Pārdaugavas kultūras apvienība jau trešo gadu pēc kārtas aicina profesionālus un amatierfotogrāfus, kā arī vizuālo mediju entuziastus piedalīties fotokonkursā “Meklējot Pārdaugavu 2026”.

Konkurss tiek organizēts trīs posmos, un darbi iesniedzami līdz šādiem termiņiem:

  • 1. posmā – līdz 2026. gada 20. aprīlim;
  • 2. posmā – līdz 2026. gada 20. jūlijam;
  • 3. posmā – līdz 2026. gada 20. oktobrim.

Fotogrāfijas tiks vērtētas trīs kategorijās: “Mantojums”, “Notikums” un “Kontrasti”.

Konkursā var iesniegt līdz 3 attēliem katrā kategorijā, būtiski, ka darbam jābūt radītam 2025. vai 2026. gadā, kā arī konkursā var pieteikt tikai fotogrāfijas, kuras fotografētas Pārdaugavā, vai tādas, kurās redzama Pārdaugava.


 Fotogrāfijas iesniedzamas, tās augšupielādējot portālā www.failiem.lv.

Faila nosaukums jānoformē pēc šāda piemēra: Kategorija_Vārds_Uzvārds_Nosaukums_gads, un saite jānosūta uz e-pastu ieva.naglina@riga.lv ar norādi “Fotokonkursam “Meklējot Pārdaugavu””.

 E-pastā jānorāda pieteicēja vārds, uzvārds, kontakttālrunis, e-pasta adrese, kā arī fotogrāfijas uzņemšanas vieta (apkaime, iela u. c.) un tās uzņemšanas gads.


Kopējais Konkursa balvu fonds ir EUR 1350,00, kas tiek sadalīts sekojoši:

Katrā kategorijā 1. vieta – EUR 200,00;
Katrā  2. vieta – EUR 150,00;
Katrā kategorijā 3. vieta – EUR 100,00.

Konkursa noslēgumā tiks izveidota izstāde no trīs konkursa kārtās izvērtētiem labākajiem darbiem.

Plašāka informācija un konkursa nolikums pieejams – ŠEIT.

Papildu informācija:
Ieva Nagliņa
Pārdaugavas kultūras apvienība
Projektu vadītāja
ieva.naglina@riga.lv
+371 67181940

 

NVO nams aicina Rīgas nevalstisko organizāciju – biedrību un nodibinājumu – pārstāvjus piedalīties tiešsaistes seminārā “NVO stratēģijas veidošana no vīzijas līdz praktiskai īstenošanai”, kas notiks 22. aprīlī no plkst. 14.00 līdz 17.00.

Semināru vadīs Iveta Pokromoviča – biedrības “Tīne” valdes priekšsēdētāja, Salaspils uzņēmēju Biedrības valdes priekšsēdētāja un jauniešu Biedrības “Express Yourself” dibinātāja un valdes priekšsēdētāja, pasniedzēja Rīgas Tehniskajā universitātē un Ekonomikas un Kultūras augstskolā.

Seminārs sniegs visaptverošu ieskatu NVO stratēģijas nozīmē un tās lomā organizācijas attīstībā, palīdzot dalībniekiem strukturēti izprast un izstrādāt savas organizācijas ilgtermiņa virzību.

Programmas ietvaros tiks aplūkota vīzijas, misijas un vērtību definēšana, kā arī veikta padziļināta situācijas analīze, izvērtējot gan iekšējos, gan ārējos faktorus. Dalībnieki apgūs, kā noteikt stratēģiskos mērķus un prioritātes, izstrādāt rīcības plānu un mērīt sasniegtos rezultātus, vienlaikus pievēršot uzmanību biežāk pieļautajām kļūdām stratēģijas izstrādē. Seminārs nodrošina praktisku pieeju – dalībnieki iegūs konkrētus rīkus un metodes, lai analizētu savas organizācijas situāciju, formulētu skaidrus mērķus un izveidotu efektīvu rīcības plānu. Tāpat tiks sniegti ieteikumi ilgtspējīgai attīstībai un resursu efektīvai izmantošanai, balstoties uz reāliem piemēriem no NVO sektora, dodot iespēju jau semināra laikā uzsākt vai pilnveidot savas organizācijas stratēģiju.


Aicinām reģistrēties, aizpildot pieteikuma formu – ŠEIT.


Lai sniegtu iespēju plašākam NVO lokam papildināt zināšanas, tiks veikts semināra ieraksts. Aicinām NVO pārstāvjus, kuri vēlas noklausīties semināru sev vēlamā laikā un saņemt semināra ieraksta saiti, reģistrēties semināram, atzīmējot izvēlni “Vēlos saņemt semināra ieraksta saiti”.

Informējam, ka semināra laikā tiks veikta foto un/vai video uzņemšana ar mērķi atspoguļot informāciju par semināru publicitātes materiālos.

 

Biedrība “Ar pasaules pieredzi Latvijā” aicina uz astoņu pasākumu ciklu “Pasaules pieredzes stāsti Rīgai”. No aprīļa līdz pat novembrim katru mēnesi tiksimies ar remigrantiem, lai atklātu dzīves realitāti dažādās pasaules valstīs. Pirmais pasākums notiks 23. aprīlī, un tas būs veltīts Jaunzēlandei – runāsim par pārsteidzošo un neparasto, kā arī pievērsīsimies jauniešu iespējām doties uz šo tālo galamērķi.

Projekta mērķis ir veidot dialogu starp remigrantiem un tiem Rīgas jauniešiem, kuri vēl tikai apsver savas ambīcijas realizēt ārpus Latvijas. Vēlamies stiprināt izpratni, ka aizbraukšana nav bēgšana, bet gan mērķtiecīga zināšanu, pieredzes un kontaktu krāšana, lai vēlāk šo kapitālu ieguldītu atpakaļ Latvijā.

Daudziem remigrantiem pazīstama ir sajūta, kad pēc atgriešanās mājās nākas saskarties ar apgriezto kultūršoku, kas nereti var novest pie sociālās izolācijas. Remigrantiem projekts ir iespēja stiprināt piederības apziņu, kļūsot par mentoriem jauniešiem un izkāpjot paplašināt kontaktu loku. Tikmēr jauniešiem tā ir iespeja atrast iedvesmu, iedrošinājumu un praktiskus padomus starptautiskas pieredzes iegūšanai.

Projekta pirmajā pasākumā runāsim par valsti, kas atrodas vistālāk no Latvijas – Jaunzēlandi. Tas notiks 23. aprīlī, pl. 19.00, Startup House Riga telpās (Lastādijas iela 12 k-3, Rīga). Sarunā piedalīsies Inese Bērziņa un Gunda Oja, kas dzīvojušas Jaunzēlandē. Sarunu moderēs RSU docētājs un Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Toms Rātfelders.

Pasākumam iespējams reģistrēties šeit

Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

Plašāka informācija:
Projekta vadītāja Anna Lūse
anna@arpasaulespieredzi.lv
Tālrunis: 29546338

 

Satiksmes drošības uzlabošanu Rīgā plānots sākt ar 13 luksoforu objektu izbūvi un pārbūvi, kā arī 11 jaunu gājēju pāreju ar papildu apgaismojumu izbūvi dažādās pilsētas apkaimēs. Tie ir pirmie satiksmes drošības uzlabojumi pilsētvidē, kam visa gada garumā sekos vēl vairāki būtiski darbi, lai uzlabotu drošību mazaizsargātajiem satiksmes dalībniekiem, kuri ceļu satiksmes negadījumos cieš visbiežāk.

Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētāja Marta Kotello uzsver:

“Ieguldot līdzekļus satiksmes drošības uzlabošanā, varam kopīgi Rīgā panākt “Vision Zero”, jeb mērķi par nulle bojāgājušo pilsētas ielās. Cilvēcīgas pilsētplānošanas pamatā ir droša un pieejama infrastruktūra vismazāk aizsargātajiem satiksmes dalībniekiem. Rīgas ielas, kuras ir drošas bērniem, sirmgalvjiem, un cilvēkiem ar funkcionēšanas ierobežojumiem, būs drošas visiem. Kopā, soli pa solim, virzīsimies pretī cilvēcīgai Rīgai.”

Satiksmes drošība ir viena no galvenajām Rīgas 2026. gada budžeta prioritātēm. Papildu piešķirtais budžets satiksmes drošības uzlabošanas programmai ļauj turpināt mērķtiecīgu darbu, lai samazinātu negadījumu risku, īpaši pie izglītības iestādēm, poliklīnikām, slimnīcām un intensīvas satiksmes vietās. Plānoto objektu saraksts var tikt papildināts ar citiem objektiem.

Luksoforu izbūve un pārbūve

Plānotie darbi ietver gan jaunu luksoforu uzstādīšanu, gan esošo objektu pārbūvi, lai uzlabotu satiksmes plūsmu un drošību krustojumos ar augstu negadījumu risku.

Plānotie objekti:

• Duntes iela pie nama Nr. 8 (pārbūve);
• Dzelzavas un Kaivas ielas krustojums (pagaidu luksofors);
• Lāčplēša iela pie Rūsiņa ielas (gājēju luksofors);
• Lāčplēša iela pie Abrenes ielas (gājēju luksofors);
• Gustava Zemgala gatve pie Vairoga ielas (gājēju luksofors);
• Juglas iela starp Ūdeļu un Biķernieku ielu (gājēju luksofors);
• Melnsila iela pie nama Nr. 21 (gājēju luksofors);
• Pērnavas un Vārnu ielas krustojums;
• Biķernieku un Burtnieku ielas krustojums;
• Kalpaka bulvāris un Ukrainas neatkarības ielas krustojums (gājēju luksofors);
• Eksporta, Muitas iela un 11. novembra krastmala (pārbūve);
• Kārļa Ulmaņa gatve un Vienības gatve (pārbūve);
• Ģimnastikas, Vaiņodes un Tadaiķu ielas krustojums.

Gājēju pāreju ar papildu apgaismojumu izbūve

Jaunas drošas gājēju pārejas ar modernu LED apgaismojumu tiks izveidotas pie skolām, poliklīnikām, slimnīcām un citās intensīvi izmantotās vietās, lai nodrošinātu labāku redzamību un gājēju aizsardzību tumšajā diennakts laikā.

Plānotie objekti:

• Liepājas iela 40 (pie slimnīcas);
• Zvejnieku iela 12 (pie Starptautiskās Rīgas sākumskolas);
• Ūnijas iela 93;
• Valdeķu ielas un Irbenes ielas krustojums;
• Juglas iela 2 (pie VCA poliklīnikas “Jugla”);
• Sesku iela 72 (pie Rīgas 93. vidusskolas);
• Čiekurkalna 1. līnija (pie Viskaļu ielas);
• Ludzas iela (pie Daugavpils ielas);
• Vestienas iela 35 k-5;
• Grīvas iela 26 (pie 71. vidusskolas);
• Tvaika iela 4.

Būvniecības darbi abiem projektiem plānoti 2026. gada būvsezonā. Jaunu gājēju pāreju un luksoforu izbūvēšana tiek prioritizēta, ņemot vērā satiksmes intensitāti, gājēju plūsmu, apgaismojuma esamību, šķērsojamo joslu skaitu, tuvumā esošās izglītības iestādes, sabiedriskā transporta pieturvietas un citus faktorus.

Kopējā provizoriskā izmaksu summa abiem projektiem ir 3 044 825 eiro bez PVN.

 

“Jauno satiksmes dalībnieku forums” ir senākais un viens no lielākajiem izglītības projektiem, ko īsteno VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija” (CSDD) ar mērķi atbalstīt un iedrošināt skolēnus kļūt par zinošiem, prasmīgiem un atbildīgiem jaunajiem satiksmes dalībniekiem.

Forumā aicināti piedalīties 9-12 gadus vecus bērnus, kuri sāk savas patstāvīgās gaitas ceļu satiksmē. Aizraujošās sacensības jaunajiem un topošajiem velosipēdistiem sniedz iespēju pārliecināties par savu gatavību drošai dalībai ceļu satiksmē – nostiprināt teorētiskās satiksmes noteikumu, pirmās palīdzības, arī velo uzbūves zināšanas un drošā vidē pārbaudīt braukšanas prasmes ceļu satiksmei pietuvinātu šķēršļu trasēs.

“Jauno satiksmes dalībnieku foruma” 1. kārtas 27 reģionālās sacensības norisināsies visā Latvijā laikā no 27. aprīļa līdz 15. maijam.

  • Noslēdzoties 1. kārtai, 196 labākie jaunie satiksmes dalībnieki mērosies spēkiem Foruma finālā Rīgā, Biķernieku trasē 2. jūnijā.
  • Fināla noslēgumā, 16 labākie jaunie velosipēdisti sacensības turpinās Latvijas Jauno velosipēdistu izlases veidošanas mācībās, lai izcīnītu iespēju Latviju pārstāvēt Starptautiskās Automobiļu federācijas (Fédération Internationale de l’Automobile, FIA) Eiropas Jauno satiksmes dalībnieku sacensībās (The European Traffic Education Contest).
  • Latvijas Jauno velosipēdistu izlasi veido četri prasmīgākie un zinošākie Latvijas skolēni – divi zēni un divas meitenes.

Mūsu komandas Eiropā startējušas ar lieliskiem panākumiem – vairākkārt iegūtas zelta godalgas, izcīnītas arī sudraba un bronzas medaļas.

“Jauno satiksmes dalībnieku forums” ir kļuvis par tradīciju ne tikai Latvijas skolās, bet arī ģimenēs. Uz sacensību starta līnijas priecājamies sastapt gan tos, kuri Forumā piedalās atkārtoti, gan tos, kuriem tas ir pirmais starts, jo zināšanas un prasmes drošai dalībai ceļu satiksmē ir jāatjauno, jāpapildina un jānostiprina regulāri, īpaši jaunajiem satiksmes dalībniekiem. Ar gandarījumu novērojam arī to, ka arvien vairāk pedagogu Forumu iekļauj mācību procesā skolā kā noslēguma pārbaudījumu, lai pārliecinātos par savu skolēnu gatavību doties ceļu satiksmē ar velosipēdu,”

stāsta CSDD Komunikācijas departamenta vadītāja vietniece Guna Zvīgule-Maļavko.

Arī šogad aicinām ikvienu skolēnu piedalīties “Jauno satiksmes dalībnieku forumā”, kļūt par Latvijas izlases dalībnieku un cīnīties par Eiropas čempionu titulu!


Plašāka informācija par “Jauno satiksmes dalībnieku forumu” pieejama – ŠEIT.


“Jauno satiksmes dalībnieku forumu” organizē CSDD sadarbībā Latvijas Automoto biedrību (LAMB), un tas tiek finansēts no Ceļu satiksmes drošības padomes līdzekļiem – sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas prēmijām, ko ceļu satiksmes negadījumu novēršanas pasākumu veikšanai apdrošināšanas sabiedrības katru ceturksni ieskaita biedrības „Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs” (LTAB) kontā.

Autors: VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija”

 

Rīgas pašvaldība sadarbībā ar kustību “Lielā talka” jau 19. reizi aicina rīdziniekus sakopt savas apkārtnes teritorijas. Lielā talka 2026. gadā norisināsies 25. aprīlī, un iedzīvotāji aicināti savas izvēlētās talkošanas vietas Rīgā pieteikt kustības “Lielā talka” mājaslapā – ŠEIT, vai sazināties ar Rīgas pašvaldības Lielās talkas koordinatoriem līdz 21. aprīlim ieskaitot.

Ja, talkošanas vieta tiks pieteikta talkas.lv ar talkas atbildīgajiem sazināsies Rīgas pašvaldības Lielās talkas koordinators un saskaņos sakopjamās teritorijas atrašanās vietu, precizēs īpašuma piederību, prognozējamo atkritumu apjomu un veidu, kā arī noteiks vietu, kur īslaicīgi novietot savāktos atkritumus, lai atkritumu izvedējiem būtu iespējams ērti un ātri tos izvest.

Rīgas pašvaldība aicina talkotājus savāktos atkritumus ievietot izsniegtajos talkas maisos, jo Lielās talkas ietvaros paredzēta tikai talkas maisu izvešana!

 Talciniekiem jāņem vērā, ka Rīgas pašvaldība atkritumu izvešanu nodrošinās tikai no tām talkas vietām, kurās tiek sakoptas pašvaldības teritorijas.

Piesakot savu talkošanas vietu savlaicīgi un saņemot apstiprinājumu, būs iespējams noorganizēt savlaicīgu atkritumu izvešanu.

 Ja tiek sakopta privātīpašuma teritorija vai privātīpašumam piegulošā teritorija, par atkritumu izvešanas organizēšanu atbild teritorijas īpašnieks/valdītājs/apsaimniekotājs.

 Pēc 21. aprīļa jaunu talkošanas vietu pieteikt nevarēs, bet varēs pieteikties pie talkas atbildīgajiem jau apstiprinātajās talkošanas vietās.

 

Ja radušies jautājumi vai neskaidrības par Lielās talkas norisi Rīgā, lūgums zvanīt Rīgas pašvaldības Lielās talkas koordinatoriem atbilstoši administratīvajai teritorijai pa tālruņiem vai rakstīt uz e-pastu:

  • Rīgas Centra rajons un Latgales priekšpilsēta – Marianna Skudra, tālr. 28845105, e-pasts: Marianna.Skudra@riga.lv
  • Rīgas Centra rajons un Latgales priekšpilsēta – Ivita Zeibote, tālr. 22491371, e-pasts: Ivita.Zeibote@riga.lv
  • Rīgas Kurzemes rajons un Zemgales priekšpilsēta – Lilita Aleksāne, tālr. 29331154, e-pasts: Lilita.Aleksane@riga.lv
  • Rīgas Kurzemes rajons un Zemgales priekšpilsēta – Dana Nadoļska, tālr. 28326930, e-pasts: Dana.Nadolska@riga.lv
  • Rīgas Kurzemes rajons un Zemgales priekšpilsēta – Mārcis Akmeņlauks, tālr. 26240389, e-pasts: Marcis.Akmenlauks@riga.lv
  • Rīgas Ziemeļu rajona un Vidzemes priekšpilsēta – Arturs Rudovičs, tālr. 25488539, e-pasts: Arturs.Rudovics@riga.lv
  • Rīgas Ziemeļu rajons un Vidzemes priekšpilsēta – Vera Solovjova, tālr. 25437265, e-pasts: Vera.Solovjova@riga.lv
  • Rīgas Ziemeļu rajons un Vidzemes priekšpilsēta – Kaspars Apīnis, tālr. 29138411, e-pasts: Kaspars.Apinis@riga.lv

 Talkas maisus bez maksas būs iespējams saņemt 25.aprīlī apstiprinātajā talkošanas vietā pie talkas atbildīgā, vai Daugavpils ielā 31 (Rīgā) zvanot Rīgas pašvaldības Lielās talkas koordinatoriem atbilstoši teritoriālajam sadalījumam šādos laikos:

  7., 8., 9., 10., 13., 14., 15., 16., 17., 20., 21., 22., 23., 24.aprīlī – no plkst. 8.30 līdz plkst. 17.00.

  10., 17.aprīlī no plkst. 8.30 līdz plkst. 15.00.


Vairāk par talkošanas vietu pieteikšanu un padomi talkotājiem talkas.lv.

Tāpat, gatavojoties Lielai talkai 25. aprīlī, ikviens jau šobrīd var atzīmēt piesārņotas vietas īpašā kartē – ŠEIT.


“Lielā talka” ir nevalstiska kustība Latvijā, kas kopš 2008. gada ne tikai katru gadu organizē talkas visā valstī, bet īsteno arī dažādus projektus sabiedrības izglītošanai vides aizsardzības jautājumos.

 

No 7. aprīļa līdz 6. maijam atvērta projektu iesniegšana līdzdalības budžeta konkursam portālā geolatvija.lv. Konkurss notiek jau astoto gadu.

Konkursa mērķis ir dot iespēju iedzīvotājiem tieši lemt par pilsētas budžeta daļas izlietojumu un uzlabot publisko vidi savā apkaimē, savukārt pašvaldībai gūt atgriezenisko saiti par iedzīvotājiem nepieciešamiem pilsētvides uzlabojumiem.

Projekta ideju var iesniegt persona, kura sasniegusi vismaz 16 gadu vecumu, kā arī biedrība vai nodibinājums, kurā nav pašvaldības dalības.

Lai iesniegtu projektu nepieciešams:

 izdomāt projekta ideju, nosaukumu un sagatavot projekta aprakstu;

 noskaidrot interesējošo zemesgabalu, kurā vēlies īstenot savu ideju (adresi un kadastra numuru);

 uzzināt, kam pieder šis zemesgabals;

 ja zemesgabals pieder privātai vai juridiskai personai, saņemt īpašnieka vai īpašnieku saskaņojumu;

 zemesgabalu piederības noskaidrošanai izmantot GEORĪGA portālu (privāto personu dati netiek atklāti, bet pieejama vispārīga informācija);

 sagatavot izmaksu tāmi, projekta skici un vizualizāciju;

 apmeklēt geolatvija.lv sadaļu “Līdzdalības budžets” un aizpildīt projekta pieteikumu.

 

Iesniedzamie projekti iedalās trīs kategorijās:

  • infrastruktūras projekti (finansējums vienam projektam līdz 250 000 eiro),
  • iekšpagalmu projekti (finansējums vienam projektam līdz 250 000 eiro),
  • sociālo inovāciju jeb nemateriālie projekti (finansējums vienam projektam līdz 50 000 eiro).

Arī šogad projektu iesniegšana un balsošana notiek Valsts vienotajā ģeotelpiskās informācijas portālā www.geolatvija.lv , kuru izstrādājusi Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija.

Kopējais pašvaldības finansējums līdzdalības budžetam šogad ir 2 850 000 eiro.


Līdzdalības budžeta projektu īstenošanas konkursu Rīgas pašvaldība rīko kopš 2019. gada, kopā septiņos konkursa norises gados atbalstīti 64, ieskaitot 2025. gadu, iedzīvotāju iesniegtie projekti.

Rīga bija pirmā pašvaldība Latvijā, kas ieviesa līdzdalības budžetu.


 

Piektdien, 10. aprīlī, plkst. 16.00 svinīgā ceremonijā kultūrtelpā “Ola Foundation” tiks pasniegta Rīgas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departamenta Gada balva kultūrā “Baltais zvirbulis”, lai izteiktu atzinību par kvalitatīva kultūras procesa nodrošināšanu galvaspilsētā.

Balva “Baltais zvirbulis” tiks pasniegta šādās nominācijās: par mūža ieguldījumu, Gada bibliotēkas darbinieks, Gada muzeja darbinieks, Gada kultūras centra darbinieks, Gada mūzikas un mākslas skolas darbinieks, Gada amatiermākslas kolektīvs, Gada notikums kultūrā, Gada sadarbība, par ieguldījumu Rīgas starptautiskajā atpazīstamībā, Gada personība kultūrā.

Balvas pasniegšanas ceremoniju rīko Rīgas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departaments sadarbībā ar Pārdaugavas kultūras apvienību.

Mediju pārstāvji aicināti piedalīties pasākumā.

Līdz ar pavasara iestāšanos Rīgā sākas aktīvā būvniecības sezona, šogad aptverot plašu darbu apjomu visā pilsētā – no lieliem infrastruktūras projektiem līdz ielu seguma atjaunošanai vairāk nekā 30 objektos. Darbi skars gan galvenās satiksmes maģistrāles, gan apkaimes, vienlaikus uzlabojot mobilitāti, satiksmes drošību un pilsētvides kvalitāti.

Šajā būvsezonā Rīgā turpinās darbi vairākos nozīmīgos infrastruktūras objektos. Turpinās Jorģa Zemitāna tilta pārbūve, norit satiksmes pārvada izbūve Tvaika ielā–Kundziņsalā, kā arī aktīvi turpinās Dienvidu tilta 4. kārtas būvniecība. Vienlaikus tiek sākti vērienīgi un nozīmīgi pilsētas projekti – noslēgts līgums par Vanšu tilta projektēšanu un būvniecību, sākot projektēšanas posmu, kā arī izsludināts konkurss Gaisa tilta pārbūves projektēšanai.

“Šodien sākas aktīvā būvniecības sezona, un, iestājoties siltākam laikam, visā pilsētā redzēsim arvien vairāk remontdarbu. Protams, tas radīs neērtības ikdienas pārvietošanās laikā, taču rezultāts būs tā vērts, jo vairākos objektos jau pavisam drīz visi Rīgā varēsim pārvietoties gan ātrāk, gan drošāk nekā līdz šim. Lai būvdarbi pilsētā noritētu pēc iespējas secīgāk un pārdomātāk, jau tagad cieši koordinējam plānošanu un savstarpējo komunikāciju, kā, piemēram, ar “Rīgas ūdeni” un citiem iesaistītajiem. Vienlaikus vairāk strādāsim arī pie tā, lai iedzīvotāji laikus un skaidri zinātu, kad un kur viņu apkaimē notiks remontdarbi, kad tie jau būs pabeigti. Viena no galvenajām prioritātēm šajā būvniecības sezonā būs drošība uz ielām, īpaši gājēju drošība,”

uzsver Rīgas domes priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs.

Papildu infrastruktūras attīstībai 2026. gada budžetā būtiska uzmanība pievērsta arī satiksmes drošības uzlabošanai, īpaši akcentējot gājēju drošību. Šogad plānots izbūvēt jaunas un uzlabot esošās gājēju pārejas, ierīkojot papildu apgaismojumu, marķējumu un drošības saliņas. Darbi paredzēti 24 vietās, tostarp Liepājas, Ūnijas, Juglas un Zvejnieku ielā, kā arī Valdeķu un Irbenes ielu krustojumā un citviet.

Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētāja Marta Kotello uzsver:

“Ik gadu Rīgas ielās dzīvību zaudē ap 15 mazaizsargātākie satiksmes dalībnieki – gājēji un velobraucēji. Dramatisko statistiku viena gada laikā izlabot nav iespējams, taču ieguldot līdzekļus satiksmes drošības uzlabošanā Rīga mērķtiecīgi kļūst par drošāku un cilvēkiem draudzīgāku pilsētu – attīstot jaunas gājēju pārejas, paplašinot veloinfrastruktūru, ieviešot satiksmes mierināšanas risinājumus un veidojot drošas skolu zonas. Ar šiem ieguldījumiem mēs soli pa solim uzlabojam ikdienas pārvietošanos tūkstošiem iedzīvotāju un pārliecinoši virzāmies uz “vision zero” jeb mērķi par “nulle bojāgājušo pilsētas ielās”.”

Līdz ar laikapstākļu uzlabošanos un būvniecības tehnoloģiskā pārtraukuma noslēgumu, aprīļa beigās un maijā pakāpeniski sāksies ielu seguma atjaunošanas darbi, kas šogad plānoti vairāk nekā 30 objektos. Tie skars gan maģistrālās ielas ar intensīvu satiksmi, gan mazākas apkaimju ielas dažādās Rīgas teritorijās, tostarp Imantā, Dzirciemā, Šampēterī, Jaunciemā, Juglā, Dārziņos, Dārzciemā un Kundziņsalā. Atsevišķos posmos darbi ietekmēs satiksmes organizāciju. Kopumā 2026. gadā plānots atjaunot brauktuves un ietves vairāk nekā 343 tūkstošu kvadrātmetru apjomā, tostarp Ģertūdes ielā, Uzvaras bulvārī un Aristīda Briāna ielā. Darbi paredzēti arī tādās nozīmīgās ielās kā Mūkusalas iela, Lielirbes iela, Uzvaras bulvāris, Kārļa Ulmaņa gatve, Siguldas prospekts, Gustava Zemgala gatve, Daugavgrīvas iela un Ventspils iela.

Vienlaikus tiek attīstīta arī veloinfrastruktūra, un šogad plānots noslēgt trīs reģionālas un pilsētas nozīmes maršrutus “Rīga – Ulbroka”, “Rīga – Ķekava” un “Rīga – Babīte – Piņķi”. Papildus tam paredzēti arī citi uzlabojumi, tostarp gājēju un veloinfrastruktūras izbūve Granīta ielā, velojoslu ierīkošana Dzirnavu ielā, kā arī veloceļa izveide maršrutā “Centrs – Ķengarags – Rumbula – Dārziņi”.

Turpinās arī darbs pie mobilitātes punktu attīstības – šogad būvdarbi tiks pabeigti visos 15 objektos un noslēgumam tuvojas apjomīgākais projekts “Zemitāni”.

Tiek aktīvi īstenoti līdzdalības budžeta projekti, kas ļauj iedzīvotājiem lemt par daļu pašvaldības budžeta izlietojumu, un vienlaikus sniedz nozīmīgu ieguldījumu pilsētas attīstībā. Šogad tiek realizētas vairākas iedzīvotāju iniciatīvas, tostarp projekti “Ar gaismu drošam Zasulaukam un Šampēterim”, sporta laukuma izbūve Iļģuciemā, iniciatīva “Laiks tirgum Grīziņkalnā”, Bolderājas pumptrases izveide, un sporta laukums Stirnu ielā.

Seguma atjaunošanas un uzlabošanas darbi Rīgā ilgs visu būvsezonu – līdz pat vēlam rudenim, ja laikapstākļi būs labvēlīgi. Darbu laikā jārēķinās ar iespējamiem satiksmes ierobežojumiem, kas var būtiski ietekmēt gan automašīnu un sabiedriskā transporta kustību, gan mikromobilitātes rīku un kājāmgājēju pārvietošanās iespējas.

Pašvaldība aicina laikus plānot savus ikdienas maršrutus un ar izpratni izturēties pret satiksmes apgrūtinājumiem. Informācija par satiksmes ierobežojumiem atsevišķi tiks publicēta pašvaldības portāla riga.lv sadaļā “Satiksmes ierobežojumi”.

Asfalta ielu, grants ielu un mobilitātes punktu remontdarbu vietas:

Būvniecības sezonas preses konference DT4 objektā (08.04.26.)40

 

 

Lai atbalstītu jaunos vecākus, Rīgā dzīvojošiem vecākiem mazuļa pirmajā dzīves gadā ir pieejams bezmaksas pieredzējušu PEP (pirmās emocionālās palīdzības) mammu emocionāls atbalsts gan bērna aprūpes jautājumos, gan vecāku un visas ģimenes labbūtības jautājumos. Līdz marta beigām šo Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācijas un Rīgas pašvaldības piedāvāto iespēju izmantojušas jau 160 mazo rīdzinieku ģimenes.

Bezmaksas atbalsta programmā “Piedzimstot bērniņam” Rīgā deklarētie vecāki mazuļa pirmajā dzīves gadā var saņemt līdz sešām individuālajām konsultācijām ģimenes dzīvesvietā, kā arī piedalīties vecāku atbalsta grupās. Atbalstu vecākiem – gan mammām, gan tētiem – sniedz profesionālas Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācijas vecāku emocionālā atbalsta speciālistes, kas apguvušas zināšanas un prasmes uzklausīt, palīdzēt un atbalstīt vecākus ar bērnu no dzimšanas līdz trīs gadu vecumam.

Individuālo konsultāciju laikā ar PEP mammu var saņemt emocionālo atbalstu, pilnveidot mazuļa aprūpes prasmes un pārrunāt savas sajūtas, piemēram, kā ir būt mammai un tētim, kādas grūtības rada bērniņa piedzimšana, kā arī jebkurus citus jautājumus par mazuļa attīstību un aprūpi – zīdīšanu, raudāšanu, miedziņu un dienas ritmu. Savukārt vecāku izglītojošās atbalsta grupu nodarbībās vecāki iegūst zināšanas par bērna veselīgu attīstību, emociju regulāciju, kā arī dalās pieredzē un saņem atbalstu no citiem grupas dalībniekiem.

2025. gadā atbalstu programmā “Piedzimstot bērniņam” saņēma 425 rīdzinieku ģimenes. Kā lielākos ieguvumus šajā programmā jaunie vecāki nosauc palīdzību adaptēties vecāku lomā, iespēju atpazīt un līdzsvarot savas un bērna emocijas, palīdzību bērna aprūpes prasmju stiprināšanā, kā arī to, ka šis pakalpojums vecākiem ir pieejams ģimenes mājās.

Lai saņemtu PEP mammu atbalstu, vismaz vienam no bērna vecākiem visa pakalpojuma laikā jābūt deklarētam un jādzīvo Rīgā. Ģimenēm jāpiesakās pakalpojumam līdz bērna astoņu mēnešu vecumam un programmas pakalpojumi jāsaņem līdz bērna viena gada vecumam. Plašāka informācija par iespēju un pieteikuma anketa pieejama mājaslapā www.piedzimstotberninam.lv, informāciju var iegūt pa tālruni 27333100 vai e-pastā piedzimstotberninam@sosbca.lv.

Atbalsta programmu īsteno Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācija sadarbībā ar Rīgas domes Labklājības departamentu un pakalpojums tiek finansēts no Rīgas valstspilsētas pašvaldības budžeta.