Rīgā turpinās pieturvietu atjaunošana

Rīgā turpinās jaunā vienotā dizaina sabiedriskā transporta pieturvietu nojumju uzstādīšana. 2025. gada nogalē un 2026. gada sākumā plānots uzstādīt 38 nojumes.

Rīgā turpmāko gadu laikā plānots nomainīt esošās sabiedriskā transporta pieturvietu nojumes, aizstājot tās ar ērtākām un mūsdienu prasībām atbilstošākām. Kopumā pašvaldība plānos nākotnē labiekārtot visas pieturvietas tās administratīvajā teritorijā, kopā uzstādot 500 jaunas nojumes.

Pirmajā sabiedriskā transporta pieturvietu nojumju pasūtījumā tika piegādātas 65 nojumes, no kurām 50 nojumes tika uzstādītas galvaspilsētā, pārējās tika nodotas RP SIA “Ŗīgas satiksme” uzstādīšanai 7.tramvaja līnijas rekonstrukcijas projekta ievaros, kā arī daļa atstātas departamentam rezervē turpmākajiem jauno pieturvietu izbūves darbiem.

Pašvaldība šogad rudenī saņēma 60 jaunās vienotā dizaina pieturvietu nojumes un līdz šā gada beigām un nākamā gada janvāra vidum plānots uzstādīt 38 pieturvietu nojumes 32 pieturvietās.

Pilsētā būs pieturvietas, kurās, ņemot vērā lielo pasažieru plūsmu, tiks uzstādītas divas nojumes, lai nodrošinātu ērtāku un drošāku pasažieru pārvietošanos.

Pirmās jaunās nojumes tiks uzstādītas sekojošajās pieturvietās – Meža skola, Dzērbenes iela, Juglas iela, Krustabaznīcas iela, Tirzas iela, Juglas iela, Mārkalnes iela, Sporta akadēmija, Berģi, Bajāru iela Brīvības gatvē; Sudrabkalniņš Kurzemes prospektā; Ainavas iela Stirnu ielā; Telts iela K.Ulmaņa gatvē; slimnīca “Gaiļezers” Hipokrāta ielā; Ilūkstes iela Lubānas ielā; Viestura prospekts Viestura prospektā; G. Zemgala gatve Ropažu ielā; Ķengaraga iela Latgales ielā; Dzeņu iela Brāļu Kaudzīšu ielā; Valsts arhīvs, Ēveles iela, Ierēdņu iela K.Valdemāra ielā; Prūšu iela Latgales ielā; Kalnciema iela Raņķa dambī; Gaismas iela Sesku ielā.

Vispirms nojumes uzstāda vietās, kurās iepriekšējās tiek demontētas, jo pašvaldībai beidzās līgums ar uzņēmēju un, kā īslaicīgas lietošanas būvēm, beidzies arī ekspluatācijas termiņš. Pieturvietu nojumju uzstādīšana notiek, ievērojot pieturu kategorijas, primāri tās uzstādot pieturās ar augstāko pasažieru plūsmu visas dienas garumā, vērtējot izglītības, kultūras un citu sabiedrisko iestāžu tuvumu, kā arī, vai pieturvieta ir vadošā pārsēšanās punktu sarakstā u.c. būtiskus faktorus.

Rīgā tiek uzstādītas četru veidu nojumes, atkarībā no vietas parametriem: standarta 3 un 4 sekciju nojumes un sašaurinātās 3 un 4 sekciju nojumes.

Visi nojumes tipi ir aprīkoti ar apgaismes elementiem un nodrošina vienmērīgu apgaismojuma līmeni. Gaismekļi ir pilnībā integrēti katrā horizontālajā jumta profilā, izņemot ārējos. Elektrības kabeļi ir iebūvēti un vizuāli paslēpti nojumes konstrukcijā.

Piedāvātās nojumes jumts nodrošina drošu un efektīvu aizsardzību pret nokrišņiem un saules starojumu. Jumta stikla loksnēm ir tonēts filtrs, kas vairāk nekā 99% bloķē ultravioletos starus un tai ir sava UV starojuma izturība.

Jaunajās pieturvietu nojumēs ir viens soliņš. Tā ir vispārēja prakse ne tikai Latvijā, bet arī pasaulē, ka pietura tiek aprīkota ar vienu soliņu. Vēršam uzmanību, ka nojumēs ir vajadzīga vieta arī cilvēkiem ratiņkrēslos un ar bērnu ratiņiem, kā arī iespēja tuvumā apskatīt maršrutu karti, kura ir izvietota nojumes iekšpusē. Katrā nojumē ir paredzēta vieta elektriskajam tablo, kurā varēs redzēt sabiedriskā transporta kustības saraksta laikus. Pieturvietās ar lielāku pasažieru plūsmu izvieto 4 sekciju nojumes, kurās ir arī stāvsols.

Uzstādīto jauno nojumju kopējās izmaksas veido gan ražošanas un piegādes izdevumi, gan arī būvniecības cikla izmaksas — pamatu izbūve, elektrības pieslēgumu ierīkošana un pašu nojumju uzstādīšana.

Nojumju pamatu izbūves un uzstādīšanas izdevumi katrā pieturvietā ir atšķirīgi, ņemot vērā nojumes tipu, konkrētās vietas esošā seguma veidu, kā arī elektrības pieslēguma veidu – esošs vai jaunizbūvējams. Katrai pieturvietai tiek izstrādāts atsevišķs projekts, kas arī veido vienas nojumes uzstādīšanas izmaksas.

Vienas nojumes ražošanas cena ir no 6073 līdz 8730 eiro bez PVN, atkarībā no nojumes tipa. Vienas nojumes uzstādīšanas izmaksas ir 8611 eiro bez PVN esošā līguma ietvaros, kurš var mainīties, ja tiek izvēlēts cits būvnieks.

Pieturvietu nojumju ražotājs ir SIA “Palami”, uzstādītājs – SIA “Ļ CO”.

 

Rīgā godināti brīvprātīgā darba veicēji

Nedēļas nogalē VEF Kultūras pils Kamerzālē notika Rīgas brīvprātīgo godināšanas pasākums, kurā Rīgas pašvaldība pateicās iedzīvotājiem un organizācijām, kas ar savu brīvprātīgo darbu šajā gadā palīdzējušas uzlabot pilsētas, tās kopienu un iedzīvotāju ikdienu. Šogad tika godināts 61 brīvprātīgais un četras organizācijas, kuras godināšanai bija izvirzījušas Rīgas nevalstiskās organizācijas, Rīgas pašvaldības un valsts iestādes.

Ar brīvprātīgo iesaisti Rīgā šogad paveikts daudz – renovēta Latvijas Bērnu Dzirdes centra Audioloģiskā nodaļa, atklāts multifunkcionāls sporta laukums Dārziņos, organizēts Integratīvās mākslas festivāls “Nāc līdzās!”, veidotas un uzturētas puķu dobes un apstādījumi Pļavnieku daudzdzīvokļu namu pagalmos, organizētas dambretes nodarbības Rīgas Sociālā aprūpes centra “Mežciems” iemītniekiem, deju, rokdarbu, angļu valodas un fizisko aktivitāšu nodarbības senioriem kopienu centros, organizēts U18 Pasaules čempionāts hokejā sievietēm, sniegts atbalsts mazajiem pacientiem un viņu ģimenēm Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā un pacientiem Latvijas Onkoloģijas centrā, aprūpēti dzīvnieki dzīvnieku patversmē “Labās mājas”, palīdzēts vientuļajiem senioriem un paveikti vēl daudzi citi labi darbi.

Pasākumā ar stāvovācijām īpaši tika godināti un sveikti brīvprātīgā darba veicēji – seniori vecuma grupā 90+, kas brīvprātīgo darbu veic pašvaldības iestādēs un kuri, neraugoties uz cienījamiem gadiem, rod sevī spēku un aicinājumu kalpot sabiedrībai. Viņu enerģija un dzīvesprieks ir iedvesmojošs piemērs katram no mums.

Kategorijā “Brīvprātīgo “zelta fonds” šogad tika godināti:

 Skaidrīte Teremta (101), kura dienas centrā “Ķengarags” pasniedz angļu valodu;

Aina Alksne (94), kura dienas centrā “Ķengarags” vada līnijdeju grupu “Čaklās kājas”;

Biruta Žeikare (93), kura centrā “Ābeļzieds” vada fizisko aktivitāšu grupu un rokdarbu nodarbības.

Pasākumā tika godinātas arī četras organizācijas:

Radošā apvienība jauniešiem “TREPES”;

Biedrība “NovaSpace”;

Biedrība “Cita Rīga”;

Biedrība “Daudzbērnu Ozoli”.

Šo biedrību brīvprātīgā darba aktivitātes saistītas ar bērnu un jauniešu iesaisti, dažādiem pasākumiem senioriem un telpu renovāciju.

Rīgas Brīvprātīgo godināšanas pasākumu rīkoja Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrs, pasākumu vadīja Uģis Joksts, par muzikālo noskaņu rūpējās pianists Matīs Barons un dziedātāja Katrīna Dimanta.

Rīgā šī tradīcija godināt pilsētas brīvprātīgos turpinās jau divpadsmito gadu, savukārt Starptautisko brīvprātīgo dienu pasaulē atzīmē kopš 1985.gada.

20251205_rigas_brivpratigo_apbalvosana_0020

 

Skolēni un skolotāji izteikuši viedokli par līdzdalības budžeta ieviešanu skolās

Foruma laikā skolu pārstāvji kopā ar Rīgas domes deputātēm Laimu Geikinu un Aliju Turlaju diskutēja par dažādiem līdzdalības budžeta ieviešanas praktiskiem aspektiem, kas palīdzēs izstrādāt skolu vidē iederīgu līdzdalības budžeta modeli ar jaunieti procesa centrā.

Pasākuma ieskaņā ar pieredzes stāstu par to, kā no apkaimju iedzīvotāju kustības, kuras vēlme bija uzlabot apkārtējo vidi, tapa ideja par līdzdalības budžetu, kas šodien ir svarīga daļa visās Latvijas pašvaldības, dalījās Alija Turlaja. Šis pieredzes stāsts izcili apliecināja foruma dalībniekiem, kā vērtīgas iniciatīvas sākas ar aktīviem cilvēkiem, kas vēlas uzlabot vidi sev apkārt un veicināt demokrātijas attīstību.

Šī kopīgā darba rezultātā tika apliecināts, ka jauniešu balss un iniciatīva ir nozīmīgs spēks demokrātijas stiprināšanā un skolu vides attīstībā, un ka tieši viņu iesaiste var būt pamats ilgtspējīgām pārmaiņām, lai līdzdalības budžeta projektu konkurss skolās varētu tikt īstenots. Forumā izteiktais dalībnieku viedoklis tiks ņemts vērā, lai izstrādātu skaidru iniciatīvas ieviešanas shēmu, saņemtu “zaļo gaismu” no Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas līdzdalības budžeta realizēšanai skolā un sagatavotu saistošos noteikumus, kas nākotnē reglamentēs procesa norisi.

Forumu vadīja biedrības “Eiropas Kustība Latvijā” ģenerālsekretāre, pilsoniskās līdzdalības eksperte Liene Valdmane.

Forumu organizēja Rīgas valstspilsētas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departaments sadarbībā ar Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centru.

 

Pašvaldība Līdzdalības budžeta projektu konkursa rezultātā īstenos 11 projektus dažādās Rīgas apkaimēs

Jau sesto gadu Rīgas pašvaldība aicināja iedzīvotājus kļūt par noteicējiem savā apkaimē un visu novembri balsot par iedzīvotāju iesniegtajām apkaimju attīstības iecerēm.

Balsojumā piedalījās 18 169 iedzīvotāji un konkursa ietvaros atbalstīti 11 projekti no 32.

Līdzdalības budžeta programma ir veids, kā iedzīvotāji var iesaistīties pašvaldības darbībā, tā ir iespēja iedzīvotājiem piedalīties lēmumu pieņemšanā un īstenošanā. Apkaimju iedzīvotāji, iesniedzot apkaimju attīstības ieceres un piedaloties publiskā balsošanā, programmas ietvaros lemj, kā tiek izmantota daļa no pilsētas budžeta. Šogad līdzdalības budžeta finansējuma apmērs ir 2,3 miljoni eiro.

Projekti iedalās trīs kategorijās:

  • infrastruktūras projekti;
  • iekšpagalmu projekti;
  • sociālo inovāciju projekti.

Infrastruktūras un iekšpagalmu projektu kategorijai viena projekta maksimākā summa ir 250 000 eiro, bet sociālo inovāciju projektu kategorijai – 50 000 eiro. Konkursā šogad iesniegti visu kategoriju projekti.

Balsošana par visām 32 līdzdalības budžeta konkursa iesniegtajām apkaimju attīstības iecerēm norisinājās vietnē geolatvija.lv un klātienē Apkaimju iedzīvotāju centra Klientu apkalpošanas punktos, kur tika saņemtas 70 balsis. Katrs iedzīvotājs varēja atbalstīt neierobežotu skaitu projektu, balsojot tikai vienu reizi. Balsot varēja ikviens Rīgā deklarējies iedzīvotājs, kurš sasniedzis 16 gadu vecumu.

Konkursa rezultātus 5. decembrī apstiprināja Rīgas pašvaldības līdzdalības budžeta projektu īstenošanas konkursa vērtēšanas komisija.

Visvairāk iedzīvotāju balsu 2025. gada konkursā ieguvuši un tiks īstenoti sekojoši projekti:

Dzirciema un Iļģuciema apkaimju biedrības iesniegtais projekts Jauniešu aktīvās atpūtas vieta “Dzegužtrase”, kas paredz izveidot velotrasi jauniešu sportam un aktīvai atpūtai, kā arī gājēju celiņus, kas teritoriju savieno ar apkārtesošo infrastruktūru, apgaismojuma elementus, atpūtas vietu, un dzeramā ūdens brīvkrānu. Projektam paredzētais finansējums ir 250 000 eiro.

Juglas attīstības biedrības iesniegtais projekts Juglas ezera pastaigu takas “Sajūti Juglu” turpinājums, kas paredz ierīkot labiekārtotu pastaigu taku no esošās skatu platformas virzienā uz Kēgermuižu, kā arī projekts paredz saglabāt dabas takas “Sajūti Juglu” pieeju. Projektam paredzētais finansējums ir 250 000 eiro.

Čiekurkalna attīstības un Mežaparka Attīstības biedrību iesniegtais projekts Ķīšezera taka, kas paredz izveidot pastaigu laipu gar Ķīšezeru, izbūvēt tiltiņu pār Mailes upīti pie tās ietekas ezerā, kā arī ierīkot grantētu gājēju celiņu gar Mailes upīti un papildināt Ķīšezera piknika pļavu ar labiekārtojumu un aktivitātēm. Projektam paredzētais finansējums ir 250 000 eiro.

Pleskodāles attīstības biedrības iesniegtais projekts Pleskodāles muižas parka labiekārtošana, kas paredz atjaunot un labiekārtot estrādi ar apgaismojumu un pieejamu elektrības pieslēgumu. Projektam paredzētais finansējums ir 250 000 eiro.

Mārtiņa Trušeļa iesniegtais projekts Draudziņas skolas pagalma daļas labiekārtojums, kas paredz atsevišķā zonā ierīkot mūsdienu āra treniņiem un aktivitātēm piemērotu laukumu apmēram 300 kvadrātmetru platībā. Projektam paredzētais finansējums ir 250 000 eiro.

Dārzciema apkaimes biedrības iesniegtais projekts Pirmais Dārzciema parks – kustībai, atpūtai, kopā būšanai, kas paredz ierīkot brīvā laika pavadīšanai dažādas interešu zonas, kuras atbildīs visdažādākajām iedzīvotāju vēlmēm. Projektam paredzētais finansējums ir 250 000 eiro.

Aleksandras Kovaļevskas iesniegtais projekts Par Gaiļezera revitalizāciju!, kas paredz attīrīt ūdens tilpni un pieeju pie ūdens tilpnes. Atlikušā finansējuma ietvaros teritorijā tiks veikti labiekārtošanas darbi, nodrošinot minimālo nepieciešamo labiekārtojuma līmeni. Projektam paredzētais finansējums ir 250 000 eiro.

Ziepniekkalna apkaimes biedrības iesniegtais projekts Rotaļu un sporta laukums Ziepniekkalnā, kas paredz izveidot daudzfunkcionālu rotaļu un sporta laukumu, kā rezultātā plānotā teritorija tiks labiekārtota, uzstādot gan rotaļu un sporta elementus, gan labiekārtojuma infrastruktūru. Projektam paredzētais finansējums ir 220 000 eiro.

Biedrības “Mārupes 41” iesniegtais projekts Mārupes ielas 45; Mārupes ielas 39; Mārupes ielas 41 iekšpagalmu projekts, tā ietvaros tiks labiekārtotas koplietojamo pagalmu teritorijas, kas vienlaikus tiek publiski izmantotas, kā arī paredzēts izveidot celiņu segumu, autostāvēšanas novietnes, kā arī rekreācijas un dārzniecības zonas. Projektam paredzētais finansējums ir 250 000 eiro.

Sarkandaugavas attīstības biedrības iesniegtais projekts Mācāmies kopā drošību un jaunas iespējas, kas piedāvās Rīgas iedzīvotājiem, ar uzsvaru uz vecuma grupu 50+, unikālus apmācību kursus, kuros mūsdienu digitālajā laikmetā būs apvienotas divas būtiskas tēmas – droša interneta pamatpakalpojumu lietošana un noturības pret krāpniekiem trenēšana. Projektam paredzētais finansējums ir 49 610 eiro.

Biedrības “Piedzīvojuma Gars” iesniegtais projekts Rīgas Saimnieki, kas paredz veicināt uzticēšanos un sadarbību Rīgas daudzstāvu ēku iedzīvotāju vidū, veidojot aktīvas māju kopienas un atbalstot nelielu, kopīgi izvēlētu uzlabojumu īstenošanu savā apkārtnē. Projektam paredzētais finansējums ir 50 000 eiro.

Apstiprinātos projektus īstenos Rīgas pašvaldības iestādes.

Gan apkaimju biedrības, gan fiziskas personas savas idejas līdzdalības budžeta projektu ideju konkursam varēja iesniegt no 7. aprīļa līdz 6. maijam. Pēc konkursa komisijas un atbildīgo iestāžu izvērtējuma balsojumam šogad bija nodoti 32 no 39 iesniegtajiem projektiem.

Līdzdalības budžeta projektu īstenošanas konkursu Rīgas pašvaldība rīko kopš 2019. gada, kopā sešos konkursa norises gados atbalstīti 53 iedzīvotāju iesniegtie projekti. Rīga bija pirmā pašvaldība Latvijā, kas ieviesa līdzdalības budžetu.

 

Noteikts uzvarētājs atklātajā konkursā par Vanšu tilta projektēšanu un būvniecību

28. novembrī Rīgas pašvaldība pieņēma lēmumu par atklātā konkursa “Vanšu tilta pārbūve, projektēšana un autoruzraudzība” uzvarētāju atzīt Piegādātāju apvienību “Vanšu tilts”.

Atkārtoti izsludinātā konkursa rezultātā, kura pieteikšanās termiņš noslēdzās 16. septembrī, tika saņemti divu pretendentu piedāvājumi. Izvērtējot finanšu piedāvājumus un, atbilstoši iepirkuma nolikumam, pārbaudot pretendentu iesniegto dokumentāciju, Rīgas pašvaldības iepirkuma komisija pieņēma lēmumu par konkursa uzvarētāju atzīt Piegādātāju apvienību “Vanšu tilts”.

Finanšu piedāvājuma cena, par kuru tiks slēgts līgums, ir 69 802 998 eiro bez PVN.

Piegādātāju apvienībā “Vanšu tilts” ietilpst – SIA “Hanza Construction Group”, SIA “Tilts”, SIA “Vektors T, Baltijas mākslīgo būvju projektēšanas birojs”.

Inženierbūvniecības uzņēmums SIA “Tilts”, dibināts 1989. gadā, specializējas tiltu, estakāžu, tuneļu celtniecībā un rekonstrukcijā Latvijā un ārpus tās. SIA “Hanza Construction Group” ir plaša profila būvuzņēmums. SIA “Vektors T” specializējas tiltu, tuneļu, mākslīgo būvju un dzelzsbetona konstrukciju projektēšanā. Uzņēmuma pieredzē ir vairāki nozīmīgi projekti, tostarp satiksmes pārvads no Tvaika ielas uz Kundziņsalu, Austrumu maģistrāle, tunelis zem dzelzceļa Ģertrūdes ielas un Daugavpils ielas savienošanai, kā arī citi nozīmīgi tilti un transporta mezgli.

Atgādinām, ka 2024.gadā izsludinātais iepirkums tika pārtraukts, jo piedāvājumu iesniedza tikai viens pretendents, kura iesniegtais finanšu piedāvājums pārsniedza pasūtītāja finanšu iespējas. Ņemot vērā iepirkuma rezultātus, tika pārskatītas un precizētas atklātā konkursa nolikuma prasības, lai veicinātu plašāku pretendentu interesi un nodrošinātu lielāku konkurenci.

“Vanšu tiltam šogad esam panākuši būtisku progresu. Pēc vairākām sarunām ar Finanšu ministriju ir nodrošināts nepieciešamais finansējums, kas ļauj droši virzīties uz priekšu un plānot būvdarbus 2027. gadā. Ir noslēdzies arī jaunais iepirkums, kura rezultāts pašvaldībai ir finansiāli izdevīgāks nekā iepriekš, kas tikai apstiprina, ka esam izvēlējušies pareizu pieeju projekta sagatavošanā. Tagad vissvarīgākais ir laikus un kvalitatīvi paveikt darbus, jo Vanšu tilts ik dienu savieno ne tikai Rīgas apkaimes, bet arī dažādus Latvijas reģionus. Šis projekts ir nozīmīgs valsts mērogā, un mēs uz to attiecamies ar pilnu atbildību,”

uzsver Rīgas domes priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs

Vanšu tilta pārbūve tiks īstenota, piemērojot “projektē un būvē” metodi, kas paredz, ka viens uzņēmējs veic gan būvprojekta izstrādi, gan būvdarbu izpildi, nodrošinot vienotu pieeju, darbu saskaņotību un atbildību visā līguma izpildes laikā.

Līguma izpildes kopējais termiņš noteikts līdz 36 mēnešiem, no kuriem periods līdz 12 mēnešiem paredzēts projektēšanai, bet līdz 24 mēnešiem – būvdarbiem.

Vanšu tilta kopējais garums ir 593,60 metri, galvenā pilona augstums sasniedz 108,7 metrus.

Projekts paredz:

  • atjaunot asfalta segumu brauktuvei;
  • izbūvēt dalītu gājēju zonu un veloinfrastruktūru, kas nodrošinās drošu un ērtu tilta šķērsošanu visiem satiksmes dalībniekiem;
  • vanšu nomaiņa – to kopējais svars būs 385,50 tonnu apmērā;
  • jaunu aizsargapvalku uzstādīšana esošajām un jaunajām vantīm 3084 metru garumā, tādējādi nodrošinot ilgtermiņa izturību un aizsardzību pret apkārtējās vides ietekmi.

Gājēju ietvju platums ir paredzēts vienā tilta pusē 1,7 metri, otrā – 1,9 metri. Tilta margas tiks atjaunotas iepriekšējā augstumā – 1,3 metri.

Veloceļa platums abās tilta pusēs būs 2,5 metri, kurš no gājēju ietvēm tiks nodalīts ar paaugstinājumu.

Plānotā tilta paplašināšana tiks īstenota, izmantojot inovatīvu UHPC (Ultra High Performance Concrete) betona tehnoloģiju gājēju ietvei un veloceļam. Šī tehnoloģija ļaus paplašināt konstrukciju būtiski nepalielinot tilta pašsvaru, vienlaikus uzlabojot tā stabilitāti un paildzinot ilgmūžību.

Tilta pārbūves rezultātā būtiski tiks uzlabots Citadeles un Krišjāņa Valdemāra ielas krustojums ar regulējamām gājēju pārejām.

Līgums ar atklātā konkursa uzvarētāju tiks slēgts pēc konkursa rezultātu apstrīdēšanas termiņa beigām.

 

Iespēja iepazīt Rīgas dienas aprūpes centru darbu

Starptautiskajā cilvēku ar invaliditāti dienā, 3. decembrī, Rīgas dienas aprūpes centri aicina ikvienu interesentu uz atvērto durvju iniciatīvu “Iekļaujoša Rīga!”. Šī diena ir veltīta sabiedrības izpratnes veicināšanai par pakalpojumiem, kas paredzēti cilvēkiem ar invaliditāti, un sniedz unikālu iespēju ielūkoties tajā, kas ikdienā paliek neredzams.

Apmeklētāji varēs iepazīties ar plašo un daudzveidīgo programmu, uzzināt vairāk par atbalstu, ko iespējams saņemt viņu tuviniekiem, kā arī klātienē redzēt centru un citu cilvēkiem ar invaliditāti paredzēto organizāciju darbu.

Visas dienas garumā būs iespēja paviesoties dažādos dienas aprūpes centros, apskatīt telpas, vērot nodarbības un aprunāties ar darbiniekiem, speciālistiem un klientiem. Tā ir iespēja ne tikai iepazīt pakalpojumu klāstu, bet arī piedalīties aktivitātēs un uzdot sev interesējošos jautājumus par pakalpojumiem un uzņemšanas noteikumiem. Atvērto durvju iniciatīva ļaus ikvienam tuvāk iepazīt, kā norit ikdiena šajos centros, un saprast, cik plašs un daudzveidīgs ir sniegtais atbalsts.

Īpaši notikumi gaidāmi arī atsevišķos dienas aprūpes centros. Piemēram, “Duntes Ozolos” paredzēta tikšanās ar izdevuma “Mieram tuvu” redakcijas pārstāvi, savukārt organizācija “Apeirons” piedāvās izmēģināt īpaši izveidotu šķēršļu joslu. Apmeklētāji varēs iepazīties ar specializētajām darbnīcām, redzēt, kā darbojas pakalpojums “Drošības poga”, kā arī apmeklēt sociālās palīdzības centru, kas sniedz sociālās rehabilitācijas pakalpojumus bērniem un jauniešiem ar funkcionāliem traucējumiem.

Atvērto durvju iniciatīva “Iekļaujoša Rīga!” ir iespēja ikvienam tuvāk iepazīt pakalpojumus, kas palīdz cilvēkiem ar invaliditāti dzīvot pilnvērtīgu dzīvi, un vienlaikus stiprina izpratni par iekļaujošas sabiedrības nozīmi.

Tā kā apmeklētāju skaits ir ierobežots, aicinām izlasīt pasākuma programmu un iepriekš sazināties, lai vienotos par apmeklējumu.

Atvērto durvju iniciatīvā piedalās:

  • DAC personām ar garīga rakstura traucējumiem “Saulessvece” (Cēsu ielā 8) – 25757586, saulessvece@svjp.lv;
  • DAC personām ar demenci “Ozolaine” (Zandartu ielā 2A) – 67202113, ozolaine@svjp.lv;
  • DAC personām ar demenci “Duntes Ozoli” (Pededzes ielā 4) – 67304532, dace.lina@svjp.lv;
  • Rīgas Vājredzīgo un Neredzīgo biedrība “Redzi mani” (Dzirciema ielā 24) – 29123784;
  • Invalīdu un viņu draugu apvienība “Apeirons” (K. Valdemāra ielā 38, k1) – 27902679, dace@apeirons.lv;
  • DAC cilvēkiem ar smagiem garīga rakstura traucējumiem “Cerību māja” (Rēzeknes ielā 2A) – 28451510;
  • DAC pilngadīgajiem ar garīga rakstura traucējumiem “Cerību ligzda” (Balvu ielā 11) – 28451510;
  • DAC pilngadīgajiem ar garīga rakstura traucējumiem “Cerību tilts” (Ieriķu ielā 2B) – 28451510;
  • Specializētās darbnīcas personām ar garīga rakstura traucējumiem “Skaida” (Lubānas ielā 39B) – 28451510;
  • Specializētās darbnīcas personām ar garīga rakstura traucējumiem “RB Radošā telpa” (Latgales ielā 180B) – 28451510;
  • Grupu dzīvoklis cilvēkiem ar vidēji smagiem un smagiem garīga rakstura traucējumiem “Cerību dore” (Latgales ielā 180B) – 28451510;
  • Grupu dzīvoklis un DAC cilvēkiem ar smagiem garīga rakstura traucējumiem “Mēness māja” (Putnu ielā 6) – 28451510;
  • Grupu dzīvoklis cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem “Dzērves” (Dzērvju ielā 1) – 29870318, Irita.merca@samariesi.lv;
  • Latvijas Samariešu apvienības Zvanu centrs (Katoļu ielā 22) – 20204022, zvanucentrs@samariesi.lv;
  • DAC cilvēkiem ar demenci “Žubītes” (Katoļu ielā 22/24) – 28356548, ramona.liepina@samariesi.lv;
  • Terapijas centrs “Skaņas un mūzika” (E. Birznieka Upīša ielā 20A – 203) – 26489329;
  • Sociālo pakalpojumu centrs “Terēzes māja” (O. Vācieša ielā 6) – 26485356, 27018868;
  • Latvijas Nedzirdīgo savienības Kopienas centrs (Elvīras ielā 19 k2) – 26322910;
  • Biedrības “Latvijas Sarkanais Krusts” birojs “Aprūpe mājās” (Slokas ielā 160/1) – 66103077, agija.saukuma@redcross.lv;
  • Biedrība PINS (Gaileņu ielā 7) – 29227306.

 

Notiks Rīgas domes Konsultatīvās padomes sabiedrības integrācijas jautājumos sēde

4. decembrī plkst. 15.00 Rātsnama Portretu zālē notiks Rīgas domes Konsultatīvās padomes sabiedrības integrācijas jautājumos sēde.

Sēdes darba kārtībā – latviešu valodas apguves pieejamība un kvalitāte, redzējums vienotas pieejas ieviešanai latviešu valodas kursu organizēšanā un pārvaldībā, pieejamie resursi un lietderīga to izmantošana.

Rīgas domes Konsultatīvās padomes sabiedrības integrācijas jautājumos mērķis ir nodrošināt nevalstiskā sektora līdzdalību Rīgas valstspilsētas pašvaldības sabiedrības integrācijas politikas plānošanā, īstenošanā un novērtēšanā.

Konsultatīvās padomes sastāvā ir Rīgas domes institūciju un nevalstisko organizāciju pārstāvji, kas darbojas sabiedrības integrācijas jomā.

Vairāk par Rīgas domes Konsultatīvo padomi sabiedrības integrācijas jautājumos var uzzināt – ŠEIT.

Papildu informācija par Konsultatīvās padomes sabiedrības integrācijas jautājumos sēdi 04.12.2025. – pa tālruni 67012614 vai e-pastā: dace.paegle@riga.lv

 

Iedzīvotāji aicināti balsot par Rīgas pašvaldības līdzdalības budžeta konkursā pieteiktajiem projektiem

Iedzīvotāju balsošanai nodoti 32 Rīgas pašvaldības līdzdalības budžeta īstenošanas konkursā iesniegtie projekti. Līdz 30. novembrim par tiem var balsot ikviens Rīgas pašvaldībā deklarēts iedzīvotājs, kurš ir sasniedzis 16 gadu vecumu.

Balsot iespējams divos veidos:

 Elektroniski – interneta vietnē geolatvija.lv sadaļā “Līdzdalības budžets”, autorizējoties ar pieejamiem līdzekļiem minētajā interneta vietnē;

 Klātienē – jebkurā no Apkaimju iedzīvotāju centriem:

  • Centrā – Brīvības ielā 49/53;
  • Imantā – Slokas ielā 161 k-2;
  • Āgenskalnā – Eduarda Smiļģa ielā 46;
  • Latgales apkaimē – Daugavpils ielā 31.

Projekti, kas iegūs lielāko balsu skaitu, tiks novirzīti Rīgas domes atbildīgai iestādei projekta īstenošanai. Līdzdalības budžets ir iespēja iedzīvotājiem lemt pašiem, kā tiek izmantota daļa no pilsētas budžeta, gan iesniedzot apkaimju attīstības ieceres, gan balsojot par tām.

Kopumā šogad konkursam tika iesniegti 39 projekti, no tiem 37 projekti, kas atbilda visām konkursa nolikumā noteiktajām prasībām, tika novirzīti izvērtēšanas 2.kārtai.

Otrajā kārtā komisija, saņemot atbildīgo institūciju atzinumus par iespējamību īstenot iesniegtos projektus tādā veidā, kādā tie ir iesniegti, izvērtēja un atzina, ka balsošanai ir nododami 32 projekti.

Aicinām iedzīvotājus sekot līdzi projektu balsu skaitam – ŠEIT  un balsot par sev saistošāko līdzdalības budžeta projekta ideju.

Šobrīd visvairāk iedzīvotāju balsis saņēmuši infrastruktūras projekti – Gaiļezera revitalizācija, Draudziņas skolas pagalma daļas labiekārtošana un Jauniešu aktīvās atpūtas vieta “Dzegužtrase”.

Šogad Rīgas pilsētas līdzdalības budžeta projektu ideju īstenošanas konkursam pašvaldības budžetā ir atvēlēti 2,3 miljoni eiro.

 

Rīgas pašvaldība iznomās 20 zemes gabalu daļas elektrotransporta uzlādes staciju izbūvei

Lai veicinātu elektromobilitātes un elektrotransporta uzlādes tīkla attīstību pilsētā, Rīgas pašvaldība izsludina zemes nomas tiesību izsoli uz 20 zemes gabalu daļām elektrotransportlīdzekļu uzlādes punktu un tiem nepieciešamo autostāvvietu izbūvei, uzturēšanai un apsaimniekošanai.

Izsole tiek organizēta četrās lotēs, katrā no tām nomai tiek piedāvātas piecas zemes gabalu daļas ar iespēju operatoriem kopumā uzstādīt 45 uzlādes iekārtas ar 90 pieslēgvietām gan pilsētas centrā, gan apkaimēs.

Pirmajā lotē nomai tiek piedāvātas 5 neapbūvētu zemesgabalu daļas Dreiliņu, Centra, Purvciema, Imantas, Daugavgrīvas – Buļļu apkaimēs ar kopējo platību 360 m2.

Otrajā lotē nomai tiek piedāvātas 5 neapbūvētu zemesgabalu daļas Lucavsalas (Salas), Latgales, Centra, Teikas, Ķīpsalas apkaimēs ar kopējo platību 288 m2.

Trešajā lotē nomai tiek piedāvātas 5 neapbūvētu zemesgabalu daļas Dzirciema, Ķengaraga, Ziepniekkalna, Vecpilsētas, Āgenskalna apkaimēs ar kopējo platību 372 m2.

Ceturtajā lotē nomai tiek piedāvātas 5 neapbūvētu zemesgabalu daļas Boderājas, Sarkandaugavas, Šampētera, Pļavnieku, Andrejsalas apkaimēs ar kopējo platību 327 m2.

Pašvaldība noteikusi, ka elektrotransportlīdzekļu uzlādes stacijām jābūt publiski pieejamām visu diennakti. Vienai uzlādes iekārtai jānodrošina vismaz 22 kW liela vienlaicīgā jauda, bet vienas pieslēgvietas vienlaicīgajai jaudai jābūt ne mazāk kā 11 kW.

Ar izsolē uzvarējušo pretendentu nekustamā īpašuma nomas līgums tiks slēgts uz 15 gadiem no līguma spēkā stāšanās dienas. Savstarpēji vienojoties, ja to pieļaus normatīvie akti un nomnieks labticīgi pildījis nomas līgumā noteiktos pienākumus, nomas līguma termiņu varēs pagarināt.

Zemesgabalu nomas tiesības tiks izsolītas elektroniskā izsolē Elektronisko izsoļu vietnē ar augšupejošu soli. Izsoles noris šeit:

Pretendentiem katrai lotei jāiesakās atsevišķi līdz 4. decembra plkst. 23.59.

Izsole visās lotēs noslēgsies 15. decembrī plkst. 13.00.

Saskaņā ar sertificēta nekustamā īpašuma vērtētāja noteikto iespējamo tirgus nomas maksas novērtējumu, katrai no četrām lotēm ir noteikta sākuma nomas maksa un izsoles solis 5% apmērā no izsoles sākumcenas. Izsolāmo mantu iegūst izsoles dalībnieks, kurš nosola visaugstāko zemes nomas maksu.

Detalizētāka informācija par izsoli un tās nosacījumiem pieejama Rīgas pašvaldības mājas lapas riga.lv sadaļā “Jaunumi”, apakšsadaļā “Izsoles” un ģeotelpisko datu portāla georiga.lv sadaļā “Satiksme un mobilitāte” – “Plānotās elektroauto uzlādes vietas”.

Izvēlētās vietas un to sadalījums lotēs nodrošina, ka visā Rīgas teritorijā tiek attīstīts vienmērīgs elektrotransporta uzlādes staciju tīkls, nodrošinot gan pieejamu pakalpojumu, gan veicinot konkurenci. Vietas, kurās nepieciešams izbūvēt elektrotransporta uzlādes stacijas, noteiktas atbilstoši izstrādātajai “Elektrotransporta uzlādes infrastruktūras tīkla attīstības koncepcijai Rīgas administratīvai teritorijai”, kas pieejama pašvaldības tīmekļvietnē www.sus.lv.

Rīgas pašvaldības elektrotransporta uzlādes infrastruktūras koncepciju izstrādāja Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments, bet zemes gabalu nomas tiesību izsoli organizē Rīgas pašvaldības Īpašuma departaments, sadarbojoties ar Rīgas pašvaldības Ārtelpas un mobilitātes departamentu un Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departamentu.

 

Rīgas pašvaldība atgādina – 2028. gadā beigsies pārejas periods prasībām reklāmas izvietošanai uz ēku fasādēm kultūrvēsturiski nozīmīgās teritorijās

Lai saglabātu Rīgas kultūrvēsturisko mantojumu un veidotu arhitektoniski un vizuāli vienotu pilsētvides tēlu, 2024. gada 11. maijā stājās spēkā Rīgas domes saistošie noteikumi “Par reklāmas, reklāmas objektu un citu informatīvo materiālu izvietošanas un afišu stabu un stendu izmantošanas kārtību Rīgā”, ar kuriem tika mainītas prasības reklāmu, tostarp izkārtņu, izvietošanai uz ēku fasādēm kultūrvēsturiski nozīmīgajās teritorijās. Rīgas pašvaldība atgādina, ka 2028. gada 1. janvārī beigsies noteiktais pārejas periods un uz ēku fasādēm drīkstēs būt izvietotas tikai tādas izkārtnes, kas atbilst šo noteikumu prasībām.

No 2028. gada kultūrvēsturiski nozīmīgajās teritorijās uz ēku fasādēm (tajā skaitā uz sienām un jumtiem) drīkstēs būt izvietoti tikai tādi reklāmas objekti:

 kas veidoti ar telpiskiem burtiem un logotipiem;

ir bez fona pamatnes vai ar fona pamatni, kas ir caurspīdīgā vai fasādes tonī (Vecrīgā tikai caurspīdīgā tonī);

ir materiālā, piemēram, metālā, kokā vai stiklā atveidoti burti vai arī burti ir krāsoti tieši uz fasādes, ja tie netraucē ēkas arhitektonisko uztveri un iekļaujas pilsētvidē.

Noteikumu prasības attiecas uz:

• Rīgas vēsturisko centru un tā aizsardzības zonu;
• apbūves aizsardzības teritorijām;
• valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļu teritorijām;
• būvēm, kas iekļautas valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā.

Šīs prasības mazinās reklāmas objektu negatīvo ietekmi uz ēku fasādēm un nodrošinās, ka tie harmoniski iekļaujas pilsētvidē, vienlaikus saglabājot ēku arhitektoniskās un vēsturiskās vērtības. Pašlaik reklāmas objektu daudzveidība, stils un izvietojums bieži rada vizuālu troksni, traucē uztvert vēsturiskās apbūves un arhitektūras detaļas un mazina pilsētvides estētisko pievilcību. Līdzīgas prasības kultūrvēsturiskās teritorijās noteiktas arī citās Eiropas pilsētās, piemēram, Helsinkos, Stokholmā vai Amsterdamā, kur noteikumi ir pat vēl stingrāki, aizliedzot reklāmas objektos izmantot ārējus gaismas avotus.

Noteikumi attiecas uz organizācijām, kafejnīcām, restorāniem, skaistumkopšanas saloniem, veikaliem, bāriem u.c. uzņēmumiem,

kuru izkārtnes izvietotas kultūrvēsturiski nozīmīgajās teritorijās.

Prasības neattiecas uz izkārtnēm, kuras atrodas uz kultūras, sporta iestāžu un tirdzniecības centru ēkām, izkārtnēm (plāksnītēm) ar informāciju par personām, kuras ēkā veic saimniecisko darbību, izkārtnēm, kas izvietotas perpendikulāri fasādei, kā arī uz reklāmu, ko izvieto uz ēkas fasādes sienas vai tās daļas bez logiem.

Reklāmas objekti un izkārtnes, kas neatbilst noteikumiem, jānomaina līdz 2028. gada 1. janvārim. Rīgas pašvaldība aicina uzņēmējus un organizācijas, kas darbojas minētajās teritorijās, pievērst uzmanību šīm prasībām un jau tagad izvērtēt savu esošo reklāmas izkārtņu atbilstību. Plānojot ēku fasāžu atjaunošanu vai remontdarbus, uzņēmēji tiek aicināti izmantot šo brīdi arī reklāmas objektu nomaiņai.

Vēsturiski izsniegtajām reklāmas atļaujām nav noteikts derīguma termiņš, tāpēc Rīgas pašvaldība par izmaiņām individuāli informē uzņēmējus, kā arī izsniedzot atļaujas reklāmas objektu izvietošanai piemēro jaunās prasības. Izkārtnes maiņa jāsaskaņo ar Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamentu. Jauno izkārtnes risinājumu komersanti konsultācijai var sūtīt uz e-pastu: izkartnes@riga.lv, lai pārliecinātos par tā atbilstību saistošo noteikumu prasībām.

Detalizētāka informācija par kultūrvēsturiski nozīmīgajām teritorijām pieejama Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta mājas lapā rdpad.lv sadaļā “Kultūrvēsturiskā vide”, savukārt valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu saraksts pieejams Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes mājas lapā: www.mantojums.lv.

Piemēri, kādiem jābūt reklāmas izkārtnēm kultūrvēsturiskās teritorijās no 2028. gada 1. janvāra – ŠEIT.