aizsargājot trūcīgās mājsaimniecības.

Palielināts pašvaldības līdzfinansējums – būtiski palielināti līdzfinansējuma apmēri vairākiem pakalpojumiem (psiholoģiskais atbalsts, atelpas brīža pakalpojumi, grupu dzīvokļi, aprūpe mājās u. c.), pielāgojot tos darba algu un pakalpojumu cenu pieaugumam. Tas palīdz nodrošināt pakalpojumu nepārtrauktību un kvalitāti.

*Rīgas domes 2020. gada 6. marta saistošie noteikumi Nr. 3 “Rīgas valstspilsētas pašvaldības sniegto sociālo pakalpojumu saņemšanas un samaksas kārtība”

 

Rīgā pilnveido pašvaldības nolikumu un darba reglamentu

Rīgas dome apstiprinājusi grozījumus Rīgas pašvaldības nolikumā un darba reglamentā, lai pilnveidotu pašvaldības pārvaldības struktūru, precizētu komiteju kompetences, stiprinātu atbildību atsevišķās jomās un uzlabotu domes darba organizāciju. Tāpat veiktas izmaiņas Rīgas domes sēžu apmeklēšanas kārtības noteikumos.

Veiktās izmaiņas paredz mūsdienīgāku pašvaldības pārvaldību, efektīvāku lēmumu pieņemšanas procesu un lielāku atklātību sabiedrībai.

Precizētas komiteju funkcijas un nosaukumi, lai precīzāk atspoguļotu darba saturu, mainīti divu komiteju nosaukumi:

Izglītības, kultūras un sporta komiteja turpmāk būs Izglītības, kultūras, sporta un jaunatnes komiteja;

Satiksmes un transporta lietu komiteja turpmāk būs Ārtelpas un mobilitātes komiteja.

Vienlaikus precizētas šo komiteju kompetences. Tostarp, Ārtelpas un mobilitātes komiteja turpmāk atbildēs arī par mikromobilitātes infrastruktūras attīstību un uzturēšanu, kā arī publiskās ārtelpas attīstības un uzturēšanas jautājumiem.

Tāpat veikti pašvaldības darba reglamenta grozījumi, kas paredz virkni izmaiņu domes un komiteju darba organizācijā:

• precizēta komiteju un domes sēžu vadītāju kompetence;
• noteikta kārtība kļūdaini nodota balsojuma fiksēšanai;
• pilnveidota apvienoto komiteju balsošanas procedūra;
• precizēta attālinātās dalības pieteikšanas kārtība domes sēdēs;
• ieviesti skaidrāki uzvedības noteikumi domes sēžu laikā;
• precizēta jautājumu uzdošanas un debašu kārtība.

Vienlaikus pārskatītas iespējas veikt domes un komiteju sēžu audiovizuālo ierakstu un tiešraidi. Regulējums paredz, ka turpmāk privātpersonām nav atļauts veikt audio vai video ierakstus, tiešraides un fotografēšanu.

Pieņemtie grozījumi stāsies spēkā normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

 

Rīgā notiks skolēnu mācību uzņēmumu un studentu jaunuzņēmumu festivāls “Gen-E 2026”

Lai veicinātu Rīgas starptautisko atpazīstamību un popularizētu Rīgu kā kultūras tūrisma galamērķi, kā arī sniegtu atbalstu festivāla organizēšanai un norisei, Rīgas dome atbalstījusi festivālā “Gen-E 2026” organizēšanu galvaspilsētā.

Eiropas lielākais uzņēmējdarbības festivāls dos iespēju jauniešiem prezentēt savas biznesa idejas, sacensties starptautiskā līmenī un iegūt praktisku pieredzi uzņēmējdarbībā. Festivāla ietvaros notiks arī pedagogu konference, tīklošanās un iedvesmas aktivitātes, uzņēmumu apmeklējumi, produktu un pakalpojumu izstāde. Sadarbībā ar Rīgas pašvaldību tiks organizēta City Rally interaktīvā aktivitāte Rīgas centrā, kur dalībnieki, iesaistoties pilsētvides uzdevumos, iepazīs pilsētu sacenšoties savā starpā.

Pasākumā piedalīsies aptuveni 1000 dalībnieku no vairāk nekā 45 valstīm – jaunie uzņēmēji, mentori, pedagogi, investori, uzņēmēji un starptautisko organizāciju pārstāvji.

Festivāls Rīgā norisināsies no 7. līdz 10. jūlijam.

Paredzētais līdzfinansējums ir 97 000 eiro no Rīgas šī gada pamatbudžeta programmas “Rīgas pašvaldības konkurētspēju, ekonomisko izaugsmi un kultūras atpazīstamību sekmējoši pasākumi”, kā arī līdz 5000 eiro no Izglītības, kultūras un sporta departamenta 2026. gada budžeta programmas “Centralizēto pasākumu īstenošana un pašvaldību savstarpējie norēķini par izglītības pakalpojumiem”.

Rīgas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departaments un Finanšu departaments ir atbildīgi par lēmuma izpildi.

 

Rīgas pašvaldība vienkāršo atbalsta saņemšanu daudzdzīvokļu māju tehniskās dokumentācijas izstrādei

Rīgas pašvaldība ir pilnveidojusi kārtību, kādā daudzdzīvokļu dzīvojamo māju īpašnieki var saņemt līdzfinansējumu tehniskās dokumentācijas izstrādei energoefektivitātes pasākumu veikšanai un bīstamības novēršanai. Izmaiņu mērķis ir padarīt atbalsta saņemšanu iedzīvotājiem saprotamāku, elastīgāku un praktiski ērtāku.

Jaunais nolikums stājās spēkā 2026. gada 28. maijā, un tas ir vērsts uz birokrātijas mazināšanu, vienlaikus stingrāk definējot atbildību par iepriekšējo līgumu izpildi un ieviešot standartizētas veidlapas.

Saistošajos noteikumos ir skaidri definētas un izceltas šādas būtiskākās izmaiņas, kas turpmāk atvieglos procesu māju atjaunotājiem:

 Līdzfinansējuma apmērs nemainās: Arī turpmāk iespējams saņemt līdzfinansējumu līdz 90% apmērā no attiecināmajām izmaksām (energosertifikātam – līdz 1200 eiro, tehniskajai apsekošanai – līdz 1200 eiro, tehniskajam projektam – līdz 15 000 eiro).

 Varēs pieteikties arī tikai tehniskā projekta izstrādei: Turpmāk varēs pieteikties arī tikai tehniskā projekta izstrādei, tostarp gadījumos, kad tas nepieciešams bīstamības novēršanai.

 Samazināts administratīvais slogs: No atbalsta kārtības ir izņemta de minimis atbalsta sadaļa. Tas nozīmē, ka pieteikuma sagatavošana kļūst vienkāršāka, jo vairs nav jāiesniedz de minimis veidlapa vai tās identifikācijas numurs.

 Atcelts līdzfinansējuma samazinājums par parādiem: Izņemts iepriekšējais regulējums par līdzfinansējuma samazināšanu saistībā ar dzīvokļu īpašnieku NĪN parādiem vai saimnieciskās darbības veicēju daļu mājā.

 Precizētas iesniedzamo dokumentu prasības: Jaunajā nolikumā skaidrāk noteikts, kādi dokumenti jāpievieno pieteikumam, kā arī ir aktualizētas pieteikuma veidlapas.

 Iespēja pieteikties tikai vienam energoefektivitātes scenārijam: Piesakoties energosertifikātam, būs iespējams pieteikties tikai vienam energoefektivitātes pasākumu scenārijam, ļaujot atzīmēt tieši tos pasākumus, kurus māja vēlas iekļaut izvērtējumā. Vienlaikus saglabājas prasība nodrošināt vismaz C klasi apkurei.

 Savlaicīgs pretendenta apliecinājums: Izvēlētā pretendenta (speciālista) apliecinājums par dokumentācijas atbilstību darba uzdevumiem (pēc jaunā 6. pielikuma) jāiesniedz jau kopā ar pieteikumu – pirms darbu uzsākšanas. Tas palīdzēs mazināt labojumu risku pēc dokumentācijas izstrādes un taupīs laiku.

 Vairāk uzmanības saules enerģijai: Atjaunotajos darba uzdevumos iekļauta iespēja energosertifikāta procesā izvērtēt saules paneļu uzstādīšanas potenciālu koplietošanas elektroenerģijas patēriņam, kā arī tehniskās apsekošanas laikā izvērtēt jumta konstrukciju piemērotību papildu slodzei.

Citi svarīgi nosacījumi un noteikumi, kas jāzina:

Svarīgs brīdinājums par BIS: Pašvaldības atbalstu nevarēs saņemt, ja tehniskā dokumentācija būs pilnībā izstrādāta un reģistrēta Būvniecības informācijas sistēmā (BIS) pirms pieteikuma iesniegšanas Aģentūrā.

Piegādātāju pārbaude: Izvēloties speciālistu, iedzīvotājiem tagad ir pienākums pārbaudīt izvēlēto pretendentu ne tikai attiecībā uz nodokļu parādiem, bet arī starptautisko un nacionālo sankciju sarakstos.

Precizēti termiņi: Līgums ar aģentūru pēc atbalsta piešķiršanas jānoslēdz 30 darbdienu laikā (iepriekšējo 30 kalendāro dienu vietā). Ja tiek pieprasīta papildu informācija, mēneša lēmuma pieņemšanas termiņu sāk skaitīt no papildu informācijas saņemšanas dienas.

Elastīgāka izmaksas kārtība: Līdzfinansējumu tagad var saņemt ne tikai vienā maksājumā procesa beigās, bet arī atsevišķi par katru izstrādāto dokumentācijas veidu, ja iedzīvotāji iesniedz atbilstošus rēķinus.

Vai Jūsu māja joprojām atbilst programmai?

Pašvaldības atbalstu var saņemt Rīgas daudzdzīvokļu mājas (vismaz 3 dzīvokļi), kas nodotas ekspluatācijā līdz 2001. gadam (ieskaitot) un nav pilnībā siltinātas pēdējo 10 gadu laikā, vai ēkas, kurām neatkarīgi no ekspluatācijas nodošanas gada apkures patēriņa (kWh/m2) references līmenis ir F klase.

Tehniska informācija pieteikuma iesniegšanai:

Iesniegums jāiesniedz .doc vai .docx formātā. Ja pieteikums sastāv no vairākiem failiem, tiem obligāti jābūt saarhivētiem vienā .zip failā, kas parakstīts ar vienu drošu elektronisko parakstu. Maksimālais faila izmērs ir 20 MB (liela izmēra pielikumiem atļauts ievietot lejupielādes saites no drošām vietnēm).

Kur uzzināt vairāk?

Visi jaunie noteikumi, aktualizētās veidlapas un Darba uzdevumu paraugi ir pieejami mājaslapās: www.rea.riga.lv
Pieteikties bezmaksas konsultācijai – šeit.

Papildu informācija:
Mārcis Saulītis, “Rīgas enerģētikas aģentūras” sabiedrisko attiecību un mārketinga vadītājs
tālrunis +37128699420
marcis.saulitis@riga.lv

 

Notiks ikgadējais pašvaldības pasākums remigrantiem “Rīga – manas mājas”

,

11. jūnijā Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrs aicina rīdziniekus, kas pēdējo gadu laikā atgriezušies no ārvalstīm, uz kopīgu tikšanos ikgadējā pasākumā “Rīga – manas mājas”. Pasākums šogad notiks Latvijas Nacionālajā bibliotēkā no plkst. 18.00 līdz 20.00. Pirms pasākuma būs iespēja gida pavadībā doties izzinošā ekskursijā pa bibliotēkas ēku. Ekskursijas sākums plkst.17.00.

Atgriešanās mājās ir ne tikai priecīgs notikums, bet arī jauns sākums, kas saistīts ar dažādiem praktiskiem un emocionāliem izaicinājumiem. Līdz ar to pasākumā būs iespēja gan satikt domubiedrus, gan dalīties pieredzē, gan uzzināt par iespējām, kas var palīdzēt labāk iekļauties pilsētas dzīvē pēc atgriešanās.

Pasākumu atklās Rīgas domes priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs. Pasākuma dalībniekus uzrunās arī Rīgas plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore Daina Šulca, kuras ikdienas darbs ir saistīts ar atbalsta sniegšanu remigrantiem pārceļoties.

Pasākuma izzinošā lekcijā šogad būs veltīta emocionālās labsajūtas veicināšanai – par psihoemocionālo izdegšanu, kā to atpazīt, nesajaukt ar citiem emocionāliem stāvokļiem un atrast savu pieeju tās pārvarēšanai, savā pieredzē un zināšanās dalīsies Baiba Žiga, “Impulsum” dibinātāja, darba un kultūras stratēģiste un sertificiēts koučs.

Pasākuma otrajā daļā, kurai dots nosaukums “Kļūt par savējo Rīgā: iespēju ceļvedis”, varēs uzzināt praktisku un noderīgu informāciju, kas var palīdzēt iejusties pilsētas dzīvē.

Rīgas Investīciju un tūrisma aģentūras (RITA) Investīciju pārvaldes Investīciju piesaistes nodaļas galvenais projektu vadītājs Mārtiņš Pakalniņš pastāstīs par Rīgas pašvaldības diasporas atbalsta relokācijas programmu. Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra Imantas punkta koordinatore Daira Bite iepazīstinās ar apkaimju koordinatora ikdienu un tēmu loku, ko iedzīvotāji var risināt pilsētā, sazinoties ar savas apkaimes koordinatoru. Savukārt Anna Lūse, biedrības “Ar pasauli pieredzi Latvijā” vadītāja un Kaspars Gailītis, Rīgas Apkaimju alianses valdes loceklis un Mežaparka attīstības biedrības vadītājs, dalīsies pieredzē, kā dalība nevalstisko organizāciju pasākumos un aktīva darbošanās biedrībā var palīdzēt satikt domubiedrus un justies piederīgam.

Pasākuma programma

Dalībai pasākumā var pieteikties līdz 7. jūnijam, aizpildot pieteikuma anketu ŠEIT.

 

Pasākumu “Rīga – manas mājas” Rīgas pašvaldība rīkos jau septīto reizi, un kopā šajos pasākumos piedalījušies gandrīz 250 remigrantu ar ģimenēm no dažādām pasaules valstīm.

 

Rīgas uzņēmējus un darba devējus aicina uz forumu “Pieredzes jauda” par 50+ paaudzes potenciālu

,

2026. gada 26. jūnijā Rīgas NVO namā norisināsies noslēguma forums “Pieredzes jauda: Sievietes 50+ Rīgas darba tirgū un uzņēmējdarbībā”. Pasākuma mērķis ir kliedēt sabiedrībā valdošos stereotipus par sudraba vecuma darbiniekiem un veidot jēgpilnu dialogu starp pieredzējušām speciālistēm un iekļaujošiem Rīgas uzņēmumiem.

Kopš 2026. gada aprīļa biedrība “Sievietēm 50+” un sociālais uzņēmums “Re-Starts 50+” ir īstenojuši mācību un mentorprogrammu, kurā 25 motivētas Rīgas sievietes atjaunoja savu profesionālo pārliecību un apguva mūsdienu darba tirgum kritiskās digitālās prasmes. Noslēguma forums būs vieta, kurā dalībnieces satiksies ar darba devējiem, lai praktiski apliecinātu savu “pieredzes jaudu”.

Vecuma diskriminācijas mazināšana – ieguvums Rīgas ekonomikai

Statistikas dati liecina, ka gandrīz 40% no visiem reģistrētajiem bezdarbniekiem Latvijā ir tieši pirmspensijas vecumā (virs 50 gadiem). Nereti darba tirgū pastāv maldīgs uzskats, ka šī paaudze ir mazāk elastīga vai nespēj adaptēties tehnoloģijām. Projekts “Pieredzes jauda” ir praktiski pierādījis pretējo – apvienojot ilggadējo dzīves pieredzi un lojalitāti ar jaunām digitālajām iemaņām, tiek iegūts augstākā līmeņa darbaspēka resurss.

Programmā – augsta līmeņa eksperti un reāli pieredzes stāsti

Forums pulcēs vadošos dažādības vadības un sabiedrības integrācijas ekspertus Latvijā. Pasākumu ar ievadrunu atklās Alīna Kļaviņa (Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra Sabiedrības integrācijas un līdzdalības nodaļas projektu vadītāja). Savukārt foruma centrālajā paneļdiskusijā par paaudžu dažādības (age diversity) sniegtajām priekšrocībām biznesā piedalīsies Sigita Zankovska-Odiņa (Sabiedrības integrācijas fonda Dažādības vadības un ilgtspējas nodaļas vecākā eksperte dažādības vadības jautājumos), Ilze Medne, sertificēts koučs, organizāciju attīstības konsultante un “HR podkāsta” vadītāja un Inga Daliba, personīgā zīmola konsultante, pašvadības un harismas trenere, izpilddirektore personāla vadības aģentūrā “DarbaGuru”. Diskusijā piedalīsies arī Rīgas iekļaujošo uzņēmumu pārstāvji.

Informatīvais atbalsts darba devējiem

Lai veicinātu ilgtspējīgas pārmaiņas darba devēju attieksmē, foruma laikā tiks prezentēti un izplatīti īpaši izstrādāti informatīvie bukleti darba devējiem. Tajos apkopoti pētījumos balstīti ieguvumi no paaudžu dažādības komandā, praktiski ieteikumi un argumenti 50+ darbinieku veiksmīgai iekļaušanai darba vidē.

Uz forumu tiek mīļi gaidīti Rīgas uzņēmumu vadītāji, HR speciālisti, NVO sektora pārstāvji un ikviens interesents, kurš saredz paaudžu sinerģijas vērtību.

Pasākuma informācija:

2026. gada 26. jūnijā;

17:00–20:00;

 Rīgas NVO nama filiāles telpās, Eduarda Smiļģa ielā 46, Rīgā;

Bez maksas;

Reģistrācija (vietu skaits ierobežots) šeit.

Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

Papildu informācija:
Biedrība “Sievietēm 50+”
Ingrīda Pērkone, Valdes priekšsēdētāja
Tālr.: +371 20525611
biedriba@sievietem50.plus

– ŠEIT.

Afiša

 

Atvērta pieteikšanās bezmaksas aktiermeistarības nodarbībām trešo valstu pilsoņiem Rīgā

Rīgā ir atvērta pieteikšanās bezmaksas aktiermeistarības nodarbībām trešo valstu pilsoņiem, ko organizē biedrība “Sadarbības platforma” sadarbībā ar Rīgas Neatkarīgo teātri projekta “Kultūras tilti: no svešuma līdz savējam” ietvaros. Nodarbību mērķis ir veicināt trešo valstu pilsoņu integrāciju, savstarpēju dialogu un piederības sajūtu vietējai kopienai, izmantojot kultūras un teātra aktivitātes kā platformu sabiedrības saliedētībai un līdzdalībai.

Aktiermeistarības nodarbības ir paredzētas cilvēkiem no valstīm ārpus Eiropas Savienības, kuri dzīvo Latvijā un vēlas attīstīt komunikācijas prasmes, iegūt lielāku pārliecību par sevi, paplašināt savu sociālo loku un iesaistīties radošās aktivitātēs. Dalībniekiem nav nepieciešama iepriekšēja pieredze teātrī vai skatuves mākslā.

“Šīs nodarbības nav tikai par teātri. Tās ir par cilvēku savstarpēju iepazīšanos, uzticēšanos, drosmi izpaust sevi un iespēju justies piederīgam jaunā vidē. Teātris kļūst par vietu, kur veidojas draudzības, attīstās komunikācijas prasmes un rodas jaunas iespējas iesaistīties sabiedriskajā dzīvē,”

uzsver projekta organizatori.

Nodarbību laikā dalībnieki apgūs aktiermeistarības pamatus, improvizāciju, skatuves runu un komandas darba prasmes. Programma sniegs iespēju ne tikai mācīties, bet arī piedalīties izrādēs, festivālos un dažādos pilsētas kultūras pasākumos, kļūstot par daļu no aktīvas un daudzveidīgas radošās kopienas.

Piedalīties aicināti Ukrainas, Baltkrievijas, Gruzijas, Armēnijas, Azerbaidžānas, Krievijas, Kazahstānas, Indijas, Pakistānas un citu trešo valstu pilsoņi, kuri dzīvo Latvijā, kā arī vietējās sabiedrības pārstāvji, kuri vēlas iesaistīties radošās aktivitātēs, iepazīt dažādu kultūru cilvēkus.

Nodarbības notiks katru otrdienu no plkst. 18.30 līdz 21.30 Rīgas centrā, Tērbatas ielā 28, Rīgas Neatkarīgā teātra telpās. Pirmā nodarbība paredzēta 2026. gada 9. jūnijā, un programma turpināsies līdz 2028. gada augustam.

Aktiermeistarības nodarbības ir daļa no projekta “Kultūras tilti: no svešuma līdz savējam”, kuru 2026. gada aprīlī uzsāka biedrība “Sadarbības platforma”. Projekta mērķis ir izveidot ilgtspējīgu kultūras un mākslas aktivitāšu kopumu, kas veicina trešo valstu pilsoņu un vietējās sabiedrības sadarbību, starpkultūru dialogu un sabiedrības saliedētību.

Papildu informācija un pieteikšanās nodarbībām:
E-pasts: info@rigasteatris.lv
Tālrunis: +371 27330877
Instagram un Facebook: Rīgas Neatkarīgais teātris

Projektu “Kultūras tilti: no svešuma līdz savējam” Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda ietvaros īsteno biedrība “Sadarbības platforma”. Projektu līdzfinansē Eiropas Savienība. Granta līguma Nr. PMIF/13.3./2025/1/03.

 

Aicinām pieteikties bezmaksas tiešsaistes semināram “Cieņas kods”

Šī gada 17. jūnijā no plkst. 9.00-13.00 tiešsaistē norisināsies bezmaksas mācību seminārs “Cieņas kods”, kuru vadīs sistēmiskās dažādības vadības eksperte Rasma Pīpiķe. Aicinām pieteikties uzņēmumu, biedrību un nodibinājumu vadītājus un darbiniekus, aizpildot pieteikšanās anketu šeit.

Semināra dalībnieki iegūs izpratni par vienlīdzīgu iespēju principiem un dažādības vadību, mācīsies atpazīt, mazināt un novērst diskrimināciju darba vidē, kā arī apgūs iekļaujošas un cieņpilnas darba vides veidošanas praktiskos aspektus.

Semināru vadīs pieredzējusi sistēmiskās dažādības vadības eksperte Rasma Pīpiķe, un tajā ar savu pieredzi dalīsies biedrības “Liepājas Neredzīgo biedrība” valdes loceklis Māris Ceirulis. Par dalību seminārā tiks izsniegta izglītības iestādes apstiprināta apliecība par programmas apguvi 5 akadēmisko stundu apjomā.

Aicinām darba devējus pieteikt mācībām savas organizācijas darbiniekus un vadītājus, kuri nodarbināti uz darba līguma pamata. Darba devēji visa projekta laikā var pieteikt līdz 4 organizācijas pārstāvjiem.

Semināra mērķauditorija ir:

  • mikro, mazie, vidējie uzņēmumi, kuros darbinieku skaits mazāks par 250, apgrozījums nepārsniedz 50 miljonus euro vai bilance nepārsniedz 43 miljonus euro iepriekšējā pārskata gadā;
  • publiskā kapitāla īpatsvars nepārsniedz 25%;
  • kā arī biedrības un nodibinājumi.

Paralēli tiešsaistes semināriem visos Latvijas reģionos tiek organizēti arī klātienes divu dienu mācību semināri. Tuvākie mācību semināri norisināsies Ropažu novadā un Valmierā. Vairāk informācijas un pieteikšanās semināriem – ŠEIT.

Mācību seminārus īsteno Labklājības ministrija sadarbībā ar nodibinājumu “Ventspils augsto tehnoloģiju parks” Eiropas Sociālā fonda Plus (ESF+) projekta Nr. 4.3.4.1/1/23/I/001 “Vienlīdzīgu iespēju un nediskriminācijas veicināšana” ietvaros.

Papildu informācija:
Līna Damberga
Nodibinājums “Ventspils Augsto tehnoloģiju parks”
Projektu vadītājas asistente
cienaskods@vatp.lv
+371 22307039