Aicina balsot par topošo Rail Baltica staciju nosaukumiem

, , ,
Infografika -Aicina balsot par topošo Rail Baltica staciju nosaukumiem

Aicinām  iesaistīties balsojumā, lai palīdzētu rast topošo Rail Baltica staciju nosaukumus 17 reģionālajām un Rīgas pieturvietām:

Salacgrīvā, Tūjā, Skultē, Vangažos, Sauriešos, Rīgā pie Slāvu tilta, Torņakalnā, Zasulaukā, Imantā, kā arī Jaunmārupē, Olainē, Ķekavā, Salaspilī, Baldonē, Iecavā un Bauskā.

Vēl tikai divas nedēļas līdz šī gada 31. oktobrim visi Latvijas iedzīvotāji tiek aicināti apmeklēt vietni https://edzl.lv/surveys/list, kurā iespējams nobalsot par Rail Baltica staciju nosaukumiem vai piedāvāt savus variantus. Interaktīvā sistēma apkopos visus vērtējumus un tie tiks ņemti vērā gala nosaukumu izvēlē. Balsot vai piedāvāt savus staciju nosaukumus var katru dienu.

Piedalies – kā sauksi, tā brauksi !

Plašāka informācija par aktivitāti pieejama te.

/no

Mūkusalas ielu un LU Akadēmisko centru Torņakalnā iecerēts savienot ar jaunu gājēju un velosipēdu tiltu

Mūkusalas ielu un LU Akadēmisko centru Torņakalnā iecerēts savienot ar jaunu gājēju un velosipēdu tiltu

Lai savienotu Torņakalna teritoriju un Latvijas Universitātes Akadēmisko centru ar sabiedriskā transporta tīklu Mūkusalas ielā, Rīgas pašvaldība plāno izveidot jaunu gājēju un velosipēdu tiltu pār Daugavas atteku jeb Kīleveina grāvi.

Lai apspriestu iecerētos tilta risinājumus, pie plānotās tilta būvniecības vietas darba sanāksmē piektdien, 13. augustā, pulcējās Rīgas domes vadības, Latvijas Universitātes, Pilsētas attīstības departamenta un SIA “Mūkusalas Biznesa Centrs” pārstāvji.

“Patlaban šī Pārdaugavas teritorija strauji attīstās un nākotnes plāni ir vēl lielāki. Esmu gandarīts, ka redzu startu šim projektam,” sacīja Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis.

“Jau šogad sāksies darbi pie trešās mājas Akadēmiskajā centrā – pie Rakstu mājas. Tā būs pati lielākā un pati apdzīvotākā ēka Akadēmiskajā centrā. Šim tiltiņam būs ne tika utilitāra, bet arī simboliskā vērtība; tas vedīs uz jaunā tipa studentu pilsētiņu, kas nav noslēgta, kas ir atvērta sadarbībai ar sabiedrību un uzņēmējiem. Ceram, ka tas Torņakalnu un Akadēmisko centru padarīs par augošu, Rīgai un Latvijai nozīmīgu attīstības centru,” atzina Latvijas Universitātes rektors Indriķis Muižnieks.

“Šis nebūs lielākais no 140 Rīgas tiltiem, bet tam vienā pusē atradīsies zinātne, otrā – bizness, tātad tas būs kā tilts uz labklājību. Tas arī būs labs papildinājums jau procesā esošiem projektiem – veloceļu uz Ziepniekkalnu un Mūkusalas promenādi,” norādīja Rīgas vicemērs Vilnis Ķirsis.

Savukārt Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone atzīmēja, ka šis tilts īpaši nepieciešams studentiem, kas pārsvarā pārvietojas kājām, ar velosipēdiem un sabiedrisko transportu. Tāpat šis tilts palīdzēs attīstīties šai teritorijai, kas ir kā pilotprojekts viedpilsētu attīstībai.

Paredzēts, ka tilts atradīsies Dēļu ielas trasē starp Jelgavas ielu Torņakalna pusē un Mūkusalas biznesa centra teritoriju, pa kuru turpināsies gājēju un velosipēdistu ceļš līdz Mūkusalas ielai.

Plānotais tilta garums ir 30 metri, bet platums – 5,5 metri, kas nodrošinās netraucētu satiksmi abos virzienos gājējiem un velosipēdistiem. Tiltam un pievedceļam tiks izbūvēts apgaismojums, sekmējot  komfortablus pārvietošanās apstākļus un sociālo drošību. Tāpat tiks nodrošināta vides pieejamība cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.

Tilts nepieciešams, jo šobrīd norisinās aktīva Pārdaugavas projektu attīstība. Tostarp jāmin Latvijas Nacionālā bibliotēka, projekts “Rail Baltica” Torņakalna apkaimē, LU Akadēmiskais centra izaugsme, kā arī strauja jaunu biroju un dzīvojamo ēku projektu attīstība.

Pēc LU Akadēmiskā centra attīstības kārtu īstenošanas Torņakalna teritorijas būtiski palielināsies lietotāju skaits, sasniedzot līdz pat 15 000 jaunus lietotājus, bet kopumā ar LU personālu veidojot līdz pat 22 000 lietotājus. Līdz ar to nepieciešams risināt transporta infrastruktūras attīstības jautājumus, nodrošinot ērtus savienojumus starp attīstības centriem un sabiedrisko transportu.

Tāpat nepieciešams galvaspilsētā attīstīt transporta infrastruktūru, izmantojot vispārējo mobilitātes principu, kur prioritāte noteikta gājējiem un velosipēdistiem. Ņemot vērā strauji pieaugošo velosipēdistu skaitu Rīgā, gājēju un velosipēdistu tilts pāri Kīleveina grāvim nodrošinātu attīstības centru savstarpējo sasaisti.

Patlaban Torņakalna teritorijā arī nepieciešams uzlabot sabiedriskā transporta pieejamību. Līdz ar to nepieciešami papildu pasākumi, lai nodrošinātu teritorijas integrāciju pilsētas sabiedriskā transporta maršrutu tīklā.

Pēc Pilsētas attīstības departamenta pasūtījuma šobrīd notiek skiču izstrāde Kīleveina gājēju un velosipēdistu tiltam. Skiču risinājumi pārrunāti ar ieinteresētajām Rīgas domes institūcijām – Satiksmes departamenta, aģentūras “Rīgas pilsētas arhitekta birojs” un būvvaldes speciālistiem, kā arī sadarbības partneru – Latvijas Universitātes un SIA “Mūkusalas Biznesa Centrs” pārstāvjiem.

Pamatojoties uz skiču risinājumu, līdz septembra vidum tiks veikti  provizoriskie būvdarbu apjomu aprēķini. Šoruden plānots būvprojekta izstrādes un būvdarbu veikšanas apvienotais iepirkums un līguma noslēgšana.

Būvprojekta izstrāde un būvniecība ir nākamo gadu laikā. Tilta pievedceļš līdz Jelgavas ielai tiks savienots ar plānotā veloceļa Centrs-Ziepniekkalns risinājumiem. Mūkusalas ielas pusē infrastruktūras pielāgošanu un tilta trases savienošanu ar Mūkusalas ielu pa Dēļu ielas sarkanajām līnijām cauri biznesa centra teritorijai veiks Mūkusalas biznesa centrs.

Būvdarbi plānoti apmēram pusgada laikā pēc finansējuma piešķiršanas. Vienlaikus tiks labiekārtota teritorija ap tiltu pašvaldības īpašumā, iepretim LU Zinātņu mājai.

Kīleveina grāvis ir Daugavas attekas posms Torņakalna apkaimē, kas savienojas ar Mazo Daugavu.  Līdz 19. gadsimtam Kīleveina grāvis atdalīja Mūkusalu un Bieķensalu no Daugavas kreisā krasta. Ūdenstilpnes garums  ir 2,7 km, bet baseina platība – ap 27 km2.

/no

Darba sanāksmē spriedīs par ieceri izveidot gājēju un velosipēdu tiltu pie LU Akadēmiskā centra Torņakalnā

tilta novietojums

Piektdien, 13. augustā, plkst.13.30 pie Latvijas Universitātes Akadēmiskā centra notiks darba sanāksme, kurā tiks pārrunāta iecere izveidot jaunu gājēju un velosipēdu tiltu pār Kīleveina grāvi.

Paredzēts, ka jaunais tilts ļautu ērti nokļūt no Mūkusalas promenādes uz LU Akadēmiskā centra mācību korpusiem un topošajām kopmītnēm.

Darba sanāksmē piedalīsies Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis, Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks satiksmes un attīstības jautājumos Vilnis Ķirsis, Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone, Latvijas Universitātes rektors Indriķis Muižnieks, Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktore Ilze Purmale un SIA “Mūkusalas Biznesa Centrs” līdzīpašnieks Klāvs Vasks.

Pulcēšanās paredzēta pie LU Akadēmiskā centra Dabas mājas Jelgavas ielā 1, pēc tam paredzēta plānotā tilta atrašanās vietas apskate un iepazīšanās ar tilta ieceres koncepciju.

Uz sanāksmi laipni aicināti plašsaziņas līdzekļu pārstāvji. Jūsu ērtībām līdz plkst.13.10 gaidīs mikroautobuss, RTU pusē.

Informāciju sagatavoja: Rīgas domes Komunikācijas pārvaldes projektu koordinators Mārtiņš Vilemsons, tālr: 67026231, e-pasts: [email protected]

Rīgas domes Komunikācijas pārvalde

/no

Rīgā veidos trīs viedpilsētas tehnoloģiju pilotteritorijas

, ,
Melnbalta Rīgas karte

Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja trešdien, 5. maijā, atbalstīja lēmumprojektu par trīs viedpilsētas tehnoloģiju testēšanas jeb pilotteritoriju izveidošanu galvaspilsētā. Tādas plānots attīstīt VEF apkaimē, Latvijas Universitātes ēku kompleksa teritorijā Torņakalnā, kā arī Rīgas Tehniskās universitātes apkārtnē Ķīpsalā.

Šādas teritorijas tiks veidotas, turpinot Rīgas kā viedpilsētas attīstību. Tās veicinās ērtāku pašvaldības pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem, samazinās iedzīvotāju izdevumus par pašvaldības nodrošinātiem pakalpojumiem, palīdzēs izmantot jauno tehnoloģiju potenciālu ekonomikas izaugsmei un komersanti varēs vienkāršāk un ātrāk izvietot savus prototipus pilsētvidē.

Viedpilsētas tehnoloģiju pilotteritorijas programmu uzdots realizēt Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentam, bet citām pašvaldības iestādēm, struktūrvienībām un kapitālsabiedrībām tiks uzdots iesaistīties viedpilsētas tehnoloģiju pilotteritoriju programmas īstenošanas procesā un sniegt atbalstu programmas īstenošanas procesā.

“Pilotteritorijas ir atbalsts ekonomikas izaugsmei. Mēs gaidīsim pieteikumus no uzņēmējiem un inovatoriem, kuriem būs vēlme testēt savas tehnoloģijas pilsētvidē. Mēs ceram, ka pilotteritorijās testētās viedpilsētu tehnoloģijas būs noderīgas gan Rīgas darbības uzlabošanai klimata un mobilitātes jomā, gan, ka tās būs iespējams eksportēt ārpus Latvijas robežām,” skaidro Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone.

Viedpilsētas darba grupu Pilsētas attīstības departaments izveidoja 2020. gada sākumā, un tajā darbojas pašvaldības speciālisti, dažādu nozaru eksperti un vadošo uzņēmumu pārstāvji. Darba grupas mērķis ir nodrošināt iekšējo informācijas apriti pašvaldībā par Rīgā pielietotajām viedpilsētu tehnoloģijām, vērtēt un lemt par jaunu tehnoloģiju ieviešanu, kā arī veidot, uzturēt un attīstīt sadarbību starp pašvaldības speciālistiem, tās kapitālsabiedrībām un augstākajām mācību iestādēm viedpilsētu risinājumu attīstībā un ieviešanā, tostarp kopīgiem spēkiem piesaistot arī investorus.

Pilsētas attīstības departaments jau 2019. gadā sāka aktualizēt un pievērst uzmanību viedpilsētas jēdzienam un ar to saistītajām aktivitātēm, papildus sniedzot instrumentus, kas sekmētu arī tūlītēju mērķa sasniegšanu – pārveidotu Rīgas domes grantu programmu “Atspēriens”. Arī šogad programma “Atspēriens” būs orientēta viedpilsētu ideju atbalstam.

Galīgais lēmums par pilotteritoriju izveidošanu un to robežām vēl būs jāpieņem domes sēdē.

Informāciju sagatavoja: Rīgas domes Komunikācijas pārvaldes projektu koordinators Mārtiņš Vilemsons, tālr: 67026231, e-pasts: [email protected]

/no

Brīvprātīgā darba attīstības projekts “Altona iedvesmo!”

Altona iedvesmo plakāts

Brīvprātīgā darba attīstības projekts “Altona iedvesmo!” ir brīvprātīgā darba tradīciju turpināšana Torņkalna apkaimē, iesaistot bērnus un jauniešus, pieaugušos apkaimes iedzīvotājus un jebkuru rīdzinieku Altonavas ielas 6 pagalma labiekārtošanas darbos un jaunu dzīves prasmju apgūšanas aktivitātēs.

Projekts piedāvā rīdziniekiem 15 radošas darbnīcas “Darām, ko varam”, “Iesēj labo domu!”, “Krāsu palete”, “Kulinārijas meistarklases” u.c., skiču konkursu “Skicējam sapņu pagalmu”, 5 lekcijas ar sabiedrībā populāru lektoru piedalīšanos, labdarības tirdziņu un labdarības dienu, orientēšanās spēli, talku, 6 brīvdabas kino vakarus, ģimenes dienas svētkus, ielīgošanas svētkus un nobeigumā retrospekcija par projekta norisi un pateicību izteikšana brīvprātīgā darba veicējiem.

Ieguvums –  PBJC “Altona”, Altonavas ielas 6, pagalma labiekārtošana un zaļas oāzes radīšana apkaimes iedzīvotāju vajadzībām.

Katra dalībnieka individuālais ieguvums ir mērāms pieredzē, apgūtajās prasmēs, zināšanās un gandarījuma sajūtā par paveikto.

Projekts tiek finansēts Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.Informācija par projekta norisi tiks publicēta RD IKSD mājas lapā, PBJC „Altona” mājas lapā www.altona.riga.lv, instagram,facebook kontos.

Lai mums izdodas visiem kopā!

/no

Rīgā būs vairākas viedpilsētas tehnoloģiju testēšanas teritorijas

, ,
Attēls ar dizaina elementu

Turpinot Rīgas kā viedpilsētas attīstību, izvērtētas un tuvākajā laikā tiks apstiprinātas vairākas tehnoloģiju testēšanas jeb pilotteritorijas. Tādas plānots attīstīt VEF apkaimē, Latvijas Universitātes ēku kompleksa teritorijā Torņakalnā, kā arī Rīgas Tehniskās universitātes apkārtnē Ķīpsalā.

Katrā pilotteritorijā izveidota fokusgrupa, kuras dalībnieki snieguši informāciju par tehnoloģijām, datiem un to izmantošanas iespējām u.tml. Arī pašvaldības struktūrvienības un kapitālsabiedrības sniegušas ziņas par infrastruktūru un tehnoloģijām, kas var tikt iesaistītas testēšanā un gudro datu ieguvei. Tāpat turpinās sarunas ar komersantiem, valsts institūcijām u.c. iesaistītajām pusēm identificējot kopīgo interešu jomas, sadarbību un atbalstu, informē Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone.

Viedpilsētas darba grupa, kas izveidota Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta paspārnē, pašlaik strādā pie juridiskā regulējuma, lai sāktu tehnoloģiju testēšanu un datu ieguvi, ko izmantot pilsētplānošanā. Savukārt Pilsētas attīstības komiteja jau lēmusi, ka šajā gadā ar pašvaldības finansējumu tiks atbalstīti viedpilsētu risinājumu izvietošana pilsētvidē, kā arī pilotteritoriju vides funkcionalitāte.

“Pilotteritorijas ir atbalsts ekonomikas izaugsmei.  Mēs zinām, ka labi izmantotas viedpilsētu tehnoloģijas sniedz publiskā finansējuma ietaupījumu, savukārt sabiedrība iegūst efektīvāk un ērtāk izmantojamu infrastruktūru. Testēšana ļaus mums operatīvi novērtēt, vai piedāvātie risinājumi tiešām sniedz gaidītos rezultātus,” skaidro I. Andersone.

Viedpilsētas darba grupu Pilsētas attīstības departaments izveidoja 2020. gada sākumā, un tajā darbojas pašvaldības speciālisti, dažādu nozaru eksperti un vadošo uzņēmumu pārstāvji. Darba grupas mērķis ir nodrošināt iekšējo informācijas apriti pašvaldībā par Rīgā pielietotajām viedpilsētu tehnoloģijām, vērtēt un lemt par jaunu tehnoloģiju ieviešanu, kā arī veidot, uzturēt un attīstīt sadarbību starp pašvaldības speciālistiem, tās kapitālsabiedrībām un augstākajām mācību iestādēm viedpilsētu risinājumu attīstībā un ieviešanā, tostarp kopīgiem spēkiem piesaistot arī investorus.

Pilsētas attīstības departaments jau 2019. gadā sāka aktualizēt un pievērst uzmanību viedpilsētas jēdzienam un ar to saistītajām aktivitātēm, papildus sniedzot instrumentus, kas sekmētu arī tūlītēju mērķa sasniegšanu – pārveidotu Rīgas domes grantu programmu “Atspēriens”. Arī šogad programma “Atspēriens” būs orientēta viedpilsētu ideju atbalstam.

/no

Diskutēs par Rail Baltica trases integrāciju Torņakalna teritorijā

RailBaltic diskusija

Tiešraide 29.oktobrī plkst. 15:00

Turpinot pasākumu ciklu “Rail Balticakā projekts Rīgas attīstībai”, ceturtdien, 29. oktobrī, no plkst. 15.00 līdz 18.00 notiks publiskā diskusija par Rail Baltica lokālplānojuma un būvprojekta risinājumiem Torņakalna teritorijai posmā no Jelgavas ielas līdz Friča Brīvzemnieka ielai.

Diskusijas laikā projekta virzītāji RB Rail AS, Rail Balticaposma caur Rīgu projektētāju pārstāvji, Rīgas pašvaldības un lokālplānojuma izstrādātāja SIA “Grupa 93” eksperti informēs un uzklausīs nevalstiskās organizācijas un citas ieinteresētās puses par līdz šim izstrādātajiem risinājumiem. Savus attīstības plānus Torņakalna teritorijā prezentēs arī Latvijas Universitāte.

Ņemot vērā epidemioloģisko situāciju valstī, publiskā diskusija notiks tiešsaistē, nodrošinot iespēju interesentiem sekot tai līdzi un uzdot jautājumus Rail Baltica tīmekļvietnē www.railbaltica.org un Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Facebook kontā.

 “Dzelzceļa infrastruktūra no vienas puses ir resurss, kas sniedz priekšrocības pasažieru un kravu pārvadājumos, bet no otras puses tā ir ļoti specifiska zona, kas ietekmē pilsētas ainavu un piegulošo teritoriju attīstību. Torņakalna dzelzceļa stacijai piegulošā teritorija abpus dzelzceļa sliedēm šobrīd ir lielu pārmaiņu priekšā. Līdz šim Torņakalna teritorijai tikušas izstrādātas dažādas attīstības vīzijas, kas līdz šim tā arī nav tikušas īstenotas. Šobrīd kā galvenais virzītājspēks Torņakalna teritorijas turpmākai attīstībai ir Rail Baltica projekts, ap kuru koncentrēsies visas līdz šim plānotās ieceres gan saistībā ar Latvijas Universitātes kompleksa turpmāko attīstību, gan saistībā ar pašvaldības plānoto Torņakalna multimodālā transporta mezglu. Teritorijas novietojums attiecībā pret pilsētas centru, teritorijā esošās kultūrvēsturiskās vērtības kontekstā ar plānoto transporta infrastruktūras attīstību tuvāko septiņu gadu laikā iezīmē šīs teritorijas potenciālu nākotnē kļūt par jauno Rīgas pilsētas centru Daugavas kreisajā krastā. Torņakalna teritorijas attīstībā ir iesaistītas daudzas puses un turpmākā projekta un lokālplānojuma izstrādes procesā, visām pusēm vienojoties, būs jāpanāk tāds teritorijas attīstības risinājums, kas nodrošina ilgtspējīgu, mūsdienīgu un paredzamā nākotnē sasniedzamu rezultātu,” norāda Inese Sirmā, Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktora vietnieka p. i. pilsētvides attīstības jautājumos.

RB Rail AS reģionālais vadītājs Latvijā Ģirts Bramans uzsver: “Rail Baltica projekta ietvaros plānots, ka Torņakalna stacijā pieturēs arī Rail Baltica reģionālie pasažieru vilcieni, kas izmantos jaunās dzelzceļa līnijas infrastruktūru. Ņemot vērā arī Rīgas pašvaldības un Latvijas Universitātes attīstības plānus dzelzceļam pieguļošajās teritorijās, jaunā Torņakalna stacija nākotnē attīstīsies kā jauns mobilitātes punkts. Atbildīgi un saskaņoti starp iesaistītajām pusēm kopdarbā attīstot projektus Torņkalnā, būs iespējams nodrošināt ne tikai abu sliežu platuma dzelzceļa līniju savienojumus, bet arī jaunus velo un pilsētas sabiedriskā transporta savienojumus. Esam pārliecināti, ka tas dos iespēju attīstīt t.s. zinību jūdzes konceptu un būtiski uzlabot savienojamību starp Daugavas kreisā krasta apkaimēm. ” 

“Latvijas Universitāte turpina attīstīt Akadēmisko centru Torņakalnā. Ir uzsākts darbs pie Rakstu mājas būvniecības un Akadēmiskā centra teritorijas ilgtspējīgas attīstības plānošanas. Līdz 2025. gadam paredzēts īstenot vēl vairākus projektus: Tehnoloģiju māju, Sporta māju, Veselības māju, Studentu un Viesu māju. Latvijas Universitātes Akadēmiskā centra veiksmīga darbība nākotnē ir saistīta ar citiem Torņakalna apkaimes attīstības projektiem: Rail Baltic, Rīgas domes plānoto sabiedriskā transporta multimodālo centru, gājēju un velo infrastruktūras izveidošanu,” skaidro Latvijas Universitātes rektors prof. Indriķis Muižnieks.

Papildu informācija, pasākuma programma un prezentācijaspieejamas: www.rdpad.lv un www.railbaltica.org. Viedokli, priekšlikumus un jautājumus par sagatavoto materiālu var sniegt iepriekš, sūtot tos uz e-pastu [email protected].

Gatavojoties publiskajai diskusijai, 14. oktobrī notika saruna ar sadarbības memorandu dalībniekiem un Latvijas Universitātes pārstāvjiem, kas sniedza savu viedokli un redzējumu par Torņakalna teritorijas attīstību.

Līdz šim Rail Baltica lokālplānojuma un projekta izstrādes ietvaros notikušas četras publiskās diskusijas, kā arī trīs darba grupas, individuālās tikšanās un teritorijas apsekošana dabā kopā ar sadarbības memorandu dalībniekiem. Iepriekšējā publiskā diskusija norisinājās 24. septembrī par Rail Baltica dzelzceļa līnijas integrāciju Rīgas pilsētvidē posmā no Mazās Nometņu ielas līdz Zolitūdes ielai.

Papildu informācija un citi materiāli saistībā ar Rail Baltica projektu pieejami Rail Baltica vietnē www.railbaltica.org/info/ un Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta mājaslapas sadaļā “Rail Baltica trases teritorijas lokālplānojums”:www.rdpad.lv/rtp/rail-baltica-trases-teritorijas-lokalplanojums/.

/no

25. un 26. augustā Izzinošs piedzīvojums Apkaimes un BALSIS 1.sērija S.I.X.T.

, ,

25. un 26. augustā Jauniešu koris BALSIS un diriģents Ints Teterovskis aicina ikvienu doties tuvāk iepazīt Rīgu. Katra no Rīgas 58 apkaimēm ir ar savu vēsturi – pirmsākumi, attīstība, kultūras un sadzīves vide. Šodiena un rītdiena ir mūsu rokās. Tuvāka iepazīšana katram palīdzēs no jauna atklāt vēl nezināmo un, iespējams, no jauna ieraudzīt jau šķietami zināmo, stereotipisko.

Uzsākot Apkaimes un BALSIS, 1.sērijā divu dienu laikā ar riteņiem aicinām iepazīt četras apkaimes:

  1. augustā, sestdien – Skanste un Iļģuciems;
  2. augustā, svētdien – X sala (vieta, ko atklāsim kopā ceļojuma gaitā) un Torņakalns.

Katrā no apkaimēm būs sarūpētas ekskursijas ar gidu, spēles (brain-games.lv), pikniks ar pašu sarūpētiem groziņiem, veloorientēšanās un Jauniešu kora BALSIS koncerts ar dažādām programmām.

Kopīgā piedzīvojumā ikviens aicināts doties ar savu velosipēdu. Ja tāda nav, Sixt velo noma piedāvā iespēju to saņemt bez maksas pulcēšanās vietās. Lūgums iepriekš pieteikt velo [email protected] vai piedzīvojuma Facebook lapā (https://www.facebook.com/events/309642613140122/), norādot datumu un laiku.

Interesentus aicinām iepazīties ar piedzīvojuma programmu, jo atbilstoši vēlmēm ir iespēja pievienoties jebkurā no norisēm. Tuvāk iepazīties ar apkaimēm var apmeklējot mājaslapu www.apkaimes.lv. Neregulāriem velobraucējiem atgādinājums par drošu braukšanu atrodams saitē ej.uz/velo_drosiba

 

Piedzīvojuma programma:

 

Sestdiena, 25. augusts Svētdiena, 26. augusts
Skanste X-sala (vieta tiks atklāta 25.08. vakarā)
10:00 Pulcēšanās un ekskursija
(pie Olimpiskā sporta centra)		 10:00 Pulcēšanās un ekskursija
11:45 Spēles un pikniks (Skanstes parks, Grostonas ielā 16) 11:45 Spēles un pikniks
13:00 BALSIS koncerts (iecerētajā koncertzālē – Skanstes ielā 16, blakus Luminor bankai) 13:00 BALSIS koncerts
14:00 Veloorientēšanās 14:00 Veloorientēšanās
Iļģuciems Torņakalns
16:00

 

 Pulcēšanās un ekskursija
(pie Rīgas Kultūras centra “Iļģuciems”, no Cementa ielas puses)		 16:00 Pulcēšanās un ekskursija (pie Latvijas Nacionālās bibliotēkas)
17:45 Spēles un pikniks
(Nordeķu parkā pie dīķa)		 17:45 Spēles un pikniks (Arkādijas

parka estrādē)
19:00 BALSIS koncerts 19:00 BALSIS koncerts (Bērnu

Klīniskās universitātes slimnīcas rotaļu laukumā)
20:00 Veloorientēšanās – ”X-salas meklējumi” 20:00 Draudzīgas sarunas
22:00 Naktsmiers  

 

 

Plašāka informācija: balsis.lv, sixt.lv.

 

/no

19. maijā svinēs devītos Pārdaugavas svētkus

,

19. maijā Arkādijas parkā un tā apkārtnē notiks Pārdaugavas svētki, kuros ar devīzi “Es esmu Pārdaugava” iedzīvotāji aicināti svinēt kopā būšanu īpašā Rīgas un Latvijas daļā – Pārdaugavā, piedāvājot daudzveidīgu kultūras, izklaides un sporta notikumu programmu.

 

Uz lielās skatuves Arkādijas parka virsotnē no 12.00 līdz pat 23.00  sagatavota plaša koncertprogramma bērniem, jauniešiem un pieaugušajiem. Uz skatuves kāps ne tikai Pārdaugavas kultūras un izglītības iestāžu kolektīvi, bet arī apvienība “Kreisais Krasts”, uzstāsies “Intercity Brass Band”, notiks velo šovs “Greentrials Bike Tour”, un noslēgumā gaidāma zaļumballe ar grupu IĻĢI.

Svētkos pirmatskaņojumu piedzīvos komponista Jēkaba Nīmaņa Pārdaugavai veltītā oratorija – dziesmuspēle “Torņa sindroms” –  asprātīgs, muzikāls stāsts par Pārdaugavu, tās dažādajām vietām, cilvēkiem, vietzīmēm, kas folklorizējušās un kļuvušas teju vai personificētas. Īpašu lomu tajā spēlē Alīses ielas ūdenstornis. Dziesmu tekstu autore ir Inese Zandere, libreta autore – Justīne Kļava, pirmatskaņojuma režisors – Dmitrijs Petrenko. Diriģenta Guntara Bernāta vadībā oratoriju izpildīs Apvienotais Pārdaugavas jauniešu orķestris, kamerkoris MUKLĀJS un Emīla Dārziņa jauktais koris, solisti Ieva Parša, Jolanta Strikaite, Kalvis Kalniņš un Juris Jope. Notikuma rīkotāji ir iniciatīvas grupa “Pārdaugavas radošais centrs”, producente – Ieva Niedre.

 

Svētkos Arkādijas parku piepildīs amatu, rokdarbu, eksperimentu un citas radošās darbnīcas, notiks izstādes, spēles, stafetes, konsultācijas un atrakcijas, kuras piedāvās Pārdaugavas kultūras, izglītības un sporta iestādes, organizācijas, uzņēmumi un aktīvisti. Darbosies svētku tirdziņš un brīvdabas kafejnīcas. No 16.00 līdz 19.00 uz saliņas taps mūzikas un mākslas telpa “Mārupītes lokā” – romantiska Pārdaugavas svētku vieta, kurā valdīs miers, dvēseles dziesmas un vārds, kā arī varēs ieskatīties brīvdabas gleznu izstādē. Programmu vadīs Dzintars Tilaks, piedalīsies Pārdaugavā dzīvojošie un strādājošie dziesminieki Āris un Saulceris Ziemeļi, Arnis Miltiņš, Silvija Silava, Vilnis Punka, Anta Eņģele, Inta Paļuka un ukuleles draugu klubiņš, kā arī dzejnieki Arvīds Ulme, Agita Draguna, Māris Salējs un mākslinieks Ludvigs Bērziņš. Pasākumu rīko “Austras biedrība”.

Sporta bāzē Uzvaras parkā notiks “Pārdaugavas kauss” pludmales volejbolā, virves vilkšanas sacensības, kā arī riteņbraukšanas sacensības “Riteņvasara” un citas sportiskas aktivitātes.

Māras dīķī notiks jau 5. starptautiskās kuģu modeļu sacensības “Pārdaugavas kauss 2018”, bet tā krastā otro gadu taps pasākums “Radi Māras ezeru!”, kurā īslaicīgo notikumu kafejnīcu, muzikālas performances un radošas aktivitātes gatavos “Pārdaugavas radošais centrs”. Notiks arī dip-dap riteņu skrējienu bērniem un vienības skrējiens pieaugušajiem “Māras ezera apļi”.

 

Svētkos piedalās arī apkārtnes muzeji. Jāņa Akuratera muzejs no 12.00 aicina aplūkot nesen restaurēto ēku un baudīt autentisku 30. gadu atmosfēru, aplūkojot muzeja ekspozīciju un ekspresizstādi “Šūpuļa pūriņš”, vakarā kopā ar Ingrīdu Burāni pievienoties sarunām Kamīnzālē par tēmu “Akuratera māja un Jāzeps Grosvalds”, bet dārzā skatīt  filmas “Cafe Spleen jeb Augusts 1914” muzeja pirmizrādi. Savukārt Ojāra Vācieša muzejs no 16.00  aicina uz “Astoņu kustoņu” bērnu un ģimenes svētkiem muzeja dārzā  – radošo darbnīcu “Taureņa dzimšana”, izrādi “Dzeja dabas šūpulī” un rotaļām ar Ilgu Reiznieci. Muzejā notiks ne tikai izstādes, bet arī dokumentālā kino vakars, un vakaru noslēgs Kārļa Kazāka koncerts dārzā.

Šogad pirmo reizi svētkos būs īpašs pasākums arī bērniem ar kustību traucējumiem. Ar labdarības fonda BeOpen atbalstu Rīgas Katoļu ģimnāzijas teritorijā no 12.30 – 14.00  bērni tiks aicināti uz Nezinīša dārzu, kurā notiks koncerts un klaunu priekšnesumi, kā arī tiks rādīti fragmenti no izrādes “Burvju lampa” un ikviens varēs iesaistīties radošās darbnīcās.

 

Gatavojoties svētkiem, iedzīvotāji aicināti līdz 10. maijam piedalīties arī stāstu vākšanas akcijā “Viņi rada Pārdaugavu”, lepojoties ar dažādiem līdzcilvēkiem, kas ikdienā dara labus darbus Pārdaugavā. Stāstus var iesniegt, aizpildot anketu mājaslapā www.pardaugavassvetki.lv.

 

Svētku pasākumos ieeja bez maksas.

 

Plašāka informācija par svētku programmu un dalībniekiem pieejama interneta vietnē www.pardaugavassvetki.lv.

 

Svētki notiek, pateicoties atbalstītājiem: Rīgas domei, uzņēmumiem – VALDO, Gemoss, Hanzas Maiznīca, Lenta, MFD Veselības grupa, Tele2,  Labo Logu Aģentūra, Kult Kafe -, augstskolai RISEBA, Valsts Kultūrkapitāla fondam, labdarības fondam BeOpen, Latvijas Kuģu modeļu sporta federācijai.

 

 

 

/no