Aicinām pieteikt pretendentus dalībai konkursā uz nevalstisko organizāciju pārstāvju vietām Rīgas domes Konsultatīvajā padomē sabiedrības integrācijas jautājumos

Rīgas dome izsludina konkursu nevalstisko organizāciju pārstāvjiem dalībai Rīgas domes Konsultatīvajā padomē sabiedrības integrācijas jautājumos (turpmāk – Konsultatīvā padome). 

Konsultatīvā padome ir Rīgas domes konsultatīva institūcija, kas izveidota 2010.gadā ar mērķi nodrošināt nevalstiskā sektora līdzdalību Rīgas pilsētas pašvaldības sabiedrības integrācijas politikas plānošanā, īstenošanā un novērtēšanā. Tā darbojas saskaņā ar “Rīgas domes Konsultatīvās padomes sabiedrība integrācijas jautājumos nolikumu” (24.08.22. RD-22-206-no).

Piedaloties Konsultatīvās padomes sabiedrības integrācijas jautājumos darbībā Jums būs iespēja sadarbībā ar Rīgas domes deputātiem un pašvaldības atbildīgo nozaru pārstāvjiem iesaistīties nākamā sabiedrības integrācijas politikas plānošanas dokumenta izstrādē pēc esošā Rīgas pilsētas sabiedrības integrācijas pamatnostādņu darbības perioda (2019.-2024.gads) noslēguma, tāpat arī aktualizēt sabiedrības integrācijas jautājumus pašvaldības līmenī atbilstoši Jūsu kompetencei un ekspertīzei.

Pretendentu dalībai konkursā var izvirzīt biedrība vai nodibinājums, kas darbojas Rīgas valstspilsētas pašvaldības administratīvajā teritorijā, kurai ir pieredze sadarbībā ar valsts un pašvaldību iestādēm un kuras darbība ir saistīta ar sabiedrības integrācijas un līdzdalības jautājumiem etnisko vai mazākuma grupu, sociālās aprūpes, iekļaušanas, sociālā atbalsta un sabiedrības veselības veicināšanas, pilsoniskās līdzdalības, interešu aizstāvības, migrācijas jomā.

Lai pieteiktu pretendentu Konsultatīvajai padomei, lūdzam iepazīties ar Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra vadītāja 17.10.2023. rīkojumu nr. RAIC-23-21-rs apstiprināto “Konkursa nevalstisko organizāciju pārstāvjiem dalībai Rīgas domes konsultatīvajā padomē sabiedrības integrācijas jautājumos nolikumu“. 

Organizācijai ir jāiesniedz šādi dokumenti par izvirzīto pretendentu: 
● Organizācijas apliecinājums, ka šis pretendents tiek izvirzīts darbam Konsultatīvajā padomē; 
● informācija par organizācijas darbības mērķiem, darbību, pieredzi, sasniegumiem sabiedrības integrācijas jomā;  
● pretendenta dzīves apraksts (CV), ietverot informāciju par veikumu sabiedrības integrācijas jomā; 
● pretendenta redzējums par sabiedrības integrācijas politikas plānošanu, īstenošanu un novērtēšanu Rīgā un motivācija darbam Konsultatīvajā Padomē  (apraksts, prezentācija vai video); 
● citu organizāciju deleģējums pretendentam pārstāvēt viņu viedokli Konsultatīvajā padomē. 

Dokumenti jāiesniedz līdz 22.11.2023. elektroniska dokumenta veidā, nosūtot uz elektroniskā pasta adresi integracija@riga.lv vai Centra oficiālo e-adresi ar paraksttiesīgās personas drošu elektronisko parakstu, kas satur laika zīmogu, edoc formāta pakotnē, kuras izmērs nepārsniedz 20 MB.

Papildu informācija pieejama pie Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra Apkaimju attīstības un sabiedrības integrācijas pārvaldes Sabiedrības integrācijas un līdzdalības nodaļas vadītājas Ilzes Meilandes – tālr. +371 67181657, e-pasts: Ilze.Meilande@riga.lv.

Saistošie dokumenti:
● Konkursa nevalstisko organizāciju pārstāvjiem dalībai Rīgas domes konsultatīvajā padomē sabiedrības integrācijas jautājumos nolikums – ŠEIT
● Rīgas domes Konsultatīvās padomes sabiedrības integrācijas jautājumos nolikums – ŠEIT

Notiks tiešsaistes lekcijas par cilvēka iekšējiem resursiem – kā stiprināt sevi un savu iekšējo līdzsvaru

Rīgas domes Labklājības departaments sadarbībā ar “GRIBU BŪT” Dzīves kvalitātes uzlabošanas un veselības veicināšanas biedrība” aicina piedalīties bezmaksas lekciju ciklā “Iekšējo resursu stiprināšana emocionālās labsajūtas veicināšanai”, kuru vadīs psiholoģe Sanita Kronberga.

Visas trīs lekcijas notiks tiešsaistē ZOOM platformā un būs viena otru papildinošas. Sākot no soļiem, kā saprast sevi; kā apzināties savus iekšējos resursus un tos novērtēt; to stiprināšana un izmantošana ikdienas grūtībās.

📌 Pieteikšanās lekcijām:

• 23.novembra lekcijas pieteikšanās – ŠEIT
• 30.novembra lekcijas pieteikšanās – ŠEIT
• 6.decembra lekcijas pieteikšanās – ŠEIT

Papildu informācija par lekciju saturu un pieteikšanos – arī e-pastā uz: biedriba.gribubut@gmail.com

● 23.novembra lekcijā “Iekšējo resursu apzināšanās un atrašana” uzzināsim vairāk par:
sava “ES” koncepciju, cilvēka personības modeļiem, pašcieņas mehānismiem un to ietekmi uz mūsu veselību. Praktisku uzdevumu un diskusijas veidā analizēsim, kā veidojas veselīgs pašvērtējums un kā sev palīdzēt ikdienā, lai savus iekšējos resursus stiprinātu un izmantotu jēgpilni, sastopoties ar dažādiem ikdienas izaicinājumiem.

● 30.novembra lekcijā “Iekšējo resursu attīstīšana un stiprināšana” uzzināsim vairāk:
kā apzināt, attīstīt un stiprināt savus iekšējos resursus; kā noteikt savai emocionālajai labsajūtai veselīgas robežas un savus iekšējos resursus saglabāt; kādēļ tik svarīga ir nepieciešamība atbrīvoties no emocionālām atkarībām un toksiskām attiecībām/toksiskas domāšanas; kā atpazīt brīdi, kad tiek pārkāptas manas robežas? Uzzināsim, kas ir emocionālā līdzatkarība un kā tā ietekmē manu dzīvi.

Lekcijas noslēgumā būs praktisks uzdevums savu resursu apzināšanai.

● 6.decembra lekcijā “Iekšējo resursu stratēģijas – “Kā tikt pāri grūtībām un pielietot tās savā dzīvē” uzzināsim vairāk par:
psihiskās noturības veicināšanas paņēmieniem; kāda varētu būt situāciju modelēšana, lai palīdzētu apzināties un saprast – kā mūsu iekšējie resursi vislabāk var palīdzēt, sastopoties ar emocionālām grūtībām/situācijām un atgūt iekšējo līdzsvaru; kā pielietot savus spēka resursus stresa situācijās; praktiski uzdevumi savu spēka resursu apzināšanai.

Organizatori informē, ka lekciju laikā tiks veikts ekrānšāviņš Rīgas domes Labklājības departamenta darba vajadzībām un atskaišu sagatavošanai.

Pasniegs Rīgas gada balvu izglītībā labākajiem skolotājiem

Latvijas valsts svētku mēnesī mēs vairāk domājam par vērtībām, kuras ir nozīmīgas ikviena cilvēka dzīvē – tie ir skolotāji. Patriotu nedēļā otrdien, 14. novembrī, plkst. 15.00 Kultūras pilī Ziemeļblāzma tiks pasniegta Rīgas gada balva izglītībā pašvaldības labākajiem izglītības iestāžu darbiniekiem par godprātīgu un profesionālu pedagoģisko darbu.

Balvu pasniegšanas ceremonijā piedalīsies Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis, Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Laima Geikina un Rīgas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departamenta direktora p.i. Ivars Balamovskis. Pasākumu vadīs aktieris Andris Bulis.

Laureāti saņems balvu “Zelta pildspalva”, Veicināšanas balvas, “Baltu rotu“ mākslinieku Initas Straupes un Vitauta Straupes darinātās sudraba piespraudes ar saules simbolu, goda rakstu, Ziemeļblāzmas jubilejas grāmatu un grāmatu par pirmsskolu vēsturi “Latvju bērnudārzu māte – Marta Rinka”, kā arī Rīgas pašvaldības piešķirtās naudas balvas.

Rīgas pašvaldības skolu pedagogiem tiks pasniegta balva “Zelta pildspalva” un Veicināšanas balva septiņās nominācijās:
• “Par mūža ieguldījumu“;
• “Par ieguldījumu un sasniegumiem darbā ar talantīgiem skolēniem”;
• “Par ieguldījumu un sasniegumiem atbalsta pasākumu nodrošināšanā skolēniem“;
• “Par ieguldījumu un sasniegumiem darbā ar bērniem ar speciālām vajadzībām”;
• “Par radošumu un inovācijām izglītības procesā”;
• “Par veiksmīgāko pedagoga debiju“;
• “Par mūsdienīgu izglītības darba organizāciju un vadību“.

Balvu “Zelta pildspalva” un Veicināšanas balvu pasniedz skolotājiem, lai izteiktu atzinību par profesionālu, radošu un inovatīvu darbu, kas tiek ieguldīts skolēnu izglītošanā un audzināšanā, kā arī, lai sekmētu pedagogu paveiktā ilgtspēju un veiksmīgākās inovatīvā darba pieredzes pārnesi uz citām skolām.

Rīgas pašvaldības pirmsskolu pedagogiem un darbiniekiem balvas tiks pasniegtas trīs nominācijās:
• “Par ieguldījumu pirmskolā”;
• “Par ilggadēju darbu profesijā”;
• “Mūžs veltīts bērniem“.

Svinīgajā pasākumā labākajiem Rīgas bērnudārzu darbiniekiem tiks pasniegti arī Rīgas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departamenta atzinības raksti.

Balvas labākajiem bērnudārza darbiniekiem ik gadu tiek pasniegtas, lai sekmētu sistēmisku Rīgas pirmsskolu darbinieku ieguldījuma izvērtēšanu, lai motivētu darbiniekus darba kvalitātes paaugstināšanai, kā arī lai izteiktu atzinību par sasniegumiem un ieguldījumu pirmsskolas izglītībā un tās attīstībā Rīgā.

📌 Mediju pārstāvjus pasākuma apmeklēšanai aicinām pieteikties līdz 14. novembra plkst. 11.00 e-pasta adresē sindija.gravere@riga.lv, norādot žurnālista vārdu, uzvārdu, pārstāvēto mediju un e-pasta adresi.

🔎 Pasākuma tiešraidi būs iespēja vērot Rīgas domes Youtube kontā.

Pasākumu rīko Rīgas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departaments sadarbībā ar Ziemeļrīgas kultūras apvienību.

Izsludina konkursa “Līdzfinansējums citu kultūras un mākslas pasākumu īstenošanai” 3. kārtu

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments izsludina līdzfinansējuma konkursa citu kultūras un mākslas nozares pasākumu īstenošanai galvaspilsētā 3. kārtu pasākumiem Rīgā līdz 2023. gada 31. decembrim.

Konkursa 3. kārta – pieteikumu iesniegšana līdz 2023. gada 17. novembrim plkst. 23.59.

Līdzfinansējums paredzēts mākslinieciski augstvērtīgiem autorprojektiem, inovatīviem un sabiedriski nozīmīgiem kultūras un mākslas nozares pasākumiem, kas saistīti ar kultūras mantojuma saglabāšanu un popularizēšanu, sekmē pilsētvides un publiskās kultūrvides attīstīšanu.

Konkursā aicināti piedalīties komersanti, biedrības vai nodibinājumi, iesniedzot pieteikumus pasākumiem, kuri nevarēja pretendēt uz atbalstu citos Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta izsludinātajos līdzfinansējuma konkursos (skatīt finansēšanas konkursu sludinājumus ŠEIT) un nav iesniegti šī konkursa iepriekšējās kārtās.

📌 Konkursa nolikums un saistītie dokumenti – skatīt ŠEIT.

● Projektu pieteikumi iesniedzami elektroniskā formātā, nosūtot uz e-pasta adresi: iksd@riga.lv vai oficiālo elektronisko adresi.

● Papildu informācija pieejama pa tālruni 67105810 vai e-pastā: linda.pukite@riga.lv.

Rīgā ar koncertiem, lāpu gājienu un svecīšu iededzināšanu atzīmēs Lāčplēša dienu

Lāčplēša diena Rīgā tiks atzīmēta ar tradicionālo lāpu gājienu, piemiņas svecīšu iededzināšanu, vairākiem pasākumiem un koncertiem ne tikai Rīgas centrā, bet arī apkaimēs. Svētku kulminācija norisināsies Bāriņu ielā ar vērienīgu pasākumu “Rīgas sardzē. Uzvaras parka nosaukumam – 100”.

📌 Svecīšu iededzināšana un lāpu gājiens

● 11. novembrī ikgadējā Lāčplēša dienas pasākumā “Brīvības cīnītāju gars cauri visiem laikiem” plkst. 16.00 notiks tradicionālā piemiņas svecīšu iededzināšana Rīgas Brāļu kapos, kam sekos lāpu gājiens līdz Brīvības piemineklim, kur tiks godināti Brīvības cīnītāji. Lāpu gājiens noslēgsies 11. novembra krastmalā, kur notiks uguns plosta palaišana Daugavā.

● Pie Rīgas pils mūriem iedzīvotāji aicināti iedegt sveces, godinot Latvijas aizstāvjus. Arī šogad biedrība “Tavi draugi” sveču pārpalikumus pārkausēs ierakumu svecēs Ukrainas aizstāvjiem. Rīdzinieki Lāčplēša dienas vakarā varēs ziedot sveču materiālu, tas ir, parafīna sveču pārpalikumus vai jaunas sveces biedrības “Tavi draugi” ziedošanas punktā 11. novembra krastmalā.

● Daugavas otrā pusē – Slokas ielas un Kurzemes prospekta krustojumā Sudrabkalniņā plkst. 12.00 norisināsies piemiņas brīdis kritušajiem kaujās par Latvijas brīvību, kurā piedalīsies Rīgas 6. vidusskolas skolēnu pūtēju orķestris, vīru kopa “Vilki” un Zemessardzes studentu bataljona pārstāvji.

📌 Koncerts “Rīgas sardzē. Uzvaras parka nosaukumam – 100”

● Bāriņu ielā pie Uzvaras parka no plkst. 17.00 notiks Lāčplēša dienai veltīts pasākums “Rīgas sardzē. Uzvaras parka nosaukumam – 100”. Pasākuma apmeklētāji varēs sildīties pie ugunskuriem, būs pieejami karstie dzērieni un zupas virtuve. Par patriotisku noskaņu un možu garu parūpēsies “Radio Skonto” dīdžeji.

● Vērienīgajā koncertā skatītājus priecēs mūsdienu tautas mūzikas apvienība “Raxtu Raxti”, hiphipa mākslinieks Fiņķis ar pavadošo grupu kā arī, ar īpaši šai dienai sagatavotu koncertprogrammu uzstāsies folkmetāla grupa “Skyforger”. Tās uzstāšanās laikā paredzēti dažādi vizuāli efekti īpašā skatuves iekārtojumā 1. Pasaules kara kauju noskaņā. Pasākumu vadīs aktieris Andris Bulis.

📌KONCERTI UN PASĀKUMI RĪGAS APKAIMĒS

● VEF Kultūras pilī plkst. 16.00 izskanēs koncerts “Lai ir balta šī dzīvīte”, kurā uzstāsies Rīgas pašvaldības kolektīvi: TDA “Rotaļa”, VPDK “Rotaļa XO”, VPDK “Mana Rotaļa” un TDA “Zelta sietiņš”.

● Plkst. 17.00 Kultūras centrā “Iļģuciems” ikviens rīdzinieks aicināts apmeklēt mūzikas grupas “Teikas muzikanti” koncertu “Stipra mana dziesma bija, aizbaidīja naidenieku”.

● Plkst. 18.00 Rīgas Domā uz koncertu “Rudens dziesma Latvijai”, aicina Orķestris “Rīga”, Rīgas kamerkoris “Ave Sol”, Latvijas Kultūras akadēmijas jauktais koris “Sōla”, solists Armands Siliņš un diriģents Valdis Butāns. Ieeja koncertā ar bezmaksas ielūgumiem, kas pieejami Rīgas Doma un “Biļešu paradīzes” kasēs, kā arī interneta vietnē.

● Plkst. 19.00 galvaspilsētas iedzīvotāji un visi interesenti ir aicināti apmeklēt Rīgas Kultūras un tautas mākslas centra “Mazā ģilde” vīru folkloras kopas “Vilki” koncertu “Uz priekšu, latvieši”;

● Kultūras pils “Ziemeļblāzma” parka laukumā plkst. 19.00 pasākumā “Ar nedziestošu liesmu sirdī” notiks sadziedāšanās pie ugunskuriem un siltas tējas baudīšana kopā ar etno grupu “Ogas” un koriem.

🔎 Visu pasākumu programma – skatāma ŠEIT

🔎 Ar Rīgas pašvaldības organizētajiem Lāčplēša dienai un Latvijas proklamēšanas gadadienai veltītajiem pasākumiem vairāk var iepazīties tīmekļvietnē www.svetki.riga.lv , kā arī sekot līdzi sociālo tīklu lapā “Rīga” un “Rīgā notiek”.

Rīgas pašvaldība un Iekšlietu ministrija veidos vēl ciešāku sadarbību civilās aizsardzības jomā

Lai pārrunātu civilās aizsardzības aktualitātes un veicinātu valsts un pašvaldības sadarbību iekšējās drošības un kārtības jomās, Rīgas mērs Vilnis Ķirsis un vicemēre Linda Ozola 2. novembrī, Rātsnamā tikās ar iekšlietu ministru Rihardu Kozlovski.

Tikšanās laikā pārrunāta kopējā drošības infrastruktūras attīstība galvaspilsētā, tostarp darbs pie bumbu patvertņu un citu civilo aizsargbūvju izveides, apziņošana – sirēnas Rīgā un šūnu apraide, kā arī Rīgas pašvaldības video novērošanas sistēmas turpmākā attīstība un iespējamais valdības atbalsts tajā.

“Civilā aizsardzība un Rīgas gatavība drošības izaicinājumiem ir viena no mūsu prioritātēm. Pēdējā pusotra gada laikā šajā ziņā esam paveikuši jau daudz, tomēr atsevišķās jomās attīstība varēja būt ātrāka. Tikai ar valsts aktīvu iesaisti un atbalstu mēs varam izveidot efektīvu civilās aizsardzības sistēmu. Esmu gandarīta, ka iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim ir līdzīgs redzējums un izpratne par galvaspilsētas nozīmīgo lomu valsts drošībā. Esmu pārliecināta, ka šī tikšanās palīdzēs mums virzīties raitāk uz priekšu,”

uzsver Rīgas vicemēre Linda Ozola.

“Ievērojot, kas notiek pasaulē un kā tas ietekmē situāciju Eiropā, mums nav ne mazāko šaubu, ka drošība ir fundamentāli svarīga, un mēs apzināmies, ka Latvijai ir efektīvi jāizmanto šis laiks, lai parūpētos par vidi, kas apdraudējuma gadījumā ļaus mūsu cilvēkiem būt drošībā un sevi pasargāt. Rīgas piemērs un ieinteresētība būt soli priekšā, lai apzinātu un sagatavotu atbilstošu drošības infrastruktūru, ir apsveicama. Turpinot šo darbu, mums noteikti jāpārņem labākā pieredze arī no sabiedrotajiem – piemēram, Somijas, Igaunijas, arī Ukrainas, kur civilās aizsardzības sistēma šobrīd tiek pārbaudīta kara apstākļos,”

sarunā ar Rīgas domes vadību atzina iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis.

“Rīgai kā galvaspilsētai ir īpaša atbildība gādāt par drošības infrastruktūru, tāpēc ir gandarījums, ka ar valdību un Iekšlietu ministriju civilās aizsardzības jautājumos esam vienprātīgi. Droši patvērumi, savlaicīga cilvēku apziņošana – pie tā turpinām strādāt. Vienlaikus ceru, ka tuvākajos pāris gados varētu kopā realizēt ieceri par mobilo aplikāciju, kurā iedzīvotājiem būtu ērti pieejama informācija, piemēram, par patvēruma vietām apdraudējuma gadījumā,”

norāda Rīgas mērs Vilnis Ķirsis.

Tikšanās no Rīgas domes puses piedalījās Rīgas mērs Vilnis Ķirsis, vicemēre Linda Ozola, Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas vadītājs Māris Mičerevskis, kā arī Civilās aizsardzības un operatīvās informācijas pārvaldes vadītājs Gints Reinsons.

Noslēdzas būvdarbi “Rail Baltica” integrēšanai Rīgas centrā

Noslēdzas Rīgas pašvaldības veiktie pamata būvdarbi Ģ. Radziņa krastmalā, Rīgas autoostas, Centrāltirgus un Centrālās stacijas piegulošajā teritorijā, kas nepieciešami dzelzceļa infrastruktūras “Rail Baltica” integrēšanai pilsētas centra infrastruktūrā. Pēc būvdarbu aktīvās fāzes tiks uzsākts pēdējais posms – objektu nodošana ekspluatācijā. Vienlaicīgi turpināsies Eiropas nozīmes dzelzceļa infrastruktūras “Rail Baltica” izbūve.

“Ar šo projektu un nākamajiem, kas sekos, lai sekmīgi integrētu “Rail Baltica” pilsētas infrastruktūrā, mēs būvējam Rīgas vizītkarti – šeit radīsies pirmais iespaids par Rīgu tiem, kuri no citām Eiropas valstīm ieradīsies mūsu pilsētā, izmantojot jauno vilciena līniju. Šī pārbūve plašā teritorijā ap Centrālo staciju agrāk nošķirtu Rīgas daļu padara par pilsētas dinamiskā asinsritē pilnvērtīgi integrētu vidi, kur ieguvēji ir visi – krastmala ir ērti pieejama gājējiem, ir jauni veloceļi, sabiedriskais transports kursēs raitāk, sakārtota ir arī infrastruktūra autovadītājiem. Un vēl šis projekts ir apliecinājums Rīgas veiktspējai – no brīža, kad pilsētai kļuva pieejami ES fondu līdzekļi šīs teritorijas pārbūvei, līdz praktiskai vīziju īstenošanai ir pagājuši nepilni trīs gadi un uzbūvēts viss ir ātri un efektīvi nepilna gada laikā.”

Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis

Paveikta viena ceturtā daļa no kopējā darbu apjoma

Rīgas pašvaldības Publiskās infrastruktūras attīstības pārvaldes (PIAP) vadītājs Mārtiņš Slimbahs skaidro:

“Šobrīd realizētie projekti ir tikai viena ceturtā daļa no visa kopējā darbu apjoma, kas pašvaldībai jāpaveic “Rail Baltica” infrastruktūras integrēšanai pilsētvidē. Darbu apjoms, kas normālos ikdienas apstākļos tiek paveikts 3 gadu laikā, PIAP vadībā Rīgā īstenots pusotra gada laikā. Ņemot vērā, ka vienā nelielā apvidū darbus vienlaicīgi veica pašvaldība, “Rail Baltica” un SIA “Rīgas Satiksme”, projekti realizēti secīgi, kā arī to īstenošana bija sarežģīta un izaicinājumiem pilna. Šo projektu īstenošana ir pirmais sprinta posms garākā maratonā, ko sauc par “Rail Baltica” integrēšanu pilsētas centra infrastruktūrā, kur darbus plānots veikt līdz 2030. gadam. Liels uzsvars no PIAP puses, tika likts uz projekta īstenošanas procesa optimizāciju un pilnveidošanu, tādējādi šis ir viens no pirmajiem sekmīgi realizētajiem projektiem, kas īstenoti pēc principa “projektē un būvē”, ļaujot sasniegt izvirzītos projekta mērķus. ”

Projektu ietvaros pārbūvēti pieci krustojumi – Ģenerāļa Radziņa krastmalas, 11. novembra krastmalas un 13. janvāra ielas krustojums, Ģenerāļa Radziņa krastmalas un Turgeņeva ielas krustojums, Ģenerāļa Radziņa krastmalas un Puškina ielas krustojums, Timoteja un Turgeņeva ielu krustojums un arī Gogoļa un Gaiziņa ielas krustojums. Veikta Ģ. Radziņa krastmalas pārbūve visā tās garumā, izbūvējot jaunu ielas seguma konstrukciju un atjaunojot apakšzemes un citas inženiertehniskās komunikācijas – ārējos ūdensvadus un kanalizācijas tīklus, gāzes apgādes sistēmas, elektroapgādes un sadales tīklus u.c., bet Gogoļa ielā nomainīti arī siltumapgādes tīkli. Maskavas ielā un Ģenerāļa Radziņa krastmalā pārbūvēti tilti pār pilsētas kanālu, savukārt vietā, kur agrāk atradās tirdzniecības centrs “Titāniks”, izbūvētas kāpnes, panduss un piestātne.

“Īsā laika periodā, ļoti sarežģītos būvniecības apstākļos ir paveikts milzīgs darba apjoms. Viena procesa ietvaros īstenoti vairāki infrastruktūras būvniecības vai atjaunošanas projekti. Dažādu būvdarbu veikšanai bija nepieciešamas desmit atsevišķas būvatļaujas. Darbi notika noslogotā transporta mezglā, kur saslēdzas dažādas pilsētas satiksmes infrastruktūras, un, ja ņem vērā arī lielāko izaicinājumu – būvdarbu izpildes termiņu, varam teikt – aiz muguras ir gandrīz pusotrs gads ļoti intensīva, smaga darba, bet ceram, ka gandarījumu un apmierinātību par rezultātu rīdzinieki baudīs ilgtermiņā,”

par pārvarētajiem izaicinājumiem stāsta Armands Vēveris, pilnsabiedrības “RBBL” projekta vadītājs

“Objekta īstenošana, sākumā veicot projektēšanu un pēc tam būvdarbus, bija jārealizē ārkārtīgi īsos termiņos. Turklāt gan projektēšanas, gan būvdarbu veikšanas gaitā bija jāņem vērā, ka objekts tiek realizēts vēsturiskajā centrā, un tas atrodas vienā no intensīvākās satiksmes punktiem Rīgā, kur paralēli notiek arī vērienīgie “Rail Baltica” izbūves darbi. Tomēr veiksmīgs un saskaņots komandas darbs, koordinācija starp visām iesaistītajām pusēm, mums ļauj atrisināt jebkuras sarežģītības uzdevumu, kas rodas būvdarbu laikā. Tagad galvaspilsētā ir vēl viena labiekārtota teritorija, kas ir pieejama gan rīdziniekiem, gan pilsētas viesiem. Mums ir patiess prieks, ka būsim pielikuši roku krastmalas tēla uzlabošanā, kas ir viena no Rīgas vizītkartēm,“

apmierinātību ar paveiktajiem darbiem pauž AS “LNK Industries” valdes loceklis Kaspars Ratkevičs

Pilsētas centrā turpinās dzelzceļa infrastruktūras “Rail Baltica” izbūve

Lai gan no pašvaldības puses aktīvā būvdarbu fāze ir noslēgusies, jāņem vērā, ka objektos vēl joprojām būs vērojama rosība, jo notiek ekspluatācijā nodošanas process. Tāpat pilsētā joprojām turpinās “Rail Baltica” dzelzceļa infrastruktūras izbūves darbi, ko realizē pilnsabiedrība “Bererix”. Iedzīvotājiem un autovadītājiem jāņem vērā, ka šo būvdarbu laikā arī turpmāk dažviet saglabāsies esošie, kā arī tiks ieviesti jauni satiksmes ierobežojumi, tajā skaitā arī Ģ. Radziņa krastmalā pie dzelzceļa tilta, kur drīzumā tiks uzsākta “Rail Baltica” dzelzceļa tilta jauno balstu izbūve. Arī Gogoļa ielā esošie satiksmes ierobežojumi paliks spēkā, jo tie nepieciešami “Rail Baltica” dzelzceļa līnijas izbūvei. Savukārt Rīgas pašvaldība savus nākamos projektus realizēs, salāgojot tos ar “Rail Baltica” projektiem un būvdarbu gaitu. Prognozēts, ka dažāda veida un mēroga pašvaldības projektu īstenošana atsāksies 2025. gadā Turgeņeva, Gogoļa, Puškina, Timoteja, Dzirnavu ielas apvidū.

Atjaunota sabiedriskā transporta infrastruktūra un izbūvētas jaunas gājēju pārejas

“Rail Baltica” būvniecība dod iespēju Rīgai pilsētas teritoriju sakārtot, padarīt ērtu un mūsdienīgu, kā arī vienlaikus atjaunot sabiedriskā transporta infrastruktūru. Arī SIA “Rīgas satiksme” šajā laikā realizēja savus projektus un veica sliežu un pārvedu pārbūves darbus 11. novembra krastmalas un 13. janvāra ielas krustojumā. Atbilstoši būvprojekta risinājumiem tika veikta sliežu ceļu pārbūve, tajā skaitā automatizēto pārmiju vadības sistēmas ierīkošana, tramvaja kontakttīkla konstrukciju pielāgošana, lietus ūdens novadīšanas risinājumu ieviešana un intensīvas autotransporta satiksmes slodzei atbilstoša brauktuves seguma izbūve. Paaugstinot gājēju un velobraucēju drošību, izbūvētas vairākas jaunas gājēju pārejas, kas šķērso gan Ģ. Radziņa krastmalu, gan 11. novembra un 13. novembra ielas.

“Rīgas satiksmes” valdes loceklis Jānis Golubevs atzīst: “Pēc vairāku mēnešu rūpīga darba, esam pabeiguši tramvaja infrastruktūras pārbūves darbus 11. novembra krastmalas un 13. janvāra ielas krustojumā. Pēc būvdarbu pabeigšanas ir paaugstināts drošības līmenis sliežu pārmiju zonā un kopumā, līdz ar automatizēto pārmiju ierīkošanu, uzlabota arī krustojuma caurlaidība, tādējādi saīsinot krustojuma šķērsošanas laiku. Tāpat, lai mazinātu sliežu ceļu vibrācijas un trokšņus, sliedes pie plātnēm pielīmētas ar speciālu troksni un vibrāciju slāpējošu, kā arī elektroizolējošu materiālu.”

Gājēju un velobraucēju ceļa rampa kalpos kā vides elements, bet Gogoļa ielas tunelī būs paredzēta velosipēdu novietne

Veicinot mobilitātes attīstību, projektu ietvaros gājējiem un velosipēdistiem izveidoti drošāki pārvietošanās risinājumi. Ģ. Radziņa krastmalā atjaunots veloceļa segums, kā arī izbūvēta gājēju un velobraucēju ceļu rampa, kas savienos Maskavas ielu ar plānoto “Rail Baltica” dzelzceļa tiltu pār Daugavu. Pēc objekta nodošanas ekspluatācijā un līdz “Rail Baltica” dzelzceļa tilta izbūvei rampa kalpos kā vides elements – Tā tiks apgaismota un pašvaldība iedzīvotāju ērtībām tur plāno uzstādīt soliņus. Savukārt Gogoļa ielas gājēju tunelis pie Centrāltirgus ir pārbūvēts par gaišu velosipēdu novietni. Tunelī ierīkots mūsdienīgs apgaismojums un izvietotas video novērošanas kameras.

Iedzīvotājiem pieejama jauna labiekārtota atpūtas zona

Viens no projekta uzdevumiem bija pārveidot Ģ. Radziņa krastmalu par videi draudzīgu un cilvēkiem pieejamu vidi. Tādēļ drūmā un degradētā vieta iepretim Centrāltirgum, kur pirms tam bija autostāvvieta, tapusi par jaunu funkcionālu zonu ar labiekārtotu atpūtas laukumu. Laukuma centrā ir divi galvenie elementi – koka labiekārtojuma elements un projekta sirds – sarkanais ozols. Ideju par labiekārtotu atpūtas zonu virzīja arhitekti. Koka labiekārtojuma elements izveidots, ņemot vērā vēstures faktus, jo senāk šajā vietā rīdzinieki šķiroja un krāva baļķus un citus vērtīgus kokmateriālus, kas tika pludināti pa Daugavā. Šis elements kalpos dažādiem mērķiem – gan kā arhitektonisks elements, gan arī atpūtas zona, ievērojot visas drošības prasības. Cilvēku ērtībām laukumā izvietoti soliņi, velonovietnes, brīvkrāns, atkritumu tvertnes, kā arī izbūvēts apgaismojums. Savukārt ainavu pilnveido sarkanais ozols, kas ir dendroloģiski vērtīgs un Latvijā salīdzinoši reti sastopams koks. Sākotnēji ozols atradās autoostas teritorijā, kur tas tika iestādīts 1964. gadā. Dzelzceļa infrastruktūras “Rail Baltica” izbūvēs darbu dēļ 2020. gadā ozols tika pārvietots uz pagaidu vietu, bet šogad atkal pārstādīts Ģ. Radziņa krastmalā. Ozolam ir gan emocionāla, gan vēsturiska vērtība, tādēļ tā pārvietošana bija sevišķi rūpīga un atbildīga. Eksperti atzīst, ka koks jaunajā vietā ir iejuties labi, bet turpmākos trīs gadus tam jāpievērš pastiprināta uzmanība.

Būvdarbi projektā Eiropas nozīmes dzelzceļa infrastruktūras projekta “Rail Baltica” integrēšanai Rīgas centra infrastruktūrā tika uzsākti 2023. gada februārī Būvdarbus pēc principa “projektē un būvē veic pilnsabiedrība “RBBL”, kurā apvienojušies trīs uzņēmumi: SIA “Binders”, AS “LNK Industries” un SIA “Nordes Būve”. Būvuzraudzību veic SIA “Firma L4”.

Kopējais projekta budžets tika plānots 28 miljoni eiro. Lielāko daļu veidojot Kohēzijas fonda finansējumam –23,8 miljoni eiro, pašvaldības un valsts budžeta dotācija ir 4,2 miljoni eiro. Savukārt, faktiskās objekta izmaksas sastādīs nedaudz vairāk kā 26 miljonus eiro.

📸 Foto galerija skatāma – ŠEIT

Jauniebraucēju tikšanos cikla noslēgums – tikšanās Rīgas domē

Rīgas pašvaldība sadarbībā ar biedrību “Make Room Europe” un sabiedriskās politikas centru “Providus” 1. novembrī Rīgas rātsnamā organizēja tikšanos ar jauniebraucējiem – ārvalstu studentiem, uzņēmējiem un Ukrainas civiliedzīvotājiem, kuri Rīgu šodien sauc par savām mājām. Pasākumā piedalījās arī Rīgas domes priekšsēdētāja vietniece Linda Ozola.

Šis bija tikšanos cikla ar jauniebraucējiem noslēguma pasākums, kurā sadarbībā ar Rīgas pašvaldības darbiniekiem un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem tika izzināti dažādi līdzdalības un iesaistes veidi pilsētas dzīvē.

Šogad kopā notika sešas tikšanās, kuru laikā jauniebraucēji uzzināja vairāk par NVO lomu pilsētā un par NVO nama piedāvātajām iespējām, par dažādiem līdzdalības mehānismiem, pilsētas bibliotēku tīkla piedāvājumu, Rīgas apkaimēm un līdzdalības iespējām tajās, kā arī pašvaldības līdzdalības budžetu, brīvprātīgo darbu, uzņēmējdarbības atbalstu un naida runas un diskriminācijas atpazīšanu un iespējām par to ziņot.

Šim tikšanos ciklam bija ļoti būtiska loma jauniebraucēju aktīvas iesaistes veicināšanā pašvaldības dzīvē. Klātesošie atzina, ka no visām tikšanās reizēm visvairāk guvuši no apkaimju tematikai veltītās tikšanās Rīgas Centrālajā bibliotēkā, kā arī ļoti lietderīgs bijis pasākums Cilvēktiesību centrā un iespēja gūt informāciju par to, kur griezties dažādos gadījumos, ja tiek aizskartas cilvēktiesības.

Arī pašvaldība un projekta partneri – biedrība “Make Room Europe un sabiedriskās politikas centrs “Providus” – ļoti daudz guva šajā projektā, jo papildus tikšanos ciklam ar jauniebraucējiem gan nevalstisko organizāciju un pašvaldības pārstāvjiem, gan pašiem jauniebraucējiem notika apmācības par līdzdalību, kopradi politikas veidošanā un līderību savas kopienas iesaistei. Bez tam tika veikta izpēte un izveidoti ieteikumi pašvaldībai darbā ar jauniebraucējiem.

Noslēguma pasākumā notika arī diskusijas darba grupās par to, kā jauniebraucēji vēlētos vai plāno iesaistīties pašvaldības dzīvē, ņemot vērā iepriekšējos sešos pasākumos dzirdēto, kādi šķēršļi traucē iesaistīties un kādas tālākās darbības būtu nepieciešamas, lai varētu iesaistīties.

Ieskats darba grupu diskusijās

Pārrunāto jautājumu lokā cita starpā izvirzījās šādi: pašvaldības vēlēšanas un iesaistes iespējas tajās, informācijas nepieciešamība par vēlēšanām un politiskajām partijām svešvalodās; iesaiste apkaimju aktivitātēs un biedrībās, tilti starp pašvaldību un NVO, iespēja pretendēt uz pašvaldības finansējumu – nepieciešamība apkaimju u.c. biedrībām piešķirt finansējumu, lai jauniebraucējus iekļautu aktivitātēs, iespēja jauniebraucējiem veidot savas NVO un potenciāli iesaistīties pašvaldības konsultatīvajā padomē, kā arī nepieciešamība pēc informācijas svešvalodās.

Diskusiju dalībnieki uzsvēra arī nepieciešamību pēc informācijas par pašvaldības pakalpojumiem un lēmumiem svešvalodās, kā arī rosināja organizēt pasākumus, kas ļautu vietējiem iedzīvotājiem iepazīt dažādās kultūras, kuru pārstāvji Rīgu sauc par savām mājām. Tāpat tika izcelta nepieciešamība pēc kvalitatīvām valodas apguves iespējām.

Jauniebraucēji vēlas iesaistīties, jo plāno palikt Latvijā, var daudz mācīties, taču arī viņiem ir lieliska pieredze, ar ko dalīties. Tika atzīts, ka ļoti trūkst regulāru pasākumu ārvalstnieku piesaistei, šīs sešas tikšanās bija nozīmīgas un pozitīvi ietekmēja integrāciju, būtu liela vēlēšanās šādas tikšanās turpināt.

Pasākuma dalībniekus uzrunāja Rīgas domes priekšsēdētāja vietniece L. Ozola. Pārdomās par diskusijās pārrunāto, L. Ozola atzina, ka piedalīšanās pašvaldības vēlēšanās ir ļoti būtisks līdzdalības aspekts, un jauniebraucēju izteikto vēlēšanos balsot atzinīgi novērtēja kā būtisku signālu gatavībai iesaistīties. Runājot par valodas izaicinājumiem, L. Ozola aicināja saprast, ka valodas jautājums ir sensitīvs, ņemot vērā padomju okupāciju, kad tika darīts viss, lai izdzēstu latviešu kultūru un valodu. Latvija ir vienīgā valsts, kurā iespējams saglabāt latviešu valodu, līdz ar to latviešu valodas apguve ir veids, kā izvairīties no divvalodu sabiedrības. Tas gan sākotnēji var radīt neērtības, tomēr jauniebraucēji aicināti saprast, kāpēc ir šāda nostāja, un palīdzēt rūpēties par Latvijas kultūru.

Pasākuma noslēgumā izskanēja biedrības “Make Room Europe” aicinājums būt vienotiem gan kā sabiedrībai, gan kā kopienai. Daudzas kopienas Latvijā nodrošina iespēju mācīties, ir arī citas lielas kopienas kā indiešu, uzbeku, dažādu Eiropas valstu kopienas un tajās kopīgiem spēkiem, jauniebraucējiem daloties ar savām prasmēm ar vietējiem iedzīvotājiem, var tikt radīts kaut kas patiešām skaists!

Pasākums tika organizēts Rīgas pašvaldības, sabiedriskās politikas centra “Providus” un nodibinājuma “Make Room Europe” īstenotā Eiropas Savienības Patvēruma, migrācijas un integrācijas fonda (Asylum, Migration and Integration Fund, AMIF) projekta “Migrantu integrācija ar lokāli veidotu pieredzi” (Migrant Integration Through Locally Designed Experience, MILE) ietvaros. MILE projekta mērķa grupa ir imigranti, pašvaldības darbinieki un integrācijas politikas veidotāji, projekta mērķis ir nodrošināt veiksmīgākas integrācijas politikas veidošanu un īstenošanu pašvaldību līmenī, iekļaujot dažādu sabiedrības grupu vajadzības un sekmējot iedzīvotāju iespējas aktīvi un atbildīgi iesaistīties pašvaldības, kopienas un savas dzīves veidošanā.

Iedzīvotāji aicināti publiskās apspriešanas laikā paust viedokli par jaunajām Rīgas mājokļu politikas pamatnostādnēm

No 31. oktobra līdz 30. novembrim iedzīvotāji aicināti piedalīties publiskajā apspriešanā par jaunajām Rīgas mājokļu politikas pamatnostādnēm, kas paredz galvaspilsētā līdz 2030. gadam uzbūvēt 1000 jaunu pašvaldības dzīvokļu un gandrīz diviem tūkstošiem pašvaldības dzīvokļu veikt atjaunošanu, kā arī veicināt daudzdzīvokļu māju atjaunošanu un mājokļu būvniecības aktivizēšanos privātajā sektorā.

“Esam sākuši nopietnu un plānveida darbu jaunu mājokļu nodrošināšanai rīdziniekiem – gan jaunajiem speciālistiem, gan tiem, kam nepieciešama sociālā palīdzība. Strādāsim pie pieejamu pašvaldības īres namu celtniecības sagatavošanas un ES fondu atbalsta izmantošanas jaunu sociālo dzīvokļu būvniecībai, kā arī atbalstīsim plašākām sabiedrības grupām pieejamu dzīvokļu būvniecību kopā ar privāto sektoru,”

uzsver Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Viesturs Zeps.

“Mājokļu politikas pamatnostādņu izstrāde gan pašvaldībai kopumā, gan Mājokļu un vides departamentam kā par nozari atbildīgajai iestādei ir plats solis tuvāk tam, lai Rīga, atbilstoši tās vajadzībām, varētu nodrošināt pašvaldības atbalstītus mājokļus. Pamatnostādnes paredz virkni ieceru, kuras īstenojot varēsim samazināt esošo gaidīšanas laiku dzīvokļa jautājuma risināšanai, gan arī sākt Rīgā vēl nebijušu atbalstu, lai ar mājokli nodrošinātu speciālistus, kas ir nodarbināti pašvaldības funkciju veikšanai svarīgās profesijās. Pamatnostādņu izstrāde ir notikusi vienlaicīgi ar nacionāla līmeņa mājokļu politikas dokumenta izveidi, tas nozīmē, ka ir bijusi iespēja paust pašvaldības vajadzības dažādu atbalsta instrumentu kontekstā. Pamatnostādņu izstrādes procesā aktīvi strādāja arī Rīgas domes deputāti, it īpaši Mājokļu un vides komitejas vadība,”

uzsver Mājokļu un vides departamenta direktora vietniece Dace Ziediņa.

📌 Publiskās apspriešanas sanāksme norisināsies 7. novembrī plkst. 15.00 Rīgas domes Sēžu zālē, Rātslaukumā 1 un tiešsaistē MS TEAMS vidē, kā arī tiks pārraidīta portālā riga.lv un pašvaldības Facebook kontā “Rīga attīstās”.

● Lai saņemtu aktīvā dalībnieka pieeju MS TEAMS vidē vai pieteiktos uz dalību publiskās apspriešanas sanāksmē klātienē, aicinām līdz 5. novembrim plkst. 12:00 reģistrēties – ŠEIT.

● Sanāksmē varēs piedalīties tikai reģistrētas personas. Saite uz sanāksmi tiks nosūtīta individuāli katram reģistrētajam dalībniekam.

Rakstiskus priekšlikumus par Pamatnostādņu 1. redakciju var iesniegt līdz 30. novembrim (ieskaitot):

  • sūtot uz e-pastu: dace.ziedina@riga.lv un liga@g93.lv;
  • nosūtot pa pastu (pasta zīmogs līdz 30. novembrim) Rīgas valstspilsētas pašvaldības Mājokļa un vides departamentam uz adresi: Brīvības ielā 49/53, Rīgā, LV-1010 ar norādi “Par Rīgas valstspilsētas pašvaldības Mājokļu politikas pamatnostādņu 2024.–2030. gadam 1. redakciju”;
  • klātienē jebkurā Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra Klientu apkalpošanas vietā:
    • Daugavpils iela 31;
    • Eduarda Smiļģa iela 46;
    • Ieriķu iela 43A;
    • Gobas iela 6A;
    • Brīvības iela 49/53 darba dienās darba laikā, norādot uz aploksnes “Par Rīgas valstspilsētas pašvaldības Mājokļu politikas pamatnostādņu 2024.–2030. gadam 1. redakciju”.

Rīgā dzīvojamais fonds ir novecojis un neatbilst mūsdienu mājokļa kvalitātes prasībām. Turklāt ir mainījies mājokļa standarts, pieaugot prasībām pēc dzīvojamās vides kvalitātes – ārtelpas labiekārtojuma, nodrošinājuma ar dažāda veida pakalpojumiem un infrastruktūru un vides pieejamības. Arī mājokļa izmaksu slogs ir pārmērīgs daudzām mājsaimniecībām.

Pamatnostādnes nosaka vidēja termiņa attīstības virzienus mājokļu politikā, atbilstoši izvirzītajiem uzdevumiem kvalitatīva dzīvojamā fonda pieejamības nodrošināšanai plašām sabiedrības grupām.

Interešu izglītības metodisko materiālu skatē prezentē pedagogu labo praksi, mūsdienīgas un inovatīvas mācību metodes

Lai popularizētu interešu izglītības pedagogu labo praksi, sekmētu mūsdienīgu, daudzveidīgu un inovatīvu interešu izglītības mācību metožu pilnveidi, veicinot metodisko materiālu izstrādi, jau vairāk nekā 10 gadus Rīgā norisinās Rīgas pašvaldības izglītības iestāžu interešu izglītības pedagogu metodisko materiālu skate. Pagājušajā nedēļā norisinājās skates dalībnieku darbu prezentācijas.

Skati organizē Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments sadarbībā ar Bērnu un jauniešu centra “Laimīte” Rīgas Interešu izglītības metodisko centru.

Šogad skatei tika iesniegti 17 darbi dažādās jomās, apkopotas un iesniegtas metodiskās izstrādnes, mācību līdzekļi (tai skaitā inovatīvie mācību līdzekļi un rīki interešu izglītībā), mācību, audzināšanas, organizatoriskā darba un citi interešu izglītības atbalsta materiāli.

Skatē piedalās 21 autors no septiņām interešu izglītības iestādēm un divām vispārējās izglītības iestādēm:

• Rīgas Jauno tehniķu centra;
• Tehniskās jaunrades nama “Annas 2”,
• Bērnu un jauniešu centra “Daugmale”;
• Bērnu un jauniešu centra “IK Auseklis”;
• Mākslinieciskās jaunrades centra “Praktiskā estētikas skola”;
• Bērnu un jauniešu centra “Rīgas Skolēnu pils”;
• Pamatskolas “Rīdze”;
• Pārdaugavas bērnu un jauniešu centra “Altona”;
• Rīgas 93.vidusskolas.

Metodisko materiālu prezentācijās ar savu pieredzi dalījās radošo industriju jomas, tehniskās jaunrades, vides izglītības, vizuālās un vizuāli plastiskās mākslas, mūsdienu un tautas deju, mūzikas, teātra, sporta un latviešu valodas interešu izglītības pedagogi, izglītības metodiķi un brīvā laika centru pedagogi. Prezentāciju laikā dalībniekus atbalstīja iestāžu direktori, direktoru vietnieki, izglītības metodiķi.

Jautājumus uzdeva, iedrošināja un komentārus sniedza vērtēšanas komisija:

• Patricija Brekte – Pannetjē – māksliniece – gleznotāja, Jāņa Rozentāla Mākslas skolas metodiķe, radošo mākslas darbnīcu vadītāja Latvijas Nacionālajā mākslas muzejā;
• Vita Brakovska – Biedrības ZINIS valdes priekšsēdētāja, Latvijas augstskolu pasniedzēja, radošuma un inovāciju meistare ar MBA grādu;
• Inga Sidorčika – Boboviča – Izglītības, kultūras un sporta departamenta Sporta un jaunatnes pārvaldes Interešu un sporta izglītības nodaļas interešu izglītības programmu vadītāja Inga Sidorčika-Boboviča;
• Inga Cimiņa – Rīgas Interešu izglītības metodiskā centra vadītāja.

🔎 Foto ieskats skates prezentāciju pasākumā – skatāms ŠEIT.

Vērtēšanas komisija augstu novērtēja skates dalībnieku profesionalitāti, radošumu, drosmi un ieguldījumu, stiprinot interešu izglītības metodisko bāzi Rīgā. Komisijas pārstāvji izteica atzinību un gandarījumu vērojot pedagogu racionālu tehnoloģiju pielietojumu mācību metožu dažādošanai un savu ieguldīto laika resursu optimizācijai. Tai pat laikā, augsti novērtējot, jebkura pedagoga daudzveidīgo izdomu interešu izglītības dalībnieku sociālo prasmju attīstībai, stiprinot viņu nākotnes profesionālo konkurētspēju pasaulē.

“Mana augstākā atzinība pieder tiem, kas gatavi pievienoties tam nu jau augošajam eksperimentētāju un konceptuāli jaunu formātu meklētāju pulkam, kas agri vai vēlu kļūst par pārliecinošu impulsu mums visiem tik ļoti nepieciešamām pārmaiņām ne tikai izglītībā, bet arī sabiedrībā kopumā,”

par skati saka Vita Brakovska.

📌 Iesniegto darbu vērtēšana noslēgsies 15. novembrī. Tiks noteikti labākie darbi dažādās kategorijās – metodiskā izstrādne, mācību līdzeklis, mācību, audzināšanas un organizatoriskā darba atbalsta materiāls, cita veida metodiskais materiāls, jaunā mācību satura “Skola2030” integrēšana interešu izglītībā, STEM interešu izglītībā, inovatīvie mācību līdzekļi un rīki interešu izglītībā.

Laureāti un speciālo balvu ieguvēji tiks sumināti 6. decembrī Rīgas interešu izglītības metodisko materiālu skates dalībnieku apbalvošanās pasākumā VEF Kultūras pilī uz kuru tiek aicināti gan skates dalībnieki, gan iestāžu pārstāji, kas iedrošināja, stiprināja un atbalstīja skates dalībniekus skates norisē.