9. maijā aicinām svinēt Eiropas dienu Vērmanes dārzā! Visas dienas garumā apmeklētājus gaidīs daudzveidīgas aktivitātes, ko kopā ar Eiropas Komisijas pārstāvniecību Latvijā un Rīgas pašvaldību piedāvās Eiropas Savienības dalībvalstu vēstniecības Latvijā, ministrijas un citi partneri.

Pasākuma laikā būs iespēja iepazīt dažādu Eiropas valstu kultūru un iniciatīvas, piedalīties aktivitātēs, kā arī uzzināt vairāk par iespējām, ko sniedz Eiropas Savienība. Programmā paredzētas arī aizraujošas diskusijas par Eiropas nākotni un sabiedrībai būtiskiem jautājumiem.

Pasākuma programma:

11.00. Diskusiju telts darbības uzsākšana (diskusiju telts).

12.00 Pasākuma atklāšana (Vērmanes dārza lielā skatuve).

12.30 Latvijas Republikas Zemessardzes orķestris un Zemessardzes koris “Stars”.

13.00 Bērnu vokālā grupa “Dzeguzīte”.

13.30 Parka tiešraides.

14.00 Jauktais koris “Mūza” un senioru koris “Dižmuklājs”.

14.30 Parka tiešraides.

15.00 Tautas deju ansamblis “Liesma”.

15.30 Flamenko deju studija “Duende”.

16.00 Metālpūšaminstrumentu kvintets “Brass:Edu”.

16.30 Parka tiešraides.

17.00 “Astro’n’out”.

Visas dienas garumā – DJ Linda Samsonova. Pasākumu vadīs – Ketija Šēnberga un Tomass Pildegovičs. Pasākuma laikā tiešraides vadīs Artūrs Mednis.

Diskusiju telts programma

11.00-11.50 Eiropas komisāra (starppaaudžu taisnīgums, jaunatne, kultūra un sports) Glena Mikalefa saruna ar jauniešiem (angļu valodā).

12.30-13.20 – Sabiedrības iesaiste.
Diskusija-koprades akrivitāte Man ir ideja! Atbalsti? Moderators: Liene Valdmane biedrības Eiropas Kustība Latvijā ģenerālsekretāre.

13.30-14.20 – Inovācijas un konkurētspēja.
Spēcīgāki kopā: Eiropa kā pamats izaugsmei, iespējām un noturībai. Moderators: Ieva Treija, Finday.lv līdzdibinātāja un “Labs of Latvia” redaktore.

14.30-15.20 – Bio daudzveidība pilsētā
No balkona dobes līdz parkam: kur pilsētā slēpjas bioloģiskā daudzveidība? Moderators: Līga Stokmane – Blaua, Eiropas klimata pakta vēstnese, vides eksperte.

15.30-16.20 – Drošība. Zemessardzē gūtā pieredze – tikai personīgs bonuss vai ieguvums visai sabiedrībai?

9. maijā visā Eiropā un arī Latvijā plaši tiek atzīmēta Eiropas diena. Šie svētki vieno mūs kopīgā izpratnē par mieru, sadarbību un demokrātiskām vērtībām, kas jau vairāk nekā septiņus gadu desmitus veido Eiropas Savienības pamatu.

Šodien Eiropas Savienība apvieno 27 valstis un vairāk nekā 440 miljonus iedzīvotāju, kuri kopīgi strādā, lai stiprinātu drošību, veicinātu ilgtspējīgu attīstību un veidotu labklājīgu nākotni visā Eiropā. Pasaulē, kurā pieaug nenoteiktība un izaicinājumu netrūkst, cieša sadarbība starp Eiropas valstīm ir mūsu spēks. Tā palīdz stiprināt Eiropas drošību un noturību, aizsargāt mūsu brīvības un tiesības, kā arī nodrošināt iespēju pašiem lemt par savu nākotni.

Eiropa aizsargā to, kas cilvēkiem ir svarīgs: mūsu tiesības, brīvību un dzīvesveidu. Tā rada iespējas mācīties, strādāt un attīstīt uzņēmējdarbību, kā arī sniedz atbalstu brīžos, kad sabiedrībai jāpārvar krīzes vai sarežģīti apstākļi.

Vienlaikus Eiropas diena atgādina, ka demokrātija nav pašsaprotama. Tā ir jāstiprina un jāsargā ik dienu. Ikviena cilvēka balss ir nozīmīga, un tieši līdzdalība, interese un iesaiste palīdz veidot stipru un noturīgu Eiropu.

Eiropas diena ir iespēja iepazīt Eiropas Savienības sniegtās iespējas, piedalīties diskusijās un svinēt mūsu kultūru daudzveidību. Aicinām ikvienu iesaistīties Eiropas dienas pasākumos!

 

Rīgas pilsētas kanālā pie Bastejkalna ir uzstādīts pilnīgi jauns, moderns peldoša tipa izgaismotu strūklaku komplekss, kas tagad priecēs gan rīdziniekus, gan pilsētas viesus.

“Šāda iecere radās pēc pagājušā gada Rīgas svētkiem, kad bija šādas līdzīgas strūklakas izvietotas kanālā uz pāris dienām. Tāpēc pieņēmām lēmumu uztaisīt pastāvīgas, lai tās sezonā priecē rīdziniekus un viesus, kā arī vairāk piesaista cilvēkus mūsu Rīgas ūdensmalām. Plānojam laika gaitā pievienot arī muzikālo pavadījumu, lai būtu līdzīgi kā citās Eiropas pilsētās, kur darbojas muzikālās strūklakas,”

norāda Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks.

Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departaments strūklakas uzstādīja aprīļa beigās, un patlaban tiek veikta iekārtu darbības pārbaude testēšanas režīmā, lai nodrošinātu tās drošu un nepārtrauktu darbību valsts svētku laikā.

Ar šīm jaunajām strūklakām Rīgas pašvaldības pārraudzībā ir 13 strūklakas – desmit stacionārās un trīs peldošās, kas nodotas apsaimniekošanā uzņēmumam “Rīgas meži”.

Strūklakas komplekts veidots kā mūsdienīgs un tehnoloģiski attīstīts ūdens objekts, kas nodrošina dinamisku ūdens formu, apgaismojuma un vadības sistēmu saskaņotu darbību. To veido pieci savstarpēji saskaņoti elementi, kas izgatavoti no korozijizturīgiem materiāliem – rāmja izveidē izmantots nerūsējošais tērauds, savukārt bojas izgatavotas no izturīga plastmasas materiāla, tādējādi nodrošinot drošu, stabilu un ilgmūžīgu ekspluatāciju ūdens vidē.

Strūklaka balstīta uz stabila peldoša nesošā rāmja, bet elektroapgādes un kabeļu sistēma ir īpaši pielāgota drošai un ilgtermiņa darbībai mitros apstākļos. Tā aprīkota ar jaudīgiem sūkņiem, īpaši veidotiem strūklakas uzgaļiem un daudzkrāsu LED apgaismojumu, kas ļauj veidot dažādus vizuāli izteiksmīgus ūdens un gaismas scenārijus. Visas sistēmas darbību pārvalda centralizēts vadības risinājums, kas nodrošina iespēju programmēt dažādus strūklakas darbības režīmus.

Visas uzstādītās iekārtas un tehniskie risinājumi atbilst augstākajām drošības un kvalitātes prasībām un ir sertificēti lietošanai publiskajā ārtelpā. Peldošās strūklakas mūsdienīgais un tehnoloģiski attīstītais risinājums ļauj tuvākajā nākotnē paplašināt tās funkcionalitāti, tostarp papildināt strūklaku ar muzikālu pavadījumu noteiktos laikos un pilsētas pasākumu laikā.

 

4. maijā šogad tiks atzīmēta Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas 36.gadadiena. Rīgas pašvaldība sarūpējusi plašu svētku programmu, ko aicināti apmeklēt gan rīdzinieki, gan pilsētas viesi.

Jau no desmitiem rītā līdz pat nākamās dienas vakaram pie Brīvības pieminekļa ikviens rīdzinieks un pilsētas viesis tiek aicināts piedalīties ziedu kompozīcijas “Ziedu Latvija” veidošanā, kopīgi veidojot ziedošu valsts karti, kas simbolizē vienotību un savstarpēju cieņu. Valsts un pašvaldības amatpersonu svinīgā ziedu nolikšanas ceremonija pie Brīvības pieminekļa notiks plkst. 10.30, savukārt plkst. 12.00 Brīvības laukumā norisināsies Latvijas skolu putēju orķestra defilē programma.

Vērmanes dārzā “Mēs visi kopā – Latvijā!”

Vērmanes dārzā ikviens aicināts uz sirsnīgu, krāsainu un iedvesmojošu svētku pasākumu “Mēs visi kopā – Latvijā!”.

No plkst. 12.00 līdz 16.00 Vērmanes dārzs pārtaps par izzinošu un aizraujošu piedzīvojumu telpu visai ģimenei. Bērniem un ģimenēm būs iespēja apgūt praktiskas un videi draudzīgas prasmes – kopā ar “Daces zaļumi” sēt un diedzēt dažādus zaļumus, darbnīcā “Es veidoju savu Latviju!” iemācīties gatavot dabīgu plastilīnu un no pagatavotās masas izveidot kādu simbolu – “mana dzimtas zīme”, “mana zaļā Latvija” vai “brīvības forma”. Visa ģimene varēs uzzināt, kā ikdienā rūpēties par mūsu zemi un vidi kopā ar “Komposts LV” un “Zero Waste Latvia”. Radošie prāti varēs ļaut vaļu iztēlei un krāsām, kopā ar grāmatas autori un ilustratori Rūtu Briedi radot visdažādākos tēlus.

Mazākajiem pasākuma apmeklētājiem būs iespēja darboties ar īpašiem smilšu-gaismas galdiem un Latvijā ražotiem aktivitāšu dēļiem “Gaismas un sajūtu namiņā” un izveidot skaistus kroņus papīrlietu darbnīcā “Good Happens”. Visas dienas garumā būs iespēja nofotografēties un saņemt bilžu izdrukas ar “Mana Latvija, mana atbildība” motīviem.

Gatavojoties Pasaules čempionātam hokejā, pasākuma laikā valdīs arī sportisks azarts – ģimenes un draugi varēs izspēlēt galda hokeja spēles, kā arī vērot Eiropas un Pasaules galda hokeja čempiona Edgara Caiča paraugdemonstrējumus.

Uz Vērmanes dārza estrādes skatuves no plkst. 12.00 līdz plkst. 14.40 skanēs bērnu balsis un prieks – apmeklētājus muzikāli iepriecinās bērnu kolektīvi “Knīpas un Knauķi”, “Kolibri”, “Podziņas”, “Momo” un “Poppy”. Plkst. 15.00 skatuves programmas noslēgumā skatītājus gaidīs Willas teātra izrāde “Limonāde”, kurā Ineses Zanderes dzeja un pasakas savijas ar Jēkaba Nīmaņa dziesmām.

Akcija “Uzvelc tautas tērpu par godu Latvijai” un Latvijas filmu maratons

Akcija “Uzvelc tautas tērpu par godu Latvijai” gadiem iezīmējusies kā stipra tradīcija, apliecinot piederību latviešu tautas kultūrai un tautas tērpu daudzveidību, krāšņumu un rotātu svētku dienu. Šogad sumināsim arī Tautas tērpu centra “Senā klēts” 35. gadu jubileju un tieši centra pārstāvji pirms 11 gadiem aizsāka šo tradīciju, sākotnēji pulcējot pāris desmitus dalībnieku, bet pēdējos gados jau vairāk par 400 dalībniekiem. Rātslaukumā no plkst. 12.00 līdz plkst.15.00 skanēs folkloras kopu “Kokle”, “Skandinieki”, “Vilkači”, “Rīgas Danču kluba” un kapelas “Brička” koncerts. Tradicionālais gājiens tautas tērpos notiks no plkst. 14.10 un noslēgsies plkst. 14.30 ar ziedu nolikšanu pie Brīvības pieminekļa un dziesmu “Daugav’ abas malas”.

Visas dienas garumā kinoteātrī “Splendid Palace” norisināsies Latvijas filmu maratons.

No plkst.13.00 līdz plkst. 23.00 tiks demonstrētas Latvijas filmas kinoteātra abās zālēs, piesaistot plašu mērķauditoriju. Ieeja uz filmu seansiem bez maksas.

“Mana Latvija – mana atbildība” Brīvības laukumā

Brīvības laukumā norisināsies Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienai veltīts pasākums “Mana Latvija – mana atbildība”. Šī diena ir Latvijas pavasaris – atmodas, vienotības un jaunības simbols.

No plkst. 15.00 līdz 22.00 apmeklētājus priecēs daudzveidīga koncertprogramma, kurā satiksies tradīcijas ar mūsdienu skanējumu.

Pasākumu atklās Rīgas pašvaldības amatiermākslas kolektīvi – folkloras kopa “Skandinieki”, bērnu un jauniešu vokālais ansamblis “Kolibri”, deju ansambļi “Ačkups” un “Austris”, danču mūzikas grupa “Dārdari” un Emīla Dārziņa jauktais koris. Vakara turpinājumā uz skatuves kāps Elza Rozentāle ar etnodžeza kvartetu un postfolka grupa “Rikši”, radot enerģisku un laikmetīgu noskaņu.

Vakara kulminācijā, plkst. 20.30, izskanēs koncertstāsts “Pavasaris. Mūžīgā jaunība”, kas caur mūziku un stāstu atklāj Latvijas atmodas, paaudžu pārmantojamības un mūžīgās jaunības ideju. Tas ir stāsts par 4. maiju – pavasari ne tikai dabā, bet arī mūsu valsts liktenī. Un pavasaris ir mūžīgā atdzimšana, atgriešanās un jaunība. Koncertstāstā caur pavasara un jaunības prizmu mēs paskatāmies uz sevi, savu valsti, saviem senčiem un bērniem. Pirms kļūt par sirmgalvjiem, mūsu senči bija jauni. Un simboliski – tādi palikuši uz mūžu. Viņu drosme, viņu jaunības ideāli, viņu sapnis par brīvu Latviju – tie turpinās mūsos un nākamajās paaudzēs pēc mums. Kā mūžīgais dzinējs, kas liek mums būt stipriem, lepniem, darbaspējīgiem, zinātkāriem un kaisles pilniem.

Tajā piedalās tādi spilgti Latvijas mākslinieki kā Intars Busulis, Andris Sējāns, Reinis Sējāns, Andrejs Reinis Zitmanis, Raimonds Tiguls, vokālā grupa “Latvian Voices”, bērnu vokālā studija “Knīpas un knauķi”, Emīla Dārziņa jauktais koris, Rūdolfs Ozols (ģitāra), Valters Sprūdžs (basģitāra), Rūdolfs Dankfelds (bungas), Līga Griķe (koncertkokle), Mārtiņš Miļevskis (bungas un perkusijas), Ieva Nīmane (dūdas, stabules, kokle), Kaspars Bārbals (dūdas). Koncertstāsta vadītāja un soliste Agnese Budovska. Programmā īpaši izcelta paaudžu pēctecība – dzīva saikne starp pagātni, tagadni un nākotni.

Svētku koncerti apkaimēs

Arī apkaimēs norisināsies dažādi Latvijas Neatkarības atjaunošanas gadadienai veltīti pasākumi.

VEF Kultūras pilī – no plkst. 15.00 līdz plkst. 16.30 izskanēs koncerts “Pūt, vējiņi!”, piedaloties orķestrim “Rīga”, Rīgas kamerkorim “Ave Sol”, solistiem Ievai Paršai un Gundaram Dziļumam, kā arī diriģentam Valdim Butānam.

Kultūras centrā “Imanta” – plkst. 16.00 visi aicināti uz svētku koncertu “Valodiņa”, kurā tiks atskaņota īpaši šiem svētkiem veltīta Mārtiņa Kantera koncertprogramma. Līdzās dziedātāja zināmākajām dziesmām programmā iekļauti latviešu komponistu skaņdarbi, kas caur dažādiem laikiem un likteņiem ir stiprinājuši mūsu tautas pašapziņu. Tas būs muzikāls stāsts par mājām, valodu un to nemainīgo vērtību pamatu, ko mēs ik gadu godinām šajā dienā.

Kultūras pilī “Ziemeļblāzma” – plkst. 16.00 koncertā “Rokam!” varēs izbaudīt etnogrupas “Ogas” muzicēšanu. Programma būs interesanta klausītājiem ar dažādām gaumēm – gan folka un pasaules mūzikas, gan roka un balādes cienītājiem.

Kultūras centrā “Iļģuciems” – plkst. 19.00 izskanēs koncerts “Dainu parafrāzes” ar Aleksandras Špicbergas trio “AKA”. Programmā savijušās latviešu tautasdziesmas un populāras latviešu mūzikas melodijas. Skanēs folkloras un džeza iedvesmotas oriģināldziesmas, tautasdziesmu aranžijas, kā arī latviešu komponistu skaņdarbi “AKA” mūziķu interpretācijā.

Bezmaksas ielūgumi uz šiem pasākumiem pieejami no 27. aprīļa plkst. 10.00 “Biļešu paradīzes” kasēs un tiešsaistē.

 

(precizējums 23.04.2026.g.publikācijai) Rīgas pašvaldība realizēs Ģertrūdes ielas projektu – seguma atjaunošanu posmos no A. Čaka līdz K. Barona ielai un no Brīvības līdz Skolas ielai, tajā skaitā ūdensvada izbūves darbus 195 m garumā ielas posmā no Vecās Ģertrūdes baznīcas līdz Skolas ielai, taču citādā veidā, nekā iepriekš lemts.

 Koalīcija vienojās, ka pirmo gadu pēc remonta tiks saglabāta satiksme ap vecās Ģertrūdes baznīcu darba dienās no plkst. 7.00 līdz 19.00. Atļautais braukšanas ātrums varētu būt 20 kilometri stundā.

 Pārējā laikā – darbadienu vakaros un brīvdienās – rotācijas aplis ap baznīcu tiks atvēlēts gājējiem, satiksmi atļaujot tikai vietējiem iedzīvotājiem, transportlīdzekļiem ar atļaujām iebraukšanai stāvvietās un valsts dienestiem, piemēram, ugunsdzēsējiem un neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai.

 Otrajā gadā pēc remontdarbu pabeigšanas rotācijas aplis ap baznīcu tiks atvēlēts gājējiem visās dienās. Šajā laikā satiksme ap Ģertrūdes baznīcu tiks atļauta tikai vietējiem iedzīvotājiem, transportlīdzekļiem ar atļaujām vai valsts dienestiem.

 Pēc otrā gada plānots rīkot iedzīvotāju un uzņēmēju aptauju par ieviesto izmaiņu ietekmi un novērtējumu, lai lemtu, kurš no šiem modeļiem ir piemērotākais un pēc izvērtēšanas tas tiks īstenots.

Iniciatīvu par gājēju zonas izveidi ar ielas labiekārtojumu pie Vecās Ģertrūdes baznīcas jau 2020. gadā iesniedza Rīgas Centra attīstības biedrība līdzdalības budžeta konkursā, kas guva vislielāko iedzīvotāju atbalstu (3490 balsis). Projekts paredzēja rotācijas apli daļēji pārveidot par labiekārtotu pastaigu un atpūtas zonu pie baznīcas ieejas, vienlaikus saglabājot satiksmi un pielāgojot tās organizāciju.

Šobrīd šis priekšlikums ir saskaņots ar ieinteresētajām pusēm – apkaimes uzņēmēju, restorānu saimnieku un citu iesaistīto pušu iebildumiem.

Koalīcija arī vienojās, ka jaunais risinājums būs jāsaskaņo ar Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldi, Pilsētas arhitektu dienestu un pilsētas galveno arhitektu, nodrošinot tam pievienoto vērtību publiskajā ārtelpā atbilstoši Ģertrūdes baznīcas un apkārtējo ēku vēsturiskajam veidojumam.

Rīgas pašvaldības Ārtelpas un mobilitātes departamentam tiks uzdots izstrādāt optimālos risinājumus satiksmes organizēšanai.

Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas vadītāja Marta Kotello:

“Man ir svarīgi, lai šis projekts sešus gadus pēc iesniegšanas Līdzdalības budžeta projektu konkursā izkustētos no nulles punkta. Ar kolēģiem esam vienojušies projektu realizēt pa kārtām, kas jau pirmajā gadā paredz gan būtisku satiksmes mierināšanu, gan laukumu pilnībā atdot gājējiem nedēļas nogalēs un vakaros. Respektējam arī uzņēmēju organizāciju viedokli, tādēļ esam vienojušies par šādu risinājumu.”

Satiksmes un transporta lietu komitejas vadītājas vietnieks Ansis Pūpols:

“Esmu priecīgs, ka ir sperts plats solis pretī tam, lai Rīgas centra attīstības biedrības iecerēto Ģertrūdes laukuma rekonstrukciju sabalansētu ar citu sabiedrības grupu vajadzībām un laukuma īstenošanai piešķirtu jaunu pievienoto vērtību absolūti demokrātiskā veidā.”

 

Šogad tiks īstenots līdzdalības budžeta projekts, kas paredz gājēju zonas izveidi, ielas labiekārtojumu ar seguma maiņu pie Vecās Ģertrūdes baznīcas. Iniciatīvu jau 2020. gadā iesniedza Rīgas Centra attīstības biedrība. Pašvaldība atgādina, ka arī šogad iedzīvotāji var kļūt par noteicējiem savās apkaimēs un iesniegt projekta ideju līdzdalības budžeta konkursā līdz 6. maijam.

Rīgas pašvaldības Investīciju plānā 2026.–2028. gadam ir apstiprināts projekts Ģertrūdes ielas seguma atjaunošanai posmā no A. Čaka ielas līdz Skolas ielai. Projekts paredz seguma atjaunošanu posmos no A. Čaka līdz K. Barona ielai un no Brīvības līdz Skolas ielai. Tajā skaitā plānota arī teritorijas labiekārtošana pie Vecās Ģertrūdes baznīcas.

Ģertrūdes laukuma projektā plānota gājēju zonas izveide, vienlaikus saglabājot satiksmi un pielāgojot tās organizāciju. Gājēju zonu paredzēts veidot pie ieejas baznīcā – posmā no Ģertrūdes ielas 10. nama līdz Brīvības ielas 55 namam. Tā tiks veidota, izvietojot labiekārtojuma elementus, kuros tiks stādīti koki. Tāpat tiks atjaunotas esošās koku apdobes, sakārtojot gājēju ietvju zonu.

Lai sakārtotu apakšzemes komunikācijas un nodrošinātu ielas pilnīgu atjaunošanu, tiks veikti ūdensvada izbūves darbi 195 m garumā ielas posmā no Baznīcas līdz Skolas ielai. Plānots atjaunot bruģa segumu ietvēm aptuveni 2 681 m² platībā un brauktuvei – aptuveni 4 117 m².

Satiksmes organizācija

Pie Ģertrūdes baznīcas tiks reorganizēta satiksme, slēdzot caurbraukšanu tikai baznīcas priekšlaukumā, savukārt pārējā teritorijā saglabājot autokustību. Esošais rotācijas aplis pie baznīcas tiks pārvērsts par labiekārtotu pastaigu un atpūtas zonu, tādējādi veidojot pievilcīgu publisko telpu vienā no Rīgas skaistākajām vietām.

Ģertrūdes baznīcas laukumā būs slēgta tikai daļa no rotācijas apļa, tādējādi saglabājot iespēju autobraucējiem pārvietoties ierastajos maršrutos, nedaudz mainot braukšanas virzienu.

No Brīvības ielas būs atļauts labais pagrieziens līdz Ģertrūdes ielai 10, nodrošinot piekļuvi iebraukšanai pagalmā. Savukārt, braucot pa Baznīcas ielu, pie baznīcas izveidosies T veida krustojums, kur būs iespējams iebraukt esošajā publiskajā autostāvvietā. Tāpat autotransporta kustība tiks saglabāta atlikušajā rotācijas apļa daļā, nodrošinot iespēju turpināt braukšanu pa Baznīcas ielu.

Autostāvvietu zona tiks veidota posmā no baznīcas līdz Skolas ielai, kopumā paredzot 13 stāvvietas. Ir ņemtas vērā arī esošās kafejnīcas un viņu intereses – tiks izveidota piegādes zona, kā arī tiek saglabāta iespēja piecas stāvvietas vasaras sezonā īslaicīgi pārveidot, lai to vietā varētu izvietot āra terases.

Personām ar invaliditāti būs atvēlētas divas autostāvvietas.

Kopējais finansējums projektam – Ģertrūdes ielas seguma atjaunošanai posmā no Aleksandra Čaka ielas līdz Skolas ielai – šogad paredzēts 900 000 eiro. Atklātā konkursa rezultāti tiks paziņoti 5. maijā, kad būs zināmas arī precīzās projekta īstenošanas izmaksas.


Vairāk par Līdzdalības budžeta projektu konkursā iesniegto projektu – ŠEIT.


 

Krišjāņa Barona muzejs (Rīga, Krišjāņa Barona iela 3-5) 19. aprīlī no plkst. 11.00 līdz 14.00 aicina uz pasākuma cikla “Svētdienas sarunas pie Barona” otro nodarbību. Pasākumu ciklā aicināti tikties seniori, lai pavadītu laiku saturīgās sarunās un radošās nodarbēs.

19. aprīļa nodarbības vadmotīvs ir “Spītējot laikam!” Uz kopīgu sarunu aicinās lībiešu kultūras darbiniece un valodas skolotāja Zoja Sīle, kura veltījusi savu dzīvi lībiešu mantojuma saglabāšanai, un Arvīds Kļaviņš – kurzemnieks no Kaltenes, ilgus gadus strādājis par tramvaja vadītāju, kopš 1990. gada ir Lībiešu savienības biedrs, prot gan lībiešu, gan igauņu valodu.

Programma solās būt bagātīga un dažādas paaudzes vienojoša. Muzikālo sveicienu sarūpējuši Sīļu dzimtas pārstāvji. Valodas darbnīcā būs iespēja uzzināt, kā darbojas LU Lībiešu institūta grāmatu skaļās lasīšanas klubs “Vešprāiga” (Mijkrēslis), kā arī apgūt lasīšanas prasmi lībiski no Zojas Sīles mācību grāmatām.

Dalībniekus gaida arī īpašs cienasts – autentiski Kurzemes krasta sklandrauši.

Par veselīgu nodarbības noslēgumu rūpēsies kustību un mākslas terapeite Dana Fedulova. Sarunu moderēs Ruta Valdmane.

Nodarbības aktivitātes dokumentēs fotogrāfs Ivars Puķe.

Pasākuma gaitā tēja, kafija, našķi.

Nodarbības notiek bez maksas.

Projektu īsteno Memoriālo muzeju apvienības Krišjāņa Barona muzejs un Rakstnieku muzeju biedrība “Pils”.

Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.


Vairāk informācijas: Krišjāņa Barona muzejs

+371 67284265; +371 29120216;

barons@memorialiemuzeji.lv

 

Starptautiskā Personību muzeju diena, kas tiek svinēta katru gadu vienā no aprīļa sestdienām, ir diena, kuras laikā no muzeju krājumiem tiek izņemti un interesentiem parādīti artefakti, kuri ikdienā nav apskatāmi muzeju ekspozīcijās.

Personību muzeju dienas mērķis ir, piedāvājot dažādas aktivitātes un eksponātus, rosināt sabiedrību iepazīt personību muzejus kā nozīmīgas vietas, kas glabā zināšanas par izcilu cilvēku radošo ieguldījumu, viņu dzīvesstāstiem, dzīves telpām un pārstāvētajām vērtībām. Pasākums iekļaujas Pasaules Personības muzeju kopējā akcijā, kas notiek visā pasaulē no Meksikas līdz Filipīnām.

2026. gada 18. aprīlī Aleksandra Čaka muzejā būs iespēja apskatīt A. Čaka sievas Annas Elizabetes Ērikas Bērziņas dienasgrāmatas un 1943. gadā Čaka rakstīto dzejas krājumu “Debesu dāvana”, kas veltīts M. Grīnfeldei. Dzejoļu krājums “Debesu dāvana” pirmo reizi tika publicēts tikai 1980. gadā, bet atkārtoti izdots 2014. gadā. Dzejas krājuma oriģinālrokrakstu un Aleksandra Čaka īpašo sieviešu fotogrāfijas Aleksandra Čaka muzejā būs iespēja apskatīt visas dienas garumā.

Muzejos, kas veltīti radošām personībām, apmeklētājiem tiek piedāvāta ne tikai iespēja iepazīt viņu daiļradi, bet arī ielūkoties viņu privātajā telpā, kas dzīves laikā palikusi slēpta no sabiedrības acīm.

Papildu informācija:
Antra Medne
Rīgas valstspilsētas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības
Aleksandra Čaka muzeja direktore
Tālrunis 67105942
E-pasts: caks@riga.lv

 

Ar Rīgas uzņēmēju atbalsta kontaktpunkta realizētās līdzfinansējuma programmas atbalstu šā gada 18. aprīlī rīdzinieki un pilsētas viesi aicināti baudīt divus daudzveidīgus un pavasarīgi rosīgus pasākumus – Jūras velšu svētkus “No upes līdz okeānam” Berga bazārā un “Vecrīgas festivālu” Doma laukumā. Abi notikumi vienlaikus ienesīs pilsētā svētku noskaņu, apliecinot, ka ar Rīgas atbalstu šajā pavasarī gavilēs galvaspilsēta.

Berga bazārā

No plkst. 11.00 līdz 17.00 – norisināsies pirmie Jūras velšu svētki “No upes līdz okeānam” – gastronomisks notikums, kas pulcēs jūras velšu entuziastus, gardēžus un jomas ekspertus. Apmeklētājiem būs iespēja baudīt plašu jūras velšu klāstu, piedalīties meistarklasēs un izglītojošos semināros par zivju audzēšanu un kvalitāti Latvijas ūdeņos.

Pasākuma laikā pavāri demonstrēs dažādus gatavošanas veidus, radot dzīvu un dinamisku atmosfēru. Līdztekus degustācijām būs iespēja iegādāties svaigas un pārstrādātas jūras veltes no dažādiem tirgotājiem. Dalībai meistarklasēs ieteicams pieteikties iepriekš, savukārt plašāka informācija par programmu pieejama restorāna “Buržujs” sociālajos tīklos.

 

Doma laukumā

Visas dienas garumā norisināsies trešais “Vecrīgas festivāls”, ko organizē Vecrīgas bāri, aicinot ikvienu baudīt mūziku, gardumus un pavasarīgu rosību. Festivāla programma piedāvās aktivitātes dažādām paaudzēm – no bērnu rīta ar izklaidēm ģimenēm līdz vakara koncertiem ar Latvijā iemīļotiem māksliniekiem.

Dienas gaitā uz skatuves kāps bērnu ansamblis “Dzeguzīte”, Latvijas un Igaunijas simpātiskais orķestris, grupa “Bitīt’ matos”, kā arī vakara programmā uzstāsies “Raum”, “PND”, “Labvēlīgais tips” un “Olas”. Starplaikos apmeklētājus izklaidēs dīdžeji, tostarp Toms Grēviņš, kā arī ielu mākslinieki. Festivāla laikā darbosies amatnieku un mājražotāju tirdziņš un plaša ēdināšanas zona.

Papildus koncertiem apmeklētāji varēs iesaistīties dažādās aktivitātēs – “Ģimenes skrējienā”, “Bezgalības skrējienā” ar atraktīviem uzdevumiem, meistarklasēs, novusa turnīrā, kā arī baudīt “Sapņu Ballītes” ar pasaku tēliem un burbuļu šoviem. Būs pieejamas arī mākslas studiju aktivitātes gan bērniem, gan pieaugušajiem.

Plašāka informācija par “Vecrīgas festivāla” programmu un jaunumiem tiks publicēta pasākuma sociālajos tīklos.

Abi pasākumi veidoti ar mērķi stiprināt Rīgas uzņēmējdarbības vidi, vienlaikus radot iedzīvotājiem un viesiem daudzveidīgu un kvalitatīvu kultūras un izklaides piedāvājumu.

 

2026. gada 11. aprīlī plkst. 15.00 Koncertzālē “Ave Sol” izskanēs koncertuzvedums “Kievad. Pavasaris”.

Senatnē lībieši ticēja, ka putni rudenī neaizlido prom, bet ziemu pavada upes dibenā, jūras krastā vai kādā citā slēptuvē, tādēļ pavasarī tie jāmodina, lai ceļas augšā. Rīgas lībiešu dziesmu ansamblis “Līvlist” arvien pieturējies pie senajām tradīcijām, lībiešu krastā un citviet sveicot ik pavasari un piedaloties putnu modināšanas rituālos.

Šogad pavasara apdziedāšana un putnu modināšanas rituāli uzvedumā “Kievad. Pavasaris.” 11. aprīļa pēcpusdienā jautri, skanīgi un pavasarīgi piepildīs Koncertzāli “Ave Sol”, kur kopā ar “Līvlist” dalībniekiem ar dziesmām un izrādi “Putnu lietas pavasarī” uzstāsies Kolkas lībiešu ansamblis “Laula”, Zemītes amatierteātris “Ai-z-iet” un akordioniste Marita Karpa.

Ieeja koncertā bez maksas.

Saistībā ar Moldovas Republikas prezidentes Maija Sandu un pavadošās delegācijas oficiālo vizīti Latvijā no 31. marta līdz 2. aprīlim vairākās Rīgas ielās tiks ierobežota satiksme.

No 31. marta plkst. 20.00 līdz 2. aprīļa plkst. 12.00 tiks aizliegta transportlīdzekļu apstāšanās un stāvēšana Teātra ielas abās pusēs, posmā no Aspazijas bulvāra līdz Vaļņu ielai, kā arī Aspazijas bulvāra kreisajā pusē, posmā no Teātra ielas līdz Kaļķu ielai.

No 1. aprīļa plkst. 7.00 līdz plkst. 22.00 tiks aizliegta transportlīdzekļu apstāšanās un stāvēšana Pils laukumā; Pils ielā posmā no Poļu gātes līdz Pils laukumam; un Mazā Pils ielā posmā no Daugavas gātes līdz Pils laukumam. Savukārt no plkst. 7.00 līdz plkst. 13.00 tiks aizliegta apstāšanās un stāvēšana Zigfrīda Annas Meierovica bulvāra labajā pusē 50 metru garā posmā no Kaļķu ielas virzienā uz Smilšu ielu; Aspazijas bulvāra kreisajā pusē, 50 metru garā posmā no Kaļķu ielas virzienā uz Teātra ielu un Brīvības laukumā; No plkst. 7.00 līdz plkst. 14.00 Strēlnieku ielas kreisajā pusē, posmā no ēkas Strēlnieku ielā 1B līdz ēkai Strēlnieku ielā 3. Savukārt līdz plkst.16.00 tiks aizliegta apstāšanās un stāvēšana Brīvības bulvāra labajā pusē, posmā no Baumaņa skvēra līdz Elizabetes ielai; Jaunielā, posmā no Krāmu ielas līdz Maisu ielai.

Papildu tiks ierobežota vai slēgta peldlīdzekļu kustība 1. aprīlī no plkst. 11.00 līdz plkst. 13.00 Pilsētas kanālā, posmā no gājēju tilta pie Latvijas Nacionālās operas un baleta ēkas līdz gājēju tiltam pie Bastejkalna.

No 31. marta līdz 2. aprīlim nepieciešamības gadījumā ierobežos vai īslaicīgi slēgs transportlīdzekļu satiksmi un gājēju kustību ārvalstu delegācijas transportlīdzekļu kolonnas pārvietošanās maršrutos un tai piebraucot pie / aizbraucot no apmeklējamiem objektiem.

Sabiedriskā transporta satiksme un gājēju kustība pie delegācijas pārstāvju apmeklējamiem objektiem tiks regulēta atbilstoši nepieciešamībai.