Arhīvs birkai: Labklājība

Oktobra beigās SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” (RNP) uzsāk pilnās renovācijas projektu Varavīksnes gatvē 12, Purvciemā. Deviņstāvu 602. sērijas paneļu ēka būs pirmais daudzdzīvokļu nams Rīgā, kas ar Eiropas Savienības līdzfinansējumu iegūs arī jaunu liftu.

Liftam līdz ar jaunu kabīni un energoefektīvu pacēlāja mehānismu tiks izbūvētas platākas durvis, lai to ērti varētu lietot ar bērnu ratiņiem vai riteņkrēslu.

“Kaimiņus uzrunājām pirms trīs gadiem WhatsApp čatā, un jau pirmajā balsojumā vairums kaimiņu bija par ēkas renovāciju. Mums paveicās, ka jaunajā ALTUM programmā līdzfinansējumu var piesaistīt arī lifta nomaiņai, ko arī izmantosim. Mājā ir daudz bērnu ratiņos, kā arī pensionāri, līdz ar to ērta un viegla nokļūšana uz augšējiem stāviem ir ļoti svarīga,”

stāsta mājas dzīvokļu īpašnieku biedrības pārstāve Jūlija Vasiļjeva.

Mājas vecais lifts izgatavots 1980. gadā Baltkrievijā, Mogiļevā. Šādi lifti savu ražotāja paredzēto lietošanas termiņu ir nokalpojuši, un, lai arī ir droši lietošanā, tomēr prasa arvien biežākus un dārgus remontus un ilgas dīkstāves to laikā. Jaunā lifta kopējās izmaksas ir 55 711 eiro, un 45 % jeb 25 079 eiro no tām sedz Eiropas Savienība. Jauno liftu uzstādīs Somijas uzņēmums KONE, viens no vadošajiem Eiropas liftu ražotājiem.

Liftu novecošana ir aktuāls jautājums vairumā padomju laikā celto tipveida ēku. RNP pārvaldītajās mājās ir vairāk nekā 1220 lifti, un uzņēmums aicina iedzīvotājus lemt par jaunu liftu uzstādīšanu. Šogad un nākamgad ar ES atbalstu RNP vadīto pilno renovāciju ietvaros plānots uzstādīt vēl 29 jaunus liftus kopumā 14 mājās. Ja iedzīvotāji neizvēlas pilnu mājas renovāciju, ir iespējams tikai uzstādīt jaunu liftu, par to pakāpeniski, vairāku gadu garumā norēķinoties ar ražotāju. Modernus, mūsdienu standartiem atbilstošus liftus RNP pārvaldītajām mājām piedāvā pieci lielākie Eiropas liftu ražotāji.

Kopumā renovācijas ietvaros dzīvokļu īpašnieki Varavīksnes gatvē 12 izvēlējušies savai mājai uzstādīt ventilējamo fasādi, kas ir ilgmūžīgāka un vieglāk kopjama nekā apmetums. Tiks atjaunota visa siltumapgādes sistēma, lai turpmāk iedzīvotāji varētu brīvi regulēt apkuri savā dzīvoklī, neietekmējot sistēmas darbību visā mājā. Tāpat mājai tiks atjaunots jumta segums, atjaunotas un iestiklotas visas lodžijas, siltināts pagrabs un labiekārtota teritorija. Renovācijas kopējās izmaksas ir 1,42 milj. eiro un 640 204 jeb 45% no tiem sedz Eiropas Savienība.

RNP šogad pavasarī, kad tika atvērta jaunā ALTUM programma, pilnai renovācijai pieteica 60 mājas – tas ir vēsturiski lielākais Rīgā pieteikto māju skaits. No tām 15 ir Rīgai raksturīgās lielās mājas, kurās dzīvokļu skaits pārsniedz 70.

 

Nākamnedēļ, naktī no 21. uz 22. oktobri, Rīgā pēc īpašas metodikas notiks bezpajumtnieku skaitīšana, kuras rezultātā plānots iegūt precīzus un vērtīgus datus par cilvēkiem bez pajumtes. Tie ir nepieciešami, lai plānotu sociālo pakalpojumu attīstību. Tādējādi pašvaldība sadarbībā ar Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāti piedalās unikālā starptautiskā projektā*, kas vienlaikus notiek 35 Eiropas pilsētās.

Šis ir pirmais šāda mēroga projekts, kura mērķis ir izveidot vienotu un atkārtojamu pieeju bezpajumtnieku uzskaitei. Tas paredz skaitīšanu pēc vienotas metodoloģijas, lai identificētu cilvēkus bez mājokļa, izprastu viņu dzīves apstākļus, bezpajumtniecības cēloņus un nepieciešamo palīdzību. Projekts vērsts uz salīdzināmu datu ieguvi, kas kalpos par pamatu efektīvākai politikas plānošanai šajā jomā. Līdz šim Eiropā nav bijusi vienota pieeja šāda veida uzskaitei.

Rīgas pašvaldības dalība projektā ļaus uzskaitīt gan tos bezpajumtniekus, kuri jau saņem sociālos pakalpojumus, gan tos, kuri uzturas dzīvošanai nepiemērotās vietās. Datu analīze tiks nodota politikas veidotājiem, lai izstrādātu palīdzības stratēģijas un attīstītu sociālos pakalpojumus.

Rīgā skaitīšanā piedalīsies pētnieki, sociālie darbinieki, pašvaldības iestādes un brīvprātīgie, tostarp Rīgas pašvaldības Labklājības departaments, LU Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultāte, Rīgas Sociālais dienests, patversmes, Mobilā brigāde ielu sociālajam darbam ar bezpajumtniekiem, krīzes centri, pašvaldības policija, ārstniecības iestādes un ieslodzījuma vietas. Pilsēta tiks sadalīta zonās, kurās tiks veikta apsekošana, lai iegūtu datus par cilvēkiem bez pastāvīgas dzīvesvietas, viņu situāciju un nepieciešamajiem atbalsta mehānismiem un risinājumiem.

2023. gada 24. novembrī Eiropas Parlaments pieņēma rezolūciju, kurā aicināja ES un tās dalībvalstis līdz 2030. gadam izskaust bezpajumtniecību, izstrādājot ES satvaru valsts stratēģijām, atceļot kriminālatbildību par bezpajumtniecību un turpinot piešķirt finansējumu šīs problēmas risināšanai.

*“Eiropas bezpajumtnieku skaitīšanas iniciatīva” (“European Homelessness Counts”)

 

Ņemot vērā arvien pieaugošo vajadzību pēc psihoemocionālā un informatīvā atbalsta jaunajām ģimenēm, Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācija sadarbībā ar Rīgas pašvaldības Labklājības departamentu un Rīgas Sociālo dienestu sniedz būtisku atbalstu vecākiem mazuļa pirmajos dzīves mēnešos. Kopš oktobra ir pieejams jauns pakalpojums “Mammu palīgi”.

Rīgā deklarētie un dzīvojošie jaundzimušo vecāki šogad var saņemt bezmaksas informatīvu un emocionālu atbalstu mazuļa pirmajos sešos dzīves mēnešos programmā “Piedzimstot bērniņam”. To finansē Rīgas pašvaldība.

Kopš oktobra programmā ir pieejams jauns pakalpojums “Mammu palīgi”, kas paredzēts māmiņām ar diagnosticētu pēcdzemdību depresiju. Mērķis ir sniegt praktisku palīdzību māmiņas ikdienā, lai veicinātu viņas atveseļošanos un nodrošinātu bērnam drošu un mierīgu vidi. Tā ir praktiska palīdzība māmiņas atveseļošanās periodā – mājas darbu veikšanā, bērna aprūpē un māmiņas pašaprūpē, ņemot vērā katras sievietes individuālās vajadzības un izvērtējot ģimenei pieejamos citus atbalsta resursus.

Jaunais pakalpojums paredzēts konkrētai mērķa grupai: sievietēm ar diagnosticētu pēcdzemdību depresiju, kuras aprūpē bērnu līdz viena gada vecumam; atbalsta programmas “Piedzimstot bērniņam” esošās klientes; kā arī vienam no vecākiem jābūt deklarētam un jādzīvo Rīgā.

Ko ietver atbalsts?

 pastaigas ar bērnu, lai māmiņa var atpūsties;

pavadīšana pie ārstiem vai speciālistiem, pieskatot mazuli vizītes laikā;

palīdzība mājas darbos – iepirkumi, ēdiena gatavošana, uzkopšana u.c.;

praktisks atbalsts bērna aprūpē;

reakcija krīzes situācijās, piesaistot speciālistus (PEP jeb pirmās emocionālās palīdzības mammu, sociālo darbinieku u.c.);

pakalpojums pieejams līdz 30 stundām, parasti vienu līdz divas reizes nedēļā. Ja nepieciešams, tā intensitāti var palielināt līdz trīs reizēm nedēļā.

Kā pieteikties?

Nepieciešams medicīnisks dokuments, kas apliecina diagnozi (piemēram, izraksts no ambulatorās kartes vai ārsta slēdziens).

Pieteikšanās notiek:

Ja esat vecāki, kuriem nesen piedzimis bērniņš, vai pazīstat kādu, kam šis atbalsts varētu būt noderīgs, sazinieties ar pakalpojuma sniedzēju Latvijas SOS Bērnu ciematu asociāciju.

 

Ar sirsnīgu pateicību Rīgas domes priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs trešdien, 8. oktobrī, ar pateicības rakstiem un atzinību apbalvoja Latvijas Samariešu apvienības brīvprātīgos, kuri nesavtīgi piedalās īpašā labdarības projektā “Sapņu pavadonis”. Viņi palīdz piepildīt pēdējās vēlmes cilvēkiem, kuru dzīve tuvojas noslēgumam.

📸 Pasākuma foto

“Sapņu pavadonis” ir unikāls projekts Latvijā, kas balstīts pasaulē atzītā pieredzē – līdzīgi projekti citviet pazīstami kā “Wish Ambulance” vai “Wunschewagen”. Ar Vācijas Samariešu apvienības atbalstu, kas šo iniciatīvu īsteno jau kopš 2014. gada, Latvijā tapis īpaši aprīkots transports, kas nodrošina drošu un ērtu pārvietošanos cilvēkiem ar veselības ierobežojumiem. Katru braucienu pavada divi brīvprātīgie – viens no tiem ar medicīnisko kvalifikāciju –, lai nodrošinātu ne tikai fizisku, bet arī emocionālu atbalstu.

Projekts tiek pilnībā finansēts no ziedojumiem, un tieši Vācijas samarieši bija pirmie, kas sniedza savu ieguldījumu, ziedojot vienu no saviem speciāli aprīkotajiem auto, kas nu kalpo arī Latvijā.

Latvijas Samariešu apvienība lepojas ar vairāk nekā 300 brīvprātīgajiem, kuri ik dienu sniedz palīdzību dažādās jomās – no senioru aprūpes un atbalsta cilvēkiem ar īpašām vajadzībām līdz darbam ar bērniem un krīzes situāciju risināšanā. Viņu nesavtīgais darbs ir kluss, tomēr spēcīgs atgādinājums par cilvēcību, līdzjūtību un kopības spēku.

Vairāk par Latvijas Samariešu apvienību – ŠEIT.

 

Rīgas pašvaldība turpina pieņemt pieteikumus projektam, kas paredz iespēju bērniem, kuri nav sasnieguši obligāto izglītības vecumu un šobrīd ir reģistrēti pašvaldības bērnudārzu rindā, apgūt pirmsskolas izglītības programmu četrās privātajās pirmskolās bez vecāku līdzfinansējuma. Šobrīd pieejamas vietas visos četros privātajos bērnudārzos, vietu skaits ir ierobežots.

Rīgas pašvaldība piedalās Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto cilvēku, tostarp vistrūcīgāko un bērnu, sociālo integrāciju” pasākuma “Bērnu pieskatīšanas pakalpojumi” īstenošanā. Projekts neietver izdevumus par ēdināšanas pakalpojumiem un interešu izglītību.

Pašvaldība aicina vecākus pieteikties uz vietām kādā no četrām privātajām pirmsskolas izglītības iestādēm:

  • Privātā pirmsskolas izglītības iestāde “Rotaļkāre”, Aleksandra Čaka ielā 124 (Grīziņkalna apkaime);
  • Privātā pirmsskolas izglītības iestāde “Zelta rasa”, Spulgas iela 15 (Ziepniekkalna apkaime);
  • Privātā pirmsskolas izglītības iestāde “Bembi”, Bērzupes iela 5 (Ziepniekkalna apkaime);
  • Privātā pirmsskolas izglītības iestāde “Augsim”, Baznīcas ielā 1 – 1 (Centra apkaime).

Pakalpojuma sniegšanas laiks vienam bērnam nav īsāks par gadu, bet ne ilgāk par 2027. gada 30. jūniju.

Pašvaldība aicina Rīgas pašvaldībā deklarēto bērnu vecākus, kuru bērniem nav nodrošināta vieta pašvaldības bērnudārzā un kuri ir gatavi piedalīties projektā, norādīt savam bērnam izvēlēto vienu no augstāk minētajām privātajām pirmsskolas izglītības iestādēm, aizpildot pieteikuma anketu.

Pieteikšanās kritēriji:

  • bērnam ir jābūt reģistrētam rindā uz Rīgas pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādi;
  • bērna un vismaz viena no bērna vecāku, bērna likumiskā pārstāvja vai audžuģimenes dzīvesvieta ir deklarēta Rīgas pašvaldības administratīvajā teritorijā;
  • jānoslēdz līgums par iesaisti projektā vismaz uz vienu gadu, izslēdzot iespēju mainīt izglītības iestādi;
  • bērnam jābūt vismaz pusotru gadu vecam līdz obligātajam pirmsskolas izglītības vecumam (līdz 5 gadu vecumam).

Pēc pieteikuma anketas aizpildīšanas Rīgas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departaments sazināsies ar bērna vecākiem par bērna uzņemšanu projekta finansētā pirmsskolas izglītības programmā izvēlētajā privātajā izglītības iestādē un aicinās iesniegt nepieciešamos dokumentus.

Projekts tiek īstenots no 2024. gada septembra līdz 2027. gada 30. jūnijam.

Papildinformāciju par iesaisti projektā var uzzināt, rakstot Rīgas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departamenta Administratīvajai pārvaldei uz e-pastu egija.straujuma@riga.lv. Savukārt plašāku informāciju par iestādēm var uzzināt, sazinoties ar privātajām pirmsskolas izglītības iestādēm “Rotaļkāre”, “Zelta rasa”, “Bembi” un “Augsim”.

 

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, Latvijā ir 592 503 apdzīvotas daudzdzdzīvokļu (trīs un vairāk dzīvokļu) mājas un 74% no tām būvētas laika posmā no 1961. līdz 2000. gadam. Kādā tehniskā stāvoklī šobrīd ir Latvijas dzīvojamais fonds un vai iedzīvotāji ir ieinteresēti veikt uzlabojumus savā īpašumā?

Datu par iedzīvotāju izpratni un informētību par daudzdzīvokļu māju ikdienas pārvaldīšanas un renovācijas jautājumiem praktiski nav! Bet gadījumi, kad daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji savstarpēji nespēj pieņemt lēmumus par mājā nepieciešamo uzlabojumu veikšanu ir sastopami bieži.

Lai noskaidrotu daudzdzīvokļu māju iedzīvotāju viedokli

par māju tehnisko stāvokli, ikdienas pārvaldīšanas jautājumiem un attīstības iespējām, Būves nākotnei aicina iedzīvotājus piedalīties aptaujā.


Aptauja notiek elektroniski, un tās aizpildīšana prasīs aptuveni 5 minūtes. Visas sniegtās atbildes tiks izmantotas tikai apkopotā veidā.


Kāpēc šis ir svarīgi? Jo droša un sakārtota vide daudzdzīvokļu mājā sākas ar zinošiem, informētiem un aktīviem iedzīvotājiem!

“Izpratnes veicināšana par māju pārvaldīšanu, renovāciju, informācijas pieejamību un citām tēmām iedzīvotāju vidū ir viens no galvenajiem virzītājiem praktiskām, redzamām un saprotamām pārmaiņām un konkrētu lēmumu pieņemšanai par daudzdzīvokļu māju renovāciju, energoefektivitāti un drošību, kas primāra attiecībā pret parējo minēto!
Būves nākotnei viens no mērķiem ir sasaistīt iedzīvotāju praktiskās vajadzības un iespējas ar valsts un pašvaldību teorētisko skatījumu uz šiem jautājumiem. Faktiski mēs pildām tādu kā reaģenta lomu šajā procesā,”

komentē Būves nākotnei dibinātājs Jānis Uzulēns.


#drošasmājas
Būves nākotnei ir pieredzes apmaiņas platforma, kas sadarbībā ar nozares ekspertiem regulāri organizē bezmaksas informatīvus vebinārus par daudzdzīvokļu māju iedzīvotājiem aktuālām tēmām. Visu vebināru ierakstus sev ērtā laikā iespējams noskatīties youtube kanālā.

 

Lai nodrošinātu pieaugošo nepieciešamību nodrošināt ārpusģimenes aprūpi bērniem galvaspilsētā, Krūzes ielā izveidots jauns, ģimeniskai videi pietuvināts aprūpes centrs. Trešdien, 3. septembrī, uz jauno centru izbraukuma sēdē devās Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas deputāti, lai iepazītos ar tā darbību un infrastruktūru.

“Jaunā aprūpes centra atvēršana ir nozīmīgs solis, lai nodrošinātu drošu un ģimenisku vidi bērniem, kuri palikuši bez vecāku gādības. Mūsu prioritāte ir radīt apstākļus, kuros katrs bērns jūtas uzklausīts, atbalstīts un motivēts attīstīt savas prasmes un talantus,”

uzsver komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone

Jaunais centrs, ko nodrošina biedrība “Latvijas Samariešu apvienība”, ir privātmāja, kas paredzēta septiņiem bērniem vecumā no 10 līdz 18 gadiem. Šobrīd tajā sāk dzīvi seši bērni vecumā no 8 līdz 12 gadiem no divām ģimenēm – trīs bērni no katras.

Māja piedāvā ģimenisku vidi ar atsevišķām guļamistabām, dzīvojamo istabu, virtuvi, norobežotu pagalmu un dārza zonu, nodrošinot bērniem drošu un mājīgu vidi. Centra mērķis ir sniegt diennakts aprūpi, piedāvājot ne vien dzīvesvietu, bet arī mājas sajūtu. Bērniem tiek nodrošināta individuāla pieeja, kas ietver audzināšanu, izglītošanu, veselības aprūpi, dažādu prasmju apguvi un saturīgu brīvā laika pavadīšanu, lai mazinātu klaiņošanas un citus riskus. Tāpat uzmanība tiek pievērsta saiknes stiprināšanai ar bērnu bioloģiskajām ģimenēm, ja tas ir iespējams.

Pēdējos gados Rīgā pieaug gadījumu skaits, kad vecākiem tiek pārtrauktas bērnu aizgādības tiesības, kā arī palielinās to bērnu skaits, kuriem nepieciešama ilgstoša sociālā aprūpe un rehabilitācija institūcijā. Tas notiek situācijās, kad bāriņtiesai neizdodas atrast bērnam aizbildni vai audžuģimeni. Šādos gadījumos pašvaldība sadarbojas ar organizācijām, lai nodrošinātu bērniem drošu vidi un atbalstu viņu attīstībai. Jaunais centrs ir daļa no Rīgas pašvaldības centieniem risināt šos izaicinājumus, piedāvājot modernu un ģimenisku risinājumu ārpusģimenes aprūpei.

 

Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācija aicina ģimenes 1.septembrī nosvinēt skolas sākumu un doties svētku pusdienās vai vakariņās uz kafejnīcām un restorāniem, kuri iesaistījušies labdarības akcijā „Aizved savējos uz restorānu un palīdzi citiem tikt uz skolu!”. Akcijas dalībnieki apņēmušies daļu no saviem svētku dienas ieņēmumiem ziedot SOS Bērnu ciematu asociācijas paspārnē esošo ģimeņu bērnu atbalstam un sagatavošanai skolas gaitām.

Šogad akcijā piedalās vairāk nekā 80 restorāni un kafejnīcas no Rīgas, Mārupes, Ikšķiles, Jūrmalas, Līgatnes, Bauskas, Aizkraukles, Rojas, Valmieras, Kolkas, Liepājas un citām vietām visā Latvijā.

Akcijā “Aizved savējos uz restorānu un palīdzi citiem tikt uz skolu!” piedalās 3 pavāru restorāns Tam labam būs augt, B Bārs Restorāns, Bitīte Kafetērija, Brandīns, Cabo Cafe, Cafe 53, Casa Nostra, Cydonia, Divjūriņas, Fazenda Āgenskalns, Hercogs Mārupe, Hercogs Garden, Hesburger, KWB Street Food Restaurant, Mūza restorāns, Neptūns, Pavāru māja Līgatnē, Ramen Riga, Rātes Vārti, Rosemarine, Spura kafejnīca, StockPotXL, Street Burgers Liepāja, Vairāk Saules, Valdeko un Wolmar.

Kafejnīcām un restorāniem vēl ir iespēja pieteikt savu dalību akcijā, tādēļ ar aktuālo informāciju aicinām iepazīties Latvijas SOS Bērnu ciematu mājas lapāŠEIT.


Akcijas rezultātā ziedotie līdzekļi tiks izmantoti, lai palīdzētu sagatavoties skolai 125 skolēniem, kuri aug SOS Bērnu ciematu asociācijas paspārnē esošajās ģimenēs un SOS jauniešu mājās.

“Skolas sākums ir prieka un jaunu iespēju laiks visiem bērniem,” saka Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācijas direktore Ilze Paleja. “Aicinām ģimenes 1. septembrī svinēt skolas sākumu restorānos un kafejnīcās, vienlaikus palīdzot bērniem, kuriem nepieciešams atbalsts, lai droši un ar prieku sāktu jauno mācību gadu. Sirsnīgi pateicos visiem restorānu, kuri iesaistījušies šajā akcijā, saimniekiem. Jūsu ieguldījums palīdz radīt nozīmīgas pārmaiņas šo bērnu dzīvēs.”


Par SOS bērnu ciematiem

Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācija ir nevalstiska labdarības organizācija, kas nodrošina ilgtermiņa ģimenisku aprūpi bez vecāku gādības palikušiem bērniem, uztur ģimeņu atbalsta centrus un ārpusģimenes aprūpes atbalsta centru “Airi vecākiem” vairākās Latvijas pašvaldībās, kā arī īsteno dažādas sociālās prevences programmas. Divu SOS bērnu ciematu audžuģimenēs (Īslīcē un Valmierā), vairākās integrētajās SOS ģimenēs, kā arī SOS jauniešu mājās Jelgavā un Rīgā – atbalstu, drošību un jaunas mājas raduši 130 bērni un jaunieši no visas Latvijas. Kopumā visās SOS bērnu ciematu īstenotajās atbalsta programmās gada laikā palīdzību saņem vairāk nekā 1500 bērnu.

Papildu informācijai:
Gunta Purvēna
Latvijas SOS Bērnu ciematu asociācija
Tālr. 26324894
E-pasts: gunta.purvena@sosbca.lv
Vairāk par SOS bērnu ciematiem: www.sosbernuciemati.lv

 

Ceturtdien, 21. augustā, Burtnieku ielā 37 tika atklāts multifunkcionālais centrs ““Domino” Teika”, kurā ar Rīgas pašvaldības atbalstu palīdzību saņems 80 bērni. Pakalpojumu sniedz Latvijas Bērnu atbalsta fonds (LBAF).

Jau sešus gadus tiek piedāvāta sociālās rehabilitācijas programma bērniem vecumā no 4 līdz 9 gadiem, kuriem ir grūtības uzvesties un komunicēt ar citiem. Tā paredzēta arī viņu tuvākajiem cilvēkiem — vecākiem vai aprūpētājiem. Programma tika ieviesta, jo arvien vairāk ģimeņu meklē palīdzību situācijās, kad bērnam ir grūti iekļauties bērnudārzā vai skolā, saprasties ar vienaudžiem, kontrolēt emocijas vai ievērot uzvedības normas. Dažkārt vecākiem trūkst zināšanu, kā viņiem palīdzēt. Ja šīs problēmas netiek risinātas laikus, pastāv risks, ka bērns tiek atstumts, nespēj pilnvērtīgi mācīties, var saskarties ar mentālās veselības grūtībām un nonākt nelabvēlīgā vidē.

Rīgā tās ir vienīgās pieejamās programmas šajā jomā, un pieprasījums joprojām ir augsts.

“Priecājos, ka ir vēl viena vieta, kur speciālisti kopā ar Latvijas Bērnu atbalsta fondu strādās ar ģimenēm, kurās aug bērni ar uzvedības un funkcionāliem traucējumiem. Jo agrāk sākam novērst problēmu cēloņus, jo ātrāk un efektīvāk varam palīdzēt tiem, kuriem tas visvairāk nepieciešams. Pašvaldība ar fondu sadarbojas jau sesto gadu, un šodien atklājam ceturtās šāda veida telpas. Atbalsts sniegts vairāk nekā 370 ģimenēm, bet redzam, ka pakalpojums ir tik nepieciešams, ka jau šobrīd tas ir aizņemts deviņiem mēnešiem uz priekšu. Tas nozīmē tikai vienu – Rīgai vajag vēl vairāk šādu pakalpojumu vietu, lai palīdzētu visām ģimenēm, kurām tas nepieciešams,”

pauž Rīgas domes priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs.

“Šis ir brīnišķīgs piemērs NVO, pašvaldības un privāto uzņēmumu sadarbībai, lai kopā veidotu ģimenēm domātus pakalpojumus. Jaunajā multifunkcionālajā centrā sociālās rehabilitācijas pakalpojumus saņems 80 bērni gan ar saskarsmes grūtībām un uzvedības traucējumiem, gan bērni ar īpašām vajadzībām. Šie pakalpojumi sniedz būtisku atbalstu arī viņu ģimenēm,”

saka Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone.

Rīgas pašvaldības Labklājības departaments kopā ar LBAF izvērtēja iespēju paplašināt sociālās rehabilitācijas programmu bērniem ar uzvedības un saskarsmes grūtībām. Šobrīd ir nepieciešamas plašākas telpas dažādu terapijas metožu izmantošanai, jo tupina augt bērnu skaits, kam vajadzīga palīdzība. LBAF ne tikai nodrošina šo programmu, bet arī apņēmās piesaistīt finansējumu telpu remontam.

Multifunkcionālajā centrā no septembra darbu sāks dažādi speciālisti. Tajā ir izveidota plaša apmācību zāle, Latvijā lielākā sensorā sporta zāle, klusuma telpa un citas telpas, kas nodrošina bērniem un vecākiem nepieciešamu atbalsta vidi.

 

20. augustā, Rīgas domes sēdē tika apstiprināti grozījumi saistošajos noteikumos “Par brīvprātīgās iniciatīvas pabalstiem Rīgas valstspilsētas pašvaldībā”. Tie paredz izmaiņas nosacījumos, kas attiecas uz pabalstu piešķiršanu jaundzimušo vecākiem Latvijas galvaspilsētā.

Kas tiek mainīts:

  • atcelta prasība par 12 mēnešu deklarēšanos pirms bērna piedzimšanas. Turpmāk pabalstu varēs saņemt arī tie vecāki, kuru deklarētā dzīvesvieta Rīgā nav bijusi vismaz 12 mēneši pirms bērna piedzimšanas. Iepriekš šī prasība bija obligāta;
  • līdz šim bija paredzēts, ka, lai saņemtu pabalstu par jaundzimušo, vecākiem jābūt deklarētiem Rīgā vismaz no šā gada 1. jūlija. Tagad šis termiņš ir pārcelts uz 1. jūniju. Tas nozīmē, ka ģimenes, kuru bērni piedzima no 1. jūnija līdz 1. jūlijam un kurām iepriekš nebija tiesību saņemt pabalstu, tagad varēs to saņemt. Šīs izmaiņas paplašina atbalsta iespējas un nodrošina taisnīgāku pieeju ģimenēm, kuras deklarējušās Rīgā neilgi pirms bērna piedzimšanas;
  • izņēmums 12 mēnešu deklarēšanās prasībā saglabājas divos gadījumos: pirmkārt, ja tiek pieprasīts pabalsts par dvīņiem, un, otrkārt, ja dvīņi ir dzimuši ekstremāli vai ļoti agrīni priekšlaicīgi (mazāk nekā 32 grūtniecības nedēļās). Ja deklarēšanās ilgums nav vismaz 12 mēneši, tad pabalsts šīm ģimenēm ir tādā apmērā, kāds normatīvajā aktā bija noteikts bērna piedzimšanas brīdī. Ja neviens no dvīņu vecākiem nav bijis deklarēts Rīgā vismaz 12 mēnešus, ģimenei būs iespēja saņemt visus pienākošos pabalstus, t.i., pašlaik 150 eiro par katru bērnu, bet no nākamā gada 1. janvāra – 450 eiro par katru jaundzimušo bērnu, kā arī visus valsts garantētos pabalstus.

Rīgas pašvaldība sniedz mērķētu un daudzveidīgu atbalstu ģimenēm ar bērniem, kas neaprobežojoties tikai ar pabalstu jaundzimušajiem pirmajos dzīves mēnešos. Piemēram, šogad uzsākta programma “Piedzimstot bērniņam”, kurā Rīgas pašvaldība finansē bezmaksas emocionālu un informatīvu atbalstu 500 ģimenēm.

Bērna piedzimšanas pabalsts ir pašvaldības brīvprātīgā iniciatīva ar mērķi sniegt materiālu atbalstu pamatvajadzību nodrošināšanai pēc bērna piedzimšanas, kas varētu veicināt bērnu dzimstību Rīgā.