Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja 5. decembrī atbalstīja priekšlikumu uzsākt Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas lokālplānojuma izstrādi. Mērķis ir veicināt  galvaspilsētas vēsturiskā centra kā UNESCO Pasaules mantojuma vietas un tā aizsardzības zonas ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu, vienlaikus veidojot dzīvotspējīgu un mūsdienu sabiedrības prasībām atbilstošu pilsētvidi

Lai sasniegtu izvirzīto mērķi, lokālplānojuma izstrādes procesā tiks risināta virkne uzdevumu, kas izriet no normatīvo aktu regulējuma, lokālplānojuma mērķiem, apkopotajiem sabiedrības viedokļiem, kā arī sabiedriskajās, profesionālajās un politiskajās diskusijās iezīmētajām aktualitātēm un saistīti ar dažādām pilsētbūvnieciskām tēmām – kultūras mantojumu, publisko ārtelpu, mobilitāti, vides kvalitāti, valsts un pašvaldības pakalpojumu infrastruktūru un uzņēmējdarbību.

Lokālplānojuma uzdevums ir Rīgas centram raksturīgās kultūrvēsturiskās vides un vērtību saglabāšana, nodrošinot kvalitatīvas jaunās arhitektūras radīšanu un augstvērtīgu pilsētvides dizainu. Viens no uzdevumiem ir saglabāt un kvalitatīvi attīstīt pilsētas centra vēsturiskās telpiskās struktūras un publiskās ārtelpas, piemēram, ielas, laukumus, parkus u.c. Lokālplānojumam izvirzīto uzdevumu vidū ir Rīgas vēsturiskā centra kā reprezentatīva kultūras centra attīstība un tūrisma attīstība.

Lokālplānojumam jāveicina videi draudzīgas, efektīvas un drošas mobilitātes sistēmas attīstība, nodrošinot vēsturiskā centra sasaisti ar tā tuvējām teritorijām un pārējiem Rīgas rajoniem. Nozīmīgi ir nodrošināt vides pieejamību un pārvietošanās iespējas pilsētvidē, ņemot vērā dažādu mērķa grupu (tai skaitā personu ar invaliditāti, vecāku ar bērnu ratiņiem, senioru u.c.) vajadzības.

Starp lokālplānojuma risināmajiem uzdevumiem ir priekšnoteikumu izstrāde uzņēmējdarbības un pilnvērtīgas īpašuma izmantošanas iespēju nodrošināšanai. Lokālplānojums paredzēs daudzveidīgas publiskās un dzīvojamās funkcijas pilsētas centrā, lielmēroga darījumu un pakalpojumu funkcijas paredzot ārpus blīvas vēsturiskās apbūves. Tāpat lokālplānojums noteiks prasības inženiertehniskās apkalpes modernizēšanai, lai respektētu kultūrvēsturisko vidi, apbūves plānojuma struktūru, apbūvi un apstādījumus.

Visā lokālplānojuma izstrādes laikā plānots nodrošināt sabiedrības līdzdalību, nodrošinot dažādu mērķgrupu iesaisti, procesa caurskatāmību un informācijas pieejamību, skaidrojot plānošanas procesu un plānojuma risinājumus.  

No 2. līdz 30. septembrim Rīgas Centrālajā bibliotēkā (Brīvības ielā 49/53, 2. stāvā) apskatāma Somijas Institūta Igaunijā organizētā, daudzējādā ziņā neparastā pārrobežu izstāde “No vārda par attēlu”, kas apvieno dažādas mākslas jomas, valodas un radošus cilvēkus no trim dažādām valstīm. Izstādes atklāšana paredzēta 7. septembrī plkst.17.00.

Izstādē “No vārda par attēlu” piedalās fotogrāfe Elīna Simonena (Elina Simonen), kas saistīta gan ar Somiju, gan Igauniju, 2021. gada daudzvalodu mobilā dzejas festivāla “Dzejas brauciens” dalībnieces dzejnieces Susinukke Kosola (Somija), Sveta Grigorjeva (Igaunija) un Madara Gruntmane (Latvija), kā arī jaunie modes dizaineri, kuri studē Ālto Universitātē Somijā – Triin Tint un Tauri Västrik (Igaunija), Laima Jurča (Latvija), Laura Rusanen (Somija).

Modes fotogrāfijas, kas radītas, iedvesmojoties no dzejoļiem, aizved skatītāju uz Lasnamē, Rummu karjeru un Kohilu Igaunijā. Fotogrāfijās iemūžināti mirkļi starp bezpersoniskām daudzdzīvokļu ēkām, satiksmes haosu, pamestu pelnu kalnu un dārzu, kas aicina domāt par zudušo laiku.

Elīna Simonena ir modes un portretu fotogrāfe no Somijas, kas strādājusi daudzviet pasaulē. Modes fotogrāfiju sērija, iedvesmojoties no dzejas, tapusi ciešā sadarbībā ar stilisti Alli-Liis Vandel (Igaunija).

“Dzejas brauciens” ir daudzvalodu mobilais dzejas festivāls, kura mērķis ir veicināt dzejas tulkojumus. Izstādē izmantotie dzejoļu fragmenti ir izstādīti to oriģinālvalodās – somu, igauņu un latviešu valodā.

Izstāde veltīta Somijas Institūta Igaunijā 30. darbības gadam.

Izstāde apskatāma bibliotēkas darba laikā: darbdienās 9.00-20.00, sestdienās 10.00-17.00.

darba burža ukraiņiem

Ceturtdien, 11. augustā, no plkst.12.00 līdz 15.00 Rīgas atbalsta centrā Ukrainas iedzīvotājiem Kaļķu ielā 1 notika sestā darba birža, kuru apmeklēja ap 250 darba meklētāju. Vairāk nekā 100 vakanču Ukrainas civiliedzīvotājiem piedāvāja 10 uzņēmumi. Pārrunas par darba uzsākšanu ar darba devējiem turpinās apmēram 50 cilvēki.

Ceturtajā darba biržā apmeklētājus ar savām vakancēm iepazīstināja uzņēmums “Evolution Latvia”, būvniecības uzņēmums “Pillar Contractor”, apsaimniekošanas uzņēmums “Hagberg”, medicīnas tehnoloģiju uzņēmums “Simurg Balticum”, skolas formu šūšanas uzņēmums “PRO Fashion”, gaļas pārstrādes uzņēmums “Forevers”, pārdošanas uzņēmums “INTERDEPO”, Rīgas sociālās aprūpes centrs “Mežciems”, loģistikas uzņēmums “Mille Logistics” un mēbeļu ražošanas uzņēmums “Bolderāja Serviss”. Kā ierasts, par darba tiesiskajiem jautājumiem konsultācijas sniedza Nodarbinātības valsts aģentūras speciālisti.

Vislabāk veicies uzņēmumiem “Pillar Contractor”, kas turpinās pārrunas ar 15 pretendentiem, “Bolderāja Serviss”, kam izdevies atrast 10 potenciālus darbiniekus, kā arī “PRO Fashion”, kas jau rīt darba vietā tiekas ar 5 potenciālajiem darbiniekiem. Visi uzņēmēji šajā biržā atraduši vismaz dažus pretendentus uz piedāvātajām darba vietām.

Kopā septiņās darba biržās Ukrainas civiliedzīvotājiem kopā piedāvātas apmēra 1600 vakances, un potenciāli darbu visdažādākajās specialitātēs varētu būt atraduši ap 400 cilvēku, ar kuriem uzņēmumi pēc pasākumu norises turpinājuši pārrunas par darba uzsākšanu.

Uzņēmēji, kuri ir gatavi piedāvāt darbu Ukrainas civiliedzīvotājiem turpmākajās darba biržās Rīgas atbalsta centrā, aicināti aizpildīt anketu par piedāvātajām vakancēm. Anketa pieejama šeit: https://bit.ly/3NlvYTl. Nākamā darba birža notiks 25. augustā.

Papildu informāciju var saņemt pie Rīgas atbalsta centra Ukrainas iedzīvotājiem projektu koordinatores Rūtas Rutkas e-pasts [email protected], tālrunis +371 26171368.

Piektdien, 12. augustā, plkst.13 Vērmanes dārzā tiks atklāta atjaunotā strūklaka “Gadalaiki”, kas ir Rīgas vecākā strūklaka un šogad piedzīvojusi vērienīgu restaurāciju.

Strūklakas atklāšanā piedalīsies Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Edmunds Cepurītis un Mājokļu un vides departamenta vadītājs Edijs Pelšs.

Vispirms tika veikti demontāžas darbi, pēc kuriem virsmas notīrītas ar smilšu strūklu. Baseina sienas izlīdzinātas no iekšpuses un ārpuses, virsmas pārklātas ar speciālo poru špakteli, ieklāta cementa bāzes hidroizolācija baseina iekšpusē divās kārtās. Iekšējo un ārējo sienu plaisas norobežotas ar speciāliem materiāliem, bet pie baseina ārējas malas uzklāta ģeomembrāna.

Restaurācijas darbnīcā veikta baseina centrā esošās skulptūras atjaunošana –  monumentāla vāze uz postamenta, kuru rotā četru gadalaiku skulptūras. Tās kausā attēloti divi bērni, kas rotaļājas ar Neptūna trejzari, no kura šļācas ūdens.

Tāpat darbu gaitā nomainīta visas strūklakas elektroinstalācija un izveidots jauns elektrosadales skapis.

Strūklakas “Gadalaiki” skulptūra izgatavota Berlīnē un uzstādīta 1869. gadā un  bija tolaik greznākais šāda tipa dekoratīvais tēlniecības darbs pilsētā. Oriģinālo skulptūru, kas bija cietusi  vandālisma rezultātā, 1972. gadā nācās demontēt. Tēlniece Mirdza Lukaža izgatavoja kopiju, ko  pašvaldība  uzstādīja 1978. gadā.

Jau vēstīts, ka pēc vērienīgiem remontdarbiem aprīlī atsāka darboties Rīgas lielākā strūklaka Kronvalda parkā pie Kongresu nama. Tajā izgaismotās ūdens strūklas spēj pacelties līdz pat piecu metru augstumam. Tāpat pēc celiņu rekonstrukcijas atjaunota abu strūklaku darbība Esplanādē.

Rīgas pašvaldības pārraudzībā ir 13 strūklakas – desmit stacionārās un trīs peldošās. Plašāka informācija par galvaspilsētas strūklakām pieejama departamenta mājaslapā: https://mvd2021.riga.lv/nozares/apsaimniekosanas-parvalde/struklakas/

Biedrība Piedzīvojuma Gars projekta “Apkaimes Gars” ietvaros svētdien, 14. augustā, plkst. 12:00, aicina apkaimju aktīvistus uz sadraudzības pikniku Lastādijas kvartālā.

Piknika laikā iepazīsimies, draudzēsimies, uzspēlēsim spēles, ēdīsim pusdienas, klausīsimies mūziku un runāsimies. Pasākuma mērķis ir tīkloties un attīstīt, realizēt savas idejas.

Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

Projekta “Apkaimes Gars” mērķis ir attīstīt Rīgas apkaimju kopienu aktīvistu spēju stiprināt savas kopienas komandas garu, kā arī izaicināt apmācību dalībniekus izmēģināt komandas veidošanas aktivitātes.

Vairāk informācijas šeit: https://fb.me/e/20hJm96Tw

Dalība pasākumā ir bez maksas.

Ja ir kādi jautājumi, var sazināties ar projekta vadītāju Ati – 26326369.

Tiekamies svētdien!

darba burža ukraiņiem

Ceturtdien, 11. augustā, no plkst. 12.00 līdz 15.00 Rīgas atbalsta centrā Ukrainas iedzīvotājiem Kaļķu ielā 1 notiks septītā darba birža. Šajā reizē vairāk nekā 100 vakanču piedāvās desmit uzņēmumi.

Ceturtajā darba biržā apmeklētājus ar savām vakancēm iepazīstinās uzņēmums “Evolution Latvia”, būvniecības uzņēmums “Pillar Contractor”, apsaimniekošanas uzņēmums “Hagberg”, medicīnas tehnoloģiju uzņēmums “Simurg Balticum”, skolas formu šūšanas uzņēmums “PRO Fashion”, gaļas pārstrādes uzņēmums “Forevers”, pārdošanas uzņēmums “INTERDEPO” , Rīgas sociālās aprūpes centrs “Mežciems”, loģistikas uzņēmums “Mille Logistics” un mēbeļu ražošanas uzņēmums “Bolderāja Serviss”

Iepriekšējās  darba biržās civiliedzīvotājiem kopā piedāvātas gandrīz 1500 vakances un potenciāli darbu visdažādākajās specialitātēs varētu būt atraduši ap 350 cilvēku, ar kuriem uzņēmumi pēc pasākumu norises turpināja pārrunas par darba sākšanu.

Uzņēmēji, kuri ir gatavi piedāvāt darbu Ukrainas civiliedzīvotājiem nākamajā darba biržā 25. augustā  Rīgas atbalsta centrā Kaļķu ielā 1, aicināti aizpildīt anketu par piedāvātajām vakancēm. Anketa pieejama šeit: https://bit.ly/3NlvYTl.

Papildu informāciju var saņemt pie Rīgas atbalsta centra Ukrainas iedzīvotājiem projektu koordinatores Rūtas Rutkas e-pasts [email protected], tālrunis +371 26171368.

Kijivas dienā, 29. maijā, plkst. 21.00 uz kinoteātra “Splendid Palace” Lielās zāles ekrāna tiks translēts starptautisks labdarības koncertmaratons “Save Ukraine – #StopWar”. Tā mērķis ir izrādīt atbalstu Ukrainai.

Piedalīšanos koncertmaratonā apstiprinājuši tādi mākslinieki kā Kadebostany, Okean Elzy, Tina Karol, The Hardkiss, Monatik, Beissoul & Einius, Kalush Orchestra, Olya Polyakova, Melovin, Antytila un daudzi citi.

Mūziķi, mākslinieki, pilsoniskie aktīvisti, viedokļu līderi, aktieri, sportisti un brīvprātīgie no visas pasaules atbalstīs Ukrainu ar koncertu divu stundu garumā, kas tiks pārraidīts televīzijas kanālos vairāk nekā 20 valstīs Eiropā un pasaulē, kā arī dažādās straumēšanas platformās un sociālajos tīklos. Vienlaikus pirms pārraides, tās laikā un pēc tās tiks vākti līdzekļi, ko novirzīs Ukrainas humanitārajai krīzei, kas radusies Krievijas militārā iebrukuma rezultātā.

Mirkli pirms starptautiskā labdarības koncertmaratona “Save Ukraine – #StopWar” tiešraides retranslācijas ievadvārdus teiks Ukrainas vēstnieks Latvijā Oleksandrs Miščenko.

Latvijas Televīzijas nodrošinātā tiešraide no plkst. 21.00 līdz plkst. 23.10 būs skatāma tādos televīzijas kanālos kā LTV1, TV24 un ReTV, kā arī tīmekļvietnē www.ltv.lsm.lv.

Vairāk par svētdien, 29. maijā, gaidāmo koncertmaratonu ir iespējams uzzināt tīmekļvietnē www.splendidpalace.lv un https://saveukraine.1plus1.ua/.

Pasākuma norisi atbalsta Rīgas dome; to organizē kinoteātris “Splendid Palace”. Papildu informācija: Ieva Sīpola – kinoteātra “Splendid Palace” vadītāja, tālrunis: 29214300, e-pasts: [email protected].

Trešdien, 25.maijā, Rīgas domes sēdē pieņemts lēmums par pašvaldības un Kultūras ministrijas sadarbību Nacionālās koncertzāles projekta īstenošanā, koncertzāles projektu īstenojot Rīgas Kongresu namā.

“Jau pirms vairākiem mēnešiem pašvaldība apliecināja, ka ir gatava uzbūvēt akustisko koncertzāli. Esam vēl vienu soli tuvāk tam, lai ar valsts atbalstu šis projekts tuvāko gadu laikā tiktu realizēts – Rīgas dome izteikusi skaidru atbalstu Kongresu namam kā zāles atrašanās vietai. Nav šaubu, ka pēc koncertzāles tapšanas šī būs viena no centrālajām kultūras norišu vietām Latvijā,” uzsver Rīgas mērs Mārtiņš Staķis.

Vienošanās par projekta realizāciju paredz, ka Nacionālā koncertzāle tiks būvēta Rīgas Kongresu nama un tam piegulošo īpašumu teritorijā. Nacionālās koncertzāles projekta īstenošanas vadība uzticēta Rīgas domes Īpašuma departamentam, kas sadarbībā ar Latvijas Arhitektu savienību organizēs metu konkursu un projektēšanas uzdevuma un tehniskās specifikācijas izstrādi. Sadarbībā ar Latvijas Arhitektu savienību pašvaldība organizēs publisko iepirkumu būvprojekta izstrādei.

Sadarbībā ar SIA “Rīgas nami” tiks veiktas visas tehniskās darbības Nacionālās koncertzāles projekta realizācijai nepieciešamā nekustamā īpašuma formēšanā un izveidošanā.

Uzturēšanas izdevumi un izmaksas, kas saistītas ar Nacionālās koncertzāles projekta uzsākšanu un objekta izmantošanas ierobežojumiem līdz projekta īstenošanai, tiks iekļautas Nacionālās koncertzāles projekta realizēšanas izmaksās.

12 mēnešu laikā pēc projektēšanas darbu pabeigšanas pašvaldība un ministrija vienosies par Nacionālās koncertzāles projekta finansēšanas modeli, virzot atbilstošu tiesību aktu izskatīšanai Ministru kabinetā.

Projekta īstenošanai tiks izveidota Nacionālās koncertzāles projekta īstenošanas uzraudzības padome, kuras sastāvā darbosies Kultūras ministrijas, Rīgas domes Īpašuma departamenta, SIA “Rīgas nami”, Latvijas Arhitektu savienības, kā arī valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris” un “Latvijas Koncerti” deleģētie locekļi.

Rīgas domes Mājokļu un vides departaments šajā pavasarī Vērmanes dārzā sācis galvaspilsētas lepnuma – vecākās Rīgas strūklakas “Gadalaiki” – atjaunošanu.

Strūklakas rekonstrukcijas darbu laikā tiks nomainīta elektroinstalācija, veikta bronzas lējuma skulpturālās grupas restaurācija un strūklakas baseina rekonstrukcija – hidroizolācijas maiņa akmens plātņu izlīmēšana. Plānotos darbus apstiprinājusi Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde.

Strūklakas rekonstrukciju paredzēts pabeigt jūlijā. Būvdarbu iepirkuma konkursā uzvarēja SIA “Teklat”, līguma summa ir aptuveni 70 000 eiro bez PVN.

Strūklakas “Gadalaiki” skulptūra tika izgatavota Berlīnē un uzstādīta 1869. gadā un  bija tolaik greznākais šāda tipa dekoratīvais tēlniecības darbs pilsētā. Oriģinālo skulptūru, kas bija cietusi  vandālisma rezultātā, 1972. gadā nācās demontēt. Tēlniece Mirdza Lukaža izgatavoja kopiju, ko  pašvaldība  uzstādīja 1978. gadā.

Jau vēstīts, ka pēc vērienīgiem remontdarbiem aprīlī atsāka darboties Rīgas lielākā strūklaka Kronvalda parkā pie Kongresu nama. Tajā izgaismotās ūdens strūklas spēj pacelties līdz pat piecu metru augstumam.

Rīgas pašvaldības pārraudzībā ir 13 strūklakas – desmit stacionārās un trīs peldošās.

Četrkājaino mīluļu īpašniekus un ģimenes, dodoties pastaigās Ziedoņdārzā, turpmāk priecēs vairāki gaismas prožektori, kas diennakts tumšajā laikā izgaismo bērnu laukumiņu un suņu pastaigu laukumu.