Arhīvs birkai: Satiksme

Jaunajā Rīgas Centrālās stacijas dienvidu daļā 2026. gada maijā noslēdzas nozīmīgs būvniecības un sistēmu integrācijas posms. Tajā pakāpeniski testē un aktivizē ēkas pastāvīgo elektroapgādes sistēmu. Šis posms iezīmē pāreju no galveno būvdarbu izpildes uz stacijas ēkas iekšējo sistēmu testēšanu un ieslēgšanu “Power On” režīmā – no pagaidu elektroapgādes risinājumiem uz pastāvīgi funkcionējošu ēkas elektroapgādes infrastruktūru.

“Power On” sagatavošanas posmā būvnieks, kontrolētā un pastiprinātas drošības režīmā, veic galveno visu inženiertehnisko sistēmu pakāpenisku pieslēgšanu galvenajam, pastāvīgajam elektroapgādes avotam (0,4/10kV transformatoru apakšstacijai) un integritātes testus.

“Šis ir būtisks pagrieziena punkts jaunās Rīgas Centrālās stacijas izbūvē. Līdz ar “Power On” režīmu, stacija no būvobjekta kļūst par tehniski funkcionējošu infrastruktūras objektu, kurā iespējams uzsākt pilnvērtīgu stacijas ēkas sistēmu darbību. Tas ir priekšnosacījums, lai tuvākajos gados nodrošinātu drošu un efektīvu pasažieru apkalpošanu,” norāda Rail Baltica nacionālā ieviesēja Latvijā, SIA “Eiropas Dzelzceļa līnijas”

valdes loceklis Jānis Naglis.

Būvdarbus objektā veic būvnieku pilnsabiedrība BERERIX. Uzņēmuma izpilddirektors Guntis Āboltiņš-Āboliņš uzsver:

“Power On” režīma ieviešana ir viens no sarežģītākajiem un atbildīgākajiem posmiem šāda mēroga infrastruktūras objektos. Tas prasa precīzu koordināciju starp būvniecības, elektrotehnisko, drošības un sistēmu integrācijas komandām. BERERIX komanda šo posmu īsteno saskaņā ar starptautiskajiem dzelzceļa infrastruktūras standartiem un projekta drošības prasībām.”

Turpmākajos mēnešos objektā tiks veikta sistēmu funkcionālā testēšana, integrētie drošības testi, kā arī sagatavošanās pagaidu ekspluatācijas uzsākšanai. Būvdarbi jaunās Rīgas Centrālās stacijas dienvidu daļā turpinās atbilstoši projektā noteiktajam grafikam. Paralēli elektrotehniskajiem darbiem, objektā tiek pabeigta iekšējo inženiertīklu izbūve, platformu infrastruktūras izbūve, fasādes būvniecība, apdares darbi, kā arī digitālo un drošības sistēmu integrācija.

Būvdarbi jaunās Rīgas Centrālās stacijas dienvidu daļā notiek atbilstoši Rail Baltica nacionālā ieviesēja Latvijā, SIA “Eiropas Dzelzceļa līnijas” (EDzL) noslēgtā līguma ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru (CFLA) par projekta Nr. 1.1.1.1.i.2/2/25/I/CFLA/001 „Uzlabot pasažieru infrastruktūru, izbūvējot Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas dienvidu daļu” īstenošanu. Kopējās šīs finansējuma līguma izmaksas plānotas 138 699 855.80 EUR apmērā, t.sk. Atveseļošanas fonda finansējums 114 627 980.00 EUR, valsts budžeta finansējums 24 071 875.80 EUR. Līgums tika parakstīts 2025. gada novembrī, un tas paredz, ka projekta īstenošanas gaitā būtiskie darbi, proti, jumta ieklāšana, fasādes būvniecība, platformu nojumes būvniecība, apdares darbi, pasažieru piekļuves infrastruktūras būvniecība, tāpat mehāniskie, elektrības un santehnikas darbi tiek pabeigti līdz 2026. gada 31. augustam, par ko tiks izdots būtisko darbu pabeigšanas apliecinājums.

FIDIC Inženiera, būvuzraudzības un būvekspertīzes pienākumus objektā veic Sabiedrība ar ierobežotu atbildību “FORMA 2”.

Līgums paredz, ka projekta īstenošanā kā partneris iesaistās valsts akciju sabiedrība “Latvijas dzelzceļš” (LDz). LDz kā potenciālais infrastruktūras pārvaldītājs aktīvi piedalās RCS būves nodošanas un pārvaldīšanas jautājumu risināšanā, lai savlaicīgi nodrošinātu pārvaldnieka funkciju izpildei nepieciešamo informāciju un tehnisko gatavību.

Rīgas Centrālās stacijas dienvidu daļa pilnvērtīgu pasažieru apkalpošanu varēs uzsākt pēc 1520 mm sliežu infrastruktūras izbūves pabeigšanas. Gala nodošana ekspluatācijā pilnā apjomā ir saistīta ar 1520 mm dzelzceļa infrastruktūras pabeigšanu dienvidu daļā, kas šobrīd plānota 2028. gada vidū.


Par sabiedrību ar ierobežotu atbildību Eiropas Dzelzceļa līnijas

Eiropas Dzelzceļa līnijas ir projekta Rail Baltica nacionālais ieviesējs Latvijā. Eiropas Dzelzceļa līnijas veic Rail Baltica projekta īstenošanu Latvijā atbilstoši noslēgtajiem finansēšanas līgumiem, tostarp finansēšanas līgumu ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma ietvaros, kā arī finansēšanas līgumiem Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta ietvaros, kas noslēgti ar Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūru (CINEA) un RB Rail AS. RB Rail AS ir Igaunijas, Latvijas un Lietuvas kopuzņēmums, kuru Baltijas valstis pilnvaro parakstīt finansēšanas līgumus un kurš atbild par Rail Baltica projekta horizontālo, tas ir, kopīgo, aktivitāšu īstenošanu.

Par pilnsabiedrību BERERIX

Pilnsabiedrībā BERERIX apvienojušies Beļģijas būvniecības milzis “BESIX Group”, nacionālais būvnieks “RERE Būve” un Itālijas būvnieks “Rizzani de Eccher”, ar mērķi īstenot projekta “Rail Baltica” nozīmīgu daļu – Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas kompleksa projektēšanu un pārbūvi, jaunu Eiropas platuma sliežu un dzelzceļa tilta pār Daugavu, uzbēruma un pieguļošās infrastruktūras projektēšanu un būvniecību.

Par Atveseļošanas fondu

Atveseļošanas fonds (Recovery and Resilience Facility) ir EK centralizēti pārvaldīta budžeta programma, kas izveidota papildus 2021.–2027. gada plānošanas perioda ES daudzgadu budžetam. Tās mērķis ir atbalstīt reformas un investīcijas, kas saistītas ar pāreju uz zaļo un digitālo ekonomiku, kā arī mazināt krīzes radīto sociālo un ekonomisko ietekmi. No Atveseļošanas fonda Latvijas tautsaimniecībā līdz 2026. gada beigām paredzēts investēt 1,97 miljardus eiro, īstenojot reformas un veicot investīcijas visos sešos Atveseļošanas fonda darbības virzienos: Klimats un enerģētika (tai skaitā REPowerEU), Digitālā transformācija, Nevienlīdzības mazināšana, Ekonomikas transformācija, Veselība un Likuma vara. Atveseļošanas fonda reformas un investīcijas Latvijā tiek finansētas no Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma (European Commission Recovery and Resiliance Facility) budžeta līdzekļiem ar valsts budžeta līdzfinansējumu.

Autors: Satiksmes ministrija

 

Rīgā turpinās veloinfrastruktūras attīstība, lai iedzīvotāji varētu droši un ērti pārvietoties starp apkaimēm, nokļūt līdz sabiedriskā transporta un dzelzceļa stacijām, kā arī izmantot ērtus savienojumus ar Pierīgu. Arvien vairāk atsevišķu veloceļu un velojoslu tiek savienoti vienotā tīklā, padarot pārvietošanos ar velosipēdu par reālu alternatīvu ikdienas braucieniem.

“Droša veloinfrastruktūra ir par satiksmes drošību visiem. Vislabākie rezultāti ir tur, kur katram satiksmes dalībniekam ir sava vieta: gājējiem ietve, velobraucējiem veloceļš vai velojosla, bet autotransportam brauktuve. Nodalot šīs plūsmas, samazinām konfliktus un padarām pārvietošanos drošāku gan velobraucējiem, gan gājējiem, gan autovadītājiem. Tāpēc arī turpmāk mērķtiecīgi attīstīsim veloceļu tīklu un veidosim jaunus savienojumus starp apkaimēm. Rīgai ir nepieciešams nepārtraukts un savstarpēji savienots veloinfrastruktūras tīkls, lai velosipēds kļūtu par drošu un ērtu ikdienas pārvietošanās veidu visā pilsētā,”

uzsver Rīgas domes priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs

Pēdējos gados izbūvēti vairāki nozīmīgi veloinfrastruktūras posmi. Jauni savienojumi izveidoti Mūkusalas ielā un Vilhelma Purvīša ielā, nodrošinot ērtāku piekļuvi pilsētas centram un Centrālajai dzelzceļa stacijai. Attīstīta infrastruktūra pie mobilitātes punktiem Bolderājā, Brasā, Dauderos un Sarkandaugavā, savukārt Latgales ielā jau izbūvēts aptuveni kilometru garš veloceļa posms. Turpinās darbi Višķu ielā, veidojot savienojumu ar Šķirotavas dzelzceļa staciju.

Šovasar noslēgumam tuvojas trīs nozīmīgi reģionālie velomaršruti, kas savienos Rīgu ar Pierīgu. Tie ir maršruti “Rīga–Babīte–Piņķi,” “Rīga–Ķekava” un “Rīga–Ulbroka”. Jaunie savienojumi būs īpaši nozīmīgi Imantas, Zolitūdes, Torņakalna, Ziepniekkalna, Katlakalna, Pļavnieku, Purvciema un Dreiliņu apkaimju iedzīvotājiem, nodrošinot drošākus un ērtākus ikdienas braucienus gan pilsētā, gan ārpus tās.

Projektu ietvaros tiek ne tikai izbūvēti veloceļi, bet arī sakārtota apkārtējā vide – atjaunotas ietves, uzlabota satiksmes organizācija, veikta apzaļumošana un teritoriju labiekārtošana. Būvdarbus plānots pabeigt līdz jūlija beigām, kad objekti tiks nodoti ekspluatācijā un būs pieejami iedzīvotājiem jau šajā vasarā.

Nākamais nozīmīgais projekts ir veloceļa izbūve 11. novembra krastmalā. Posmā starp Vanšu tiltu un Dzelzceļa tiltu paredzēts izbūvēt aptuveni 1,1 kilometru garu no gājēju un autotransporta plūsmas nodalītu veloceļu. Tas būs daļa no topošā maršruta, kas savienos pilsētas centru ar Ķengaragu, Rumbulu un Dārziņu apkaimi.

Veloinfrastruktūra tiek integrēta arī citos nozīmīgos pilsētas attīstības projektos. Jauni risinājumi paredzēti Dzirnavu ielā, Latgales ielā, Skanstes apkaimē, Zemitāna pārvada pārbūves projektā, Kundziņsalas satiksmes infrastruktūrā, kā arī Dienvidu tilta ceturtās kārtas attīstības ietvaros.

2026.gadā plānota arī jaunu veloinfrastruktūras objektu izbūve Granīta ielā, kā arī maršrutā “Rumbula–Dārziņi”. Savukārt vairākās apkaimēs turpinās projektēšanas darbi nākamajiem veloceļu posmiem. Jauni savienojumi tiek plānoti Dzirciemā un Iļģuciemā (Buļļu iela), Pļavniekos (Ilūkstes iela, Andreja Saharova iela), Ķengaragā (Brāļu Kaudzīšu iela), kā arī gar Ulbrokas un Katlakalna ielu.

Vienlaikus noslēgusies projektēšana vairākiem nozīmīgiem nākotnes maršrutiem, tostarp veloceļam Brīvības gatvē un maršrutā “Vecāķi–Carnikava”. Tuvākajā laikā tiks pieņemti lēmumi par šo projektu turpmāko īstenošanu.

Rīgas pašvaldības mērķis ir veidot drošu, nepārtrauktu un iedzīvotājiem ērtu veloinfrastruktūras tīklu, kas savieno apkaimes, darba vietas, izglītības iestādes, mobilitātes punktus un Pierīgas teritorijas, vienlaikus padarot pilsētvidi zaļāku un drošāku visiem satiksmes dalībniekiem.

Vairāk:
https://www.liveriga.com/lv/10831-rigas-velo-celvedis
https://www.pilsetacilvekiem.lv/rigas-velocelu-karte/
https://www.balcia.lv/lv/blog/velo-marsruti-riga

 

Sākoties skolēnu vasaras brīvlaikam, Satiksmes ministrija (SM) aicina vecākus pārrunāt ar bērniem jautājumus par drošu iekļaušanos satiksmē un pārbaudīt zināšanas, kopīgi izpildot testu mājaslapā asvaltera-tests.lv. Vienlaikus, lai stiprinātu bērnu zināšanas un veicinātu drošus ieradumus ceļu satiksmē, SM uzsāk jauna, digitāla un interaktīva mācību materiāla izstrādi sākumskolas skolēniem.

“Bērnus izglītojoša materiāla nepieciešamību apliecina gan iepriekšējo gadu kampaņu laikā iegūtie dati, gan Valsts policijas statistika, kas liecina, ka ceļu satiksmes negadījumos, diemžēl, joprojām regulāri cieš arī bērni. Rūpēties par bērnu drošību satiksmē ir mūsu kopīga atbildība, izglītojot bērnus, lai tie jau agrā vecumā apgūtu drošus pārvietošanās paradumus un attīstītu izpratni par atbildīgu rīcību ceļu satiksmē. Sākoties vasarai ceļu satiksmes drošības tēma kļūs vēl aktuālāka,”

uzsver SM Autosatiksmes departamenta direktora vietnieks, ceļu satiksmes drošības eksperts Jānis Kalniņš.

Saskaņā ar Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas datiem:

  • katru gadu ceļu satiksmes negadījumos smagi cieš vidēji 240–250 bērni;
  • ar mikromobilitātes rīkiem saistītajos negadījumos cietušo bērnu skaits ir būtiski lielāks – ar dažāda smaguma traumām ik gadu saskaras vidēji 1400–1500 bērni.

Šie dati apliecina – drošības paradumu veidošana jāsāk savlaicīgi un jāstiprina nepārtraukti.

Pētījumi atklāj arī satraucošus paradumus reģionālajā sabiedriskajā transportā un skolas autobusos. 27% vecāku, kuru bērni pārvietojas ar autobusu, norāda, ka viņu bērns nelieto drošības jostu, savukārt 24,5 % vecāku pat nezina, vai tā tiek izmantota. Tas liecina, ka situācijas uzlabošanai nepieciešams bērniem saprotams un saistošs izglītojošs saturs.

Jaunais mācību saturs top kā turpinājums iepriekšējo gadu ceļu satiksmes drošības kampaņai “Laid kā lielais! Apgūsti ielu gudrības ar Asvalteru!”, pārceļot bērniem pazīstamo varoni Asvalteru uz mūsdienīgu izglītības vidi.

Mācību materiāls būs digitāls un atkārtoti izmantojams, apvienojot īsas, vizuāli dinamiskas video epizodes ar praktiskiem piemēriem un viegli uztveramiem skaidrojumiem. Tajā tiks aplūkotas būtiskas tēmas – drošības jostu lietošana, ielu un dzelzceļa pāreju droša šķērsošana, redzamība tumsā, kā arī uzmanība dažādās satiksmes situācijās.

Papildus tiks izstrādāti arī zināšanu pārbaudes uzdevumi, radoši materiāli un vadlīnijas pedagogiem, lai mācību saturs būtu viegli integrējams skolu ikdienā un palīdzētu nostiprināt bērnu zināšanas ilgtermiņā.

Mācību materiāla izstrādi atbalstījusi Ceļu satiksmes drošības padome, kā vienu no pasākumiem ceļu drošības uzlabošanai, kas tiek finansēts no apdrošināšanas līdzekļiem, ko apdrošināšanas sabiedrības ceļu satiksmes negadījumu novēršanas pasākumu veikšanai ieskaita Biedrības “Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju birojs” kontā saskaņā ar Sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas likumu.

Plānots, ka jaunais izglītojošais rīks būs pieejams no 2026./2027. mācību gada sākuma, kļūstot par vērtīgu palīgu skolotājiem, vecākiem un bērniem. Līdz tam ikviens jau šobrīd aicināts pārliecināties par savām zināšanām un kopā ar bērniem izpildīt testu vietnē asvaltera-tests.lv, jo drošība uz ceļa sākas ar zināšanām un atbildīgu rīcību katru dienu.

 

Līdz ar mobilitātes punkta “Ķengarags” darbības sākšanu un tramvaja līnijas pagarinājuma izbūves noslēgumu 1. jūnijā 7. un 14. tramvaja, 15. trolejbusa un 49. autobusa maršruti jau no pirmā reisa kursēs līdz jaunajam mobilitātes punktam. Pasažieriem būs pieejamas arī jaunas pieturvietas tramvaja līnijas pagarinājuma posmā. Vienlaikus vairākos maršrutos precizēti kustības saraksti un atiešanas laiki no galapunktiem, tostarp 1. un 11. tramvaja maršrutā.

Izmaiņas tramvaju maršrutos no 1. jūnija:

 7. tramvajs kursēs no Ausekļa ielas līdz jaunajam galapunktam “Ķengarags”. Pēc pieturas “Eglaines iela/Dole” tramvajs turpinās ceļu pa Latgales ielu līdz jaunajam galapunktam, arī centra virzienā kursēs pa to pašu maršrutu. Līdz ar maršruta pagarināšanu palielināsies arī reisu skaits.

 Arī 14. tramvajs tiks pagarināts līdz galapunktam “Ķengarags”. Tramvaji no Iļģuciema pēc pieturas “Eglaines iela/Dole” turpinās kursēt pa Latgales ielu līdz jaunajam galapunktam. Reisu skaits 14. maršrutā nemainīsies.

Jaunajā posmā abos kustības virzienos tramvajiem izveidotas pieturas “Rasas iela”, “Ikšķiles iela” un “Mobilitātes punkts Ķengarags”.

15. trolejbuss turpmāk kursēs līdz galapunktam “Ķengarags”. Pēc pieturas “Višķu iela” trolejbusi turpinās ceļu pa Višķu ielu līdz jaunajam galapunktam un atpakaļ. Reisu skaits nemainīsies, bet atsevišķos reisos tiks precizēti atiešanas laiki no galapunkta.

Izmaiņas būs arī 49. autobusa maršrutā – autobusi vairs nekursēs līdz esošajam galapunktam Višķu ielā, bet gan līdz jaunajam galapunktam “Ķengarags” Latgales ielas un Višķu ielas krustojumā. Reisu skaits nemainīsies, taču atsevišķiem reisiem mainīsies atiešanas laiki no galapunkta.

Līdz ar šīm izmaiņām tiks slēgta 49. autobusa pietura “Višķu iela”, kas atrodas pirms līdzšinējā galapunkta, autobusi arī vairs neapstāsies pieturā “Višķu iela 3”.

Lai saglabātu saskaņotus atiešanas laikus kopīgajos maršrutu posmos, nelielas izmaiņas tiks veiktas arī 1. un 11. tramvaja kustības sarakstos.

Aicinām iepazīties ar jaunajiem kustības sarakstiem, kas būs spēkā no 1. jūnija:

Kopējais 7. tramvaja maršruta sliežu ceļa pagarinājums ir 2,2 kilometri. Projekta ietvaros pie Latgales un Višķu ielas krustojuma izbūvēts mobilitātes punkts, jauna dispečeru ēka un sabiedriskā transporta kustībai nepieciešamie pievedceļi no Latgales ielas un Višķu ielas. Teritorijā veikti labiekārtošanas darbi — ierīkotas plašas nojumes, tablo, apstādījumi un ielu apgaismojums. Savukārt pa Višķu ielu 300 metru garumā pagarināts 15. trolejbusa maršruts līdz jaunajam mobilitātes punktam.

Plašāku informāciju par “Rīgas satiksmes” piedāvātajiem pakalpojumiem, maršrutu sarakstiem, biļešu veidiem un citiem jaunumiem var saņemt mājaslapā www.rigassatiksme.lv vai sociālajos tīklos “X”, “facebook” un “Threads”.


Projekts tiek finansēts no Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda un īstenots Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna komponentes Nr. 1 “Klimata pārmaiņas un vides ilgtspēja” reformu un investīciju virziena 1.1. “Emisiju samazināšana transporta sektorā” 1.1.1.r. reformas “Rīgas metropoles areāla transporta sistēmas zaļināšana” 1.1.1.2.i investīcijas “Videi draudzīgi uzlabojumi Rīgas pilsētas sabiedriskā transporta sistēmā” 1.1.1.2.i.2. un 1.1.1.2.i.3. saistīto pasākumu ietvaros.

Autors: Rīgas satiksme

 

Šajā nedēļas nogalē, svētdien, 31. maijā, Rīgā norisināsies “Toyota” Rīgas velomaratons, tādēļ pilsētā gaidāmi būtiski satiksmes ierobežojumi. Ierobežojumi pakāpeniski stāsies spēkā no sestdienas, 30. maija, plkst. 17.00, savukārt svētdien satiksme vairākos ielu posmos tiks slēgta atbilstoši velomaratona braucienu norisei.

Pašvaldība aicina autovadītājus un iedzīvotājus savlaicīgi iepazīties ar satiksmes organizācijas izmaiņām un iespēju robežās plānot alternatīvus pārvietošanās maršrutus.

Velomaratona braucieni un maršruti

 Svētdien, 31.maijā no plkst. 11.15 līdz plkst. 12.25 norisināsies Sporta kritērija brauciens maršrutā: 11. novembra krastmala, Akmens tilts, Kuģu iela, Trijādības iela, Raņķa dambis, Balasta dambis, Vanšu tilts, Pils laukums, Torņa iela, Pils laukums, Muitas iela,11. novembra krastmala (finišs).

 No plkst. 12.40 līdz plkst. 13.10 norisināsies Sieviešu sporta brauciens;

 No plkst. 12.45 līdz plkst. 14.15 – Ģimenes brauciens;

 No plkst. 14.40 līdz plkst. 15.55 – Tautas brauciens. Šie braucieni notiks maršrutā pa 11. novembra krastmalu, Ģenerāļa Radziņa krastmalu, Krasta ielu, pāri Dienvidu tiltam, Bauskas ielu, Mūkusalas ielu, Mūkusalas ielas satiksmes rotācijas aplis, Mūkusalas ielu, Akmens tilta tuneli, Kuģu ielu, Trijādības ielu, Raņķa dambi, Balasta dambi, Vanšu tiltu, Pils laukumu, Torņa ielu, Muitas ielu un 11. novembra krastmalu (finišs).

Transportlīdzekļu apstāšanās un stāvēšanas aizliegumi

No sestdienas, 30. maija plkst. 17.00 līdz svētdienas 31. maija plkst. 19.30 transportlīdzekļiem būs aizliegts apstāties un stāvēt 11. novembra krastmalas abās pusēs, posmā no Akmens tilta līdz Muitas ielai, kā arī 11. novembra krastmalai piegulošajā paralēlajā ielā Vecrīgas pusē, posmā starp Bīskapa gāti un Poļu gāti. Kā arī no sestdienas, 30.maija plkst. 17.00 līdz 31. maija plkst. 17.00 apstāšanās un stāvēšanas aizliegums būs spēkā Balasta dambī un Kuģu ielā Daugavas pusē.

Satiksmes slēgšana

No sestdienas, 30. maija plkst. 17.00 līdz svētdienas 31. maija plkst. 19.30 transportlīdzekļu satiksmi slēgs 11. novembra krastmalā, posmā no Akmens tilta līdz Muitas ielai, kā arī 11. novembra krastmalai piegulošajā paralēlajā ielā Vecrīgas pusē, posmā starp Bīskapa gāti un Poļu gāti.

Svētdien, 31. maijā no plkst. 11.00 līdz plkst. 12.00 satiksmi slēgs uz Akmens tilta virzienā uz Pārdaugavu, Kuģu ielā, Trijādības ielā, Raņķa dambī, Balasta dambī un uz Vanšu tilta. Raņķa dambī tiks organizēta divvirzienu satiksme pretējā joslā, bet uz Vanšu tilta kreisajā braukšanas joslā tiks nodrošināta sabiedriskā transporta satiksme.

No plkst. 12.30 līdz plkst. 16.15 satiksmi slēgs 11. novembra krastmalā, Ģenerāļa Radziņa krastmalā un Krasta ielā virzienā un posmā no Akmens tilta līdz Dienvidu tiltam. Kā arī no plkst. 12.30 līdz plkst. 16.30 satiksmi slēgs uz Dienvidu tilta virzienā uz Pārdaugavu no Krasta ielas uzbrauktuves līdz Bauskas ielai.

No plkst. 12.30 līdz plkst. 17.00 satiksmi slēgs Bauskas ielā, posmā no Dienvidu tilta apļa līdz Mūkusalas ielai, Mūkusalas ielā no Bauskas ielas līdz Akmens tiltam, Mūkusalas ielas satiksmes rotācijas aplī zem Salu tilta, Akmens tilta tunelī, Kuģu ielā, Trijādības ielā, Raņķa dambī, Balasta dambī un uz Vanšu tilta.

Papildu satiksmes organizācijas izmaiņas

Nedēļas nogalē 30. un 31. maijā 11. novembra krastmalā tiks izslēgti luksofori. Savukārt no sestdienas, 30. maija plkst. 17.00 līdz svētdienas, 31. maija plkst. 19.30 tiks slēgta mikromobilitātes rīku novietošanas zona 11. novembra krastmalā.

Saistībā ar satiksmes ierobežojumiem gaidāmas arī sabiedriskā transporta maršrutu un kustības grafiku izmaiņas. Aktuālā informācija par izmaiņām sekos.

Rīgas informatīvais tālrunis 1201.

Vairāk par Toyota Rīgas velomaratonušeit.

 

Rīgas domes konsultatīvajā padomē tika izskatīts jautājums par satiksmes organizācijas izmaiņām pie Rīgas Teikas vidusskolas. Plānotie risinājumi paredz uzlabot skolēnu un gājēju drošību, mazināt ceļu satiksmes negadījumu riskus un sakārtot transporta plūsmu pie mācību iestādes. Izmaiņas paredzēts ieviest pakāpeniski, sākot ar 25. maiju.

Rīgas pašvaldības Ārtelpas un mobilitātes departaments, iesaistot Konsultatīvo padomi, kura koordinē un izvērtē satiksmes organizācijas risinājumus pirms pašvaldība pieņem lēmumus, kā arī sadarbojoties ar Rīgas Teikas vidusskolas vecāku padomi un apkaimes iedzīvotājiem, izstrādāja divus satiksmes mierināšanas risinājumu variantus. Balstoties uz publiskās aptaujas rezultātiem, saņemtajiem ieteikumiem un komentāriem, tika sagatavots gala risinājums, kas guva lielākās daļas iedzīvotāju atbalstu. Lai sabalansētu skolēnu, iedzīvotāju un autovadītāju intereses, projektā veikti vairāki papildinājumi un uzlabojumi. Visas izmaiņas tika izvērtētas no satiksmes organizācijas viedokļa, ņemot vērā iesaistīto pušu pārvietošanās ērtības, kā arī nepieciešamību racionāli izmantot laika un finanšu resursus, ieviešot tikai tās izmaiņas, kas faktiski uzlabos satiksmes organizāciju pie skolas.

Satiksmes organizācijas izmaiņas stāsies spēkā 25. maijā, kad paredzēts veikt ceļa zīmju nomaiņu, ieviešot vienvirziena satiksmes organizāciju Laimdotas ielā virzienā no Tālivalža ielas uz Aizkraukles ielu.

 

Samazināts atļautais braukšanas ātrums

Lai padarītu ceļu uz skolu bērniem mierīgu un drošu ir paredzēti ātruma ierobežojumi:

Tālivalža un Aizkraukles ielas posmos, braukšanas ātrums tiks samazināts līdz 30 km/h;
Laimdotas ielas posmā gar skolu tiks ieviests 20 km/h ātruma ierobežojums.

Kustības virzieni

Laimdotas ielas vienvirziena kustība virzienā no Tālivalža ielas uz Aizkraukles ielu tiks ieviesta sākot no 25. maija.

Tiks saglabāta vienvirziena kustība no Lielvārdes ielas uz Zemitāna laukumu un divvirzienu kustība Tālivalža ielā.

Autostāvvietas risinājumi

Plānots sakārtot autostāvvietu zonu pie Zemitāna laukuma 1, pārceļot to no kreisās ceļa puses uz labo, tādējādi uzlabojot redzamību un drošību, izbraucot no tuvumā esošajiem īpašumiem.

Pārējais autostāvvietu izkārtojums pie Zemitāna laukuma paliek nemainīgs.

Papildus vecāku ērtībām darba dienās, no plkst. 7.30 līdz 11.00, Tālivalža ielā pie ieejas skolā, kā arī Laimdotas ielā skolas pusē tiks izveidotas īslaicīgās lietošanas autostāvvietas ar laiku līdz 15 minūtēm.

Pārējā Laimdotas ielas posmā stāvvietu izmantošanas kārtība paliek nemainīga.

Skolēnu drošība

Lai pievērstu transportlīdzekļu vadītāju uzmanību un samazinātu gājējiem šķērsojamās brauktuves attālumu, Laimdotas ielas posmā pie skolas tiks veikta brauktuves sašaurināšana, izmantojot ceļa norobežojošos elementus.

Tāpat paredzēta jaunas gājēju pārejas ierīkošana Tālivalža ielā pie skolas ieejas, kā arī divu esošo pāreju pārbūve par paaugstinātām gājēju pārejām, tādējādi uzlabojot skolēnu un iedzīvotāju drošību apkārtnē.

Konsultatīvās padomes sēdē apkaimes iedzīvotāji, diskutējot par vienvirziena satiksmes ieviešanu Tālivalža ielā un divvirzienu satiksmes organizēšanu posmā no Lielvārdes ielas līdz Tālivalža ielai gar Zemitāna laukumu, pauda vēlmi iepazīties ar iedzīvotāju aptaujas rezultātiem un satiksmes plūsmas uzskaites datiem. Rīgas pašvaldības Ārtelpas un mobilitātes departaments šo informāciju nosūtīs apkaimes iedzīvotāju pārstāvjiem, kā arī turpinās vērtēt satiksmes plūsmas izmaiņas pēc Laimdotas ielā ieviestajām satiksmes organizācijas izmaiņām.

Par turpmākajiem satiksmes organizācijas risinājumiem Tālivalža ielas posmā no Aizkraukles ielas līdz Zemitāna laukumam tiks lemts atsevišķi.

Lai uzlabotu satiksmes drošību pie izglītības iestādēm un mazinātu transportlīdzekļu braukšanas ātrumu dzīvojamajās apkaimēs, Rīgā tiek sākta jaunu ceļa ātrumvaļņu izbūve.

Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētāja Marta Kotello uzsver:

“Kā pilsētas vadībai mūsu augstākā prioritāte ir bērnu drošība, tāpēc ātrumvaļņu uzstādīšana un citi satiksmes mierināšanas pasākumi pie izglītības iestādēm ir stratēģisks un tālredzīgs solis mazo gājēju aizsardzībai. Mēs turpināsim mērķtiecīgi investēt šādos infrastruktūras uzlabojumos, lai ikviens vecāks varētu būt pilnībā mierīgs, palaižot savu atvasi uz skolu.”

Patlaban ātrumvaļņu izbūve jau sākta piecos objektos, un darbus tajos plānots pabeigt līdz 26. maijam:

  • Stērstu ielā 17 pie PII “Kastanītis”;
  • Īslīces ielā 6 pie PII “Avotiņš”;
  • Bruknas ielā 3 pie Rīgas 95. vidusskolas;
  • Bruknas ielā 2 pie Rīgas 95. vidusskolas;
  • Alsungas ielā 9.

Savukārt līdz 2026. gada 10. jūnijam paredzēts izbūvēt vēl četrus ātrumvaļņus šādās vietās:

  • Asītes ielā 4 pie Pārdaugavas Valdorfa pamatskolas;
  • Aizkraukles ielā pie Laimdotas ielas pie Rīgas Teikas vidusskolas;
  • Tālivalža ielā pie Aizkraukles ielas pie Rīgas Teikas vidusskolas;
  • Čiekurkalna 1. līnijā 53A pie PII “Liepziediņi”.

Ātrumvaļņi ir satiksmes mierināšanas infrastruktūras elementi, kas paredzēti transportlīdzekļu ātruma samazināšanai vietās, kur nepieciešama īpaša piesardzība. Tos ierīko pie skolām, pirmsskolas izglītības iestādēm un dzīvojamo rajonu ielās, lai uzlabotu gājēju, īpaši bērnu, drošību un samazinātu ceļu satiksmes negadījumu risku.

Pašvaldība aicina autovadītājus ievērot noteikto braukšanas ātrumu un būt īpaši uzmanīgiem pie izglītības iestādēm, kur intensīva bērnu un jauniešu pārvietošanās notiek visas dienas garumā.

 

Starptautiskā projekta “Drošas, taisnīgas un patīkamas mobilitātes veicināšana pilsētvidē (Just Streets)” ietvaros kopā ar ārvalstu ekspertiem ir izstrādāts un pakāpeniski tiek ieviests satiksmes drošības risinājums projekta pilotteritorijā – Meža un Puķu ielu krustojumā Āgenskalnā, lai bez pārbūves darbiem sakārtotu vidi un padarītu krustojumu pārredzamāku visiem satiksmes dalībniekiem.

Satiksmes dati rāda, ka nedēļas laikā krustojumā satiksmē piedalās vidēji 31 000 jeb 55,5% transportlīdzekļu, kā arī vairāk nekā 25 000 jeb 44,5% gājēju un velosipēdistu. Vienlaikus 28,5% autovadītāju pārsniedza atļauto 30 km/h ātrumu, savukārt lielākais fiksētais braukšanas ātrums sasniedza pat 68 km/h, kas norāda uz nepieciešamību krustojumu padarīt ērtāku un drošāku visiem satiksmes dalībniekiem.

Lai īstenotu pilotprojektu, krustojumā jau veikti pirmie priekšdarbi – pazeminātas ietvju apmales un atjaunots ietves segums, demontētas barjeras, esošie stabiņi un atdures, kā arī attīrīta brauktuve. Tāpat uzklāti jauni ceļa apzīmējumi, pārvietotas ceļa zīmes un izvietotas pagaidu zīmes, kas darba dienās no plkst. 9 līdz 17 aizliedz transportlīdzekļu apstāšanos darbu zonā. Foto fiksācijas ar paveikto – šeit.

Līdz jūlija sākumam jaunizveidotajās gājēju zonās paredzēts izveidot māksliniecisku asfalta krāsojumu, kura dizainu mākslinieki Anna Vaivare un Mārtiņš Zutis radījuši aprīlī organizētajās koprades darbnīcās ar Montessori skolas bērniem un apkaimes iedzīvotājiem un biedrībām.

Krāsojums tiks veidots kā košs “paklājs”, kas izcels gājēju zonas, padarot autovadītājus uzmanīgākus. Pēc krāsojuma izveides gājēju zonā pakāpeniski uzstādīs soliņus, velostatīvus, atkritumu tvertnes, puķu podus un citus elementus. Visus darbus plānots pabeigt jūlijā, kā arī nākamos divus gadus krāsojums pēc nepieciešamības tiks atjaunots.

Plānojot risinājumus, tika iesaistīti vietējie iedzīvotāji. No 2025. gada augusta līdz oktobrim notika iedzīvotāju un uzņēmēju aptauja, kurā piedalījās 781 respondents. Tāpat 2024.gada septembrī un šā gada aprīlī notika četras darbnīcas ar iedzīvotājiem, uzņēmējiem, bērniem, augstskolu un baznīcas pārstāvjiem, lai apspriestu teritorijas vajadzības, labiekārtojuma plānus un kopīgi izstrādātu idejas asfalta krāsojumam.

Pilotprojektā ieviestie risinājumi pilsētvidē atradīsies vismaz divus gadus, lai novērtētu to ietekmi uz pārvietošanās paradumiem un pieņemtu lēmumus par pastāvīgu izmaiņu ieviešanu. Kā arī izmaiņu novērtēšanai pēc risinājuma ieviešanas paredzēts atkārtoti apkopot satiksmes datus un aptaujāt iedzīvotājus, lai apkopotu viedokļus un priekšlikumus.

“Just Streets” projekta mērķis ir ar nelieliem pagaidu risinājumiem veidot drošu, pieejamu un sakārtotu vidi apkaimēs ar paaugstinātiem satiksmes drošības riskiem, lai pārbaudītu, kuri risinājumi darbojas visefektīvāk, pirms veikt pastāvīgas pārmaiņas. Projekts tiek īstenots Āgenskalnā – vietā ar intensīvu satiksmi, plašu un nepārredzamu krustojuma zonu un daudzfunkcionālu pilsētvidi, kur atrodas restorāni, kafejnīcas, izglītības iestādes, zinātnes centrs “Futurimo”, baznīca un citi pakalpojumu sniedzēji.

Drošības risinājumu ieviešana pilsētvidē ir tikai viens no “Just Streets” projekta uzdevumiem. Vienlaikus Rīgas pašvaldība kopā ar Rietumnorvēģijas Lietišķo zinātņu universitāti apkopo iedzīvotāju aptauju datus un izstrādā pilsētvides telpiskās analīzes modeli, kas palīdzēs virtuāli veikt simulācijas, kā dažādi pilsētvides projekti var ietekmēt vidi un pārvietošanos, ļaujot pieņemt datos balstītus lēmumus. Tāpat tiek izstrādāta taktiskā urbānisma rokasgrāmata un apgūta citu pilsētu pieredze. Kopējais Rīgas pašvaldībai pieejamais Eiropas Savienības finansējums projekta aktivitātēm ir 597 882 eiro, kuras pilnībā sedz “Horizon Europe” programma.


Vairāk informācijas par projektu pieejama Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta tīmekļvietnē – ŠEIT , gan projekta mājas lapā – ŠEIT.

Vizualizācijas:

Eiropas Savienības projekta "Just Streets" vizualizācijas


 

Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Edgars Bergholcs, uzklausot Skanstes attīstības aģentūras sniegto informāciju par apkaimē uzsāktajiem un plānotajiem investīciju projektiem, uzsver, ka pašvaldībai steidzami jārisina sabiedriskā transporta pieejamības jautājums.

“Pateicoties Skanstes attīstības aģentūras darbam, Skanste kļūst par Rīgas moderno centru, taču bez mērķtiecīgas sabiedriskā transporta attīstības šī izaugsme var apstāties. Skanste jau šobrīd Rīgas attīstības stratēģijā ir kā viena no prioritāri attīstāmajām teritorijām, taču mobilitātes jautājumi ilgstoši ir atstāti otrajā plānā. Apkaime attīstās daudz straujāk nekā Rīgas sabiedriskā transporta infrastruktūra, jo pašvaldība gadiem plāno iespējamos risinājumus,”

norāda E. Bergholcs.

Pēc Skanstes attīstības aģentūras sniegtās informācijas, pabeidzot šobrīd uzsāktos dzīvojamo ēku, biroju un pakalpojumu objektu projektus, pēc 2028. gada Skanstē ikdienā dzīvos un strādās aptuveni 40 000 cilvēku. Līdz šim apkaimē privāto investīciju apjoms ir sasniedzis 375 miljonus eiro un līdz 2030. gadam kopējais investīciju apjoms apkaimē varētu pārsniegt vienu miljardu eiro.

“Skanstē šobrīd notiek intensīva attīstība- tiek būvētas biroju ēkas, daudzīvokļu nami, izglītības un sporta infrastruktūra. Apkaimē jau tagad ir liela cilvēku plūsma, jo uz apkaimi ikdienā dodas gan skolēni, jaunieši un cilvēki, kas tur strādā. Pieaugot iedzīvotāju un darba vietu skaitam, neizbēgami palielināsies arī automašīnu plūsma, ja netiks nodrošinātas kvalitatīvas alternatīvas, un tas nav ilgtspējīgs risinājums,” uzsver Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs. Viņš arī atgādina, ka Skanstes teritorija ir iekļauta plānotajā zemo emisiju zonā, tādēļ pašvaldībai īpaši steidzami jānodrošina alternatīvi mobilitātes risinājumi.

 

Vienlaikus viņš norāda, ka pilsētai ir jānodrošina priekšnoteikumi investīciju piesaistei un ilgtspējīgai attīstībai:

“Pilsētai jābūt partnerim attīstītājiem un investoriem, un jāveicina investoru interese ieguldīt savu naudu Rīgā, jo viena pašvaldība vai tikai attīstītājs nevar sasniegt izcilu rezultātu. Skanstes attīstība jau šobrīd sniedz būtisku pienesumu Rīgas ekonomikai- tās ir jaunas darba vietas, mājokļi, nodokļu ieņēmumi un sakārtota pilsētvide.”

E. Bergholcs uzsver, ka īpaši svarīga ir Sporta ielas infrastruktūras attīstība, kas palīdzētu atslogot satiksmes plūsmu un uzlabotu mobilitāti apkaimē, īpaši sastrēgumstundās, turklāt dažu plānoto investīciju projektu attīstība ir atkarīga no Sporta ielas izbūves, jo tā nodrošinās pieejamību īpašumiem.

 

Lai uzlabotu sabiedriskā transporta pieejamību un kursēšanas biežumu Ķīpsalā, nodrošinātu tiešāku savienojumu ar pilsētas dzelzceļa tīklu, kā arī izveidotu jaunu savienojumu Pārdaugavā dienvidu–ziemeļu virzienā, no 11. maija tiks veiktas izmaiņas 57. autobusa maršrutā. Turpmāk autobuss kursēs maršrutā “Ķīpsala – Torņakalna stacija”, un reisi būs biežāki arī dienas vidū un vakaros.

Līdz ar izmaiņām maršruts turpmāk nodrošinās nokļūšanu līdz Torņakalna stacijai, uzlabojot savienojumu ar vilcienu satiksmi, kā arī stiprinot mobilitāti tā dēvētajā Zināšanu jūdzē starp Latvijas Universitātes Akadēmisko centru un Rīgas Tehnisko universitāti.

Autobusi arī kursēs biežāk. Darba dienu maksimuma stundās intervāls samazināsies līdz aptuveni 30 minūtēm (līdz šim tas ir ap 60 minūtēm). Arī dienas vidū autobuss kursēs regulāri ik pēc aptuveni 30 minūtēm (šobrīd dienas laikā reisi netiek veikti). Tāpat 57. autobuss kursēs ilgāk vakara stundās. Pēdējais reiss uz Ķīpsalu būs plkst. 21.16 (šobrīd tas ir plkst. 19.46).

Reisu laiks pielāgots pasažieru ikdienas vajadzībām, piemēram, rīta reiss no Torņakalna nodrošinās iespēju savlaicīgi nokļūt Rīgas Tehniskajā universitātē līdz plkst. 8.15.


Izmaiņas izstrādātas sadarbībā ar Ķīpsalas iedzīvotājiem. Pēc diskusijām maršrutā veikti vairāki uzlabojumi, piemēram, izvēlēts kustības ceļš pa Raņķa dambi un Balasta dambi, kā arī izveidotas jaunas pieturas, kas uzlabos piekļuvi sabiedriskajam transportam un pārsēšanās iespējas.


Virzienā no galapunkta “Ķīpsala” autobusi kursēs – pa Matrožu ielu, Tīklu ielu, Ogļu ielu, Ģipša ielu, Zvejnieku ielu, Ķīpsalas ielu, K. Valdemāra ielu, Balasta dambi, Raņķa dambi, Uzvaras bulvāri, Valguma ielu, Akmeņu ielu, Jelgavas ielu, Vienības gatvi un Vilkaines ielu līdz galapunktam “Torņakalna stacija”.

Virzienā no Torņkalna stacijas maršruts tiks organizēts – pa Vilkaines ielu, Vienības gatvi, Jelgavas ielu, Akmeņu ielu, Valguma ielu, Uzvaras bulvāri, Raņķa dambi, K. Valdemāra ielu, Ķīpsalas ielu, Zvejnieku ielu, Ģipša ielu, Ogļu ielu, Tīklu ielu un Matrožu ielu līdz galapunktam “Ķīpsala”.

Maršrutā tiks izveidotas vairākas jaunas pieturas un tiek precizēti arī atsevišķu esošo pieturu nosaukumi, lai tie būtu vienoti un pasažieriem saprotamāki.

Jaunās un mainītās pieturas maršrutā:

 Ķīpsalas ielā jauna pietura “Ķīpsala”;

Balasta dambī jauna pietura “Balasta dambis”;

abām Raņķa dambī esošām pieturām “Kalnciema iela”, kur līdz šim apstājās tikai 3. autobusa maršruts, mainīts nosaukums uz “Balasta dambis”;

Uzvaras bulvārī jauna pietura “Nacionālā bibliotēka”;

Valguma ielā esošai pieturai “Valguma iela”, kur līdz šim apstājās tikai trolejbusi, braucot uz 2.trolejbusu parku, mainīts nosaukums uz “Nacionālā bibliotēka”;

Jelgavas ielā jauna pietura “2. trolejbusu parks”;

Vilkaines ielā jauna pietura “Torņakalna stacija”.

Jaunajās pieturās autobusi apstāsies pēc pieprasījuma.

57. autobusa kustību saraksts