Dodamies 4. gaitā no Vecdaugavas uz Vecāķiem

Biedrība “Vecdaugavieši”, realizējot projektu “Vecdaugavā var atrast sevi”, atsāk doties gaitās un rudens sezonu atklāsim ar 4. gaitu – Vecdaugava – Vecāķi – no dabas lieguma tālāk pa senās Daugavas krastiem, kas vijās gar Balto kāpu līdz ietecēja jūrā.

📌 Pulcēsimies 24. septembrī pulksten 11:00 Airu un Skanstnieku ielas stūrī.

🟠 Iespējams kāds uzzinās, kā radies Vecāķu nosaukums, kur atradies Veseļa gateris, kur būvēja laivas, līdz 1944. gadā to nacionalizēja un pārveda uz Vecmīlgrāvi, lai darbu sāktu Mangaļu laivu būvētava, pēc tam kuģu būvētava, bet no 1963. gada tā kļūst par Mangaļu kuģu remontu rūpnīcu.

🟠 Savām acīm skatīsimies, kur Vecāķos atradās kuģu piestātne, kad uz Rīgu veda tikai ūdens transports. Vēl saglabājušās seno zvejnieku mājas no 17. gadsimta un stāsti par jūrā piedzīvoto, kas tik ļoti atgādina Rūdolfa Blaumaņa noveli “Nāves ēnā”.

🟠 Vecāķos ir daudz dižu koku, bet starp tiem īpašas priedes, kas nav gluži masta priedes, bet apvijušās leģendām, piemēram, par vilkačiem.

Ja esat gatavi atgriezties tālā senatnē un uzzināt atkal ko jaunu, tad tiksimies 4. gaitā!

Dalība visos pasākumos ir BEZ MAKSAS.

Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

/no

Vecdaugavieši aicina uz teatrālu uzvedumu “Ilgviļņi”

Šī gada 19. augustā plkst. 18:00 vecdaugaviešus un viņu draugus aicinām uz brīvdabas teatrālu uzvedumu “Ilgviļņi”, kas notiks Vecdaugavā, Airu ielā 71A.

Viencēlienā atspoguļota sadzīve pagājušā gadsimta 30. gados tuvākajās apkaimēs. Luga “Ilgviļņi” ir oriģināldarbs un radīta pēc mangaļsalieša Jāņa Labera stāsta motīviem (publicēts 1938. gadā) par jaunu cilvēku attiecībām, kuri dzīvo Vecdaugavā, Vecmīlgrāvī un Mangaļsalā un starp viņiem ir upe, kura jāpārvar… Luga ir komēdija, kurā iesaistīti dažādu paaudžu cilvēki.

Uzvedumā darbojas Vecdaugavas iedzīvotāji un viņu draugi no tuvākām un tālākām apkaimēm. Izrādes tapšanā tika iesaistīti teātra entuziasti, kuri nav profesionāli aktieri, bet vēlējās līdzdarboties un parādīt, ka arī Vecdaugavā var atklāt sevī aktiera dotības.

Stāsta autors Jānis Labers ir latviešu dzejnieks, rakstnieks, feļetonists, kas dzimis 1884. gada 26. jūnijā kokstrādnieka ģimenē. Jānis agrā jaunībā savas darba gaitas uzsācis kā zvejnieks, ostas un fabrikas strādnieks.

Ikdienā pieredzēto J. Labers atspoguļojis arī savos literārajos darbos, radot stāstus par zvejnieku un strādnieku ikdienu un savstarpējām attiecībām. J. Labera pirmā publikācija ir 1901. gadā D. Zeltiņa vadītajā ”Zobgaļu kalendārī” ar pseidonīmu Burbulis, bet savā turpmākajā daiļradē ir izmantojis arī pseidonīmus Valkirians vai Valkiriāns. Fakti par J. Labera dzīves nogali diemžēl nav zināmi.

Nākot uz izrādi, līdzi ņemiet paklājiņu, uz kā apsēsties, bet kopējai noskaņai būsim priecīgi, ja varēsiet apģērbt kādu garderobes piederumu, kas atgādinātu pagājušā gada trīsdesmitos gadus. Pēc izrādes padomā ir arī neliels pikniks, tādēļ arī tam varat sagatavoties.

Izrāde “Ilgviļņi” tapusi, pateicoties Biedrības ”Vecdaugavieši” īstenotajam projektam ”Vecdaugavā var atrast sevi”.

Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

Ieeja izrādē ir BEZ MAKSAS.

/no

Plenēra darbu izstāde Rīgas centrālās bibliotēkas Ziemeļblāzmas filiālbibliotēkā

Šī gada 29. jūlijā pulksten 11:00 tiks atvērta Vecdaugavas plenēra darbu izstāde Rīgas centrālās bibliotēkas Ziemeļblāzmas filiālbibliotēkā Ziemeļblāzmas ielā 36 (kultūras pils “Ziemeļblāzma” telpās).

Biedrības ”Vecdaugavieši” projekts ”Vecdaugavā var atrast sevi” sniedza iespēju ikvienam, kurš vēlējās atklāt sevī mākslinieku, šī gada 1. jūlijā piedalīties plenērā Vecdaugavā, kuru vadīja māksliniece Tatjana Krivenkova. Vasaras krāsas, gaismas atspulgi ūdenī, prieks un pozitīvās emocijas nu būs redzamas izstādītajos plenēra darbos Rīgas centrālās bibliotēkas Ziemeļblāzmas filiālbibliotēkā.

Aicinām izstādes atklāšanā piedalīties visus plenēra dalībniekus, viņu draugus un amatiermākslas baudītājus. Iespējams, ka izstādē redzētais iedrošinās pievērsties tēlotājmākslai arī tos, kuri līdz šim nav uzdrošinājušies ņemt rokās zīmuļus un otas, lai atklātu sevī mākslinieka talantu.

  • Nokļūšana Rīgas centrālās bibliotēkas Ziemeļblāzmas filiālbibliotēkā ar 2., 24., 29., 58. autobusu virzienā no Rīgas centra līdz pieturai Kultūras pils “Ziemeļblāzma”, bet braucienā ar vilcienu līdz dzelzceļa stacijai “Ziemeļblāzma”.

Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

Dalība visos pasākumos ir BEZ MAKSAS.

/no

3. gaitā pa zvejnieku un jūrnieku pēdām: Vecmīlgrāvis – Ziemeļblāzma – Vecdaugava – no Mangaļu jūrskolas un kultūras pils līdz Skanstnieku valnim.

, ,

Jūlijā daudzviet svin Zvejnieku svētkus, bet biedrība ”Vecdaugavieši” 3. gaitā vedīs pa vēsturiskajām zvejnieku un jūrnieku pēdām Vecmīlgrāvī.

  • 3. gaita sāksies svētdien, 16. jūlijā plkst. 11:00 pie Daugavgrīvas Baltās baznīcas (Baltāsbaznīcas iela 50), lai sāktu stāstu par Mangaļu jūrskolu.
  • Nokļūšana ar 2., 24., 29., 58. autobusu virzienā no Rīgas centra līdz pieturai Atlantijas iela, bet braucienā ar vilcienu līdz dzelzceļa stacijai Ziemeļblāzma.

Jūrskola dibināta 1876. gadā pēc Krišjāņa Valdemāra ierosinājuma un viņš par šo notikumu rakstījis laikrakstā “Baltijas Vēstnesis”: ”19. martā š. g. no Visaugstākā Kunga un Ķeizara ir apstiprināta jauna jūrasskola Mangaļmuižas draudzē Rīnužciemā, pretī Dinamindei, Daugavas malā. Šī jau priekš trīs gadiem sadomātā un tagad apstiprinātā skola dabūs ikgadus 1000 rubļus no kroņa – priekš lones grāmatām un instrumentiem. Mangaļmuižas pagasts gādās par korteli, siltumu utt. Mācība skolniekiem taps dota bez maksas; jūras ziņas taps mācītas latviešu un vācu valodā, skatot pēc tam, kuru valodu saprot. Virsskolmeistaram ir jāprot gruntīgi abas šīs valodas.”

Mūsu gaita vedīs gar Daugavas krastiem līdz kādreizējam Loderu steķim, kur atradās viena no kuģīšu piestātnēm, lai pa ūdens ceļu nokļūtu Rīgā un Bolderājā.

Vecmīlgrāvis un Vecdaugava senāk atradās Mangaļu pagastā, bet daudzi Vecbaznīcas ciema (Vecdaugava) un Rīnūžu ciema vīri un sievas nodarbojās ar zveju. Kad laikrakstā “Jaunākās Ziņas” 1933. gadā sāka publicēt jaunā rakstnieka Viļa Lāča pirmo romānu “Zvejnieka dēls”, daudzi atpazina sevi un tā laika notikumus. Par romāna popularitāti liecina fakts, ka pēc tā motīviem uzņemta pirmā latviešu pilnmetrāžas filma (1939. gadā), otreizējais ekranizējums – 1957. gadā, kā arī romāna dramatizējums daudzas reizes iestudēts teātros.

1970. gadu vidū sākās senā Vecmīlgrāvja nojaukšana un daudzstāvu namu būvniecība, bet tā apstājās pie Rīnūžiem, tādēļ mūsu gaita vedīs garām arī daudzu romāna prototipu kādreizējām dzīvesvietām, kā arī uzzināsiet, kas un kādi viņi bija vēl pēc aculiecinieku teiktā.

19. gadsimta beigās un 20. gadsimata sākumā turpat risinājās arī citi notikumi, nozīmīgu kultūras un izglītības ēku būvniecība, kuras „savai mīļajai latvju tautai” cēla kokrūpnieks un mecenāts Augusts Dombrovskis.
Senie dižgari uzskatīja, ka viss ir iespējams, tādēļ 3. gaitā visticamāk pievienosies arī kāds jūras vilks, lai pastāsītu par savu darba pieredzi.

Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros. Dalība visos pasākumos ir BEZ MAKSAS.

Attēlā: Vecdaugavieša Jāņa Brinkmaņa glezna “Daugava pie Rīnūžiem”

/no

Projekta “Vecdaugavā var atrast sevi” 2. gaita notiks 2. jūlijā

Biedrības „Vecdaugavieši” organizētā 2. gaita – Vecdaugava – Mangaļmuiža – no cietokšņa līdz muižai būs kā 1. gaitas turpinājums par Daugavgrīvas cisterciešu ordeņa klosteri, kurš celts 13. gadsimta sākumā Daugavas labajā krastā.

Mangaļmuižas teritorija no 13. līdz 17. gadsimtam ietilpa Daugavgrīvas cisterciešu klostera un vēlāk cietoksnim piederošajās zemes teritorijās, bet Trīsciems kā vieta un Mangaļu muiža (Magnushof) pirmo reizi rakstos minēta 16. gadsimtā.

Tos, kuri vēlas nokļūt vienā no augstākajām vietām Rīgas teritorijā – Lapsu kalnā, uzzināt, kur atradās sens lībiešu pilskalns un kur 19. gadsimtā mācījās Vecbaznīcas (tagad Vecdaugavas apkaime) bērni un ar ko slavena ir Budbergu dzimta, aicināti 2. jūlijā pulksten 10 pulcēties dzelzceļa stacijā “Vecdaugava”. Jāgatavojas, ka 2. gaitas garums kopumā būs apmēram 7 km.

Trīsciems robežojas ar Jaunciema, Mīlgrāvja, Vecmīlgrāvja, Vecdaugavas, Vecāķu apkaimēm, kā arī Garkalnes un Carnikavas novadu (pēc novadu reformas – Ādažu novads).

Tā kā 2. gaita būs diezgan sarežģīta, palīdzēs, ja līdzi ņemsiet nūjošanas nūjas, noderēs galvassega pret saules stariem, lietus mētelītis lietus gadījumam, vēlams apaut ērtus apavus un apģērbties atbilstoši laika apstākļiem. Ieteicams ņemt līdzi ūdeni un kādu uzkodiņu piknikam.

Būsim priecīgi jūs redzēt 2. gaitā – Vecdaugava – Mangaļmuiža – no cietokšņa līdz muižai!

Šovasar biedrība ”Vecdaugavieši” īsteno projektu ”Vecdaugavā var atrast sevi”. Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

Dalība pasākumā ir BEZ MAKSAS.

/no

Biedrība “Vecdaugavieši” turpina projektu  “Vecdaugavā var atrast sevi”

Šovasar Vecdaugavas iedzīvotājiem un viesiem būs iespēja iepazīt šo mazāk pazīstamo Rīgas apkaimi, jo biedrība ”Vecdaugavieši” īstenos projektu ”Vecdaugavā var atrast sevi”.

Apkaimes vēstures un dabas iepazīšanu sāksies jau 18. jūnijā, kad dosimies pirmajā izzinošajā pārgājienā. Pārgājienus nosaucām piemirstā vārdā – “gaitas” un pavisam tādas ir plānotas septiņas līdz pat rudenim.

  • 1. gaitā dosimies maršrutā – Daugavas krasti – Vecdaugava – Rīgas atslēgu glabātāja. Kāpēc Rīgas atslēgas atradās tieši te un kāpēc arī šo vietu var uzskatīt par Rīgas vārtiem, uzzināsiet, ja dosieties kopā ar mums. Pulcēšanās 18. jūnijā pulksten 13 Skanstnieku un Airu ielas krustpunktā, līdzi ņemot atspirdzinošus dzērienus un uzkodas nelielam piknikam.
  • 2. gaita – Vecdaugava – Mangaļmuiža – no cietokšņa līdz muižai  – notiks 2. jūlijā, kad būs iespēja uzzināt, cik tālu bijušas Cisterciešu klostera teritorijas, viņu īpašumi un atstātais mantojums.
  • 3. gaita iecerēta 16. jūlijā un atgādinās, ka te rodama arī latvju slaveno loču dzimtene, kad dosimies maršrutā Rīnūži – Mangaļsala. Jūlija vidū mūsu tuvākajās apkaimēs svin tradicionālos Zvejnieku svētkus, tādēļ būs iespēja uzzināt gan par senāko zvejnieku dzīvi, gan tikties ar mūsdienu kuģa apkalpi.

Vecdaugava kā vieta Rīgā nav pilnīgi apzināta arī kā atpūtas vieta rīdziniekiem. Tiem, kas vēlas atrast sevi klusumā pie dabas, ir jāiepazīst mūsu apkaime visā krāšņumā.

Mūsu iecere ir rast iespēju arī pašiem izpausties radoši – gleznojot un spēlējot teātri.

  • Jūlijā profesionālas mākslinieces un vecdaugavietes Tatjanas Krivenkovas vadībā notiks plenērs, bet radošo veikumu vēlāk būs iespēja redzēt gan Vecdaugavā, gan izstādē Rīgas centrālās bibliotēkas Ziemeļblāzmas filiālbibliotēkā Ziemeļblāzmas ielā 36. Aicinām sekot turpmākajai informācijai, jo konkrēts datums radošām izpausmēm būs atkarīgs no laika apstākļiem.
  • Augustā notiks brīvdabas teātra izrāde, kurā vecdaugavieši un viņu draugi iejutīsies lugas ”Ilgviļņi” varoņos. Luga ir oriģināldarbs, kas radīts pēc mangaļsalieša Jāņa Labera stāsta motīviem (1938. gadā) par jaunu cilvēku attiecībām, kuri dzīvo Vecdaugavā un Mangaļsalā un starp viņiem ir upe, kura jāpārvar…
  • Gaitas turpināsim arī septembrī, oktobrī un novembrī, bet rudenī kopīgi meklēsim apkaimes ievērojamākās vietas un dabas objektus, dodoties pa pēdām foto mīklai.

Ļoti ceram, ka iesaiste kopīgās aktivitātēs veidos jaunas iepazīšanās, kā arī katrs varēs atrast sevi un savus talantus, ko dažkārt grūti ir izdarīt stresa pilnajā ikdienā.

Lai mums visiem skaista vasara!

Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

Dalība visos pasākumos ir BEZ MAKSAS.

/no