Sākas ideju pieteikšana Rīgas līdzdalības budžeta konkursam

Rīdziniekiem līdz 31. maijam ir iespēja iesniegt idejas savas apkaimes attīstībai un labiekārtošanai līdzdalības budžeta ideju konkursam. Konkurss notiek jau piekto gadu.

Konkursa mērķis ir dot iespēju iedzīvotājiem tieši lemt par pilsētas budžeta daļas izlietojumu un uzlabot publisko vidi savā apkaimē, savukārt pašvaldībai gūt atgriezenisko saiti par iedzīvotājiem nepieciešamiem pilsētvides uzlabojumiem.

Savu ideju konkursā var iesniegt ikviena Rīgā deklarēta persona, kas sasniegusi 16 gadu vecumu un galvaspilsētā reģistrētas nevalstiskās organizācijas. Katra persona vai nevalstiskā organizācija var pieteikt vienu ideju. Konkursa dalībnieki aicināti iesniegt idejas, kuras uzlabos apkārtējo pilsētvidi un kuras var īstenot uz pašvaldībai piederošas zemes, kā arī kurām nav komerciāla vai reliģiska rakstura.

Šogad kopējais konkursā pieejamais finansējums ir 700 000 eiro un vienas projekta idejas kopējās izmaksas var būt līdz 70 000 eiro.

Rīgas pilsētas izpilddirektors Jānis Lange par līdzdalības budžeta ideju konkursu: “Līdzdalības budžets ir iespēja ikvienam rīdziniekam iesaistīties savas apkaimes uzlabošanā, un iedzīvotājus savas idejas aicinām iesniegt jau piekto gadu. Ik gadu mācāmies no iepriekšējo gadu pieredzes, lai gan ieceru iesniegšanas, gan īstenošanas process kļūtu labāks. Šogad rīdziniekiem sniegsim vairāk atbalsta, lai labas idejas kļūtu par vērtīgiem pieteikumiem konkursam. Aicinu rīdziniekus piedalīties un iesniegt savas idejas savai apkaimei!”

Lai mudinātu rīdziniekus piedalīties līdzdalības budžeta konkursā, šogad izvēlēts sauklis “Tava ideja Tavā apkaimē!”, kas uzrunā iedzīvotājus no afišu stabiem pilsētvidē.

Saņem atbalstu ideju izstrādē

Lai palīdzētu iedzīvotājiem sagatavot kvalitatīvus ideju pieteikumus, pašvaldība organizē informatīvu semināru un četras ideju izstrādes darbnīcas. Ideju izstrādes darbnīcās iedzīvotāji varēs konsultēties ar pašvaldības speciālistiem par savu ideju īstenošanas iespējām, uzzināt visu par idejas pieteikuma aizpildīšanu, tostarp tāmes sagatavošanu, kā arī satikt domubiedrus, ar kuriem kopā nonākt pie vislabākās idejas savai apkaimei.

  • Informatīvs pasākums par 2023. gada Līdzdalības budžeta ideju konkursu 23. martā plkst. 17.00 Rīgas domes Sēžu zālē. Lai apmeklētu klātienē, iepriekš jāpiesakās, aizpildot pieteikumu. Pasākumu varēs vērot tiešraidē “Facebook”.
  • Līdzdalības budžeta ideju izstrādes darbnīca Imantā 29. martā plkst.17.30 Rīgas Kultūras un atpūtas centrā “Imanta”, Anniņmuižas bulvārī 29. Pieteikšanās: http://bit.ly/42aTuLf
  • Līdzdalības budžeta ideju izstrādes darbnīca Teikā 5. aprīlī, plkst.17.30 Rīgas NVO namā, Ieriķu ielā 43a. Pieteikšanās: http://bit.ly/3FmBaFd
  • Līdzdalības budžeta ideju izstrādes darbnīca Āgenskalnā 12. aprīlī plkst. 17.30 Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centrā, E.Smiļģa ielā 46. Pieteikšanās: bit.ly/3yJbXB6
  • Līdzdalības budžeta ideju izstrādes darbnīca Sarkandaugavā 19. aprīlī plkst. 17.30. bērnu un jauniešu centrā “Laimīte”, Sarkandaugavas ielā 24. Pieteikšanās: bit.ly/3Lo4PSe.

Rakstot uz [email protected] pirms idejas pieteikuma iesniegšanas, iesniedzējam iespējams saņemt papildu informāciju par idejas īstenošanai izvēlēto zemesgabalu, kā arī uzdot citus precizējošus jautājumus.

Pieteikumu iesniegšana

Konkursa pieteikumi elektroniski tiks pieņemti līdz 31. maijam plkst. 12.00, aizpildot projekta idejas pieteikuma veidlapu un iesniedzot to riga.lv vai nosūtot uz elektroniskā pasta adresi [email protected]

Pieteikumus iespējams iesniegt arī klātienē līdz 31. maija plkst. 12.00 Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centra (AIC) punktos:

  • Eduarda Smiļģa ielā 46;
  • Daugavpils ielā 31;
  • Gobas ielā 6A;
  • Ieriķu ielā 43A;
  • Brīvības ielā 49/53.

Pieteikumus var ievietot arī pasta kastēs, kas izvietotas pie minētajām AIC adresēm.

Pēc pietiekumu iesniegšanas termiņa beigām, konkursa vērtēšanas komisija izvērtēs ideju īstenošanas iespējas atbilstoši kompetento institūciju atzinumiem. Potenciāli īstenojamās idejas oktobrī tiks nodotas iedzīvotāju balsojumam. Īstenotas tiks tās idejas, kuras saņems lielāko iedzīvotāju balsu skaitu portālā balso.riga.lv.

Pērn konkursā kopā tika saņemti 36 ideju pieteikumi, bet iedzīvotāju balsojumam kopā tika nodoti 30 projekti. Par tiem laikā no 1. oktobra līdz 31. oktobrim kopā iedzīvotāji balsoja 42 852 reižu, atbalstot 12 projektu īstenošanu.

Līdzdalības budžeta projektu ideju īstenošanas konkursu Rīgas dome rīko kopš 2019. gada, kopā četros konkursa norises gados atbalstīti 36 iedzīvotāju iesniegtie projekti. Rīga 2019. gadā bija pirmā pašvaldība Latvijā, kas ieviesa līdzdalības budžetu. Jaunai Pašvaldību likums paredz, ka līdzdalības budžets visās pašvaldības obligāti ieviešams no 2025. gada.

Vairāk informācijas par projektu konkursu un iepriekšējos gados apstiprinātajiem un īstenotajiem projektiem www.riga.lv un www.balso.riga.lv, kā arī pa tālruni 67037647.

/no

Rīgas NVO aicinātas pieteikties dalībai Sadarbības memoranda īstenošanas padomē

Rīgas nevalstiskās organizācijas (NVO) līdz 29. martam aicinātas pieteikt pārstāvjus vēlēšanām uz Pašvaldības un nevalstisko organizāciju sadarbības memoranda padomes locekļu vietām.

Lai veicinātu iedzīvotāju sadarbību ar Rīgas pašvaldību un nodrošinātu efektīvu NVO līdzdalību lēmumu pieņemšanas procesā, kopš 2013. gada Rīgas pašvaldības teritorijā darbojošās NVO regulāri tiek aicinātas pievienoties atjaunotajam Pašvaldības un nevalstisko organizāciju sadarbības memorandam (Sadarbības memorandam).

Sadarbības memorandā noteikto mērķu sasniegšanai 2021. gada janvārī tika izveidota Rīgas valstspilsētas pašvaldības un nevalstisko organizāciju sadarbības memoranda īstenošanas padome (Memoranda padome). Padomes sastāvā darbojas Rīgas domes priekšsēdētājs, septiņi Rīgas domes pastāvīgo komiteju priekšsēdētāji un deviņi Sadarbības Memorandu parakstījušo NVO pārstāvji, kuri tiek ievēlēti konkursa kārtībā uz diviem gadiem saskaņā ar nolikumu.

Memoranda padomes locekļiem kā deleģētajiem pārstāvjiem ir iespēja līdzdarboties dažādos pašvaldības politikas plānošanas un lēmumu pieņemšanas mehānismos: Rīgas valstspilsētas pašvaldības Stratēģijas ieviešanas padomē, Stratēģisko projektu uzraudzības komisijā, Rīgas pilsētas līdzdalības budžeta projektu ideju īstenošanas konkursa vērtēšanas komisijā.

2022. gadā Memoranda padomē iesaistīto organizāciju pārstāvjiem nepastarpināti un nereti kā pirmajiem bija iespēja uzzināt par dažādām ar Rīgas pašvaldību saistītām aktualitātēm, uzklausīt nozaru komiteju vadītāju komentārus, aktīvi diskutēt un izteikt savu viedokli. Aplūkoto jautājumu spektrs bija plašs, tostarp iekļaujot plānoto Rīgas budžetā, Rīgas pilsētas Līdzdalības budžeta pilnveidošanu un Līdzdalības budžeta ideju īstenošanas konkursu, pilotprojekta izveidi apkaimju kopienu centru attīstībai, Rīgas vasaras kultūras programmu, aktuālās norises saistībā ar projektu “Rail Baltica” un tā integrēšanu Rīgas pilsētvidē, kā arī sabiedrības līdzdalību šī projekta apspriešanas procesos.

Šobrīd Memoranda padomes sastāvā esošo NVO pārstāvju pilnvaru termiņš tuvojas noslēgumam, tāpēc organizācijas, kuras ir parakstījušas Sadarbības memorandu, aicinātas izvirzīt savus pārstāvjus darbībai Memoranda padomē.

Memoranda padomes vadītāja vietnieks un Rīgas Apkaimju alianses valdes priekšsēdētājs Māris Jansons, aicinot biedrības pieteikt kandidātus, uzsver: “Darbs Memoranda padomē ir iespēja reāli piedalīties pašvaldības darbā un ietekmēt sabiedrības līdzdalību Rīgas pilsētā. Padome šobrīd ir ietekmīgākā NVO platforma Rīgā. Jaunajiem padomes locekļiem būs ne tikai iespēja, bet arī uzdevums padomes darbu attīstīt un veidot. Tāpēc mudinu pieteikties NVO pārstāvjus, kuri būs gatavi aktīvi strādāt, lai padomes darbs kļūtu rezultatīvāks un pamanāmāks.”

Nevalstisko organizāciju pārstāvju kandidātu – fizisku personu dalībai padomē var pieteikt jebkura biedrība vai nodibinājums, kas ir parakstījusi Sadarbības memorandu. Pretendentam jābūt biedrības vai nodibinājuma valdes loceklim izvirzīšanas brīdī, kā arī ievēlēšanas gadījumā – visu padomes locekļa pilnvaru laiku.

Lai pieteiktu kandidātu, ir jāiesniedz šāda informācija par organizāciju un tās izvirzīto pārstāvi:

  • organizācijas nosaukums un darbības joma;
  • kandidāta vārds, uzvārds, darbības joma un pieredze;
  • informācija par kandidāta veikumu pilsoniskās sabiedrības stiprināšanas jomā Rīgā;
  • kandidāta redzējums par Sadarbības memoranda īstenošanas attīstību, motivācija darbam padomē un savas jomas pārstāvniecībai (piemēram, prezentācijas vai video veidā).

Pieteikumu iesniegšanas termiņš ir 2023. gada  29. marts. Pieteikumu var iesniegt, to nosūtot uz elektroniskā pasta adresi [email protected]  ar organizācijas paraksttiesīgās personas drošu elektronisko parakstu, kas satur laika zīmogu, .edoc formāta pakotnē, kuras izmērs nepārsniedz 20 MB.

Pirms pieteikuma iesniegšanas lūgums iepazīties ar padomes nolikumu un nevalstisko organizāciju pārstāvju ievēlēšanas kārtību padomē. Sīkāka informācija un dokumenti pieejama riga.lv.

Papildu informāciju par pretendentu atlasi un vēlēšanu kārtību Padomē var saņemt pie Ilzes Meilandes: [email protected], tel. 67181657.

Šobrīd Sadarbības memoranda ietvaros pašvaldība sadarbojas ar 220 NVO. Šogad pirmo gadu tiks organizēts arī Rīgas pašvaldības un Sadarbības memoranda forums, kurā būs iespēja plašākām diskusijām par sabiedrības līdzdalību kā mūsdienīgas pilsētas attīstības rīku un to, kā to kvalitatīvāk un mērķtiecīgāk izmantot Rīgas attīstībai.

/no

Rīgā paplašinās sociālo pakalpojumu saņēmēju loku

Rīgas domes Sociālo jautājumu komiteja trešdien, 8. martā atbalstīja grozījumus noteikumos*, ar kuriem plānots nodrošināt ērtāku sociālo pakalpojumu saņemšanas procesu un paplašināt saņēmēju loku, tādējādi sniedzot iespēju vēl vairāk rīdziniekiem saņemt nepieciešamo atbalstu

Grozījumi izstrādāti atbilstoši praksē konstatētajām vajadzībām mainīt sociālo pakalpojumu piešķiršanas, iesniegšanas un samaksas kārtību.

“Šobrīd, kad plānojam pieņemt 2023. gada budžeta grozījumus, veikt šādas izmaiņas noteikumos ir būtiski, jo tie ļauj veikt cenu korekciju atbilstoši esošajai situācijai. Līdz šim domes sasaukumam sociālo pakalpojumu cenu līmenis par gadu vai pat trim atpalika no reālajām izmaksām, tādēļ cieta pakalpojumu kvalitāte vai pieejamība. Šobrīd izmaiņas tiek plānotas savlaicīgi, analizējot ekonomisko situāciju un pakalpojumu pieprasījumu,” uzsver komitejas priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs.

Ņemot vērā, ka no 1.janvāra valstī palielināta minimālā alga, kā arī augušas energoresursu un citu pakalpojumu un preču cenas, virknei pakalpojumu tiks palielināts pašvaldības līdzfinansējums. Šis pakalpojuma cenu pieaugums ļaus pašvaldībai nodrošināt sociālos pakalpojumus līdzšinējā apjomā un kvalitātē.

Izmaiņas skars bērnu “vaučeri” jeb aprūpes mājās pakalpojumu bērniem ar funkcionāliem traucējumiem individualizēta aprūpes pakalpojum veidā, līdzfinansējumu pakalpojumiem ilgstošas sociālās un sociālās rehabilitācijas institūcijās pilngadīgām personām, psihologa pakalpojumu, pakalpojumu “atelpas brīdis” bērniem un pilngadīgām personām, grupu mājas (dzīvokļa) pakalpojumu.

Tāpat noteikumos veiktas izmaiņas, kas nodrošinās ērtāku sociālo pakalpojumu saņemšanas procesu un paplašinās saņēmēju loku. Piemēram, lai izmantotu iespēju piedalīties atbalsta grupas pakalpojumā vardarbībā cietušām personām vairs nebūs nepieciešams sociālā dienesta nosūtījums, tādā veidā nodrošinot pakalpojumu saņēmēju anonimitāti.

Ar grozījumiem noteikumos arī plānots paplašināt personu loku, kuras varēs saņemt dienas aprūpes centra personām ar demenci pakalpojumu. Tas būs pieejams arī personām ar viegliem vai mēreniem kognitīviem traucējumiem.

Rīgas pašvaldībā pieejami 17 sociālā pabalsta veidi un vairāki desmiti sociālo pakalpojumu.

* Rīgas domes 2020. gada 6. marta saistošie noteikumi Nr. 3  “Rīgas valstspilsētas pašvaldības sniegto sociālo pakalpojumu saņemšanas un samaksas kārtība”

/no

Rīdzinieku ģimenē piedzimuši trīnīši

Rīgas Dzemdību namā pirmdien, 6. martā, rīdzinieku Gunas un Dmitrija ģimenē piedzimuši trīnīši – divi brālīši un māsiņa.

Vecākais brālītis Filips pasaulē nāca plkst. 12:03 un svēra 2300 gramus; vidējais brālītis Leons piedzima plkst.12:04 ar svaru 1947 grami, bet māsiņa Alise – plkst. 12:05 ar svaru 1680 grami.

Pirms pieciem gadiem Rīgas Dzemdību namā pasaulē nāca šīs ģimenes pirmdzimtais dēliņš Tomass. Rīgas pašvaldība sveic laimīgos vecākus!

Rīgas dome tradicionāli trīnīšu ģimenēm piešķir vienreizēju pabalstu 4500 eiro apmērā. Par pabalsta piešķiršanu vēl lems domes komitejas. Līdz šim rīdzinieku – trīnīšu ģimenēm kopš 2009. gada šis vienreizējais pabalsts no Rīgas domes ir izmaksāts 19 reizes. Rīdzinieku ģimenē trīnīši pēdējo reizi piedzima 2021. gadā – trīs puisīši.

/no

Rīgā marts būs Sociālā darba mēnesis

Rīgā marts pasludināts par Sociālā darba mēnesi, kura laikā galvaspilsētā notiks dažādi pasākumi iepazīstināšanai ar sociālās nozares aktualitātēm un sociālā darba nozīmi.

Sociālā darba profesionāļu ikdienas pienākumi ir saistīti ar cilvēku savstarpējām attiecībām, sabiedrības vajadzību izzināšanu, atbalsta un palīdzības sistēmu attīstīšanu un cieņas veicināšanu. Sociālajiem darbiniekiem ir būtiska loma saliedētas sabiedrības veidošanā, jo īpaši šajā mainīgajā laikā.

“Jāatzīst, ka sabiedrībai kopumā ir vāja izpratne par to, kas ir sociālais darbs. Aizvien sakaramies ar gadījumiem, kad augsta līmeņa politiķi savā retorikā nezina atšķirību starp sociālo darbinieku un aprūpētāju. Tādēļ vēl jo svarīgāk ir runāt par sociālā darba nozīmi un kādu izaugsmi tas pienes valsts ekonomikai. Katrs krīzes vai sociālā riska situācijā esošs cilvēks, kuram zinošs un profesionāls sociālais darbinieks, labi darot savu darbu, palīdz atgriezties pie normālas sociālas un ekonomiskas funkcionēšanas, ir pienesums valstij,” uzsver Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs.   

Vispasaules sociālā darba diena

Vispasaules sociālā darba diena ir svētki, kuru mērķis ir izcelt sociālā darba sasniegumus, palielināt sociālo pakalpojumu atpazīstamību sabiedrības nākotnei un aizstāvēt sociālo taisnīgumu un cilvēktiesības. Katru gadu Pasaules sociālā darba diena tiek atzīmēta marta trešajā otrdienā, un tie ir svētki, kas kļuvuši par sociālā darba kalendāra augstāko punktu, un sociālie darbinieki visā pasaulē atzīmē un popularizē profesijas ieguldījumu indivīdos, ģimenēs, kopienās un plašākā sabiedrībā. Pirmo reizi Vispasaules sociālā darba diena tika atzīmēta 2007. gadā. Vispasaules sociālā darba diena ar devīzi – “Cienot dažādību, strādājam kopā!”  šogad  notiks 21. martā.

Atvērto durvju dienas un darba birža

Rīgas domes Labklājības departaments aicina topošos sociālā darba speciālistus uz Atvērtajām durvju dienām, kas notiks 7. martā no plkst. 10.00 līdz 12.00 Baznīcas ielā 19/23.

Pasākuma laikā  apmeklētāji varēs pārliecināties, ka Rīgas pašvaldība ir konkurētspējīgs un inovatīvs darba devējs sociālajā jomā. Studentus informēs par pilsētas lielo sociālo pakalpojumu klāstu un sociālā darba prakses iespējām (gan mikro līmenī, gan makro līmenī), kā arī iespēju veikt vispārīgo sociālā darba praksi vai specializēties darbā ar noteiktu mērķa grupu vai problemātiku.

Studenti varēs uzzināt par darba iespējām Rīgas sociālajā sistēmā un iestādēs – kādi ir pašvaldības piedāvātie bonusi, vakances, noteiktā mēnešalga un vidējā atlīdzība, notiks arī darba birža.

Politiķu un sociālās jomas uzņēmēju “brīvās sarunas”

Ieguldījumi sociālajā jomā bieži vien vēsturiski tiek norakstīti “zaudējumos” un sabiedrībā joprojām trūkst izpratnes, ka ieguldījumi sociālos projektos ir investīcija šodienā un nākotnē.

Kā jūtas sociālās jomas uzņēmēji? Vai sociālie pakalpojumi ir perspektīvs uzņēmējdarbības veids?  Par to 31 .martā pirmo reizi tiks rīkotas politiķu un sociālās jomas uzņēmēju “brīvās sarunas”.

Diskusija “Ēnu cilvēki”

31. martā notiks jau trešā konference-profesionāļu/politiķu diskusija “Ēnu cilvēki”. Šoreiz “neredzamo” lomā – sociālā darba speciālisti. Kādas ir sociālā darba perspektīvas un izaicinājumi, kā savu attīstību izvēlētajā profesijā redz jaunie speciālisti, vai politiskajā dienaskārtībā ir ieguldījumi cilvēkkapitālā – par šo tiks diskutēts ar pētniekiem, augstskolu mācībspēkiem, nozares profesionāļiem, praktiķiem un politiķiem.

Par sociālajiem pakalpojumiem Rīgā

Galvaspilsētā piedāvātais sociālo pakalpojumu klāsts ir daudzveidīgs un diferencēts atbilstoši konkrēto mērķgrupu vajadzībām: bērniem, pieaugušajiem, cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, bezpajumtniekiem, senioriem, bez darba palikušajiem un citiem. Sociālo pakalpojumu sniegšanā aktīvi piedalās sociālie partneri – nevalstiskās organizācijas un privātie pakalpojumu sniedzēji, tādējādi nodrošinot, lai sociālo palīdzību saņemtu ikviens rīdzinieks, kam tas ir nepieciešams.

Rīgas domes Labklājības departamentā un sešās tā pakļautības iestādēs: Rīgas Sociālajā dienestā (RSD), Rīgas pašvaldības Bērnu un jauniešu centrā, Rīgas patversmē, trīs sociālās aprūpes centros strādā 1300 darbinieku, tai skaitā 416 sociālā darba speciālisti.

Kopumā sociālo darbinieku skaits Rīgā ir daudz lielāks, tie ir cilvēki, kuri strādā dienas aprūpes un krīzes centros, pansionātos, patversmēs, un palīdz cilvēkiem izprast un orientēties sarežģītajās situācijās, konsultē par iespējamajiem palīdzības veidiem, lai uzlabotu dzīves kvalitāti.

RSD nodarbojas ar sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu organizēšanu un sniegšanu Rīgas iedzīvotājiem. Pie sociālajiem darbiniekiem pēc palīdzības un atbalsta var vērsties ikviena pašvaldības teritorijā dzīvojoša ģimene vai persona neatkarīgi no tās statusa. Sociālo darbinieku konsultācijas ir pieejamas bez maksas. Jāuzsver, ka katrs klients un katrs gadījums ir individuāls un sociālais darbinieks izvērtē, ko tieši piedāvāt. Darbinieki strādā, ievērojot konfidencialitāti un ņemot vērā likumus un normatīvos aktus.

Pašlaik rīdziniekiem ir nodrošināti 17 sociālie pabalsti un vairāk nekā 62 sociālo pakalpojumu veidi. RSD darbinieki strādā 11 teritoriālajos centros un šobrīd darbs ar klientiem notiek klātienē, bet iepriekš pierakstoties pie darbinieka.

Rīgas Sociālajā dienestā strādā vairāku jomu sociālā darba speciālisti, lai klients vienuviet varētu saņemt pēc iespējas plašāku pakalpojumu klāstu – sākot no sociālās palīdzības noformēšanas, kas ir izziņas par atbilstību noteiktam statusam vai ienākumu līmenim un pabalsti, beidzot ar sociālā darba pakalpojumu, kas palīdz risināt dažādas sociālās problēmas gadījumos, kad klientam nav pietiekami resursi, lai pats tās spētu risināt.

Jāatzīmē, ka arvien ir novērojams sociālā darba speciālistu trūkums. Lai to risinātu, noslēgts līgums ar Rīgas Stradiņa universitāti līgums, ka jaunie speciālisti var iziet praksi Rīgas pašvaldības iestādēs, un pēc tam kļūt par pašvaldības darbiniekiem.

Ar plašāku informāciju par Rīgas pašvaldībā pieejamo sociālo palīdzību un sociālajiem pakalpojumiem, iestāžu atrašanās adresēm un sniegto pakalpojumu veidiem var iepazīties Labklājības departamenta mājas lapā ld.riga.lv. Plašāku informāciju iespējams iegūt, zvanot pa bezmaksas informatīvo tālruni 80005055, ārpus darba laika darbojas balss pastkastīte vai darba dienās darba laikā pa Rīgas Sociālā dienesta informatīvo tālruni 67105048 vai 25770080.

/no

Izsludināts manuskriptu konkurss “Rīgas apkaimes cauri laikmetiem”

Lai popularizētu Rīgas apkaimju kultūrvēsturisko mantojumu, stāstot par Rīgas apkaimju atšķirīgo, savdabīgo un unikālo kultūru, vēsturi, vietām, notikumiem, cilvēkiem, stiprām latviešu saimēm un ģimenes tradīcijām, ir izsludināts manuskriptu konkurss “Rīgas apkaimes cauri laikmetiem”.

Konkursā var piedalīties ikviens interesents, iesniedzot jebkura literārā žanra darbu par kādu no 58 Rīgas pilsētas apkaimēm. Konkursa darbā ir jāatspoguļo apkaimes vēstures izpēte, ’’dzimtas koks’’, tradīcijas. Darbi ir jāiesniedz līdz 2023. gada 15. maijam.

Manuskriptu konkursu rīko Rīgas pilsētas Apkaimju iedzīvotāju centrs sadarbībā ar apgādu “Jumava”. Atkarībā no konkursam iesniegto darbu skaita un žūrijas komisijas vērtējuma 1 – 3 laureātiem būs iespēja slēgt līgumu ar apgādu “Jumava” par grāmatas izdošanu un saņemt apbalvojumu no manuskriptu balvu fonda līdzekļiem. Kopējais balvu fonds ir 4000 eiro.

Konkurss ir izsludināts Rīgas pašvaldības interneta vietnē www.riga.lv un apgāda “Jumava” vietnē www.jumava.lv. Informācija ir pieejama arī vietnē www.apkaimes.lv.

Konkursa Nolikums skatāms šeit.

/no

Ieviesīs būtiskus satiksmes ierobežojumus Daugavas stadiona tuvumā esošajās ielās

,

Saistībā ar vairāku krustojumu pārbūvi no 3. marta līdz 14. aprīlim Daugavas stadionam pieguļošajās ielās ieviesīs vairākus būtiskus satiksmes ierobežojumus.

Minētajā laika periodā ierobežos transportlīdzekļu satiksmi Augusta Deglava ielas posmā no Augšielas līdz Valmieras ielai. Tāpat satiksmi ierobežos Pērnavas ielas posmā no Suntažu ielas līdz Augusta Deglava ielai.

Savukārt Augusta Deglava ielas posmā no Jāņa Asara ielas līdz ēkai Augusta Deglava ielā 6 transportlīdzekļu satiksme būs slēgta. Satiksmi slēgs arī Lienes ielas posmā no Jāņa Asara ielas līdz Mūrnieku ielai.

Par darbu veikšanu atbildīgajai SIA CBF “Ļ-KO” uzdots nodrošināt ceļa zīmju izvietošanu, iedzīvotāju un uzņēmumu, kuri atrodas minētajos ielu posmos, transportlīdzekļu piebraukšanu pie dzīvesvietas vai uzņēmuma, operatīvā transporta satiksmi, kā arī sabiedriskā transporta kustību un pieturvietu pārcelšanu.

/no

Aicina pieteikties pašvaldības līdzfinansējumam tehniskās dokumentācijas izstrādei daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes projektiem

Lai veicinātu māju īpašnieku lēmumu pieņemšanu un samazinātu finansiālo slogu māju siltināšanas procesā, no 1. marta Rīgas pašvaldība piedāvā iespēju pieteikties programmai, kas līdzfinansē mājas energosertifikāta un/vai tehniskās apsekošanas atzinuma izstrādi daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas energoefektivitātes pasākumu veikšanai.

Energosertifikāta un tā pielikumu izstrādei pašvaldības līdzfinansējums ir 70 % apmērā no tā izmaksām, bet ne vairāk kā 800 eiro. Tehniskās apsekošanas atzinuma izstrādei līdzfinansējums ir 70 % apmērā no atzinuma izmaksām, bet ne vairāk kā 1100 eiro. Vienlaicīgi drīkst pieteikties gan mājas energosertifikāta, gan tehniskās apsekošanas atzinuma izstrādes dokumentu līdzfinansējumam. Atbalsts mājai tiek piešķirts vienu reizi par katru tehniskās dokumentācijas veidu. Ja uz zemes vienības ir divas vai vairākas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, tad pieteikties līdzfinansējumam var, iesniedzot atsevišķus iesniegumus par katru māju.

“Šis ļoti gaidītais atbalsta veids palīdzēs ēkas īpašniekiem pieņemt lēmumu jau pirmajās kopsapulcēs. Papildus konsultācijām un ekspertu līdzdalībai kopsapulcēs sniegsim arī finansiālu atbalstu svarīgāko dokumentu izstrādei, kas ir nepieciešami, lai pieteiktos energoefektivitātes atbalsta programmai. Aicinu pieteikties mūsu “burkāna programmai” un uzlabot savu ēku dzīvotspēju!” uzsver Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētāja Selīna Vancāne.

Līdzfinansējumu var saņemt, ja: daudzdzīvokļu dzīvojamā māja atrodas Rīgas pašvaldības administratīvajā teritorijā un ir nodota ekspluatācijā līdz 1993. gadam vai neatkarīgi no ekspluatācijas nodošanas gada tās apkures patēriņa (kWh/m2) references līmenis ir F klase; daudzdzīvokļu dzīvojamā māja ir klasificēta kā ēka, kurā ir vismaz trīs dzīvokļi; daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanai ir izveidota dzīvokļu īpašnieku biedrība, kas veic mājas pārvaldīšanu, vai arī iedzīvotāji ir noslēguši līgumu par mājas kopīpašumā esošās daļas apsaimniekošanu, izņemot gadījumus, kad daudzdzīvokļu dzīvojamā māja pieder vienam īpašniekam.

Līdzfinansējumu izmaksā pēc tam, kad mājas tehniskā dokumentācija ir izstrādāta un pašvaldībai ir iesniegti maksājumus par sniegto pakalpojumu apliecinoši dokumenti. Ar programmas nolikumu un attiecināmajām izmaksām iespējams iepazīties šeit: www.rea.riga.lv/lv/lapas/energoefektivitate

/no

Rīgas dome piešķirs telpas rātsnamā Ukrainas bēgļu atbalsta centra un kafejnīcas veidošanai

,

Rīgas dome trešdien, 1. martā, nolēma piešķirt biedrībai “Tavi draugi” rātsnama pagrabstāvā esošās kafejnīcas telpas, lai tajās iekārtotu Ukrainas bēgļu atbalsta un integrācijas nevalstisko organizāciju centru “Rīgas sirds”.

Centru veidos sabiedriskā labuma organizācija – biedrība “Tavi draugi” sadarbībā ar biedrību “Common Ground”, Ukrainas bēgļu kafejnīcu “Borščs” un biedrību “Gribu palīdzēt bēgļiem”.

“Rīgas sirds” mērķis būs veicināt un uzlabot Ukrainas bēgļu socializāciju, mazināt vientulības un stresa radītos negatīvos efektus, kā arī veidot mērķtiecīgu un kvalitatīvu platformu Rīgā dzīvojošo bēgļu integrācijai Latvijas sabiedrībā. Centrs piedāvās latviešu valodas un citas apmācības, kā arī citus kultūras un socializēšanās pasākumus (jogas, kora un mākslas nodarbības, koncerti, galda spēļu vakari u.c.).

Biedrība šajās telpās plāno arī izvietot kafejnīcu, kas nodrošinās gan ienākumus centra darbības pamatizdevumu (elektrība, ūdens) segšanai, gan socializācijas iespējas tā apmeklētājiem, gan arī radīs papildu darba vietas Ukrainas bēgļiem. Virtuves telpas tiks izmantotas gan gatavo maltīšu gatavošanai, gan dažādu Ukrainai raksturīgu pārtikas produktu ražošanai. Tāpat telpās iecerēts izvietot arī bērnu rotaļu stūrīti, kopstrādes telpu, bibliotēku, kā arī suvenīru veikalu Ukrainas atbalstam.

Ar Rīgas domes pieņemto lēmumu biedrībai lietošanā bez atlīdzības piešķirtas telpas 726 kvadrātmetru platībā, domājamās daļas no zemes un inventārs, piemēram, galdi un virtuves tehnika.

Rīgā kopš 2022. gada 24. februāra ieradušies vairāk nekā 20 000 Ukrainas civiliedzīvotāju. Rīgas atbalsta centrā Ukrainas civiliedzīvotājiem, kas savas durvis vēra pērn 7. martā, dažāda veida palīdzība un pakalpojumi sniegti jau ap 40 000 ukraiņu, kuri par savu patvērumu izvēlējušies Latviju.

/no

Izsludināts metu konkurss par Teātra laukuma atjaunošanu un Aspazijas pieminekļa izveidi

Lai iegūtu pārdomātus, ainaviski, pilsētbūvnieciski un mākslinieciski augstvērtīgus metus Teātra laukumam un Aspazijas piemineklim Rīgā, kā arī izvēlētos konkursa uzvarētāju tālākajai meta īstenošanai, 28. februārī izsludināts metu konkurss par Aspazijas pieminekli Teātra laukumā. Līdz ar idejas par Aspazijas pieminekli īstenošanu iecerēts ap to izveidot arī sakārtotu publisko ārtelpu — Teātra laukumu.

“Teātra laukumā autostāvvietu aizstājām ar atpūtas vietu pilsētniekiem un Rīgas viesiem. Tagad turpinām šo transformāciju, veicot papildu labiekārtošanu laukumā, kā arī paredzot, ka šeit būs piemineklis izcilajai latviešu dzejniecei un sabiedriskajai darbiniecei Aspazijai. Aicinu profesionāļus piedalīties metu konkursā – mērķis ir cilvēkiem ērts un patīkams laukums, kuru papildina mākslinieciski augstvērtīgs vides objekts,” uzsver Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis.

“Ar vārdu “piemineklis” šajā metu konkursā vispārīgi apzīmēts vides objekts, kas var tikt veidots, izmantojot visdažādākos medijus — gan tradicionālus tēlniecības materiālus, gan mūsdienu tehnoloģijas, gan abu iepriekš minēto paņēmienu kombinācijas. Līdz ar Aspazijas pieminekļa izveidošanu iecerēts Teātra laukumā izveidot mūsdienīgu un pievilcīgu publisko ārtelpu,” skaidro Pilsētas galvenā dizainere, žūrijas komisijas vadītāja Evelīna Ozola.

Aspazija (1865–1943) ir talantīga, spilgta un daudzšķautņaina personība, latviešu modernās dzejas un dramaturģijas aizsācēja. Viņas darbiem bija būtiska loma intelektuālās diskusijas rosināšanā par sieviešu emancipāciju un modernās sabiedrības vērtībām, par cilvēciskās esības un dzīves jēgas, nācijas un valsts radīšanas un pastāvēšanas pamatnosacījumiem.  Aspazijas piemiņas saglabāšanai ir izveidoti vairāki pieminekļi, tomēr neviens no tiem neatrodas Rīgā — pilsētā, ar kuru saistīta nozīmīgākā Aspazijas radošās un sabiedriskās darbības mūža daļa. Jaunā dzejniece Rīgā ieradās 19. gadsimta 80. gadu nogalē un ar pārtraukumiem tur dzīvoja un strādāja līdz 1905. gada beigām, atkal atgriežoties 1920. gadā.

Pieminekļa novietne — Teātra laukums — izvēlēta ar piesaisti Aspazijas bulvārim, kas šo nosaukumu ieguva 1920. gadā, gatavojoties Raiņa un Aspazijas sagaidīšanai dzimtenē pēc 14 trimdas gadiem. Aspazijas radošās gaitas ir saistītas ar Latvijas Nacionālo operu, kur viņa iesaistījās gan operas “Vaidelote”, gan pēc Raiņa libreta veidotās operas “Uguns un nakts” iestudējuma tapšanā. Netālu atrodas arī Rīgas Latviešu biedrības nams, kurā esošais Rīgas Latviešu teātris bija pirmā Aspazijas darba vieta Rīgā, bet Vecrīgā dzejniece savus darbus nesa uz laikrakstu redakcijām un apmeklēja radošās inteliģences iecienītas kafejnīcas un grāmatnīcas. Bulvāru loks sasaista feodālo un pilsonisko Rīgu līdzīgi kā Aspazijas dzeja un dramaturģija veido pārnesi no 19. gadsimta uz 20. gadsimta sabiedriski politiskajām idejām, literatūras virzieniem, žanriem un tēlu sistēmām.

Metu konkursā var piedalīties jebkura juridiska vai fiziska persona, šādu personu apvienība jebkurā kombinācijā, kas atbilst konkursa kvalifikācijas prasībām un iesniedz tām atbilstošu metu, kā arī ir spējīga piedāvāto metu īstenot. Metu iesniegšanas termiņš —  2023. gada 10. maijs. Metu konkursa nolikums publicēts Elektroniskajā iepirkumu sistēmā: https://www.eis.gov.lv/EKEIS/Supplier/Procurement/96641, kā arī Iepirkumu uzraudzības biroja sistēmā: https://pvs.iub.gov.lv/show/727854

Pretendentu iesniegtos metu piedāvājumus vērtēs konkursa žūrija, vadoties pēc virknes būtisku kritēriju: laukuma funkcionālā plānojuma, arhitektoniskajām, ainaviskajām, pilsētbūvnieciskajām un mākslinieciskajām kvalitātēm, piedāvātajiem apstādījumu, ārtelpas mēbeļu un apgaismojuma risinājumiem, atbilstības ilgtspējas principiem, kā arī Aspazijas pieminekļa mākslinieciskās vērtības, oriģinalitātes, emocionālā un idejiskā vēstījuma, tehniskajiem risinājumiem un integrācijas Teātra laukuma vidē.

Metu konkursa balvu fonds ir EUR 14 000. Paredzamā līgumcena būvprojekta izstrādei – līdz EUR 60 000 (bez PVN).

Žūrijas komisiju vadīs Pilsētas galvenā dizainere Evelīna Ozola. Žūrijas komisijā strādās Pilsētas attīstības departamenta speciālisti Arnita Verza un Aigars Kušķis, Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes pārstāve Anna Ancāne, Latvijas Arhitektu savienības pārstāve — arhitekte un ainavu arhitekte Daiga Veinberga, Latvijas Mākslinieku savienības pārstāvis — tēlnieks Uldis Zariņš un Latvijas Mākslas akadēmijas pārstāvis — scenogrāfs un režisors Viktors Jansons. Kā eksperti iesniegtos metus izskatīs un savu viedokli sniegs arī Teātra laukuma apkārtnes iedzīvotāju, uzņēmēju un institūciju pārstāvji no AS “Valters un Rapa”, Vecrīgas biedrības un Latvijas Nacionālās operas un baleta.

Plašāka informācija par metu konkursu pieejama Elektronisko iepirkumu sistēmā.

Informāciju sagatavoja: Kaspars Līcītis, Rīgas domes Komunikācijas pārvaldes Ārējās komunikācijas nodaļas projektu koordinators, tālrunis: 27317744, e-pasts: [email protected].

/no