Plānojot zaļās infrastruktūras attīstību Rīgā, 27. novembrī plkst. 14 “Koka Rīga” namā, Kŗāsotāju ielā 12, notiks Pilsētas attīstības departamenta organizēts seminārs, lai diskutētu ar iedzīvotājiem par risinājumiem zaļās infrastruktūras attīstībā un klimata pārmaiņu ietekmes mazināšanā.

Seminārs tiek organizēts Eiropas Savienības projekta “LIFE LATESTadapt” ietvaros, kura īstenošanas laikā tuvākajos divos gados Tērbatas ielas apkārtnē tiks uzstādītas un testētas zaļās sienas, zaļais jumts, lietusdārzs un citi zaļās infrastruktūras risinājumi.

Seminārā sniegs pārskatu par līdz šim Rīgā realizētajiem projektiem un ieviestajiem risinājumiem, kā arī ieskats, kā pašvaldība plāno “zaļināt” Tērbatas ielas apkārtni un Rīgu kopumā. Pašvaldības pārstāvji demonstrēs aptaujas rezultātus par zaļās vides teritorijām, kas iedzīvotāju vērtējumā ir īpaši nozīmīgas.

📌 Pasākumā aicināts piedalīties ikviens interesents, līdz 23. novembrim aizpildot reģistrēšanās anketu. Anketa pieejama – šeit.

Seminārs tiek organizēts īstenojot LIFE Klimata pasākumu apakšprogrammas projektu “Dabā balstītu risinājumu portfeļa izstrāde un demonstrēšana pilsētu klimata noturības uzlabošanai Latvijā un Igaunijā” (LIFE LATESTadapt, LIFE-2021-SAP-CLIMA-CCA uzsaukums), ar finansējumu no Eiropas Savienības LIFE programmas, Valsts reģionālās attīstības aģentūras Latvijas vides aizsardzības fonda un Igaunijas Vides ministrijas.


“LIFE LATESTadapt” projekta mērķis ir uzlabot klimatnoturību Latvijas un Igaunijas pilsētu teritorijās. Projektā izvirzīti četri zaļās infrastruktūras attīstības virzieni: dabā balstīti risinājumi, digitālās pārmaiņas, plānošanas kvalitāte un kopienu iesaiste.

Lai nodrošinātu mērķtiecīgu pašvaldības kultūrpolitikas plānošanu un tās īstenošanas efektīvu koordināciju, Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komiteja trešdien, 16. novembrī, lēma sākt pašvaldības kultūrpolitikas pamatnostādņu 2024.–2028. gadam izstrādi.

“Kultūras pamatnostādņu izstrāde ir būtiska, lai Rīga savās rīcībās, notikumos un norisēs dzīvotu līdzi laikam. Šobrīd tuvojamies nākamajam dzīves (plānošanas) periodam un tāpēc, līdzīgi kā ikvienas personas dzīvē, svarīgi izvērtēt jau paveikto un nospraust mērķus turpmākai virzībai un attīstībai. Galvenā uzmanība joprojām tiks veltīta daudzveidīgas kultūrvides uzturēšanai un jaunradei, kā arī laikmeta nospiedumu uzkrāšanai Rīgas kultūrā nākotnes rīdzinieku zinātkāres apmierināšanai. Kultūras izglītojošā funkcija un virziens uz apkaimēm joprojām ir galvenie līdzekļi šo mērķu sasniegšanai,”

uzsver komitejas priekšsēdētāja Laima Geikina.

Pašvaldības kultūrpolitikas pamatnostādnes saturiski balstīsies Rīgas attīstības programmas 2022.–2027. gadam prioritātē “Daudzveidīga un autentiska kultūrvide” noteiktajos kultūras nozares attīstības mērķos un uzdevumos.

Pamatnostādņu izstrādes mērķis ir sekmēt vienotu, iekļaujošu un inovatīvu pašvaldības kultūrpolitiku, lai veicinātu daudzveidīgas un visām sabiedrības grupām pieejamas kultūrvides veidošanu Rīgā.

Pamatnostādņu izstrādes uzdevumi:
• Veikt esošās situācijas izpēti, apkopojot un izvērtējot pašvaldības līdzšinējo pieredzi kultūras procesu pārvaldībā, kultūras pakalpojumu nodrošināšanā un sabiedrības līdzdalības kultūras procesos veicināšanā.
• Sagatavot kultūrpolitikas īstenošanas aprakstu, raksturojot gan iesaistītās puses, gan prioritāros mērķus un sasniedzamos rezultātus, gan konkrētus pasākumus noteikto mērķu sasniegšanai.
• Definēt kultūrpolitikas īstenošanas rezultatīvos rādītājus, lai novērtētu panākto progresu pašvaldības izstrādātās kultūrpolitikas jomā.

Pamatnostādņu izstrāde paredzēta sadarbībā ar citām Rīgas pašvaldības struktūrvienībām, nevalstiskā sektora kultūras organizācijām, Kultūras ministriju un valsts kultūras institūcijām, kuras darbojas pašvaldības administratīvajā teritorijā. Lai noskaidrotu sabiedrības mērķa grupu vajadzības, tiks veikta iedzīvotāju aptauja, kā arī intervijas un fokusgrupu diskusijas ar nozares pārstāvjiem.

Balvas “Gada rīdzinieks” saņēmējs tradicionāli tiek nosaukts 18. novembrī, Latvijas Republikas proklamēšanas gadadienai veltītajā Rīgas domes svinīgajā sēdē. Šogad balva tiks pasniegta jau 15. reizi. Līdz šim apbalvojumu saņēmuši sabiedrībā pazīstami zinātnieki, mūziķi, sportisti, mākslinieki un citu profesiju pārstāvji.

Rīgas domes svinīgā sēde sāksies plkst. 11.00, tajā paredzēta Rīgas domes priekšsēdētāja Viļņa Ķirša svētku uzruna, balvas “Gada rīdzinieks 2023” pasniegšana un muzikālie priekšnesumi.

🔎 Sēde būs skatāma tiešraidē Rīgas domes mājaslapas riga.lv tiešraižu sadaļā un pašvaldības Facebook kontā.

Suminot Latvijas Republiku 105. dzimšanas dienā, galvaspilsētā norisināsies svinīga ziedu nolikšanas ceremonija un militārā parāde, skanēs koncerti, būs skatāmas gaismas instalācijas un dzīvās uguns svētku noformējums.

Svētku diena 18. novembrī, kā ierasts, iesāksies ar svētku dievkalpojumu Rīgas Domā un ar svinīgo ziedu nolikšanas ceremoniju pie Brīvības pieminekļa. Dienas gaitā rīdzinieki un pilsētas viesi svētku sajūtu varēs gūt dažādos koncertos un pasākumos. 11. novembra krastmalā, kā allaž, norisināsies Nacionālo bruņoto spēku un Iekšlietu ministrijas vienību un ārvalstu vienību militārā parāde.

SVĒTKU PASĀKUMI BRĪVĪBAS LAUKUMĀ

18. novembra vakarā ikviens būs gaidīts Brīvības laukumā, kur notiks Latvijas Republikas proklamēšanas 105. gadadienai veltītais svinīgais pasākums.

Plkst. 19.00 – svētku koncerts “Tautas balsis dziesmās”.
Koncertā uzstāsies apvienotais vīru koris, kuru vadīs diriģents Edgars Vītols. Koris kopā ar solistēm Anci Krauzi, Ilzi Ķuzuli-Skrastiņu un Rūtu Dūdumu-Ķirsi izdziedās skaistākās latviešu tautas dziesmas. Īpaši šim koncertam jaunas aranžijas veido komponists un pianists Jānis Strazds, kura vadītā ritma grupa muzicēs kopā ar kori un solistēm.

● Pēc koncerta uzrunu teiks Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, kam sekos multimediāls lāzeru uzvedums virs Brīvības pieminekļa, kurš vakara gaitā tiks atkārtots vairākkārt līdz pat plkst. 23.00.

● Pēc svinīgā pasākuma iedzīvotāji aicināti doties uz Esplanādi, kur interaktīvajā video instalācijā varēs izveidot savu unikālo svētku saktu, kas stilizēti veidota no Latvijas reģionu tautas tērpu rakstu ornamentiem. Uguns un gaismas instalācijas skatāmas jau no 17. novembra vakara.

Esplanādē svētku noskaņu radīs DJ Japānis, kā arī būs pieejami karstie dzērieni un uzkodas. Interaktīvā vides instalācija “Mans raksts” darbosies visu svētku nedēļu līdz pat 19. novembrim.

VIDES OBJEKTI PILSĒTVIDĒ SVĒTKU NOFORMĒJUMĀ

● 18. novembra svētku vakarā gar pilsētas kanālu posmā no Latvijas Nacionālās operas līdz Brīvības laukumam un pie Bastejkalna Rīgas iedzīvotājus priecēs dzīvās uguns objekti “Gaismas upe”. Pilsētas centru un Vecrīgu rotās uguns motīva vides objekti. Neatkarības laukumā tiks izvietots vides dizaina objekts “Liesma”, savukārt trīs gājēju tilti pār kanālu no 17. novembra tiks pārvērsti par “Gaismas tiltiem”. Doma laukumā varēs apskatīt vides dizaina objektu “Latvju cimdi”.

Savukārt Arkādijas parkā trīs vakarus no 17. līdz 19. novembrim laika posmā no plkst. 18.30 līdz 23.00 ikviens interesents aicināts apmeklēt “Gaismas dārzu”, kurā mākslinieka Andra Eglīša radītie vides gaismas objekti un dažādi dzīvās uguns elementi savīsies ar latviešu mūziķu radītām skaņas improvizācijām. Tiks radīta krāšņa vizuālās pieredzes telpa, kurā cilvēki jūtas atmosfēriski iesaistīti un piedalās tās veidošanā, radot kopības sajūtu un padziļinot valstiskuma idejas pieredzi. “Gaismas dārzā” paredzēto mākslas instalāciju veidos trīs vides mākslas objekti – aplis, bāka un ķērpis, katru vakaru citādu muzikālo noskaņu radīs tādi mūziķi kā Elīna Silova, Kārlis Auziņš, Evija Vēbere Maksims Šenteļevs, Jēkabs Nīmanis un citi.

CITI SVĒTKU PASĀKUMI CENTRĀ UN APKAIMĒS

17. NOVEMBRĪ:

Plkst. 18.00 Kultūras centrā “Imanta” – ikviens ir aicināts uz koncertu “Es nāku no mazas tautas”, kurā uzstāsies aktieri Marija Bērziņa, Gundars Grasbergs un saksofonists Raimonds Petrovskis.

Plkst. 19.00, koncertzālē “Ave Sol” – izskanēs koncerts “Ir tikai viena Latvija”, kurā piedalīsies sieviešu kamerkoris “Cantus”, vīru koris “Gaudeamus”, koklētāju ansamblis “Balti” un Emīla Dārziņa mūzikas skolas 4. klases koris.

18. NOVEMBRĪ:

Plkst. 16.00 Latgales priekšpilsētas mūzikas un mākslas skolas zālē – norisināsies koncerts “Neatkarība. Brīvība. Dziesma”, kurā piedalīsies sieviešu koris “Ausma”, vīru koris “Frachori”, jauniešu koris “Mūza” un jauktais koris “Sonore”, kas izpildīs latviešu tautas dziesmas un latviešu komponistu oriģināldarbus.

Plkst. 16.00 Kultūras pilī “Ziemeļblāzma” – koncertā “Mēs Latvijai” uzstāsies bungu un dūdu mūzikas grupa “Auļi”.

Plkst. 17.00 kultūras centrā “Iļģuciems” – izskanēs koncerts “Novembra gaismās”, kurā piedalīsies koklētāja Laima Jansone un DJ Monsta.

Plkst. 19.00 VEF Kultūras pils Lielajā zālē – koncertā “Latvijas impresijas” uzstāsies orķestris “Rīga”, VAK “Latvija” kopā ar solistiem Jāni Apeini, Jūliju Vasiļjevu un Aigaru Raumani.

Plkst. 21.00 Rīgas Kultūras un tautas mākslas centrā “Mazā ģilde”– koncertā “Deg un kvēl, un nenodziest” apmeklētājus priecēs jauniešu koris “Balsis”, Gundars Āboliņš un instrumentālā grupa Jāņa Miltiņa vadībā.

📌 Saistībā ar Valsts svētku pasākumiem, Rīgā gaidāmi satiksmes ierobežojumi. Ar tiem var iepazīties – ŠEIT.

📌 Ar Rīgas pašvaldības organizētajiem Lāčplēša dienai un Latvijas proklamēšanas gadadienai veltītajiem pasākumiem vairāk var iepazīties tīmekļvietnē www.svetki.riga.lv , kā arī sekot līdzi sociālo tīklu lapā “Rīga” un “Rīgā notiek”.

Rīgas pašvaldība šogad jau piekto gadu aicināja iedzīvotājus būt noteicējiem savā apkaimē un līdz oktobra beigām balsot par rīdzinieku iesniegtajām apkaimju attīstības iecerēm. Balsojumā piedalījās vairāk nekā 33 tūkstoši iedzīvotāju, izraugoties desmit idejas, kuras tuvāko gadu laikā īstenos pašvaldība.

Līdzdalības budžets ir iespēja iedzīvotājiem tieši lemt par to, kā tiek izmantota daļa no pilsētas budžeta, gan pašiem iesniedzot apkaimju attīstības ieceres, gan balsojot par tām, kuras pašvaldībai īstenot. Šogad līdzdalības budžeta finansējums bija 700 000 eiro, un katras ieceres īstenošanai maksimāli pieejami 70 000 eiro.

Balsošana par visām 30 līdzdalības budžeta konkursa iesniegtajām apkaimju attīstības iecerēm norisinājās vietnē balso.riga.lv un klātienē Apkaimju iedzīvotāju centra Klientu apkalpošanas punktos, kā arī Imantas un Iļguciema bibliotēkās, kur tika saņemtas 57 balsis. Katrs iedzīvotājs varēja nobalsot tikai vienu reizi un atbalstīt vienu projektu. Balsot varēja ikviens, kurš sasniedzis 16 gadu vecumu.

Balsojuma rezultāti tika apstiprināti 15. novembrī. 33 371 iedzīvotāji no 30 balsojumam izvirzītajiem projektiem izvēlējas desmit, kuri tiks īstenoti:

• Dārzciema apkaimes biedrības projekts “Dārzciema rotaļu/sporta laukuma izveide Sesku ielā” – par to nobalsots 2504 reizes;
• Biedrības “Zasulaukam un Šampēterim” projekts “Ar gaismu drošam Zasulaukam un Šampēterim” – ieguva 2424 balsis;
• Dzirciema un Iļģuciema apkaimju biedrības projekts “Sporta laukums Iļģuciemā”- ieguva 2412 balsis;
• Rīgas Dārziņu iedzīvotāju biedrības projekts “Multifunkcionāla sporta un atpūtas laukuma labiekārtošana”- ieguva 2408 balsis;
• Grīziņkalna apkaimes biedrības projekts “Laiks tirgum Grīziņkalnā” – ieguva 2399 balsis;
• Māra Tērauda iesniegtais projekts “Bērnu rotaļu laukuma atjaunošana Pļavnieku parkā” – ieguva 2383 balsis;
• Rūdolfa Ciemiņa iesniegtais projekts “Bolderājas pumptrase” – ieguva 2379 iedzīvotāju balsis;
• Biedrības “Jaunciema attīstības biedrība” projekts “Bērnu rotaļlaukums “Pupuķa ligzda”” – ieguva 2374 balsis;
• Čiekurkalna attīstības biedrības projekts “Čiekurkalns – ģimenēm pieejamāks un atvērtāks!” – ieguva 2348 balsis;
• Vecāķu biedrības iesniegtais projekts “Vecāķu pludmales laukuma labiekārtošana” – saņēma 2319 iedzīvotāju atbalstu.

🔎 Ar visām Līdzdalības budžeta konkursā iesniegtām idejām var iepazīties tīmekļvietnē www.balso.riga.lv

📌 Apstiprinātos projektus divu gadu laikā īstenos Rīgas domes Teritorijas labiekārtošanas pārvalde.

Gan apkaimju biedrības, gan fiziskas personas savas idejas līdzdalības budžeta projektu ideju konkursam varēja iesniegt no 20. marta līdz 31. maijam. Iedzīvotājiem jau otro gadu bija iespēja piedalīties projektu izstrādes darbnīcās, kuru laikā varēja konsultēties ar pašvaldības speciālistiem, lai sagatavotu augstvērtīgus projektu pieteikumus. Atbalstu projektu skiču sagatavošanā sniedza RTU Arhitektūras fakultātes studenti.


Rīgas pašvaldība līdzdalības budžeta konkursu un iedzīvotāju balsojumu organizē kopš 2019. gada, šogad jau piekto reizi. Kopš 2019. gada rīdzinieki konkursā iesnieguši kopā 175 projektu pieteikumus. Īstenošanai četros konkursa gados nodoti 36 projekti. No tiem 14 projekti ir īstenoti pilnībā, bet 22 projekti pašlaik ir dažādās īstenošanas fāzēs.

“Iesaistes spējas un iespējas” ir Latvijā lielākais skolēnu pašpārvalžu forums, kas pulcēs 100 skolēnus un 50 pašpārvalžu konsultantus no 50 dažādām izglītības iestādēm Latvijā. Forums notiks 1. un 2. decembrī Jūrmalā, viesnīcā Hotel Jūrmala Spa & Conference Centre.

Forumā pievērsīsim īpašu uzmanību vienai no būtiskākajām pašpārvalžu darbības jomām – dažādu skolēnu viedokļu izzināšanai un pārstāvēšanai, liekot fokusu ne tikai uz pašpārvalžu lomu skolās, bet arī izzinot pašpārvalžu potenciālu iesaistīties gan pašvaldībās, vietējā līmenī, gan valstī – nacionālā līmenī. Foruma dalībniekiem būs iespēja attīstīt savas prasmes iesaistīt skolēnus kvalitatīvā lēmumu pieņemšanā, piedaloties dažādās profesionāļu vadītās darbnīcās, kā arī iepazīties ar starptautisko pieredzi skolēnu viedokļu pārstāvniecībā no jauniešiem, kuri iesaistās citu valstu skolēnu domēs.

PROGRAMMA:

Forums norisināsies no 1. decembra plkst. 9:00 līdz 2. decembra plkst. 17:30, un tajā būs divas paralēlas programmas – viena pašpārvalžu konsultantiem un otra pašpārvalžu dalībniekiem, kas ļaus abām grupām gūt vērtīgu pieredzi un zināšanas.

Pašpārvalžu konsultantiem būs iespēja piedalīties dažādās darbnīcās, kas piedāvās gan teorētisku pieeju, gan praktiskas metodes, lai padziļināti iepazītos ar tematiskajiem jautājumiem, kā:

  • konsultanta loma pašpārvaldes veidošanā un attīstībā;
  • konsultanta loma skolēnu vajadzību un viedokļu izzināšanā;
  • sadarbības veidošana ar citiem skolas un pašvaldības darbiniekiem, izceļot līdzdalības nozīmi, pārstāvot jauniešu idejas.
  • Pēc aktīvas dalības forumā un mājasdarba izpildes pašpārvalžu konsultanti un atbalsta personas varēs iegūt 16 stundu profesionālās pilnveides kursa apliecību.

Savukārt, skolēni piedalīsies neformālās izglītības mācībās, lai stiprinātu pašpārvalžu dalībnieku izpratni par skolēnu vajadzību izzināšanu, interešu pārstāvēšanu un dalību lēmumu pieņemšanā. Piedaloties dažādās nodarbībās, dalībniekiem būs iespēja pastāstīt par savas pašpārvaldes darbību un iegūt jaunas zināšanas un praktiskas iemaņas no dažādu jomu speciālistiem. Papildus tam dalībnieki tiks iedrošināti un atbalstīti izmantot dažādus digitālos rīkus, lai veicinātu sabiedrības izpratni par pašpārvalžu lomu un iesaistītu vienaudžus pašpārvaldes darbībās.

Plašāka informācija par programmu sekos biedrības “Pašpārvalžu atbalstam” sociālajos kanālos Facebook un Instagram.

PIETEIKŠANĀS:

📌 Lai pieteiktos forumam, nepieciešams aizpildīt pieteikuma anketu – ŠEIT

Pieteikuma anketā jānorāda informācija par pašpārvaldes konsultantu un diviem skolēniem, kas pārstāvēs pašpārvaldi foruma laikā, kā arī informācija par pašpārvaldes pieredzi.

Pieteikumi tiks izskatīti saņemšanas brīdī, un tie iegūs apstiprinājumu, ja anketā ir sniegtas pilnvērtīgas atbildes uz visiem jautājumiem. Pieteikšanās ir atvērta līdz 22. novembrim, taču, saņemot maksimālo pieteikumu skaitu, pieteikšanās var tikt slēgta agrāk. Tādēļ aicinām nekavēties un pieteikties, lai nodrošinātu savu dalību forumā.

PRAKTISKĀ INFORMĀCIJA:

Dalība forumā ir pilnībā bez maksas, taču dalībniekiem pašiem jāsedz ceļa izdevumi. Ja ceļa izdevumi rada šķēršļus jūsu dalībai, aicinām sazināties ar organizatoru komandu, kas ir gatava palīdzēt atrast risinājumus, lai jūs varētu piedalīties. Saziņas e-pasts: info@pasparvaldem.lv.

Nepilngadīgiem pašpārvalžu dalībniekiem būs nepieciešama rakstiska atļauja no vecākiem par dalību forumā, un katrs pašpārvaldes konsultants ir atbildīgs par saviem audzēkņiem foruma laikā.

Ja jums ir jautājumi vai nepieciešama papildu informācija, lūdzu, sazinieties ar foruma organizatoru komandu pa e-pastu: info@pasparvaldem.lv.

Aktivitāti “Ceļā uz Latvijas Skolēnu domi” organizē Valsts izglītības satura centrs sadarbībā ar biedrību “Pašpārvalžu atbalstam” Izglītības un zinātnes ministrijas Jaunatnes politikas valsts programmas 2021.–2023. gadam ietvaros.

🔎 www.visc.gov.lv

Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments no šā gada novembra līdz februārim veiks pētījumu, lai noskaidrotu Rīgas vēsturiskajā centrā un tā aizsardzības zonā (RVC AZ) pastāvīgi dzīvojošo iedzīvotāju viedokli par dzīves kvalitāti, vidi un prioritāri risināmiem jautājumiem. Pētījuma ietvaros paredzēts veikt iedzīvotāju aptauju, kuras rezultātus pašvaldība izmantos jauno plānošanas dokumentu izstrādei.

Iedzīvotāju aptauja ir viena no metodēm, kas līdztekus citām aktivitātēm sabiedrības viedokļa un priekšlikumu noskaidrošanai, tiks izmantota RVC AZ teritorijas plānojuma izstrādē. Tās mērķis ir noskaidrot RVC AZ pastāvīgo iedzīvotāju viedokli par esošo situāciju, noteikt problēmas, kas iedzīvotāju skatījumā primāri būtu jārisina dzīves kvalitātes uzlabošanai. Aptaujā iekļauti jautājumi par mobilitāti, publisko ārtelpu, vides un atkritumu apsaimniekošanu, sociālās apkalpes infrastruktūru, ikdienas pakalpojumiem, kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu, telpiskās vides pārveidojumiem un citām iedzīvotājiem svarīgām tēmām.

Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta pilsētvides attīstības pārvaldes vadītāja p.i. Iveta Staša–Šaršūne uzsver iedzīvotāju līdzdalības nozīmi teritorijas plānošanas procesā: “Jaunajā plānošanas dokumenta izstrādē primāri jāvērtē, kā norisinājusies esošo plānošanas dokumentu īstenošana, noskaidrojot iedzīvotāju attieksmi par notiekošajiem pilsētvides attīstības procesiem. Ar socioloģisko aptauju noskaidrosim iedzīvotāju viedokli par pilsētas vēsturiskā centra attīstību, kā arī jautājumus un vajadzības, kuras tiks risinātas teritorijas plānošanā.”

Apkopotos rezultātus paredzēts izmantot spēkā esošā RVC AZ teritorijas plānojuma darbības izvērtēšanai, lai noteiktu tā ietekmi uz pilsētas attīstību un definēt uzdevumus jaunajiem teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem.

Iepriekš līdzīgs pētījums pēc Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta pasūtījuma tika veikts pirms 10 gadiem – 2014. gadā. Jaunā pētījuma rezultāti ļaus noskaidrot sabiedrības viedokli par RVC AZ teritorijas attīstību un salīdzināt to ar 2014. gada situāciju.

Iedzīvotāju aptauja būs anonīma un tiks veikta klātienē respondentu dzīvesvietās, kopumā aptaujājot ap 1200 RVC AZ pastāvīgi dzīvojošos iedzīvotājus.

Aptaujas laikā respondentiem būs iespēja pieteikties elektroniskai informācijas saņemšanai no Pilsētas attīstības departamenta par turpmāko RVC AZ teritorijas attīstības plānošanu un ar to saistītajiem sabiedrības līdzdalības pasākumiem.

Aptauju pēc Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta pasūtījuma veic sabiedriskās domas pētījumu uzņēmums SIA “Aptauju centrs”.

Lai palīdzētu bezpajumtniekiem pilnvērtīgi atgriezties sabiedriskajā dzīvē, Rīgas pašvaldība plāno reorganizēt galvaspilsētas patversmes, tajās attīstot sociālo darbu ar bezpajumtniekiem, kā arī iespēju robežās turpināt projektu par mājokļa nodrošināšanu šiem iedzīvotājiem. Par šādām iecerēm trešdien, 15. novembrī, izbraukuma sēdē Rīgas patversmes Dienas centrā Katoļu ielā 57 diskutēja Sociālo jautājumu komitejas deputāti.

Deputāti uzsvēra, ka nepieciešams gan mainīt sabiedrības attieksmi pret bezpajumtniekiem, gan ievērojami uzlabot individuālu sociālo darbu ar šo iedzīvotāju grupu.

“Šodien, izskatot jautājumus, kas saistīti ar bezpajumtniecības problēmām, bija svarīgi saprast, kā pašvaldībai risināt ne tikai standarta jautājumus, bet izmantot arī inovatīvas, jaunas pieejas. Nākamā gada budžetā tiem ir plānoti kopumā 1,8 miljoni eiro, kas ietvers gan standarta risinājumus, proti, patversmes darbu u.tml., arī pakalpojuma cenas pieaugumu, gan pilnīgi jaunu risinājumu “Mājoklis vispirms”, kam paredzēts finansējums 386 000 eiro apmērā. Tas nozīmē, ka personām tiek piešķirts mājoklis, lai tās var atgriezties “normālā” dzīvē. Bieži vien var teikt, ka bezpajumtnieki pārējai sabiedrībai ir sociāli “miruši” un viņus uztveram tad, kad tie ar savu klātbūtni mūs aizkaitina. Pašvaldības jautājumu lokā noteikti ir šīs situācijas izmainīšana,”

saka Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētājs Juris Radzevičs.

2021. gadā Labklājības departaments veica bezpajumtniecības problēmas izpēti, kuras laikā veiktas astoņas dzīvesstāsta intervijas ar mērķi iegūt padziļinātu bezpajumtnieku profilu un noteikt dzīves kritiskos notikumus, izmantojot naratīva pieeju. Pētījuma laikā konstatēts, ka tipisks Rīgas bezpajumtnieks uzaudzis nepilnā ģimenē, viņam ir vājas komunikācijas prasmes, ir arodizglītība un “normālas” darba prasmes, bijusi pastāvīgas dzīvesvietas un ģimenes dzīves pieredze, ir mērenas atkarības, ielaistas slimības, garīga rakstura traucējumi. Tomēr bezpajumtniekam bieži ir vēlme atgriezties normālā dzīvē.

Lai attīstītu sociālo darbu ar bezpajumtniekiem, iecerēts reorganizēt Rīgas patversmi, papildinot štatus ar vairākiem sociālā darba speciālistiem. Ar šīm izmaiņām plānots strukturēt sniegto atbalstu atbilstoši mērķa grupas vajadzībām un motivācijai, tajā skaitā, attīstot preventīvo darbu un sociālā darba pēctecību, kā arī paplašinot sociālo darbu ar klientiem, kuri uzturas dzīvošanai nepiemērotos apstākļos: uz ielas, dārza būdās, šķūnīšos, pamestās ēkās vai citās vietās, būtiski mazinot aprūpes daļu.

Viena no pieejām bezpajumtniecības problēmas risināšanai ir klienta virzība cauri vairākām pakāpēm (“kāpņu sistēma”), līdz viņi ir gatavi dzīvot pastāvīgā mājoklī, sniedzot elastīgi un individuālu atbalsts tik ilgi, cik nepieciešams. Saistībā ar to komiteja arī izvērtēja nesen realizētā pilotprojekta “Mājoklis vispirms” rezultātus, kura laikā pašvaldība izīrēja bezpajumtniekiem 25 dzīvokļus. Tika secināts, ka rezultāti ir labi – 21 persona turpina dzīvot šajos dzīvokļos, 19 dzīvokļus to īpašnieki piekrituši izīrēt arī turpmāk, bet nu jau bijušajiem bezpajumtniekiem uzlabojušies dzīves apstākļi un sākusies atgriešanās sabiedriskajā dzīvē, tāpēc programmu būtu nepieciešams turpināt atbilstoši pieejamajam finansējumam.

Rīgas pašvaldība patlaban bezpajumtniekiem sniedz sekojošus pakalpojumus:
• Rīgas patversmes Vīriešu nodaļa Maskavas ielā 208 (170 vietas) un Sieviešu nodaļa Eiženijas iela 1E (90 vietas);
• Rīgas patversmes Dienas centrs Katoļu ielā 57 (100 vietas);
• Rīgas patversmes Mobilās brigāde (2 vienības);
• 5 līgumorganizāciju patversmes/naktspatversmes pakalpojumi (640 vietas);
• Īslaicīgās uzturēšanās mītnes pakalpojums (68 vietas) nodrošina īslaicīgu dzīvesvietu un sociālā darba speciālista palīdzību sociālo problēmu risināšanā ar mērķi atrast personai pastāvīgu dzīvesvietu;
• Pansijas pakalpojums (20 vietas), kas paredzēts bezpajumtniekiem ar pašaprūpes grūtībām;
• Sociālās rehabilitācijas centru pakalpojums bezpajumtniekiem (75 vietas);
• Īslaicīgās sociālā aprūpes un sociālā rehabilitācijas pakalpojums (44 vietas) bezpajumtniekiem (diennakts sociālā aprūpe un veselības aprūpe minimālā apjomā);
• 4 līgumorganizāciju zupas virtuves pakalpojumi.

Seminārā 14. un 15. novembrī eksperti, pilsētplānotāji, politikas veidotāji un ieinteresētās puses no Latvijas, Spānijas, Rumānijas, Itālijas, Francijas un Polijas dalīsies pieredzē par alternatīvām pieejām pagaidu izmantošanas regulēšanai reģionālajā un pilsētu līmenī programmas Interreg Europe projekta IMPETUS ietvaros.

Semināra laikā katrs IMPETUS partneris iepazīstinās ar dažiem izvēlētiem labās prakses piemēriem, kas saistīti ar pagaidu izmantošanu un apkopoti ieinteresēto pušu darba grupu sanāksmēs, kas notiek periodiski visā projekta laikā katrā iesaistītajā reģionā.

Projekta IMPETUS mērķis ir pilnveidot pieeju, kā pilsētas un reģioni izstrādā politiku, lai atbalstītu ilgtspējīgu un iekļaujošu pilsētvides dzīvināšanu Eiropas pilsētās. Starp vairākiem pilsētvides atjaunošanas virzieniem IMPETUS projekts īpaši koncentrējas uz pagaidu izmantošanu pamestām vai nepietiekami izmantotām ēkām un teritorijām.

“Tāpat kā visā Eiropā, arī Rīgā trūkst kopējas izpratnes par vienotu pagaidu ēku un vides izmantošanas politiku. Degradēto ēku atjaunošana ir laika un finanšu ietilpīga, tādēļ bieži uzņēmēji vieni tās nespēj atjaunot un šīs ēkas paliek neizmantotas un pamestas gadiem. Tas pats attiecas arī uz pamestajām zemēm un degradēto infrastruktūru. Jauns pielietojums pamestajiem objektiem tiek atzīts par vienu no rīkiem, kas ļauj pilsētai viegli pielāgoties pārmaiņām un dot iedzīvotājiem iespēju īstenot savas iniciatīvas. Turklāt degradētie un pamestie objekti var kļūt par labu vietu, kur izmēģināt dažādus inovatīvus un negaidītus risinājumus, kurus jaunceltnēs bieži vien neriskētu ieviest,”

skaidro Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Projektu vadības pārvaldes vadītājs Dagnis Samausks.

Termins “labā prakse” attiecas uz veiksmīgām un novatoriskām politikām un iekļauj metodes vai stratēģijas, kas pārbaudītas un piemērotas pilsētu un teritoriju plānošanā un pārvaldībā, īpaši koncentrējoties uz pilsētu reģenerācijas projektiem. Šādai praksei ir jābūt pierādījušai savu efektivitāti pilsētu dzīvināšanas problēmu risināšanā un tai ir jābūt pielāgojamai citiem reģioniem vai pilsētām.

Izvēlētās labās prakses nodrošinās pamatu starpreģionu pasākumam Lillē, Francijā, kas ir nākamais notikums IMPETUS partneru darba kārtībā. Rīgas valstspilsētas pašvaldība ir viens no projekta partneriem un piedalās ar mērķi pilnveidot Rīgas attīstības programmu 2022.–2027. gadam kā galveno normatīvo ietvaru, kas atbalsta pagaidu izmantošanu galvaspilsētā.

Logo

Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments oktobrī ir uzsācis pētījumu par Rīgas pilsētas ģimenes dārziņu attīstības un pārvaldības koncepciju. Pētījuma mērķis ir rast priekšlikumus efektīvākajam ģimenes dārziņu pārvaldības modelim un attīstības scenārijiem, kas veicinātu dārziņu ilgtspējīgu attīstību, tostarp izstrādāt redzējumu Lucavsalas ģimenes dārziņu teritorijas telpiskajai vīzijai.

Pētījums norisināsies līdz pavasarim, un tajā paredzēts iesaistīt arī rīdziniekus, īpaši aktīvos ģimenes dārziņu nomniekus. Pētījums norisināsies divos posmos – vispirms tiks veiktas intervijas ar iedzīvotājiem, kam sekos koprades darbnīcas.

Individuālas intervijas plānots uzsākt novembrī. Kopumā paredzēts veikt vismaz 20 padziļinātās intervijas ar pētāmo ģimenes dārziņu teritoriju aktīvajiem nomniekiem, biedrībām, u.c. interesentiem.

● Pēc intervijām tiks organizētas divas koprades darbnīcas. Pirmā no tām tiks veltīta ģimenes dārziņu pārvaldībai, to risinājumiem un diskusijai par Rīgas urbānās dārzkopības attīstību nākotnē. Savukārt otrās darbnīcas galvenā tēma būs Lucavsalas ģimenes dārziņu teritorijas attīstība, kuras laikā pētījuma veicēji prezentēs teritorijas analīzi un kopā ar iedzīvotājiem veidos Lucavsalas telpisko vīziju.

Primāri pētījumā tiks aicināti piedalīties tie aktīvie rīdzinieki un ģimenes dārziņu nomnieki, kuri jau līdz šim izrādījuši interesi par dārziņu attīstību un kuru kontaktinformācija ir Rīga valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta rīcībā. Tāpat pētījumā var iesaistīties arī citi interesenti, līdz 15. novembrim aizpildot pieteikuma anketu.

📌 Anketa pieejama – ŠEIT

Pētījuma “Rīgas pilsētas ģimenes dārziņu un Lucavsalas attīstības un pārvaldības koncepcijas izstrāde” ietvaros tiks:

  • analizēta esošā situācija kā arī labās prakses piemēri Rīgā un citviet Eiropā;
  • analizēta ģimenes dārziņu telpiskā atrašanās, sasaiste ar apkārtējām teritorijām;
  • intervēti ģimenes dārziņu nomnieki un biedrību pārstāvji, lai labāk izprastu dārzkopju vajadzības un to, kā uzlabot pārvaldības sistēmu;
  • izstrādāti priekšlikumi vides kvalitātes veicināšanai ģimenes dārziņos;
  • analizētas ģimenes dārziņu pārvaldības formas;
  • izstrādāts ģimenes dārziņu pārvaldības rīcības plāns;
  • novērtētas Lucavsalas vērtības un potenciāls, kā arī izstrādāta telpiskā vīzija Lucavsalas ģimenes dārziņu teritorijai.

Pētījumu “Rīgas pilsētas ģimenes dārziņu un Lucavsalas attīstības un pārvaldības koncepcijas izstrāde” pēc Rīgas valstspilsētas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta pasūtījuma veic SIA „KPMG Baltics”.