Rīdzinieki aicināti izteikt viedokli par astoņu publisku vietu vizualizāciju Minecraft vidē

, , , , , ,

Līdz 7. maijam (ieskaitot) rīdziniekiem ir iespēja piedalīties aptaujā par astoņu Rīgas vietu nākotni. Aptaujas rezultāti palīdzēs bērniem un jauniešiem iztēloties šīs vietas un radoši tās attēlot Minecraft vidē.

No 2023. līdz 2025. gadam Rīgas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departaments un Pilsētas attīstības departaments īsteno Erasmus+ projektu “Elastīgas pilsētas ar Minecraft: novatorisks jaunatnes vadīts politikas process ilgtspējīgai Eiropai” (MC-YOU). Tā ietvaros 20 bērnu un jauniešu komandas no vairāk nekā 10 mācību iestādēm Rīgā izstrādā attīstības vīzijas Minecraft Education vidē dažādām publiskām vietām pilsētā.

Aptaujā ir piedāvāts izteikt viedokli par to, kādas funkcijas un kādas vajadzības varētu tikt īstenotas astoņās vietās Rīgā:

• Bolderājas filiālbibliotēkā;
• Saules dārzā;
• Briāna/Palīdzības ielas skvērā;
• Vidzemes tirgū;
• Rīgas Valsts 3. ģimnāzijas pagalmā;
• Jaunatnes dārzā;
• Ēbelmuižas parkā;
• Zirņu salā – Dārziņu atpūtas vietā.

📌 Aptauju var aizpildīt – ŠEIT , ievadot īpašu Rīgas kodu – vC7OiLM. Aptaujas titullapa ir angļu valodā (tā ir vienāda visām projekta pilsētām Portugālē un Bulgārijā), bet pati aptauja ir latviešu valodā.

Iedzīvotāju sniegtās atbildes ietekmēs komandu vīzijas šīm konkrētām Rīgas vietām, ņemot vērā arī iepriekšējās diskusijas un idejas. Pēc tam šīs vīzijas vērtēs žūrija, un labākajām komandām būs iespēja tās prezentēt “Rīgas bērnu un jauniešu konferencē”, kas norisināsies jūnijā.

“Šī projekta ietvaros mēs vēlamies bērnos un jauniešos radīt sajūtu, ka mums interesē viņu idejas un vajadzības. Pilsētas darbā viņi ir tikai attāli konsultanti, un līdzdalība aprobežojas ar parastu vietu atveidošanu Minecraft Education platformā vai nepielietojamu, nepabeigtu vīziju radīšanu. MC-YOU ietvaros jau sākumā mēs vēlamies bērniem un jauniešiem iemācīt to, ka viņiem ir tiesības būt par līdzdalībniekiem vietu attīstībā Rīgā, taču jāņem vērā, ka šī partnerība balstīta arī uz dažādiem ārējiem nosacījumiem, piemēram, jāieklausās vietējo vajadzībās, jāņem vērā ilgtspējīgu pilsētu principi (labāki materiāli, dabai draudzīgāki un klimatnoturīgāki risinājumi u.c.) vai jāseko pilsētattīstības vadlīnijām (piemēram, UNESCO noteikumi vai apakšzemes komunikācijas). Rezultātā dalībnieki jau laikus ir gatavi piedāvāt tādas vīzijas, no kurām pašvaldībās ir grūtāk atteikties, un bērni var “ielikt kāju durvīs” sev vēlamai pilsētu attīstībai,”

stāsta Pilsētas attīstības departamenta pārstāvis Mārtiņš Eņģelis, projekta MC-YOU eksperts

Projekts ilgst divus gadus no 2023. gada novembra līdz 2025. gada novembrim. Projekta kopējās izmaksas Rīgā ir 48 675 eiro (Rīgas pašvaldības līdzfinansējums 10 %). Projekta vadošais partneris ir Eiropas tīklojums Out of the Box International (Polija). Citi projekta partneri ir Faru pašvaldība (Portugāle), Sandanski pašvaldība (Bulgārija), organizācija INA EUROPE (Francija); nevalstiskā organizācija CESIE Palermo (Itālija), Baltijas pilsētu savienība (UBC) un SIA LINK DMT SRL, Modena (Itālija).

 

4.maijā Vērmanes dārzs pārtaps par “Ideju dārzu” – ģimeniskiem svētkiem

Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas 35. gadadienas pasākumā “Ideju dārzs”, 4. maijā, ikviens mīļi gaidīts uz izglītojošu un izklaidējošu piedzīvojumu visai ģimenei Vērmanes dārzā.

No plkst. 12.00 līdz plkst. 16.00 Vērmanes dārzā dažādās radošās aktivitātēs kopā ar dzejnieci un ilustratori Loti Vilmu Vītiņu būs iespēja radīt kādu skaistu stāstu par svētkiem un draudzību. Ar ilustratori, scenogrāfi un bērnu grāmatu autori Rūtu Briedi bērni varēs darboties radoši papīrlietu darbnīcā vai izgatavot savu karodziņu – ģimenes, mīlestības, valsts, draudzības vai personīgo karogu.

Būs arī iespēja izveidot savu nozīmīti – kam tu piešķirtu ordeni jeb piespraudi? Par kādiem nopelniem vai sasniegumiem? Vai īpaši veidotās glezniņās iemūžināt Latvijas dabas skaistumu, ko vēlāk piekārt pie sienas vai uzdāvināt draugam.

Kamēr vieni radoši darbosies radošajās darbnīcās, citi aktīvi laiku varēs pavadīt gan Ventspils Digitālā centra radošo tehnoloģiju darbnīcā – izmēģinot robotus darbībā, gan lielformāta spēļu zonā, kur kopīgi ar ģimeni nelielā sacensību gaisotnē baudīt kopā būšanu.

Savukārt plkst.16.00 visus priecēs apvienības “Brīnumskapis” koncertizrāde bērniem. “Esam izsalkuši pēc dziedāšanas, dejošanas, koncertēšanas, tādēļ aicinām uz tikšanos,” saka viens no projekta dalībniekiem – komponists Andris Sējāns.

Koncertā skanēs vairāku paaudžu iemīļotās dziesmas: “Māsiņas Puteklītes”, “Mācītais Kaķītis Laķītis”, “Atskaņas”, “Kāmis un burkāns”, “Deju skolotāja Kode” u.c. būs iespēja arī satikt iemīļotos tēlus Kaķīti Laķīti (Ingus Ulmanis), mūzikas skolotāju Andri (Andris Sējāns), Malvīni (Karīna Rasa), Deju skolotāju Kodi (Egija Abaroviča), Komponistu (Aigars Voitišķis), Tantiņu (Anrijs Grinbergs) un Rasiņu (Roberts Rasa).

Esat gaidīti ģimeniskās Latvijas neatkarības atjaunošanas dienas svinībās Vērmanes dārzā!

 

Rīgā atzīmēs Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas 35.gadadienu

, , , ,

4.maijā šogad tiks atzīmēta 35. gadadiena, kopš Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas. Rīgas pašvaldība sarūpējusi plašu svētku programmu, ko aicināti apmeklēt gan rīdzinieki, gan pilsētas viesi.

Vides objekts “Ziedu Latvija”

Jau no deviņiem rītā līdz pat nākamās dienas vakaram pie Brīvības pieminekļa ikviens rīdzinieks un pilsētas viesis tiek aicināts piedalīties ziedu kompozīcijas “Ziedu Latvija” veidošanā, kur cilvēku atnestie ziedi tiks ievīti Latvijas kontūrā.

Radošās darbnīcas, akcija “Uzvelc tautas tērpu par godu Latvijai”

Vērmanes dārzā visas dienas garumā no plkst. 12.00 līdz plkst. 17.00 īpaši gaidītas ģimenes ar bērniem, jo tur norisināsies radošās darbnīcas, lielformāta spēļu zona sadarbībā ar “BigGames” un citas aktivitātes. Plkst. 16.00 izskanēs apvienības “Brīnumskapis” koncerts bērniem.

Savukārt Rātslaukumā no plkst.12.30 līdz plkst.15.00 notiks akcijas “Uzvelc tautas tērpu par godu Latvijai” 10 gadu jubilejas pasākums, kurā skanēs folkloras kopu “”Kokle”, “Grodi”, “Skandinieki”, “Vilkači”, “Zeidi” un “Rīgas Danču kluba” koncerts.

Tradicionālais gājiens tautas tērpos notiks no plkst.14.30 līdz plkst. 15.30 maršrutā Rātslaukums–Brīvības piemineklis , lai demonstrētu tautas tērpu daudzveidību, krāšņumu un rotātu svētku dienu.

Folkloras kopu sadziedāšanās, lielkoncerts “Saknes, kas sien”

No plkst.13.00 Brīvības laukumā norisināsies Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienai veltīta Latvijas skolu pūtēju orķestru defilē programma, bet jau no plkst.15.00 līdz pat vakaram Brīvības laukumā izskanēs svētku koncerti – to ievadīs folkloras kopu sadziedāšanās, sagaidot pasākuma “Uzvelc tautas tērpu par godu Latvijai” gājiena dalībniekus, kam plkst. 17.30 sekos valsts amatpersonu svinīgās uzrunas, pēc kurām izskanēs svētku lielkoncerts “Saknes, kas sien”. Tajā uzstāsies tādi tautā iemīļoti solisti kā Ance Krauze, Dināra Rudāne, Igo, Jānis Aišpurs un daudzi citi, solistu balsīm pievienosies dziedātāju balsis no koriem “Anima”, “Aura”, “Aurum”, “SkanTOS”, “Vivere” un “Muklājs” bet norises uz skatuves papildinās dejotāju priekšnesumi. Programmu vadīs Ritvars Logins.

Savukārt vakarpusē, no plkst. 20.00, notiks jestra sadejošanās ar postfolkloras grupu “Rikši”.

Latvijas filmu maratons un svētki apkaimēs

Visas dienas garumā kinoteātrī “Splendid Palace” norisināsies 4. maija Latvijas filmu maratons. Jau divedesmito reizi tiks demonstrētas Latvijas jaunākās filmas gan kinoteātra abās zālēs, gan brīvdabas nakts seansā, piesaistot plašu mērķauditoriju. Ieeja uz filmu seansiem, kā allaž, bez maksas.

Kultūras centrā “Iļģuciems” notiks džeza koncerts “Improvizācija par tautasdziesmām”, kurā muzicēs Rūtas Dūdumas-Ķirses un Laura Amantova kvartets un kultūras centra “Imanta” jauniešu kamerkoris “Vecrīga.

Kultūras pilī “Ziemeļblāzma” izskanēs koncerts “Tev mūžam dzīvot, Latvija!”, kurā piedalīsies orķestris “Rīga”, Zemessardzes koris “Stars” un Latvijas Kultūras akadēmijas jauktais koris “Sōla” ar solistiem Marlēnu Keini, Ievu Paršu, Emīlu Klaužu un Armandu Siliņu. Koncerta diriģenti: Valdis Butāns, Kaspars Ādamsons, Ārijs Šķepasts.

Savukārt VEF Kultūras pilī koncertprogrammā “Spēka vārdi Latvijai” varēs dzirdēt pianisti Agnesi Egliņu, tenoru Jāni Kurševu un aktrisi Lidiju Pupuri.

No plkst.11.00 līdz plkst.17.00 Rīgas porcelāna muzeja pagalmā Konventa sētā norisināsies tematiskās svētku darbnīcas, ko aicinātas apmeklēt ģimenes ar bērniem, kā arī cilvēki ar īpašām vajadzībām.

Bezmaksas ielūgumi uz koncertiem no 28. aprīļa pieejami “Biļešu paradīzes” kasēs.

Izstāde “Esam brīvi, neatkarīgi” un pirms svētku koncerts “Mēs esam sacerēti”

Pirms svētkiem, no 30. aprīļa līdz 30. maijam Līvu laukumā būs aplūkojama Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas 35. gadadienai veltīta dokumentāro liecību izstāde “Esam brīvi, neatkarīgi”, kas vēstīs par deklarācijas “Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu” pieņemšanu un Latvijas valsts atjaunošanas periodu sākot no Latvijas Tautas frontes uzvaras Augstākās Padomes vēlēšanās līdz Latvijas valsts neatkarības atjaunošanai de facto.

Savukārt 3. maijā plkst. 16.00 Mežaparka Lielās estrādes Kokaru zālē izskanēs koncerts “Mēs esam sacerēti” – godinot tautā iemīļoto dzejnieku un Atmodas laika līderi Jāni Peteru, skaistākie latviešu komponistu skaņdarbi savīsies ar dzejnieka dzejas rindām. Uz skatuves satiksies izcili kori un mākslinieki – Jāzepa Mediņa Rīgas 1. mūzikas skolas zēnu koris, Rīgas Doma zēnu koris, jauktie kori “Balsis” un “Juventus”, koncerta vadītājs un solists Zigfrīds Muktupāvels un instrumentālisti Uģis Tirzītis (akustiskā ģitāra) un Jēkabs Jančevskis (klavieres), lai radītu aizkustinošu svētku noskaņu diriģentu Romāna Vanaga, Inta Teterovska, Valda Tomsona, Artūra Mitrevica un Georga Zujeva vadībā.

Ieeja bez maksas.

📌 Vairāk par 4. maija pasākumiem Rīgā var uzzināt tīmekļvietnē www.kultura.riga.lv, kā arī sekojot līdzi informācijai Rīgas domes sociālo tīklu lapās “Rīga” un “Rīgā notiek”.

 

Ar Rīgas centra uzņēmējiem un iestādēm pārrunās 13. janvāra ielas publiskās ārtelpas priekšizpētes projektu

, ,

Sākot 13. janvāra ielas un publiskās ārtelpas attīstības priekšizpēti, Rīgas pašvaldība ceturtdien, 10. aprīlī, tiksies ar priekšizpētes teritorijā un tiešā tuvumā esošo iestāžu un uzņēmumu pārstāvjiem, lai informētu par teritorijas attīstību tuvāko gadu laikā un uzklausītu ieinteresēto pušu vajadzības, ieceres un viedokļus.

Rīgas pašvaldība šogad sāka 13. janvāra ielas un publiskās ārtelpas attīstības priekšizpēti, lai nodrošinātu gājējiem, mikromobilitātes rīku lietotājiem un sabiedriskajam transportam drošu un ērtu kustību pilsētas centrā. Priekšizpētes laikā pašvaldība organizēs tikšanās ar dažādām ieinteresētajām pusēm, lai projekta izstrādēs laikā iespēju robežās ņemtu vērā viņu vajadzības. Pirmā no tām tiek organizēta ceturtdien, 10. aprīlī. Tikšanās laikā Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta pārstāvji ar teritorijas attīstības ieceri iepazīstinās projekta teritorijā esošos uzņēmējus un iestādes. Plānots, ka projekta priekšizpēte tiks pabeigta līdz 2026. gada sākumam, pēc kā tiks organizēts gan metu konkurss, gan projektēšanas darbi. Būvniecības darbus atkarībā no pieejamā finansējuma plānots sākt 2028. gadā.

Projekts “13. janvāra ielas un publiskās ārtelpas attīstība”  ir tpinājums pašvaldības realizētajam projektam Ģenerāļa Radziņa krastmalas apkaimē, kas īstenots “Rail Baltica” infrastruktūras integrēšanai pilsētvidē. Lai veicinātu pilsētas telpas pievilcību un ekonomisko aktivitāti, Rīgas Centrālās stacijas pieguļošās teritorijas sakārtošana ir nākamais solis, lai pilsētas kodols, kuru katru dienu šķērso desmitiem tūkstošu cilvēku, būtu mūsdienīgs, ērts un drošs gājējiem, mikromobilitātes rīku lietotājiem un sabiedriskajam transportam.

13. janvāra un Marijas ielas telpā paredzēts izveidot bulvāri ar koku aleju, tādējādi turpinot Bulvāru loku apkārt Vecrīgai, bet Rīgas Centrālās stacijas laukumu un apkārt esošo ielu savienojumus padarīt par pievilcīgu un drošu vidi rīdziniekiem un tūristiem. Divām projekta zonām – Rīgas Centrālās stacijas laukumam un 13. janvāra ielai, kas atrodas starp dzelzceļu, Vecrīgu un Prāgas ielu,- 2026. gadā plānots organizēt metu konkursu, ar mērķi saņemt labākās un kvalitatīvākās idejas Rīgas vēsturiskā centra publiskās ārtelpas attīstībai.

Viens no projekta uzdevumiem būs sakārtot infrastruktūru ap Rīgas Centrālo staciju, Rīgas starptautisko autoostu, Rīgas Centrāltirgu un Vecrīgu, veidojot šajā apvidū efektīvus transporta sistēmas mezglus un ērtus sabiedriskā transporta savienojumus.

Ņemot vērā, ka projekta laikā plānots risināt virszemes gājēju pāreju izveidošanu, pazemes būvēm (tuneļiem) nepieciešams atrast lietderīgu izmatošanu veidu, tādēļ priekšizpētē plānots veikt pazemes būvju (tuneļu) tehniskā stāvokļa izpēti, kā arī izstrādāt priekšlikumus tuneļu pielāgošanai citu lietderīgu funkciju nodrošināšanai.

Projekta teritorija ir gan 13. janvāra iela, gan tai pieguļošās teritorijas. Publiskās ārtelpas, ielu un satiksmes infrastruktūras uzlabojumi paredzēti 13.janvāra ielā starp 11.novembra krastmalu un Emīlijas Benjamiņas ielu (ieskaitot ielu savienojumu), Prāgas ielā līdz Centrāltirgus ielai, Radio ielā līdz Krišjāņa Barona ielas savienojumam (ieskaitot), Aspazijas bulvārī līdz Krišjāņa Barona ielas savienojumam (ieskaitot), Marijas ielā no Raiņa Bulvāra līdz Satekles ielai, Raiņa bulvārī līdz Krišjāņa Barona ielas savienojumam (ieskaitot), Merķeļa ielas savienojumā, Satekles ielas posmā no Marijas ielas līdz Elizabetes ielai, Marijas ielas posmā no Merķeļa ielas līdz Alfrēda Kalniņa ielai, Merķeļa ielas posmā no Marijas ielas līdz Krišjāņa Barona ielai.

 

Piešķir finansējumu Natālijas Draudziņas vidusskolas sporta kompleksa atjaunošanai un bērnudārzu siltināšanai

, , , , , , ,

Ceturtdien, 3.aprīlī, Rīgas domes ārkārtas sēdē atbalstīti investīciju projekti Rīgas Natālijas Draudziņas vidusskolas sporta kompleksa atjaunošanai un bērnudārzu teritoriju labiekārtošanai un ēku energoefektivitātes uzlabošanai.

Ņemot vērā situāciju Rīgas Natālijas Draudziņas vidusskolas sporta kompleksā, Rīgas dome atbalstīja finansējuma piešķiršanu investīciju projekta “Izlases veida atjaunošanas darbi Rīgas Natālijas Draudziņas vidusskolas ēkā Bruņinieku ielā 24A” īstenošanai. Ar piešķirto finansējumu plānots veikt sporta kompleksa infrastruktūras atjaunošanu – lielās sporta zāles, baseinu, telpu un garderobju renovāciju, kā arī jaunas ritmikas un trenažieru zāles izveidi.

Šie darbi nodrošinās drošu un kvalitatīvu sporta infrastruktūru bērniem un jauniešiem. Kopējais projekta finansējums ir līdz 3 860 000 eiro, no kuriem 386 000 eiro tiks finansēti no pašvaldības budžeta, bet 3 474 000 eiro plānots piesaistīt aizdevuma veidā uz desmit gadiem no valsts kases vai cita aizdevēja. Projektu paredzēts īstenot uzreiz pēc aizdevuma saņemšanas.

Sēdē arī tika atbalstīti divi projekti pašvaldības bērnudārzu teritoriju labiekārtošanai un ēku energoefektivitātes uzlabošanai.

Šogad plānots labiekārtot teritorijas – veikt gājēju celiņu atjaunošanu- četrās pirmsskolas izglītības iestādēs:

  • Rīgas 251. pirmsskolas izglītības iestādē “Mežciems”, Mežciema ielā 43A;
  • Rīgas 239. pirmsskolas izglītības iestādē Brāļu Kaudzīšu ielā 50;
  • Rīgas 272. pirmsskolas izglītības iestādē “Pērlīte”, Jelgavas ielā 86A;
  • Rīgas pirmsskolas izglītības iestādē “Pasaciņa”, Eiženijas ielā 8.

Projektam kopējais finansējums plānots līdz 611 000 eiro, no kuriem 61 000 eiro būs Rīgas pašvaldības līdzfinansējums, bet 549 900 eiro tiks iegūti aizdevuma veidā uz desmit gadiem.

Tāpat tiks sākti ēku energoefektivitātes uzlabošanas darbi šādās Rīgas izglītības iestādēs:

  • Rīgas Jaunciema pamatskolā, Gaileņu ielā 5;
  • Rīgas 44. pirmsskolas izglītības iestādē, Sapieru ielā 5;
  • Rīgas 160. pirmsskolas izglītības iestādē, Vangažu ielā 40A.

Šī projekta kopējais finansējums plānots līdz 890 000 eiro, no kuriem 801 000 eiro paredzēts iegūt aizdevuma veidā uz desmit gadiem, bet 89 000 eiro – pašvaldības līdzfinansējums.

Natālijas Draudziņas vidusskolas sporta kompleksa atjaunošanas projekts aizdevuma saņemšanai tiks iesniegts Izglītības un zinātnes ministrijā, savukārt pirmsskolu izglītības iestāžu teritoriju labiekārtošanas un ēku energoefektivitātes uzlabošanas projekta pieteikumi – Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijā.

 

Rīgas pašvaldība turpina ceļu uz azartspēļu aizliegšanu galvaspilsētā; pēc sabiedriskās apspriešanas noteikumus virza izskatīšanai domes sēdē

Ceturtdien, 20. martā, Rīgas domes Finanšu un administrācijas lietu komiteja apstiprināja finansējuma piešķiršanu Kronvalda parkā esošā Rīgas 700 gadu jubilejas paviljona restaurācijas un rekonstrukcijas otrajam posmam. Šogad plānoto darbu veikšanai nepieciešami 118 442 eiro.

Darbi notiek trīs kārtās. Pirmā kārta veiksmīgi tika paveikta jau iepriekšējā restaurācijas sezonā 2024. gadā. Turpmākajiem darbiem līdzekļi jāpiešķir savlaicīgi, lai ar restaurācijas sezonas sākumu varētu veikt paredzēto būvdarbu ciklu un izvairītos no dīkstāvēm. Ir svarīgi turpināt paviljona atjaunošanu, jo tas atrodas Rīgas centrā un tā grausta stāvoklis kaitē Latvijas galvaspilsētas tēlam, kā arī iespējai šo neatkārtojamo vēstures liecību izmantot tūrisma pasākumiem.

Projekts sadalīts trīs posmos:

  • 1. posms 2024. gadā – 120 942 eiro;
  • 2. posms 2025. gadā – 118 442 eiro;
  • 3. posms 2026. gadā – 129 114 eiro

Īstenojot projektu, tiks nojaukti paviljona iepriekšējās pārbūves laikā uzbūvētā kupola pamatnes jeb tambura daļa un jumts; atjaunots dzelteno ķieģeļu mūrējums, pilastri, arkas un frontonu iekšpuses; notīrīts krāsojums; tiks veikta ķieģeļu virsmu šuvošana, cokola, uzeju un dažādu dekoratīvo elementu restaurācija; izveidots un uzstādīts stikla šūnu kupols, tādējādi atjaunojot paviljonu tā vēsturiskajā izskatā.

“Otrais projekta posms ir īpašs. Krāsainas stikla šūnu kupols taps izcilās latviešu stikla mākslinieces Andas Munkevicas darbnīcā, tam ir oriģināla struktūra, kam Rīgā nav analoga. Kupolu uzstādīs ar metāla konstrukcijas palīdzību. Paviljons būs krāšņs apskates objekts un to varēs izmantot jaukiem kamermūzikas un kultūras pasākumiem,” uzsver Rīgas domes kultūrvēsturiskā materiālā mantojuma komisijas vadītāja Rita Našeniece.

Šis arhitekta Floriana fon Viganovska projektētais paviljons ir vienīgā vēstures liecība, kas saglabājusies no Rīgas 700 gadu jubilejas svinībām. Paviljons ir latviešu izcelsmes mūrniekmeistara un ietekmīga pilsētas būvuzņēmēja Krišjāņa Ķergalvja dāvana Rīgai un tika eksponēts vērienīgās Rīgas 700 gadu jubilejas izstādes laikā. Paviljonu uzcēla, lai telpiski paplašinātu Esplanādes 1901. gada izstādi, kuras vajadzībām tika uzbūvēti daudzi paviljoni, kafejnīcas, restorāni, izstāžu telpas. Dzelteno ķieģeļu paviljona uzdevums bija arī uzskatāmi parādīt, kādus meistardarbus spēj radīt latvju amatnieki. Pagājušā gadsimta 60.-70. gados to izmantoja kā parka uzkopšanas darbarīku noliktavu. Dažādi remonta darbi paviljonam veikti gan 20. gadsimta trīsdesmitajos, gan sešdesmitajos un septiņdesmitos gados. 2000. gadā paviljons ieguva jaunu krāsojumu.

Nakts stundās Ģenerāļa Radziņa krastmalas posmā pie dzelzceļa pārvada slēgs satiksmi

,

Turpinoties būvdarbiem Ģenerāļa Radziņa krastmalā, no trešdienas, 26. marta, līdz sestdienai, 29. martam, laika periodā no plkst. 23.00 līdz plkst. 5.00 Ģenerāļa Radziņa krastmalā pie dzelzceļa pārvada slēgs transportlīdzekļu satiksmi.

Šobrīd būvdarbu zonā Ģenerāļa Radziņa krastmalā pie Dzelzceļa tilta transportlīdzekļu satiksme abos braukšanas virzienos tiek organizēta pa divām brauktuves joslām.
No trešdienas, 26. marta, līdz sestdienai, 29. martam, naktīs, laika periodā no plkst. 23.00 līdz plkst. 5.00 satiksme Ģenerāļa Radziņa krastmalas posmā pie dzelzceļa pārvada būs slēgta.

Slēgto Ģenerāļa Radziņa krastmalas posmu virzienā uz centru būs iespējams apbraukt pa Centrāltirgus, Prāgas un 13. janvāra ielu vai pa Kārļa Mīlenbaha, Emīlijas Benjamiņas un 13. janvāra ielu, savukārt virzienā uz Salu tiltu pa 13. janvāra, Prāgas, Lastādijas un Vilhelma Purvīša ielu vai pa 13. janvāra, Emīlijas Benjamiņas un Vilhelma Purvīša ielu.

Par darbu veikšanu atbildīgajiem uzdots nodrošināt ceļa zīmju izvietošanu, iedzīvotāju un uzņēmumu, kuri atrodas minētajā ielas posmā, transportlīdzekļu piebraukšanu pie dzīvesvietas vai uzņēmuma, kā arī operatīvā un sabiedriskā transporta satiksmi.

Rīgas pašvaldība “Zemes stundas” laikā izslēgs apgaismojumu pie Brīvības pieminekļa un vairākās ēkās

,

Rīgas pašvaldība arī šogad iesaistīsies globāli lielākajā Pasaules Dabas fonda rīkotajā akcijā “Zemes stunda.” Sestdien, 22. martā, no plkst. 20.30 uz vienu stundu simboliski tiks izslēgts Brīvības pieminekļa un laukuma dekoratīvais apgaismojums, apgaismojums uz Vanšu tilta vantīm, kā arī gaismu izslēgs vairākās pašvaldības iestāžu un uzņēmumu ēkās.

“Piedaloties “Zemes stundā”, Rīga solidarizēsies ar daudzām pasaules galvaspilsētām, lai demonstrētu vienotību un ieinteresētību klimata krīzes risināšanā. Mums kopā jārīkojas savas planētas labā, saudzīgi un efektīvi izmantojot dabas resursus. Aicinu ikvienu solidarizēties un uz stundu izslēgt apgaismojumu savās mājās,” uzsver Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps.

Apgaismojumu izslēgs Rīgas pašvaldības Centrālās administrācijas ēkās – fasādes apgaismojumu gan Rātsnamā, gan Apkaimju iedzīvotāju centra fasādēm Ieriķu ielā 43a un E. Smiļģa ielā 46.

Pašvaldības uzņēmums “Rīgas nami” izslēgs fasādes apgaismojumu Melngalvju namam un kinoteātrim “Splendid palace”. Apgaismojums tiks izslēgts arī Rīgas Dzemdību nama ārējā teritorijā, kurā gaismas trūkums neapdraud pacientu drošību.

AS “Rīgas siltums” samazinās apgaismojumu samazinās apgaismojumu četrās siltumcentrālēs, vienā katlumājā un administratīvajās ēkās, vēršot sabiedrības uzmanību klimata pārmaiņām un apliecinot uzņēmuma rīcību videi draudzīgai rīcībai ikdienā. Piedaloties Zemes stundā, sagaidāmais elektroenerģijas patēriņš samazināsies aptuveni par 20 kW. Viszaļākā, lētākā un neatkarīgākā enerģija ir tā, ko nepatērējām, tādēļ uzņēmums aicina siltināt ēkas un pārveidot siltumapgādes sistēmas, lai efektīvi regulētu siltumu mājās.

Sestdien, 22. martā, pasaulē lielākā vides akcija – Zemes stunda atgriezīsies jau deviņpadsmito gadu pēc kārtas, lai iedvesmotu ikvienu rūpēties par mūsu planētu. Pasaulē, kas kļūst arvien sašķeltāka, Zemes stunda ir cerības un iedvesmas brīdis, kas apvieno miljoniem cilvēku un mudina ikvienu līdzdarboties.

Kopš 2007. gada Zemes stunda ir pazīstama ar “gaismas izslēgšanas” brīdi. Izslēdzot apgaismojumu objektos un mājokļos, visā pasaulē iedzīvotāji tiek aicināti simboliski veltīt stundu Zemei. Šo gadu laikā Zemes stunda ir izaugusi par globālu notikumu.

Aicinājums “Velti stundu Zemei” mudina cilvēkus ne tikai simboliski izslēgt apgaismojumu un ierīces, bet veltīt 60 minūtes, darot labu planētai un reizē sev pašiem. Pastaiga mežā, lai iepazītu dabas daudzveidību, mājokļa sakārtošana, nomainot neilgtspējīgus produktus pret videi draudzīgām alternatīvām, vai sevis izglītošana – ir neskaitāmas iespējas, ko ikviens šajā stundā var darīt.

Zemes stunda ir vairāk nekā tikai mirklis – tā ir kustība, kas jau 19 gadus turpina iedvesmot cilvēkus visā pasaulē, atgādinot par mūsu kolektīvo atbildību radīt cerīgāku un noturīgāku nākotni mūsu planētai.

Zemes stunda, kas aizsākās Sidnejā 2007. gadā, ir kļuvusi par pasaulē lielāko vides kustību, iedvesmojot cilvēkus, kopienas, uzņēmumus un organizācijas vairāk nekā 190 valstīs un teritorijās rīkoties mūsu planētas labā. Zemes stundā gaismas tiek izslēgtas daudzos pasaules ievērojamākajos objektos, sākot ar “Londonas aci” Anglijā un beidzot ar Eifeļa torni Francijā un Kolizeju Itālijā.

 

Naktī uz piektdienu, 21. martu, slēgs transportlīdzekļu satiksmi Krišjāņa Barona ielas posmā

,

Saistībā ar būvdarbiem no ceturtdienas, 20. marta, plkst. 23.00 līdz sestdienai, 22. martam, slēgs transportlīdzekļu satiksmi Krišjāņa Barona ielā pie jaunbūves Krišjāņa Barona ielā 119 (virzienā uz Ērgļu ielu).

Par darbu veikšanu atbildīgajiem uzdots nodrošināt ceļa zīmju izvietošanu, iedzīvotāju un uzņēmumu, kuri atrodas minētajā ielas posmā, transportlīdzekļu piebraukšanu pie dzīvesvietas vai uzņēmuma, kā arī operatīvā un sabiedriskā transporta satiksmi.

Arkādijas parkā, Lucavsalā un Zaķusalā rīdzinieki sagaidīs Lielo dienu

, , ,

20. marta rītā no plkst.6.00 līdz 8.00 Arkādijas parkā, Zaķusalā un Lucavsalā rīdzinieki un pilsētas viesi aicināti iesaistīties Lielās dienas saules sagaidīšanas rituālos.

Lielā diena ir viens no četriem nozīmīgākajiem punktiem kalendārajā gadā – šajā dienā aizveras vārti ziemai. Šī diena ir spēka pilna un katrs to var piedzīvot, izejot dabā un veicot īpašus rituālus kopā ar sev tuviem cilvēkiem.

Lielās dienas sagaidīšanas rituāli šogad Rīgas pilsētā notiks jau ierastajās vietās – Arkādijas parkā, kur rituālus ierādīs Latvijas Folkloras biedrības pārstāvji kopā ar folkloras kopām “Skandinieki”, ”Savieši”, “Budēļi”, “Rāmupe”, Zaķusalas Austrumu galā, kur Sauli sagaidīs Kultūras un tautas mākslas centra “Ritums” folkloras kopas “Grodi” un “Garataka”, bet trešā vieta būs Lucavsala – Mazās Daugavas pusē, netālu no pieminekļa Lucavsalas aizstāvjiem. Šajā vietā Saules sagaidīšanas rituālus veiks tradīciju kopa “Radi”.

Izvēlies sev ērtāko norises vietu, pievienojies rituālos un iegūsti spēku visam pavasarim!

Saules sagaidīšanas rituāli sāksies jau no sešiem rītā, prognozētā saules uzlēkšana šogad 20. martā ir plkst. 06.25. Pasākumā bez Saules sagaidīšanas notiks tādas rituālās darbības kā putnu dzīšana, gavilēšana, šautru mešana, šūpoļu rotāšana, mutes mazgāšana un citas.