Lieldienas Rīgā šogad tiks svinētas koši, jautri un rotaļīgi – svētki iesāksies ar garīgās mūzikas koncertiem, izstādēm un tematiskām darbnīcām, bet svētku galveno aktivitāšu vidū – īstas Lieldienu šūpoles septiņos pilsētas laukumos un parkos, sadziedāšanās un jautras rotaļas Pārdaugavas Lieldienu pasākumā, kā arī “Lieldienu pikniks” Mežaparkā lieliem un maziem.

Lieldienu svētku sajūtu Rīgā šogad radīs krāsas un latvju rakstu motīvi. Pilsētvidē iedzīvotāji varēs aplūkot, kā Rīgas dekonstruēto atslēgu elementi pārtapuši latvju rakstos, simbolizējot rotāšanos, olu krāsošanu, pavasari, dabas atmodu un gaismu.

Noķert svētku sajūtu, svinēt svētkus tradicionālā gaisotnē un iegrimt mākslas un mūzikas pasaulē varēs kādā no desmitiem dažādu pasākumu, kas īpaši sarūpēti Lieldienām.

🟩 No 26. marta līdz 7. aprīlim katru dienu, izņemot pirmdienas, no plkst. 10.00 līdz plkst. 18.00 muzejā “Rīgas Jūgendstila centrs” būs skatāma izstāde “Jūgendstila Lieldienas”. Izstādē būs apskatāmi Lieldienu tematikai veltīti rotājumi un 20. gs. sākuma priekšmeti no muzeja krājuma. Apmeklējumam derīga ieejas biļete muzejā.

🟩 27. martā plkst. 18.00 VEF Kultūras pils Lielajā zālē notiks koncerts “Putnu māte putnus sauca” vokālās studijas “Knīpas un knauķi” dziedātāju izpildījumā, piedaloties arī Ilgai Reizniecei, Laimai Jansonei un Andrim Gruntem. Biļetes uz koncertu var iegādāties “Biļešu paradīzes” kasēs.

🟩 28., 29. un 30. martā no plkst. 11.30 līdz plkst. 13.30 un no plkst. 15.00 līdz plkst. 17.00 Rīgas porcelāna muzejā notiks radošā darbnīca “Lieldienas”. Darbnīcas ietvaros gaidāms izzinošs priekšlasījums par Latvijā ražotiem porcelāna izstrādājumiem, kas asociējas ar Lieldienām, porcelāna šķīvju dekorēšana Lieldienu tematikā ar virsglazūras krāsām. Dalībai darbnīcā īpaši aicinātas ģimenes ar bērniem no sešu gadu vecuma, jaunieši, seniori, cilvēki ar kustību traucējumiem. Obligāta iepriekšēja pieteikšanās pa tālruni +371 26406354, zvanot no otrdienas līdz sestdienai, laikā no plkst. 11.30 līdz plkst. 17.30. Dalība bez maksas. Vietu skaits ierobežots

🟩 29. martā no plkst. 16.00 līdz plkst. 17.00 kultūras centra “Mazā ģilde” Lielajā zālē notiks Lielās Piektdienas koncerts “Kontemplācija”. Tajā piedalīsies Dita Krenberga (flauta) un Dārta Tisenkopfa-Muselli (arfa). Ieeja bez maksas.

● Plkst. 17.00 Kultūras pilī “Ziemeļblāzma” būs klausāms koncerts “Ilona Bagele Lieldienās”. Tajā piedalīsies Ilze Ozoliņa (klavieres), Svetlana Okuņa (vijole), Inga Ozola (čells) un Ilona Bagele (mecosoprāns). Bezmaksas ielūgumi no 25. marta “Biļešu paradīzes” kasēs un www.bilesuparadize.lv

● Tikmēr no plkst. 19.00 līdz plkst. 20.20 Rīgas Sv. Jāņa baznīcā skanēs Lielās Piektdienas koncerts. Tajā piedalīsies orķestris “Rīga” un Rīgas Saksofonu kvartets. Ieeja bez maksas

🟩 30. martā, Klusajā sestdienā, plkst. 12.00 kultūras centra “Imanta” Mazajā zālē notiks izrāde bērniem “Koklītes ceļojums”. Izrādē aktieris Edgars Lipors monoizrādē pasakas formā iepazīstinās bērnus ar dažādiem latviešu tautas mūzikas instrumentiem. Ieeja bez maksas.

●   Plkst. 15.00 Rīgas Lutera baznīcā, Torņakalnā, būs klausāms koncerts “Bahs. Jāņa pasija”, kurā piedalīsies Rīgas kamerkoris “Ave Sol”, Vidzemes kamerorķestris, mākslinieciskais vadītājs un diriģents Andris Veismanis, Aija Veismane (soprāns), Sniedze Kaņepe (alts), Mārtiņš Zvīgulis (tenors), Matīss Pēteris Circenis (baritons), Artūrs Švarcbahs (bass), Gertruda Jerjomenko (ērģeļpozitīvs). Bezmaksas ielūgumi būs pieejami no 18. marta “Biļešu paradīzes” kasēs un www.bilesuparadize.lv

🟩 Viens no centrālajiem svētku piedāvājumiem būs iespēja ikvienam rīdziniekam pēc sirds patikas izšūpoties īpaši Lieldienu laikam izvietotajās “Saules šūpotnēs” 31. martā un 1. aprīlī no plkst. 11.00 līdz plkst. 20.00 Doma laukumā, Rātslaukumā, Līvu laukumā, Bastejkalnā, Ziemeļblāzmas parkā, kā arī pie kultūras centriem “Imanta” un “Iļģuciems”. Doma laukumā visus priecēs īpaši šiem svētkiem tapušie 14 jaunie vides mākslas dizaina objekti – “Doma gaiļi”.

●   31. martā plkst. 12.00 kultūras centra “Imanta” pagalmā lieli un mazi aicināti svinēt Pārdaugavas Lieldienas. Svētku programmā – sadziedāšanās un rotaļas kopā ar folkloras kopām “Ogas” un “Savieši”, olu krāsošana, ripināšana, šūpošanās, meistardarbnīcas. Pasākumu vadīs Iveta un Vidvuds Medeņi. Ieeja bez maksas.

● Tikmēr plkst.12.00 Kultūras centra “Iļģuciems” Lielajā zālē notiks zīmējumu teātris “7 pasakas par Ņukucīti”. Ieeja bez maksas, un pēc izrādes notiks radošās darbnīcas bērniem.

No plkst. 12.00 līdz plkst. 16.00 Kultūras pilī “Ziemeļblāzma” notiks pasākums “Liela nāca Lieldieniņa”. Tajā piedalīsies Rīgas Danču klubs, postfolka mūzikas grupa “Katrīnas Dimantas trio”, etno mūzikas grupa “Zeidi”, pasākuma vadīs Salvis Sprūžs. Ieeja bez maksas.

● No plkst. 16.00 līdz plkst. 17.00 Kultūras centra “Mazā ģilde” Lielajā zālē notiks Lieldienu koncerts “Halleluyah”, kurā piedalīsies senās mūzikas ansamblis “Ludus” (mākslinieciskā vadītāja Māra Birziņa), Rūdis Cebulis (soprānists) un Beatrise Vilde (mecosoprāns). Ieeja bez maksas.

🟩 Savukārt 1. aprīlī no plkst. 12.00 līdz plkst. 14.30 VEF Kultūras pilī notiks pasākums “Riti, riti, Saulīte!” Tajā piedalīsies Ilga Reizniece un Māris Muktupāvels, vadīs Zoja Heimrāte. Būs iespēja dziedāt dziesmas un iet rotaļās, piedalīties tradicionālajos rituālos un citās izklaidējošās aktivitātēs, kā arī šūpoties. Ieeja bez maksas.

Tikmēr no plkst.12.00 līdz plkst. 17.00 Mežaparkā, Mežaparka Lielajā estrādē, par godu svētkiem notiks pasākums “Lieldienu pikniks”. Sanākušos izklaidēs postfolkloras grupa “Daba San” un folkloras kopa “Teikas Muzikanti”, kā arī būs izglītojošas aktivitātes bērniem. Pasākumu vadīs Juris Mūrmanis. Ieeja bez maksas.

●No plkst. 14.00 līdz plkst. 16.00 kultūras pilī “Ziemeļblāzma” notiks jampadracis Lieldienās ar orķestri “Rīga”. Jampadracī piedalīsies orķestra “Rīga” metālpūšamo instrumentu grupa Kristiana Kalvas vadībā, Dmitrijs Pudovs no Rīgas Cirka skolas, un koncertu vadīs Raitis Zapackis. Ieeja bez maksas.

Lieldienu svētku programmu noslēgs Pavasara festivāla “Windstream” koncerts” Parīzes iedvesmotie“ 12. aprīlī plkst. 19.00 Lielajā ģildē. Tajā piedalīsies Adelaide Ferjēra un orķestris “Rīga”. Biļetes pieejamas “Biļešu paradīzes” kasēs.

🔎 Vairāk par Lieldienu pasākumiem pilsētā var uzzināt tīmekļvietnēs riga.lv un kultura.riga.lv, kā arī sekot līdzi jaunumiem sociālā tīkla “Facebook” lapās “Rīga” un “Rīgā notiek”.

Šā gada 7. martā muzejs un pētniecības centrs “Latvieši pasaulē” atklāja izstādi “Pārsteidzošais folio. Jaņa Šternberga grafikas darbnīca Fišbahas bēgļu nometnē Vācijā, 1946-1949”.

Izstādē skatītāji Latvijā pirmo reizi satiks darbus, ko pēckara Vācijā veidojuši talantīgi, tolaik jauni latviešu mākslinieki, tostarp Viestarts Aistars, Arturs Damroze, Ojārs Šteiners un Gastons Ērglis.

🟩 Izstāde būs skatāma muzeja izstāžu zālē Berga bazārā – Rīgā, Dzirnavu ielā 84/2. Ieeja izstādē bez maksas.

Izstādes uzmanības centrā ir neparasts gadījums – 1949. gadā sastādīta, tomēr nekad neizdota grafikas darbu kolekcija, kas savu skatītāju gaidījusi 74 gadus.

1949. gada vasarā no kara sagrautās Eiropas uz ASV izceļoja grafiķis, Latvijas Mākslas akadēmijas docents Janis Šternbergs. Pirmos pēckara gadus viņš bija pavadījis Fišbahas bēgļu nometnē Vācijā. Tur viņš izveidoja un vadīja grafikas darbnīcu, kurā par spīti galējam trūkumam vairāk kā ducis audzēkņu apguva kaligrāfiju, dažādas iespiedtehnikas, grāmatu grafisko iekārtojumu un iesiešanu, plakātu veidošanu un citas zinības.

Audzēkņu darbu kolekciju bija plānots publicēt, bet tas nenotika; vērtīgo darbu mape – folio – palika Jaņa Šternberga bagāžā. Mapē iekļauti darbi novilkuma tehnikā: kokgrebumi, linogriezumi, litogrāfijas, dobspiedumi cinkā sausās adatas un asējuma (oforta) iespiedtehnikā. Mapē ir vairāk kā 200 darbu un tie izkārtoti uz 70 vatmaņa papīra lapām. Skolotāja rūpīgi sakārtotā un ilgus gadus glabātā audzēkņu oriģināldarbu kolekcija tagad iekļauta muzeja “Latvieši pasaulē” krājumā.

Izstādē šis folio – sava veida aizraujoša grāmata vienā eksemplārā – nu pirmo reizi ieraudzījusi dienas gaismu. Grafikās paviz ainas no nesen atstātās Latvijas, bet visvairāk darbu tematika atspoguļo piedzīvoto kara laiku, Fišbahas bēgļu nometnes vidi un personas, arī apkārtnes dabu. Izstādītie oriģināldarbi un tos papildinošie priekšmeti uzskatāmi liecina par kara skartās paaudzes spēju pielāgoties dramatisko pārmaiņu apstākļos un centieniem uzturēt savu kultūras identitāti par spīti visam.

🟩 Izstādes ietvaros 14. martā plkst. 18.00 notiks dr. art. Jāņa Kalnača publiska lekcija “Janis Šternbergs un Fišbahas grafikas mākslas studija”.

 

🟩 Izstādes veidotāji:

  • Muzejs un pētniecības centrs “Latvieši pasaulē”
  • Kuratore: Sarma Muižniece Liepiņa
  • Konsultācijas: Jānis Kalnačs, Valdis Villerušs
  • Dizains un multimediji: Džeremijs Smīdss (Jeremy Smedes)
  • Iekārtojums: Uldis Dimiševskis

Atbalstītāji: Latvijas Republikas Kultūras ministrija, Valsts kultūrkapitāla fonds, Amerikas Latviešu mākslinieku apvienība.

 

Pirmdien, 25. martā, plkst. 18.00 Rīgas Latviešu biedrības Zelta zālē Zemessardzes koris “Stars” aicina uz kora mūzikas koncertu “Man Dzimtenes celiņš dārgs”, kas veltīts komunistiskā genocīda upuru piemiņai.

Koncerta programmā iekļautas Emiļa Melngaiļa un Pētera Barisona kora kompozīcijas. Īpaši pieminot politiski represēto izsūtīšanas gadadienu, skanēs pirmā un ceturtā daļa no Em. Melngaiļa Latvju rekviēma, kas tapis piecpadsmit gadu laikā no 1906. līdz 1921. gadam. Rekviēma dzejas autori ir Vilis Plūdonis un Rainis.

Koncertā līdzās Zemessardzes korim “Stars” diriģenta Ārija Šķepasta vadībā ar dzejas lasījumiem uzstāsies aktrise Anita Grūbe.

Zemessardzes koris “Stars” ir Zemessardzes orķestra apakšvienība un vienīgais militārais koris Latvijā. Tas dibināts 2012. gada 5. septembrī, kad diriģenta vecākā zemessarga Ārija Šķepasta uzrunāti kopā pulcējās vairāk nekā 30 dziedātāju no Latvijas labākajiem amatieru un profesionālajiem koriem. Pastāvēšanas laikā Zemessardzes koris “Stars” ir piedalījies neskaitāmos Latvijas atzīmējamām dienām veltītajos dievkalpojumos un piemiņas brīžos. Koris regulāri ar savām koncertprogrammām uzstājas Valsts svētku pasākumos un Zemessardzes orķestra organizētajos koncertuzvedumos visā Latvijā, veicinot Nacionālo bruņoto spēku, tostarp Zemessardzes atpazīstamību sabiedrībā.

Katru gadu 25. martā Latvijā tiek pieminēts viens no drūmākajiem notikumiem valsts vēsturē. Lai novērstu pretošanos okupācijas režīmam, 1949. gadā masveida deportācijas laikā padomju vara no Latvijas teritorijas uz Sibīriju un citiem attāliem novadiem izveda vairāk nekā 42 tūkstošus iedzīvotāju, no kuriem daļa gāja bojā jau ceļā.

Piemiņas koncerts tiek rīkots sadarbībā ar Rīgas Latviešu biedrību.

Ieeja koncertā bez maksas.

 

Drīzumā plānoti demontāžas darbi Rīgas Centrāltirgus Rūpniecības preču tirgus teritorijā. Pirms demontāžas darbu sākšanas SIA “Rīgas nami” sadarbībā ar Rīgas enerģētikas aģentūru 29. februārī no plkst. 9.00-12.00 un 1. martā no plkst. 14.00-17.00 piedāvā akciju “No tirgus uz mājām – dod materiāliem jaunu dzīvi”, kurā iedzīvotājiem, biedrībām un uzņēmumiem pieteikties uz atkārtotai izmantošanai derīgiem materiāliem.

“Tik bieži izmetam lietas, kas varētu kalpot vēl ilgi. Tās nonāk atkritumu poligonā vai labākajā gadījumā – pārstrādē. Demontējot Rūpniecības preču tirgu, dosim jaunu iespēju materiāliem un iekārtām, nodrošinot to pieejamību jebkuram interesentam. Atkārtota izmantošana vai pārveidošana ļauj saglabāt un pat paaugstināt materiāla vērtību. Vēl vairāk, otrreizējo materiālu tirgus paver jaunas iespējas gan māksliniekiem un dizaineriem, gan jebkuram interesentam, kas meklē ko īpašu. Tādējādi tiek samazināts gan atkritumu apjoms, gan nepieciešamība pēc pirmreizējiem resursiem,” uzsver Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas vadītājs Viesturs Zeps.

Šī aktivitāte ļaus novērtēt sabiedrības interesi un apjaust, kādiem nolūkiem interesenti meklē materiālus, kā arī izpētīt, cik un kādi izmantošanai derīgi materiāli paliek pēc demontāžas. Tas ir sākums pieejai materiālus izmantot pēc iespējas saimnieciskāk, meklējot iespējas to atkārtotai izmantošanai pirms nodot pārstrādei vai noglabāšanai poligonā. Tādējādi tiks iegūti secinājumi turpmākiem saudzīgas demontāžas iepirkumiem, kā arī pašvaldības materiālu laukuma izveides nepieciešamībai.

“”Rīgas nami” īpašumā un apsaimniekošanā ir liels īpatsvars gan vēsturiskā mantojuma, gan vienkārši novecojošu ēku. Tāpēc mūsu izaicinājums ir rast veidu kā tās apsaimniekot vienlaikus efektīvi un ar cieņu pret vēsturi. Rūpniecības preču tirgus ēku demontāža un materiālu otrreizējā izmantošana būs nozīmīgs projekts, kurā mācīsimies lietderīgāk izmantot tos būvmateriālus, kas mums jau ir. Šis ne vienmēr ir vienkāršākais ceļš, taču, domājot par ilgtspējīgu attīstību, noteikti atbildīgākais risinājums, kurā plānojam iesaistīt arī sabiedrību,” skaidro SIA “Rīgas Nami” valdes priekšsēdētāja Baiba Beatrise Sleže.

Lai pieteiktos Rūpniecības preču tirgus apskatei un materiālu atlasei, jāaizpilda veidlapa. Papildu informācija pieejama, rakstot uz e-pastu [email protected] vai zvanot pa tālruni 28009283 (Dāvis). Izvešanai būs pieejami tikai tie materiāli, kas būs pieteikti. Pēc demontāžas pabeigšanas pieteiktos materiālus varēs saņemt 14. martā no plkst.9.00-12.00 un 15. martā no plkst.14.00-17.00. Materiālu iekraušana un transportēšana jānodrošina pašiem.

Lielas atsaucības gadījumā organizatori patur tiesības atteikt iespēju piedalīties akcijā tiem, kas pieteiksies vēlāk, kā arī ierobežot saņemto materiālu daudzumu. Akcijā iegūtos materiālus nedrīkst izmantot komerciāliem nolūkiem, t.i., pārdot, nodot pārstrādei vai izmantot komercproduktu ražošanā. Organizatori apņemas pēc iespējas saudzīgi demontēt un nodot visus pieteiktos materiālus, taču negarantē, ka tas izdosies atkārtotai izmantošanai pienācīgā kvalitātē.

Demontāžas darbus nodrošina SIA “Rīgas nami”. Materiālu pieejamību iedzīvotājiem organizē Rīgas enerģētikas aģentūra Eiropas Savienības starpreģionu sadarbības programmas URBACT IV 2021.-2027. gadam projekta “Pāreja uz aprites ekonomiku (LET’S GO CIRCULAR!)” ietvaros. Papildu informācija par projektu: https://urbact.eu/networks/lets-go-circular un https://rea.riga.lv/lv/aktualie-projekti/projekti/lets-go-circular.

Rīgas Porcelāna muzejā martā, no otrdienas līdz sestdienai norisināsies veidošanas darbnīca “Faktūra”.

Martā Rīgas Porcelāna muzejā būs pieejama porcelāna veidošanas darbnīca, kurā varēs apgūt dažādu faktūru pielietojumu.
Visu martu porcelāna veidošanas darbnīcā varēs radīt oriģinālus trauciņus, izmantojot iepriekš sagatavotus materiālus, ar kuriem veidot unikālas un aizraujošas faktūru kompozīcijas. Katrs dalībnieks saņems veidojamo porcelāna masu un dažādus materiālus, piemēram, spiedogus, augus, audumus un citus materiālus ar kuru palīdzību radīt masā daudzveidīgas faktūras.
Radošā darbnīca ir pieejama bērniem no 7 gadu vecuma, kā arī pieaugušajiem individuāli vai grupās, priekšzināšanas nav nepieciešamas. Darbnīca pieejama cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Gatavos darbus varēs saņemt pēc dažām nedēļām Rīgas Porcelāna muzejā.

Darbnīcu vadīs muzejpedagoģes Vita Lukstiņa un Astra Kaprāne.
Darbnīca martā pieejama no otrdienas līdz sestdienai. Dalības maksa darbnīcā 9,00 EUR.

Obligāta iepriekšējā pieteikšanās pa tālruni +371 26406354 vai e-pastu [email protected] katru dienu no plkst. 11.30 līdz 17.30, izņemot pirmdienas un svētdienas.

Šogad aprit 33 gadi kopš 1991. gada janvāra barikādēm, kad Latvijas neatkarības atbalstītāji nevardarbīgi aizstāvēja valsts brīvību pret militāriem uzbrukumiem un neatkarības pretiniekiem. Par godu Barikāžu aizstāvju atceres gadadienai Rīgā notiks vairāki pasākumi ar tēmu “Dziesmotā revolūcija”. Viens no vērienīgākajiem pasākumiem notiks vienā no tā laika zīmīgākajām vietām – Rīgas Domā, kur izskanēs koncerts “Iet un nākt”.

🟩 Šogad Rīgas dome iedzīvotājus aicina uz koncertu “Iet un nākt”, kas notiks 20. janvārī plkst. 18.00 Rīgas Domā. Tā mākslinieciskās koncepcijas centrā ir laika tilts starp 1991. gada barikādēm un mūsdienām.

“2024. gada barikāžu aizstāvju piemiņas koncerta mākslinieciskās koncepcijas centrā ir laika tilts starp 1991. gada barikādēm un mūsdienām. Simboliskais vārdu salikums “iet un nākt” atspoguļo mūsu zemes aizstāvības laika tilta konstrukciju, kurā 1991. gadā vajadzēja iet uz barikādēm, bet 2024. gadā mēs uzdodam jautājumu, vai vajadzēs atkal nākt uz barikādēm. Ja 1991. gada barikāžu konstrukcijas bija akmens bluķi un metāla sliežu krāvumi, tad mūslaiku barikādes ir daudz sarežģītāka konstrukcija, kurā fiziskās matērijas vairs nav atdalāmas no virtuālām. Taču jautājuma būtību tas nemaina – vai esam gatavi atkal nākt uz barikādēm, ja tāda nepieciešamība rastos,”

uzsver koncerta režisors Kārlis Anitens.

Minētais mākslinieciskās koncepcijas uzstādījums atspoguļosies gan koncerta muzikālajā programmā, gan scenogrāfijā, gan starptekstos, ko ieskaņos Latvijas Radio ētera personības – Māra Eglīte, kura Latvijas Radio ziņu dienestā strādāja 1991. gadā, un Ģirts Auzāns, kurš patlaban ir Latvijas Radio ziņu dienesta balss.

Saturiski koncertprogramma radīta, vienojot gan sabiedrībā labi atpazīstamus, gan teju aizmirstus darbus, kuri arī veido laika tiltu – no Barikādes pieredzējušajiem uz šajā gadsimtā dzimušajiem. Latvijas atjaunotnes laiku pārstāvēs Mārtiņa Brauna un Raiņa poēmas “Daugava” daļas, kā arī pāris gadus iepriekš tapis un kopš tā laika neskanējušais Imanta Kalniņa dziesmu cikls ar Ojāra Vācieša vārdiem “Cements”. Gadu pēc Barikādēm dzimst nu jau atzītais komponists Jēkabs Jančevskis – no viņa spilgtā darbu klāsta šai koncertā emocionālā glezna “Poga” ar Knuta Skujenieka vārdiem. Savukārt viņa vārdabrālis, jaunais komponists Jēkabs Bernāts, uzgājis Ojāra Vācieša dzejoli “Prologs”, radījis kantāti “Manā pusē”, kas šajā koncertā piedzīvos pasaules pirmatskaņojumu.

“Kantāte “Manā pusē” ir stāsts par Latvijas – tās sabiedrības un zemes skaistumu un daudzpusību, cenšoties atbildēt uz visai filozofisku jautājumu “Kāpēc sēj starp kartupeļiem magones?” Atbildi šis darbs meklē, kā arī ļauj klausītājam domāt par skaistā un nepieciešamā līdzsvaru gan personīgajās dzīvēs, gan rūpēs par Latviju,” vēsta komponists Jēkabs Bernāts.

Koncerta otrajā daļā divi pēdējā desmitgadē tapuši visnotaļ gaiši opusi – Raimonda Tigula oratorijas “Jūras grāmata” noslēguma daļa “Mīlestības jūra”, kuras atskaņojumā piedalīsies arī pats komponists, kā arī Uģa Prauliņa balāde “Dievaines”.

Koncertā piedalīsies Rīgas kamerkoris “Ave Sol”, diriģenti Matīss Circenis un Jēkabs Bernāts. Soliste Annija Kristiāna Ādamsone, stīgu kvartets – Marta Spārniņa, Otto Trapāns, Arigo Štrāls un Inga Ozola, Toms Timofejevs (basģitāra/kontrabass), Kārlis Matīss Zitmanis (elektriskā ģitāra), Romāns Vendiņš un Raimonds Tiguls (taustiņinstrumenti), Aigars Reinis (ērģeles), Andis Klučnieks (flautas), saksofonisti – Arvīds Kazlausks, Rūdolfs Pēteris Rubenis un Roberts Martini, Marta Paula Pauliņa (kokles), sitaminstrumentālisti – Mikus Bāliņš un Marta Kauliņa. Koncerta režisors Kārlis Anitens. Ieeja koncertā būs bez maksas.

🟩 16. janvārī, pie Vecmīlgrāvja tilta plkst. 16.00 notiks atceres brīdis Roberta Mūrnieka piemiņas vietā “Baltais krusts”, kas veltīts pirmajam 1991. gada barikādēs kritušajam. Mūrnieku Rīgas omonieši sašāva 1991. gada 16. janvārī uzbrukuma laikā barikādēs pie Vecmīlgrāvja tilta. Tajā pašā dienā Rīgas 1. slimnīcā viņa sirds pārstāja pukstēt. Roberta Mūrnieka bēres 1991. gada 19. janvārī pārvērtās par tautas manifestāciju un uz bērēm ieradās tūkstošiem ļaužu.

🟩 18. janvārī plkst. 16.00 1991. gada barikāžu muzeja zālē norisināsies pateicības rakstu pasniegšana 1991. gada barikāžu dalībniekiem, kā arī grāmatas “Barikādes 1991. Jauno vēsturnieku intervijas ar barikāžu dalībniekiem” prezentācija.

🟩 20. janvārī no plkst. 10.00 līdz plkst. 21.00 Doma laukumā notiks pasākums “Barikādēm 1991 – Dziesmotā revolūcija”, kura laikā plkst. 10.00 tiks iedegts piemiņas ugunskurs, bet no plkst. 10.30 līdz plkst. 18.00 notiks koru sadziedāšanās pie ugunskura. Visas dienas garumā aicinām piedzīvot Dziesmotās atmodas revolūcijas garu un apmeklēt Rīgas koru sadziedāšanos ar skatītājiem ap ugunskuru Doma laukumā:

● plkst. 10.20 – Jauniešu koris “Balsis”, diriģents Ints Teterovskis;
● plkst. 11.00 – Jaunsargu ugunskurs;
● plkst. 12.00 – Zemessardzes koris “Stars”, diriģents vecākais zemessargs Ārijs Šķepasts;
● plkst. 12.30 – Prezidiju Konventa vīru koris, diriģents Ivo Kempels;
● plkst. 13.00 – Rīgas Latviešu biedrības vīru koris “Latvis”, diriģente Marika Slotina- Brante;
● plkst. 13.30 – Banku augstskolas jauktais koris “Monēta”, diriģente Ilze Feldmane;
● plkst. 14.00 – Rīgas Latviešu biedrības jauktais koris, diriģents Ārijs Šķepasts;
● plkst. 14.30 – Rīgas Kultūras un tautas mākslas centra “Mazā ģilde” sieviešu koris “Ausma”, diriģente Vita Grīnhofa;
● plkst. 15.00 – Jauktais koris “Cantus Fortis”, diriģents Ivars Cinkuss;
● plkst. 15.30 – Kultūras un tautas mākslas centra “Ritums” jauktais koris “Līgo”, diriģente Karmena Jakovela;
plkst. 16.00 – Kultūras pils “Ziemeļblāzma” jauktais koris “Norise”, diriģente Alise Koknēviča-Upīte;
plkst. 16.30 – Latvijas Universitātes kori “DeCoro” un ”Dziesmuvara”, diriģente Kristiāna Vaickovska.

● Tostarp no plkst. 10.00 līdz 18.00 būs skatāma izstāde “Dziesmotā revolūcija” un pasākuma apmeklētāji varēs piedalīties ierakuma sveču liešanā Ukrainas karavīriem. Plkst. 14.00 ir plānota ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa un Bastejkalnā, bet plkst. 16.00 piemiņas ugunskura iedegšana pie Saeimas ēkas.

🟩 Arī Kultūras centrs “Iļģuciems”, Lidoņu ielā 27, 20. janvārī no plkst. 16.00 līdz plkst. 19.00 par godu 1991. gada barikāžu aizstāvju atceres dienai aicina skatītājus uz piemiņas vakaru.

Piemiņas vakara ievaddaļā tikšanās ar Zemessardzes Studentu Bataljona pārstāvjiem, kuri dalīsies atmiņās par barikāžu laiku un aicinās vienoties karavīru dziesmās un citās aktivitātēs Kultūras centra “Iļģuciems” pagalmā. Savukārt turpinājumā būs iespēja noskatīties barikādēm veltītas dokumentālās filmas: režisora Zigurda Vidiņa filmu “Tēvu barikādes” (2012) un režisores Dzintras Gekas-Vaskas filmu “Gvido Zvaigzne” (2011).

 

 

Pērnā gada nogalē, 15 decembrī, ekspluatācijā nodoti Rīgas pašvaldības Publiskās infrastruktūras attīstības pārvaldes īstenotie objekti dzelzceļa infrastruktūras “Rail Baltica” integrēšanai pilsētas centra infrastruktūrā, kas realizēti Ģenerāļa Radziņa krastmalā, Rīgas autoostas, Centrāltirgus un Centrālās stacijas piegulošajā teritorijā.

Projektu ietvaros pārbūvēti pieci krustojumi:

🟩 Ģenerāļa Radziņa krastmala;
🟩 11. novembra krastmalas un 13. janvāra ielas krustojums;
🟩 Ģenerāļa Radziņa krastmalas un Turgeņeva ielas krustojums;
🟩 Ģenerāļa Radziņa krastmalas un Puškina ielas krustojums;
🟩 Timoteja un Turgeņeva ielu krustojums;
🟩 Gogoļa un Gaiziņa ielas krustojums.

Veikta Ģenerāļa Radziņa krastmalas pārbūve visā tās garumā, izbūvējot jaunu ielas seguma konstrukciju un atjaunojot apakšzemes un citas inženiertehniskās komunikācijas – ārējos ūdensvadus un kanalizācijas tīklus, gāzes apgādes sistēmas, elektroapgādes un sadales tīklus u.c., bet Gogoļa ielā nomainīti arī siltumapgādes tīkli. Maskavas ielā un Ģenerāļa Radziņa krastmalā pārbūvēti tilti pār pilsētas kanālu, savukārt vietā, kur agrāk atradās tirdzniecības centrs “Titāniks”, izbūvētas kāpnes, panduss un piestātne.

Ģenerāļa Radziņa krastmalā atjaunots veloceļa segums, kā arī izbūvēta unikāla gājēju un velobraucēju ceļu rampa, kas savienos Maskavas ielu ar plānoto “Rail Baltica” dzelzceļa tiltu pār Daugavu. Visa būvdarbu teritorija ir apzaļumota – iestādīts 101 koks un 5362 krūmi, kā arī vairāk kā 17 tūkstoši ziemcietes/graudzāles un sīpoli.

Viens no projekta uzdevumiem bija pārveidot Ģenerāļa Radziņa krastmalu par videi draudzīgu un cilvēkiem pieejamu vidi, tādēļ drūmā un degradētā vieta iepretim Centrāltirgum, kur pirms tam bija autostāvvieta, tapusi par jaunu funkcionālu zonu ar labiekārtotu atpūtas laukumu. Laukuma centrā ir divi galvenie elementi – koka labiekārtojuma elements un projekta sirds – sarkanais ozols. Cilvēku ērtībām laukumā izvietoti soliņi, velonovietnes, brīvkrāns, atkritumu tvertnes, kā arī izbūvēts apgaismojums.

Lai gan no pašvaldības puses objektu izbūve Rīgas centrā ir noslēgusies, pilsētā joprojām turpinās “Rail Baltica” dzelzceļa infrastruktūras izbūves darbi.

 

Šobrīd realizētie projekti ir tikai viena ceturtā daļa no visa kopējā darbu apjoma, kas pašvaldībai jāpaveic “Rail Baltica” infrastruktūras integrēšanai pilsētvidē. Rīgas pašvaldība savus nākamos projektus realizēs, salāgojot tos ar “Rail Baltica” projektiem un būvdarbu gaitu. Prognozēts, ka dažāda veida un mēroga pašvaldības projektu īstenošana atsāksies 2025. gadā Turgeņeva, Gogoļa, Puškina, Timoteja, Dzirnavu ielas apvidū.

Jau ziņots, ka novembrī noslēdzās Rīgas pašvaldības 2023. gada februārī uzsāktie būvdarbi dzelzceļa infrastruktūras projekta “Rail Baltica” integrēšanai Rīgas centra infrastruktūrā. Būvdarbus pēc principa “projektē un būvē” veica pilnsabiedrība “RBBL”, kurā apvienojušies trīs uzņēmumi: SIA “Binders”, AS “LNK Industries” un SIA “Nordes būve”. Būvuzraudzību veica SIA “Firma L4”. Veikto būvdarbu garantijas termiņš ir 7 gadi.

Projekta realizācija tika finansēta no Kohēzijas fonda finansējuma, pašvaldības līdzfinansējuma un valsts budžeta dotācijas.

 

Tehniskās jaunrades nams „Annas 2” aicina jaunos velobraucējus no 10 gadu vecuma uz ceļu satiksmes noteikumu bezmaksas mācībām velosipēda vadītāja apliecības iegūšanai (9 nodarbības un CSDD eksāmena kārtošana).

✅ Nodarbības notiks ceturtdienās no plkst. 17.15 (2. grupa, mācību sākums 11. janvārī) un piektdienās no plkst. 15.50 (3. grupa, mācību sākums 12. janvārī) Annas ielā 2. Nodarbības vada Velo mini moto pulciņa skolotāja Lauma Krogzeme.

Mācības notiek latviešu valodā.

🟢 Iepriekšēja pieteikšanās (vietu skaits ierobežots) uz e-pastu [email protected] (tuvāka info pa tel. 26280340).

Svētki tuvojas straujiem soļiem un pasākumu karuselis uzņem apgriezienus. Lec iekšā svētku virpulī un izbaudi Rīgas krāšņo un skanīgo svētku programmu, sagaidot Trešo adventi.

Koncerti un pasākumi, sagaidot Trešo adventi

12. decembrī plkst. 18.00 Kultūras pils “Ziemeļblāzma” Lielajā zālē klausītājus priecēs koncerts “Ziemassvētku zvaigznes”. Savukārt Rīgas kultūras un tautas mākslas centra “Mazā ģilde” Lielajā zālē no plkst. 19.00 līdz plkst. 20.00 izskanēs koncerts “Jampadracis pie “Podziņām””.

13. decembrī Kultūras pils “Ziemeļblāzma” Lielajā zālē plkst. 18.00 norisināsies Ziemassvētku ieskaņas koncerts “Trīs vīri Ziemassvētkos”. Šajā koncertprogrammā aktieris Mārtiņš Vilsons, dziedātājs Zigfrīds Muktupāvels un komponists Jānis Lūsēns klusinātā un niansētā atmosfērā runās dzeju, pasakas un dziedās dziesmas.

15. decembrī plkst. 19.00 Koncertzālē “Ave Sol” izskanēs koncerts “Sniegpārslu kaleidoskops”. Koncerta muzikālo kaleidoskopu veidos plašs skaņdarbu spektrs – no Emīla Dārziņa “Melanholiskā valša”, Imanta Kalniņa, Kārļa Lāča, Raimonda Paula dziesmu aranžijām līdz Edvarda Grīga u.c. pasaulslavenu komponistu darbu pārlikumiem koklei. Kokļu dzidro skanējumu papildinās arī vokāli dziedājumi un programmu caurvīs tematisks prozas lasījums.

16. decembrī plkst. 11.00, 13.00, 15.00 un 17.00 muzejs “Rīgas Jūgendstila centrs” aicina uz Mūzikas salonu Jūgendstila Ziemassvētku noskaņās. Flautas skaņas vēsturisko jūgendstila klavieru pavadījumā uzburs sirsnīgu gaisotni, kāda bija raksturīga pilsētnieku mājokļos 20. gs. sākumā.

Tikmēr plkst. 18.00 Koncertzālē “Ave Sol” notiks koncerts “Lūgšana Ziemassvētku vakarā”. Koncerta programma ļaus uz brīdi ieslīgt mierpilnās pārdomās, klausoties lieliskus, muzikāli bagātus un skanīgus Valta Pūces, Valda Zilvera, Jāņa Lūsēna, Ērika Ešenvalda un citu komponistu skaņdarbus.

17. decembrī, no plkst. 11.30 līdz plkst. 12.00 pie Kultūras un tautas mākslas centrs “Ritums” filiāles Ieriķu ielā 43A un no plkst. 12.30 līdz plkst. 13.00 pie Mēbeļu nama, Dzelzavas ielā 72 muzicēs Ziemassvētku vecīšu kvintets. Skanēs labi atpazīstamas un tradicionālas Ziemassvētku dziesmas, kuras visi vēlamies dzirdēt šajā svētku gaidīšanas laikā.

Adventes dienā plkst. 11.00, 14.00 un 16.00 muzejā “Rīgas Jūgendstila centrs” aicina ģimenes ar bērniem uz svētku sarīkojumu. Kopā ar bērnu iemīļoto rokas lelli Runci Albertu tiks izspēlēta pasaka par Ziemassvētkiem. Dalībniekus priecēs stāsts par svētku gardumiem – piparkūkām un tikšanās ar Ziemassvētku vecīti.

No plkst. 13.00 līdz plkst. 16.00 Rīgas Lutera baznīcas teritorijā, Torņakalna ielā 5, pasākumā “12 svētās naktis” norisināsies tirdziņš, lielā svētku loterija, būs foto stūrītis, kafejnīca, kur iegādāties svētku gardumus, kā arī labo domu un pateicību vieta klusumā. Plkst. 16.00 uz baznīcas pulksteņa vecās ciparnīcas tiks iedegta trešās Adventes svece.

No plkst. 14.00 līdz plkst. 15.30 Kultūras centra “Imanta” Lielajā zālē notiks Ziemassvētku koncertuzvedums bērniem “Nedienas ar Ziemassvētku vecīti”. Izrādes laikā deju kolektīva “Mazais Andžiņš” un vokālā ansambļa “Tu un es” dalībnieki iejutīsies rūķu, Brīnumu meža iedzīvotāju lomās – gan izpildot kolektīvus priekšnesumus, gan darbojoties kā aktieri kopā ar Ziemassvētku vecīti.

No plkst. 16.00 līdz plkst. 16.45 Kultūras pils “Ziemeļblāzma” parkā varēs vērot muzikālo priekšnesumu “Skursteņslauķu jampadracis”. Skursteņslauķu jampadraci un Ziemassvētku atmosfēru uzburs un pārsteigumus sarūpēs diksilenda “Sunny Groove Dixie” mūziķi.

Koncertzālē “Ave Sol” plkst. 18.00 sanākušos priecēs koncerts “Ir atkal laiks”. To atskaņos koncertorganizācijas “Ave Sol” jauktais koris “Sonante”, pianiste un komponiste Madara Kalniņa, čelliste Elīza Petrenko, sitaminstrumentālists Mārcis Kalniņš un soliste Sabīne Krilova. Programmā latviešu komponistu darbi. Savukārt Rīgas Jaunajā Svētās Ģertrūdes baznīcā plkst. 18.00 izskanēs Trešās adventes koncerts “Cel mūs augšup”. Koncertā skanēs 16. gadsimtā Florencē, Romā un Rīgā radīta mūzika. Koncerta noskaņa veidota gan adventa laika pārdomās, gan Ziemsvētku gavilēs un spozmē.

✨ No plkst. 19.00 līdz plkst. 20.00 Rīgas kultūras un tautas mākslas centra “Mazā ģilde” Lielajā zālē notiks Trešās adventes koncerts, kas noslēgs koncertu sēriju “Ziemas svētdienas mazajā ģildē 2023”. Koncertā uzstāsies Kristīne Pāže, Didzis Bardo un Krists Krūskops un tajāizskanēs patiesi un dziļdomīgi muzikāli stāsti, kas daudzus jo daudzus klausītājus aizvedīs nostalģijas pilnā ceļojumā tuvāk sev pašiem.

✨ Trešās Adventes kultūras pasākumus plkst. 19.30 noslēgs labdarības akcijas “Eņģeļi pār Latviju” koncerts Rātslaukumā. Koncerts Rātslaukumā papildinās Vecrīgas Ziemassvētku pasaku, kļūstot par sirsnības, pateicības un labo darbu kulmināciju ikgadējai labdarības akcijai “Eņģeļi pār Latviju”. Rātslaukums pārtaps par svētku vietu ar koncerta skatuvi, zvanu centra brīnumu mājiņu, radio “Star FM“ tiešā ētera izbraukuma studiju, svētku kārumu vagoniņiem, ziedojumiem paredzētām vietām, kā arī citiem pārsteigumiem, kas priecēs klātesošos.

Ziemassvētku sporta gars

17. decembrī aktīvā dzīvesveida piekritējiem tiks piedāvāta brīnišķīga iespēja pozitīvā gaisotnē pavadīt brīvdienu, jo “Rimi Olimpiskajā centrā” Rīgā, Grostonas ielā 6B, notiks aktīvās atpūtas pasākums “Sportiskie Ziemassvētki”. Šis sportiskais pasākums būs saistīts ar ziemas prieku baudīšanu iekštelpās. “Rimi Olimpiskajā centrā”, kur ikdienā valda basketbols, volejbols, futbols, peldēšana, florbols, vingrošana un vēl citi sporta veidi, šoreiz aktīvās atpūtas cienītajiem būs pašiem iespēja izkustēties un piedalīties dažādās aizraujošās aktivitātēs.

Tostarp sportotājus priecēs arī dažādi jauki muzikāli priekšnesumi un sportiski meistarības paraugdemonstrējumi. “Sportisko Ziemassvētku” pasākumi norisināsies visas dienas garumā.

Ziemassvētku tirdziņi un Ziemassvētku gaismas taka

Atgādinām, ka šonedēļ darbosies arī svētku tirdziņi Esplanādē, Doma laukumā un Vidzemes tirgū. Esplanādes tirdziņā izrotātajās un izgaismotajās tirgotāju mājiņās ikviens atradīs dāvanas no vietējo amatnieku produktu klāsta, kā arī izpriecāties varēs braucienā ar panorāmas ratu, kas ļaus nolūkoties uz priekpilno rosību no 15 metru augstuma. Viena no priecīgākajām atrakcijām, ko sastapsiet šī gada Esplanādes Ziemassvētku tirdziņā, ir “Trušu karaliste”, kas piesaista gan lielos, gan mazos garāmgājējus. Savukārt Doma laukuma tirdziņā varēs sajust Ziemassvētku atmosfēru, iegādāties dāvanas un baudīt plašu kultūras programmu. Savukārt Vidzemes tirgū apmeklētājus gaidīs vietējo zemnieku, mājražotāju un amatnieku ražojumi, priecēs arī muzikāli pārsteigumi, radošās darbnīcas un tikšanās ar Ziemassvētku vecīti. Tirdziņš darbosies 13., 20., 21. un 22. decembrī.

Savukārt 16. decembrī no plkst. 12.00 līdz plkst. 16.00 Bērnu un jauniešu centrā “Laimīte”, Sarkandaugavas iela 24, norisināsies Ziemassvētku tirdziņš “Satikšanās 12. mēnesī”. Tirdziņa dienā apmeklētāji varēs radoši izpausties meistarklasēs, iepirkties bērnu un jauniešu darinājumu tirdziņā, kā arī baudīt svētku koncertu un satikt Ziemassvētku vecīti un Sniega māti.

✨ Aicinām arī baudīt maģiskos gaismas piedzīvojumus. Līdz pat februārim Rīgas bulvāri un parki, pilsētas klusais centrs un vecpilsēta būs ietērpti gaismas rotā, pārvēršot pilsētvidi maģiskā gaismas piedzīvojumā. Pilsētas kanālmalas apstādījumos, līdzīgi kā pērn, būs izstaigājama “Ziemassvētku gaismas taka”. Tajā rīdzinieku iemīļotajam mēnestiņam šogad pievienojušās pavadones – 10 dzirkstošas zvaigznītes.

✨ Līdz pat 26. decembrim Vērmanes dārzā darbosies “Saulgriežu skapis”, kurā imitējot zvaigžņoto debess jumu, var sadzirdēt nākotnes pareģojumus, ticējumus, novēlējumus un gūt iedvesmu nākamajam gadam.

🔎 Vairāk par Rīgas pašvaldības Ziemassvētku gaidīšanas laikam veltītiem pasākumiem var uzzināt tīmekļvietnē svetki.riga.lv, kā arī sekot līdzi to jaunumiem sociālo tīklu lapā “Rīga” un “Rīgā notiek”.

Rīgas filharmonijas metu konkursā pirmo vietu iegūst mets ar devīzi BALTIC SHINE, tā autori ir personu apvienība SIA “MARK arhitekti”, SIA “LABIE KOKI projekti” un “Mailītis A.I.I.M.”, kas saņem arī 30 000 eiro lielu balvu.

Trešā vieta un 15 000 eiro piešķirta metam ar devīzi TAKE FIVE, kura autori ir personu apvienība SIA “Arhitektu birojs Jaunromāns un Ābele”, SIA “ALPS ainavu darbnīca”, KAHLE ACOUSTICS SRL, Studio GERTNERS, SIA “ARENSO”, SIA “Ēku inženiertīklu projektēšanas birojs”, SIA “IE.LA inženieri” un AKUKON OY.

Veicināšanas balvas 7 500 eiro apmērā piešķirtas darbiem ar devīzēm RIG199006504 un EKADEFT13. Darba ar devīzi RIG199006504 autori ir personu apvienība “MANUELLE GAUTRAND ARCHITECTURE” (Francija), SIA “Sudraba arhitektūra”, SIA “Landshape”, Marchall Day Acoustics (Francija), The Space factory, IG Kurbads, SIA “Uppe”, SIA “O3FM” un SIA “Citrus solutions”. Otra veicināšanas balva 7 500 eiro apmērā piešķirta darbam ar devīzi EKADEFT13 – “Efrat Kowalsky Architects” (Izraēla) sadarbībā ar “DEFT architects” (Spānija).

Papildu atlīdzības apmērs katram no sešiem otrās konkursa kārtas dalībniekiem par dalību konkursa otrajā kārtā ir 30 000 eiro.

“Reti kura celtne Latvijā ir tik gaidīta kā Rīgas filharmonija. Šodien, atklājot un atzīmējot konkursa rezultātus, mēs varam būt gandarīti gan par daudziem spēcīgiem pieteikumiem, gan par to, ka filharmonijas tālākais stāsts saistāms ne tikai ar gaidām, bet arī ar radošumu, konkrētību un rezultātiem. Rīgas filharmonija dotu ne tikai daiļrades un izaugsmes iespējas mūsu mūziķiem, tā ir iespēja papildināt Rīgas pilsētvidi un ieviest praksē Jaunās Eiropas Bauhaus iniciatīvas vērtības, lai filharmonijas telpas droši kalpotu gan mūsu, gan nākamo paaudžu vajadzībām. Sirsnīgi pateicos visiem, kuri piedalījās šajā metu konkursā, gan kā dalībnieki, gan kā žūrija. Kultūras ministrija sekos līdzi projektēšanas darbiem, lai filharmonijas stāsts turpinātu attīstīties,”

norāda kultūras ministre Agnese Logina.

“Mūzikai un arhitektūrai ir ļoti daudz kopīga – un pirmām kārtām jau komandas kopdarbs. Orķestrim kā komandai uz skatuves, arhitektiem un to piesaistīto visu jomu ekspertiem kā komandai pie Rīgas filharmonijas metu izstrādes. Arī Kultūras ministrijas un Rīgas domes ierēdņiem ir un būs jāstrādā saliedētā komandā, lai virzītu projektu tā nākamajos soļos – sarunu procedūrā ar metu konkursa uzvarētāju, valsts apmaksāta būvprojekta izstrādē, līguma slēgšanā un arī papildu finansējuma rašanā Ministru kabinetā. Saku lielu paldies par līdzšinējo veikumu metu konkursa žūrijas komisijai, Rīgas domei, Latvijas Arhitektu savienībai un kolēģiem ministrijā,”

akcentēja Kultūras ministrijas valsts sekretāre Dace Vilsone.

“Rīgas filharmonija būs viens no nozīmīgākajiem pilsētas objektiem, kas sekmēs gan mūsu mūzikas starptautisko prestižu, gan Rīgas pilsētas un valsts atpazīstamību, tā būs vieta, kur satiksies Pasaules mūzikas zvaigznes un varēs vest ikvienu mūzikas baudītāju uz Latviju. Filharmonija atspoguļos mūzikas pērles un talantīgo jaunrades spēku, vienlaikus nesīs nozīmīgu pozitīvu pienesumu mūsu pilsētas un valsts ekonomikai, tūrismam un pašiem iedzīvotājiem. Esam pārliecināti, ka kopā mēs spēsim radīt vietu, kas veicinās kultūras attīstību. Pateicos visiem iesaistītajiem par šī konkursa sagatavošanu un konkursa dalībniekiem par iesniegto metu piedāvājumu. Rīgas filharmonija savā īstenošanas ceļā ir tikusi tik tālu kā nekad. Projekts ir uzlikts uz sliedēm un tālākais ceļš ir tikai uz priekšu līdz tas sasniegs savu galamērķi. Rīgas pašvaldība ar lepnumu īstenos un uzbūvēs Rīgas filharmoniju ar valsts atbalstu. Ne velti filharmonija nesīs Rīgas vārdu un atradīsies Rīgā.”

Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Edvards Ratnieks

“Domāju, ka šodien vispriecīgākie ir LNSO mūziķi, jo viņi uzzina un ierauga, kāda būs viņu jaunā mājvieta – koncertzāle ar izcilu akustiku, kurā spēlējot, attīstīt un pilnveidot māksliniecisko sniegumu arvien augstākā kvalitātē. Šis ir Marisa Jansona astoņdesmitās jubilejas gads, kuru tikko atzīmējām ar viņa piemiņai veltītu koncertu. Mēs visi zinām, ka viens no Maestro Jansona sapņiem bija ieraudzīt Rīgā jaunu, izcilu koncertzāli, tādēļ uzskatu to par laimīgu likumsakarību, ka Rīgas koncertzāles ceļš sākas tieši tagad un novēlu tai veiksmīgu un ātru ceļu, lai visā drīzumā LNSO varētu aicināt klausītājus uz Rīgas filharmonijas atklāšanas koncertu!”

“Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris” (LNSO) valdes locekle Indra Lūkina

Pēc devīžu atšifrējumu atvēršanas sanāksmes Rīgas domes Īpašuma departaments pārbaudīs 2. kārtas metu konkursa dalībnieku atbilstību konkursa nolikumā noteiktajām profesionālās klasifikācijas prasībām.

✅ Konkursa 2. kārtas meti būs apskatāmi līdz 15. janvārim Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras fakultātes 4. stāvā darbdienās no plkst. 9.00 līdz 17.00.

✅ Metu konkursa mērķis bija iegūt labāko, arhitektoniski un funkcionāli pārdomātāko, ilgtspējīgāko Rīgas filharmonijas nākotnes attīstības vīziju, pārbūvējot Rīgas Kongresu namu Krišjāņa Valdemāra ielā 5, un izvēlēties būvprojekta izstrādātāju. Kopumā Rīgas filharmonijas arhitektūras metu konkursam bija iesniegti 38 meti, un 6 no tiem bija virzīti konkursa 2. kārtai.

Maksimālā līguma summa, ko Kultūras ministrija piesaistījusi no valsts budžeta līdzekļiem un Rīgas dome ir paredzējusi Rīgas filharmonijas projektēšanai un autoruzraudzībai (neieskaitot būvuzraudzības izmaksas), ir nedaudz virs 3,5 miljoniem eiro.