Arhīvs birkai: Uzņēmējdarbība

Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments izsludinājis metu konkursu, lai iegūtu mūsdienīgu un ilgtspējīgu redzējumu Esplanādes parka attīstībai un vēsturisko vērtību saglabāšanai. Vienlaikus pašvaldība šogad plāno sākt darbus, lai sakārtotu bīstamākos gājēju celiņus.

Esplanāde ir viena no nozīmīgākajām Rīgas vēsturiskā centra bulvāru loka zaļajām publiskajām ārtelpām, kuras attīstībai nepieciešams vienots redzējums visa parka mērogā. Parks ir reģiona nozīmes arhitektūras piemineklis “Esplanāde” un atrodas valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa “Rīgas pilsētas vēsturiskais centrs”, kā arī UNESCO Pasaules mantojuma vietas teritorijā.

Līdz šim parka uzturēšanā veiktas atsevišķas un fragmentāras aktivitātes, tomēr šie uzlabojumi īstenoti bez vienotas attīstības vīzijas. Parkā joprojām ir bīstami gājēju celiņi, nolietojušās iekārtas kā arī atsevišķās vietās nepieciešama apstādījumu atjaunošana un kopšanas risinājumu pilnveide. Turklāt, ņemot vērā parka vēsturisko nozīmi, pašvaldībai nepieciešams skaidrs ilgtermiņa redzējums tā attīstībai un metu konkurss ļaus turpmākos pašvaldības ieguldījumus parkā plānot secīgi un mērķtiecīgi, lai atsevišķi uzlabojumi veidotu vienotu un kvalitatīvu parka attīstību.

Metu konkurss tiek rīkots, lai atklātā radošā sacensībā starp arhitektiem un projektētājiem atrastu labāko risinājumu un kompetentākos autorus, kuri izstrādātu ainaviski, arhitektoniski un mākslinieciski augstvērtīgu, kā arī ekonomiski pamatotu publiskās ārtelpas dizaina vīziju. Taču, ņemot vērā, ka metu konkursa, projektēšanas un būvdarbu sagatavošanas process ir pakāpenisks, drošības uzlabošanai jau šogad parkā plānots atjaunot bīstamākos gājēju celiņus.

“Pilsētai ir nepieciešama skaidra vīzija par Esplanādes parka attīstību un uzturēšanu, jo tā ir centrālā Rīgas vieta, kuru ik dienu apmeklē tūkstošiem iedzīvotāju un tūristu. Metu konkurss ļaus iegūt profesionāļu izstrādātu risinājumu, kas nodrošinās mūsdienīgu parka vidi, vienlaikus saglabājot tā vēsturisko vērtību. Taču, ņemot vērā, ka parkā visa gada garumā notiek publiski pasākumi, jau šogad plānots sakārtot bīstamos gājēju celiņus un nomainīt segumu, kur tas nepieciešams. Izvērtējām, ka šos darbus iespējams veikt bez apjomīgiem būvdarbiem un bez būtiskas ietekmes uz vēsturisko mantojumu, jo drošības uzlabošana ir neatliekama,”

skaidro Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Edgars Bergholcs.

Metu konkursa dalībniekiem jāpanāk līdzsvars starp parka vēsturiskajām vērtībām un mūsdienu vajadzībām, jo parks ir daudzfunkcionāla publiskā telpa, kur visa gada garumā notiek dažādi pasākumi. Pretendentiem jāparedz, ka darbi tiks īstenoti pa kārtām, sākot ar prioritāri nepieciešamo infrastruktūru – elektroapgādes pieslēgumu, labierīcības, drošiem un ērtiem gājēju celiņiem, kā arī bērnu rotaļu laukumu.

Konkursa dalībniekiem jāsniedz redzējums par Raiņa laukuma attīstību, piedāvājot tam mūsdienīgu un daudzfunkcionālu risinājumu, kafejnīcas paviljona, dārznieka mājas un saimniecības zonas dizaina priekšlikumi. Kā arī piedāvājumos jāparedz risinājumi dažāda mēroga pasākumu norisei, apmeklētāju plūsmu organizēšanai un tehniskā nodrošinājuma integrēšanai, un jāizstrādā pieeja esošo ainavisko un kultūrvēsturisko vērtību aizsardzībai publisku pasākumu laikā. Dalībniekiem jāsniedz arī priekšlikumi par iespējam veicināt aktīvās atpūtas iespējas jauniešiem un risinājumi gājēju un velobraucēju plūsmu savstarpējo konfliktu mazināšanai.

Metu konkursa izsludināšanai jau veikti sagatavošanās darbi: veikta parka vēsturiskā izpēte, organizētas sabiedrības iesaistes aktivitātes, kā arī notikušas tikšanās ar ekspertiem un apkārtējo īpašumu pārstāvjiem, tostarp ar Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi un Latvijas Nacionālo mākslas muzeju.

Metu konkursā aicinātas piedalīties starpdisciplināras komandas, ar pieredzi publiskās ārtelpas projektēšanā, kurās pārstāvētas ainavu arhitektūras, arhitektūras, dizaina, pasākumu organizēšanas un būvniecības nozares.

Konkursa balvu fonds ir 26 500 eiro (ar nodokļu nomaksu).


Piedāvājumi jāiesniedz līdz 2026. gada 15. oktobrim.


Lēmumu par konkursa rezultātiem paredzēts pieņemt astoņu nedēļu laikā pēc meta piedāvājumu iesniegšanas termiņa beigām.


Plašāka informācija par metu konkursu „Esplanādes parka attīstība un tā vēsturisko vērtību saglabāšana” pieejama Elektronisko iepirkumu sistēmā – ŠEIT.

Vairāk par Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta projektuŠEIT.


 

Lai veicinātu Rīgas starptautisko atpazīstamību un popularizētu Rīgu kā kultūras tūrisma galamērķi, kā arī sniegtu atbalstu festivāla organizēšanai un norisei, Rīgas dome atbalstījusi festivālā “Gen-E 2026” organizēšanu galvaspilsētā.

Eiropas lielākais uzņēmējdarbības festivāls dos iespēju jauniešiem prezentēt savas biznesa idejas, sacensties starptautiskā līmenī un iegūt praktisku pieredzi uzņēmējdarbībā. Festivāla ietvaros notiks arī pedagogu konference, tīklošanās un iedvesmas aktivitātes, uzņēmumu apmeklējumi, produktu un pakalpojumu izstāde. Sadarbībā ar Rīgas pašvaldību tiks organizēta City Rally interaktīvā aktivitāte Rīgas centrā, kur dalībnieki, iesaistoties pilsētvides uzdevumos, iepazīs pilsētu sacenšoties savā starpā.

Pasākumā piedalīsies aptuveni 1000 dalībnieku no vairāk nekā 45 valstīm – jaunie uzņēmēji, mentori, pedagogi, investori, uzņēmēji un starptautisko organizāciju pārstāvji.

Festivāls Rīgā norisināsies no 7. līdz 10. jūlijam.

Paredzētais līdzfinansējums ir 97 000 eiro no Rīgas šī gada pamatbudžeta programmas “Rīgas pašvaldības konkurētspēju, ekonomisko izaugsmi un kultūras atpazīstamību sekmējoši pasākumi”, kā arī līdz 5000 eiro no Izglītības, kultūras un sporta departamenta 2026. gada budžeta programmas “Centralizēto pasākumu īstenošana un pašvaldību savstarpējie norēķini par izglītības pakalpojumiem”.

Rīgas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departaments un Finanšu departaments ir atbildīgi par lēmuma izpildi.

 

Ceturtdien, 11. jūnijā, norisināsies forums pilsētas uzņēmējiem “Redzi Rīgu. Redzi iespējas.”, kurā Rīgas domes vadība kopā ar vairāk nekā 200 uzņēmējiem, dažādu nozaru ekspertiem, akadēmiskās vides pārstāvjiem , nekustamo īpašumu attīstītājiem, diskutēs par galvaspilsētas konkurētspējas stiprināšanu un Rīgas attīstības stratēģiskajiem virzieniem.

Rīgas pašvaldība šogad sāk darbu pie jaunās pilsētas attīstības stratēģijas nākamajiem 25 gadiem, kā arī izstrādās Rīgas attīstības programmu 2028.–2034. gadam.

Viens no Rīgas mērķiem ir veidot konkurētspējīgu un uzņēmējdarbībai pievilcīgu pilsētu, tādēļ pirms šo nozīmīgu plānošanas dokumentu sagalvošanas Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Edgars Bergholcs aicina uzņēmējus iesaistīties diskusijā un sniegt savu redzējumu par uzņēmējdarbības vidi Rīgā, kā arī priekšlikumus tās attīstībai.

“Sākot darbu pie jaunās pilsētas attīstības stratēģijas, mums ir svarīgi izprast uzņēmējdarbības attīstības iespējas Rīgā, uzņēmēju pieredzi un vajadzības, kā arī saņemt idejas pilsētas turpmākajai attīstībai. Tikpat svarīgi ir nebaidīties pieņemt drosmīgus lēmumus, kas veicina izaugsmi un konkurētspēju. Forumā pievērsīsimies vairākām nozarēm, kurās saskatām būtisku potenciālu Rīgas attīstībai. Esam aicinājuši dažādu nozaru pārstāvjus, lai kopīgi veidotu redzējumu par uzņēmējdarbības veicināšanu galvaspilsētā, kā arī paneļdiskusijās pārrunātu aktuālos izaicinājumus un iespējamos risinājumus. Priecē uzņēmēju un ekspertu lielā interese par dalību forumā, jo dalībnieku skaits pārsniedz 200. Arī turpmāk plānojam organizēt tematiskas diskusijas ar nozaru pārstāvjiem, lai pilsētas attīstības stratēģija kļūtu par atbalsta instrumentu uzņēmējiem, nevis papildu administratīvu slogu,”

norāda E. Bergholcs.

Foruma programma veidota trīs tematiskās daļās, īpašu uzmanību pievēršot šādiem attīstības virzieniem:

inovācijām, jaunuzņēmumiem, universitātēm un Zināšanu jūdzei;

industriālajai attīstībai Rīgā, tostarp ražošanai, loģistikai un ostai;

biznesa pakalpojumu eksportam un biroju attīstībai.

Katrā no tematiskajām sesijām piedalīsies nozares eksperti un uzņēmēji, kuri dalīsies savā pieredzē, kā arī piedalīsies paneļdiskusijās, lai kopīgi meklētu atbildes uz būtiskākajiem Rīgas attīstības jautājumiem.


Forums “Redzi Rīgu. Redzi iespējas.” notiks 11. jūnijā no plkst. 10.00 līdz 16.30 konferenču centrā “ATTA CENTRE”, Krasta ielā 60.

Pasākuma programma

Forumu varēs vērot arī tiešraidē Rīgas pašvaldības Facebook kontā un Youtube kontā.


 

2026. gada 26. jūnijā Rīgas NVO namā norisināsies noslēguma forums “Pieredzes jauda: Sievietes 50+ Rīgas darba tirgū un uzņēmējdarbībā”. Pasākuma mērķis ir kliedēt sabiedrībā valdošos stereotipus par sudraba vecuma darbiniekiem un veidot jēgpilnu dialogu starp pieredzējušām speciālistēm un iekļaujošiem Rīgas uzņēmumiem.

Kopš 2026. gada aprīļa biedrība “Sievietēm 50+” un sociālais uzņēmums “Re-Starts 50+” ir īstenojuši mācību un mentorprogrammu, kurā 25 motivētas Rīgas sievietes atjaunoja savu profesionālo pārliecību un apguva mūsdienu darba tirgum kritiskās digitālās prasmes. Noslēguma forums būs vieta, kurā dalībnieces satiksies ar darba devējiem, lai praktiski apliecinātu savu “pieredzes jaudu”.

Vecuma diskriminācijas mazināšana – ieguvums Rīgas ekonomikai

Statistikas dati liecina, ka gandrīz 40% no visiem reģistrētajiem bezdarbniekiem Latvijā ir tieši pirmspensijas vecumā (virs 50 gadiem). Nereti darba tirgū pastāv maldīgs uzskats, ka šī paaudze ir mazāk elastīga vai nespēj adaptēties tehnoloģijām. Projekts “Pieredzes jauda” ir praktiski pierādījis pretējo – apvienojot ilggadējo dzīves pieredzi un lojalitāti ar jaunām digitālajām iemaņām, tiek iegūts augstākā līmeņa darbaspēka resurss.

Programmā – augsta līmeņa eksperti un reāli pieredzes stāsti

Forums pulcēs vadošos dažādības vadības un sabiedrības integrācijas ekspertus Latvijā. Pasākumu ar ievadrunu atklās Alīna Kļaviņa (Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra Sabiedrības integrācijas un līdzdalības nodaļas projektu vadītāja). Savukārt foruma centrālajā paneļdiskusijā par paaudžu dažādības (age diversity) sniegtajām priekšrocībām biznesā piedalīsies Sigita Zankovska-Odiņa (Sabiedrības integrācijas fonda Dažādības vadības un ilgtspējas nodaļas vecākā eksperte dažādības vadības jautājumos), Ilze Medne, sertificēts koučs, organizāciju attīstības konsultante un “HR podkāsta” vadītāja un Inga Daliba, personīgā zīmola konsultante, pašvadības un harismas trenere, izpilddirektore personāla vadības aģentūrā “DarbaGuru”. Diskusijā piedalīsies arī Rīgas iekļaujošo uzņēmumu pārstāvji.

Informatīvais atbalsts darba devējiem

Lai veicinātu ilgtspējīgas pārmaiņas darba devēju attieksmē, foruma laikā tiks prezentēti un izplatīti īpaši izstrādāti informatīvie bukleti darba devējiem. Tajos apkopoti pētījumos balstīti ieguvumi no paaudžu dažādības komandā, praktiski ieteikumi un argumenti 50+ darbinieku veiksmīgai iekļaušanai darba vidē.

Uz forumu tiek mīļi gaidīti Rīgas uzņēmumu vadītāji, HR speciālisti, NVO sektora pārstāvji un ikviens interesents, kurš saredz paaudžu sinerģijas vērtību.

Pasākuma informācija:

2026. gada 26. jūnijā;

17:00–20:00;

 Rīgas NVO nama filiāles telpās, Eduarda Smiļģa ielā 46, Rīgā;

Bez maksas;

Reģistrācija (vietu skaits ierobežots) šeit.

Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

Papildu informācija:
Biedrība “Sievietēm 50+”
Ingrīda Pērkone, Valdes priekšsēdētāja
Tālr.: +371 20525611
biedriba@sievietem50.plus

ŠEIT.

Afiša

 

Rīgas domes priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs kopā ar Rīgas uzņēmējdarbības atbalsta kontaktpunkta pārstāvi Aiju Lilienfeldi apmeklēja sociālo uzņēmumu SIA “Stikla māja”, kas ar Rīgas uzņēmēju atbalsta kontaktpunkta administrētās līdzfinansējuma programmas sociālajiem uzņēmējiem atbalstu uzlabojis vides piekļūstamību uzņēmuma telpās: uzstādījis ratiņkrēsla pacēlāju un pielāgojis sanitārās telpas cilvēkiem ar būtiskiem kustību traucējumiem.

“SIA “Stikla māja” ir lielisks piemērs tam kā uzņēmējdarbība var vienlaikus radīt augstu pievienoto vērtību kultūrai, izglītībai un sabiedrībai kopumā. Šeit top ne tikai izcili stikla mākslas darbi un starptautiski novērtēti dizaina objekti, bet arī vieta, kur cilvēki var iepazīt radošo procesu, apgūt jaunas prasmes un iedvesmoties. Rīgai ir svarīgi atbalstīt sociālos uzņēmumus, kas ar savu darbu stiprina mūsu pilsētas radošo vidi un veido pozitīvu ietekmi ilgtermiņā“

saka Rīgas mērs Viesturs Kleinbergs.

“Paldies, ka esat aktīvs sociālais uzņēmējs, kas izmanto iespējas! Paldies par auglīgu un konstruktīvu sadarbību! Ceru, ka SIA “Stikla māja” ar savu piemēru iedrošinās arī citus uzņēmējus pieteikties atbalsta programmai,”

piebilst Rīgas uzņēmēju atbalsta kontaktpunkta projektu vadītāja uzņēmējdarbības atbalsta jautājumos Aija Lilienfelde.

Sociālais uzņēmums SIA “Stikla māja” izstrādā unikālas mājas dekoru un stikla trauku kolekcijas, organizē radošās darbnīcas un meistarklases par stikla mākslas darbu un produktu veidošanu, kā arī veic individuālus stikla dizaina pasūtījumus – apbalvojumi, dāvanas, dizaina trauki restorāniem, dizaina apgaismojums u.c. Uzņēmuma misija ir radīt ilgstošu sociālu pozitīvu ietekmi, veicot radošu saimniecisko darbību kultūras daudzveidības un izglītības veicināšanas nodrošināšanai.

Lūk, ko par šo pieredzi saka pats granta saņēmējs:

Kā Jūs uzzinājāt par programmu un tās piedāvātajām iespējām?

Par šo iespēju uzzināju, sekojot informācijai Rīgas domes sociālo tīklu platformās, kā arī , atkārtoti no Sociālās Uzņēmējdarbības Asociācijas, jaunumu paziņojumiem, par sociālās uzņēmējdarbības attīstības iespējām un atbalsta programmām. Mani uzrunāja tieši tas, ka programma sniedz finansiālu atbalstu tieši sociālajiem uzņēmējiem. Tas radīja lielāku drošības sajūtu mēģināt startēt.

Kas Jūs pamudināja pieteikties?

Pieteikties mūs pamudināja tas, ka šī iespēja sakrita ar laiku, kad veicām remontdarbus studijā, pārceļoties uz jaunām telpām. Vides pieejamību jau tāpat bijām plānojušas ieviest, jo mūsu apmeklētāju lokā ir bērni, jaunieši un arī pieaugušie, kuriem tā ir būtiska. Kad ieraudzījām šo programmu, sapratām, ka viss ļoti loģiski saslēdzas, iecere, vajadzība un īstais brīdis. Tad kļuva skaidrs, ka mums noteikti ir jāmēģina un jāpiesakās atbalstam, jo šī iespēja ļāva iecerēto īstenot daudz pilnvērtīgāk un kvalitatīvāk.

Ko Jūs teiktu sociālajiem uzņēmumiem, kas vēl šaubās par pieteikšanos granta saņemšanai?

Sociālajiem uzņēmumiem, kas vēl šaubās par pieteikšanos, es ieteiktu vienkārši sākt, nebaidīties no projekta pieteikuma prasībām un lēnām tās šķetināt. Tajā brīdī arī sapratīsiet, ka viss ļoti loģiski un racionāli saliekas kopā. Noteikti iesaku atrast labu sadarbību ar pretimnākošu arhitektu, jo procesā būs daudz jāstrādā kopā, lai atrastu piemērotākos un pārdomātākos risinājumus tieši jūsu telpām. Bet noteikti iesaku mēģināt, jo arī Rīgas uzņēmēju atbalsta centrs ir ļoti pretimnākošs un sniedz konsultācijas visā procesā. Ja ir neatlaidība un patiesa vēlme šo projektu realizēt, tad, manuprāt, tas noteikti arī izdosies.

Aicinām arī citus esošos vai topošos sociālos uzņēmējus izmantot piedāvāto iespēju un pieteikties grantam fiziskās vides piekļūstamības uzlabošanai nodarbinātajiem vai pakalpojuma saņēmējiem.


Vairāk informācijas par Rīgas uzņēmēju atbalsta kontaktpunkta administrēto atbalsta programmu šeit


Pasākums ar mēru stikla darbnīcā (22.05.26.)28

Līdz 5. jūnijam Rīgas domes 1. stāva foajē ikvienam interesentam ir iespēja apskatīt AB dambja publiskās ārtelpas attīstības metu konkursā iesniegtos darbus, lai iepazītos ar dažādiem redzējumiem par AB dambja nākotnes attīstību un tā potenciālu kļūt par daudzfunkcionālu un iedzīvotājiem pieejamu publisko ārtelpu.

Metu konkursu organizēja Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments, un tajā tika iesniegti septiņi meti. Konkursa mērķis bija rast labāko risinājumu AB dambja kā nozīmīgas Rīgas centra publiskās telpas daļas teritorijas attīstībai, izveidojot augstvērtīgu publisko ārtelpu un rekreācijas zonu, uzlabojot gājēju un velobraucēju savienojumus, veicinot pilnvērtīgu Daugavas ūdensmalu izmantošanu un pilsētvidē integrējot nacionālās identitātes un valstiskuma simbolus, konkrēti – pirmā Latvijas Valsts prezidenta Jāņa Čakstes personību un vērtības.

 Pirmo vietu ieguva mets ar devīzi „ABČ”, ko izstrādāja SIA „RUUME arhitekti” kopā ar apakšuzņēmumiem SIA „Topia” un SIA „AMECO”. Komandā strādāja arī Oskars Vāvere, Aivars Bērziņš un Vineta Alekna.

 Otro vietu ieguva mets ar devīzi „DAM 414”, kuru izstrādāja SIA „ĒTER” ar apakšuzņēmumiem DRMA CPH ApS un Haskoning Nederland B.V. Komandā strādāja Dagnija Smilga, Simon Enemærke, Bech Rasmussen un Jan Doeksen.

Trešo vietu ieguva mets ar devīzi „ČAKSTES TAKA”, ko izstrādāja SIA „Pillar Contractor” un komandā strādāja arī Uldis Lauža, Ieva Šakale un Edgars Bogdanovs.


Izstāde ir pieejama ikvienam interesentam. Ekspozīcija izvietota Rātsnama 1. stāvā. Lai to apskatītu, iedzīvotājiem jādodas uz Apkaimju iedzīvotāju centru, kas atrodas 1.stāvā, un, uzrādot personas apliecinošu dokumentu, jāsaņem caurlaide.

  • Rātsnama darba laiks – ŠEIT.
  • Rātsnama apmeklēšanas kārtība – ŠEIT.

 

Lai mazinātu birokrātisko slogu un uzlabotu reklāmas vizuālo kvalitāti pilsētvidē, Rīgas dome trešdien, 22. aprīlī, pieņēma grozījumus saistošajos noteikumos “Par reklāmas, reklāmas objektu un citu informatīvo materiālu izvietošanas un afišu stabu un stendu izmantošanas kārtību Rīgā”.

Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Edgars Bergholcs norāda:

“Šo grozījumu mērķis ir atvieglot reklāmas izvietošanas procesu visām iesaistītajām pusēm un stiprināt sabiedrības izpratni par sakārtotu vidi. Pēc sarunām ar uzņēmējiem un attīstītājiem ieviešam skaidrākus un saprotamākus noteikumus reklāmas izvietošanai, kas ļaus komersantiem vienkāršāk plānot savu darbību. Vienlaikus tā mazināsim vizuālo haosu pilsētā, ko rada daudzveidīgie reklāmas objekti.”

Ar grozījumiem atvieglotas prasības reklāmas vai reklāmas objektu izvietošanai uz iekārtām (kafijas automātiem, pakomātiem u. tml.) pie tirdzniecības centru fasādēm, tāpat atvieglotas prasības, kas saistītas ar telpisko burtu un logotipu izvietošanu uz ēku fasādēm, kā arī turpmāk pašvaldības izsniegtā ielu tirdzniecības atļauja būs uzskatāma arī par atļauju reklāmas izvietošanai, ja reklāma uz tirdzniecības teltīm, saulessargiem, iekārtām, ēdienkaršu slietņiem un stendiem tiks izvietota pēc pašvaldības noteiktajiem paraugiem.

Turpmāk kā reklāmas izkārtnes nevarēs izmantot reklāmkarogus jeb tā sauktos pludmales karogus. Tos būs atļauts izvietot tikai ūdens transporta piestātnēs, kā arī publisko pasākumu norises vietās. Šie ierobežojumi neattieksies uz reklāmas objektu izvietošanu pilsētvidē t. sk. priekšvēlēšanu aģitācijas reklāmu.

Lai uzlabotu skatlogu vizuālo kvalitāti laikā, kad telpas ir tukšas un netiek izmantotas saimnieciskajai darbībai, turpmāk reklāma, kas izvietota logu, skatlogu un durvju stiklotajās daļās par telpu vai ēku pārdošanu vai iznomāšanu, būs jānoformē atbilstoši pašvaldības izstrādātajiem tipveida paraugiem, tā neveidojot lielus necaurredzamus laukumus.

Izvērtējot jaunu vietu reklāmas objektu izvietošanai uz pašvaldības zemes, turpmāk tiks ņemts vērā, cik daudz šādu objektu atrodas konkrētajā ielas posmā, lai nepieļautu pārmērīgu reklāmas objektu koncentrāciju viena kvartāla ietvaros, kas var būtiski ietekmēt apkaimes vizuālo raksturu.

Lai mazinātu pilsētā izvietoto digitālo ekrānu negatīvo ietekmi uz iedzīvotāju labsajūtu, kā arī uzlabotu satiksmes drošību, ir noteikts maksimāli pieļaujamais izstarotās gaismas daudzums visiem digitālajiem ekrāniem. Līdz šim Ministru kabineta noteikumi Nr. 402 šādas robežvērtības noteica tikai digitālajiem reklāmas objektiem ar piesaisti zemei, kas izvietoti gar ceļiem, taču turpmāk šīs prasības attieksies arī uz ekrāniem, kas izvietoti uz būvēm publiskās vietās vai vērsti pret tām.

Skatlogu noformējums – logu ailes 
Reklāmas izvietojums uz saulessarga un tirdzniecības teltīm
Tipveida risinājumi slietņiem un ēdienkaršu stendiem 

 

Rīgas uzņēmēju atbalsta kontaktpunkts jau kopš 2025. gada mērķtiecīgi veicinājis ekonomisko aktivitāti Rīgas vēsturiskajā centrā un tā aizsardzības zonā, īpašu uzmanību pievēršot ēku pirmajiem stāviem. Īstenotās atbalsta programmas devušas taustāmus rezultātus – pieaugusi komerctelpu aizpildījuma pakāpe, aktivizējusies uzņēmējdarbība un atdzīvojusies pilsētvides ikdiena.

“Rīgai ir svarīgs ciešs dialogs ar uzņēmējiem un arī iespēja turpināt sniegt atbalstu. Šī programma skaidri parāda, ka, sarunājoties ar uzņēmējiem un sniedzot mērķētu palīdzību, rezultāti seko — skatlogi pildās, telpas atdzīvojas un Vecrīgā atgriežas dzīvība. Protams, mēs varam vēl labāk, un joprojām ir vietas uzlabojumiem, taču šis ir skaidrs apliecinājums, ka virzāmies pareizajā virzienā. Prieks jau tagad redzēt, ka aizvien vairāk agrāk tukšo skatlogu ir aizpildīti un pilsētas vēsturiskais centrs kļūst dzīvāks”, uzsver Rīgas domes priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs.

Par pašvaldības atbalstu telpu lietotājiem ēku pirmajos stāvos

Programmas ietvaros finansiālu atbalstu kopumā 200 000 eiro apmērā saņēma 37 komerctelpu lietotāji. No tiem 22 bija jauni uzņēmēji, kas sāka darbību Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijā. Īpaši nozīmīgi – Vecpilsētā atbalstu saņēma 10 uzņēmumi, no kuriem 6 izvēlējās attīstīt darbību iepriekš tukšās telpās.

Šie rādītāji apliecina, ka mērķēts pašvaldības atbalsts veicina gan jaunu uzņēmumu ienākšanu, gan tukšo telpu atdzīvināšanu.

Svētki Aldaru un Peldu ielā

Lai palielinātu apmeklētāju plūsmu un stiprinātu vietējo uzņēmēju sadarbību, RUAK īstenoja arī programmu “Par pašvaldības atbalstu komersantiem publisku pasākumu rīkošanai”. 2025. gada rudenī tika atbalstīti pieci uzņēmēju organizēti pasākumi:

  • “Vasaras noslēguma koncerts” Baznīcas ielā
  • “Peldu ielas ražas svētki”
  • “Miķelis nāk Kvartālā” Tallinas ielas kvartālā
  • “Aldaru ielas svētki!”
  • “Austeru festivāls” Berga bazārā

Kopējais finansējums šo pasākumu īstenošanai sasniedza 64 911 eiro. Pasākumi būtiski veicināja apmeklētāju piesaisti un radīja dzīvīgu, pievilcīgu pilsētvidi.

Pozitīva tendence: pieaug telpu aizpildījums

2025.gada vasarā veiktā apsekošana Vecpilsētā parādīja skaidru izaugsmi.
No 573 apsekotajām komerctelpām:

  • 461 telpa (81%) bija aizņemta,
  • 87 telpas (15%) bija tukšas,
  • 25 telpās (4%) notika remonts vai to statuss nebija nosakāms.
    Salīdzinājumā ar 2024. gadu komerctelpu izmantošanas īpatsvars pieaudzis par 8 procentpunktiem, kas apliecina programmu efektivitāti.

Arī 2026. gadā RUAK turpina iesākto. Programmas finansējums palielināts līdz 250 000 eiro, un jau šobrīd provizoriskie dati liecina, ka pieejamais finansējums ir pilnībā izsmelts.
Pavasara sezonā rīdziniekus un pilsētas viesus priecēs četri pašvaldības atbalstīti pasākumi, tostarp Vecrīgas festivāls, kas notiks jau 18. aprīlī. Savukārt pieteikšanās rudens sezonas pasākumu rīkošanai tiks atvērta no 1. maija.

Rīgas uzņēmēju atbalsta kontaktpunkts informē, ka 2026. gadā realizētās atbalsta programmas “Atbalsts uzņēmējdarbības attīstībai Rīgas vēsturiskajā centrā un tā aizsardzības zonā” pieejamais finansējums ir pilnībā izsmelts.

Visiem pretendentiem, kuri jau ir iesnieguši pieteikumus un gaida lēmumu, tas tiks sniegts 30 dienu laikā no iesnieguma saņemšanas dienas.

Aicinām uzņēmējus, kuri interesējas par dalību programmā, savlaicīgi iepazīties ar programmas nosacījumiem un sākt pieteikuma sagatavošanu nākamajam gadam. Pieteikumu iesniegšana tiks sākta 2027. gada 1. februārī.

Plašāka informācija par atbalsta programmu pieejama šeit. Kopējais programmas finansējums ir 250 000 eiro. Atbalstam varēja pieteikties komersanti ar publiski pieejamām komerctelpām Rīgas vēsturiskajā centrā un tā aizsardzības zonā.

Rīgas pašvaldība ir izsludinājusi atklātu konkursu par Gaisa tilta pārbūves projektēšanu. Konkursa pretendenti savus piedāvājumus var iesniegt līdz 5.maija plkst. 10.00.

Atklāta konkursa kārtībā plānots atrast uzņēmēju, kurš veiks Gaisa tilta būvprojekta izstrādi. Līguma izpildes kopējais termiņš ir noteikts līdz 12 mēnešiem.

Projektēšana tiks veikta, balstoties uz iepriekš izstrādāto būvprojektu minimālā sastāvā, vienlaikus nosakot, ka pēc projektēšanas darbu pabeigšanas līdz būvobjekta pieņemšanai ekspluatācijā visā būvdarbu periodā, kas provizoriski plānots līdz trīs gadiem, tiek veikta autoruzraudzība.

Projektā tiks pārskatīta satiksmes organizācija, kā arī tilta galvenie tehniskie parametri. Braukšanas joslu skaits netiks mainīts, vienlaikus paredzot nelielas izmaiņas joslu platumos, lai uzlabotu to funkcionalitāti un satiksmes plūsmas caurlaidību.

Projekts ietvers arī jauna tuneļa izbūvi savienojumā ar Klijānu ielu, kas paaugstinās satiksmes efektivitāti un mazinās konfliktu punktus. Abās tilta pusēs paredzēts izbūvēt dalītu veloceļu ar ietvi, tādējādi būtiski uzlabojot satiksmes drošību un nodrošinot ērtāku mobilitāti visiem satiksmes dalībniekiem.

Iespēju robežās tiks saglabāti atsevišķi vēsturiskie tilta elementi, tostarp atbalstsienu mūris, lai saglabātu objekta kultūrvēsturisko vērtību.

Plānots pievērst īpašu uzmanību satiksmes organizācijai būvdarbu laikā, lai nodrošinātu pēc iespējas raitāku un drošāku satiksmes kustību.

Informācija par izsludināto konkursu pieejama elektronisko iepirkumu sistēmā EIS.