Rīga

Saskaņā ar Rīgas domes Satiksmes departamenta (turpmāk – Departaments) un SIA “Civitta Latvija” noslēgto līgumu tiek veikta Rīgas pilsētas velosatiksmes attīstības koncepcijas 2015.-2030. gadam aktualizācija (turpmāk – Velokoncepcija).

Velokoncepcijas aktualizācijas ietvaros 2022. gada 18. janvārī ir jau notikusi publiskā diskusija par Velokoncepcijas starpziņojumu, kurā varēja piedalīties jebkurš interesants. Tagad tiks organizēta atsevišķa tikšanās ar apkaimju biedrību biedriem.

Tikšanās ar apkaimēm ir plānota 2022. gada 24. janvārī plkst. 16:00.
Lai reģistrētos sēdei, ir nepieciešams aizpildīt reģistrēšanās anketu, tā ir pieejama šeit https://tinyurl.com/rigacitybike

Reģistrētajiem dalībniekiem tiešsaites pieslēgšanās saite tiks izsūtīta īsi pirms tikšanās.

Lai no 2023. gada Rīgā turpinātu saņemt nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) atvieglojumus, pašvaldība atgādina, ka iedzīvotājiem līdz 1. janvārim jāreģistrē oficiālā elektroniskā adrese vai jāsniedz piekrišana elektroniskai saziņai ar Rīgas domes Pašvaldības ieņēmumu pārvaldi ar e-pasta starpniecību. Ja oficiālā elektroniskā adrese jau izveidota vai arī visa ar NĪN saistītā korespondence jau tiek saņemta e-pastā, iedzīvotājiem nekas nav jādara un vēršanās pārvaldē nav nepieciešama.

Ja nebūs reģistrēts elektroniskās saziņas kanāls, no 1. janvāra NĪN atvieglojumi netiks aprēķināti un iedzīvotāji saņems paziņojumus par nepieciešamību veikt NĪN samaksu pilnā apmērā. Tomēr 2023. gads būs pārejas periods –   ja līdz 15. decembrim tiks izveidota oficiālā elektroniskā adrese vai būs piekrists elektroniskai saziņai ar pārvaldi ar e-pasta starpniecību,  tad atvieglojumi tiks piešķirti par visu 2023. taksācijas gada periodu un tiks veikts maksājamā nodokļa pārrēķins.

No 2024. gada pārejas perioda vairs nebūs un NĪN atvieglojumu saņemšanai elektroniskās saziņas kanālam būs jābūt reģistrētam līdz taksācijas gada 1. janvārim.

Elektroniskās saziņas kanālam jābūt aktīvam visu taksācijas gadu, izņemot gadījumus, ja nodokļu maksātājs – fiziska persona – objektīvu iemeslu dēļ nav aktīvs elektroniskajā vidē.

Prasība reģistrēt elektronisko saziņas kanālu vai iesniegt iesniegumu par objektīviem iemesliem, kas liedz reģistrēt e-saziņas kanālu, netiek attiecināta uz nodokļu maksātājiem – pensionāriem, personām ar 1. vai 2. grupas invaliditāti, personām, kas atzītas par Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušajiem vai šīs avārijas seku likvidatoriem, personām, kurām Rīgas Sociālais dienests ir piešķīris maznodrošinātas vai trūcīgas mājsaimniecības statusu un politiski represētām personām. Šiem nodokļu maksātājiem pārvaldē iesniegums par atbilstību kādam no iepriekš minētiem statusiem un faktu apliecinoši dokumenti jāiesniedz tikai tad, ja šī informācija nav pārvaldē iesniegta jau iepriekš.

Savukārt pārējiem nodokļu maksātājiem – fiziskām personām, kuri dažādu iemeslu dēļ nav aktīvi elektroniskajā vidē, bet pretendē uz atvieglojumu saņemšanu, ir pienākums līdz taksācijas gada 1. janvārim iesniegt pārvaldē pamatotu iesniegumu, kurā norādīti objektīvi iemesli, kas liedz reģistrēt oficiālo elektronisko adresi vai piekrist elektroniskai saziņai ar pārvaldi ar e-pasta starpniecību.

Pieteikties elektroniskai saziņai var:

  • aktivizējot oficiālo elektronisko adresi “https://latvija.lv/eadress/reg”;
  • portālā “www.eriga.lv” sadaļā “Nekustamā īpašuma nodoklis”, izmantojot pakalpojumu “E-dokumentu iesniegums”;
  • portālā www.epakalpojumi.lv sadaļā “”Nekustamais īpašums”, e-pakalpojums “E-pasta un SMS pieteikums”
  • iesniedzot iesniegumu elektroniski ar drošu elektronisko parakstu un nosūtot to uz adresi “pip@riga.lv”;
  • pa pastu, nosūtot iesniegumu Rīgas domes Pašvaldības ieņēmumu pārvaldei Terēzes ielā 5, Rīgā, LV-1012.

Lai palielinātu elektroniskās dokumentu aprites īpatsvaru, taupītu pašvaldības budžeta līdzekļus, dabas un energoresursus, NĪN atvieglojumu saņemšanai kā priekšnoteikums izvirzīts elektroniska saziņas kanāla esamība. Nodokļa maksātājam, kas spēj efektīvi darboties elektroniskajā vidē, ir iespēja ar minimālu laika patēriņu un pūlēm nodibināt elektronisko saziņas kanālu dokumentu apritei ar pašvaldību, vienlaikus samazinot izdevumus par sūtījuma fizisko piegādi.

Ja līdz šim NĪN atvieglojumi nav saņemti un iedzīvotājs atbilst NĪN atvieglojumu piešķiršanas nosacījumiem, tad pārvaldē ir jāiesniedz arī pieteikums par atvieglojumu piešķiršanu.

No 2023. gada 1. janvāra e-adreses lietošana uzņēmumiem u.c. reģistros reģistrētiem tiesību subjektiem būs obligāta!

Plašāku informāciju par piemērojamajiem nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumiem, kā arī visu ar nekustamā īpašuma nodokli saistīto aktuālo informāciju, var uzzināt Pašvaldības ieņēmumu pārvaldes interneta vietnē https://pip.riga.lv vai zvanot uz bezmaksas informatīvo tālruni 80000850.

Rīga ziemā, skats no augšas

Rīgas dome trešdien, 15. decembrī, apstiprināja vienu no nozīmīgākajiem galvaspilsētas teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem – Rīgas teritorijas plānojumu līdz 2030. gadam. Izdots saistošo noteikumu formā, plānojums būs saistošs jebkurai fiziskajai un juridiskajai personai no brīža, kuru noteiks Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

“Rīgas teritorijas plānojums ir izstrādāts, lai īstenotu Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030. gadam noteikto, veicinot monocentrisku pilsētas attīstību un sekojot prognozētajām pilsētas izaugsmes tendencēm. Tāpēc ir samazināts apbūves augstums. Īpašu attieksmi plānojuma risinājumi paredz kultūrvēsturisko un dabas vērtību saglabāšanai. Ieklausoties apkaimju biedrību teiktajā un iedzīvotājos, šī gada laikā daudzi uzlabojumi tika iestrādāti plānā, radot vairāk vietas zaļas publiskās telpas labiekārtojumiem nākotnē,” uzsver Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone.

“Sekmīgi ir noslēdzies vairāku gadu process, lai izstrādātu jaunu, uz nākotni vērstu Rīgas teritorijas plānojumu, kas nosaka skaidrus spēles noteikumus teritorijas izmantošanai un apbūvei. Lai nodrošinātu maksimālu plānošanas procesa caurskatāmību un skaidrotu Rīgas teritorijas plānojuma mērķus un uzdevumus, esam nodrošinājuši plašu sabiedrības iesaisti, organizējot pasākumus galvaspilsētas iedzīvotājiem, sabiedriskajām organizācijām, apkaimju biedrībām, uzņēmējiem, kā arī valsts un pašvaldības institūciju pārstāvjiem. Kopumā Rīgas teritorijas plānojuma izstrādes laikā ir izvērtēti vairāk kā 15 000 priekšlikumu un komentāru Rīgas attīstībai,”  skaidro Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Teritorijas plānojuma nodaļas vadītāja Māra Liepa-Zemeša.

Rīgas teritorijas plānojums ir pašvaldības ilgtermiņa teritorijas attīstības plānošanas dokuments, kurā noteiktas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei, tajā skaitā funkcionālais zonējums, publiskā infrastruktūra, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi, kā arī citi teritorijas izmantošanas nosacījumi Rīgas teritorijā. Plānojuma risinājumi attiecas uz galvaspilsētas teritoriju ārpus vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas, kuriem ir savi īpaši detalizēti noteikumi.

Rīgas teritorijas plānojumam veikts arī stratēģiskās ietekmes uz vidi novērtējums un izstrādāts vides pārskats, apzinot nelabvēlīgas ietekmes riskus un paredzot to novēršanas risinājumus.

Līdz šim spēkā bija Rīgas teritorijas plānojums 2006.-2018.gadam. Jauna teritorijas plānojuma izstrāde norisinās kopš 2012. gada. Galvaspilsētas teritorijas plānojuma risinājumu pamats ir 11 tematiskie plānojumi, kas apstiprināti 2017. gadā ar Rīgas domes lēmumiem un ir jāievēro, izstrādājot citus teritorijas attīstības plānošanas dokumentus. 2020. gada decembrī Rīgas dome nolēma pilnveidot izstrādes stadijā esošā Rīgas teritorijas plānojuma redakciju, ņemot vērā izmaiņas normatīvajos aktos, “Rail Baltica” projekta īstenošanu, kā arī pārvērtējot 2019. gada publiskajā apspriešanā saņemtos priekšlikumus.

Ar 2021. gadā pilnveidoto Rīgas teritorijas plānojuma redakciju un tā stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma precizēto vides pārskatu sabiedrība šoruden tika iepazīstināt publiskajā apspriešanā. Tās laikā aizvadīta saruna Latvijas nekustamo īpašumu darījumu organizāciju pārstāvjiem, apspriede ar Rīgas apkaimju organizāciju pārstāvjiem, kā arī norisinājās apspriešanas sanāksme, kurā varēja piedalīties ikviens interesents. Papildu informācija par Rīgas teritorijas plānojuma pilnveidotās redakcijas publiskās apspriešanas norisi pieejama šeit.

Dzelzceļa centrālā stacija Rīgā

Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja pirmdien, 13. decembrī, atbalstīja projekta pieteikuma “Rail Baltica” integrēšanai Rīgas centra infrastruktūrā iesniegšanu Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā (CFLA). Tā mērķis ir nodrošināt gājējiem, velobraucējiem un sabiedriskajam transportam drošu un ērtu pārvietošanos Rīgas Centrālas stacijas pieguļošajā teritorijā.

Ņemot vērā “Rail Baltica” dzelzceļa stacija izbūvi, projekta gaitā ir plānota Ģenerāļa Radziņa krastmalas, 11.novembra krastmalas un 13.janvāra ielas krustojuma saistītās infrastruktūras pārbūve, gājēju kustības pilnveide Gogoļa ielā, kanālmalas pieejamības nodrošināšana starp “Rail Baltica” Centrālās stacijas projekta robežu pie nojaucamā TC “Titāniks”  un Pilsētas kanālu, kā arī Timoteja – Turgeņeva ielas krustojuma pārbūve. Tas uzlabos savstarpējos satiksmes savienojumus starp Rīgas Centrālās dzelzceļa staciju, Rīgas starptautisko autoostu, Rīgas Centrāltirgu, Daugavas promenādi un Vecrīgu.

Projekts tiks īstenots laika posmā no 2022. gada janvāra līdz 2023. gada decembrim. 

Atbalstot projektu „Eiropas nozīmes dzelzceļa infrastruktūras “Rail Baltica” integrēšana Rīgas valstspilsētas centra infrastruktūrā”, Pilsētas attīstības komiteja ir uzdevusi Pilsētas attīstības departamentam sadarbībā ar Publiskās infrastruktūras attīstības pārvaldi iesniegt projekta iesniegumu CFLA izsludinātajā atlasē. Tāpat ir  apstiprinātas projekta izmaksas 28 miljonu eiro apmērā, tai skaitā ES Kohēzijas fonda finansējums 23,8 miljonu eiro apmērā un nacionālā finansējuma daļa 4,2 miljonu eiro apjomā. Jautājums par līdzfinansējuma apstiprināšanu tiks virzīts izskatīšanai Finanšu un administrācijas lietu komitejā.

Vīrietis-ar-mugursomu-plakāti

Galvaspilsētas apkaimju attīstības biedrībām reizi gadā iespējams pieteikties pašvaldības atbalstam līdz 1000 eiro. Pabalsts paredzēts biedrību attīstībai, kapacitātes stiprināšanai un sadarbības veicināšanai sabiedrības iesaistes jautājumos.

Tiesības pretendēt uz pašvaldības atbalstu ir Rīgas pilsētas apkaimju attīstības biedrībām, kas atbilst šādiem kritērijiem:

  • biedrības juridiskai adresei jābūt reģistrētai Rīgā;
  • biedrībai jābūt oficiāli reģistrētai vismaz vienu gadu;
  • pirmo reizi piesakoties atbalsta saņemšanai, biedrībā jābūt reģistrētiem vismaz desmit biedriem, savukārt katrā nākamajā reizē, piesakoties atbalsta saņemšanai, biedrībā jābūt reģistrētiem vismaz par pieciem biedriem vairāk nekā iepriekšējā reizē (minētais neattiecas uz biedrībām, kurās reģistrēti vismaz 35 biedri);
  • biedrībai nav neizpildītu līgumsaistību pret pašvaldību, kā arī biedrībai nav pasludināts maksātnespējas process un nav sākta biedrības likvidācija.

2021. gadā biedrībām bija iespējams iesniegt pieteikumu atbalsta saņemšanai līdz 25. augustam. Tika saņemti 19 biedrību  pieteikumi. Divas biedrības neatbilda atbalsta saņemšanai izvirzītajiem kritērijiem.

Līgumu noslēdza un finansējumu saņēma 17 apkaimju biedrības:

  • “Āgenskalna apkaimes biedrība”
  • “Bišumuižas attīstības biedrība”
  • “Brasa”
  • “Cits Ķengarags”
  • “Čiekurkalna attīstības biedrība”
  • “Dārzciema apkaimes biedrība”
  • “Kundziņsala”
  • “Lucavsala”
  • “Mežaparka Attīstības biedrība”
  • “Mežciema attīstības biedrība”
  • “Rīgas Dārziņu iedzīvotāju biedrība”
  • “Rīgas Mazjumprava”
  • “Rītabuļļi”
  • “Teikas apkaimju biedrība”
  • “Vecmīlgrāvja Attīstības Biedrība”
  • “Zasulaukam un Šampēterim”
  • “Vecāķu biedrība”.

Biedrībām, kuras saņēmušas finansiālo atbalstu, ir pienākums nepieciešamības gadījumā sniegt detalizētu informāciju par izlietoto atbalstu un uzrādīt grāmatvedības pamatojuma dokumentus, kā arī atmaksāt saņemto atbalstu, ja tas izmaksāts, biedrībai sniedzot nepatiesu vai nepilnīgu informāciju.

Rīga

Rīgas enerģētikas aģentūra 20. decembrī plkst. 17:30 rīko tiešsaistes publisko apspriešanu Rīgas pilsētas enerģētikas un klimata rīcības plānam 2022.-2030. gadam, kura tapšanā iesaistīti vairāk nekā 280 dažādu jomu speciālisti.

Pasākumā aicināts piedalīties ikviens Rīgas iedzīvotājs, kuram rūp galvaspilsētas enerģētikas un klimata rīcības nākotne. Tuvākajā laikā tīmekļa vietnē rea.riga.lv būs pieejama saite, lai piedalītos tiešsaistes pasākumā.

Pasākuma programma

LaiksTematsRunātājs
17:30REA ievadsJānis Ikaunieks, Rīgas enerģētikas aģentūra
17:40Rīgas pilsētas enerģētikas un klimata rīcības plāna 2022.-2030. gadam mērķi un plānotie pasākumi.Jānis Ikaunieks, Rīgas enerģētikas aģentūra
18:00Sabiedriskajā apspriešanā saņemto priekšlikumu analīze un viedokļu apmaiņa.Visi

Rīcības plāns atvērts publiskai apspriešanai līdz 27. decembrim un ar to var iepazīties tīmekļa vietnē rea.riga.lv, kā arī sniegt priekšlikumus tiešsaistē rīcības plāna pilnveidošanai, aizpildot anketu (https://www.visidati.lv/aptauja/1794829408/) vai brīvā formā, nosūtot tos uz e-pasta adresi rea@riga.lv. Neskaidrību vai jautājumu gadījumā aicinām sazināties pa tālr. 67012350.

Plāns ir pašvaldības galvenais enerģētikas un klimata pielāgošanās nozares stratēģiskās plānošanas dokuments, kurš turpmāk kalpos kā ceļa karte pilsētai virzoties pretī izvirzītajam mērķim – būt starp pirmajām 100, klimata ziņā, neitrālajām pilsētām Eiropā, bet rīcības plāna izstrāde ir tikai pirmais mazais solis izvirzītā mērķa sasniegšanai – Rīgas pašvaldībai sasniegt būtiskus uzlabojumus gaisa piesārņojuma, vides kvalitātes, dabas vērtību ilgtspējības un klimata jautājumu jomās.

Plānā ietvertie stratēģiski prioritārie virzieni, lai sasniegtu klimatneitrālas un arī klimatnoturīgas Rīgas vīziju:  

  • Enerģētika – samazināt enerģijas patēriņu pilsētā līdz minimāli nepieciešamajam;
  • CO2 emisijas – sasniedzam maksimālu atjaunojamo energoresursu īpatsvaru pašvaldības infrastruktūrā;
  • Enerģētiskā nabadzība – nodrošinām, ka mājsaimniecības var atļauties nepieciešamos energoresursus komfortablākai dzīvei;
  • Pielāgošanās klimata pārmaiņām – klimatnoturīga Rīga.

REA apzinās, ka šī plāna ieviešana nav vienkāršs uzdevums, taču arī daudzas citas Eiropas pilsētas sekmīgi virzās klimatneitralitātes virzienā. Būtiski, ka klimatneitralitātes pasākumu ieviešana ne tikai samazinās pilsētas ietekmi uz klimatu, bet arī palīdzēs attīstīt un modernizēt pilsētvidi, veicinās labklājību un uzlabos dzīves kvalitāti, kā arī mazinās enerģētiskās nabadzības riskus. Klimatneitrāla Rīga būs arī rīdziniekiem draudzīgāka Rīga!

Rīga

Rīgas dome trešdien, 1. decembrī, apstiprināja pārskatu par Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030. gadam un Rīgas attīstības programmas 2014.–2020. gadam ieviešanu no 2014. līdz 2020. gadam, kas sniedz iespēju iepazīties ar paveikto un novērtēt stratēģisko mērķu izpildes progresu galvaspilsētā.

“Pārskatā apkopota informācija no 29 Rīgas domes iestādēm un struktūrvienībām. Tāpat ņemti vērā ārējie datu avoti un statistiskā informācija. Esam apzinājuši iedzīvotāju viedokli par pašvaldības darbu un procesiem pilsētā, kā arī piesaistīti pieci nozaru eksperti, kas sniedza vērtējumu par rīcības virzienu izpildi. Pārskata informatīvais raksturs un vienkāršības princips ļauj jebkuram interesentam iepazīties ar paveikto Rīgā iepriekšējās septiņgades plānošanas periodā, kā arī redzēt stratēģisko mērķu izpildes progresu galvaspilsētā. Pārskatā apkopotā informācija bija nozīmīgs resurss, lai koriģētu pilsētas stratēģiskos uzsvarus jaunās attīstības programmas izstrādes procesā,” skaidro Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Stratēģiskās vadības pārvaldes vadītājs Guntars Ruskuls.

Rīgas ilgtermiņa mērķu sasniegšanai attīstības programmā līdz šim bija noteikti 19 rīcības virzieni, kas aptver visas pašvaldības pārziņā esošās jomas un nozares. Lai novērtētu 19 rīcības virzienu dinamiku, kopumā analizēts 191 rādītājs, un tiem noteikta tendence pret sākuma vērtību (pozitīva, negatīva vai bez būtiskām izmaiņām).  Jāņem vērā, ka rādītāju vērtības 2020. gadā būtiski ietekmēja Covid-19 pandēmija, negatīvi iespaidojot 26% jeb 50 rādītājus. Visvairāk ietekmētas tādas nozares kā pasažieru pārvadājumi, tūrisma, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumi, sporta, mākslas un dažādas kultūras jomas, kā arī citas nozares, kas saistītas ar iedzīvotāju pulcēšanos un pārvietošanos. Tomēr jāizceļ, ka kopumā 60 rādītāji ir sasnieguši vai pārsnieguši 2020. gadā plānotās vērtības.

No 191 rādītāja par 36 rādītājiem savu vērtējumu sniedza Rīgas iedzīvotāji. Visvairāk pēdējā septiņgadē pieaudzis iedzīvotāju vērtējums par pašvaldības bērnudārzu pakalpojumu pieejamību (+35%), par iespējām iesaistīties pulciņos, amatiermākslas kolektīvos bērniem (+15%), primārās veselības aprūpes kvalitāti (+11%) un sabiedriskā transporta pakalpojumu kvalitāti (+8%).

Rīcības virzienos noteikto uzdevumu izpildi pārskata periodā raksturo Rīgas pašvaldības iestāžu un struktūrvienību veiktās rīcības un projekti rīcības un investīciju plānos. Kopumā uzraudzības periodā no 112 uzdevumiem, darbības tika atzīmētas 106 jeb 94,6% uzdevumos. Starp nozīmīgākajiem izceļami tādi projekti kā Mežaparka Lielās estrādes rekonstrukcija, izglītības iestāžu atjaunošana, infrastruktūras attīstība Krievu salā ostas aktivitāšu pārcelšanai no pilsētas centra un citi projekti.

Kopš 2008. gada Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments ik gadu sagatavoto pārskatu par Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas un Rīgas attīstības programmas ieviešanu. Pārskats par uzraudzības periodu no 2014. līdz 2020. gadam ir noslēdzošais izstrādātais pārskats, kas sagatavots par iepriekšējā plānošanas perioda Rīgas attīstības programmas īstenošanu. Tīmekļa vietnē www.sus.lv sadaļā “Stratēģija” vienkopus publicēti visi uzraudzības pārskati par stratēģijas un attīstības programmas ieviešanu, t.sk. rīcības un plānu izpilde.

Patlaban arī norit noslēdzošais darbs pie jaunās Rīgas attīstības programmas 2021.-2027.gadam izstrādes, savukārt oktobra sākumā noslēdzās dokumenta publiskā apspriešana. Plānots, ka jaunā Attīstības programma stāsies spēkā 2022. gada sākumā.

Prezentmateriāli

Pirmdien, 29. novembrī, Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja atbalstīja vienu no nozīmīgākajiem galvaspilsētas teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem – Rīgas teritorijas plānojumu līdz 2030. gadam. Galīgais lēmums vēl būs jāpieņem domes sēdē.

Rīgas teritorijas plānojums ir pašvaldības ilgtermiņa teritorijas attīstības plānošanas dokuments, kurā noteiktas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei, tajā skaitā funkcionālais zonējums, publiskā infrastruktūra, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi, kā arī citi teritorijas izmantošanas nosacījumi Rīgas teritorijā. Plānojuma risinājumi attiecas uz galvaspilsētas teritoriju ārpus Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas, kuriem ir savi īpaši detalizēti noteikumi.

Rīgas teritorijas plānojums būs saistošs jebkurai fiziskajai un juridiskajai personai no brīža, kuru noteiks Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija.

Rīgas teritorijas plānojumam veikts arī stratēģiskās ietekmes uz vidi novērtējums un izstrādāts vides pārskats, apzinot nelabvēlīgas ietekmes riskus un paredzot to novēršanas risinājumus.

Līdz šim spēkā bija Rīgas teritorijas plānojums 2006.-2018.gadam. Jauna teritorijas plānojuma izstrāde norisinās kopš 2012. gada. Galvaspilsētas teritorijas plānojuma risinājumu pamats ir 11 tematiskie plānojumi, kas apstiprināti 2017. gadā ar Rīgas domes lēmumiem un ir jāievēro, izstrādājot citus teritorijas attīstības plānošanas dokumentus.

2020. gada decembrī Rīgas dome nolēma pilnveidot izstrādes stadijā esošā Rīgas teritorijas plānojuma redakciju, ņemot vērā izmaiņas normatīvajos aktos, “Rail Baltica” projekta īstenošanu, kā arī pārvērtējot 2019. gada publiskajā apspriešanā saņemtos priekšlikumus.

Ar 2021. gadā pilnveidoto Rīgas teritorijas plānojuma redakciju un tā stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma precizēto vides pārskatu sabiedrība tika iepazīstināta šoruden publiskajā apspriešanā. Tās laikā aizvadīta saruna Latvijas nekustamo īpašumu darījumu organizāciju pārstāvjiem, apspriede ar Rīgas apkaimju organizāciju pārstāvjiem, kā arī norisinājās apspriešanas sanāksme, kurā varēja piedalīties ikviens interesents. Papildu informācija par Rīgas teritorijas plānojuma pilnveidotās redakcijas publiskās apspriešanas norisi pieejama šeit.

Pirmajā adventē, 28. novembrī, Rīgā iemirdzēsies galvenās Ziemassvētku egles Doma laukumā un Rātslaukumā, savukārt kultūras centros un dievnamos skanēs svētku koncerti.

Kopumā šogad pašvaldība Rīgā ir gādājusi par 16 eglēm, kas atradīsies dažādās pilsētas apkaimēs, un 22 Ziemassvētku eglēm, kas rotās galvaspilsētas kultūras centrus, parkus, skvērus un laukumus.

Svētku noskaņa būs jūtama arī koncertos kultūras centros un dievnamos, kurus ikviens interesents varēs apmeklēt “zaļajā režīmā”, bet atsevišķus koncertus būs iespēja vērot arī tiešsaistē.

Pirmajā adventē pilsētā sākas koncertcikls “Adventa koncerti Rīgas baznīcās”, un 28. novembrī koncerts notiks Rīgas Āgenskalna baptistu baznīcā.

Šajā dienā Rīgas Sv. Pētera baznīcā apmeklētāji gaidīti Ziemassvētku gaidīšanas laika pasakas “Sveces liesma” muzikālajā uzvedumā, kas tapis pēc Selmas Lāgerlēvas darba “Kristus leģenda” motīviem. Pirmās adventes koncerts ar Orķestra “Rīga” un solistes Ievas Paršas piedalīšanos skanēs arī Rīgas Domā. Šis koncerts būs skatāms kā klātienē, tā arī tiešsaistē.

Svētku gaidīšanas atmosfēru uzburs arī Rīgas kultūras centros notiekošie koncerti. Kultūras centrā “Imanta” ar pazīstamu mūziķu un populāru solistu piedalīšanos skanēs koncerts “Ziemassvētku romance”. Savukārt kultūras centrā “Mazā ģilde” klausītāji gaidīti koncertā “Rāmi krastu skalos ūdens.” Abi koncerti būs skatāmi arī tiešsaistē.

Adventa laika kultūras pasākumus atbalsta Rīgas pašvaldība, un programma tapusi sadarbībā ar pašvaldības kultūras centriem un biedrībām. Tuvojoties Ziemassvētkiem, svētku noskaņu Rīgā ienesīs arī pilsētvides noformējums centrā un apkaimēs.

Informācija par Pirmās adventes pasākumu programmu, māksliniekiem, norises laiku, kā arī ielūgumu iegādes kārtību un arī tiešsaistes kanāliem ir pieejama tīmekļa vietnē www.kultura.riga.lv.

Plašāka informācija: Indra Vilde Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Komunikācijas un sabiedrisko attiecību vadītāja, tālr. 67026838, mob. 26708034, e-pasts: indra.vilde@riga.lv https://www.riga.lv/lv/jaunumi  https://kultura.riga.lv

Rīgas enerģētikas aģentūra (REA) ir sagatavojusi un līdz 27. decembrim nodevusi sabiedriskajai apspriešanai Rīgas ilgtspējīgas enerģētikas un klimata rīcības plānu līdz 2030. gadam. Tā izstrādē tika iesaistīti vairāk nekā 280 dažādu jomu speciālisti.

Rīcības plāns ir galvenais pašvaldības enerģētikas un klimata pielāgošanās nozares stratēģiskās plānošanas dokuments, kas turpmāk kalpos kā ceļa karte pilsētai, virzoties pretī izvirzītajam mērķim – būt starp pirmajām 100 klimatneitrālajām pilsētām Eiropā. Rīcības plāna izstrāde ir tikai pirmais solis, lai sasniegtu Rīgas pašvaldības noteiktos mērķus un panāktu būtiskus uzlabojumus gaisa piesārņojuma, pilsētvides kvalitātes, dabas vērtību ilgtspējas un klimatneitralitātes jomās.

Rīgas pašvaldība cītīgi strādā, lai kļūtu par pirmo klimatneitrālo galvaspilsētu Baltijā, un aicina ikvienu iesaistīties, lai kopīgi sasniegtu Rīcības plānā izvirzītos mērķus.

Rīcības plāns atvērts publiskai apspriešanai līdz 27. decembrim un ar to var iepazīties tīmekļa vietnē rea.riga.lv.

Priekšlikumus Rīcības plāna pilnveidošanai var iesniegt tiešsaistē, aizpildot anketu (https://www.visidati.lv/aptauja/1794829408/) vai brīvā formā, nosūtot tos uz e-pasta adresi rea@riga.lv. Neskaidrību gadījumā lūdzam sazināties ar aģentūru, tālr. 67012350.

Rīcības plāna sabiedriskā apspriede tiešsaistē tiek plānotā nedēļā no 6. līdz 10. decembrim, precīzais norises laiks tiks paziņots vēlāk.

Rīgas pašvaldība līdz 2030. gadam apņemas sākotnēji ieviest klimatneitralitātes principus pašvaldības infrastruktūras apsaimniekošanā, paralēli strādājot arī pie šo principu piemērošanas visā pilsētā. Galvenie izaicinājumi – atjaunot vismaz 2000 daudzdzīvokļu ēkas līdz 2030. gadam, samazināt pilsētvides lielākā emisiju avota – autotransporta emisijas, tiekties uz bezemisiju siltuma ražošanu un siltumapgādi. Pašvaldības ēkās, ieviešot energopārvaldības sistēmu, plānots samazināt enerģijas patēriņu, kā arī palielināt atjaunīgo energoresursu īpatsvaru, galvenokārt, iznomājot jumta platības saules kolektoru uzstādīšanai un ieviešot energokopienu projektus, kas neparedz lielus kapitālieguldījumus, taču veicina atjaunīgo energoresursu īpatsvara palielināšanos pilsētas energobilancē. 

Rīcības plāns ieskicē stratēģiski prioritāros virzienus, lai sasniegtu klimatneitrālas un klimatnoturīgas Rīgas vīziju:  

–      Enerģētika – samazināt enerģijas patēriņu pilsētā līdz minimāli nepieciešamajam;

–      CO2 emisijas – sasniegt maksimālu atjaunojamo energoresursu īpatsvaru pašvaldības infrastruktūrā;

–      Enerģētiskā nabadzība – nodrošināt, ka mājsaimniecības var atļauties nepieciešamos energoresursus komfortablai dzīvei;

–      Pielāgošanās klimata pārmaiņām – klimatnoturīga Rīga.

Šobrīd Eiropas Savienības klimata un enerģētikas politika balstās uz Eiropas Zaļo kursu, kā mērķis ir veidot taisnīgu un pārticīgu sabiedrību Eiropā, uzlabot pašreizējo un nākamo paaudžu dzīves kvalitāti un attīstīt mūsdienīgu, resursu efektīvu un konkurētspējīgu ekonomiku, kurā siltumnīcefekta gāzu neto emisijas 2050. gadā samazinātos līdz nullei un ekonomiskā izaugsme būtu atsaistīta no resursu patēriņa.

Pašvaldību līmenī enerģētikas sektora attīstību un ietekmes uz klimatu mazināšanu veicina Pilsētu mēru pakta iniciatīva, kas aizsākās 2008. gadā pēc ES klimata un enerģētikas tiesību aktu pieņemšanas. Rīga Pilsētu mēru pakta iniciatīvai pievienojās 2008. gadā kā pirmā no Latvijas pašvaldībām.

REA apzinās, ka Rīcības plāna ieviešana nav vienkāršs uzdevums, taču arī daudzas citas Eiropas pilsētas sekmīgi virzās klimatneitralitātes virzienā. Būtiski, ka klimatneitralitātes pasākumu ieviešana ne tikai samazinās pilsētas ietekmi uz klimatu, bet arī palīdzēs attīstīt un modernizēt pilsētvidi, veicinās labklājību un uzlabos dzīves kvalitāti, kā arī mazinās enerģētiskās nabadzības risku. Klimatneitrāla Rīga būs arī rīdziniekiem draudzīgāka Rīga!

Informāciju sagatavoja: Rīgas domes Komunikācijas pārvaldes projektu koordinators Mārtiņš Vilemsons, tālr: 67026231, e-pasts: martins.vilemsons@riga.lv.