Arhīvs birkai: Satiksme

Decembrī aptuveni 60 sabiedriskā transporta pieturvietās Rīgā sāks uzstādīt jaunas, vienotā dizaina pieturvietu nojumes.

Nojumju nomaiņa tiek realizēta projekta “Sabiedriskā transporta pieturvietu izbūve un atjaunošana atbilstoši jaunā dizaina risinājumiem” pirmā posma ietvaros. Plānots, ka pirmo 60 nojumju uzstādīšana ilgs līdz janvāra beigām, tomēr tiek pieļauts, ka nomaiņas procesa gaitu var ietekmēt laikapstākļi.

Nomaiņas procesā var rasties situācijas, ka kāda pieturvieta īslaicīgi būs bez nojumes. Pašvaldība jau iepriekš atvainojas par radītajām neērtībām, taču nojumju nomaiņa tehniski prasa dažas dienas, turpretī ieguvums un ērtības rīdziniekiem būs ilgtermiņā.

Rīgā turpmāko gadu laikā plānots nomainīt vairumu novecojušo sabiedriskā transporta pieturvietu, aizstājot tās ar ērtākām un mūsdienu prasībām atbilstošākām. Jaunajām nojumēm būs īpašs dizains – tās būs lielākas, ērtāk piekļūstamas, ar koka soliem un modificējamiem jumtiem – gan stikla, gan paneļu, gan zaļo jeb augu pārklājuma iespējām.

Jaunās nojumes pirmajā posmā plānots uzstādīt 11.novembra krastmalā, Slokas ielā, Merķeļa ielā, Valdemāra ielā, Pērnavas ielā, Raņķa dambī un citur.

Kopumā pašvaldība plāno nākotnē labiekārtot visas pieturvietas tās administratīvajā teritorijā, kopā uzstādot 500 jaunu nojumju. Nākamgad plānots uzstādīt vēl aptuveni 180 nojumes.

Pirmā posma sabiedriskā transporta pieturvietu nojumju novietošanas vai aizstāšanas projektēšanas dokumentācijas izstrāde veido 12,1 tūkstoti eiro, bet to uzstādīšana un izgatavošana izmaksās aptuveni 1 miljonu eiro.

 

22. novembrī veiksmīgi noslēgusies Rīgas pašvaldības izsludinātā neapbūvētu zemesgabalu nomas tiesību izsole elektrotransportlīdzekļu uzlādes punktu būvniecībai, uzturēšanai un apsaimniekošanai 3.lotē.

Saskaņā ar izsoles noteikumiem, kas iekļauti arī zemes nomas līgumā, 3.lotes uzvarētājam ir pienākums līdz 2026. gada 31.oktobrim izbūvēt un nodot būves ekspluatācijā visos zemesgabalos.

Objekta adreses:

🟩 Centrs, Bez adreses, Rīgā (pie ēkas Pērses ielā 8, Rīgā);

🟩 Centrs, Bez adreses, 11.novembra krastmalā, Rīgā;
🟩 Torņakalns, Bez adreses, Rīgā (pie ēkas Bauskas ielā 22, Rīgā);
🟩 Jugla, Juglas ielā 2B, Rīgā;
🟩 Zolitūde, Bez adreses, Rīgā (pretī ēkai Rostokas iela 62, Rīgā);
🟩 Dārzciems, Bez adreses, Rīgā (pie ēkas Nīcgales ielā 46A, Rīgā);
🟩 Iļģuciems, Bez adreses, Rīgā (pie ēkas Lidoņu ielā 30A, Rīgā);
🟩 Vecmīlgrāvis, Bez adreses, Rīgā (pie ēkas Edžiņa gatvē 10, Rīgā);
🟩 Mežciems, Bez adreses, Rīgā (pretī ēkai Hipokrāta ielā 37, Rīgā);
🟩 Brasa, Bez adreses, Hospitāļu ielā, Rīgā (pie ēkas Hospitāļu ielā 8, Rīgā).

Kopumā pašvaldība piedāvā nomai 30 zemes gabalu daļas visā pilsētā ar iespēju izbūvēt 69 uzlādes iekārtas ar 138 pieslēgvietām.

Nomas tiesību ieguvējs ir SIA “ENEFIT”. Nomas tiesības iegūtas par zemes nomas maksu 23 614 eiro gadā (bez PVN) par visiem desmit zemesgabaliem.

Karte ar zemes gabaliem, kuri tiek piedāvāti izsolē, pieejama pašvaldības ģeotelpisko datu portālā georiga.lv, izvēloties tematisko karti “Plānotās elektroauto uzlādes vietas”.

Pašvaldība ir definējusi katrā vietā maksimāli iespējamo uzlādes staciju un pieslēgvietu skaitu, kā arī ir noteiktas tehniskās prasības uzlādes staciju izbūvei – katrai uzlādes iekārtai jānodrošina vismaz 44 kW liela vienlaicīgā jauda, bet vienas pieslēgvietas vienlaicīgajai jaudai jābūt ne mazāk kā 22 kW.

Par 1. un 2. loti Iznomāšanas komisija pieņēmusi lēmumu noteikt jaunu pretendentu pieteikšanās termiņu – no 26.11.2024. līdz 16.12.2024. un atkārtotas izsoles datumu – 19.12.2024. plkst. 14.00, vienlaikus precizējot izsoles noteikumos nomnieka pienākuma izpildes termiņus: līdz 2026. gada 30. novembrim izbūvēt un nodot būves ekspluatācijā visos zemesgabalos.

Informācija par atkārtoto izsoli (1.lote) pieejama Rīgas pašvaldības mājaslapā – ŠEIT.
Informācija par atkārtoto izsoli (2.lote) pieejama Rīgas pašvaldības mājaslapā – ŠEIT.

 

Pēc Altonavas pārvada tehniskās izpētes rezultātu saņemšanas, pieņemts lēmums pārvadu pārbūvēt, informē Ārtelpas un mobilitātes departaments.

Tuvākajā laikā departaments sāks darbu pie iepirkuma dokumentācijas “Altonavas pārvada pārbūve” gatavošanas. Transportlīdzekļu satiksmi uz pārvada plānots slēgt 4. decembrī. Tomēr, ja iestāsies ziemai raksturīgi laikapstākļi, ierobežojumi varētu stāties spēkā ātrāk. Pārvada slēgšana radīs zināmas neērtības, tomēr drošības riski, kas var rasties, nodrošinot pārvada uzturēšanas darbus ziemā, ir pārāk augsti.

Iepazīstoties ar Altonavas pārvada tehniskās izpētes rezultātiem, secināts, ka iepriekš aplūkotā ideja par pagaidu tilta būvniecību nav tehniski un ekonomiski izdevīga. Pagaidu tilta novietošanai būtu nepieciešams pārbūvēt esošā pārvada balstus un atbalstsienas, kā arī palielināt esošā uzbēruma slīpumu, kas ievērojami pasliktinātu satiksmes drošības līmeni krustojuma zonā. Realizējot iepriekš minētos pagaidu tilta izbūves nosacījumus, tā izmaksas pārsniegtu esošā pārvada pārbūves izmaksas. Līdz ar to departaments tuvākajā laikā ir plānojis sākt darbu pie iepirkuma “Altonavas pārvada pārbūve” dokumentācijas gatavošanas. Pēc iepirkuma dokumentācijas sagatavošanas sekotu iepirkuma izsludināšana un projekta realizācija.

“Saņemot Altonavas pārvada tehnisko izpēti, secinām, ka no sākotnējās idejas par pagaidu tilta izbūvi tomēr būs jāatsakās. Izpētē ir piedāvāti divi būvniecības varianti – lai gan to izmaksas ir līdzīgas, saimnieciski izdevīgākais ir risinājums, kas paredz pārvada pārbūvi. Jauna pārvada izbūve arī sniedz iespēju izbūvēt platāku brauktuves konstrukciju, līdz ar to uz pārvada varētu ierīkot vides pieejamības prasībām atbilstošu ietvi – ērtu gājēju un velosipēdu kustībai, kā arī autotransporta pārvietošanās par pārvadu kļūtu ērtāka. Atbilstoši izpētei, pārvada pārbūves provizoriskās izmaksas ir 2,5 miljoni eiro un no pārbūves projekta izstrādes līdz jauna pārvada pabeigšanai, varam nokļūt aptuveni divu gadu laikā,”

norāda Ārtelpas un mobilitātes departamenta Satiksmes infrastruktūras pārvaldes priekšnieks Andrejs Urtāns

📸 FOTO

Ņemot vērā rekomendācijas, kuras ieteiktas pēdējā atzinumā par pārvada tehnisko stāvokli, pieņemts lēmums transportlīdzekļu satiksmi uz pārvada slēgt 4. decembrī. Gājēju un velosipēdistu kustībai pārvads paliks atvērts. Atzinumā tika rekomendēts pārvada tīrīšanu ziemā veikt ar mehanizētiem līdzekļiem, kuru masa nepārsniedz 5 tonnas. Ziemas uzturēšanas darbu veikšanā izmantotā tehnika pārsniedz minēto masu, tādēļ pārvads satiksmei ir jāslēdz pirms ziemas sākšanās. Līdz ar to, satiksmes ierobežojumi uz pārvada varētu stāties spēkā ātrāk, ja iestāsies ziemai raksturīgi laikapstākļi. Par gaidāmo satiksmes ierobežojumu stāšanos spēkā un iespējām tos apbraukt, pašvaldība informēs atsevišķi.

Iepriekš jau ziņots, ka Rīgas pašvaldība pastāvīgi monitorē pārvada tehnisko stāvokli un veic tā ikdienas uzturēšanas darbus. Ņemot vērā, ka pārvads šķērso trasi, kuru bija paredzēts pārbūvēt infrastruktūras objekta “Rail Baltic” ietvaros, nojaucot esošo pārvadu, pašvaldība līdz šim neveica kapitālieguldījumus tā remontdarbos. Vēl joprojām “Rail Baltic” īstenotāji nav snieguši konkrētas atbildes par saviem plāniem attiecībā uz šo posmu, bet pašvaldības uzdevums ir rūpēties par drošu un ērtu satiksmi, tādēļ, izvērtējot drošības riskus, pieņemts lēmums par pārvada slēgšanu.

Pēdējā atzinumā par pārvada tehnisko stāvokli, secināts, ka pārvada velves bojājumu apjomi ir palielinājušies. Plaši bojājumi ir brauktuves hidroizolācijā, tādēļ, mitruma un sala radītu bojājumu dēļ, betons ap plaisām izdrūp. Tāpat tika konstatēti svaigi betona izdrupumi velves vidusdaļā un pie ietvju konsolēm. Betona izdrupumi veidojas arī transportlīdzekļu radītās slodzes dēļ. Izdrupumiem no pārvada, krītot uz dzelzceļa sliežu zonu, rodas apdraudējums arī vilcienu satiksmei. Jau iepriekšējā atzinumā par pārvada tehnisko stāvokli pašvaldība bija saņēmusi rekomendācijas veikt esošās konstrukcijas nojaukšanu un jauna pārvada būvniecību.

 

Novembrī sākti Jorģa Zemitāna tilta pārbūves darbi, un plānots, ka tilts varētu tikt atjaunots līdz 2026.gada rudenim. Pēc tilta pārbūves tiks būtiski uzlabota vides pieejamība gājējiem, velosipēdistiem un personām ar kustību traucējumiem.

Patlaban objektā norisinās barjeru demontāža, brauktuves seguma demontāža līdz sijām, kā arī pirmajā etapā ieviesta jauna satiksmes organizācija. Pašvaldība uzsver, ka nepārtraukta satiksme tiks nodrošināta visas pārbūves laikā.

Tāpat Rīgas pašvaldība īpašu uzmanību pievērsīs tam, lai mazinātu sastrēgumus un satiksmes dalībnieku neērtības, tāpēc būvniekam uzdots noteikt samērīgus satiksmes ierobežojumus un tikai laikā, kad objektā reāli notiek būvdarbi.

Gājēju pārvietošanās objektā patlaban nav mainīta, savukārt, velobraucējiem atsevišķā josla ir slēgta. Aicinām velobraucējos izmantot citus, tuvējos pārvadus vai izmantot J. Zemitāna tilta gājēju ietvi, ievērojot ceļa satiksmes noteikumus un respektējot gājējus.

Jorģa Zemitāna tilta pārbūves darbi sadalīti trīs etapos un katrā no etapiem satiksmes dalībniekiem tiks nodrošinātas divas braukšanas joslas katrā virzienā, šādi satiksmes ierobežojumi pirmajā etapā saglabāsies orientējoši līdz pat nākamā gada 6.maijam. Par papildus satiksmes ierobežojumiem Jorģa Zemitāna tiltam piegulošajā teritorijā, kā arī Pērnavas ielas un Aleksandra Čaka ielas krustojumā, veicot komunikāciju tīklu pārbūvi, informācija tiks sniegta pirms šo darbu uzsākšanas.

Pārbūves laikā tiltam tiks saglabāti esošie balsti un laidums, bet pilnībā tiks pārbūvēta brauktuve, izveidojot trīs joslas, no kurām viena būs sabiedriskā transporta josla, kā arī paredzēti divvirzienu veloceliņi un gājēju ietve katrā pārvada pusē. Tāpat uz tilta tiks saglabāta sabiedriskā transporta pieturvieta.

Kopumā pārbūves laikā tilts iegūs mūsdienīgu dizainu, pilnībā tiks demontētas un no jauna izbūvētas kāpnes, ierīkotas taktilās joslas, lifts, eskalators uz tilta un atjaunoti mobilitātes punkti, tādā veidā būtiski uzlabojot velo un gājēju infrastruktūru. Tostarp tilta pārbūves laikā tiks atjaunotas arī tiltam piegulošās teritorijas pie tirdzniecības centra “Domina”, kā arī Pērnavas un Čaka ielas krustojums.

Plānots, ka kopumā tilta pārbūve izmaksās līdz 24,2 miljoniem eiro, no pašvaldības budžeta tam piešķirot līdz 3,6 miljoniem eiro un 20,6 miljonus eiro aizņemoties no Valsts kases.

 

Patlaban norit pilna apjoma būvniecība satiksmes pārvadā no Tvaika ielas uz Kundziņsalu, un plānots, ka pārvads tiks nodots ekspluatācijā 2026.gada sākumā.

“Rīgā osta un rūpnieciskās teritorijas bija un būs, taču iepriekš nav bijis padomāts par apvedceļu, pa kuru novirzīt kravas transportu, kas ir pilsētas ekonomikas asinsrites neatņemama sastāvdaļa. Satiksmes pārvads uz Kundziņsalu kopā ar Austrumu maģistrāli un Daudersalas pārvadu ir daļa no Rīgas iekšējā apvedceļa, kas ļauj novirzīt kravas transportu prom no pilsētas centra, lai tas būtu ērtāks un patīkamāks cilvēkiem dzīvošanai, darbam, atpūtai un citām ikdienas gaitām. Turklāt, uzbūvējot šo pārvadu, pilsētai pavērsies jaunas iespējas piesaistīt investorus ar patiešām lieliem biznesa plāniem. Priecē, ka būvnieki strādā ļoti intensīvi – plāns uzbūvēt pārvadu nākamā gada laikā ir ambiciozs, bet, izskatās, ka varētu būt arī īstenojams,”

pauda Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis.

Patlaban pārvadā notiek inženiertīklu izbūve, pāļu urbšana, tilta balstu un laidumu būvniecība, ielu un ceļu izbūve. Kā nākamie darbi objektā tiek plānoti tērauda laidumu montāža un uzbīdīšana pār Sarkandaugavu.

📸 FOTO

Kā atzīst būvnieki, lielākie izaicinājumi darbu procesā ir tādi, ka būvniecība notiek šauros, ierobežotas teritorijas apstākļos un virs ūdens, kas apgrūtina konstrukciju montāžu, kā arī darbu plānošana, lai netraucētu blakus esošo teritoriju darbībai, tai skaitā SIA “MAN-TESS” un Rīgas brīvostas teritorijām. Tas prasa izstrādāt un ievērot kustības grafikus, paredzēt uzgaidīšanas vietas, ierobežot kustības ātrumu un veikt citus pasākumus, lai samazinātu ietekmi uz apkārtējo vidi.

Projekts tiek realizēts sadarbībā ar Rīgas brīvostas pārvaldi. Pašvaldība īsteno satiksmes pārvada būvniecību un nodrošinās tā funkcionēšanu, izbūvējot Kundziņsalas satiksmes pārvadu, bet brīvosta kā sadarbības partneris izbūvē Kundziņsalas teritorijas daļu un savienojumu ar pārvadu līdz estakādēm uz un no pārvada.

Kundziņsalas teritorijā pēc Rīgas brīvostas pasūtījuma jau realizēta lielākā daļa būvniecības darbu – izbūvēti savienojošie ceļi, laukumi, atbalstsienas, inženierkomunikācijas, apgaismes balsti. Tāpat ir izbūvēta lielākā daļa muitas kontroles punkta infrastruktūras – nojume un ēka, un patlaban notiek darbs pie iekštelpu apdares un aprīkojuma uzstādīšanas. Paredzamais visu darbu pabeigšanas termiņš 2025.gada pirmā puse.

“Kundziņsala šobrīd veidojas par aktīvu kravu noliktavu un loģistikas centru, specializējoties galvenokārt konteinerkravu apkalpošanā. Vienlaikus par Kundziņsalā esošajām brīvajām industriālajām teritorijām interesi izrādījuši arī vairāki starptautiski investori, izskatot tās kā potenciālu vietu atjaunīgās enerģijas projektu nobāzēšanai, piemēram, vēja enerģijas vai to komponenšu ražotnēm. Kundziņsalas ostas terminālos šobrīd tiek apkalpots vairāk 1000 kravas auto vienību dienā,”

stāsta Rīgas brīvostas pārvaldnieka vietnieks ostas attīstības jautājumos Edgars Sūna.

Būvprojekts paredz izbūvēt 863,5 metrus garu pārvadu, kas savienos Kundziņsalu un Tvaika ielu. Pārvads savienos Tvaika ielu ar Kundziņsalas publisko teritoriju un Rīgas brīvostas industriālo teritoriju abos Sarkandaugavas attekas krastos, tajā skaitā, šķērsos trīs dzelzceļa sliežu ceļus un virszemes naftas cauruļvadu divās vietās, un Sarkandaugavas atteku, atbilstoši trases plānam, secīgi pieslēdzoties Tvaika ielai un iepriekš izbūvētajam Daudersalas pārvadam.

Projekta ietvaros paredzēts izbūvēt gājēju ietvi, riteņbraucēju un transportlīdzekļu ceļu tīklu ar satiksmes organizācijas tehniskajiem līdzekļiem, kā arī uzstādīt labiekārtojuma elementus. Tāpat ūdensatvades nodrošināšanai paredzēts pārbūvēt esošo un izbūvēt jaunu lietus kanalizācijas sistēmu, kā arī izbūvēt infiltrācijas akas vai gūlijas.

Pēc pārvada izbūves rīdzinieki un pilsētas viesi iegūs jaunu pārvadu, kas veidos savienojumu starp Tvaika ielu Sarkandaugavā un Rīgas brīvostas teritoriju Kundziņsalā. Jaunajam pārvadam būs būtiska nozīme kravas transporta novirzīšanā no pilsētas centra, veidojot apvedceļus (savienojums ar Daudersalas pārvadu, Austrumu maģistrāli, Dienvidu tiltu un Čakstes gatvi). Tostarp pārvada izbūve nozīmē arī sakārtotu vidi, kas veicinās cilvēku labsajūtu, pārvietojoties pa Kundziņsalu un Sarkandaugavas teritoriju.

🔎 Pārvada vizualizācijas VIDEO: https://failiem.lv/f/tdqrxt3bdp

Vizualizācijas izstrādātājs: SIA “InDizains”

Projekta realizācijas kopējās izmaksas veido 82,6 miljonus eiro. Valsts budžeta dotācija veido 23 miljonus eiro, bet valsts budžeta aizņēmums 59,6 miljonus eiro. Šogad plānots apmaksāt aptuveni 36,7 miljonus eiro, nākamgad – aptuveni 38,8 miljonus eiro, bet 2026.gadā plānots apmaksāt aptuveni 7 miljonus eiro. Projekts tiek līdzfinansēts no Eiropas Savienības fondiem – KF finansējums ir 4,5 miljoni eiro (finansējuma saņēmējs Rīgas brīvostas pārvalde).

 

Šoruden noslēgusies Laivu ielas un jaunas ielas izbūve Lucavsalā, informē Ārtelpas un mobilitātes departaments. Realizējot būvprojektu, attīstīta degradētās teritorijas daļa, padarot to ērtāku un patīkamāku Lucavsalas iedzīvotājiem. Izbūvēto ielu kopgarums sasniedz 1,3 kilometrus.

Realizējot projektu, izbūvēts Laivu ielas turpinājums (aptuveni 0,65 km garumā) ar apgriešanās laukumu un jauna iela (aptuveni 0,66 km garumā), kas savieno Lucavsalas ielu ar Laivu ielu. Gar Laivu ielas brauktuves vienu pusi, virzienā no Salu tilta uz Dienvidu tiltu izbūvēts atdalīts gājēju un velosipēdu ceļš, bet otrā pusē gājēju ietve. Starp brauktuvi un ietvēm izbūvēta sadalošā josla ar zaļo zonu, kurā izvietots ielas apgaismojums. Izbūvētā brauktuve ir ar divām braukšanas joslām – viena josla katrā virzienā. Brauktuves kopējais platums ir septiņi metri, tādējādi nodrošinot iespējamā sabiedriskā transporta kustību. Tāpat ir izbūvētas divas sabiedriskā transporta pieturvietas – iekškvartāla ielā un apgriešanās laukums.

📸 FOTO

Projekta gaitā izbūvēta slēgta lietus ūdens kanalizācijas sistēma un ielu apgaismojums, kā arī veikta esošās gaisvadu elektropārvades līnijas posma pārbūve kabeļlīnijā un sakaru kanalizācijas izbūve.

Iepriekš ziņots, ka darbi Lucavsalā apstājās, jo būvuzņēmējs, kurš darbus bija sācis, tos ilgstoši neveica un pārkāpa līguma nosacījumus. Tāpēc departaments lauza līgumu ar būvuzņēmēju. Pēc tam, atklāta konkursa kārtībā, tika izraudzīts būvuzņēmējs SIA “BINDERS”, kas iesāktos darbus pabeidza.

Līguma kopējā summa – 1,6 miljoni eiro (t.sk. PVN).

 

1. oktobrī vairākās ielu malās Rīgā tiks atvērtas jaunas maksas autostāvvietas. To mērķis ir labāk organizēt satiksmes plūsmu un atvieglot automašīnu novietošanu vietās, kur ir liels pieprasījums pēc stāvvietām.

Līdz ar jaunu maksas autostāvvietu ierīkošanu tiks sakārtota automašīnu novietošanas kārtība, lai mazinātu iespējamību ar nepareizi novietotām automašīnām kavēt citus satiksmes dalībniekus un radīt sastrēgumus. Veidojot jaunās maksas autostāvvietas, ņemts vērā Rīgas attīstības plāns, kas vērsts uz vides kvalitātes uzlabošanu un sabiedriskā transporta pieejamības veicināšanu. Jaunās stāvvietas galvenokārt ierīkotas C tarifu zonā.

Jaunās autostāvvietas izveidotas sekojošās ielās un posmos:

  • Alojas iela: posmā no Miera ielas līdz K. Valdemāra ielai un no K. Valdemāra ielas līdz Tomsona ielai (C tarifu zona)
  • Eksporta iela: posmā no Miķeļa ielas līdz Muitas ielai un no Miķeļa ielas līdz Eksporta ielai (B tarifu zona)
  • Ģertrūdes iela: posmā no K. Valdemāra ielas līdz Skolas ielai (B tarifu zona)
  • Grostonas iela: posmā no J. Daliņa ielas līdz J. Dikmaņa ielai un no J. Daliņa ielas (C tarifu zona)
  • Hospitāļu iela: posmā no Miera ielas līdz Zirņu ielai (C tarifu zona)
  • J. Daliņa iela: posmā no Skanstes ielas līdz Grostonas ielai un no K. Valdemāra ielas līdz Vesetas ielai (C tarifu zona)
  • K. Valdemāra iela: posmā no Alojas ielas līdz Mālpils ielai (C tarifu zona)
  • Nītaures iela: posmā no K. Valdemāra ielas līdz Tomsona ielai (C tarifu zona)
  • Pulkveža Brieža iela: posmā no Pētersalas ielas līdz Hanzas ielai (D tarifu zona)
  • Rūpniecības iela: posmā no Hanzas ielas līdz Pētersalas ielai (D tarifu zona)
  • Tomsona iela: posmā no Nītaures ielas līdz Mālpils ielai un no Mālpils ielas līdz J. Dāliņa ielai (C tarifu zona)
  • Zirņu iela: posmā no Skanstes ielas līdz Vesetas ielai, no Vesetas ielas līdz K. Valdemāra ielai un no Miera ielas līdz Hospitāļu ielai (C tarifu zona).

Par stāvvietu B, C un D zonās darba dienās jāmaksā:

  • no plkst. 08.00 līdz 20.00;
  • sestdienās no plkst. 09.00 līdz 17.00.
  • svētdienās un svētku dienās, pakalpojums ir bez maksas.

“Rīgas satiksme” atgādina, ka iedzīvotāji, kuri deklarējuši savu dzīvesvietu attiecīgajā tarifu zonā, var noformēt iedzīvotāja karti, kas nodrošinās ērtāku autostāvvietu uzmantošanu. Karte jānovieto redzamā vietā – kreisajā pusē uz transportlīdzekļa priekšējā paneļa tā, lai autostāvvietu kontrolieriem būtu iespējams pārliecināties par šī dokumenta esamību un saturu, t.i. jābūt saskatāmam derīguma termiņam, dokumenta numuram u.c.

Norēķināties par autostāvvietu pakalpojumu iespējams, izmantojot mobilo lietotni Mobilly, Europark.

Plašāku informāciju par “Rīgas satiksmes” piedāvātajiem pakalpojumiem, maršrutu sarakstiem, biļešu veidiem un citiem jaunumiem var saņemt mājaslapā www.rigassatiksme.lv vai sociālajos tīklos “X”, “facebook”.

 

Rīgas pašvaldība pēc izsludinātās sarunu procedūras noslēgusi pagaidu līgumu ar SIA “Rīgas tilti” galvaspilsētas tiltu, satiksmes pārvadu un gājēju tuneļu ikdienas uzturēšanas darbu veikšanai pēc 1. oktobra.

Jau vēstīts, ka, iepirkuma konkursam noslēdzoties bez rezultāta, Rīgas pašvaldība nolēma rīkot ārkārtas sarunu procedūru. Tajā piedāvājumus iesniedza divi pretendenti. Līguma slēgšanas tiesības nolemts piešķirt SIA “Rīgas tilti” atbilstoši piedāvātajai līgumcenai 8,69 miljoni eiro bez PVN gadā (43,46 miljoni piecos gados) ar nosacījumu, ka līgums spēkā no šā gada 1. oktobra līdz brīdim, kamēr atkārtotā iepirkumā tiks atrasts uzturētājs visam 5 gadu periodam. Piedāvātā summa ir par 5,3% zemāka nekā iepriekšējais piedāvājums.

Pavasarī Rīgas pašvaldība izsludināja atklātu konkursu transporta būvju ikdienas uzturēšanai no 2024. gada līdz 2029. gadam. Iepirkuma procedūrā uzturēšanas pakalpojums tika sadalīts četrās daļās, par katru no tām noslēdzot atsevišķu iepirkuma līgumu. Par pirmajām trim daļām, kas saistītas ar ielu uzturēšanu, līgumi jau ir noslēgti.

Konkursa daļā par tiltu uzturēšanu piedāvājumu šovasar iesniedza divi pretendenti, bet abi neatbilda nolikuma prasībām. Pēc atkārtota konkursa izsludināšanas trīs mēnešus vēlāk abi pretendenti iesniedza jaunus piedāvājumus, bet šoreiz lētākā piedāvājuma summa jau bija aptuveni par 43 % lielāka nekā iepriekšējā, bet otra pretendenta piedāvājums bija pieaudzis par 14 %.

Ņemot vērā, ka šāds izmaksu pieaugums tik īsā laikā nav pamatojams ar objektīviem apstākļiem, kā arī pašvaldības pienākums ir izvēlēties saimnieciski izdevīgus risinājumus un novērst līdzekļu izšķērdēšanu, iepirkuma komisija konkursu par ceturto daļu nolēma izbeigt bez rezultāta. Lai nodrošinātu tiltu, satiksmes pārvadu un gājēju tuneļu ikdienas uzturēšanu ziemas periodā, Rīgas pilsētas izpilddirektors Jānis Lange uzdeva sākt ārkārtas sarunu procedūru ar vairākiem pretendentiem.

Konkursa pirmajā daļā “Transporta būvju uzturēšana Daugavas kreisajā krastā, Rīgā” līgums noslēgts ar piegādātāju apvienība “Roadeks un LAU”, kas sastāv no SIA “ROADEKS” un VAS “Latvijas autoceļu uzturētājs”. Noslēgtā līguma kopējā summa ir 95,31 miljons eiro bez PVN.

Konkursa otrajā daļā “Transporta būvju uzturēšana Daugavas labajā krastā (Centra rajonā un Latgales priekšpilsētā), Rīgā” līgums noslēgts ar personu apvienību, ko veido SIA “Eco Baltia vide” un SIA CBF “Ļ-KO”. Noslēgtā līguma kopējā summa ir 77,44 miljoni eiro bez PVN.

Konkursa trešajā daļā “Transporta būvju uzturēšana Daugavas labajā krastā (Ziemeļu rajonā un Vidzemes priekšpilsētā), Rīgā” līgums noslēgts ar SIA “Vizii Urban”. Noslēgtā līguma kopējā summa ir 69,79 miljoni eiro bez PVN.

Minētās līgumu summas attiecas uz visu līguma izpildes periodu, kas ir pieci gadi.

Līdz šā gada 1. oktobrim uzturēšanas darbus turpinās veikt pilnsabiedrība “Daugavas labā krasta izturētājs” un “Daugavas kreisā krasta uzturētājs”. No 1. oktobra uzturēšanas darbus Rīgā sāks veikt konkursā izraudzītie uzvarētāji.

Pašvaldība ar Sabiedrību par atklātību – Delna” noslēdza sadarbības līgumu, kura mērķis ir veicināt labu pārvaldību, atklātību, iesaisti un sabiedrības informētību par iepirkuma norisi un īstenošanu. Līguma izpilde tiek saistīta ar integritātes paktu, kur galvenie nosacījumi ir korupcijas nepieļaušana, interešu konflikta novēršana, brīvas un godīgas konkurences, biznesa prakses ievērošana, caurskatāmība.

 

 

Rīga starptautiskajā viedo pilsētu indeksā gada laikā pakāpusies par 24 vietām, 142 pilsētu konkurencē ieņemot 59. vietu un pārspējot arī tādas Eiropas metropoles kā Barselona, Stambula, Roma, Atēnas, Milāna, Krakova un Mančestera.

Viedo pilsētu indeksu (IMD Smart City index) ik gadu organizē Pasaules konkurētspējas centrs (World Competitiveness Center), novērtējot pilsētās esošo infrastruktūru, tehnoloģiskos risinājumus un pieejamos pakalpojumus. Pētījuma laikā katrā pilsētā aptaujāti arī 120 iedzīvotāji, aicinot novērtēt pilsētas sniegumu tādās jomās kā veselība un drošība, mobilitāte, aktivitātes (vide un kultūra), darba un izglītības pieejamība un pilsētas pārvaldība.

Novērtējot Rīgas sasniegumu, Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone uzsver: “Mūsu darbs viedo pilsētu jomā dod rezultātus un sekmīgi virzāmies uz priekšu, ieviešot pašvaldības darbā dažādas inovatīvas tehnoloģijas. Bet panākumu pamatā ir vieda pašvaldības pārvaldība, un, ņemot vērā, ka arvien vairāk pašvaldības komandai pievienojas zinoši, pieredzējuši un talantīgi cilvēki, Rīgas izaugsme tikai palielināsies.”

Ieviešot digitālās tehnoloģijas pašvaldības darbā, Rīgā jau šobrīd integrētās transporta sistēmas padara pārvietošanos vienkāršāku un ērtāku. Operatīva satiksmes pārvaldība un reāllaika dati ļauj ikvienam ērti pārvietoties pilsētā. “Zaļās” ēkas, saules enerģija, vieds publiskais apgaismojums un videi draudzīga pārvietošanās samazina oglekļa pēdas nospiedumu, veidojot tīrāku un zaļāku Rīgu. Pašvaldības tiešsaistes pakalpojumi, digitālie rīki pilsētplānošanā un 5G tehnoloģiskie risinājumi ļauj ikvienam piedalīties pilsētas veidošanā. Bezmaksas Wi-Fi pilsētas parkos, uzlabota sabiedriskā drošība un daudzveidīgie pilsētas pakalpojumi uzlabo rīdzinieku un pilsētas viesu ikdienu. Savukārt, lai paaugstinātu pašvaldības darba efektivitāti un ātrāk atbildētu uz iedzīvotāju pieprasījumiem, tiek testēti mākslīgā intelekta (AI) rīki.

Iespējas, kādas nodrošina Rīga, novērtē ārvalstu partneri, jo arvien vairāk uzņēmēju Rīgu izvēlas kā savu inovāciju vidi un pašvaldība kļūst par partneri, attīstot un testējot risinājumus pilsētvidē un tās pilotteritorijās. Piemēram, Pašvaldības ģeotelpisko datu portāls “GEO RĪGA” nodrošina piekļuvi Rīgas ģeotelpiskajiem datiem dažādām sabiedrības grupām, tostarp investoriem, uzņēmējiem, inovāciju radītājiem un pētniekiem. Rīga kopā ar Turīnas pašvaldību piedalās Eiropas Savienības pilotprojektā “5G4LIVES”. Šī projekta pilotteritorijās – Vecāķu un Kīšezera pludmalē, tiks uzstādītas jaunākās 5G tehnoloģijas un pašvaldības policijas darbā ieviesti automatizēti dronu lidojumi. Lai Rīga kļūtu drošāka, pārkāpumu fiksēšanai pilsētā tiek palielināts videonovērošanas kameru skaits un tiek automatizēta ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumu administrēšana.

Tie ir tikai daži no digitālo tehnoloģiju projektiem, ko pašvaldība ievieš pilsētvidē un pakalpojumos, lai padarītu iedzīvotāju un uzņēmēju dzīvi vieglāku un drošāku, bet pakalpojumus un procesus – ātrākus un produktīvākus.

📌 Pirmās trīs vietas IMD Smart City index novērtējumā secīgi aizņem Cīrihe, Oslo un Kanbera. Papildu informācija par novērtējumu pieejama – ŠEIT

 

Turpinot veloinfrastruktūras uzlabošanu Rīgā, plānots velojoslas ierīkot arī Biķernieku ielas posmā no Lielvārdes ielas līdz Ulbrokas ielai.

“Jebkura jauna satiksmes infrastruktūras objekta izbūvē pats svarīgākais ir visu satiksmes dalībnieku drošība, tāpēc nepieciešama rūpīga izpēte un ceļu satiksmes noteikumiem atbilstoši risinājumi. Rīgas pašvaldībā patlaban notiek darbs pie Biķernieku ielas velojoslu ieceres sagatavošanas. Šis process ir komplicēts un prasa laiku, jo nepietiek tikai uzzīmēt joslas atdalošās līnijas, bet arī jāatrod labākie risinājumi krustojumu drošai šķērsošanai,”

uzsver Rīgas pašvaldības Ārtelpas un mobilitātes departamenta Veloinfrastruktūras nodaļas vadītāja vietnieks Oto Ozols.

Rīgas pašvaldība atgādina, ka patvaļīgu un nesaskaņotu ceļa horizontālo apzīmējumu uzklāšana var apdraudēt satiksmes dalībnieku veselību un dzīvību, tāpēc aicina pilsētvides aktīvistus nedaudz paciesties un sagaidīt visām drošības prasībām atbilstošu risinājumu.

Jau vēstīts, ka Rīgas pašvaldība regulāri veic dažādus uzlabojumus galvaspilsētas veloinfrastruktūrā. Viens no ātrākajiem veidiem, kā pilnveidot apkaimju savienojumus ar pilsētas centru un starpapkaimju savienojumus, ir velojoslu ierīkošana ar satiksmes organizācijas līdzekļiem. Ieviešot šīs velojoslas, vērā tiek ņemta jau esošais veloinfrastruktūras tīkls, lai jaunie veloceļi veidotu ērtu un loģisku savienojumu.

Šogad veloinfrastruktūra, veidojot apkaimju savienojumus, ierīkota Āgenskalna un Ķīpsalas apkaimē – Balasta dambja posmā no Krišjāņa Valdemāra ielas līdz Daugavgrīvas ielai, Mežciema apkaimē – visā Gaiļezera ielas garumā, kā arī Čiekurkalna un Mežaparka savienojums izveidots, ieviešot veloinfrastruktūru Viskaļu un Ezermalas ielā.

Pērnā gada rudenī apkaimju savienojums ar pilsētas centru izveidots Skanstē – Vesetas ielas posmā no Zirņu ielas līdz Mālpils ielai un Zirņu ielas posmā no Skanstes ielas līdz Krišjāņa Valdemāra ielai, un Grīziņkalnā – Jāņa Asara ielas posmā no Lienes ielas līdz Augšielai.

Paralēli vienkāršiem risinājumiem, norit darbs arī pie veloinfrastruktūras būvprojektu izstrādes un realizācijas. Piemēram, šajā rudenī sāks veloceļa izbūvi un seguma atjaunošanu Vilhelma Purvīša ielā. Projekts paredz veloceļa izbūvi visas Vilhelma Purvīša ielas garumā – attiecīgi, no Dzirnavu ielas līdz Ģenerāļa Radziņa krastmalai. Posmā no Emīlijas Benjamiņas ielas līdz Lastādijas ielai projekta risinājums paredz izbūvēt no brauktuves nodalītus vienvirziena velosipēdu ceļus katrā ielas pusē. Savukārt posmā no Lastādijas ielas līdz Ģenerāļa Radziņa krastmalai paredzēts izbūvēt no brauktuves nodalītu divvirziena velosipēdu ceļu Vilhelma Purvīša ielas labajā pusē.

Tāpat šobrīd ir izsludināts iepirkums būvprojekta realizācijai veloceļam “Centrs – Ķengarags – Rumbula – Dārziņi, posmam no Vanšu tilta līdz Dzelzceļa tiltam” izbūvei, kā arī norisinās sarunu procedūra par velojoslu ierīkošanu un ielu krustojumu labiekārtošana Dzirnavu ielas posmā no Tērbatas ielas līdz Skolas ielai. Drīzumā plānots izsludināt arī veloceļa “Centrs – Ķengarags – Rumbula – Dārziņi, posmam no Rumbas ielas 88 līdz Jāņogu ielai” “projektē un būvē” iepirkumu.

Paralēli norit darbs pie vairāku būvprojektu izstrādes. Šobrīd tiek izstrādāti trīs reģionālas un pilsētas nozīmes velo infrastruktūras projekti: 1) maršrutā Rīga – Ulbroka (izstrādā SIA “Vertex projekti”); 2) maršrutā Rīga – Ķekava (izstrādā SIA “Firma L4”); maršrutā Rīga – Babīte – Piņķi (izstrādā SIA “Firma L4”). Izstrādes stadijā ir ari projekts “Velo un gājēju infrastruktūras izbūve Berģu ielā un Upesciema ielā no Brīvības gatves līdz Ropažu novada robežai” (izstrādā – SIA “Projekts 3”) un būvprojekta minimālā sastāvā izstrāde projektam “Velo un gājēju infrastruktūras izbūve Granīta ielas posmā no Rīgas robežas līdz Krustpils ielai” (izstrādā SIA “Projekts EAE”).

Savukārt būvprojekta minimālā sastāvā velo un gājēju infrastruktūras izbūvei Biķernieku ielas posmā no Juglas ielas līdz Ropažu novada robežai izstrāde ir noslēgusies.

Veloinfrastruktūras nodaļa strādā arī pie tā, lai drīzumā varētu izsludināts atkārtotus iepirkums sekojošu veloceļu izbūves būvprojektu izstrādei – Dzirciema ielā un Buļļu ielā, Nīcgales ielā un Pildas ielā, Ilūkstes ielā, Andreja Saharova ielā un Katlakalna ielā, Ulbrokas ielā, Brāļu Kaudzīšu ielā, kā arī diviem veloinfrastruktūras projektiem gar dzelzceļu – “Maģistrālas nozīmes velo infrastruktūras izveide maršrutā Brasa – Sarkandaugava – Mīlgrāvis” un “Reģionālas un pilsētas nozīmes velo infrastruktūras izveide maršrutā Vecāķi – Carnikava”.