Otrdien, 16. maijā, plkst. 16.00 svinīgā klātienes ceremonijā “Mazajā Ģildē” pasniegs Rīgas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departamenta gada balvu “Baltais zvirbulis”, lai izteiktu atzinību par kvalitatīva kultūras procesa nodrošināšanu galvaspilsētā.

Rīgas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departamenta gada balva “Baltais zvirbulis” tiks pasniegta 19. reizi un mākslinieka Aigara Bikšes veidoto skulptūru jau ir saņēmuši 238 laureāti.

ŠOGAD BALVU PASNIEGS ČETRĀS NOMINĀCIJĀS:

  • “Par ilgstošu un nozīmīgu profesionālo ieguldījumu” – godinās Pārdaugavas Mūzikas un mākslas skolas vijoles spēles pedagoģi Regīnu Sjaksti. Viņa saņems balvu par nozīmīgu ieguldījumu vijoles spēles pedagoģijā 42 darba gados.
  • “Kultūras un kultūrizglītības iestādes darbinieks” – pasniegs Rīgas Centrālās bibliotēkas Bibliotēku dienesta galvenajai ekspertei bibliotēku jomā Zanei Ramiņai par Rīgas Centrālās bibliotēkas Āgenskalna un Torņakalna filiālbibliotēku telpu funkcionālo plānošanu un piemērošanu lietotāju labsajūtai.
  • “Amatiermākslas kolektīva vadītājs” – saņems divas laureātes.
    • Balvu par radošiem sasniegumiem un misijas izjūtu darbā ar bērnu un jauniešu vokālo ansambli “Kolibri” iegūs Rīgas Kultūras un tautas mākslas centra “Mazā ģilde” bērnu un jauniešu vokālā ansambļa “Kolibri” vadītāja Inita Malnača;
    • Balvu šajā nominācijā par nemateriālā kultūras mantojuma saglabāšanu un ģimeņu folkloras studijas “Garataka” 10 gadu jubilejas koncertu “Plostu dārzus darināj’ ” mākslas centrā “Noass” pasniegs Asnatei Rancānei.
  • “Sadarbības projekts un sadarbība kultūras procesa atspoguļošana” – balva tiks pasniegta mūziķim Ralfam Eilandam un menedžerei Daigai Eilandei par koncerta “Ukrainas brīvībai” ideju, iniciatīvu un radošu garu tā rīkošanā 2022. gada 25. februārī.
    • “Baltais zvirbulis” šajā nominācijā tiks piešķirts arī:
      • SIA “Kalnciema kvartāls” par Āgenskalna vēsturiskā tirgus pārveidi daudzpusīgā kultūrtelpā, sadarbību ar pašvaldību un apkaimes iedzīvotājiem.
      • SIA “First Service” par projekta “Ziemassvētku gaismas taka” radīšanu Rīgā 2022. gada Ziemassvētkos.
      • Biedrībai “Ascendum” par radošu un daudzveidīgu 2022. gada Rīgas vasaras kultūras programmu “Satikšanās vieta pie arkas” Viesturdārzā.

Plānojot Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritoriju, 16., 18. un 23. maijā notiks Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta (PAD) organizētas publiskās diskusijas par vēsturiskā centra saglabāšanas un attīstības stratēģiskajām nostādnēm. Interesenti ir aicināti sekot ekspertu prezentācijai tiešsaistē.

Diskusijas tiek organizētas, uzsākot jaunu Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas (RVC un tā AZ) teritorijas plānošanas procesu. Lēmumu par tā uzsākšanu Rīgas dome pieņēma aizvadītā gada decembrī. Šobrīd SIA “Grupa93” PAD uzdevumā veic pētījumu “Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas plānojuma izvērtēšana turpmāko plānošanas uzdevumu definēšanai”. Tā ietvaros šī gada martā un aprīlī profesionālā vidē notika sarunas ar ekspertiem un iesaistīto institūciju pārstāvjiem, lai noskaidrotu viedokli par pozitīvajiem, kā arī konfliktējošajiem un attīstību kavējošajiem aspektiem spēkā esošā RVC AZ teritorijas plānojuma ieviešanas laikā.

Lai iepazīstinātu ieinteresētās puses ar pētījuma atziņām, RD PAD organizē trīs publiskas diskusijas, kurās piedalīsies ieinteresēto nozaru un organizāciju pārstāvji, Rīgas domes deputāti, pašvaldības institūcijas un atbildīgie departamenti:

16. maijā plkst. 15.00 – Transports un publiskā ārtelpa;
18. maijā plkst. 15.00 – Mājoklis un pakalpojumi;
23. maijā plkst. 15.00 – Kultūrvēsturiskais mantojums.

Katras diskusijas ievaddaļā SIA “Grupa93” informēs par pētījuma secinājumiem. Pēc tam pasākuma dalībnieki jauktās darba grupās tiks aicināti sagatavot kopīgu redzējumu par to, kādu redz pilsētas centru nākotnē, kas ir attīstības prioritātes un kas ir jāmaina līdzšinējā praksē.

Prezentācijai varēs sekot līdzi ikviens interesents:

  • Rīgas domes PAD tīmekļvietnē www.rdpad.lv,
  • kā arī pašvaldības Facebook kontā – “Rīga attīstās”. Tiešsaiste darba grupu norisēs netiks nodrošināta.

Jauna plānošanas dokumenta izstrāde ir nepieciešama, lai Rīgas vēsturiskajā centrā iedzīvinātu mūsdienīgas un ilgtspējīgas mobilitātes un publiskās ārtelpas, kā arī veicinātu kvalitatīvas apbūves attīstību. Mērķis ir padarīt pilsētas centru par pievilcīgu dzīves un darba vidi.  Tas panākams, saglabājot un aizsargājot kultūrvēsturiskās vērtības, ir jāveicina aktīvas un dzīvīgas pilsētvides attīstība, nostiprinot mājokļa funkciju un veicinot pakalpojumu un infrastruktūras pieejamību un daudzveidību. Nepieciešams arī telpiski nostiprināt stratēģiskos mobilitātes principus pilsētas centrālajā daļā, kur gājēju, velosipēdistu un sabiedriskā transporta pārvietošanās ir prioritāra attiecībā pret privāto autotransportu. Tāpat jāveicina kvalitatīvas ārtelpas un apstādījumu struktūras attīstība, pilnveidojot nosacījumus labiekārtotu publikās ārtelpas un apstādījumu teritoriju tīklojuma veidošanai un nostiprināšanai, ietverot ūdensmalas, laukumus, skvērus, parkus un citas teritorijas.

Valsts meža dienests ar 1. maiju noteica meža ugunsnedrošā laikposma sākumu visā valsts teritorijā, kas paredz vairāku būtisku noteikumu ievērošanu. Dienests aicina visus iedzīvotājus būt īpaši uzmanīgiem ar uguni mežā.

Lai samazinātu meža ugunsgrēka izcelšanās iespējas, visiem iedzīvotājiem, uzturoties mežos un purvos ugunsnedrošajā laikposmā ir aizliegts:

  • nomest degošus vai gruzdošus sērkociņus, izsmēķus vai citus priekšmetus;
  • kurināt ugunskurus, izņemot īpaši ierīkotās vietās, kas nepieļauj uguns izplatīšanos ārpus šīs vietas;
  • atstāt ugunskurus bez uzraudzības;
  • dedzināt atkritumus;
  • braukt ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem pa mežu un purvu ārpus ceļiem;
  • veikt jebkuru citu darbību, kas var izraisīt ugunsgrēku.

Bez saskaņošanas ar Valsts meža dienesta tuvāko mežniecību ir aizliegts veikt jebkādu dedzināšanu, kas rada dūmus, jo tas var maldināt uguns novērošanas torņu dežurantus. Arī meža izstrādātājiem ir jāatceras, ka meža ugunsnedrošajā laikposmā cirsmā dedzināt ciršanas atlikumus drīkst tikai ar Valsts meža dienesta mežziņa ikreizēju rakstisku atļauju.

Savukārt meža īpašniekiem ir jāparūpējas, lai meža ceļi un stigas būtu atbrīvotas no sagāztajiem kokiem un krūmiem, lai nepieciešamības gadījumā meža ugunsdzēsības automašīnām būtu iespējams brīvi pārvietoties. Tāpat meža īpašniekam ir jāzina, ka pēc meža ugunsgrēka likvidācijas viņa mežā, veikt meža ugunsgrēka vietas uzraudzību ir īpašnieka pienākums.

BEZMAKSAS apmācības 27.-28. maijā. Pieteikšanās līdz 15. maijam.

Ieslodzījuma vietu pārvalde (IeVP) aicina kļūt par brīvprātīgo ieslodzījuma vietās, lai kopējiem spēkiem padarītu mūsu sabiedrību drošāku. Brīvprātīgais darba veicina uzticēšanos, saliedē sabiedrību, mazina vientulības un izstumtības risku, mazina recidīvu. Tāpat arī brīvprātīgais rāda sociāli atbildīgas uzvedības piemēru, popularizē veselīgu dzīvesveidu, humānistiskās vērtības un personības attīstību.

Brīvprātīgais var iesaistīties dažādas formas brīvprātīgajā darbā – veicinot izglītības un darba prasmju attīstīšanu, realizējot lietderīga brīvā laika pavadīšanu, sporta aktivitāšu organizēšanu un īstenošanu, atbalstot atkarību pārvarēšanā, ģimenes saišu stiprināšanā un sociālo jautājumu risināšanā. Brīvprātīgais darbs ir ļoti dažāds un tā izpausme ir paša brīvprātīgā iniciatīva un vēlēšanās piedāvāt savas zināšanas un pieredzi ieslodzītajiem – tās var būt lekcijas par dažādām tēmām, gan dažāda veida nodarbības – sporta nodarbības, mākslas nodarbības, valodu apguve, galda spēles un citas aktivitātes.

KĀDI IEGUVUMI IR PRĪVPRĀTĪGAJAM?

  • iegūtas jaunas zināšanas;
  • pieredze un prasmes;
  • personīgā izaugsme un attīstība.

KO PIEDĀVĀ IESLODZĪJUMU VIETU PĀRVALDE?

  • apmācības;
  • veselības un dzīvības apdrošināšanu;
  • apmaksātus ceļa izdevumus;
  • ēdināšanas izmaksas vienreiz dienā brīvprātīgā darba veikšanas dienā;
  • naktsmājas izmaksas, ja ir nepieciešams, veicot brīvprātīgo darbu, nakšņot ārpus savas dzīvesvietas;
  • supervīzijas;
  • konference brīvprātīgajiem;
  • rekomendācijas vēstuli, kas noder tālāka karjerā.

KĀ KĻŪT PAR BRĪVPRĀTĪGO?

Lai kļūtu par brīvprātīgo ir jābūt vēlmei un gatavībai snieg atbalstu likumpārkāpējam, jābūt pilngadīgam, ar augstu atbildības sajūtu, labām laika plānošanas spējām un jāprot valsts valoda. Ja tas atbilst, tad aizpildi pieteikumu ievp.gov.lv sadaļā “Brīvprātīgais darbs” (https://www.ievp.gov.lv/lv/brivpratigais-darbs), ar Tevi sazināsies IeVP darbinieks, piedalies apmācībās, paraksti brīvprātīga darba līgums un kļūsti par brīvprātīgo ieslodzījuma vietās.

Noskaties video:

Papildu informāciju meklē Tieslietu ministrijas, Ieslodzījuma vietu pārvaldes un Valsts probācijas dienesta mājaslapās un sociālajos tīklos.

Lai stiprinātu Rīgas skolu pašpārvalžu attīstību, sekmētu bērnu aktīvu pilsonisko līdzdalību un stiprinātu labbūtību, Rīgas dome projekta gaitā sniegs atbalstu pašpārvalžu attīstībai.

“Pārskatot pētījuma “Jauniešu līdzdalība un skolēnu pašpārvaldes: esošā prakse un potenciāls attīstībai” rezultātus, redzams, ka lielākajā daļā skolu skolēnu pašpārvaldes pastāv formāli un nedarbojas aktīvi. Kopš 2021. gada tiek organizēti projektu konkursi, lai atbalstītu skolu pašpārvaldes darbību, un tajos aktīvi piedalās arī Rīgas skolas. Tādējādi ir būtiski turpināt atbalstu šim iesāktajam,”

uzsver Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Laima Geikina.

Lēmums atbalstīt projekta īstenošanu pieņemts Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas 11. maija sēdē.

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments plāno īstenot projektu „Atbalsts Rīgas skolu pašpārvalžu attīstībai “Kontakts””. Tā mērķis, īstenojot skolēnu iniciatīvu projektus,  ir stiprināt Rīgas skolu pašpārvalžu attīstību, sekmēt bērnu aktīvu pilsonisko līdzdalību un vairot visu skolēnu labbūtību, tajā skaitā mazināt Covid-19 pandēmijas radītās sekas, kā arī atbalstīt un sekmēt jauniešu ar ierobežotām iespējām iekļaušanu.

Dalībskolu galvenās aktivitātes projektā ir:

  • veicināt izglītības iestādes pašpārvaldes darbības analīzi, kartēšanu, izpēti, ar mērķi veicināt jaunu dalībnieku iesaisti, izveidot iepriekšējās darbības analīzē balstītu darbības plānu, sagatavot īstermiņa darbakārtību;
  • veicināt izglītības iestādes pašpārvaldes līdzdalību lēmumu izstrādes un pieņemšanas procesā izglītības iestādes vai pašvaldības līmenī;
  • veicināt līdzdalības kompetences pilnveidošanu un sekmēt izglītības iestādes pašpārvalžu dalībnieku prasmju, zināšanu, vērtību un attieksmju attīstību, kas ir nozīmīgs pamats projekta dalībnieku pilsoniskās līdzdalības, iesaistes lēmumu pieņemšanā;
  • veicināt jauniešu psihoemocionālā stāvokļa uzlabošanu;
  • veicināt saliedētību izglītības iestādē un ir vērstas uz izglītības iestādes psiholoģiska klimata uzlabošanu un emocionāli drošas un pozitīvas vides veidošanu;
  • veicināt jauniešu medijpratības un kritiskās domāšanas prasmju attīstību;
  • veicināt sadarbību starp izglītojamajiem un izglītības iestādes atbalsta personām, pedagogiem un administratīvo skolas personālu.

Projekta partneri ir:

  • Rīgas Iļģuciema pamatskola;
  • Rīgas 96. vidusskola;
  • Rīgas 34. vidusskola;
  • Rīgas 13. vidusskola;
  • Rīgas Hanzas vidusskola;
  • Rīgas 22. vidusskola;
  • Andreja Pumpura Rīgas 11. pamatskola;
  • Rīgas Valsts klasiskā ģimnāzija;
  • Rīgas 88. vidusskola;
  • Rīgas 84. vidusskola;
  • Ziemeļvalstu ģimnāzija;
  • J. G. Herdera Rīgas Grīziņkalna vidusskola.

Projekta kopējais finansējums Rīgai ir 19 200 eiro, no kuriem atklātā projektu konkursa nodrošinātais finansējums ir 14 400 eiro. Rīgas domes līdzfinansējums ir 4800 eiro.

Projektu pašvaldībā īstenos no 2023. gada 15. augusta līdz  31. decembrim.

Sestdien, 13. maijā, rīdzinieki aicināti apmeklēt plašo Muzeju nakts programmu galvaspilsētas muzejos un Rīgas kapitālsabiedrībās. Muzeju naktī varēs ne tikai apskatīt pašus muzejus, bet arī durvis vērs tramvaju depo un vēsturisko sūkņu stacija “Baltezers.”

MUZEJU NAKTS PASĀKUMI RĪGAS KAPITĀLSABIEDRĪBĀS

Muzeju naktī piedalīsies arī SIA “Rīgas ūdens” un SIA “Rīgas satiksme” (RS).

  • “Rīgas ūdens” 13. maijā no plkst.19.00 līdz plkst. 1.00 aicina apmeklēt vēsturisko sūkņu staciju “Baltezers”, kur būs iespējams iepazīt stacijas vēsturisko mašīntelpu un aplūkot eksponātus, kā arī noskatīties dažādus video materiālus par ūdensapgādi Rīgā.
  • “Rīgas satiksme” no plkst.17.00 līdz plkst. 23.00 vērs apmeklētājiem 4. tramvaju depo vārtus Tipogrāfijas ielā 1, Torņakalnā.
    • Apmeklētāji varēs izzināt sabiedriskā transporta vēsturi, aplūkojot gan vēsturiskus transportlīdzekļus, gan tramvaju attīstībai veltītu ekspozīciju, kā arī uzzināt vairāk par pašu tramvaju depo ēku, kas būvēta pēc 1900. gadā izstrādāta projekta.

MUZEJU NAKTS PASĀKUMI RĪGAS MUZEJOS

  • Muzejs “Rīgas Jūgendstila centrs” aicinās izbaudīt 20. gadsimta sākuma gaisotni, apskatot jūgendstila interjeru un klausoties klaviermūziku viesistabā.  Īpašā kino seansā ikkatrs varēs iepazīt skaistākās Eiropas jūgendstila pilsētas filmā „Jūgendstils un sabiedrība”. Būs iespēja ielūkoties arī vēsturiskajiem jūgendstila interjeriem veltītajā izstādē „Flīzes” un mākslinieces Irinas Ošlejas (1966 – 2021) darbu izstādē „Pamosties sapnī”.
  • Aleksandra Čaka muzejā būs iespējams apskatīt mākslinieces Īras Rozentāles darbus. Mazie apmeklētāji varēs zīmēt un krāsot Čaku, kā arī kā īpašu dāvanu savā īpašumā varēs saņemt A. Čaka muzeja tetovējumu. Muzeja nakts noslēgumā plkst. 22.00 paredzēts aktiera Jura Hirša koncerts.
  • Rīgas Porcelāna muzejā plkst. 19.00 pirmizrādi piedzīvos video, kurā māksliniece Juta Rindina dalās savās pārdomās par to, kāds ir keramiķa radīšanas process, kur māksliniece rod idejas un kas sagādā vislielāko gandarījumu savā darbā. Māksliniece sevi dēvē par eklektiķi un pļāpīgu stāstnieci. Sekot līdzi viņas stāstiem porcelānā, mālā, akmens masā ir aizraujoši, jo tie ir vizuāli izteiksmīgi, asprātīgi un neordināri.

Eiropas Muzeju nakts ir starptautisks muzeju pasākums, kas kopš 2005. gada ik pavasari notiek daudzās Eiropas valstīs. Līdz ar tradicionālajām ekspozīcijām notiek arī dažādi īpaši pasākumi – radošās darbnīcas, koncerti, teātra uzvedumi. Pasākums tradicionāli norit no sestdienas vakara līdz svētdienas pirmajai rīta stundai.

Ieeja muzejos akcijas laikā ir bez maksas.

Lai popularizētu vieglo valodu Latvijā, kā arī akcentētu vieglās valodas plašās izmantošanas iespējas pieejamās informācijas nodrošināšanā un iekļaujošas sabiedrības veidošanā, biedrība “Vieglās valodas aģentūra” jau otro gadu pēc kārtas izsludina maiju par vieglās valodas mēnesi Latvijā. Maijs izvēlēts tāpēc, ka 28. maijs ir Starptautiskā vieglās valodas diena.

Vieglās valodas mēnesī Vieglās valodas aģentūra sadarbībā ar Latvijas Neredzīgo bibliotēku organizē dažādas aktivitātes, piemēram, vadīs vieglās valodas meistarklases un seminārus, viesosies dienas centros, pievērsīs uzmanību publiski pieejamai informācijai vieglajā valodā u. c.

Centrālā  aktivitāte šogad būs Vislatvijas vieglās valodas lasījums “Lasīt kopā viegli”, kas 16. maijā tiks organizēts Rīgas Centrālās bibliotēkas lasītavā (Brīvības ielā 49/53) un Latvijas Neredzīgo bibliotēkā klātienē, taču aicinot tajā pašā dienā organizēt pašiem savus lasījumus dienas centros, ilgstošās sociālās aprūpes iestādēs u. c. visā Latvijā.

Lasīšanai izvēlēts jaunākais vieglajā valodā adaptētais darbs – zviedru rakstnieka Jena Ahlboma stāsts “Jonotans no Kaiju kalna”. Stāsta teksts tiks izsūtīts visiem, kas vēlēsies iesaistīties kopējā lasījumā. Vieglās valodas aģentūra aicinās fiksēt lasījumu fotogrāfijās un publicēt attēlus sociālajos tīklos ar mirkļbirku #lasītkopāviegli. Dalībai kopējā lasījumā, lai saņemtu vieglās valodas tekstu lasīšanai, nepieciešams pieteikties, rakstot uz e-pastu: info@vieglavaloda.lv. Tā kā stāstā par Jonotanu liela nozīme ir papīra lidmašīnai, lasījumu dalībnieki aicināti veidot un palaist gaisā papīra lidmašīnas.

Savukārt, lai veicinātu vieglās valodas oriģinālliteratūras izdošanu Latvijā, Vieglās valodas aģentūra kopā ar LU Latviešu valodas institūtu ir izsludinājusi vieglās valodas daiļliteratūras konkursu rakstniekiem.

Plašāku informāciju par konkursu var atrast aģentūras mājas lapā:  https://www.vieglavaloda.lv/lv/jaunumi

Dažādu neparedzamu krīžu apstākļos ir svarīgi, lai pilsēta ir dzīvotspējīga, noturīga un ilgtspējīga un, lai pilsētas attīstība ir balstīta uz vietējo kopienu vajadzībām. Projekts Liveability galvenokārt fokusējas uz sadarbības veicināšanu starp iedzīvotājiem un valsts pārvaldi, lai uzlabotu dzīves kvalitāti, stiprinātu pilsonisko līdzdalību un uzlabotu labklājību pilsētās.

PROJEKTA MĒRĶIS
Projekta vispārīgais mērķis ir veicināt Baltijas jūras reģiona pilsētu attīstību, ievērojot integrētu un līdzsvarotu pieeju apbūvētajai videi, sociālajām attiecībām un kultūrai, kā arī rosinot spēcīgu pilsoniskuma sajūtu un inovatīvus sabiedriskos pakalpojumus.

PROJEKTĀ PLĀNOTĀS AKTIVITĀTES
Projekta laikā tiks izstrādāts sabiedrības līdzdalības dizaina harta, sabiedrības līdzdalības dizaina metožu pielietošanas rokasgrāmata, kā arī kapacitātes stiprināšanas apmācību programma, ko veiksmīgi varēs pielietot gan iesaistītās pašvaldības, gan iedzīvotāji.
Rīgas pilotprojektā – tiks izveidota vietējā rīcības grupa un izstrādāta sabiedrības virzīta vietējās attīstības stratēģija un rīcības plāns izvēlētajā pilotteritorijā.
Īstenota iesaistīto pušu pieredzes apmaiņa un kapacitātes celšana darba semināros un darba grupās, kā arī starptautiskajās konferencēs.

PROJEKTA PARTNERI:

  • Vācija: Heinrich Böll Foundation SH un REM (vadošais partneris); Ķīles pilsēta; Politics for Tomorrow (NVO).
  • Dānija: Business Kolding (privāts partneris); Goldborgsundas pašvaldība; Dānijas Kultūras institūts.
  • Somija: Pori pilsēta.
  • Latvija: Rīgas valstspilsētas pašvaldība.
  • Polija: Gdaņskas Tehnoloģiju universitāte; Gdiņas pilsēta.
  • Igaunija: Igaunijas Mākslas akadēmija.


FINANSĒJUMS

  • Projekta kopējais budžets ir 3 280 395, 23 EUR
  • Rīgas valstspilsētai paredzēti 280 156, 80 EUR

PROJEKTA ĪSTENOŠANAS TERMIŅŠ: 01.01.2023. – 31.12.2025. (36 mēneši)

Kontaktinformācija: Ivonna Orlova, ivonna.orlova@riga.lv

Liveability projektu līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds Interreg Baltijas jūras reģiona programmas 2021.-2027.gadam ietvaros.

Rīgas pašvaldība 10. maijā aicina Rīgas nevalstiskās organizācijas uz forumu “Sabiedrības līdzdalība – mūsdienīgas pilsētas attīstības atslēga”. Forums notiks Rātsnamā no plkst. 14.00 līdz plkst. 18.00.

Forums tiek rīkots ar mērķi veicināt efektīvāku sabiedrības iesaisti lēmumu pieņemšanā un pilsētas attīstības veidošanā, kā arī attīstīt esošos un meklēt jaunus veidus jēgpilnai sabiedrības līdzdalībai. 

Forumā varēsiet gūt pārskatu par līdzdalības rīkiem Rīgas pašvaldībā. Pasākuma centrālajā daļā notiks paneļdiskusija par tēmu “Apkaimju biedrības – Rīgas attīstības dzinējspēks”, kurā Rīgas domes un Rīgas apkaimju biedrību pārstāvji meklēs atbildes uz jautājumiem, kā Rīgā attīstījušās apkaimju biedrības un kādas ir to spējas aizstāvēt apkaimes intereses; kā respektēt iedzīvotāju vajadzības apkaimēs, kur šādu biedrību nav; vai apkaimju biedrības var aizstāt iedzīvotāju padomes un kā būtu stiprināmas apkaimju biedrības, lai tās kļūtu vēl spēcīgākas un spētu pilnvērtīgi pārstāvēt savas apkaimes intereses.

Foruma otrajā daļā dalībniekiem būs iespēja diskutēt un kopā ar Rīgas domes priekšsēdētāju, Rīgas domes komiteju un nozaru departamentu pārstāvjiem, apkaimju koordinatoriem un apkaimju biedrību pārstāvjiem meklēt risinājumus aktuāliem jautājumiem par līdzdalības instrumentu uzlabošanu Rīgas pašvaldībā, līdzdalības budžeta nākotni un apkaimju koordinatoru darba uzlabošanu, kā arī kopienu centru koncepciju.

Aicinām pieteikties dalībai forumā, aizpildot reģistrācijas anketu

Foruma programma skatāma Šeit

Forumu vadīs sabiedriskās politikas centra “Providus” direktore un vadošā pētniece labas pārvaldības un sabiedrības līdzdalības jautājumos Iveta Kažoka.

Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja 8. maijā nolēma apstiprināt Apkaimju centru attīstības plāna 2024.–2028. gadam 1. redakciju un nodot to publiskajai apspriešanai. Lēmumu par plāna nodošanu publiskajai apspriešanai vēl jāapstiprina Rīgas domei.

Apkaimju centru attīstības plāns 2024. – 2028. gadam ir politikas plānošanas dokuments, kas koordinē pašvaldības ieguldījumus apkaimju apkaimju centrālo teritoriju  publiskās ārtelpas attīstībā turpmākajiem pieciem gadiem. Šobrīd Rīgā ir 33 apkaimju centri, kas iepriekš noteikti pašvaldības plānošanas dokumentos, tostarp 2021.gadā apstiprinātajā Rīgas teritorijas plānojumā.

“Apkaimju centru attīstības plāns radīs priekšnosacījumus sistēmiskai apkaimju centru attīstībai, radot patīkamāku un drošāku pilsētvidi vietās, kur dzīvo vislielākais cilvēku skaits un norisinās viņu ikdienas gaitas,”

uzsver Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone.

Apkaimju centru attīstības plāns ir pilsētas mēroga rīcības dokuments, kas detalizē apkaimju centru konceptu, nosaka prioritārās teritorijas, ieguldījumu jomas un apjomu, atbildības un ieviešanas mehānismu. Tas izstrādāts, lai izveidotu ietvaru saskaņotai apkaimju centru attīstībai un koordinētu ar to saistīto projektu izstrādi un ieviešanu tādās jomās kā publiskā ārtelpa, mobilitāte, vietu identitāte un mazā uzņēmējdarbība. Sagaidāms, ka Rīgā attīstot apkaimju centrus palielināsies labiekārtotu publisko ārtelpu, drošu ielas telpu un pakalpojumu pieejamība, veicinot iedzīvotāju piederības sajūtu kopienai un apkaimei, tādējādi uzlabojot dzīves kvalitāti. Apkaimju centri atrodas ārpus Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas, tādēļ sagaidāms, ka tikts veicināts teritoriālās attīstības līdzsvars starp pilsētas kodolu un perifēriju.

Plānā ir noteikti trīs rīcības virzieni un ietverts 21 īstenošanas pasākums, kas vērsts uz apkaimju centru identitātes veicināšanu, publiskās ārtelpas kvalitātes uzlabošanu un mazās uzņēmējdarbības sekmēšanu. Tostarp, paredzēts labiekārtot apkaimju centru teritorijas, veidojot dažādām iedzīvotāju grupām pieejamu, kvalitatīvu un apkaimes identitāti izceļošu publisko ārtelpu, iekļaujot tādus pasākumus kā parku, skvēru labiekārtošanu, apkaimes informācijas un afišu stendus, vides mākslas objektus, svētku noformējumu, izvietojot jaunus tirdzniecības stendus kā arī citus labiekārtojuma elementus. Plāna īstenošanas periodā no 2024.-2028.gadam apkaimju centros paredzēts veikt uzlabojumus ielu telpā, atjaunojot gājēju ietves, uzlabojot pārvietošanās drošību, veicot apzaļumošanu, uzstādot solus, atkritumu urnas, velosipēdu statīvus un citus labiekārtojuma elementus. Apkaimju centros, kur lielāki infrastruktūras uzlabošanas projekti ir izstrādes stadijā vai tuvākajos gados netiek paredzēti var tikt ieviesti pagaidu labiekārtojuma projekti. Apkaimju centrus paredzēts iedzīvināt ar kultūras notikumiem.

Plānu ir izstrādājis Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments, iesaistot plāna izstrādes darba grupu, citas pašvaldības iestādes, Izmantota arī piesaistītā konsultanta SIA “Grupa93” veiktā sākotnējā situācijas analīze, piedāvātie risinājumi, izstrādātie prioritārās attīstības kritēriji un novērtējumu, kā arī sākotnējās mērķa grupu iesaistes rezultātiem.