Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas 36. gadadienā Rīga aicina domāt par mūsu valsts pamatvērtībām – brīvību, atbildību, pēctecību

Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas 36. gadadienai veltītā pilsētvides vizuālās identitātes kampaņa Rīgā meklē saikni starp jauno paaudzi un viņu dzimtas mantojumu, atklājot saikni starp vērtībām, ko pārmantojam no paaudzes paaudzē un nesam tālāk, un mūsu pašu ieguldījumu, kas mijiedarbojoties nodrošina stipras un ilgtspējīgas valsts attīstību.

Neatkarības atjaunošanas 36. gadadienai veltītā kampaņa pilsētvidē ir vizuāls un emocionāls stāsts par paaudžu nepārtrauktību, identitāti un dzimtas vērtībām mūsdienu sabiedrībā. Tā centrā ir mūsdienu Rīgas jaunietis savā darba, mācību vidē, kuru papildina viņa dzimtas senča fotogrāfija no pirmā Latvijas neatkarības posma, veidojot simbolisku dialogu starp pagātni un tagadni.

Rīgas 4. maija kampaņa pilsētvidē atspoguļo mūsdienu jauniešu profesijas un dzīvesveidu, vienlaikus saglabājot un aktualizējot dzimtas arhīvus. Tā veicina interesi par ģimenes vēsturi, stiprina piederības sajūtu un rosina dialogu starp paaudzēm.

Projekts realizēts diptiha formā – divi attēli līdzās: jaunietis tagadnē un senču – dzimtas attēls pagātnē, saglabājot cieņu pret arhīva materiāliem un izceļot kontrastus – apģērbs, darba vide, tehnoloģijas.

Pilsētvides vizuālo noformējumu veidojis fotogrāfs Reinis Hofmanis, grafisko dizainu – Matīss Zvaigzne.

Latvija nav tikai ģeogrāfiska teritorija kartē — tā ir kultūras, valodas un vēsturiskās pieredzes kopums, kas veido cilvēka piederības sajūtu. Latvijas vēsture ir daudzu paaudžu veidots stāsts, kurā brīvība ne vienmēr bijusi pašsaprotama. Neraugoties uz dažādiem pārbaudījumiem, latviešu tauta ir spējusi saglabāt savu identitāti, valodu un kultūru. Latvijas pagātne ir cieši saistīta ar tās tagadni, un ikviens sabiedrības loceklis ir šīs nepārtrauktības daļa.

Dzimtas mantojums nav tikai pagātnes liecība, bet nozīmīgs resurss personīgajā izaugsmē. Tas sniedz piederības sajūtu, iekšēju stabilitāti un izpratni par savu vietu sabiedrībā. Raugoties nākotnē, jaunieši apzinās savu atbildību ne tikai saglabāt dzimtas un tautas mantojumu, bet arī to attīstīt.

Rīgas pašvaldība aicina ikvienu arī savās sociālo tīklu platformās, pievienojot mirkļbirku #manadzimta, dalīties ar fotogrāfijām profesionālajā vidē – birojā, darbnīcā, slimnīcā, uz skatuves, sportojot, mācībās vai citviet, blakus šim attēlam pievienojot dzimtas senča fotogrāfiju no pirmā Latvijas neatkarības posma, tādējādi pastāstot savu un savas dzimtas stāstu.

Kampaņas sauklis “Mana Latvija. Mana atbildība” ir Latvijas Zemessardzes rosināta iniciatīva, kuras nolūks ir mudināt ikvienu no mums aizdomāties par mūsu personisko lomu un rīcību Latvijas stiprināšanā.

 

Rīgā atvieglos reklāmas izvietošanu un uzlabos pilsētvides kvalitāti

Lai mazinātu birokrātisko slogu un uzlabotu reklāmas vizuālo kvalitāti pilsētvidē, Rīgas dome trešdien, 22. aprīlī, pieņēma grozījumus saistošajos noteikumos “Par reklāmas, reklāmas objektu un citu informatīvo materiālu izvietošanas un afišu stabu un stendu izmantošanas kārtību Rīgā”.

Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Edgars Bergholcs norāda:

“Šo grozījumu mērķis ir atvieglot reklāmas izvietošanas procesu visām iesaistītajām pusēm un stiprināt sabiedrības izpratni par sakārtotu vidi. Pēc sarunām ar uzņēmējiem un attīstītājiem ieviešam skaidrākus un saprotamākus noteikumus reklāmas izvietošanai, kas ļaus komersantiem vienkāršāk plānot savu darbību. Vienlaikus tā mazināsim vizuālo haosu pilsētā, ko rada daudzveidīgie reklāmas objekti.”

Ar grozījumiem atvieglotas prasības reklāmas vai reklāmas objektu izvietošanai uz iekārtām (kafijas automātiem, pakomātiem u. tml.) pie tirdzniecības centru fasādēm, tāpat atvieglotas prasības, kas saistītas ar telpisko burtu un logotipu izvietošanu uz ēku fasādēm, kā arī turpmāk pašvaldības izsniegtā ielu tirdzniecības atļauja būs uzskatāma arī par atļauju reklāmas izvietošanai, ja reklāma uz tirdzniecības teltīm, saulessargiem, iekārtām, ēdienkaršu slietņiem un stendiem tiks izvietota pēc pašvaldības noteiktajiem paraugiem.

Turpmāk kā reklāmas izkārtnes nevarēs izmantot reklāmkarogus jeb tā sauktos pludmales karogus. Tos būs atļauts izvietot tikai ūdens transporta piestātnēs, kā arī publisko pasākumu norises vietās. Šie ierobežojumi neattieksies uz reklāmas objektu izvietošanu pilsētvidē t. sk. priekšvēlēšanu aģitācijas reklāmu.

Lai uzlabotu skatlogu vizuālo kvalitāti laikā, kad telpas ir tukšas un netiek izmantotas saimnieciskajai darbībai, turpmāk reklāma, kas izvietota logu, skatlogu un durvju stiklotajās daļās par telpu vai ēku pārdošanu vai iznomāšanu, būs jānoformē atbilstoši pašvaldības izstrādātajiem tipveida paraugiem, tā neveidojot lielus necaurredzamus laukumus.

Izvērtējot jaunu vietu reklāmas objektu izvietošanai uz pašvaldības zemes, turpmāk tiks ņemts vērā, cik daudz šādu objektu atrodas konkrētajā ielas posmā, lai nepieļautu pārmērīgu reklāmas objektu koncentrāciju viena kvartāla ietvaros, kas var būtiski ietekmēt apkaimes vizuālo raksturu.

Lai mazinātu pilsētā izvietoto digitālo ekrānu negatīvo ietekmi uz iedzīvotāju labsajūtu, kā arī uzlabotu satiksmes drošību, ir noteikts maksimāli pieļaujamais izstarotās gaismas daudzums visiem digitālajiem ekrāniem. Līdz šim Ministru kabineta noteikumi Nr. 402 šādas robežvērtības noteica tikai digitālajiem reklāmas objektiem ar piesaisti zemei, kas izvietoti gar ceļiem, taču turpmāk šīs prasības attieksies arī uz ekrāniem, kas izvietoti uz būvēm publiskās vietās vai vērsti pret tām.

Skatlogu noformējums – logu ailes 
Reklāmas izvietojums uz saulessarga un tirdzniecības teltīm
Tipveida risinājumi slietņiem un ēdienkaršu stendiem 

 

Līdz 30. jūnijam visā valstī spēkā ārpus meža augošu koku ciršanas aizliegums

Rīgas pašvaldība atgādina, ka, lai aizsargātu ligzdošanas laikā putnus un kokus to plaukšanas periodā, no 15. aprīļa līdz 30. jūnijam, visā valstī ir spēkā ārpus meža augošu koku ciršanas aizliegums. Izņēmumi ir augļu koki un koki kuru celma diametrs nepārsniedz 20 cm, kā arī bīstamas situācijas, kad koka ciršana ir neatliekama.

Aizliegumu nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr. 309 “Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža” un tas attiecas uz visiem tiem kokiem, kuru ciršanai nepieciešama pašvaldības atļauja.

Šajā laika posmā nedrīkst cirst kokus arī tad, ja iepriekš saņemta pašvaldības atļauja vai koku ciršana paredzēta būvatļaujā. Ja koks nav nocirsts līdz 15. aprīlim, to drīkstēs darīt tikai pēc 30. jūnija.

Aizliegums neattiecas uz augļu kokiem, krūmiem un jauniem kokiem, kuru celma diametrs vēl nav sasniedzis 20 cm. Tāpat atļauts cirst bīstamus kokus, ja tie apdraud infrastruktūru, cilvēku veselību, dzīvību vai īpašumu, kā arī ja nepieciešams uzlabot satiksmes drošību. Lai izvairītos no pārkāpumiem, pirms šādu koku nociršanas tie obligāti jānofotografē, fiksējot redzamus bojājumus (piemēram, paceltas saknes, sašķelts, aizlūzis vai nolūzis stumbrs), un informācija jānosūta Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamentam uz e-pastu pad@riga.lv.

Šajā laikā īpašnieki drīkst veikt ar koku kopšanu saistītos darbus, tostarp vainagu apgriešanu vai bīstamo zaru nozāģēšanu, ja trīs gadu periodā lapotnes masa netiek samazināta par vairāk nekā 20 % un šādi darbi jāveic sertificēta kokkopja (arborista) uzraudzībā. Ja vainaga kopšana tiek veikta neatbilstoši prasībām un bez speciālista piesaistes, to var uzskatīt par koka bojāšanu.

Ja iedzīvotāji konstatē patvaļīgu koku ciršanu vai bojāšanu, aicinām ziņot Rīgas pašvaldības policijai. Par šādiem pārkāpumiem, saskaņā ar Meža likumu, var piemērot brīdinājumu vai naudas sodu: fiziskajām personām līdz 140 naudas soda vienībām, juridiskajām personām – līdz 280 naudas soda vienībām.

 

NVO nams aicina uz semināru “Mentorings brīvprātīgajā darbā”

NVO nams aicina Rīgas nevalstisko organizāciju – biedrību un nodibinājumu – pārstāvjus piedalīties tiešsaistes seminārā “Mentorings brīvprātīgajā darbā”, kas notiks 29. aprīlī no plkst. 14.00 līdz 17.00.

Semināru vadīs Inese Šubēvica – neformālās izglītības mācību vadītāja un brīvprātīgā darba eksperte ar vairāk nekā 20 gadu pieredzi brīvprātīgo iesaistē un koordinēšanā, Brīvprātīgā darba konsultatīvās padomes locekle.

Semināra mērķis ir sniegt praktisku izpratni par mentoringa pieejas nozīmi un pielietojumu brīvprātīgajā darbā, palīdzot organizācijām mērķtiecīgāk atbalstīt brīvprātīgos, stiprināt viņu iesaisti un veidot ilgtspējīgas sadarbības.

Programmā:

  • brīvprātīgais darbs un mentorings organizācijā;
  • mentoringa uzdevumi un pamatprincipi brīvprātīgajā darbā;
  • mentorējamo atlase un profilēšana;
  • mentoru ētika;
  • ieteikumi rezultatīvām mentoringa tikšanās reizēm;
  • mentoru kustības koordinēšana, novērtēšana, sadarbības noslēgums un turpinājuma pasākumi.

Seminārs būs īpaši noderīgs NVO pārstāvjiem, kuri strādā ar brīvprātīgajiem vai plāno attīstīt mentoringa pieeju savā organizācijā.

Interesentiem, kuri būs pieteikušies līdz 28. aprīlim, tiks nosūtīta saite uz semināru platformu.

Aicinām reģistrēties, atverot šeit.

Lai sniegtu iespēju plašākam NVO lokam papildināt zināšanas, tiks veikts semināra ieraksts. Aicinām NVO pārstāvjus, kuri vēlas noklausīties semināru sev vēlamā laikā un saņemt semināra ieraksta saiti, reģistrēties semināram, atzīmējot izvēlni “Vēlos saņemt semināra ieraksta saiti”.

Informējam, ka semināra laikā tiks veikta foto un/vai video uzņemšana ar mērķi atspoguļot informāciju par semināru publicitātes materiālos.

 

Iznācis “NVO nama ziņas” aprīļa numurs

Ikmēneša elektroniskā izdevuma “NVO nama ziņas” aprīļa numurā pieejama informācija par gaidāmajiem semināriem un pasākumiem NVO namā, apkopoti aktuālie projektu konkursi un NVO jaunumi, kā arī lasāma intervija ar Sarkandaugavas attīstības biedrības valdes priekšsēdētāju Lindu Veisu.

Sarkandaugava pēdējos gados kļuvusi par vienu no aktīvākajām Rīgas apkaimēm, kur iedzīvotāji ne tikai novēro pārmaiņas, bet paši tās veido. Par kopienas iniciatīvām, pilsētvides kvalitāti un robežu starp vandalismu un mākslu sarunājamies ar Sarkandaugavas attīstības biedrības valdes priekšsēdētāju Lindu Veisu. Šai tēmai būs veltīts arī 20. maija pasākums NVO namā “Sienas gleznojums Tavā apkaimē – strīdus ābols vai kultūras daudzveidība?”

“Ne tikai Sarkandaugavā, bet visās Rīgas apkaimēs vēlētos vairāk pārdomātus, kvalitatīvus, variētus publiskās ārtelpas mākslas objektus. Manā skatījumā pašas galvaspilsētas un iedzīvotāju interesēs ir svarīgi, lai tie masīvi nekoncentrējas tikai vienā pilsētas rajonā. Tas ir viens lokāls ceļš, kuru var attīstīt, tomēr pilsēta būtu ieguvēja, ja mākslas darbi tiktu izkaisīti vienmērīgi un tieši tur, kur tajā brīdī sakrīt visi ielu mākslas un menedžmenta puzles gabaliņi-”

Linda Veisa.

“NVO nama ziņas” aprīļa numurs!

 

Rīgas pašvaldības kapsētās izvietotās videonovērošanas kameras ļauj noķert piemēslotājus

Lai mazinātu nelikumīgu atkritumu izmešanu Rīgas zaļajās teritorijās, galvaspilsētā pakāpeniski tiek paplašināta videonovērošanas kameru pārklājums, tostarp arī pašvaldības pārziņā esošajās kapsētās.

Rīgas pašvaldība aicina iedzīvotājus izmest atkritumus tikai tam paredzētās vietās un atgādina, ka nelikumīga atkritumu izbēršana var novest pie nepatīkamām sekām.

“Pēdējo gadu laikā diemžēl būtiski pieaudzis nelikumīgu atkritumu izmešanas gadījumu skaits, tostarp arī kapsētās, un šo atkritumu izvešana prasa ievērojamus nodokļu maksātāju līdzekļus. Tāpēc pakāpeniski paplašinām videonovērošanas tīklu, pievēršot uzmanību visām vietām, kur visbiežāk tiek nelikumīgi izmesti atkritumi. Aicinu iedzīvotājus izturēties atbildīgi pret apkārtējo vidi un neveidot nelegālas izgāztuves, jo tas var novest ne tikai pie administratīvā soda, bet atsevišķos gadījumos arī pie kriminālatbildības,”

uzsver Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētāja Elīna Treija.

Kameru izvietošana dod rezultātus, piemēram, Rīgas pašvaldības Mājokļu un vides departamenta pārziņā esošajā Sarkandaugavas kapsētā ar videonovērošanas kamerām aprīļa sākumā konstatēta nelikumīga atkritumu izmešana, par ko nekavējoties nodota informācija Rīgas pašvaldības policijai un sākts administratīvā pārkāpuma process.

Rīgas pašvaldības kapsētās ir izvietotas gan mobilās, gan stacionārās videonovērošanas kameras, kuras arī iekļautas Rīgas vienotajā videonovērošanas sistēmā.

Mājokļu un vides departamenta Kapsētu pārvalde plāno nākamajos gados uzstādīt papildu kameras, kā arī maksimāli efektīvi centīsies izmantot esošās kameras pārkāpumu konstatēšanai un preventīvai novēršanai.

Par gadījumiem, kad Rīgas mežos, parkos, kapsētās vai nomaļās vietās kāds izgāzis sadzīves atkritumus vai būvgružus, aicinām ziņot Rīgas pašvaldības policijai (RPP) pa tālruni 112 vai RPP mobilajā lietotnē.

Policija ierodas notikuma vietā, fiksē pārkāpumu un veic visas nepieciešamās darbības, lai identificētu pārkāpēju. Papildus tam, lai novērstu priekšstatu, ka minētajā vietā ir atkritumu izgāztuve, kā arī, lai tiktu nodrošināta piegružotās teritorijas sakopšana, informācija tiek nodota atbildīgajam teritorijas pārvaldniekam.

Lai novērstu šāda veida prettiesisku rīcību, RPP izmanto dažādus tiesiskus instrumentus. Viens no instrumentiem, ko ikdienā izmanto RPP, ir pārvietojamās videonovērošanas kameras, kuras izvieto noteiktā vietā, lai fiksētu pārkāpumu tā izdarīšanas brīdī.

Likums paredz, ka par atkritumu apsaimniekošanas noteikumu pārkāpšanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu atkritumu izmetējam – fiziskai personai no 70 līdz 1000 eiro un juridiskai personai no 250 līdz 2800 eiro.

Ja atkritumu izmešana kapsētās būs uzskatāma par kapu apgānīšanu vai īpašuma bojāšanu, var tikt piemērota ne tikai administratīvā, bet arī kriminālā atbildība.

 

Vēl četras dienas, lai pieteiktu fotogrāfijas fotokonkursa “Meklējot Pārdaugavu 2026” 1. posmam!

Pārdaugavas kultūras apvienība jau trešo gadu pēc kārtas aicina profesionālus un amatierfotogrāfus, kā arī vizuālo mediju entuziastus piedalīties fotokonkursā “Meklējot Pārdaugavu 2026”.

Konkurss tiek organizēts trīs posmos, un darbi iesniedzami līdz šādiem termiņiem:

  • 1. posmā – līdz 2026. gada 20. aprīlim;
  • 2. posmā – līdz 2026. gada 20. jūlijam;
  • 3. posmā – līdz 2026. gada 20. oktobrim.

Fotogrāfijas tiks vērtētas trīs kategorijās: “Mantojums”, “Notikums” un “Kontrasti”.

Konkursā var iesniegt līdz 3 attēliem katrā kategorijā, būtiski, ka darbam jābūt radītam 2025. vai 2026. gadā, kā arī konkursā var pieteikt tikai fotogrāfijas, kuras fotografētas Pārdaugavā, vai tādas, kurās redzama Pārdaugava.

 Fotogrāfijas iesniedzamas, tās augšupielādējot portālā www.failiem.lv.

Faila nosaukums jānoformē pēc šāda piemēra: Kategorija_Vārds_Uzvārds_Nosaukums_gads, un saite jānosūta uz e-pastu ieva.naglina@riga.lv ar norādi “Fotokonkursam “Meklējot Pārdaugavu””.

 E-pastā jānorāda pieteicēja vārds, uzvārds, kontakttālrunis, e-pasta adrese, kā arī fotogrāfijas uzņemšanas vieta (apkaime, iela u. c.) un tās uzņemšanas gads.

Kopējais Konkursa balvu fonds ir EUR 1350,00, kas tiek sadalīts sekojoši:

Katrā kategorijā 1. vieta – EUR 200,00;
Katrā  2. vieta – EUR 150,00;
Katrā kategorijā 3. vieta – EUR 100,00.

Konkursa noslēgumā tiks izveidota izstāde no trīs konkursa kārtās izvērtētiem labākajiem darbiem.

Plašāka informācija un konkursa nolikums pieejams – ŠEIT.

Papildu informācija:
Ieva Nagliņa
Pārdaugavas kultūras apvienība
Projektu vadītāja
ieva.naglina@riga.lv
+371 67181940

 

NVO nams aicina uz semināru “NVO stratēģijas veidošana no vīzijas līdz praktiskai īstenošanai”

NVO nams aicina Rīgas nevalstisko organizāciju – biedrību un nodibinājumu – pārstāvjus piedalīties tiešsaistes seminārā “NVO stratēģijas veidošana no vīzijas līdz praktiskai īstenošanai”, kas notiks 22. aprīlī no plkst. 14.00 līdz 17.00.

Semināru vadīs Iveta Pokromoviča – biedrības “Tīne” valdes priekšsēdētāja, Salaspils uzņēmēju Biedrības valdes priekšsēdētāja un jauniešu Biedrības “Express Yourself” dibinātāja un valdes priekšsēdētāja, pasniedzēja Rīgas Tehniskajā universitātē un Ekonomikas un Kultūras augstskolā.

Seminārs sniegs visaptverošu ieskatu NVO stratēģijas nozīmē un tās lomā organizācijas attīstībā, palīdzot dalībniekiem strukturēti izprast un izstrādāt savas organizācijas ilgtermiņa virzību.

Programmas ietvaros tiks aplūkota vīzijas, misijas un vērtību definēšana, kā arī veikta padziļināta situācijas analīze, izvērtējot gan iekšējos, gan ārējos faktorus. Dalībnieki apgūs, kā noteikt stratēģiskos mērķus un prioritātes, izstrādāt rīcības plānu un mērīt sasniegtos rezultātus, vienlaikus pievēršot uzmanību biežāk pieļautajām kļūdām stratēģijas izstrādē. Seminārs nodrošina praktisku pieeju – dalībnieki iegūs konkrētus rīkus un metodes, lai analizētu savas organizācijas situāciju, formulētu skaidrus mērķus un izveidotu efektīvu rīcības plānu. Tāpat tiks sniegti ieteikumi ilgtspējīgai attīstībai un resursu efektīvai izmantošanai, balstoties uz reāliem piemēriem no NVO sektora, dodot iespēju jau semināra laikā uzsākt vai pilnveidot savas organizācijas stratēģiju.

Aicinām reģistrēties, aizpildot pieteikuma formu – ŠEIT.

Lai sniegtu iespēju plašākam NVO lokam papildināt zināšanas, tiks veikts semināra ieraksts. Aicinām NVO pārstāvjus, kuri vēlas noklausīties semināru sev vēlamā laikā un saņemt semināra ieraksta saiti, reģistrēties semināram, atzīmējot izvēlni “Vēlos saņemt semināra ieraksta saiti”.

Informējam, ka semināra laikā tiks veikta foto un/vai video uzņemšana ar mērķi atspoguļot informāciju par semināru publicitātes materiālos.

 

Stāstu vakaros remigranti atklāti dalīsies pasaules pieredzē

,

Biedrība “Ar pasaules pieredzi Latvijā” aicina uz astoņu pasākumu ciklu “Pasaules pieredzes stāsti Rīgai”. No aprīļa līdz pat novembrim katru mēnesi tiksimies ar remigrantiem, lai atklātu dzīves realitāti dažādās pasaules valstīs. Pirmais pasākums notiks 23. aprīlī, un tas būs veltīts Jaunzēlandei – runāsim par pārsteidzošo un neparasto, kā arī pievērsīsimies jauniešu iespējām doties uz šo tālo galamērķi.

Projekta mērķis ir veidot dialogu starp remigrantiem un tiem Rīgas jauniešiem, kuri vēl tikai apsver savas ambīcijas realizēt ārpus Latvijas. Vēlamies stiprināt izpratni, ka aizbraukšana nav bēgšana, bet gan mērķtiecīga zināšanu, pieredzes un kontaktu krāšana, lai vēlāk šo kapitālu ieguldītu atpakaļ Latvijā.

Daudziem remigrantiem pazīstama ir sajūta, kad pēc atgriešanās mājās nākas saskarties ar apgriezto kultūršoku, kas nereti var novest pie sociālās izolācijas. Remigrantiem projekts ir iespēja stiprināt piederības apziņu, kļūsot par mentoriem jauniešiem un izkāpjot paplašināt kontaktu loku. Tikmēr jauniešiem tā ir iespeja atrast iedvesmu, iedrošinājumu un praktiskus padomus starptautiskas pieredzes iegūšanai.

Projekta pirmajā pasākumā runāsim par valsti, kas atrodas vistālāk no Latvijas – Jaunzēlandi. Tas notiks 23. aprīlī, pl. 19.00, Startup House Riga telpās (Lastādijas iela 12 k-3, Rīga). Sarunā piedalīsies Inese Bērziņa un Gunda Oja, kas dzīvojušas Jaunzēlandē. Sarunu moderēs RSU docētājs un Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Toms Rātfelders.

Pasākumam iespējams reģistrēties šeit. 

Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

Plašāka informācija:
Projekta vadītāja Anna Lūse
anna@arpasaulespieredzi.lv
Tālrunis: 29546338

 

Rīgā sāk uzlabot satiksmes drošību ar jauniem luksoforiem un gājēju pārejām

Satiksmes drošības uzlabošanu Rīgā plānots sākt ar 13 luksoforu objektu izbūvi un pārbūvi, kā arī 11 jaunu gājēju pāreju ar papildu apgaismojumu izbūvi dažādās pilsētas apkaimēs. Tie ir pirmie satiksmes drošības uzlabojumi pilsētvidē, kam visa gada garumā sekos vēl vairāki būtiski darbi, lai uzlabotu drošību mazaizsargātajiem satiksmes dalībniekiem, kuri ceļu satiksmes negadījumos cieš visbiežāk.

Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētāja Marta Kotello uzsver:

“Ieguldot līdzekļus satiksmes drošības uzlabošanā, varam kopīgi Rīgā panākt “Vision Zero”, jeb mērķi par nulle bojāgājušo pilsētas ielās. Cilvēcīgas pilsētplānošanas pamatā ir droša un pieejama infrastruktūra vismazāk aizsargātajiem satiksmes dalībniekiem. Rīgas ielas, kuras ir drošas bērniem, sirmgalvjiem, un cilvēkiem ar funkcionēšanas ierobežojumiem, būs drošas visiem. Kopā, soli pa solim, virzīsimies pretī cilvēcīgai Rīgai.”

Satiksmes drošība ir viena no galvenajām Rīgas 2026. gada budžeta prioritātēm. Papildu piešķirtais budžets satiksmes drošības uzlabošanas programmai ļauj turpināt mērķtiecīgu darbu, lai samazinātu negadījumu risku, īpaši pie izglītības iestādēm, poliklīnikām, slimnīcām un intensīvas satiksmes vietās. Plānoto objektu saraksts var tikt papildināts ar citiem objektiem.

Luksoforu izbūve un pārbūve

Plānotie darbi ietver gan jaunu luksoforu uzstādīšanu, gan esošo objektu pārbūvi, lai uzlabotu satiksmes plūsmu un drošību krustojumos ar augstu negadījumu risku.

Plānotie objekti:

• Duntes iela pie nama Nr. 8 (pārbūve);
• Dzelzavas un Kaivas ielas krustojums (pagaidu luksofors);
• Lāčplēša iela pie Rūsiņa ielas (gājēju luksofors);
• Lāčplēša iela pie Abrenes ielas (gājēju luksofors);
• Gustava Zemgala gatve pie Vairoga ielas (gājēju luksofors);
• Juglas iela starp Ūdeļu un Biķernieku ielu (gājēju luksofors);
• Melnsila iela pie nama Nr. 21 (gājēju luksofors);
• Pērnavas un Vārnu ielas krustojums;
• Biķernieku un Burtnieku ielas krustojums;
• Kalpaka bulvāris un Ukrainas neatkarības ielas krustojums (gājēju luksofors);
• Eksporta, Muitas iela un 11. novembra krastmala (pārbūve);
• Kārļa Ulmaņa gatve un Vienības gatve (pārbūve);
• Ģimnastikas, Vaiņodes un Tadaiķu ielas krustojums.

Gājēju pāreju ar papildu apgaismojumu izbūve

Jaunas drošas gājēju pārejas ar modernu LED apgaismojumu tiks izveidotas pie skolām, poliklīnikām, slimnīcām un citās intensīvi izmantotās vietās, lai nodrošinātu labāku redzamību un gājēju aizsardzību tumšajā diennakts laikā.

Plānotie objekti:

• Liepājas iela 40 (pie slimnīcas);
• Zvejnieku iela 12 (pie Starptautiskās Rīgas sākumskolas);
• Ūnijas iela 93;
• Valdeķu ielas un Irbenes ielas krustojums;
• Juglas iela 2 (pie VCA poliklīnikas “Jugla”);
• Sesku iela 72 (pie Rīgas 93. vidusskolas);
• Čiekurkalna 1. līnija (pie Viskaļu ielas);
• Ludzas iela (pie Daugavpils ielas);
• Vestienas iela 35 k-5;
• Grīvas iela 26 (pie 71. vidusskolas);
• Tvaika iela 4.

Būvniecības darbi abiem projektiem plānoti 2026. gada būvsezonā. Jaunu gājēju pāreju un luksoforu izbūvēšana tiek prioritizēta, ņemot vērā satiksmes intensitāti, gājēju plūsmu, apgaismojuma esamību, šķērsojamo joslu skaitu, tuvumā esošās izglītības iestādes, sabiedriskā transporta pieturvietas un citus faktorus.

Kopējā provizoriskā izmaksu summa abiem projektiem ir 3 044 825 eiro bez PVN.