Pasākums “Māras ezera balss. Dzīlēs”

Kultūras notikums “Māras ezera balss. Dzīlēs” ir starpdisciplinārs laikmetīgās mākslas, zinātnes un kopienas satikšanās pasākums Māras dīķa krastā, kas caur mūziku, performanci, deju un vides izziņu pēta ūdeni kā nozīmīgu Pārdaugavas dabas, kultūrvēsturiskās atmiņas un pilsētvides elementu.

 21. augusts

No plkst. 17:00-00:00

Māras dīķa apstādījumi

 Pasākuma teritorija ir piekļūstama apmeklētājiem ar kustību traucējumiem un ratiņkrēslos

Programma

17.00–19.00 Pasākuma atklāšana un kopienas programma “Kas dzīvo Māras dīķī?”

Sadarbībā ar Latvijas Hidroekoloģijas institūtu norisināsies radošās un izzinošās darbnīcas bērniem un pieaugušajiem “Kas dzīvo Māras dīķī?”. Apmeklētāji kopā ar institūta pētniekiem varēs iepazīt Māras dīķa ekosistēmu, pētīt ūdens kvalitāti un uzzināt par pilsētas ūdenstilpņu nozīmi.

18.00–19.00 Zinātnes un mākslas sarunas.

Diskusijā “No dīķa uz ezeru” Latvijas Hidroekoloģijas institūta aktīvie iedzīvotāji un vēsturnieki kopā ar Pārdaugavas radošā centra vadītāju Ievu Niedri sarunāsies par Māras dīķa un Mārupītes pagātni, šodienu un nākotni, diskutējot par ūdens kvalitāti, rekreācijas iespējām un pilsētas ūdeņu ilgtspēju, kā arī ūdenstilpņu nozīmi pilsētvidē.

20.00–21.20 Koncertperformance “Ko zina ūdens?”

Koncertperformances autores: operdziedātāja Katrīna Paula Felsberga, pianiste Justine Eckhaut (Francija) un performanču māksliniece Beāte Poikāne. Producents – fonds INITIUM. Programmā iekļauts komponistes Annijas Annas Zariņas īpaši šim notikumam radīts jaundarbs.

21.20–22.20 Jēkaba Nīmaņa kvarteta koncertprogramma

22.20–23.00 Grupas “Tante Gaida” koncerts

23.00–00.00 Spāres Vītolas ambientās un eksperimentālās mūzikas programma, noslēdzot vakaru ar meditatīvu skaņas pieredzi pie ūdens.

Pasākuma laikā darbosies kafejnīca un būs iespējams iznomāt peldlīdzekļus koncerta baudīšanai uz ūdens.

Pasākumu organizē nodibinājums “Pārdaugavas Radošais centrs”.

 

Rīgas jaunieši aicināti radīt savu filmu projektā “Top filma 2026”

,

No 24. augusta līdz decembra vidum Rīgā norisināsies jauniešu radošais kino projekts “Top filma 2026”, kura dalībnieki kopīgi izveidos filmu — no idejas un scenārija līdz filmēšanai, montāžai un publiskai pirmizrādei. Šī būs jau piektā DrKT jauniešu kopīgi veidotā filma.

Projektā jauniešiem būs iespēja ne tikai iepazīt kino tapšanas procesu, bet pašiem kļūt par tā veidotājiem. Dalībnieki radīs filmas ideju un tēlus, strādās pie scenārija, izmēģinās aktierspēli un darbu kameras priekšā, piedalīsies filmēšanā, skaņas ierakstā, montāžā un pēcapstrādē. Projekta rezultāts būs pašu jauniešu radīta filma, kas decembrī tiks demonstrēta publiskā pirmizrādē.
“Top filma 2026” sāksies 24. augustā ar piecu dienu aktiermeistarības un filmas veidošanas darbnīcu. No 24. līdz 28. augustam jaunieši iepazīsies, veidos komandu un apgūs skatuviskās un ekrāna izteiksmes, aktiermeistarības un audiovizuālā satura veidošanas pamatus.

No septembra līdz rudens brīvlaikam oktobrī dalībnieki regulāri tiksies, lai kopīgi attīstītu filmas ieceri, veidotu tēlus un scenāriju. Rudens brīvlaikā paredzēta filmas uzņemšana, savukārt novembrī notiks materiāla montāža, darbs ar skaņu un filmas pēcapstrāde. Projekts noslēgsies decembra vidū ar filmas pirmizrādi.

Projekta mērķis ir dot Rīgas jauniešiem iespēju radoši izpausties un praktiski iepazīt kino un audiovizuālā satura veidošanu. Vienlaikus dalībnieki attīstīs prasmes ideju radīšanā, stāstniecībā, aktierspēlē, filmēšanā, skaņas ierakstā un montāžā, kā arī mācīsies sadarboties, sadalīt pienākumus, uzņemties atbildību un kopīgi novest radošu ieceri līdz gatavam rezultātam.

Projekta vadītāja Indra Vaļeniece stāsta:

“Jau pēc pirmā projekta un pirmās filmas sapratu, cik liela jēga ir šādam darbam ar jauniešiem. Filmas tapšanas laikā viņiem jāiemācās strādāt kopā, risināt negaidītas problēmas, uzņemties atbildību un būt radošiem — dažkārt pavisam citādi, nekā sākumā bija iedomājušies. Taču tikpat svarīgs ir prieks būt kopā — satikties, izmēģināt idejas, smieties, strīdēties, meklēt risinājumus un beigās ieraudzīt, kā no visa tā pamazām top kaut kas pašu radīts. Un tad pienāk pirmizrāde — brīdis, kad redzams visa kopīgā darba rezultāts un kas dod milzīgu gandarījumu gan jauniešiem, gan mums, kas esam bijuši līdzās šajā procesā. Īpaši priecājos, ka vairāki mūsu projektu dalībnieki vēlāk savu ceļu ir atraduši tieši kino un citās radošajās industrijās.”

Būtiska projekta daļa ir tieši koprade — jauniešiem netiek piedāvāts jau gatavs scenārijs un iepriekš noteiktas lomas. Filmas stāsts un tā realizācija veidosies pašas dalībnieku komandas darbā.
Projekta aktivitātes notiks Rīgas Katoļu ģimnāzijā.

Jaunieši, kurus interesē kino, aktierspēle, stāstu veidošana, filmēšana, skaņa vai montāža, kā arī tie, kuri vienkārši vēlas izmēģināt kaut ko jaunu un radīt filmu kopā ar vienaudžiem, ir aicināti pieteikties dalībai projektā “Top filma 2026”.

 2026. gada 24. augusts–decembra vidus

 Rīgas Katoļu ģimnāzija

Pieteikšanās līdz 19. augustam – šeit

Papildu informācija:
Biedrība DrKT
Indra Vaļeniece

 29294013; indra.valeniece@gmail.com

 

Rīgā paplašina atbalstu cilvēkiem ar demenci un viņu tuviniekiem

, , , , ,

Vērojot sabiedrības novecošanās tendences ne tikai Rīgā un Latvijā, bet arī Eiropā, Rīgas pašvaldības Labklājības departaments 2025. gadā ir sācis izstrādāt rīcības plānu personu ar demenci aprūpes risinājumiem. Tā mērķis ir nodrošināt arvien kvalitatīvāku, pieejamāku, cieņpilnāku un mūsdienīgāku atbalstu cilvēkiem ar kognitīviem traucējumiem un viņu tuviniekiem.

Turpinot sociālās aprūpes pakalpojumu modernizāciju, Rīgas sociālās aprūpes centros ir izveidotas un pielāgotas īpašas telpas cilvēkiem ar demenci. Tās iekārtotas atbilstoši šo klientu vajadzībām un uztveres īpatnībām, vienlaikus radīti apstākļi, lai veicinātu cilvēku neatkarību un pašaprūpes spēju saglabāšanu. Nozīmīgs solis ir arī sensorās vides attīstība. Sociālās aprūpes centrā “Gaiļezers” izveidota mūsdienīga sensorā telpa, kas piedāvā līdzsvarotu vidi miera, drošības un maņu stimulācijas pieredzei un palīdz uzlabot cilvēku emocionālo labsajūtu un kognitīvās funkcijas.

Rīgā personas ar demenci vai viegliem un mēreniem kognitīviem traucējumiem darba dienās var saņemt dienas aprūpes centru pakalpojumus. Tie ietver sociālo prasmju saglabāšanu un attīstīšanu, izglītošanu, lietderīga brīvā laika pavadīšanu, kā arī psihosociālu atbalstu gan pašām personām, gan viņu tuviniekiem. Dienas aprūpes centri sniedz arī sociālā darba, sociālās aprūpes un rehabilitācijas pakalpojumus, piedāvājot alternatīvu institucionālajai aprūpei, piemēram, pansionātiem.

Dienas aprūpes centri Rīgā personām ar demenci:

“Ozolaine” Zandartu iela 2A, tālruņi +37126039913, +37167202113;

“Duntes Ozoli”, Pededzes iela 4, tālrunis +37167304532;

“Oāze” Biešu iela 6-49, tālrunis +37127788147;

“Liepa” Valentīna iela 16, tālruņi +37120589730, +37129180464;

“Agate” Bruņinieku iela 8, telpa 5A, tālrunis +37129240963;

“Žubītes” Katoļu iela 22/24, tālrunis +37128356548.

Papildinot pieejamo atbalsta klāstu, Rīgā darbojas arī konsultatīvais centrs personu ar demenci atbalstam. Tas piedāvā bezmaksas informatīvu un praktisku atbalstu ģimenēm, kurās ir cilvēks ar demenci vai novērojamas tās pazīmes. Centra darbību nodrošina SIA “Aprūpes centrs “Agate””, piedāvājot vienotu saziņas tālruni +371 61111161. Centrs atrodas Ģertrūdes ielā 12, un tas ir pieejams darba dienās no plkst. 8.30 līdz 17.30, savukārt telefoniskās konsultācijas iespējams saņemt līdz plkst. 19.00. Plašāka informācija mājaslapā www.infodemence.lv.

Konsultatīvā centra mērķis ir atbalstīt gan personas ar demenci, gan viņu tuviniekus, piedāvājot:

  • informāciju par demences problemātiku un slimības norisi;
  • konsultācijas par medicīniskiem, sociāliem un praktiskiem jautājumiem;
  • seminārus tuviniekiem un aprūpētājiem;
  • atbalsta grupu tīkla veidošanu dienas aprūpes centros;
  • tematiski izglītojošus pasākumus.

Šāds atbalsta mehānisms būtiski papildina Rīgā pieejamos sociālos pakalpojumus, veicinot savlaicīgu palīdzības sniegšanu, izpratni par demenci un uzlabojot dzīves kvalitāti gan cilvēkiem, kuri sirgst ar šo slimību, gan viņu ģimenēm.

Lai sniegtu iedzīvotājiem plašāku informāciju un praktisku atbalstu, Labklājības departamenta mājaslapā ld.riga.lv pieejami informatīvie materiāli par dienas aprūpes centriem cilvēkiem ar demenci, kā arī resursi par demences pazīmēm un palīdzības iespējām – šeit.

Savukārt vietnē veseligsridzinieks.lv publicēta informācija par vecuma demences izpausmēm un tās variantiem – skatīt šeit.

 

Pašvaldība uzlabo drošu un ērtu gājēju pārvietošanos galvaspilsētā

, , , , , , , , , , , , , ,

Maijā notikušajā publiskajā aptaujā iedzīvotāji iesniedza priekšlikumus par gājēju ietvju apmaļu pazemināšanu aktīvākajās šķērsošanas vietās, tādējādi atvieglojot pārvietošanās cilvēkiem ar kustību traucējumiem, vecākiem ar bērnu ratiņiem, senioriem un citiem gājējiem ikdienā.

Aptauja bija pieejama platformā “Geo Rīga/iesaisties!”, un pašvaldība saņēma vairāk nekā 130 adreses ar ierosinājumiem. No tām darbu sarakstā iekļautas 72 adreses, izslēdzot vietas, kas neatrodas pašvaldībai piederošajos zemesgabalos, kā arī tās, kur tuvākajā laikā paredzēta seguma pārbūve vai darbi jau ir ieplānoti.

Iedzīvotāju iesniegtie priekšlikumi tika apkopoti un izvērtēti pēc vienotas kārtības — veikta vietu apsekošana, adreses sadalītas pa apkaimēm un izvērtēta tehniskā iespēja darbus īstenot.

Standarta situācijās ietvju apmales tiek pazeminātas tā, lai pazeminātā daļa būtu vismaz divus metrus plata. Konkrētās vietās risinājums var atšķirties atkarībā no ietves platuma un ielas mezgla konfigurācijas.

Aprīlī apmaļu pazemināšana veikta 62 adresēs, kopējam darbu apjomam sasniedzot 500 metrus. Darbi veikti Ķīpsalas, Rostokas, Tadaiķu, Mazās Nometņu, Pārslas, Atpūtas, Katlakalna, Lubānas, Valmieras, Matīsa, Biķernieku, Ieriķu, Ainavas, Rubeņu un Tālivalža ielās, kā arī Čiekurkalna 1. līnijā.

Maijā darbi veikti 36 adresēs, kopumā pazeminot 374 metrus ietvju apmaļu. Darbi īstenoti Puķu, E. Smiļģa, Biešu, Mālu, Tumes, Kartupeļu, Kolkasraga, Prūšu, Aglonas, Tomsona, Zirņu, Vairogu, Aizkraukles, Sliežu un Vecmīlgrāvja ielās.

Vidēji mēnesī tiek pazemināti aptuveni 400 metri gājēju ietvju apmaļu. Darbi turpināsies visu būvniecības sezonu līdz pat novembrim.

2025.gadā ietvju apmales pazeminātas vairāk nekā 1 520 metru apjomā, darbi veikti vairāk nekā 70 adresēs.

Pašvaldība aicina iedzīvotājus informēt par bīstamām gājēju pārvietošanās un šķērsošanas vietām pašvaldībai piederošajās teritorijās, zvanot uz Rīgas pašvaldības vienoto diennakts informatīvo tālruni 1201 vai rakstot uz e-pasta adresi 1201@riga.lv.

 

Aizvadīts ikgadējais pasākums remigrantiem “Rīga – manas mājas”

,

11. jūnijā jau septīto reizi notika Rīgas pašvaldības pasākums remigrantiem “Rīga – manas mājas”.

Pasākuma mērķis visus šos gadus ir bijis vairot remigrantu piederības sajūtu Rīgai, dot iespēju satikties, iepazīt vienam otru, uzklausīt dažādus pieredzes stāstus, kā arī uzzināt par pašvaldības sniegtajiem pakalpojumiem rīdziniekiem.

Šogad pasākumā piedalījās rīdzinieki, kuri atgriezušies uz dzīvi Rīgā no Apvienotās Karalistes, ASV, Brazīlijas, Dānijas, Francijas, Īrijas, Krievijas, Kanādas, Kuveitas, Lielbritānijas, Nīderlandes, Somijas un Vācijas. Kopā septiņos gados pasākumā “Rīga – manas mājas” piedalījušies jau vairāk nekā 280 tautiešu.

Šā gada pasākumā dalībniekus uzrunāja Rīgas domes priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs, kurš atzina, ka tas, ka arvien vairāk iedzīvotāju izvēlas atgriezties pilsētā apliecina – Rīgā un Latvijā ir vērtības, kas cilvēkiem rada vēlmi dzīvot šeit. Rīdzinieku iegūtā pieredze ārvalstīs var daudz dot arī Rīgas attīstībai, tāpēc ir īpaši nozīmīga. Arī šādi mēs varam veidot vēl labāku Rīgu – pilsētu, kurā audzināt bērnus, strādāt un jēgpilni pavadīt brīvo laiku.

Pēc Rīgas plānošanas reģiona sniegtajiem statistikas datiem katru gadu gandrīz viena trešā daļa tautiešu, kas Latvijā atgriežas no dzīves un darba ārzemēs, pārceļas uz Rīgu. Pagājušajā gadā rīdzinieku pulkam pievienojās 2200 tautieši no ārzemēm. Vēl gadu iepriekš pārcēlās gandrīz 3000 cilvēku.

“Skaitļi stāsta, ka Rīga cilvēkiem patīk,”

pasākumā atzina Rīgas plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore Daina Šulca.

“Man, kā remigrācijas koordinatorei katru gadu iznāk sadarboties ar gandrīz 300 mūsu cilvēkiem ārzemēs, kas plāno pārcelties uz Rīgu. Uz Rīgu atgriežas no visas pasaules. Vēlēšanās dzīvot savā zemē ir spēcīgāka par nemierīgo ģeopolitisko situāciju. Sadarbībā ar Rīgas pašvaldības iestādēm kopīgi risinām mūsu tautiešu intereses, un mums tas izdodas – cilvēki atgriežas Rīgā.”

Pasākuma dalībniekiem bija iespēja noklausīties “Impulsum” dibinātājas, darba kultūras stratēģistes un sertificēta kouča Baibas Žigas lekciju par psihoemocionālo izdegšanu un tehnikām tās pārvarēšanai.

Par rīdzinieku iespējām aktīvi līdzdarboties biedrību rīkotajās aktivitātēs stāstīja biedrības “Ar pasaules pieredzi Latvijā” vadītāja Anna Lūse un Rīgas Apkaimju alianses valdes loceklis, Mežaparka attīstības biedrības vadītāja vietnieks Kaspars Gailītis.

Savukārt Rīgas investīciju un tūrisma aģentūras (RITA) Investīciju pārvaldes Investīciju piesaistes nodaļas galvenais projektu vadītājs Mārtiņš Pakalniņš klātesošos iepazīstināja ar Rīgas pašvaldības īstenoto diasporas relokācijas atbalsta programmu. Daira Bite, Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra Imantas punkta apkaimju koordinatore dalījās pieredzē, kādus rīdziniekiem būtiskus jautājumus ikdienā palīdz risināt apkaimju koordinatori.

Pasākumu “Rīga – manas mājas” rīkoja Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrs sadarbībā ar Rīgas plānošanas reģionu un biedrību “Ar pasaules pieredzi Latvijā”.

Pasākums šogad norisinājās Latvijas Nacionālās bibliotēkas telpās. Pirms pasākuma dalībniekiem bija iespēja doties ekskursijā ar gidu pa Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēku.

RAIC remigrantu pasākums (11.06.26.)28

Notiks ikgadējais pašvaldības pasākums remigrantiem “Rīga – manas mājas”

,

11. jūnijā Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrs aicina rīdziniekus, kas pēdējo gadu laikā atgriezušies no ārvalstīm, uz kopīgu tikšanos ikgadējā pasākumā “Rīga – manas mājas”. Pasākums šogad notiks Latvijas Nacionālajā bibliotēkā no plkst. 18.00 līdz 20.00. Pirms pasākuma būs iespēja gida pavadībā doties izzinošā ekskursijā pa bibliotēkas ēku. Ekskursijas sākums plkst.17.00.

Atgriešanās mājās ir ne tikai priecīgs notikums, bet arī jauns sākums, kas saistīts ar dažādiem praktiskiem un emocionāliem izaicinājumiem. Līdz ar to pasākumā būs iespēja gan satikt domubiedrus, gan dalīties pieredzē, gan uzzināt par iespējām, kas var palīdzēt labāk iekļauties pilsētas dzīvē pēc atgriešanās.

Pasākumu atklās Rīgas domes priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs. Pasākuma dalībniekus uzrunās arī Rīgas plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore Daina Šulca, kuras ikdienas darbs ir saistīts ar atbalsta sniegšanu remigrantiem pārceļoties.

Pasākuma izzinošā lekcijā šogad būs veltīta emocionālās labsajūtas veicināšanai – par psihoemocionālo izdegšanu, kā to atpazīt, nesajaukt ar citiem emocionāliem stāvokļiem un atrast savu pieeju tās pārvarēšanai, savā pieredzē un zināšanās dalīsies Baiba Žiga, “Impulsum” dibinātāja, darba un kultūras stratēģiste un sertificiēts koučs.

Pasākuma otrajā daļā, kurai dots nosaukums “Kļūt par savējo Rīgā: iespēju ceļvedis”, varēs uzzināt praktisku un noderīgu informāciju, kas var palīdzēt iejusties pilsētas dzīvē.

Rīgas Investīciju un tūrisma aģentūras (RITA) Investīciju pārvaldes Investīciju piesaistes nodaļas galvenais projektu vadītājs Mārtiņš Pakalniņš pastāstīs par Rīgas pašvaldības diasporas atbalsta relokācijas programmu. Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra Imantas punkta koordinatore Daira Bite iepazīstinās ar apkaimju koordinatora ikdienu un tēmu loku, ko iedzīvotāji var risināt pilsētā, sazinoties ar savas apkaimes koordinatoru. Savukārt Anna Lūse, biedrības “Ar pasauli pieredzi Latvijā” vadītāja un Kaspars Gailītis, Rīgas Apkaimju alianses valdes loceklis un Mežaparka attīstības biedrības vadītājs, dalīsies pieredzē, kā dalība nevalstisko organizāciju pasākumos un aktīva darbošanās biedrībā var palīdzēt satikt domubiedrus un justies piederīgam.

Pasākuma programma

Dalībai pasākumā var pieteikties līdz 7. jūnijam, aizpildot pieteikuma anketu ŠEIT.

 

Pasākumu “Rīga – manas mājas” Rīgas pašvaldība rīkos jau septīto reizi, un kopā šajos pasākumos piedalījušies gandrīz 250 remigrantu ar ģimenēm no dažādām pasaules valstīm.

 

Nedēļas nogalē “Toyota” Rīgas velomaratons; norises laikā gaidāmi satiksmes ierobežojumi

, , , , , ,

Šajā nedēļas nogalē, svētdien, 31. maijā, Rīgā norisināsies “Toyota” Rīgas velomaratons, tādēļ pilsētā gaidāmi būtiski satiksmes ierobežojumi. Ierobežojumi pakāpeniski stāsies spēkā no sestdienas, 30. maija, plkst. 17.00, savukārt svētdien satiksme vairākos ielu posmos tiks slēgta atbilstoši velomaratona braucienu norisei.

Pašvaldība aicina autovadītājus un iedzīvotājus savlaicīgi iepazīties ar satiksmes organizācijas izmaiņām un iespēju robežās plānot alternatīvus pārvietošanās maršrutus.

Velomaratona braucieni un maršruti

 Svētdien, 31.maijā no plkst. 11.15 līdz plkst. 12.25 norisināsies Sporta kritērija brauciens maršrutā: 11. novembra krastmala, Akmens tilts, Kuģu iela, Trijādības iela, Raņķa dambis, Balasta dambis, Vanšu tilts, Pils laukums, Torņa iela, Pils laukums, Muitas iela,11. novembra krastmala (finišs).

 No plkst. 12.40 līdz plkst. 13.10 norisināsies Sieviešu sporta brauciens;

 No plkst. 12.45 līdz plkst. 14.15 – Ģimenes brauciens;

 No plkst. 14.40 līdz plkst. 15.55 – Tautas brauciens. Šie braucieni notiks maršrutā pa 11. novembra krastmalu, Ģenerāļa Radziņa krastmalu, Krasta ielu, pāri Dienvidu tiltam, Bauskas ielu, Mūkusalas ielu, Mūkusalas ielas satiksmes rotācijas aplis, Mūkusalas ielu, Akmens tilta tuneli, Kuģu ielu, Trijādības ielu, Raņķa dambi, Balasta dambi, Vanšu tiltu, Pils laukumu, Torņa ielu, Muitas ielu un 11. novembra krastmalu (finišs).

Transportlīdzekļu apstāšanās un stāvēšanas aizliegumi

No sestdienas, 30. maija plkst. 17.00 līdz svētdienas 31. maija plkst. 19.30 transportlīdzekļiem būs aizliegts apstāties un stāvēt 11. novembra krastmalas abās pusēs, posmā no Akmens tilta līdz Muitas ielai, kā arī 11. novembra krastmalai piegulošajā paralēlajā ielā Vecrīgas pusē, posmā starp Bīskapa gāti un Poļu gāti. Kā arī no sestdienas, 30.maija plkst. 17.00 līdz 31. maija plkst. 17.00 apstāšanās un stāvēšanas aizliegums būs spēkā Balasta dambī un Kuģu ielā Daugavas pusē.

Satiksmes slēgšana

No sestdienas, 30. maija plkst. 17.00 līdz svētdienas 31. maija plkst. 19.30 transportlīdzekļu satiksmi slēgs 11. novembra krastmalā, posmā no Akmens tilta līdz Muitas ielai, kā arī 11. novembra krastmalai piegulošajā paralēlajā ielā Vecrīgas pusē, posmā starp Bīskapa gāti un Poļu gāti.

Svētdien, 31. maijā no plkst. 11.00 līdz plkst. 12.00 satiksmi slēgs uz Akmens tilta virzienā uz Pārdaugavu, Kuģu ielā, Trijādības ielā, Raņķa dambī, Balasta dambī un uz Vanšu tilta. Raņķa dambī tiks organizēta divvirzienu satiksme pretējā joslā, bet uz Vanšu tilta kreisajā braukšanas joslā tiks nodrošināta sabiedriskā transporta satiksme.

No plkst. 12.30 līdz plkst. 16.15 satiksmi slēgs 11. novembra krastmalā, Ģenerāļa Radziņa krastmalā un Krasta ielā virzienā un posmā no Akmens tilta līdz Dienvidu tiltam. Kā arī no plkst. 12.30 līdz plkst. 16.30 satiksmi slēgs uz Dienvidu tilta virzienā uz Pārdaugavu no Krasta ielas uzbrauktuves līdz Bauskas ielai.

No plkst. 12.30 līdz plkst. 17.00 satiksmi slēgs Bauskas ielā, posmā no Dienvidu tilta apļa līdz Mūkusalas ielai, Mūkusalas ielā no Bauskas ielas līdz Akmens tiltam, Mūkusalas ielas satiksmes rotācijas aplī zem Salu tilta, Akmens tilta tunelī, Kuģu ielā, Trijādības ielā, Raņķa dambī, Balasta dambī un uz Vanšu tilta.

Papildu satiksmes organizācijas izmaiņas

Nedēļas nogalē 30. un 31. maijā 11. novembra krastmalā tiks izslēgti luksofori. Savukārt no sestdienas, 30. maija plkst. 17.00 līdz svētdienas, 31. maija plkst. 19.30 tiks slēgta mikromobilitātes rīku novietošanas zona 11. novembra krastmalā.

Saistībā ar satiksmes ierobežojumiem gaidāmas arī sabiedriskā transporta maršrutu un kustības grafiku izmaiņas. Aktuālā informācija par izmaiņām sekos.

Rīgas informatīvais tālrunis 1201.

Vairāk par Toyota Rīgas velomaratonu – šeit.

 

Vairāk nekā 30 Rīgas mākslinieki vienu vakaru bez maksas atvērs savas studijas apmeklētājiem

, , , , , , , ,

Otrdien, 26. maijā, no plkst. 17.00 līdz 21.00 Rīgas mākslinieki bez maksas atvērs savas studijas ikvienam interesentam. Mākslinieku Atvērto Studiju Otrdiena ir viena no pirmajām šāda veida iniciatīvām Latvijā un daļa no Riga Art Week 2026 programmas. Kā norāda organizatori – tā nav izstāde vai gadatirgus, bet gan personiska tikšanās tur, kur top māksla.

Vēl nesen mākslas darba iegāde lielākoties nozīmēja galerijas apmeklējumu. Šodien arvien biežāk tā nozīmē tikšanos mākslinieka studijā, rezidencē vai neformālā sarunā ar pašu autoru. Mākslinieku Atvērto Studiju Otrdiena ir vieta, kur šādi scenāriji – tiešs kontakts, tiešs atbalsts un arī tiešs mākslas darba iegādes process – kļūst iespējams arī Rīgā.

Iniciatīvu organizē FOLLOW.ART – bezalgoritmiska digitālā infrastruktūra māksliniekiem un kuratoriem, kurā pēdējo 10 mēnešu laikā apvienojušies aptuveni 3000 mākslinieki un kuratori no 100 valstīm.

“Latvijas vizuālās mākslas vide ir dzīva un starptautiski atzīta. Latvijas mākslinieki eksponē darbus prestižās Rietumeiropas galerijās, piedalās starptautiskās rezidenču programmās un pārstāv valsti nozīmīgos pasākumos. Tomēr vietējā infrastruktūra mākslinieku un auditorijas tiešai savienošanai joprojām ir nenobriedusi. Mēs vēlamies iedrošināt publiku uzsākt nepiespiestu sarunu ar māksliniekiem. Auditorijas klātbūtne un interese ir ārkārtīgi vērtīga, tā ir iespēja māksliniekam izstāstīt savu stāstu, kļūt redzamākam un veidot personīgus sakarus. Aiz katra darba ir personība, pieredze un stāsts, un tieši to kopā ar RIGA ART WEEK komandu mēs vēlamies atklāt,”

stāsta pasākuma organizatore Diāna Novicka.

Sabiedrībai laikmetīgā māksla nereti šķiet grūti pieejama vai nesaprotama, bet šī ir reta iespēja iepazīt to no “iekšpuses”, redzēt, kur un kā tā top, satikt autoru un uzdot jautājumus. Organizatori norāda, ka pašiem māksliniekiem šāda veida iesaiste ir milzīga iedvesma. Svarīgi arī saprast, ka attiecību veidošana ar mākslinieku nenozīmē obligāti iegādāties mākslas darbu. Tomēr, ja ir vēlme, apmeklētāji tiek aicināti pievienoties mikro-mecenātisma kustībai un atbalstīt māksliniekus ar nelieliem ziedojumiem, lai viņi var turpināt savu radošo darbu.

Kopumā mākslas cienītāji varēs apmeklēt 28 lokācijas un satikt 32 māksliniekus.

  • Rīgas centrā un Vecrīgā savu mākslas studiju durvis vaļā vērs mākslinieki: Katrīna Biksone, Jeļena Horste-Pirha, Anna Egle, Evija Freidenfelde, Inga Jurāne, Santa Kristiāna Krūze, Aleksandra Federika Krastiņa, Eka Kereselidze, Marija Matvejeva, Envija, Linda Vilka, Sandra Strēle un Rasa Jansone un Mairita Jonikāne.
  • Sarkandaugavā un Čiekurkalnā varēs apmeklēt mākslinieku Andra Eglīša, Roberta Bāliņa, Zojas Golubevas, Denisa Evina, Ievas Stalšenes, Agneses Kurzemnieces un Lauras Prikules mākslas studijas.
  • Dārzciemā, Purvciemā un Teikā apmeklētājus gaidīs mākslinieki Bruno Mellis, Beatrise Kaktiņa un Alina Burlakova.
  • Pārdaugavā varēs satikt tādus māksliniekus kā Monta Beca, Sabīne Līva un Elza Leimane.
  • Pierīgā apmeklētājus gaidīs Keita Melle, Verners Lazdāns, Ieva Caruka, Rita Pranča un Andrejs Bovtovičs.

Plašāku informāciju par pasākuma dalībniekiem un interaktīvo pasākuma norises vietu karti var apskatīt – šeit.

Par FOLOOW.ART

FOLLOW.ART ir bezalgoritmiska digitālā infrastruktūra māksliniekiem un kuratoriem -risinājums prakses centralizēšanai, profesionālu un publisku attiecību veidošanai un tiešā finansiālā atbalsta saņemšanai no auditorijas. Platforma apvieno aptuveni 3000 karšu lietotājus no 100 valstīm un sadarbojas ar mākslas pasākumiem, kultūras asociācijām un augstākās izglītības iestādēm visā pasaulē. 2026. gadā FOLLOW.ART saņēmusi Webby Award par izcilību digitālā dizaina funkcionalitātē. FOLLOW.ART Veidots Latvijā un darbojas visā pasaulē.

Plašāka informācija:
Liene Pālēna
Projektu vadītāja
Tel.: +371 26104145
e-pasts: liene.palena@olsen.lv

 

Animācijas filmas “Straume” varoņi atgriežas Rīgas pilsētvidē

, , ,

Līdz ar aktīvo tūrisma sezonu šonedēļ pilsētvidē atgriežas animācijas filmas “Straume” tēli, kuri atradīsies vietās, ko īpašā aptaujā pērnā gada decembrī par piemērotākajām iemīļotajiem filmas varoņiem atzina rīdzinieki.

“Gada rīdzinieka Ginta Zilbaloža pasaules slavu ieguvušās filmas varoņi pērn Rīgas ielās iemantoja lielu atsaucību – gan pie Kaķa Brīvības pieminekļa laukumā, gan pie pārējiem Straumes varoņiem citviet pilsētā pagājušajā vasarā nereti pat veidojās fotografēties gribētāju rindas. Turklāt Straumes varoņi, īpaši, protams, Kaķis, bija kļuvuši iedzīvotājiem tik svarīgi, ka ikreiz, kad tēla skulptūrai bija nepieciešama kāda tehniska apkope, uzreiz saņēmām jautājumus, kas noticis, kad filmas varonis būs atpakaļ. Ginta Zilbaloža un filmas “Straume” panākumi pasaules mērogā ir patiešām unikāli, turklāt filma ir tapusi Rīgā, tādēļ lai tās tēli arī dzīvo Rīgas ielās un nes prieku kā rīdziniekiem, tā pilsētas viesiem,”

norāda Rīgas vicemērs Vilnis Ķirsis.

“Straumes” Kaķis jau ir novietots pie kinoteātra Splendid Palace ieejas. Savukārt trīs lokācijās, kas iedzīvotāju balsojumā guva vislielāko atbalstu, tiks izvietoti sekojoši:

  • Uzvaras parkā tiks izvietots Suns;
  • Kapibara būs sastopama pie Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Vienības gatvē 45;
  • Lemurs atgriezīsies Mežparkā un gaidīs apmeklētājus pretī ieejai Zooloģiskajā dārzā.

Informācija par Straumes varoņu atrašanās vietām tiks iekļauta arī Rīgas tūrisma ceļvežos, ņemot vērā, ka tie bijuši populārs apskates objekts arī Rīgas viesiem no ārvalstīm.

Visiem animācijas filmas tēliem pievienots apraksts par “Straumes” panākumiem un filmas ideju: režisora un mākslinieka Ginta Zilbaloža un viņa radošās komandas veidotā animācijas filma “Straume” ir pirmā filma, kas atnesusi Latvijai gan prestižo Amerikas Kinoakadēmijas balvu “Oskars”, gan “Zelta globusu”.

Filmas centrālais varonis ir tumši pelēkais Kaķis, kurš, lai izdzīvotu cilvēku pamestā pasaulē, spiests stāties pretī savām lielākajām bailēm un mācīties uzticēties. Viņa ceļabiedri ir visdažādākie – nesavtīgā Kapibara, ar mantu krāšanu apsēstais Lemurs, draudzīgais Retrīvers un viedais Sekretārputns – visi vienā laivā.

Pilsētvides objekti godā filmas sasniegumus pasaulē un atgādina par vienkāršu, bet būtisku vērtību – mums visiem ir jāsadarbojas.

“Straumes” tēli tiks izvietoti pilsētā līdz 23. maijam.

Kaķa un Lemura tēlu skulptūras veidojis mākslinieks Kristaps Andersons, Kapibaras tēlu darinājis lietuviešu mākslinieks Donats Mockus, savukārt Suns ir mākslinieces Ineses Valteres darbs.

 

Rīgā turpina uzlabot gājēju infrastruktūru

, , , , , , , , , , , , , , ,

Lai uzlabotu gājēju pārvietošanos un nodrošinātu drošu un ērtu vidi visiem iedzīvotājiem, Rīgas pašvaldība turpina gājēju ietvju apmaļu pazemināšanu pašvaldībai piederošajos zemesgabalos. Vidēji mēnesī tiek pazemināti aptuveni 400 metri gājēju ietvju apmaļu.

Gājēju apmaļu pazemināšana tiek veikta krustojumos un ielu šķērsošanas vietās, lai uzlabotu vides piekļūstamību. Tas atvieglo pārvietošanos ne tikai cilvēkiem ar kustību traucējumiem, bet arī vecākiem ar bērnu ratiņiem un citiem iedzīvotājiem ikdienā.

Standarta situācijās ietves tiek pazeminātas tā, lai pazeminātā daļa būtu vismaz divus metrus plata. Pazemināšanas apjoms konkrētajās vietās var atšķirties — tas galvenokārt ir atkarīgs no esošās ietves platuma un ielas mezgla konfigurācijas.

Darbi tiek organizēti rindas kārtībā, cenšoties tos loģiski apvienot vienas apkaimes ietvaros. Ja konkrētajā vietā ir plānota seguma nomaiņa, papildu darbi netiks veikti.

  • Aprīlī apmaļu pazemināšana veikta 62 adresēs, kopējam darbu apjomam sasniedzot 500 metrus. Darbi veikti Ķīpsalas, Rostokas, Tadaiķu, Mazās Nometņu, Pārslas, Atpūtas, Katlakalna, Lubānas, Valmieras, Matīsa, Biķernieku, Ieriķu, Ainavas, Rubeņu un Tālivalža ielās, kā arī Čiekurkalna 1. līnijā.
  • Maijā darbi tiek veikti un turpināsies Torņakalna, Āgenskalna, Pleskodāles, Ziepniekkalna, Ķengaraga, Pļavnieku, Dārzciema, Čiekurkalna, Purvciema un Brasas apkaimēs.

2025. gadā apmales pazeminātas vairāk nekā 1520 metru apjomā, darbi veikti vairāk nekā 70 adresēs.

Aicinām iedzīvotājus iesniegt arī savus priekšlikumus GeoRīga platformā līdz š.g 29.maijam

Ierosinājumus iespējams nosūtīt arī uz e-pastu: apmales@riga.lv, norādot precīzu adresi, GPS koordinātas un, ja iespējams, pievienot fotoattēlu.