No 11.maija 57.autobuss kursēs biežāk un savienos Ķīpsalu ar Torņakalna staciju

, ,

Lai uzlabotu sabiedriskā transporta pieejamību un kursēšanas biežumu Ķīpsalā, nodrošinātu tiešāku savienojumu ar pilsētas dzelzceļa tīklu, kā arī izveidotu jaunu savienojumu Pārdaugavā dienvidu–ziemeļu virzienā, no 11. maija tiks veiktas izmaiņas 57. autobusa maršrutā. Turpmāk autobuss kursēs maršrutā “Ķīpsala – Torņakalna stacija”, un reisi būs biežāki arī dienas vidū un vakaros.

Līdz ar izmaiņām maršruts turpmāk nodrošinās nokļūšanu līdz Torņakalna stacijai, uzlabojot savienojumu ar vilcienu satiksmi, kā arī stiprinot mobilitāti tā dēvētajā Zināšanu jūdzē starp Latvijas Universitātes Akadēmisko centru un Rīgas Tehnisko universitāti.

Autobusi arī kursēs biežāk. Darba dienu maksimuma stundās intervāls samazināsies līdz aptuveni 30 minūtēm (līdz šim tas ir ap 60 minūtēm). Arī dienas vidū autobuss kursēs regulāri ik pēc aptuveni 30 minūtēm (šobrīd dienas laikā reisi netiek veikti). Tāpat 57. autobuss kursēs ilgāk vakara stundās. Pēdējais reiss uz Ķīpsalu būs plkst. 21.16 (šobrīd tas ir plkst. 19.46).

Reisu laiks pielāgots pasažieru ikdienas vajadzībām, piemēram, rīta reiss no Torņakalna nodrošinās iespēju savlaicīgi nokļūt Rīgas Tehniskajā universitātē līdz plkst. 8.15.

Izmaiņas izstrādātas sadarbībā ar Ķīpsalas iedzīvotājiem. Pēc diskusijām maršrutā veikti vairāki uzlabojumi, piemēram, izvēlēts kustības ceļš pa Raņķa dambi un Balasta dambi, kā arī izveidotas jaunas pieturas, kas uzlabos piekļuvi sabiedriskajam transportam un pārsēšanās iespējas.

Virzienā no galapunkta “Ķīpsala” autobusi kursēs – pa Matrožu ielu, Tīklu ielu, Ogļu ielu, Ģipša ielu, Zvejnieku ielu, Ķīpsalas ielu, K. Valdemāra ielu, Balasta dambi, Raņķa dambi, Uzvaras bulvāri, Valguma ielu, Akmeņu ielu, Jelgavas ielu, Vienības gatvi un Vilkaines ielu līdz galapunktam “Torņakalna stacija”.

Virzienā no Torņkalna stacijas maršruts tiks organizēts – pa Vilkaines ielu, Vienības gatvi, Jelgavas ielu, Akmeņu ielu, Valguma ielu, Uzvaras bulvāri, Raņķa dambi, K. Valdemāra ielu, Ķīpsalas ielu, Zvejnieku ielu, Ģipša ielu, Ogļu ielu, Tīklu ielu un Matrožu ielu līdz galapunktam “Ķīpsala”.

Maršrutā tiks izveidotas vairākas jaunas pieturas un tiek precizēti arī atsevišķu esošo pieturu nosaukumi, lai tie būtu vienoti un pasažieriem saprotamāki.

Jaunās un mainītās pieturas maršrutā:

 Ķīpsalas ielā jauna pietura “Ķīpsala”;

Balasta dambī jauna pietura “Balasta dambis”;

abām Raņķa dambī esošām pieturām “Kalnciema iela”, kur līdz šim apstājās tikai 3. autobusa maršruts, mainīts nosaukums uz “Balasta dambis”;

Uzvaras bulvārī jauna pietura “Nacionālā bibliotēka”;

Valguma ielā esošai pieturai “Valguma iela”, kur līdz šim apstājās tikai trolejbusi, braucot uz 2.trolejbusu parku, mainīts nosaukums uz “Nacionālā bibliotēka”;

Jelgavas ielā jauna pietura “2. trolejbusu parks”;

Vilkaines ielā jauna pietura “Torņakalna stacija”.

Jaunajās pieturās autobusi apstāsies pēc pieprasījuma.

57. autobusa kustību saraksts 

 

Rīgas Valsts vācu ģimnāzijas audzēkņi ziedo patversmei

Pēc savas iniciatīvas Rīgas Valsts vācu valsts ģimnāzijas audzēkņi organizēja ziedojumu vākšanu, lai sniegtu atbalstu cilvēkiem, kuri nonākuši grūtā dzīves situācijā. Skolēni Rīgas patversmei nodeva apģērbu un higiēnas preces, apliecinot sociālo atbildību, līdzcietību un vēlmi praktiski palīdzēt līdzcilvēkiem.

Rīgas patversmes vadība un darbinieki izsaka sirsnīgu pateicību skolotājiem par spēju ieraudzīt sabiedrības vajadzības un atsaucību, kā arī skolēniem, kuriem sirds ir īstajā vietā. Ziedojumi jau nodoti Rīgas patversmē dzīvojošajiem klientiem.

“Jebkura palīdzība ir būtisks atbalsts mūsu bezpajumtniekiem, taču visvērtīgākā ir jauniešu spēja ne tikai saprast un just līdzi grūtībās nonākušajiem, bet arī mērķtiecīgi rīkoties un sniegt reālu palīdzību. Tas, kurš dara labu citam, dara labu arī pats sev – nevis tādēļ, lai saņemtu balvu, bet gan tāpēc, ka apziņa par paveiktu labu darbu sniedz prieku un piepildījumu. Mēs neviens neesam tik bagāti, lai vieni paši novērstu trūkumu vai nelaimes, taču kopā mēs varam tās mazināt, sniegt cerību un pārliecību, ka vismaz daļa no vajadzībām un vēlmēm tiks piepildīta,”

saka Rīgas patversmes direktore Dagnija Kamerovska.

Rīgas patversme priecājas par šo veiksmīgi uzsākto sadarbību un cer to turpināt.

Patversme nodrošina īslaicīgas uzturēšanās iespējas, uzturu, personiskās higiēnas iespējas, kā arī sociālā darba speciālista pakalpojumus. Savukārt naktspatversme nodrošina naktsmītni, vakariņas un personiskās higiēnas iespējas.

Tiesības saņemt patversmes pakalpojumu ir personām bez noteiktas dzīvesvietas vai krīzes situācijā nonākušiem cilvēkiem, pamatojoties uz patversmes sociālā darbinieka veiktu sociālās situācijas un individuālo vajadzību izvērtējumu.

Tiesības saņemt naktspatversmes pakalpojumu ir personām bez noteiktas dzīvesvietas vai krīzes situācijā nonākušām personām. Personām ar apreibinošu vielu lietošanas pazīmēm pakalpojumi tiek sniegti patversmēs vai naktspatversmēs, kas paredzētas attiecīgajai klientu mērķa grupai.

 

Āgenskalna tirgū svinēs “Bezglutēna dienu Rīgā”

Šī gada 10. maijā, Mātes dienā, Āgenskalna tirgū no plkst. 10.00 līdz 17.00 norisināsies pasākums “Bezglutēna diena Rīgā”. Latvijas Celiakijas pacientu biedrība “Dzīve bez glutēna” aicina ikvienu apmeklēt lekciju, meistarklases un bezglutēna tirdziņu.

Pasākums notiek Celiakijas atpazīstamības mēneša ietvaros, kad biedrības visā pasaulē rīko dažādas aktivitātes. Tas ir atvērts un iekļaujošs notikums, kurā gaidīts ikviens – gan tie, kuri ikdienā ievēro bezglutēna diētu, gan tie, kuri vēlas uzzināt vairāk.

Āgenskalna tirgus šajā dienā kļūs par satikšanās vietu ražotājiem, speciālistiem un ģimenēm. Apmeklētāji varēs degustēt un iegādāties bezglutēna produktus, iegūt uzticamu informāciju, apmainīties pieredzē ar citiem, kā arī piedalīties lekcijā, meistarklasēs un citās aktivitātēs. “Siltumnīcas” zonā tiks izvietots biedrības “Dzīve bez glutēna” stends, kā arī par veselīgu uzturu konsultēs RSU Uzturzinātnes studentu zinātniskais pulciņš. Pasākuma dalībniekiem būs iespēja piedalīties loterijā un laimēt bezglutēna balvas no atbalstītājiem.

Pasākums ir īpašs atskaites punkts biedrībai “Dzīve bez glutēna”, kas darbojas 15 gadus un šobrīd ir vienīgā organizācija Latvijā, kura aizstāv celiakijas pacientu intereses.

Biedrības “Dzīve bez glutēna” vadītāja Anna Vilsone uzsver:

“Mūsu mērķis ir pārvērst ierobežojumus iespējās. Šajā dienā vēlamies radīt vidi, kur cilvēki ar celiakiju vai bezglutēna diētu jūtas droši un saprasti. Mēs svinam 15 gadus, kuros no domubiedru grupas esam izauguši par spēcīgu kopienu, kas spēj atbalstīt, izglītot un iedvesmot.”

Pasākuma laikā būs iespēja nodegustēt un / vai iegadāties bezglutēna produktus no tādiem zīmoliem / ražotājiem kā Schär, Nestle brokastu pārslas, Muesli Graci, Cake Break (ex Dabas dimanti), Liepkalni, SainVie, Prosvego, BEZGLUTĒNA BODE, Better Bread, Old El Poso, Alpro, Mazo lāču putra, Mazo lāču maizīte, Floradix vitamīni.

Praktiska informācija:

  • Visas pasākuma aktivitātes ir bez maksas. Atsevišķām aktivitātēm nepieciešama iepriekšēja pieteikšanās biedrības mājaslapā.
  • Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

Aktuālā informācija un pasākuma programma:

– ŠEIT.

– ŠEIT.

– ŠEIT.

 

Pārdaugavā atvērts modernākais sociālās palīdzības un pakalpojumu centrs Rīgā

Otrdien, 21. aprīlī, tika atklāts Pārdaugavas rajona Sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu centrs Baldones ielā 2. Tas ir pašlaik modernākais šāda veida centrs Rīgā, kur vienuviet pieejami gan sociālās palīdzības, gan sociālo pakalpojumu speciālisti, būtiski atvieglojot iedzīvotāju ikdienu.

Iedzīvotāji jau novērtējuši būtisku jauninājumu – iespēju saņemt konsultāciju arī bez iepriekšēja pieraksta, kas līdz šim nebija iespējams. No 31. marta līdz 17. aprīlim tika apkalpoti 1955 cilvēki, un gandrīz puse jeb 751 klients ieradās bez iepriekšēja pieraksta.

“Labāk, lai sociālo pakalpojumu centrs atrodas nedaudz tālāk no dzīvesvietas, ja tas nozīmē, ka cilvēkam vairs nav jādodas no vienas iestādes uz otru un pakalpojumu var saņemt daudz ātrāk. Šajā centrā vienuviet pieejami speciālisti būtiski atvieglo rīdzinieku ikdienu, un Rīgā ir pietiekami attīstīts sabiedriskā transporta un mobilitātes tīkls, lai šādu risinājumu padarītu ērti izmantojamu,”

saka Rīgas domes priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs.

“Pakalpojumu sniegšanas pieejai ir jāmainās – tai jābūt mūsdienīgai, efektīvai un cilvēkam ērtai. Šajā centrā tas tiek nodrošināts: speciālisti ir uzreiz pieejami, pakalpojumi ir digitāli atbalstīti. Tas ir solis uz modernāku sociālo atbalstu, kas atbilst mūsdienu dzīves ritmam,”

uzsver Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone.

“Šis ir sen lolots jauns sākums sociālajam atbalstam – pieeja, kas nav stigmatizējoša un ir vajadzīga ikvienam, ne tikai atsevišķām grupām. Mēs virzāmies uz modernu, atvērtu un cilvēkam draudzīgu pakalpojumu sniegšanu, kur palīdzība ir pieejama vienkārši, saprotami un bez liekām barjerām,”

norāda Labklājības departamenta direktore Irēna Kondrāte.

Sociālās palīdzības speciālisti šajā laikā snieguši atbalstu 603 cilvēkiem ar iepriekšēju pierakstu, savukārt 57 personas ar funkcionāliem traucējumiem saņēmušas individuālu sociālās palīdzības konsultāciju. Pieprasītas ir arī konsultācijas dažādās jomās – sociālās palīdzības jautājumos sniegtas 223 konsultācijas, bet sociālo pakalpojumu jomā – 312. Iedzīvotāji izmantojuši arī iespēju saņemt ergoterapeita atbalstu, un šajā periodā notikušas 9 konsultācijas.

Šis centrs ir pirmais solis plašākā Rīgas Sociālā dienesta modernizācijas un restrukturizācijas procesā, kura mērķis ir padarīt pakalpojumu saņemšanu ērtāku, ātrāku un pieejamāku visā pilsētā. Pēc trīs nedēļu darba, kopš Pārdaugavas rajona Sociālās palīdzības un sociālo pakalpojumu centrs darbu organizē pēc uzlabotās klientu apkalpošanas sistēmas, vidējais gaidīšanas laiks, lai saņemtu pakalpojumu, ir 13 minūtes, bet apkalpošanas laiks – 17 minūtes. Rīgas Sociālā dienesta vadītājs Andris Izinkēvičs uzsver, ka pašlaik darbinieki var apkalpot pat divreiz vairāk apmeklētāju nekā ieprirekš.

Apmeklētājiem pieejami koplietošanas datori elektroniskās deklarāciju iesniegšanai kopā ar konsultantu, bet iepriekš viņiem bija jāmāk patstāvīgi iesniegt deklarāciju. Tagad klients var pierakstīties sev ērtā laikā vai vērsties centrā arī bez pieraksta un tiks pieņemts. Ja nepieciešama papildu konsultācija pakalpojumu vai palīdzības jomā, to var nodrošināt tajā pašā dienā, ietaupot apmeklētāja laiku. Darbinieku trūkums nekavē apkalpošanu, jo ir iespējams operatīvi nodrošināt pakalpojuma sniegšanu. Tādējādi tiek izlīdzināta slodze sociālā dienesta darbiniekiem un nodrošināts mazāks noslodzes pieaugums uz vienu darbinieku vakances gadījumos.

 

Metu konkursā par AB dambja publiskās ārtelpas attīstību uzvar “RUUME arhitekti” projekts

Metu konkursā par AB dambja publiskās ārtelpas attīstību uzvarējis mets ar devīzi “ABČ”, ko izstrādāja SIA “RUUME arhitekti” kopā ar apakšuzņēmumiem SIA “Topia” un SIA “AMECO”. Komandā strādāja arī Oskars Vāvere, Aivars Bērziņš un Vineta Alekna. Konkursa uzvarētājam tiks piešķirta 8 000 eiro godalga.

Konkursa žūrija metu ar devīzi “ABČ” novērtēja visaugstāk kā rūpīgi pārdomātu priekšlikumu ar skaidru koncepciju un pārliecinošu ainavisko loģiku. Katrai dambja krastmalai autoriem izdevies piešķirt atšķirīgu atmosfēru un tās organiski savienot vienotā parka ainavā. Piedāvātas daudzveidīgas iespējas atpūtai pie un uz ūdens. Radīta gaiša un iedvesmojoša vide Jāņa Čakstes piemiņas un vērtību iedzīvināšanai.

Metu konkursa žūrijas komisijas priekšsēdētāja, Rīgas pilsētas arhitekta dienesta pilsētas galvenā ainavu arhitekte Arnita Verza pauž gandarījumu par konkursa rezultātu: “Ir patiess gandarījums redzēt metu ar tik rūpīgu un profesionālu redzējumu par AB dambja attīstību. Šī vieta ir viena no Rīgas publiskās ārtelpas pērlēm ar milzīgu potenciālu un meta autoriem izdevies veiksmīgi sasniegt konkursa izvirzīto mērķi, risinot un līdzsvarojot gan šīs teritorijas vērtības un nozīmīgumu, gan Jāņa Čakstes vērtību māksliniecisku ienešanu ārtelpā, veidojot mūsdienīgu un daudzveidīgu publiskās ārtelpas pieteikumu.”

Otro vietu un 5000 eiro godalgu iegūst mets ar devīzi “DAM 414”, kuru izstrādāja SIA “ĒTER” ar apakšuzņēmumiem DRMA CPH ApS un Haskoning Nederland B.V. Komandā strādāja Dagnija Smilga, Simon Enemaerke Bech, Rasmussen un Jan Doeksen. Konkursa žūrija darbu raksturo kā līdzsvarotu telpisko kompozīciju un skaidru redzējumu par AB dambi kā kultūras galamērķi. Ideja par Čakstes ceļu, kas caurvij AB dambja parku, sasaucas ar Jāņa Čakstes iecienītajām pastaigām pa Rīgu un piedāvā patīkamu pastaigas dinamiku.

Trešo vietu un 3000 eiro godalgu iegūst mets ar devīzi “ČAKSTES TAKA”, ko izstrādāja SIA “Pillar Contractor” un komandā strādāja arī Uldis Lauža, Ieva Šakale un Edgars Bogdanovs. Konkursa žūrija norāda, ka šī meta lielākā priekšrocība ir tā vienkāršība un tīrība, kas sasaucas ar Jāņa Čakstes personību un vērtībām un mudina ikvienu apmeklētāju vienatnē padomāt par savu valstsvīra potenciālu. Autoriem izdevies radīt gaumīgi latvisku ainavu un padarīt AB dambi ievērojami zaļāku un viengabalaināku.

Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Edgars Bergholcs atzinīgi novērtē konkursa rezultātu: “Mēs esam sākuši darbu, lai soli pa solim AB dambi nostiprinātu, sakārtotu un veidotu par vietu, ar kuru Rīga var patiesi lepoties. Apsveicam metu konkursa uzvarētāju – jūsu idejas kļūs par pamatu šīm pārmaiņām. Mūsu nākamais darbs ir meklēt risinājumus un finansējumu projektēšanas sākšanai. Ņemot vērā, ka AB dambja nostiprināšanai un publiskās atelpas attīstībai nepieciešams liels finansējums, vērtēsim iespējas projektu realizēt pa kārtām.”

Papildus galvenajam konkursa mērķim – rast augstvērtīgu risinājumu AB dambja publiskajai ārtelpai un veicināt Daugavas ūdens telpas un ūdensmalu izmantošanu, viens no uzdevumiem bija piedāvāt novietni un formu pirmā Latvijas Valsts prezidenta Jāņa Čakstes personības un vērtību atspoguļošanai – iedvesmojošai videi, kas kalpotu gan kā piemiņas vieta, gan vēstītu par Latvijas pirmā prezidenta vērtībām – godīgumu, atvērtību, individuālu atbildību, neatlaidīgu darbu, pateicību un vēlmi dot.

Fonda „Jāņa Čakstes māja” pārstāve, žūrijas komisijas locekle Kristīne Anna Čakste norāda: “Laiks, kas veltīts idejas attīstībai, nav velti tērēts. Arī man personīgi tas bijis vērtīgs – sadarbība ar Rīgas pašvaldības speciālistiem mani pārliecinājusi par viņu profesionalitāti un spēju idejas iemiesot darbā. Radošajā sacensībā par labāko atzītā darba autori ir izpratuši un atbilstoši savas profesijas būtībai uzskatāmi parādījuši brīnišķīgu iespēju, kā mūsdienu Rīgas pilsētvidē integrējamas Prezidenta Čakstes vērtības. Turklāt pašā projektā ir telpa tālākai attīstībai, noturot tā dzidro pamattoni.”

AB dambja attīstība ir viens no centrālajiem projektiem plašākā Daugavas krastmalu atjaunošanā, jo dambis kā hidrobūve kopumā ir novecojis. Pēc būtiskiem bojājumiem II pasaules karā dambis tika rekonstruēts 20. gs. 60.–70. gados, līdz ar to kopš pēdējās visaptverošās atjaunošanas pagājuši vairāk nekā 50 gadi. Lai gan nesošās konstrukcijas vēl ir apmierinošā stāvoklī un virsma droša lietošanai, pēdējo 20 gadu laikā veiktās izpētes un apsekojumi rāda, ka 1,4 km garās krastmalas ir nolietotas – tajās ir izskalojumi, plaisas u.c. defekti. Jau kopš 2005. gada uzsvērta nepieciešamība pēc kompleksas dambja atjaunošanas, tostarp krastmalas pāļu pamatnes atjaunošanas, taču līdz šim veikti vien fragmentāri teritorijas labiekārtošanas darbi un krastmalu remontdarbi. Vēsturiski dambis kalpojis arī kā kuģu piestātne, bet šobrīd piestātņu vietas vairs nav drošas ekspluatācijai.

Metu konkurss tika izsludināts 2025. gada 21. oktobrī, un kopumā konkursam iesniegti 7 meti. Konkursa mērķis bija rast labāko risinājumu AB dambja kā nozīmīgas Rīgas centra publiskās telpas daļas teritorijas attīstībai, izveidojot augstvērtīgu publisko ārtelpu un rekreācijas zonu, uzlabojot gājēju un velobraucēju savienojumus, veicinot pilnvērtīgu Daugavas ūdensmalu izmantošanu un pilsētvidē integrējot nacionālās identitātes un valstiskuma simbolus.

Iesniegtos metus vērtēja ainavu arhitektūras, pilsētvides dizaina, arhitektūras un mākslas profesionāļi no Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta, Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes, Latvijas Mākslas akadēmijas, Latvijas Kultūras akadēmijas, fonda “Jāņa Čakstes māja” un Rīgas domes Pieminekļu padomes.

Pēc devīžu atšifrējumu atvēršanas sanāksmes Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments pārbaudīs metu konkursa dalībnieku atbilstību konkursa nolikumā noteiktajām profesionālās klasifikācijas prasībām.

Foto galerijas:

Metu vizualizācijas: https://www.flickr.com/photos/103426396@N05/albums/72177720332821136

Metu konkursa rezultātu paziņošana: https://www.flickr.com/photos/103426396@N05/albums/72177720332832783/

Svinīgi paziņos metu konkursa “AB dambja publiskās ārtelpas attīstība” rezultātus

Otrdien, 31. martā, plkst. 13 Latvijas Nacionālās bibliotēkas 11. stāva jumta korē svinīgā sanāksmē tiks paziņoti metu konkursa “AB dambja publiskās ārtelpas attīstība” rezultāti un laureāti.

Pasākumā piedalīsies Rīgas domes un Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta pārstāvji, metu autori un konkursa žūrija. Pasākumā aicināti piedalīties arī mediju pārstāvji un citi interesenti.

Metu konkurss tika izsludināts 2025. gada 21. oktobrī, un kopumā konkursam iesniegti 7 meti. Līdz pat rezultātu paziņošanai tiek nodrošināta konkursa dalībnieku anonimitāte.

Konkursa mērķis bija rast labāko risinājumu AB dambja teritorijas attīstībai, izveidojot augstvērtīgu publisko ārtelpu, veicinot pilnvērtīgu Daugavas ūdensmalu izmantošanu un pilsētvidē integrējot nacionālās identitātes un valstiskuma simbolus. AB dambis ir nozīmīga Rīgas centra publiskās telpas daļa, kuras attīstība sniegs iespēju veidot jaunu, augstvērtīgu rekreācijas zonu, uzlabot gājēju un velobraucēju savienojumus starp abiem Daugavas krastiem, kā arī stiprināt pilsētas kultūrvides identitāti. Metu konkursa risinājumi paredz skatīt dambi kā mūsdienīgu, pieejamu un iedzīvotājiem draudzīgu pilsētvides telpu.

AB dambja attīstība ir viens no centrālajiem projektiem plašākā Daugavas krastmalu atjaunošanas procesā, kura ietvaros paredzēts veicināt publiskās ārtelpas izmantošanu, mobilitātes savienojumus un piekļuves kvalitāti, vienlaikus radot raksturīgu pilsētvides vietzīmi.

Konkursa balvu fonds ir 16 000 eiro, kas ietver arī godalgu saņēmēju nomaksātus nodokļus. Pirmās vietas ieguvējam jeb konkursa uzvarētājam tiks piešķirta 8 000 eiro godalga, otrās vietas ieguvējam – 5 000 eiro godalga, trešās vietas ieguvējam – 3 000 eiro godalga.

Iesniegtos metus vērtēja būvniecības, arhitektūras, ainavu arhitektūras un inženiertehnisko jomu profesionāļi. Žūrijas komisiju vadīja Rīgas pilsētas galvenā ainavu arhitekte Arnita Verza, un komisijā darbojās pārstāvji no Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta, Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes, Latvijas Mākslas akadēmijas, Latvijas Kultūras akadēmijas, fonda “Jāņa Čakstes māja” un Rīgas domes Pieminekļu padomes.

Pēc devīžu atšifrējumu atvēršanas sanāksmes Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments pārbaudīs metu konkursa dalībnieku atbilstību konkursa nolikumā noteiktajām profesionālās klasifikācijas prasībām.

Pasākuma laikā tiks veikta fotografēšana un/vai filmēšana ar mērķi atspoguļot pasākuma norisi Rīgas pašvaldības publicitātes materiālos. Iegūtie foto un video materiāli var tikt izmantoti pašvaldības mājaslapā, sociālajos tīklos un citos komunikācijas kanālos.

Rīga aicina uz klātienes līdzdalības budžeta radošo ideju darbnīcām

Lai sniegtu praktisku palīdzību ideju izstrādes procesā, arī šogad Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrs marta trešdienās dažādās Rīgas apkaimēs rīkos radošās darbnīcas, kurās būs iespējams attīstīt un pilnveidot līdzdalības budžeta konkursa idejas.

Otrā Līdzdalības budžeta radošā darbnīca – 11.martā, Eduarda Smiļģa ielā 46 (1. stāva zālē).

Radošo darbnīcu laikā iedzīvotājiem savas idejas būs iespēja izskatīt kopā ar pašvaldības departamentu pārstāvjiem, lai novērtētu to atbilstību dažādu projektu ieceru īstenošanai un gūtu atbalstu tālākā ideju izstrādē un pieteikumu sagatavošanā.

Vairāk – šeit.

 

Konkursā par AB dambja publiskās ārtelpas attīstību iesniegti 7 metu piedāvājumi

Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta organizētajā metu konkursā “AB dambja publiskās ārtelpas attīstība” iesniegti 7 metu piedāvājumi. Šonedēļ konkursa žūrija sāks iesniegto metu vērtēšanu un rezultātus plānots paziņot aprīļa sākumā.

Metu konkursā plānots rast labāko risinājumu AB dambja teritorijas attīstībai, izveidojot augstvērtīgu publisko ārtelpu, veicinot pilnvērtīgu Daugavas ūdensmalu izmantošanu un pilsētvidē integrējot nacionālās identitātes un valstiskuma simbolus.

Pretendentu iesniegtos metu piedāvājumus izskatīs konkursa žūrija, novērtējot AB dambja rakstura vienotību, ainavisko kvalitāti, risinājumu atbilstību vides mērogam un iederību Rīgas vēsturiskā centra un Daugavas ainavā, piedāvāto teritorijas tematisko ievirzi, ierosinātās kultūras un izklaides programmas daudzpusību, kā arī Jāņa Čakstes personību un vērtības reprezentējošas vietas integrāciju AB dambja ainavā un funkcionālajā plānojumā.

“AB dambim ir liels potenciāls kļūt par kvalitatīvu un reprezentablu publisko telpu. Sagaidu, ka metu konkursā iesniegtie piedāvājumi apliecinās augstu profesionālitāti, daudzveidīgu skatījumu un atbildīgu pieeju pilsētas ārtelpas attīstībai. Šī vieta pilsētas centrā, kur plīvo valsts karogs un kas atrodas pretim Vecrīgai un Valsts prezidenta pilij, ir pelnījusi kļūt par pieejamu, vizuāli pievilcīgu un valsts identitāti stiprinošu vietu,”

atzīmē Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētājs Edgars Bergholcs

Līdz rezultātu paziņošanai tiks saglabāta konkursa dalībnieku anonimitāte.

Metu konkursa rezultātus plānots paziņot šā gada aprīļa sākumā.

Metu konkursa kopējais balvu fonds ir 16 000 eiro.

  • Pirmās vietas ieguvējam jeb konkursa uzvarētājam tiks piešķirta 8 000 eiro godalga;
  • Otrās vietas ieguvējam – 5 000 eiro godalga;
  • Trešās vietas ieguvējam – 3 000 eiro godalga.

Žūrijas komisiju vada Rīgas pilsētas galvenā ainavu arhitekte Arnita Verza, un tajā strādā Rīgas pilsētas galvenā dizainere Evelīna Ozola, ainavu arhitekte Ilze Rukšāne, sertificēta arhitekte Kristīna Briķe, Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes Arhitektūras un mākslas daļas eksperte pilsētplānošanā un sertificēta arhitekte Ingūna Jekale, Latvijas Mākslas akadēmijas Vides mākslas katedras vadītājs un asociētais profesors, mākslinieks Martins Vizbulis, Latvijas Kultūras akadēmijas studiju prorektore, asociētā profesore, kultūras menedžere un pētniece Agnese Hermane, fonda “Jāņa Čakstes māja” pārstāve Kristīne Anna Čakste un Rīgas domes Pieminekļu padomes pārstāve, mākslas zinātniece Inese Baranovska.

Jau ziņots, ka 2025. gada novembrī Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departaments izsludināja metu konkursu par AB dambja publiskās ārtelpas attīstību. Laikā, kad noslēgusies Mūkusalas ielas krasta promenādes būvniecība, pašvaldībai nepieciešamas profesionālu apbūvētās vides veidotāju idejas un priekšlikumi Rīgas publiskās ārtelpas attīstības nākamajiem posmiem un projektiem.

 

Rīdzinieki aicināti baudīt ziemas priekus slēpošanas trasē Uzvaras parkā

Visiem ziemas sporta entuziastiem ir iespēja baudīt sagatavotu slēpošanas trasi ar savu inventāru bez maksas. Uzvaras parkā pieejama arī inventāra noma, kas darbosies katru dienu no plkst. 10.00 līdz 21.00.

Pieaugušajiem inventāra nomas izmaksas ir 5 eiro stundā, pensionāriem un bērniem 4 eiro stundā par distanču slēpošanas komplektu (slēpes, nūjas, zābaki).

Papildu informācija par slēpošanas iespējām Rīgā mājaslapā www.rigaslepo.lv vai pa tālruni: +371 29511244.

Ja laikapstākļi būs piemēroti, nedēļas nogalē sāks veidot arī Dreiliņkalna slēpošanas trasi Purvciemā, Lielvārdes ielā 141.

Aicinām visus aktīvās atpūtas cienītājus izmantot šo iespēju un baudīt ziemas priekus Rīgā!

Pārdaugavā atklāj no jauna izgatavotu piemiņas plāksni Krišjānim Baronam

Piektdien, 19. decembrī, pie ēkas Eduarda Smiļģa ielā 23a svinīgi atklāta no jauna izgatavotā piemiņas plāksne folkloristam, rakstniekam un publicistam Krišjānim Baronam. Šajā mājā viņš, tobrīd 65 gadus vecs, turpināja darbu pie plašā tautasdziesmu sakārtojuma, kas kļuva par nozīmīgu latviešu kultūras vērtību.

“Krišjānis Barons ir un paliek viena no mūsu tautas lielākajām vērtībām — leģenda un stūrakmens, uz kura balstās latviešu nācijas pašapziņa. Godāt šādus dižgarus ir mūsu svēts pienākums, un tas jādara ne tikai piemiņas brīžos, bet ik dienu, kopjot un izprotot viņu atstāto mantojumu. Pateicos iedzīvotājiem, kuri pirmie pamanīja plāksnes pazušanu un nepalika vienaldzīgi. Lai atjaunotā piemiņas plāksne kalpo kā atgādinājums par cilvēku, kurš ar savu darbu veidoja mūsu garīgo telpu. Novēlu, lai šī vieta aicina nākt ikvienu – bērnus, jauniešus, ģimenes un lai viņi zinātu, kāds cilvēks šeit reiz dzīvojis un ko viņš devis Latvijai,”

pauž Pilsētas īpašuma komitejas priekšsēdētājs Dainis Locis

Plāksnes atjaunošanu Rīgas pieminekļu aģentūrai uzdeva Rīgas domes vadība, jo vēsturiskā zīme pirms trim gadiem tika nozagta. Tā kā tā bija veidota no divām masīvām bronzas daļām, pastāv aizdomas, ka zagļi bijuši metāla meklētāji. Ēkas īpašnieki ir piekrituši plāksnes atjaunošanai tās vēsturiskajā vietā.

Mājas iedzīvotāju pārstāve Elīna Rudeviča priecājās, ka bijusi iespēja piemiņas plāksni uzstādīt vēl šogad.

“Šī māja nav stāsts tikai par mums, kas tajā dzīvo šodien. Tā ir dzīva vēstures liecība, kas joprojām ir klātesoša.”

Jauno plāksni veidojis tēlnieks Jānis Strupulis, kurš savulaik radīja arī 1985. gadā atklāto oriģinālo plāksni. Konsultējoties ar Krišjāņa Barona muzeju, tēlnieks Strupulis izstrādāja jaunu skici. Šoreiz plāksne veidota no pulēta granīta, uz kura piestiprināts bronzas bareljefs, nodrošinot gan ilgmūžību, gan vizuālu veidolu, kas atbilst piemiņas vietas nozīmei.

Tagad uz plāksnes ir uzraksti latviešu un angļu valodā, jo Rīgas Pieminekļu aģentūra uzskata, ka ir būtiski informēt tūristus par nozīmīgāko Krišjāņa Barona darbu – latviešu tautasdziesmu apkopošanu, sistematizēšanu un publicēšanu krājumā “Latvju dainas”. Viņš bija pirmais latvietis, ko vācu draudze atļāva izvadīt no Doma baznīcas.

Nams Eduarda Smiļģa (agrāk Dārtas) ielā 23a ir nozīmīga vieta Latvijas kultūras vēsturē. Tieši šeit par Dainu tēvu dēvētais Krišjānis Barons pabeidza lielu daļu no “Latvju dainu” krājuma, kas viņa kārtojumā iznāca no 1894. līdz 1915. gadam. Šajā namā viņš dzīvoja un strādāja no 1900. līdz 1909. gadam. Baronu ģimene pārcēlās uz Pārdaugavu 1900. gadā, kad viņa dēla – ārsta Kārļa Barona – ģimene kļuva kuplāka un viņam bija nepieciešama sava dzīvesvieta. Lai gan Dainu tēvs labprāt būtu strādājis klusā lauku vidē, praktisku iemeslu dēļ izvēlējās Pārdaugavu, jo šeit bija vieglāk saņemt un nodot “Latvju dainu” korektūras un uzturēt aktīvu saraksti.

Māja, kurā Baroni dzīvoja, tolaik bija neliels, vienkāršs namiņš. Viņi mitinājās apakšstāvā, ar logiem pret ielu un atsevišķu ieeju, kas agrāk kalpojusi nelielam veikalam vai darbnīcai. Gan Krišjānis Barons, gan ciemiņi pārsvarā izmantoja ieeju no pagalma. Ēka pārbūvēta 1937. gadā, iegūstot cementa apmetumu, kas saglabājies līdz mūsdienām.