Arhīvs birkai: Satiksme

Nākamnedēļ sāks veloceļa Vecāķi – Carnikava pirmās kārtas izbūvi

No 24. augusta tiks sākti veloceļa Vecāķi – Carnikava izbūves darbi. Projekta ietvaros Vecāķu apkaimē gar dzelzceļa līniju tiks izveidots jauns kopīgs gājēju un velo ceļš, kas uzlabos pārvietošanās iespējas starp Vecāķiem un Carnikavu un papildinās reģionālo veloceļu tīklu. Būvdarbu laikā, lai nodrošinātu iespēju pārvietoties, tiks izveidots pagaidu ceļš.

Projekts paredz 1,781 kilometru garas jaunas veloinfrastruktūras izbūvi, un tas tiks īstenots divās būvniecības kārtās.

Plānotais veloceļš būs daļa no Eiropas nozīmes velomaršruta EuroVelo 13 “Dzelzs priekškars”, kas Latvijā savieno piekrastes teritorijas un ir viens no starptautiskā velotūrisma maršrutiem.

Pirmajā kārtā paredzēts izbūvēt 396 metrus garu un 3 metrus platu, apgaismotu kopīgu gājēju un veloceļu no Rīgas administratīvās robežas līdz mobilitātes punktam „Vecāķi”. Izbūvētais posms savienosies ar Carnikavas veloceļu, veidojot nepārtrauktu savienojumu un sniedzot ieguldījumu reģionālā veloceļu tīkla attīstībā.

Otrajā kārtā paredzēts izbūvēt gājēju un veloceļu no mobilitātes punkta „Vecāķi” līdz Vecāķu prospektam. Šis posms būs 1,385 kilometrus garš, un tajā paredzēti vairāki infrastruktūras risinājumi, ņemot vērā konkrētās teritorijas apstākļus.

Lielākajā maršruta daļā tiks izbūvēts 3 metrus plats kopīgs gājēju un veloceļš. Posmā starp dzelzceļa staciju un Mangaļu prospektu aptuveni 330 metru garumā paredzēta esošās ielas seguma atjaunošana, kurā kopējā telpā tiks organizēta velo un auto satiksme. Savukārt aptuveni 60 metru garā posmā gar stacijas laukumu tiks izbūvēta dalīta infrastruktūra – 2,5 metrus plata gājēju ietve un 3 metrus plats veloceļš. Projekta ietvaros paredzēta stacijas laukuma seguma, labiekārtojuma elementu un apstādījumu atjaunošana.

Projekta īstenošana nodrošinās ērtāku un drošāku pārvietošanos ar velosipēdu un kājām, kā arī uzlabos Vecāķu savienojumu ar Carnikavu un reģionālo veloinfrastruktūras tīklu.

Par satiksmes organizācijas izmaiņām un pārvietošanās iespējām būvdarbu laikā tiks sniegta detalizētāka informācija, tiklīdz būs pieejama aktuālā informācija par darbu norisi.

 

Ierobežos satiksmi Vienības gatvē

No 26. augusta līdz 30. septembrim tiks ierobežota transportlīdzekļu satiksme Vienības gatvē, posmā no Ozolciema ielas līdz Siltuma ielai.

Virzienā no un uz pilsētas centru transportlīdzekļu satiksme tiks organizēta pa jaunuzbūvēto satiksmes pārvadu.

Tiks ierobežota arī gājēju kustība aiz Vienības gatves un Ozolciema ielas krustojuma (virzienā no pilsētas centra), novirzot gājēju kustību pa brauktuves labajā pusē izveidoto gājēju ceļu.

Par darbu veikšanu atbildīgajiem uzdots nodrošināt ceļa zīmju izvietošanu, kā arī iedzīvotāju un uzņēmumu, kuri atrodas minētajos ielas posmos, transportlīdzekļu piebraukšanu pie dzīvesvietas vai uzņēmuma, operatīvā transporta satiksmi.

 

Iepirkumā par jaunu autobusu piegādi saņemti 8 pretendentu piedāvājumi

“Rīgas satiksmes” izsludinātajā iepirkumā par 120 jaunu 18 metrus garu autobusu iegādi noslēgusies piedāvājumu iesniegšana, un saņemti piedāvājumi no 8 pretendentiem. “Rīgas satiksme” izvērtēs iesniegtos piedāvājums, kas tiks vērtēti pēc vairākiem kritērijiem, tostarp cenas, elektroenerģijas vai degvielas patēriņa, garantijas termiņiem, kā arī dīzeļautobusu izplūdes gāzu emisiju rādītājiem. Tas ļaus izvēlēties saimnieciski izdevīgāko risinājumu, ņemot vērā ne tikai autobusu iegādes cenu, bet arī to ekspluatācijas izmaksas ilgtermiņā. Plānots, ka jauno autobusu piegādes varētu notikt līdz 2029. gadam un “Rīgas satiksmei” būs tiesības 32 mēnešu laikā no līguma noslēgšanas veikt papildu 30 līdz 90 elektroautobusu pasūtījumu.

Šobrīd “Rīgas satiksmes” autobusu parkā ir vairāk nekā 400 autobusu, no kuriem liela daļa transportlīdzekļu ir pārsniegusi ekspluatācijai paredzētos 12 gadus, un daļa atrodas apritē jau 20 un vairāk gadus. Tas būtiski palielina uzturēšanas izmaksas un samazina transportlīdzekļu darbības efektivitāti. Iepirkuma tehniskās specifikācijas izstrādātas, ņemot vērā pasažieru un transportlīdzekļu vadītāju vajadzības, ilgtermiņa ekspluatācijas izmaksas, kā arī pilsētas attīstības mērķus, kuros viena no prioritātēm ir bezizmešu sabiedriskais transports. Iepirkumā paredzēts iegādāties 60 bezizmešu elektroautobusus un 60 dīzeļautobusus.

“Dīzeļautobusi saglabā nozīmīgu lomu pilsētas sabiedriskā transporta sistēmā, tostarp civilās aizsardzības un drošības nolūkos. Krīzes situācijās vai elektroapgādes traucējumu gadījumā dīzeļdegviela nodrošina uzticamu alternatīvu, kas ļauj saglabāt sabiedriskā transporta pakalpojumu nepārtrauktību pilsētā. Iepirkumā paredzētie 60 dīzeļautobusi atbildīs jaunākajām “Euro 6” emisiju prasībām un pakāpeniski aizstās pašlaik vecākos “Euro 2” un “Euro 3″ dzinēju modeļus”,

norāda “Rīgas satiksme” valdes loceklis Jānis Golubevs.

Jaunajos autobusos paredzēti vairāki risinājumi pasažieru komforta un transportlīdzekļu izmantošanas uzlabošanai. Tiks izmantoti jauni durvju atvēršanas risinājumi, pārskatīts sēdvietu izkārtojums, lai nodrošinātu vairāk brīvas telpas salonā, kā arī jauni sēdekļu apdares materiāli. Salonos paredzēts izmantot siltumsūkņu tehnoloģijas gan apsildei, gan klimata kontrolei, tādējādi uzlabojot pasažieru komfortu dažādos laikapstākļos. Būtiski uzlabojumi paredzēti arī transportlīdzekļu vadītāju darba apstākļiem. Autobusiem būs pilnībā nodalītas un slēgtas vadītāja kabīnes, bet tradicionālos ārējos spoguļus aizstās kameras, kas nodrošinās labāku redzamību un palīdzēs vadīt transportlīdzekli arī sarežģītos laikapstākļos. Atšķirībā no iepriekšējiem autobusu iepirkumiem borta informācijas sistēmas tiks iegādātas atsevišķi, tādējādi nodrošinot vienotu sistēmu visā “Rīgas satiksmes” autobusu parkā. Transportlīdzekļi būs aprīkoti ar tiešsaistes diagnostikas iespējām un atbildīs augstiem kiberdrošības standartiem. Savukārt “Rīgas satiksmes” remontdarbnīcas paredzēts autorizēt garantijas remontdarbu veikšanai, kas ļaus efektīvāk organizēt transportlīdzekļu apkopi un remontu.

“Rīgas satiksme” pateicas visiem pretendentiem par iesniegtajiem piedāvājumiem.

Autors: Rīgas satiksme

 

Edgars Bergholcs: Rīga sper vēsturisku soli ūdenstransporta atdzimšanā – tiek piešķirti 1,7 miljoni eiro krastmalas sakārtošanai un jaunam kuģīšu maršrutam

, ,

Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja 17. augustā pieņēma vairākus nozīmīgus lēmumus, kas nepieciešami ūdenstransporta infrastruktūras attīstībai un pasažieru kuģu satiksmes pilotprojekta īstenošanai. Komiteja lēma piešķirt kopumā 1 738 500 eiro, lai uzlabotu 11. novembra krastmalas publisko ārtelpu un pielāgotu to pasažieru kuģu satiksmei, izstrādātu būvprojektu peldošu piestātņu izveidei, veiktu piestātnes izveidi Buļļupē, Bolderājā, un īstenotu pilotprojektu, iepērkot pasažieru pārvadājumu operatora pakalpojumus, kas sāks kursēt nākamā gada pavasarī.

Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Edgars Bergholcs norāda:

“Ūdenstransporta atdzimšana Rīgā ir ilgi gaidīts solis, kas dos reālu ieguvumu gan iedzīvotājiem, gan pilsētas uzņēmējiem. Palaižot kuģīšu satiksmi starp Centru, Bolderāju un Vecmīlgrāvi, mēs ne vien piedāvājam ērtu alternatīvu ikdienas pārvadājumiem par sabiedriskā transporta cenu, bet arī mazinām slodzi uz pilsētas ielām un tiltiem. Šis ir abpusēji izdevīgs risinājums: rīdzinieki iegūst ātrāku un patīkamāku pārvietošanos, savukārt krastmalas un apkaimju uzņēmēji – jaunu klientu plūsmu un biznesa iespējas. Attīstīta ūdens infrastruktūra padarīs Rīgu atvērtāku, zaļāku un kustībai vieglāku ikvienam.”

Rīga sāks ūdenstransporta pilotprojektu pasažieru pārvadājumiem maršrutā Centrs-Vecmīlgrāvis-Bolderāja, ko plānots īstenot 2027. gada siltajā sezonā piecu mēnešu garumā.

Pilotprojekta mērķis ir ievākt datus par pasažieru pieprasījumu Bolderāja-Vecmīlgrāvis maršrutā, lai pēc tam izvērtētu pieprasījuma samērīgumu ar pakalpojuma izmaksām pašvaldībai un lemtu par savienojošu pasažieru ūdenstransporta maršrutu turpināšanu un tālāku attīstību nākotnē. Pilotprojektā paredzēts, ka viena brauciena maksa ar kuģīti būs 1,50 eiro – pielīdzināma sabiedriskajam transportam, un to turpinot, plānots, ka nākotnē varētu tikt ieviesta vienotā laika biļete ar citiem sabiedriskā transporta veidiem un piemērotas analogas atlaides.

Vienlaikus Rīgas pašvaldība turpina darbu ūdenstransportam nepieciešamās fiziskās infrastruktūras sagatavošanai. Bolderājā un Vecmīlgrāvī pilotprojekta vajadzībām paredzēts izmantot esošo infrastruktūru, veicot minimālus uzlabojumus. Vecmīlgrāvī plānots izmantot Meldru ielā esošo piestātni, kuras remonts jau ir uzsākts. Bolderājā paredzēts izveidot piestātni Buļļupē pie tilta uz Daugavgrīvu, tātad ūdenstransportu varēs izmantot arī šīs apkaimes iedzīvotāji. Šajā vietā jau ir izbūvēta gājēju piekļuve un veloceļš, un vēl nepieciešams izveidot kuģu piestāšanas infrastruktūru un labiekārtojumu pasažieru ērtībām un drošībai. Buļļupes piestātnē plānots veikt krasta stiprinājuma tehnisko apsekošanu un ūdens dziļuma mērījumus; demontēt margas; izbūvēt knehtus un fenderus; atjaunot esošos gabionus; izbūvēt nepieciešamo labiekārtojumu; uzstādīt videonovērošanas kameras; izvietot drošības un glābšanas aprīkojumu; uzstādīt informatīvo stendu par maršrutu un kursēšanas laikiem; izvietot norādes zīmes.

Centrā pasažieru kuģu piestātne tiks veidota 11. novembra krastmalā posmā starp Akmens tiltu un Dzelzceļa tiltu, kur jau šobrīd atrodas vairākas atpūtas kuģu piestātnes. Lai uzlabotu 11. novembra krastmalas publiskās ārtelpas estētisko kvalitāti un krastmalu pilnvērtīgi pielāgotu gan savienojošu ūdenstransporta maršrutu, gan atpūtas kuģīšu vajadzībām, paredzēts atjaunot gājēju ietvju segumu, uzlabot labiekārtojumu un izbūvēt nepieciešamās inženierkomunikācijas, lai paplašinātu pasākumu un komercdarbības iespējas promenādes zonā. Darbus plānots veikt jau līdz nākamā gada siltajai sezonai. Projekta izmaksās ietilpst tehniskās dokumentācijas sagatavošana un saskaņošana; ietvju seguma atjaunošana krastmalas daļā un ietvju apmaļu atjaunošana (posmā no Vanšu līdz Akmens tiltam), lietus ūdens savācēju atjaunošana; apgaismojuma atjaunošana uz esošajiem balstiem, margu, granīta balstu un kāpņu atjaunošana; jauni apstādījumi un labiekārtojums; elektroapgādes infrastruktūras izbūve tirdzniecības kioskiem un jaunajām piestātnēm; margu demontāža esošajās atpūtas kuģu piestātnēs, lai radītu lietotājiem pieejamu vidi, kā arī drošības aprīkojuma uzstādīšana.

Tajā pašā laikā atsevišķā projektā Ārtelpas un mobilitātes departaments jau šogad plāno izbūvēt jaunu veloceļu 11. novembra krastmalā un šī projekta ietvaros atjaunot promenādes segumu posmā no Akmens līdz Dzelzceļa tiltam, kas daļēji uzsāk krastmalas attīstības scenāriju, kā arī izveidot jaunu regulētu gājēju pāreju Eksporta un Muitas ielas krustojumā, lai dotu plašākas iespējas gājējiem piekļūt krastmalai. Plānots, ka abos projektos tiks veidots saskanīgs un vienots 11. novembra krastmalas vizuālais tēls.

Lai nākotnē paplašinātu Daugavas akvatorijas izmantošanas iespējas un vēl vairāk iedzīvinātu šo krastmalas posmu, paredzēts izstrādāt būvprojektu peldošu piestātņu izveidei un to savienojumam ar krastu. Jaunajās piestātnēs varēs piestāt dažādāki peldlīdzekļi – gan atpūtas kuģi, gan privātās laivas, gan ūdens takši, gan pasažieru sabiedriskā transporta kuģīši – un pavērsies jaunu pakalpojumu izveides iespējas. Būvprojekta izstrādes ietvaros tiks aplēsts nepieciešamais finansējums peldošo piestātņu būvniecībai.

Būvdarbus, kas nepieciešami piestātņu izbūvei veiks Ārtelpas un mobilitātes departaments. Finansējums būvdarbu īstenošanai piešķirts no Rīgas pašvaldības infrastruktūras fonda.

 

Plāno izveidot starpinstitucionālu komisiju satiksmes un uzņēmējdarbības jautājumu risināšanai Vanšu tilta remonta laikā

Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Edgars Bergholcs plāno veidot starpinstitucionālu Vanšu tilta remonta satiksmes un uzņēmējdarbības koordinācijas komisiju, kuras mērķis būs izstrādāt risinājumus, lai savlaicīgi sagatavotos Vanšu tilta remontam un samazinātu tā negatīvo ietekmi uz pilsētas satiksmi, iedzīvotājiem un uzņēmējdarbību.

Pirmdien, 17. augustā, Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja tika iepazīstināta ar starpinstitucionālu Vanšu tilta remonta satiksmes un uzņēmējdarbības koordinācijas komisijas nolikumu, kas paredz, ka komisijā dažādu jomu eksperti kopīgi izstrādās konkrētu rīcības plānu, nodrošinot savlaicīgu un koordinētu gatavošanos Vanšu tilta remontam, ar mērķi ierobežot tā negatīvo ietekmi uz Rīgas iedzīvotāju un ikdienu, pilsētas mobilitāti un uzņēmējdarbības vidi.

Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Edgars Bergholcs uzsver, ka gatavošanās Vanšu tilta remontu darbiem jāuzsāk jau tagad.

“Ņemot vērā, ka pašvaldībai bieži pārmet, ka tā nav padomājusi par kaut kādiem jautājumiem, esmu gatavs kopā ar Pilsētas attīstības departamenta un pilsētas attīstības komitejas kolēģiem pēc iespējas labāk sagatavot pilsētu šim sarežģītajam periodam, lai remontdarbu sākumā nesāktos haoss. Tā kā problēmas, ar ko nāksies saskarties remontdarbu laikā, nevar atrisināt viens departaments tāpēc mana iniciatīva ir veidot starpinstuticionālu komisiju, kas apvienos satiksmes plānošanas, organizācijas, uzņēmējdarbības un citu jomu ekspertus, lai izstrādātu konkrētus rīcības scenārijus. Komisija nestrādās ar būvdarbu plānošanu, bet koncentrēsies uz satiksmes un mobilitātes jautājumiem, tostarp piegāžu organizēšanu, sabiedriskā transporta kustību un operatīvo dienestu pārvietošanos. Mums ir svarīgi ierobežot iespējamos zaudējumus iedzīvotajiem un uzņēmējiem tautsaimniecībai, jo katra papildu minūte sastrēgumos ietekmē tautsaimniecību. Vienlaikus ilgstoši sastrēgumi negatīvi ietekmē arī gaisa kvalitāti un pilsētvidi.”

E.Bergholcs

Nenoliedzami, ka remontdarbi ietekmēs uzņēmējdarbību Ķīpsalā, tuvējā Pārdaugavā un Vanšu tiltam piegulošajās teritorijās, komisijas izveides nepieciešamību aktualizējuši arī Ķīpsalas uzņēmēji, kuri pauduši bažas par remonta iespējamo ietekmi uz klientu plūsmu un uzņēmumu darbību. Tādēļ viens no komisijas uzdevumiem būs nodrošināt regulāru dialogu ar uzņēmējiem, uzklausīt problēmas un meklēt potenciālos risinājumus.

Plānots, ka komisijas galvenie uzdevumi būs apzināt problēmas, kas ir saistītas ar infrastruktūru, publiskā ārtelpu, satiksmes organizāciju, izglītības, kultūras un sociālo pakalpojumu pieejamību, vides, drošības jautājumiem un citiem jautājumiem.

Komisija izstrādās priekšlikumus diviem iespējamajiem remonta organizācijas scenārijiem – gadījumam, ja autotransporta kustība pār Vanšu tiltu tiks ierobežota daļēji, kā arī gadījumam, ja satiksme tiks slēgta pilnībā. Tiks analizēti apbraucamie maršruti, alternatīvi mobilitātes risinājumi, kā arī sabiedriskā un operatīvā transporta kustības organizācija. Paredzēts, ka komisijai būs jāizstrādā risinājumi, kā organizēt satiksmes plūsmu un plānot mobilitāti apkaimēs, tostarp Pārdaugavā un Daugavas kreisā krasta apkaimēs. Vienlaikus komisija izstrādās priekšlikumus sabiedriskā transporta maršrutu izmaiņām un vērtēs iespējas efektīvāk izmantot Daugavas akvatoriju un ūdens transportu remonta laikā.

Īpašu uzmanību plānots pievērst arī uzņēmējdarbības atbalstam. Komisija meklēs risinājumus, kā nodrošināt uzņēmējiem preču piegādes, klientu piekļuvi uzņēmumiem un uzņēmēju saimniecisko darbību kopumā. Tiks izvērtētas iespējas izstrādāt atbalsta mehānismus, kas būs nepieciešami uzņēmējdarbības atbalstam.

Plānots, ka komisijā darbosies Rīgas domes deputāti, Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta, Ārtelpas un mobilitātes departamenta, kā arī Rīgas pašvaldības policijas un citu Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrību pārstāvji. Komisijas darbā tiks piesaistīti arī ministriju, valsts un reģionālo institūciju, pašvaldību, profesionālo un nevalstisko organizāciju pārstāvji un satiksmes nozares eksperti.

Komisija neizskatīs jautājumus, kas saistīti ar Vanšu tilta būvdarbu tehniskajiem risinājumiem, būvniecības procesu vai darbu kvalitāti. Šie jautājumi ir Rīgas pašvaldības Ārtelpas un mobilitātes departamenta kompetencē.

Lēmumu par Vanšu tilta remonta satiksmes un uzņēmējdarbības koordinācijas komisijas izveidi pieņems deputāti Rīgas domes sēdē.

 

Rīgas pašvaldība plāno izstrādāt rīcības plānu autonovietņu izveidošanai

Lai izstrādātu Rīgas autonovietņu un mobilitātes attīstības rīcības plānu, Māris Sprindžuks, Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks pilsētas attīstības un Rīgas metropoles jautājumos, rosina veidot Rīgas autonovietņu un mobilitātes attīstības komisiju, kuras galvenais darba uzdevums būtu pilsētas centra atslogošana no automašīnām.

Komisijas izveidošana ir Rīgas vicemēra Māra Sprindžuka iniciatīva, jo šobrīd ir sākts darbs pie ilgtspējīgas Rīgas metropoles areāla mobilitātes plāna (SUMP) izstrādes, taču tā īstenošanai nepieciešams virzīt konkrētas būvniecības ieceres un projektus, lai mobilitātes plānu būtu iespējams praktiski ieviest. Izveidojot komisiju, pašvaldības mērķis ir pāriet no atsevišķiem un fragmentāriem lēmumiem satiksmes infrastruktūras attīstībā uz vienotu, datos balstītu stāvvietu un mobilitātes politiku visā Rīgas metropoles areālā. Komisijas galvenais darba uzdevums būs mērķtiecīgi atslogot vēsturisko centru no nevajadzīgas automašīnu plūsmas un ilgstošas automašīnu novietošanas, vienlaikus uzlabojot publisko ārtelpu un tās piekļūstamību.

“Jebkura pilsēta attīstās, ja tā ir vērsta ne tikai uz iekšējā apbūves areāla un tā iedzīvotāju vajadzībām, bet apkalpo arī plašāku apkārtējo teritoriju. Domājot par Rīgu, ir ļoti svarīgi atrast līdzsvaru, lai Rīga būtu ērta vieta gan cilvēkiem, kas šeit dzīvo, gan tiem, kas uz Rīgu brauc strādāt vai atpūsties, jo Rīga ir Latvijas galvaspilsēta. Domājot par auto novietnēm, mums šobrīd šis līdzsvars noteikti nav panākts. Var teikt, ka mēs braucam no viena grāvja otrā, taču ir ļoti būtiski izveidot ērtas izvēles iespējas cilvēkiem, kuri brauc uz centru vai uz Rīgu strādāt. Šajā jomā Rīga noteikti vēl var izdarīt labāk – izveidot novietnes pie iebraukšanas pilsētā, pie iebraukšanas centrā, kā arī Vecrīgas tuvumā. Tādā veidā mēs radītu cilvēkiem labākas iespējas ērti nokļūt Rīgā, šeit strādāt un atpūsties.”

norāda Māris Sprindžuks

Plānots, ka komisijas darbs būs balstīts uz principu veidot visām iedzīvotāju grupām ērtas pārvietošanās iespējas Rīgā, nevis radīt aizliegumus vai neērtības autovadītājiem, velobraucējiem vai sabiedriskā transporta lietotājiem.

Viens no pirmajiem komisijas uzdevumiem būs izstrādāt plānu un risinājumus ērtu stāvparku (Park & Ride) izbūvei pie pilsētas robežām un lielākajiem transporta mezgliem, tādējādi atslogojot Rīgas vēsturisko centru un Vecrīgu no tranzīta. Tāpat pašvaldība strādās pie mūsdienīgu stāvparku izveides un to sasaistes ar dzelzceļa un sabiedriskā transporta tīklu. Stāvparki tiks plānoti kā ērti pārsēšanās mezgli ar sabiedrisko transportu, mikromobilitātes iespējām, koplietošanas automašīnām un elektroauto (EV) uzlādes punktiem.

Plānots, ka Rīgas autonovietņu un mobilitātes attīstības komisijas darbs tiks vadīts politiskās vadības līmenī, nodrošinot, ka izstrādātais plāns tiek reāli ieviests un iekļauts pašvaldības investīciju programmās. Komisijā darbosies eksperti no Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta, Ārtelpas un mobilitātes departamenta, Rīgas pašvaldības policijas, kā arī citām Rīgas pašvaldības iestādēm. Uz komisijas sēdēm tiks aicināti arī ministriju, profesionālo un nevalstisko organizāciju pārstāvji, nozares eksperti, tostarp, “Latvijas Dzelzceļš”, SIA “Rīgas satiksme”, SIA “Pasažieru vilciens” pārstāvji.

Ņemot vērā, ka, izstrādājot Rīgas metropoles areāla mobilitātes plānu (SUMP), Rīgas pašvaldība jau ir sākusi veiksmīgu sadarbību ar Pierīgu pašvaldībām, komisija sadarbosies ar Pierīgas novadu pašvaldībām un valsts iestādēm.

Lēmumu par komisijas izveidi pieņems deputāti Rīgas domes sēdē.

 

Rīga sāks īstenot pilotprojektu pasažieru kuģu satiksmei starp Bolderāju un Vecmīlgrāvi

, ,

Rīgas pašvaldība sāks īstenot pilotprojektu pasažieru kuģu pārvadājumiem starp Bolderāju, Vecmīlgrāvi un pilsētas centru un plānots, ka pirmie reisi tiks uzsākti nākamā gada pavasarī.

Rīgas pašvaldība patlaban izvērtē gan pasažieru pārvadājumu, gan transportlīdzekļu pārvadājumu organizēšanas iespējas. Par prioritāti noteikta pasažieru pārvadājumu attīstība, tādēļ Rīga sāks pasažieru ūdenstransporta pilotprojektu maršrutā Centrs -Vecmīlgrāvis- Bolderāja. Pilotprojektu paredzēts īstenot 2027. gada siltajā sezonā piecu mēnešu garumā.

Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Edgars Bergholcs skaidro:

“Esmu par ūdensmalu atdzīvināšanu un ūdens satiksmes atjaunošanu Daugavā, jo šis potenciāls Rīgā vēl joprojām nav pilnvērtīgi izmantots. Ūdens transports var kļūt par nozīmīgu alternatīvu ikdienas pārvietošanās iespējām, un svarīgi kuģi satiksmi ieviest vēl pirms Vanšu tilta remonta sākuma, jo remontdarbi būtiski apgrūtinātās iedzīvotāju pārvietošanos starp abiem Daugavas krastiem. Pilotprojekta rezultāti ļaus izdarīt secinājumus par pasažieru ūdenstransporta pārvadājumu pieprasījumu, izvērtēt tā ekonomisko pamatotību un iespējamo ietekmi uz pašvaldības budžetu ilgtermiņā, un, balstoties uz datiem, lemt par pasažieru ūdenstransporta kā pilsētas sabiedriskā transporta veida attīstību.”

Lai izvērtētu ūdens sabiedriskā transporta ieviešanas iespējas, apsekotas visas Daugavā pieejamās piestātnes. Secināts, ka pilotprojekta īstenošanai Bolderājā, Vecmīlgrāvi un Centrā iespējams izmantot un pielāgot jau esošo infrastruktūru, veicot minimālus uzlabojumus. Vecmīlgrāvī var izmantot Meldru ielā esošo piestātni, kurai jau ir uzsākts remonts, bet Bolderājā identificēta piemērota vieta valsts īpašumā pie tilta pāri Buļļupei, kur pašvaldība jau ir nostiprinājusi krastmalu un pie tās var piestāt nelieli kuģi. Remontdarbi, kas nepieciešami piestātnes iekārtošanai, tiks sākti rudenī. Attīstot pastāvīgu pasažieru kuģu satiksmi, piestātņu tīklu var paplašināt, veidojot jaunas piestātnes.

Ļoti svarīga vieta ūdenstransporta attīstībai un dažādo piestātņu veidu iedzīvināšanai ir 11. novembra krastmala, tāpēc ir uzsākts darbs krastmalas seguma atjaunošanas projektam, kura ietvaros tiktu uzlabots arī labiekārtojums un apgaismojums, kā arī tiks radītas iespējas pagaidu kafejnīcu izveidei. Savukārt, nākotnē plānots veikt krastmalas pārbūvi ar mērķi izveidot jaunas piestātnes un tiešāku piekļuvi ūdenim iedzīvotājiem.

Pilotprojekts tiks organizēts kā pakalpojumu iepirkums ar operatoru.

Prognozēts, ka pirmie reisi starp Bolderāju un Vecmīlgrāvi varētu tikt uzsākti 2027. gada pavasarī, nodrošinot astoņus reisus dienā – četrus reisus abos virzienos rīta stundās un četrus reisus abos virzienos vakara stundās. Viena brauciena maksa varētu būt 1,50 eiro.

 

Pabeigta trīs reģionālo veloceļu izbūve

Šovasar noslēgusies trīs reģionālo veloceļu izbūve, Rīgā un tās apkārtnē izveidojot kopumā 17,4 kilometrus jaunas veloinfrastruktūras. Projekts īstenots ar Eiropas Savienības atbalstu sadarbībā ar Satiksmes ministriju un Pierīgas pašvaldībām, attīstot veloceļus maršrutos Rīga–Ulbroka, Rīga–Babīte–Piņķi un Rīga–Ķekava. Jaunie veloceļi ir nozīmīgs solis vienota un savstarpēji savienota veloinfrastruktūras tīkla attīstībā, kas uzlabo pārvietošanās iespējas starp Rīgu un Pierīgu.

Būtisks attīstības virziens ir esošo maršrutu savienošana vienotā tīklā, novēršot līdzšinējos infrastruktūras pārrāvumus un nodrošinot nepārtrauktu, drošu un ērtu pārvietošanos ar velosipēdu. Vienlaikus jaunie projekti uzlabo satiksmes drošību visiem satiksmes dalībniekiem un ļauj efektīvāk organizēt ielu telpu, līdzsvarojot gājēju, velobraucēju un autotransporta kustību.

“Mēs šobrīd veidojam draudzīgu un cilvēcīgu Rīgu. Daudzas Eiropas pilsētas šādu ceļu sāka jau pirms piecpadsmit, divdesmit vai pat trīsdesmit gadiem. Kāds varbūt teiks, ka mēs ejam pārāk strauji vai būvējam pārāk daudz. Es teikšu pretējo, 27 kilometri ir maz. Vajag vairāk. Jo vairāk šādas infrastruktūras mēs izbūvēsim, jo skaistāka, ērtāka un patīkamāka kļūs mūsu pilsēta. Jo vairāk cilvēkiem gribēsies tajā pavadīt laiku un arī brīvdienās izbraukt ar velosipēdu tepat Rīgā, nevis meklēt vilciena biļetes, lai dotos braukt citur. Tāpēc novēlu, lai mums izdodas īstenot vēl daudz šādu projektu!”

novēl Rīgas domes priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs.

“Šie projekti ir īpaši vērtīgi Rīgas apkaimēm. Purvciema, Pļavnieku, Dreliņu, Imantas, Zasulauka, Dzirciema, Ziepniekklana un Bišumuižas iedzīvotāji ir ieguvuši ne tikai ērtus un drošus veloceļus, bet arī labiekārtotu publisko ārtelpu. Ar sakārtotām un izgaismotām ietvēm, apstādījumiem, kokiem un soliņiem. Pārbūvēta virkne krustojumu, Imantā izbūvēts arī rotācijas aplis. Šie projekti parāda skaidru pašvaldības apņemšanos sakārot mobilitāti apkaimēs un Rīgas centrā, lai katram satiksmes dalībniekam būtu sava – droša un ērta vieta ielas telpā. Esam izbūvējuši velo mugurkaulus, tagad jāturpina ar lokāliem savienojumiem. Pārvietošanās ar velo jau sen nav tikai atpūta un sports, tā ir ikdienas mobilitāte tūkstošiem rīdzinieku. Būt kustībā un svaigā gaisā ar gadiem Rīgā būs arvien patīkamāk!”

atzīst Rīgas domes Ārtelpas un mobilitātes komitejas priekšsēdētāja Marta Kotello.

“Šis projekts apliecina, ka valsts, pašvaldības un Eiropas Savienība, strādājot kopā, var īstenot vērienīgas reformas, kas sniedz taustāmu ieguvumu iedzīvotājiem. Vienotais veloceļu tīkls ir nozīmīga daļa no Rīgas metropoles areāla transporta sistēmas zaļināšanas reformas, kas veicina ilgtspējīgu mobilitāti. Jaunais veloceļu tīkls rada drošas un ērtas pārvietošanās iespējas, palīdz cilvēkiem arvien biežāk izvēlēties ērtākus, veselīgākus un videi draudzīgākus pārvietošanās veidus ikdienā. Vienlaikus prieks, ka jaunā infrastruktūra pakāpeniski maina iedzīvotāju pārvietošanās paradumus un mazina atkarību no privātā autotransporta”

Rīgas veloceļu atklāšanas pasākumā uzsvēra Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietniece Elīna Šimiņa-Neverovska.

Rīga–Babīte–Piņķi

Jaunās veloinfrastruktūras kopējais garums ir aptuveni 7,3 km. Tā savieno Nameja krastmalu pie Zunda kanāla ar Slokas ielas un Kurzemes prospekta krustojumu. Maršruts izbūvēts pa Slokas ielu, Dammes ielu, Anniņmuižas bulvāri, Bebru ielu, Kurzemes prospektu, Jūrmalas gatvi un citiem ielu posmiem.

Projekta laikā izbūvētas jaunas velojoslas un veloceļi, paplašinātas gājēju ietves, uzlaboti krustojumi, izbūvējot paceltās gājēju pārejas, rotācijas apļus un luksoforu risinājumus, kā arī ierīkotas atpūtas vietas un veikti apkaimju labiekārtošanas darbi.
Veloceļš jau aktīvi tiek izmantots, nodrošinot ērtu savienojumu starp Rīgu, Babīti un Piņķiem.

Atklāšanas pasākumā 6. augustā arī Rīgas domes pārstāvji kopā ar Latvijas Riteņbraukšanas federācijas un Latvian Cycling Girls komandām izbrauca Rīga–Babīte–Piņķi velomaršrutu, iepazīstot jaunizbūvēto infrastruktūru.

Rīga–Ulbroka

Veloceļa kopējais garums aptuveni 5,9 km, izbūvēts galvenokārt Augusta Deglava ielas koridorā – posmā no Deglava tilta līdz Lubānas ielas aplim, kā arī savienojumos ar Nīcgales, Ilūkstes un citām blakus ielām.

Izveidota moderna dalīta infrastruktūra – plašas gājēju ietves un veloceļš, kas no autotransporta un gājēju plūsmām nodalīts ar zaļajām zonām. Jaunais maršruts nodrošina drošu un ērtu savienojumu no Rīgas centra līdz Ulbrokai un Sauriešiem.

Rīga–Ķekava

Rīgas posms – aptuveni 4,2 km; kopējais maršruta garums ar Ķekavas novada posmu – vairāk nekā 8,5 km. Izbūvēts apvienotais gājēju un velomaršruts, kas nodalīts no autotransporta kustības.

Jaunais savienojums nodrošina ātru, drošu un ērtu pārvietošanos starp Rīgu un Ķekavu, veicinot iedzīvotāju iespējas ikdienas braucienos izmantot velosipēdu.

Rīgas pašvaldība turpina veidot savstarpēji savienotu veloceļu un velojoslu tīklu, kura mērķis ir nodrošināt drošu, ērtu un nepārtrauktu pārvietošanos starp apkaimēm, pilsētas centru, sabiedriskā transporta mezgliem un Pierīgu.

Veloinfrastruktūras attīstība turpinās vairākos pilsētas virzienos: Centrs–Ķengarags–Rumbula–Dārziņi; Šķirotavas virziens; Granīta iela; Grostonas iela.

Veloinfrastruktūra tiek integrēta arī pie dzelzceļa pieturām un mobilitātes punktiem, veicinot velobraucienu apvienošanu ar sabiedriskā transporta izmantošanu.

Papildus atsevišķu veloceļu izbūvei Rīga plāno izveidot arī jaunus velojoslu posmus, lai novērstu esošos infrastruktūras pārtraukumus un nodrošinātu nepārtrauktu velokustību: Dzirnavu ielā – aptuveni 1,3 km; Šarlotes ielā – aptuveni 380 m; Marijas ielā – aptuveni 170 m; Lāčplēša ielā – aptuveni 80 m. Tāpat plānots pabeigt aptuveni 430 metrus garu velojoslu izbūvi Dzirnavu ielā posmā starp Tērbatas un Skolas ielu.

Kopējais projekta budžets bija 25 633 523 eiro. Lielāko daļu veidoja Atveseļošanās fonda finansējums – 21 184 730 eiro, bet pašvaldības finansējums, kas tika segts ar aizņēmumu Valsts kasē, bija 4 448 793 eiro.

 

Arī šogad atvieglota kārtība lauksaimniecības kravu nogādāšanai uz Rīgas ostu

Sākoties aktīvajai jaunās ražas pieņemšanas sezonai, arī šogad ir spēkā pērn Rīgas pašvaldības un Rīgas brīvostas pārvaldes kopīgi izstrādātā satiksmes organizācijas kārtība lauksaimniecības kravu pārvadājumiem uz Rīgas ostu. Tā paredz atvieglotu pārvietošanos pa noteiktiem pilsētas ielu posmiem tiem lauksaimniecības kravu pārvadātājiem, kas dodas uz Rīgas ostu nodot izaudzēto ražu.

Lai izmantotu šos satiksmes atvieglojumus, pārvadātājiem pirms došanās uz ostu jāreģistrējas Rīgas ostas elektroniskajā pieteikšanās sistēmā “i.rop” un jāsaņem digitāls apstiprinājums no konkrētā ostas termināļa.

Šis risinājums pērn sevi labi pierādījis praksē – tas ļāva nodrošināt raitāku kravu piegādi uz ostas termināļiem, vienlaikus būtiski samazinot kravas automašīnu sastrēgumus pilsētas ielās un pievedceļos uz ostu.

“Rīgas osta ir nozīmīgi Latvijas lauksaimniecības produkcijas eksporta vārti, tādēļ mūsu uzdevums ir nodrošināt, lai ražas sezonas laikā transporta kustība uz ostu būtu pēc iespējas efektīvāka un prognozējamāka. Pagājušajā gadā ieviestā kārtība apliecināja, ka ar gudriem satiksmes organizācijas risinājumiem iespējams vienlaikus atbalstīt gan uzņēmējus un lauksaimniekus, gan saglabāt ērtu mobilitāti rīdziniekiem. Tāpēc arī šogad turpinām šo pieeju, kas palīdz stiprināt Rīgas ostas konkurētspēju un nodrošina raitu jaunās ražas nogādāšanu eksportam,” saka Rīgas pilsētas izpilddirektors Jānis Lange.

“Vēlamies pateikt paldies Rīgas domei un Rīgas brīvostas pārvaldei par rastajiem risinājumiem, lai lauksaimniekiem būtu iespējams pēc iespējas ātrāk nogādāt izaudzēto produkciju ostā. Tas ir būtisks atbalsts zemniekiem ražas novākšanas laikā. Latvijai ir liela ostu kapacitāte, un tā noteikti jāizmanto. Vienlaikus skaidrs, ka esošās graudu noliktavas nav pietiekamas, lai mēs pilnībā varētu uzglabāt visu Latvijā izaudzēto lauksaimniecības produkciju – graudus, rapsi, zirņus un pupas, tāpēc ir ļoti svarīgi daļu no šīs produkcijas pēc iespējas ātrāk arī eksportēt, lai ražas novākšana Latvijā, kas turpināsies visu augustu un vēl septembra sākumā, varētu noritēt veiksmīgi”, uzsver biedrības “Zemnieku saeima” valdes loceklis Mārtiņš Trons.

Digitālā pieteikšanās samazina gaidīšanas laiku pie ostas termināļa, novēršot kravas automašīnu dīkstāvi un palīdzot nodrošināt vienmērīgu transporta plūsmu uz ostu aktīvās graudu sezonas laikā. Vienlaikus ostas sistēmā pieejamie dati tiek nodoti pašvaldības atbildīgajiem dienestiem, paredzot iespēju operatīvi uzraudzīt satiksmes organizācijas noteikumu ievērošanu un nepieciešamības gadījumā ātri reaģēt uz satiksmes situācijas izmaiņām.

“Ņemot vērā iepriekšējo gadu pieredzi, pērn Rīgas pašvaldības institūcijas, pašvaldības policija un Rīgas brīvosta kopīgi izstrādāja risinājumu, kura mērķis bija mazināt lauksaimniecības kravu aprites radīto ietekmi uz galvaspilsētas satiksmi ražas sezonas laikā. Pēc pagājušā gada rezultātiem var pārliecinoši apgalvot, ka šis risinājums strādā. Arī šogad turpināsim iesākto, lai aizvadītu šo ražas sezonu maksimāli komfortabli gan zemniekiem, gan pilsētniekiem,” norāda Rīgas pašvaldības policijas priekšnieka vietnieks Andrejs Aronovs.

Satiksmes organizācijas atvieglojumi lauksaimniecības kravu pārvadātājiem ir spēkā šādos Rīgas ielu posmos:

  • Akmeņu ielas posmā no Mūkusalas ielas līdz Valguma ielai,
  • Daugavgrīvas ielas posmā no Raņķa dambja līdz Lidoņu ielai
  • Mūkusalas ielas posmā no Kārļa Ulmaņa gatves līdz Akmeņu ielai,
  • Raņķa dambī,
  • Valguma ielas posmā no Akmeņu ielas līdz Uzvaras bulvārim.

Ceļa zīmes šajos posmos ir papildinātas ar norādi “Izņemot i.rop pieteiktiem ostas apmeklējumiem lauksaimniecības kravas pārvadātājiem”, tādējādi nodrošinot, ka atvieglotā satiksmes kārtība tiek izmantota tikai tiem pārvadātājiem, kuri dodas uz ostas termināļiem ar lauksaimniecības kravām.

Detalizēta informācija par elektronisko pieteikšanās sistēmu “i.rop”, kā arī reģistrācija pieejama Rīgas brīvostas pārvaldes tīmekļvietnē https://rop.lv/lv/rigas-brivostas-e-caurlaides-pieteiksanas-un-lietosanas-instrukcija

Papildu informāciju iespējams saņemt, rakstot uz policija@rop.lv vai zvanot pa tālruni 67090777 visu diennakti.

Rīgas osta ir lielākais lauksaimniecības produktu eksporta mezgls Latvijā – 2025. gadā caur ostu tika pārkrauti 2,94 miljoni tonnu lauksaimniecības beramkravu jeb 48 % no visām Latvijas ostās pārkrautajām šī segmenta kravām. Lielākā daļa lauksaimniecības kravu ostā tiek piegādāta ar autotransportu. Pērn tie bija aptuveni 72 000 kravas automašīnu. Aktīvākajā graudu sezonas periodā šādas plūsmas prasa īpašu satiksmes organizāciju, lai nodrošinātu gan ostas termināļu nepārtrauktu darbu, gan pēc iespējas mazāku ietekmi uz satiksmi pilsētā.

Daugavpils ielā pie 8. nama saglabā satiksmes ierobežojumus

Lai novērstu iespējamu apdraudējumu iedzīvotāju drošībai, no 3. augusta līdz turpmākam rīkojumam slēgta transportlīdzekļu satiksme un ierobežota gājēju kustība Daugavpils ielas posmā pie ēkas Nr. 8.

Daugavpils ielas 8. namā konstatēta bīstama ēkas otrā stāva nesošās konstrukcijas deformācija, kas rada risku konstrukcijas elementu nobrukšanai uz gājēju ietves un brauktuves. Ēka ir neapdzīvota un iepriekš atzīta par vidi degradējošu būvi.

Lai novērstu iespējamu apdraudējumu iedzīvotājiem, pašvaldība ir pieņēmusi lēmumu slēgt Daugavpils ielas posmu pie ēkas un nodrošināt bīstamās teritorijas norobežošanu līdz bīstamības novēršanai.

Pirmdien, 3. augustā, Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta būvinspektors apsekoja objektu. Pēc apsekošanas pieņemts lēmums saglabāt noteiktos satiksmes ierobežojumus līdz bīstamības novēršanai. Ēkas īpašniekam ir dots rīkojums veikt nepieciešamos pasākumus, lai novērstu konstatēto apdraudējumu.

Pašvaldība aicina iedzīvotājus ievērot noteiktos satiksmes ierobežojumus un neuzturēties norobežotajā teritorijā.