Arhīvs birkai: Drošība

Rīga kopā ar Turīnu testēs dronu tehnoloģijas pašvaldības policijas operatīvajā darbā

Rīga sadarbībā ar Turīnas pašvaldību, Turīnas politehnisko universitāti un telekomunikāciju uzņēmumiem “Latvijas Mobilais telefons”, valsts akciju sabiedrību “Elektroniskie sakari” un Itālijas uzņēmumu “Windtre” sāk dalību Eiropas Savienības pilotprojektā “5G4LIVES”, lai noteiktu dronu izmantošanas iespējas un efektivitāti pašvaldības policijas operatīvajā darbā.

Rīga iesaistījusies šajā projektā, lai veicinātu sabiedrības drošību un aprīkotu Rīgas pašvaldības policiju (RPP) ar jaunākajām tehnoloģijām. Projekta gaitā “Latvijas Mobilais telefons” uzstādīs 5G tehnoloģijas RPP Vecāķu un Ķīšezera glābšanas stacijās. To elektroapgādē paredzēts izmantot alternatīvos ūdeņraža kurināmā uzlādes elementus, tādā veidā nodrošinot ilgtspējīgus klimata risinājumus. RPP operatīvajam darbam paredzēts iegādāties dronus ar termo un infrasarkano staru kamerām, un izstrādāt viedo risinājumu dronu lidojumiem 5G tīklā ārpus redzamības teritorijas (lidojuma plānus, sistēmu arhitektūru, drošības protokolus, integrācijas u.c. dokumentus).

Projektu “5G sistēmu attīstība dzīvību un sabiedrības veselības aizsardzībai Rīgā – “5G4LIVES”” līdzfinansē Eiropas Savienības programma “Connecting Europe Facility Digital”. Projekts kopumā ilgs trīs gadus.

Projekta atklāšana notiks pirmdien, 29. janvārī, plkst. 10 Rīgas domes sēžu zālē. To atklās Rīgas domes priekšsēdētāja vietniece Linda Ozola, Itālijas vēstnieks Latvijā Alessandro Monti, Turīnas pašvaldības policijas goda komisārs Gianfranco Todesco, Rīgas pašvaldības policijas priekšnieka vietnieks Andrejs Aronovs, Eiropas Komisijas aģentūras “The Health and Digital Executive Agency” pārstāve Oana Bodron.

Divu dienu seminārā, kas 29. un 30. janvārī norisināsies Rīgas domē, projekta dalībnieki un eksperti pārrunās jautājumus, kas ir saistīti ar pašvaldības policijas optimālu ārkārtas situāciju pārvaldību un uz datiem balstītu prognozēšanu, izmantojot automātisku riska zonu novērtējumu.

Pasākumā aicināti piedalīties arī mediju pārstāvji.

Precizēts, kur Rīgā drīkst atrasties uz ledus

No otrdienas, 9. janvāra, papildināts saraksts ar vietām uz ūdenstilpēm, kur Rīgā drīkst atrasties uz ledus. Iedzīvotājiem jāatceras, ka vienmēr ir jāpārliecinās par savu drošību un jāizvērtē ledus biezums, pirms kāpšanas uz tā.

Šobrīd uz ledus drīkst atrasties:

🔹 Ķengaraga dīķī, bet aizliegts atrasties uz ūdenstilpes ledus 80 m attālumā no Daugavas ietekas;
🔹 uz ūdenstilpes Vladimira Kudojara parkā;
🔹 uz ūdenstilpes Viestura dārzā;
🔹 Mazjumpravas muižas dīķī, taču papildus Mazjumpravas muižas dīķī aizliegt atrasties uz ūdenstilpes ledus 50 m attālumā no Daugavas ietekas;
🔹 Bābelītī;
🔹 Dambjapurva ezerā;
🔹 Gaiļezerā;
🔹 Velnezerā;
🔹 uz ūdenstilpes Uzvaras parkā;
🔹 Māras dīķī, taču aizliegts atrasties uz ūdenstilpes ledus 180 m attālumā no Mārupītes ietekas un 70 m attālumā no Friča Brīvzemnieka ielas un Ojāra Vācieša ielas krustojuma;
🔹 Bolderājas karjerā;
🔹 Vecdaugavas posmos :

  • no Mangaļsalas prospekta līdz Vēdzeļu ielai 4;
  • no Skanstnieku ielas 5 līdz Mangaļsalas prospektam;
  • no Airu ielas 87 līdz Ipalas ielai 16;

🔹 Ķīšezera posmos:

  • Mīlgrāvja ielas 16 līdz Ezermalas ielai 18 – ne tālāk par 200 m no krasta līnijas;
  • no Ezermalas ielas 10B līdz Pakalniešu ielai 9 – ne tālāk par 200 m no krasta līnijas;
  • no Jaunciema gatves 275 līdz Jaunciema gatvei 171 – ne tālāk par 200 m no krasta līnijas;
  • no Jaunciema gatves 240 līdz Jaunciema gatvei 81B;
  • Sužu kaktā pie Jaunciema gatves 73 – ne tālāk kā 200 m no krasta līnijas;
  • Pils kaktā starp Makšķernieku ciematu un Buldurpungas ielu 4 – ne tuvāk par 400 m no Juglas upes ietekas Ķīšezerā;

🔹 Kojusalas grāvja posmos ne tālāk par 50 m no krasta līnijas:

  • no Austuves ielas 5A līdz Krasta ielai 95 k-20,
  • no Krasta ielas 5 līdz Krasta iela 44,
  • no Krasta ielas 50 līdz Krasta ielai 91A

🔹 Bieķengrāvja posmā no Mūkusalas ielas 75A līdz Mūkusalas ielai 78A;
🔹 Juglas ezera posmos, ņemot vērā, ka aizliegts atrasties 400 m attālumā no Juglas upes ietekas un 200 m attālumā no Piķurgas ietekas:

  • no Dzirnupes ielas 5 līdz Liepkalna ielai 15A – ne tālāk par 200 m no krasta līnijas;
  • no Bonaventuras ielas 10 līdz Berģu ielai 168 – ne tālāk par 200 m no krasta līnijas;
  • Brekšu kaktā no Brekšu ielas 25 līdz Nautrēnu ielai 18;

🔹 Strazdupītes posmā no Brīvības gatves 417A līdz Vidzemes alejai 1, bet aizliegts atrasties tuvāk par 130 m no dzelzceļa tilta;
🔹 līcī Juglas kanālā pie Jaunciema gatves 8F, taču aizliegts atrasties 50 m attālumā no ietekas Juglas kanālā;
🔹 Sarkandaugavas posmos, bet ne tālāk kā 50 m no krasta līnijas:

  • no Kundziņsalas 10. līnijas 10A līdz Kundziņsalas 2. līnijai 5;
  • Sarkandaugavas līcī no Uriekstes ielas 12B līdz Uriekstes ielai 12

🔹 Krēmeru līcī, bet aizliegts atrasties tālāk par 250 m no Beķergrāvja ielas 5;
🔹 Hapaka grāvja posmā no Lielupes ielas 31 līdz Lielupes ielai 46;
🔹 Āgenskalna līča posmos, ņemot vērā, ka nedrīkst papildus atrasties uz ūdenstilpes ledus 50 m attālumā no Mārupītes ietekas un 70 m attālumā no Zunda kanāla iztekas:

  • no Raņķa dambja līdz Balasta dambim 7;
  • starp AB dambi un Kuģu ielu;

🔹 Buļļupes posmos:

  • līcī pie SIA “Rīgas ūdens” bioloģiskās notekūdeņu attīrīšanas stacijas “Daugavgrīva” – ne tālāk par 200 m no krasta līnijas;
  • līcī pie Lielās ielas 45 – ne tālāk par 150 m no Lielās ielas un Velkoņu ielas krustojuma;
  • līcī pie Lielās ielas 71E – ne tālāk par 100 m no krasta līnijas;
  • līcī pie Birzes ielas 27B – ne tālāk par 80 m no krasta līnijas;

🔹 Ziemeļupē pie SIA “Rīgas ūdens” bioloģiskās notekūdeņu attīrīšanas stacijas “Daugavgrīva”, taču nedrīkst atrasties 200 m attālumā no ietekas Buļļupē.

 📌 Visas vietas, kur atļauts atrasties uz ledus, var apskatīt kartē.

 

Atgādinām, ka ņemot vērā mainīgos laikapstākļus un iespējamību, ka ledus kārta nav pietiekami izturīga, joprojām ir aizliegts atrasties uz pārējo pilsētas teritorijā pieejamo publisko ūdenstilpju vai to daļu un Rīgai piegulošās jūras piekrastes publisko ūdeņu ledus.

Pašvaldība atgādina, ka ledus biezums dažādās vietās var būt atšķirīgs, simtprocentīgu drošību garantēt nav iespējams, tādēļ iedzīvotājiem jābūt uzmanīgiem un pašiem jāizvērtē sava drošība, kāpjot un atrodoties uz ledus.

Ar pilsētas izpilddirektora rīkojumu uz Rīgas ūdenstilpēm ir noteikts paaugstinātas bīstamības periods, kura laikā, ja netiek piemēroti atsevišķi izņēmumi, iedzīvotājiem atrasties uz ledus ir aizliegts.

Atbildība par atrašanos uz ledus vietās, kur tas nav atļauts, ir noteikta Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā. Par likuma pārkāpumu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu līdz 100 eiro.

Rīgas pašvaldība un Iekšlietu ministrija veidos vēl ciešāku sadarbību civilās aizsardzības jomā

Lai pārrunātu civilās aizsardzības aktualitātes un veicinātu valsts un pašvaldības sadarbību iekšējās drošības un kārtības jomās, Rīgas mērs Vilnis Ķirsis un vicemēre Linda Ozola 2. novembrī, Rātsnamā tikās ar iekšlietu ministru Rihardu Kozlovski.

Tikšanās laikā pārrunāta kopējā drošības infrastruktūras attīstība galvaspilsētā, tostarp darbs pie bumbu patvertņu un citu civilo aizsargbūvju izveides, apziņošana – sirēnas Rīgā un šūnu apraide, kā arī Rīgas pašvaldības video novērošanas sistēmas turpmākā attīstība un iespējamais valdības atbalsts tajā.

“Civilā aizsardzība un Rīgas gatavība drošības izaicinājumiem ir viena no mūsu prioritātēm. Pēdējā pusotra gada laikā šajā ziņā esam paveikuši jau daudz, tomēr atsevišķās jomās attīstība varēja būt ātrāka. Tikai ar valsts aktīvu iesaisti un atbalstu mēs varam izveidot efektīvu civilās aizsardzības sistēmu. Esmu gandarīta, ka iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim ir līdzīgs redzējums un izpratne par galvaspilsētas nozīmīgo lomu valsts drošībā. Esmu pārliecināta, ka šī tikšanās palīdzēs mums virzīties raitāk uz priekšu,”

uzsver Rīgas vicemēre Linda Ozola.

“Ievērojot, kas notiek pasaulē un kā tas ietekmē situāciju Eiropā, mums nav ne mazāko šaubu, ka drošība ir fundamentāli svarīga, un mēs apzināmies, ka Latvijai ir efektīvi jāizmanto šis laiks, lai parūpētos par vidi, kas apdraudējuma gadījumā ļaus mūsu cilvēkiem būt drošībā un sevi pasargāt. Rīgas piemērs un ieinteresētība būt soli priekšā, lai apzinātu un sagatavotu atbilstošu drošības infrastruktūru, ir apsveicama. Turpinot šo darbu, mums noteikti jāpārņem labākā pieredze arī no sabiedrotajiem – piemēram, Somijas, Igaunijas, arī Ukrainas, kur civilās aizsardzības sistēma šobrīd tiek pārbaudīta kara apstākļos,”

sarunā ar Rīgas domes vadību atzina iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis.

“Rīgai kā galvaspilsētai ir īpaša atbildība gādāt par drošības infrastruktūru, tāpēc ir gandarījums, ka ar valdību un Iekšlietu ministriju civilās aizsardzības jautājumos esam vienprātīgi. Droši patvērumi, savlaicīga cilvēku apziņošana – pie tā turpinām strādāt. Vienlaikus ceru, ka tuvākajos pāris gados varētu kopā realizēt ieceri par mobilo aplikāciju, kurā iedzīvotājiem būtu ērti pieejama informācija, piemēram, par patvēruma vietām apdraudējuma gadījumā,”

norāda Rīgas mērs Vilnis Ķirsis.

Tikšanās no Rīgas domes puses piedalījās Rīgas mērs Vilnis Ķirsis, vicemēre Linda Ozola, Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas vadītājs Māris Mičerevskis, kā arī Civilās aizsardzības un operatīvās informācijas pārvaldes vadītājs Gints Reinsons.

Rīgas ielās šogad plāno ierīkot jaunus ātrumvaļņus

Vasaras izskaņā Rīgā sākās darbs pie sešdesmit jaunu ceļa ātrumvaļņu ierīkošanas. Šobrīd darbi turpinās pilnā sparā un ātrumvaļņi jau ir izbūvēti divdesmit piecās vietās. Pārējās vietās ātrumvaļņus plānots ierīkot līdz šī gada beigām.

Ārtelpas un mobilitātes departaments ceļa ātrumvaļņus izbūvē prioritārā secībā, ņemot vērā iedzīvotāju iesniegumus. Ātrumvaļņus izbūvē ielās, kurās ierīkotas dzīvojamās zonas, 30 km/h ātruma ierobežojuma zonas, nav izbūvētas gājēju ietves, tuvumā atrodas skolas un pirmsskolas izglītības iestādes. Attiecīgi, ātrumvaļnus izbūvē satiksmes mierināšanas nolūkos, tādējādi palielinot gājēju drošību.

“Mierīgāka satiksme Rīgā ir mūsu visu drošības interesēs, tāpēc ātrumvaļņus izbūvējam mikrorajonos un Rīgas apkaimēs tajās vietās, kur ir lielāka gājēju satiksme, kur biežāk pārvietojas bērni. Pašu rīdzinieku iesaiste, piesakot vietas, kur ieviest šādus uzlabojumus, ir ļoti labs piemērs sadarbībai starp pašvaldību un iedzīvotājiem.”

Vilnis Ķirsis, Rīgas domes priekšsēdētājs

Ārtelpas un mobilitātes departaments izbūvē asfalta ātrumvaļņus un saliekamos ātrumvaļņus, kuri izgatavoti no gumijas un tamlīdzīga materiāla. Atšķirīgs ir arī ātrumvaļņu augstums, kas ir atkarīgs no atļautā maksimālā braukšanas ātruma konkrētajā ielā.

📌Ar visām vietām, kur šogad gaidāma ātrumvaļņu izbūve, iespējams iepazīties pašvaldības izveidotajā digitālajā kartē.

Ierobežos satiksmi Uzvaras parkā un tam pieguļošajā teritorijā

,

No 8. maija plkst. 15.00 līdz 10. maija plkst. 23.59 Valsts policija nepieciešamības gadījumā slēgs transportlīdzekļu satiksmi Uzvaras bulvāra posmā no Ojāra Vācieša ielas līdz Bāriņu ielai, Ojāra Vācieša ielas posmā no Uzvaras bulvāra līdz Hermaņa ielai, kā arī Hermaņa ielā.

Tāpat minētajā laika periodā aizliegs transportlīdzekļu apstāšanos un stāvēšanu:

  • Bāriņu ielas abās pusēs, posmā no Slokas ielas līdz Hermaņa ielai;
  • Uzvaras bulvāra abās pusēs, posmā no Bāriņu ielas līdz Ojāra Vācieša ielai;
  • Ojāra Vācieša ielas abās pusēs, posmā no Uzvaras bulvāra līdz Mazajai Nometņu ielai;
  • Hermaņa ielas abās pusēs;
  • Aleksandra Grīna bulvāra abās pusēs, posmā no Slokas ielas līdz Bāriņu ielai.

Nepieciešamības gadījumā norādītajā laika periodā būs aizliegta gājēju kustība:

  • Bāriņu ielas abās pusēs, posmā no Uzvaras bulvāra līdz Hermaņa ielai;
  • Uzvaras bulvārī posmā no Ojāra Vācieša ielaslīdz Bāriņu ielai;
  • Hermaņa ielā (izņemot iedzīvotāju piekļuvi dzīves vietai).