Pārdaugavas kultūras apvienība meklē un definē Pārdaugavas identitāti un aicina to darīt arī Pārdaugavas iedzīvotājus, viesus un dokumentētājus.

2024. gada aprīlī tika izsludināta fotokonkursa “Meklējot Pārdaugavu” pirmā kārta. Šobrīd noslēgusies pirmā kārta, kurā darbus četrās kategorijās pieteikuši 46 autori.

Konkursa mērķis ir iepazīt Pārdaugavu no dažādiem rakursiem, pirmajā konkursa kārtā tam pieteiktas jau vairāk kā 200 fotogrāfijas. Konkursa noslēgumā darbus vērtēs žūrija, notiks arī skatītāju balsojums. Konkursam noteikts arī balvu fonds, kura kopējā vērtībā 1800 EUR.

Aicinām piedalīties fotokonkursa otrajā kārtā, darbus iesūtot līdz 20. jūlijam!

Dalieties ar saviem Pārdaugavas iespaidiem, asociācijām un redzējumiem, kas izteikti fotogrāfijas valodā. Fotogrāfijas aicināti uzņemt un iesniegt gan amatieri, gan profesionāļi, nenospraužot fotogrāfiju tapšanas laika robežas. Dalībnieki aicināti ļauties radošiem risinājumiem gan fotogrāfiju saturā, gan tehniskajā izpildījumā.

Fotokonkursā darbi tiks vērtēti četrās kategorijās:

  • Pilsētvide
  • Daba
  • Cilvēki
  • Notikums

Iesūtītās fotogrāfijas vērtēs profesionāla žūrija un tās piedalīsies skatītāju simpātiju balsojumā. Labākās fotogrāfijas tiks izstādītas izstādē.

Fotokonkurss “Meklējot Pārdaugavu” no dažādiem skatupunktiem atklās Pārdaugavas identitāti, cilvēkus, dabu, pilsētvidi un notikumus, atklājot Pārdaugavai raksturīgās noskaņas. Fotogrāfija iemieso sevī gan dokumentālu informāciju, gan ir neizsmeļams resurss radošiem eksperimentiem un mākslas formām. Noteikta vide, šajā gadījumā Pārdaugava, var ietekmēt fotogrāfijas estētiku, bet vēstījums ir pakļauts autora iecerei un redzējumam.

🟩 Fotogrāfijas jāiesniedz failus augšuplādējot failiem.lv, faila nosaukumā norādot autora vārdu un uzvārdu, kategoriju un darba nosaukumu. Saite jānosūta uz e-pastu ieva.naglina@riga.lv ar norādi Fotokonkursam “Meklējot Pārdaugavu”, minot autora kontaktinformāciju un vietu, kur uzņemta fotogrāfija.

🟩 Ar konkursa nolikumu var iepazīties – ŠEIT

Papildu informācija:
Ieva Nagliņa
Pārdaugavas kultūras apvienība
Projektu vadītāja
Ieva.naglina@riga.lv
+371 67181940

 

1941. gada 14. jūnijā piespiedu kārtā diennakts laikā no Latvijas tika izsūtīti nepilni 16 000 cilvēku. Godinot svešumā aizvestos Latvijas iedzīvotājus – komunistiskā genocīda upurus – piektdien, 14. jūnijā, galvaspilsētā norisināsies vairāki atceres brīži un piemiņas koncerti.

14. jūnijā plkst. 10.00 pie dzelzceļa stacijas “Šķirotava” norisināsies atceres brīdis komunistiskā genocīda upuru piemiņai. Piemiņas brīdi vadīs aktieris Egils Melbārdis, tajā piedalīsies Latgales priekšpilsētas politiski represēto biedrības biedri, folkloras kopa “Vilkači”. Pasākumu apmeklēs arī pašvaldības amatpersonas.

Savukārt plkst. 12.00 piemiņas brīdis un ziedu nolikšana notiks pie Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla “Vēstures taktīla” Vecrīgā. Piemiņas brīdi apmeklēs Latvijas Politiski represēto apvienības biedri un valsts un pašvaldības amatpersonas. Pēc pasākuma notiks gājiens un ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa.

Plkst. 15.00 notiks piemiņas brīdis pie dzelzceļa stacijas “Torņakalns”, kurā piedalīsies politiski represēto biedrības “Kurzemes rajona Politiski represēto klubs” biedri un pašvaldības amatpersonas.

Pieminot svešumā aizvestos, notiks vairāki koncerti.

Vakarā, plkst. 19.00, Rīgas kultūras un tautas mākslas centrā “Mazā ģilde” skanēs koncerts “Kokļu skaņās virmo gaiss” koklētāju ansambļa “Teiksma” izpildījumā, bet Rīgas Svētā Jāņa baznīcā notiks koncerts “Lūgšana”. Koncertprogrammā “Lūgšana” iekļauta īpaši izmeklēta dažādu paaudžu latviešu komponistu radīta mūzika, kuru konceptuāli vieno piemiņas tēma. Tā būs gan oriģinālmūzika, kas rakstīta simfoniskajam pūtēju orķestrim, gan arī mūzika korim a capella jeb kormūzika bez pavadījuma, gan arī opusi.

Ieeja koncertā ar bezmaksas ielūgumiem un tos varēs saņemt no 7. jūnija plkst. 10.00 visās “Biļešu paradīzes” kasēs un tīmekļvietnē bilesuparadize.lv

Tikmēr Rīgas Domā arī plkst. 19.00 izskanēs Lūcijas Garūtas un Andreja Eglīša kantāte “Dievs, Tava zeme deg!” Pasākumā piedalīsies Ukrainas Nacionālais akadēmiskais vīru koris “Dudaryk”, VEF Kultūras pils “Jasmīnas koris”, ērģelnieks Aigars Reinis, Mārtiņš Zvīgulis (tenors) un Mārtiņš Burke-Burkevics (bass). Diriģente un mākslinieciskā vadītāja – Vita Timermane.

Ieeja pasākumos ir bez maksas.

 

Lielās talkas dienā, 27.aprīlī, un nākamajā dienā, 28. aprīlī, rīdzinieki bez maksas varēs nodot savāktās koku un krūmu lapas divās Rīgas apkaimēs Daugavas labajā un kreisajā krastā – Torņakalnā un Mežaparkā.

Lapu nodošanas punkti iedzīvotājiem būs pieejami:

🟩 Torņakalna apkaimē – no plkst. 09.00 līdz 17.00 pie Uzvaras bulvāra Nr.16A;

🟩 Mežaparka apkaimē – no plkst. 09.00 līdz 17.00, pie Siguldas prospekta Nr.12 (asfaltēta autostāvvieta).

Nosacījumi lapu nodošanai:

  • Lapas nodošanas punktos jāizber tām paredzētajā konteinerā un jāņem vērā, ka tās nevarēs nodot maisos;
  • Lapu izbēršana konteinerā iedzīvotājiem jāveic pašu spēkiem;
  • Tukšos lapu maisus pēc lapu izbēršanas nedrīkstēs atstāt lapu pieņemšanas punktos.

Iedzīvotājiem jāievēro, ka lapas nedrīkstēs iepriekš atvest un atstāt, kā arī lapām nedrīkst būt citu atkritumu piemaisījumu.

Koordinējot lapu nodošanu, katrā no lapu nodošanas norises dienām piedalīsies Rīgas pašvaldības Centrālās administrācijas Teritorijas labiekārtošanas pārvaldes darbinieki.

Citu neatbilstošu atkritumu atstāšanas novēršanai pie šiem lapu nodošanas punktiem pastiprināti patrulēs Rīgas pašvaldības policija. Tāpat plānots uzstādīt videonovērošanas kameras, lai novērstu noteiktajai kārtībai neatbilstošu lapu un atkritumu atstāšanu ārpus plānotajām lapu nodošanas dienām un laikiem.

Neskaidrību gadījumā lūgums zvanīt Rīgas pašvaldības Centrālās administrācijas Teritorijas labiekārtošanas pārvaldes kontaktpersonai pa tālr. +37167037025 (darba dienās, darba laikā vai lapu nodošanas noteiktajās dienās un laikos), vai rakstīt uz e-pastu: ptl@riga.lv.

🟩 Rīgas dome atgādina, ka Lielā Talka šogad norisināsies 27. aprīlī. Iedzīvotāji līdz 22. aprīlim (ieskaitot) var pagūt pieteikt savas izvēlētās talkošanas vietas mājaslapā www.talkas.lv vai sazināties ar Rīgas pašvaldības Lielās talkas koordinatoriem, lai gūtu vairāk informāciju par talkas vietu pieteikšanu un citiem interesējošiem jautājumiem.


’’Lielā talka” ir nevalstiska kustība Latvijā, kas kopš 2008. gada ne tikai katru gadu organizē talkas visā valstī, bet īsteno arī dažādus projektus sabiedrības izglītošanai vides aizsardzības jautājumos.

Lieldienas Rīgā šogad tiks svinētas koši, jautri un rotaļīgi – svētki iesāksies ar garīgās mūzikas koncertiem, izstādēm un tematiskām darbnīcām, bet svētku galveno aktivitāšu vidū – īstas Lieldienu šūpoles septiņos pilsētas laukumos un parkos, sadziedāšanās un jautras rotaļas Pārdaugavas Lieldienu pasākumā, kā arī “Lieldienu pikniks” Mežaparkā lieliem un maziem.

Lieldienu svētku sajūtu Rīgā šogad radīs krāsas un latvju rakstu motīvi. Pilsētvidē iedzīvotāji varēs aplūkot, kā Rīgas dekonstruēto atslēgu elementi pārtapuši latvju rakstos, simbolizējot rotāšanos, olu krāsošanu, pavasari, dabas atmodu un gaismu.

Noķert svētku sajūtu, svinēt svētkus tradicionālā gaisotnē un iegrimt mākslas un mūzikas pasaulē varēs kādā no desmitiem dažādu pasākumu, kas īpaši sarūpēti Lieldienām.

🟩 No 26. marta līdz 7. aprīlim katru dienu, izņemot pirmdienas, no plkst. 10.00 līdz plkst. 18.00 muzejā “Rīgas Jūgendstila centrs” būs skatāma izstāde “Jūgendstila Lieldienas”. Izstādē būs apskatāmi Lieldienu tematikai veltīti rotājumi un 20. gs. sākuma priekšmeti no muzeja krājuma. Apmeklējumam derīga ieejas biļete muzejā.

🟩 27. martā plkst. 18.00 VEF Kultūras pils Lielajā zālē notiks koncerts “Putnu māte putnus sauca” vokālās studijas “Knīpas un knauķi” dziedātāju izpildījumā, piedaloties arī Ilgai Reizniecei, Laimai Jansonei un Andrim Gruntem. Biļetes uz koncertu var iegādāties “Biļešu paradīzes” kasēs.

🟩 28., 29. un 30. martā no plkst. 11.30 līdz plkst. 13.30 un no plkst. 15.00 līdz plkst. 17.00 Rīgas porcelāna muzejā notiks radošā darbnīca “Lieldienas”. Darbnīcas ietvaros gaidāms izzinošs priekšlasījums par Latvijā ražotiem porcelāna izstrādājumiem, kas asociējas ar Lieldienām, porcelāna šķīvju dekorēšana Lieldienu tematikā ar virsglazūras krāsām. Dalībai darbnīcā īpaši aicinātas ģimenes ar bērniem no sešu gadu vecuma, jaunieši, seniori, cilvēki ar kustību traucējumiem. Obligāta iepriekšēja pieteikšanās pa tālruni +371 26406354, zvanot no otrdienas līdz sestdienai, laikā no plkst. 11.30 līdz plkst. 17.30. Dalība bez maksas. Vietu skaits ierobežots

🟩 29. martā no plkst. 16.00 līdz plkst. 17.00 kultūras centra “Mazā ģilde” Lielajā zālē notiks Lielās Piektdienas koncerts “Kontemplācija”. Tajā piedalīsies Dita Krenberga (flauta) un Dārta Tisenkopfa-Muselli (arfa). Ieeja bez maksas.

● Plkst. 17.00 Kultūras pilī “Ziemeļblāzma” būs klausāms koncerts “Ilona Bagele Lieldienās”. Tajā piedalīsies Ilze Ozoliņa (klavieres), Svetlana Okuņa (vijole), Inga Ozola (čells) un Ilona Bagele (mecosoprāns). Bezmaksas ielūgumi no 25. marta “Biļešu paradīzes” kasēs un www.bilesuparadize.lv

● Tikmēr no plkst. 19.00 līdz plkst. 20.20 Rīgas Sv. Jāņa baznīcā skanēs Lielās Piektdienas koncerts. Tajā piedalīsies orķestris “Rīga” un Rīgas Saksofonu kvartets. Ieeja bez maksas

🟩 30. martā, Klusajā sestdienā, plkst. 12.00 kultūras centra “Imanta” Mazajā zālē notiks izrāde bērniem “Koklītes ceļojums”. Izrādē aktieris Edgars Lipors monoizrādē pasakas formā iepazīstinās bērnus ar dažādiem latviešu tautas mūzikas instrumentiem. Ieeja bez maksas.

●   Plkst. 15.00 Rīgas Lutera baznīcā, Torņakalnā, būs klausāms koncerts “Bahs. Jāņa pasija”, kurā piedalīsies Rīgas kamerkoris “Ave Sol”, Vidzemes kamerorķestris, mākslinieciskais vadītājs un diriģents Andris Veismanis, Aija Veismane (soprāns), Sniedze Kaņepe (alts), Mārtiņš Zvīgulis (tenors), Matīss Pēteris Circenis (baritons), Artūrs Švarcbahs (bass), Gertruda Jerjomenko (ērģeļpozitīvs). Bezmaksas ielūgumi būs pieejami no 18. marta “Biļešu paradīzes” kasēs un www.bilesuparadize.lv

🟩 Viens no centrālajiem svētku piedāvājumiem būs iespēja ikvienam rīdziniekam pēc sirds patikas izšūpoties īpaši Lieldienu laikam izvietotajās “Saules šūpotnēs” 31. martā un 1. aprīlī no plkst. 11.00 līdz plkst. 20.00 Doma laukumā, Rātslaukumā, Līvu laukumā, Bastejkalnā, Ziemeļblāzmas parkā, kā arī pie kultūras centriem “Imanta” un “Iļģuciems”. Doma laukumā visus priecēs īpaši šiem svētkiem tapušie 14 jaunie vides mākslas dizaina objekti – “Doma gaiļi”.

●   31. martā plkst. 12.00 kultūras centra “Imanta” pagalmā lieli un mazi aicināti svinēt Pārdaugavas Lieldienas. Svētku programmā – sadziedāšanās un rotaļas kopā ar folkloras kopām “Ogas” un “Savieši”, olu krāsošana, ripināšana, šūpošanās, meistardarbnīcas. Pasākumu vadīs Iveta un Vidvuds Medeņi. Ieeja bez maksas.

● Tikmēr plkst.12.00 Kultūras centra “Iļģuciems” Lielajā zālē notiks zīmējumu teātris “7 pasakas par Ņukucīti”. Ieeja bez maksas, un pēc izrādes notiks radošās darbnīcas bērniem.

No plkst. 12.00 līdz plkst. 16.00 Kultūras pilī “Ziemeļblāzma” notiks pasākums “Liela nāca Lieldieniņa”. Tajā piedalīsies Rīgas Danču klubs, postfolka mūzikas grupa “Katrīnas Dimantas trio”, etno mūzikas grupa “Zeidi”, pasākuma vadīs Salvis Sprūžs. Ieeja bez maksas.

● No plkst. 16.00 līdz plkst. 17.00 Kultūras centra “Mazā ģilde” Lielajā zālē notiks Lieldienu koncerts “Halleluyah”, kurā piedalīsies senās mūzikas ansamblis “Ludus” (mākslinieciskā vadītāja Māra Birziņa), Rūdis Cebulis (soprānists) un Beatrise Vilde (mecosoprāns). Ieeja bez maksas.

🟩 Savukārt 1. aprīlī no plkst. 12.00 līdz plkst. 14.30 VEF Kultūras pilī notiks pasākums “Riti, riti, Saulīte!” Tajā piedalīsies Ilga Reizniece un Māris Muktupāvels, vadīs Zoja Heimrāte. Būs iespēja dziedāt dziesmas un iet rotaļās, piedalīties tradicionālajos rituālos un citās izklaidējošās aktivitātēs, kā arī šūpoties. Ieeja bez maksas.

Tikmēr no plkst.12.00 līdz plkst. 17.00 Mežaparkā, Mežaparka Lielajā estrādē, par godu svētkiem notiks pasākums “Lieldienu pikniks”. Sanākušos izklaidēs postfolkloras grupa “Daba San” un folkloras kopa “Teikas Muzikanti”, kā arī būs izglītojošas aktivitātes bērniem. Pasākumu vadīs Juris Mūrmanis. Ieeja bez maksas.

●No plkst. 14.00 līdz plkst. 16.00 kultūras pilī “Ziemeļblāzma” notiks jampadracis Lieldienās ar orķestri “Rīga”. Jampadracī piedalīsies orķestra “Rīga” metālpūšamo instrumentu grupa Kristiana Kalvas vadībā, Dmitrijs Pudovs no Rīgas Cirka skolas, un koncertu vadīs Raitis Zapackis. Ieeja bez maksas.

Lieldienu svētku programmu noslēgs Pavasara festivāla “Windstream” koncerts” Parīzes iedvesmotie“ 12. aprīlī plkst. 19.00 Lielajā ģildē. Tajā piedalīsies Adelaide Ferjēra un orķestris “Rīga”. Biļetes pieejamas “Biļešu paradīzes” kasēs.

🔎 Vairāk par Lieldienu pasākumiem pilsētā var uzzināt tīmekļvietnēs riga.lv un kultura.riga.lv, kā arī sekot līdzi jaunumiem sociālā tīkla “Facebook” lapās “Rīga” un “Rīgā notiek”.

Rīgā, Torņakalna ielas un Vienības gatves krustojumā plānots mainīt satiksmes organizāciju, informē pašvaldības Ārtelpas un mobilitātes departaments (ĀMD). Krustojumā plānots ieviest pastāvīgu satiksmes organizācijas risinājumu, kas padarīs ērtāku ceļu satiksmes dalībnieku pārvietošanos.

Pašvaldība saņēmusi arī iedzīvotāju neizpratni par pašreizējām satiksmes organizācijas izmaiņām šajā krustojumā. ĀMD norāda, ka izmaiņas realizētas privāta investora projekta ietvaros un darbi nav veikti pēc departamenta pasūtījuma. Pašvaldība radušos problēmsituāciju novērsīs, pārstrādājot satiksmes organizācijas risinājumu minētajā vietā.

Pirms jauna ceļa horizontālā apzīmējuma uzklāšanas veiks arī asfalta seguma uzlabojumus. Darbus plānots sākt, kad iestāsies atbilstoši laika apstākļi.

20. martā no plkst. 6.00 līdz plkst. 8.00 Kultūras un tautas mākslas centrs “Ritums” aicina svinēt Pavasara saulgriežus un sagaidīt sauli trīs norises vietās Rīgā.

🟩 Arkādijas parkā kopā ar Latvijas Folkloras biedrību un folkloras kopām notiks gan gavilēšana, gan mutes mazgāšana Mārupītē, gan šūpoļu kāršana un šūpošanās.

🟩 Lucavsalā pie Ledus lāču peldvietas kopā ar Jasjukeviču ģimeni un tradīciju kopu “Radi” notiks dažādi rituāli – uguns iedegšana, mutes mazgāšana Daugavā, putnu dzīšana, ripas spēle un citi.

🟩 Zaķusalas Austrumu galā aiz TV torņa kopā ar folkloras kopu “Grodi” un ģimeņu folkloras studiju “Garataka” būs iespējams mest šautras, kā arī šūpoties šūpolēs ar skatu pret Daugavu.

Prognozētā saules uzlēkšana 20. martā ir plkst. 6.25, kad arī diena kļūst garāka par nakti. Pavasara saulgrieži jeb Lielā diena ir viens no četriem nozīmīgākajiem punktiem kalendārajā gadā – šajā dienā aizveras vārti ziemai. Šī diena ir spēka pilna un katrs to var izjust, piedzīvot, izejot dabā un veicot rituālus kopā ar sev tuviem cilvēkiem.

Dalība rituālos bez maksas.

Pasākumu norises vietās var notikt filmēšana un fotografēšana publicitātes vajadzībām.

Papildus informācijai: RD IKSD Kultūras un tautas mākslas centra “Ritums” projektu vadītāja Evija Pučinska, e-pasts: evija.pucinska@riga.lv

No 2024. gada 4. līdz 20. martam aicinām apmeklēt Rīgas vizuālās, vizuāli plastiskās mākslas, radošo industriju mākslas darbu konkursa “Saules ritmi” I kārtas izstādi.

Izstādē piedalās Rīgas valstspilsētas pašvaldības izglītības iestāžu vizuālās, vizuāli plastiskās mākslas un radošo industriju jomas interešu izglītības programmu izglītojamie. Konkursam tika iesniegti 589 darbi no 48 izglītības iestādēm, kā arī 541 individuālie darbi, 34 kopdarbi un 17 grupas darbi no 698 autoriem!

Paldies mākslas darbu autoriem par radošumu, paldies pedagogiem par neatlaidību! Paldies visiem par atsaucību un dalību konkursā!

Izstādes norises vietas:

🟩 Centra rajona iestādes – Bērnu un jauniešu centrā “Rīgas Skolēnu pils” Krišjāņa Barona ielā 99 (Grīziņkalna apkaime).
🟩 Ziemeļu rajona iestādes – Bērnu un jauniešu centrā “Laimīte” Baltāsbaznīcas ielā 14 (Vecmīlgrāvja apkaime);
🟩 Vidzemes priekšpilsētas iestādes – Bērnu un jauniešu centrā “IK Auseklis” Silciema ielā 3 (Juglas apkaime);
🟩 Latgales priekšpilsētas iestādes – Mākslinieciskās jaunrades centrā “Praktiskā estētikas skola”, Andreja Saharova ielā 35 (Pļavnieku apkaime);
🟩 Zemgales priekšpilsētas iestādes – Pārdaugavas bērnu un jauniešu centrā “Altona” Altonavas ielā 6 (Torņakalna apkaime);
🟩 Kurzemes rajona Iiestādes – Pārdaugavas kultūras apvienības Kultūras centrā “Imanta”, Anniņmuižas bulvārī 29 (Imantas apkaime).

Konkursu rīko Bērnu un jauniešu centra “Laimīte” Rīgas Interešu izglītības metodiskais centrs sadarbībā ar Rīgas valstspilsētas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departamenta Sporta un jaunatnes pārvaldi.

Konkursa mērķi ir sekmēt izglītojamo kultūras vērtību izpratni, to saglabāšanu un pārmantošanu, piederības sajūtu Latvijai, radošuma, talantu attīstību, gatavojoties XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem.

Konkursa dalībnieki tika aicināti:

🟩 iepazīt un pētīt kultūrvēsturisko mantojumu, saules simbola un zīmes izmantošanu latviešu tautas tērpos, cimdu un zeķu rakstos, sadzīvē, telpā, folklorā – tautas dziesmās, teikās un pasakās, gadskārtu svinībās un tradīcijās, deju rakstos;
🟩 radoši un jēgpilni pielietot tradicionālas un netradicionālas tehnikas un paņēmienus, izmantot dažādus materiālus idejas īstenošanai.

Paldies iestāžu vadītājiem, metodiķiem, projektu vadītājiem par atsaucību un atbalstu un telpu nodrošinājumu izstādes norisei!

Paldies izstādes darbu noformētajai un izstādes ekspozīcijas veidotājiem!

Paldies par atsaucību un darbu:

  • Rīgas interešu izglītības metodiskā centra projektu vadītājai Ritai Sniedzei;
  • Centra, Ziemeļu rajonu koordinatorei Kristīnei Lāriņai;
  • Vidzemes priekšpilsētas koordinatorei Ilzei Herbergai;
  • Zemgales priekšpilsētas koordinatorei Aldai Bēvaldei;
  • Latgales priekšpilsētas koordinatorei Ilzei Rimicānei;
  • Rīgas interešu izglītības metodiskā centra projektu vadītājai metodiskajā darbā Marinai Lučko;
  • Rīgas interešu izglītības metodiskā centra pedagogu profesionālās kompetences pilnveides programmu vadītājam Gunāram Antapsonam.

 

Jaunie Rīgas ielu nosaukumi – Latgales, Lastādijas, Jāņa Klīdzēja, Kārļa Mīlenbaha, Vilhelma Purvīša, Viļa Plūdoņa, Emīlijas Benjamiņas, Valērijas Seiles un Augusta Spariņa iela, kurus 21. februārī apstiprināja Rīgas dome, jau ir spēkā un tos var lietot. Izmaiņas valsts publiskajiem reģistriem ir iesniegtas, bet izmaiņas pilsētvidē tiks veiktas pakāpeniski.

Rīgas pašvaldība ir iesniegusi informāciju Valsts adrešu reģistram, juridiski reģistrējot pilsētas jaunos ielu nosaukumus un to atrašanās vietu. Iedzīvotāji un uzņēmēji komunikācijā un dokumentos jau var izmantot jaunos ielu nosaukumus. Karte ar jauno ielu atrašanās vietu pieejama pašvaldības mājas lapā riga.lv.

Visās valsts un pašvaldības datubāzēs, kuru galvenais informācijas avots ir Valsts adrešu reģistrs, informācija tiks nomainīta automātiski, tas attiecas gan uz iedzīvotāju deklarētajām adresēm, gan uzņēmumu un iestāžu juridiskajām adresēm. Tāpat izmaiņas ir reģistrētas Valsts zemes dienesta kadastrā. Iedzīvotājiem dokumenti nav jāmaina, jo to sagatavošanas brīdī spēkā esošā adrese bija juridiski pareiza. Īpašos gadījumos, piemēram, atļaujās, licencēs, līgumos un citos dokumentos, kur normatīvie akti un nosacījumi to pieprasa, izmaiņas jāveic pašiem iedzīvotājiem, norādot jauno ielas nosaukumu.

Citi reģistri un informatīvās kartes jaunos nosaukumus pārņems pakāpeniski. Ielu nosaukumi pašvaldības ģeogrāfisko datu portālā GeoRiga ir precizēti, bet citiem piederošos resursos, ielu nosaukumi jāmaina šo resursu turētājiem. Rīgas domes lēmums nosūtīts SIA “Jāņa sēta”, kas veiks izmaiņas www.balticmap.eu un citos savos produktos, bet Google un citos atvērto datu risinājumos izmaiņas tiks veiktas tikai tad, kad ārējie lietotāji t.i. iedzīvotāji paziņos pakalpojuma sniedzējam par izmaiņām. Kartogrāfiskajos materiālos izmaiņas tiks veiktas vispārējā kārtībā, kā to nosaka pakalpojuma sniegšanas noteikumi.

Rīgas domes lēmums nosaka, ka adrešu numurzīmju un nosaukumu zīmju maiņa jāveic trīs mēnešu laikā no lēmuma pieņemšanas brīža, jo nepieciešams laiks adrešu apzināšanai, iepirkuma veikšanai, zīmju izgatavošanai un nomaiņai. Zīmju izgatavošanu veiks Rīgas domes Centrālās administrācijas Teritorijas labiekārtošanas pārvalde. Tās namu apsaimniekotājiem un īpašniekiem būs jāuzstāda pašiem. Par zīmju saņemšanas kārtību pašvaldība informēs laika gaitā.

Savukārt SIA “Rīgas satiksme” šobrīd apzina pieturvietas, kurām būs jāmaina nosaukumi. Kad pieturvietu nosaukumu maiņu apstiprinās Rīgas domes Satiksmes un Transportu lietu komiteja, uzņēmums veiks nepieciešamās izmaiņas sabiedriskā transporta ekrānos un balss paziņojumos, kā arī izgatavos un uzstādīs jaunas pieturvietu nosaukumu zīmes. Prognozēts, ka tas tiks veikts viena mēneša laikā.

Kā ziņots iepriekš, turpinot okupācijas seku novēršanu Rīgā, Rīgas dome 2024. gada 21. februārī pieņēma lēmumu par Maskavas, Lomonosova, Puškina, Gogoļa, Ļermontova un Turgeņeva, Tipogrāfijas ielu nosaukumu maiņu.

🟩 Maskavas iela pārdēvēta par Latgales ielu;
🟩 Nenelielais Maskavas ielas sākumposms no 13. janvāra ielas līdz Salu tiltam (Lāčplēša ielai) pārdēvēta par Lastādijas ielu;
🟩 Latgales iela pārdēvēta par Jāņa Klīdzēja ielu;
🟩 Puškina iela pārdēvēta par Kārļa Mīlenbaha ielu;
🟩 Turgeņeva iela pārdēvēta par Vilhelma Purvīša ielu,
🟩 Ļermontova iela pārdēvēta par Viļa Plūdoņa ielu;
🟩 Gogoļa iela – par Emīlijas Benjamiņas ielu;
🟩 Lomonosova iela – par Valērijas Seiles ielu;
🟩 Tipogrāfijas iela – par Augusta Spariņa ielu.

Pārdēvēto ielu attēlojums kartē

 

Šobrīd tiek prognozēts, ka ielu nosaukumu maiņa pašvaldībai varētu izmaksāt ap 80 000 eiro (bez PVN). Šī summa paredz izdevumus par ielu nosaukumu un adrešu zīmju izgatavošanu, taču precīza summa būs pieejama tikai pēc iepirkuma veikšanas.

 

Rīgas dome trešdien, 21. februārī, nolēma mainīt nosaukumus Maskavas, Lomonosova, Puškina, Gogoļa, Ļermontova un Turgeņeva ielām.

“Praktiski ar šo var teikt, ka esam pārvarējuši visus viedokļu šķēršļus, lai pavisam drīz Rīgā vairs nebūtu imperiālistiskās Krievijas ideoloģiju nesoši ielu nosaukumi. Maskavas iela ir viena no centrālajām Rīgas ielām, un tās nosaukums nav pareizs signāls ne vietējai, ne starptautiskai sabiedrībai. Tās esošais nosaukums grauj mūsu nacionālo nostāju un arī valstiskumu. Rīga nes nacionālas pilsētas ideju. Un tam ir jāsaskan ar darbiem. Paldies kolēģiem, ka varējām atrast kompromisus ar jauniem ielu nosaukumiem. Tagad jāsper pēdējie administratīvie soļi, lai kartē un ēku plāksnēs parādās jaunie ielu nosaukumi,” norāda Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks.

Maskavas ielu pārdēvēs pamatā par Latgales ielu, kas ir vēsturiskais kādreizējais šīs ielas nosaukums. Taču tā kā Rīgā jau ir neliela iela, kas nosaukta par Latgales ielu un arī šai ielai ir nepieciešams jauns atbilstošs un ar Latgali saistīts nosaukums, tādēļ esošo Latgales ielu pārdēvēs par Jāņa Klīdzēja ielu. Jānis Klīdzējs bija latviešu rakstnieks un dzejnieks no Latgales, pēc viņa romāna “Cilvēka bērns” motīviem uzņemta populārā režisora Jāņa Streiča tāda paša nosaukuma filma. Savukārt, nelielo Maskavas ielas sākumposmu no 13. janvāra ielas līdz Salu tiltam (Lāčplēša ielai) pārdēvēs par Lastādijas ielu. Tas pamatā tiek darīts iedzīvotāju drošības dēļ, lai operatīvajiem dienestiem nebūtu kļūdaini izsaukumi uz iepriekšējām adresēm.

Puškina ielu pārdēvēs par izcilā latviešu valodnieka Kārļa Mīlenbaha ielu, Turgeņeva ielu – par izcilā latviešu gleznotāja Vilhelma Purvīša ielu, Ļermontova ielu – par latviešu dzejnieka Viļa Plūdoņa ielu, Gogoļa ielu – par ievērojamās latviešu žurnālistes, izdevējas un sabiedriskās darbinieces Emīlijas Benjamiņas ielu, bet Lomonosova ielu pārdēvēs par Valērijas Seiles ielu, kas bija pirmā sieviete Latvijas valdībā.

Savukārt Tipogrāfijas ielu pārdēvēs par Augusta Spariņa ielu – militārista (lidotāja) vārdā, kas piedalījies Bermonta armijas izdzīšanā no Pārdaugavas, dzimis un dzīvojis Torņakalnā un bijis Lāčplēša ordeņa kavalieris.

E. Ratnieks norāda, ka jaunie nosaukumi pierāda, ka gadiem nav doti nosaukumi par godu izcilībām Latvijas vēsturē – cilvēkiem, kas veidojuši mūsu latvisko identitāti. Šie nosaukumi savā ziņā ir goda atdošana šiem cilvēkiem par to uzdrīkstēšanos un sasniegumiem mūsu tautas attīstībā.

Sporta skolas “Arkādija” pārstāvji ar panākumiem nostartējuši “Grand Prix” sacensībās Tallinā. Eiropas U23 čempionāta 4. vietas ieguvējs Valters Kreišs ar sezonas labāko rezultātu bija nepārspēts vīriešu sacensībās, bet Latvijas čempione Paula Kļaviņa ar personīgo rekordu izcīnīja uzvaru junioru konkurencē, informē Sporta skolas “Arkādija” pārstāvis Ivars Bācis.

Jaunā gada otrajā dienā tradicionāli Tallinā notiek kārtslēcēju “Grand Prix” (“Teivashuppe GP”) sacensības. Allaž veiksmīgi tajās piedalījušies arī Latvijas kārtslēcēji. Izņēmums nebija arī olimpiskā 2024.gada otrā diena, par to parūpējoties arkādiešiem trenera Mareka Ārenta vadībā kopā ar pašu Mareku, kurš arī piedalījās un nopelnīja godalgu.

Sacensībās vīriešiem uzvarēja pagājušā gada Latvijas čempions un sezonas labākā rezultāta īpašnieks Valters Kreišs. Viņš Tallinā veica augstumu 5,30 m. Arī pagājušajā gadā Kreišs uzvarēja Tallinā, pārvarot 5,15m augstumā novietoto latiņu.

Pērnziem telpās Ārenta audzēknis bija lēcis 5,20 m. Tātad Latvijas labākā rezultāta uzrādītājs pagājušā gada Eiropas U23 čempionātā ir sasniedzis šīs sezonas labāko rezultātu. Kreiša personīgais rekords joprojām ir pērnvasar sasniegtais 5,65 m.

Otrajā vietā, veicot piecu metru augstumu, ierindojās pats treneris Mareks Ārents, kuram jau 18. sezona ar piecu metro augstuma pārvarēšanu. Septītajā vietā ierindojās divkārtējais daudzcīņas čempions Pauls Bertrams Klucis – 4,45 m, bet sstotais bija Emīls Līdaka – 4,05 m.

Latvijas pieaugušo un arī junioru čempione no SS “Arkādija” Paula Kļaviņa, kura pērn Igaunijā bija otrā, šoreiz uzvarēja juniorēm, pirmo reizi pārvarot četru metru augstumu un kļūstot par piekto Latvijas kārtslēcēju, kura veikusi šo augstumu. Augstāk lēkušas tikai Alisona Diāna Neidere – 4,27 m, Krista Obižajeva – 4,20 m, Ildze Bortaščenoka – 4,10 m un Alise Dimante – 4,03 m. Juniorēm ceturtā bija Sima Aškinezere – 3,60 m.

Vēl vienu uzvaru SS “Arkādijai” sarūpēja Sava Aškinezers, kurš bija nepārspēts U16 zēnu konkurencē arī ar personīgo rekordu – 3,95 m, kas tikai par 20cm atpaliek no Aleksandram Matusevičam piederošā Latvijas rekorda šajā vecuma grupā.

Savukārt otrās vietas, pie tam ar jauniem personīgiem rezultātiem, Anetei Paulai Smirkarstei – 2,65 m un jaunietei Nikolai Trasūnei – 3,65 m.