Kīleveina grāvis

Pirmdien, 20. jūnijā, Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja atbalstīja priekšlikumu piešķirt finansējumu 946 tūkstošu eiro apmērā no Rīgas pilsētas infrastruktūras fonda līdzekļiem gājēju un velosipēdistu tiltam pāri Kīleveina grāvim.  

Jaunais tilts atradīsies Dēļu ielas trasē starp Jelgavas ielu Torņakalna pusē un Mūkusalas biznesa centra teritoriju, pa kuru turpināsies gājēju un velosipēdistu ceļš līdz Mūkusalas ielai. Tilts pār Kīleveina grāvi nepieciešams, jo šobrīd norisinās aktīva Pārdaugavas projektu attīstība. Tostarp jāmin projekta “Rail Baltica” īstenošana, jaunu biroju un dzīvojamo ēku projektu attīstība Torņakalna apkaimē, kā arī LU Akadēmiskā centra izaugsme. Jaunais tilts sekmēs transporta infrastruktūras attīstību, ievērojot vispārējo mobilitātes principu, kur prioritāte noteikta gājējiem un velosipēdistiem. Tāpat Torņakalna teritorijā nepieciešams uzlabot sabiedriskā transporta pieejamību, kas tiks risināts savienojot Jelgavas ielu ar Mūkusalas ielu.

Plānotais tilta garums ir 30 metri, bet platums – 5,5 metri, kas nodrošinās netraucētu satiksmi abos virzienos gājējiem un velosipēdistiem. Tiltam un pievedceļam tiks izbūvēts apgaismojums, sekmējot  komfortablus pārvietošanās apstākļus un sociālo drošību. Tāpat tiks nodrošināta vides pieejamība cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.

skriešanas vizuālis

Ceturtdien, 9. jūnijā, sāksies jaunā sezona skriešanas seriālam “Izskrien Rīgu”, kur veselīga dzīvesveida piekritēji ceturtdienu vakaros būs aicināti iepazīt piecas galvaspilsētas apkaimes.

Dalībniekiem tiks piedāvāta 10 kilometru, 5 kilometru un veselības distance, bet bērniem būs iespēja veikt ierastos 500-800 metrus. Reģistrēšanās sacensībām un papildu informācija ir pieejama tīmekļvietnē www.izskrienrigu.lv.

Ieviestā tradīcija, proti, sacensību dienu no nedēļas nogales pārcelt uz kādu no darba dienas vakariem tiks turpināta – arī šogad skrējēji varēs neraizēties par kādu citu sacensību izlaišanu nedēļas nogalē un doties uz “Izskrien Rīgu” ceturtdienu vakaros, tādējādi izmantojot šo skriešanas seriālu kā treniņu jaukā un draudzīgā gaisotnē kādām citām sacensībām.

Šovasar “Izskrien Rīgu” norisināsies piecās dažādās apkaimēs: 9. jūnijā – Viesturdārzā, 30. jūnijā – Ēbelmuižas parkā, 21. jūlijā – Grīziņkalna parkā, 4. augustā – Dzegužkalnā un 25. augustā – Arkādijas parkā.

“Sacensības notiks jau astoto reizi, un tās ir kļuvušas par galvaspilsētas atpazīšanās zīmi, jo skrējēju vidū ir gan Latvijas vadošie atlēti un olimpieši, gan bijušie un esošie deputāti, gan ģimenes ar bērniem, gan arī ārzemju viesi, diplomāti un tūristi, kas var un vēlas aktīvi pavadīt laiku un socializēties ar citiem līdzīgi domājošajiem. Pasākums ir pieejams pilnīgi visām sabiedrības grupām, turklāt bērniem un veselības distances dalībniekiem tas ir bez maksas,” uzsver organizators Jānis Vanags.

Skriešanas seriāla “Izskrien Rīgu” noslēgumā tiks apbalvoti labākie skrējēji 10 kilometru un 5 kilometru distancē, kur par katru posmu tiks piešķirti punkti, un sezonas pēdējā posmā labākie dalībnieki iegūs kopvērtējuma balvas. Savukārt dalībnieki, kuri būs piedalījušies un ieguvuši rezultātu vismaz četros posmos, saņems kopvērtējuma piemiņas balvas ar pasākuma simboliku. Šī gada novitāte ir komandu un Ģimeņu ieskaite, kur tiek aicināti piedalīties dažādu uzņēmumu darbinieki, sporta klubu pārstāvji, kā arī ģimenes. Sezonas noslēgumā ar goda kliņģeri tiks apbalvota arī ātrākā no visām komandām un ģimenēm.

Astotās sezonas patrons un Bērnu distances vadītājs ir olimpietis un viens no Latvijas ātrākajiem skrējējiem – rīdzinieks Dmitrijs Serjogins – , kuru varēs satikt katrā no posmiem. Pirmo septiņu gadu laikā pasākumā “Izskrien Rīgu” ir piedalījušies 18900 dalībnieki, un ar katru gadu interesentu skaits pieaug.

Sacensību norisi atbalsta Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departaments. Tās organizē biedrība “Piedzīvojumu sacensību apvienība” sadarbībā ar SIA “XEVENTS”.

Infografika -Aicina balsot par topošo Rail Baltica staciju nosaukumiem

Aicinām  iesaistīties balsojumā, lai palīdzētu rast topošo Rail Baltica staciju nosaukumus 17 reģionālajām un Rīgas pieturvietām:

Salacgrīvā, Tūjā, Skultē, Vangažos, Sauriešos, Rīgā pie Slāvu tilta, Torņakalnā, Zasulaukā, Imantā, kā arī Jaunmārupē, Olainē, Ķekavā, Salaspilī, Baldonē, Iecavā un Bauskā.

Vēl tikai divas nedēļas līdz šī gada 31. oktobrim visi Latvijas iedzīvotāji tiek aicināti apmeklēt vietni https://edzl.lv/surveys/list, kurā iespējams nobalsot par Rail Baltica staciju nosaukumiem vai piedāvāt savus variantus. Interaktīvā sistēma apkopos visus vērtējumus un tie tiks ņemti vērā gala nosaukumu izvēlē. Balsot vai piedāvāt savus staciju nosaukumus var katru dienu.

Piedalies – kā sauksi, tā brauksi !

Plašāka informācija par aktivitāti pieejama te.

Mūkusalas ielu un LU Akadēmisko centru Torņakalnā iecerēts savienot ar jaunu gājēju un velosipēdu tiltu

Lai savienotu Torņakalna teritoriju un Latvijas Universitātes Akadēmisko centru ar sabiedriskā transporta tīklu Mūkusalas ielā, Rīgas pašvaldība plāno izveidot jaunu gājēju un velosipēdu tiltu pār Daugavas atteku jeb Kīleveina grāvi.

Lai apspriestu iecerētos tilta risinājumus, pie plānotās tilta būvniecības vietas darba sanāksmē piektdien, 13. augustā, pulcējās Rīgas domes vadības, Latvijas Universitātes, Pilsētas attīstības departamenta un SIA “Mūkusalas Biznesa Centrs” pārstāvji.

“Patlaban šī Pārdaugavas teritorija strauji attīstās un nākotnes plāni ir vēl lielāki. Esmu gandarīts, ka redzu startu šim projektam,” sacīja Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis.

“Jau šogad sāksies darbi pie trešās mājas Akadēmiskajā centrā – pie Rakstu mājas. Tā būs pati lielākā un pati apdzīvotākā ēka Akadēmiskajā centrā. Šim tiltiņam būs ne tika utilitāra, bet arī simboliskā vērtība; tas vedīs uz jaunā tipa studentu pilsētiņu, kas nav noslēgta, kas ir atvērta sadarbībai ar sabiedrību un uzņēmējiem. Ceram, ka tas Torņakalnu un Akadēmisko centru padarīs par augošu, Rīgai un Latvijai nozīmīgu attīstības centru,” atzina Latvijas Universitātes rektors Indriķis Muižnieks.

“Šis nebūs lielākais no 140 Rīgas tiltiem, bet tam vienā pusē atradīsies zinātne, otrā – bizness, tātad tas būs kā tilts uz labklājību. Tas arī būs labs papildinājums jau procesā esošiem projektiem – veloceļu uz Ziepniekkalnu un Mūkusalas promenādi,” norādīja Rīgas vicemērs Vilnis Ķirsis.

Savukārt Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone atzīmēja, ka šis tilts īpaši nepieciešams studentiem, kas pārsvarā pārvietojas kājām, ar velosipēdiem un sabiedrisko transportu. Tāpat šis tilts palīdzēs attīstīties šai teritorijai, kas ir kā pilotprojekts viedpilsētu attīstībai.

Paredzēts, ka tilts atradīsies Dēļu ielas trasē starp Jelgavas ielu Torņakalna pusē un Mūkusalas biznesa centra teritoriju, pa kuru turpināsies gājēju un velosipēdistu ceļš līdz Mūkusalas ielai.

Plānotais tilta garums ir 30 metri, bet platums – 5,5 metri, kas nodrošinās netraucētu satiksmi abos virzienos gājējiem un velosipēdistiem. Tiltam un pievedceļam tiks izbūvēts apgaismojums, sekmējot  komfortablus pārvietošanās apstākļus un sociālo drošību. Tāpat tiks nodrošināta vides pieejamība cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.

Tilts nepieciešams, jo šobrīd norisinās aktīva Pārdaugavas projektu attīstība. Tostarp jāmin Latvijas Nacionālā bibliotēka, projekts “Rail Baltica” Torņakalna apkaimē, LU Akadēmiskais centra izaugsme, kā arī strauja jaunu biroju un dzīvojamo ēku projektu attīstība.

Pēc LU Akadēmiskā centra attīstības kārtu īstenošanas Torņakalna teritorijas būtiski palielināsies lietotāju skaits, sasniedzot līdz pat 15 000 jaunus lietotājus, bet kopumā ar LU personālu veidojot līdz pat 22 000 lietotājus. Līdz ar to nepieciešams risināt transporta infrastruktūras attīstības jautājumus, nodrošinot ērtus savienojumus starp attīstības centriem un sabiedrisko transportu.

Tāpat nepieciešams galvaspilsētā attīstīt transporta infrastruktūru, izmantojot vispārējo mobilitātes principu, kur prioritāte noteikta gājējiem un velosipēdistiem. Ņemot vērā strauji pieaugošo velosipēdistu skaitu Rīgā, gājēju un velosipēdistu tilts pāri Kīleveina grāvim nodrošinātu attīstības centru savstarpējo sasaisti.

Patlaban Torņakalna teritorijā arī nepieciešams uzlabot sabiedriskā transporta pieejamību. Līdz ar to nepieciešami papildu pasākumi, lai nodrošinātu teritorijas integrāciju pilsētas sabiedriskā transporta maršrutu tīklā.

Pēc Pilsētas attīstības departamenta pasūtījuma šobrīd notiek skiču izstrāde Kīleveina gājēju un velosipēdistu tiltam. Skiču risinājumi pārrunāti ar ieinteresētajām Rīgas domes institūcijām – Satiksmes departamenta, aģentūras “Rīgas pilsētas arhitekta birojs” un būvvaldes speciālistiem, kā arī sadarbības partneru – Latvijas Universitātes un SIA “Mūkusalas Biznesa Centrs” pārstāvjiem.

Pamatojoties uz skiču risinājumu, līdz septembra vidum tiks veikti  provizoriskie būvdarbu apjomu aprēķini. Šoruden plānots būvprojekta izstrādes un būvdarbu veikšanas apvienotais iepirkums un līguma noslēgšana.

Būvprojekta izstrāde un būvniecība ir nākamo gadu laikā. Tilta pievedceļš līdz Jelgavas ielai tiks savienots ar plānotā veloceļa Centrs-Ziepniekkalns risinājumiem. Mūkusalas ielas pusē infrastruktūras pielāgošanu un tilta trases savienošanu ar Mūkusalas ielu pa Dēļu ielas sarkanajām līnijām cauri biznesa centra teritorijai veiks Mūkusalas biznesa centrs.

Būvdarbi plānoti apmēram pusgada laikā pēc finansējuma piešķiršanas. Vienlaikus tiks labiekārtota teritorija ap tiltu pašvaldības īpašumā, iepretim LU Zinātņu mājai.

Kīleveina grāvis ir Daugavas attekas posms Torņakalna apkaimē, kas savienojas ar Mazo Daugavu.  Līdz 19. gadsimtam Kīleveina grāvis atdalīja Mūkusalu un Bieķensalu no Daugavas kreisā krasta. Ūdenstilpnes garums  ir 2,7 km, bet baseina platība – ap 27 km2.

tilta novietojums

Piektdien, 13. augustā, plkst.13.30 pie Latvijas Universitātes Akadēmiskā centra notiks darba sanāksme, kurā tiks pārrunāta iecere izveidot jaunu gājēju un velosipēdu tiltu pār Kīleveina grāvi.

Paredzēts, ka jaunais tilts ļautu ērti nokļūt no Mūkusalas promenādes uz LU Akadēmiskā centra mācību korpusiem un topošajām kopmītnēm.

Darba sanāksmē piedalīsies Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis, Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks satiksmes un attīstības jautājumos Vilnis Ķirsis, Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone, Latvijas Universitātes rektors Indriķis Muižnieks, Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktore Ilze Purmale un SIA “Mūkusalas Biznesa Centrs” līdzīpašnieks Klāvs Vasks.

Pulcēšanās paredzēta pie LU Akadēmiskā centra Dabas mājas Jelgavas ielā 1, pēc tam paredzēta plānotā tilta atrašanās vietas apskate un iepazīšanās ar tilta ieceres koncepciju.

Uz sanāksmi laipni aicināti plašsaziņas līdzekļu pārstāvji. Jūsu ērtībām līdz plkst.13.10 gaidīs mikroautobuss, RTU pusē.

Informāciju sagatavoja: Rīgas domes Komunikācijas pārvaldes projektu koordinators Mārtiņš Vilemsons, tālr: 67026231, e-pasts: martins.vilemsons@riga.lv.

Rīgas domes Komunikācijas pārvalde

Melnbalta Rīgas karte

Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja trešdien, 5. maijā, atbalstīja lēmumprojektu par trīs viedpilsētas tehnoloģiju testēšanas jeb pilotteritoriju izveidošanu galvaspilsētā. Tādas plānots attīstīt VEF apkaimē, Latvijas Universitātes ēku kompleksa teritorijā Torņakalnā, kā arī Rīgas Tehniskās universitātes apkārtnē Ķīpsalā.

Šādas teritorijas tiks veidotas, turpinot Rīgas kā viedpilsētas attīstību. Tās veicinās ērtāku pašvaldības pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem, samazinās iedzīvotāju izdevumus par pašvaldības nodrošinātiem pakalpojumiem, palīdzēs izmantot jauno tehnoloģiju potenciālu ekonomikas izaugsmei un komersanti varēs vienkāršāk un ātrāk izvietot savus prototipus pilsētvidē.

Viedpilsētas tehnoloģiju pilotteritorijas programmu uzdots realizēt Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentam, bet citām pašvaldības iestādēm, struktūrvienībām un kapitālsabiedrībām tiks uzdots iesaistīties viedpilsētas tehnoloģiju pilotteritoriju programmas īstenošanas procesā un sniegt atbalstu programmas īstenošanas procesā.

“Pilotteritorijas ir atbalsts ekonomikas izaugsmei. Mēs gaidīsim pieteikumus no uzņēmējiem un inovatoriem, kuriem būs vēlme testēt savas tehnoloģijas pilsētvidē. Mēs ceram, ka pilotteritorijās testētās viedpilsētu tehnoloģijas būs noderīgas gan Rīgas darbības uzlabošanai klimata un mobilitātes jomā, gan, ka tās būs iespējams eksportēt ārpus Latvijas robežām,” skaidro Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone.

Viedpilsētas darba grupu Pilsētas attīstības departaments izveidoja 2020. gada sākumā, un tajā darbojas pašvaldības speciālisti, dažādu nozaru eksperti un vadošo uzņēmumu pārstāvji. Darba grupas mērķis ir nodrošināt iekšējo informācijas apriti pašvaldībā par Rīgā pielietotajām viedpilsētu tehnoloģijām, vērtēt un lemt par jaunu tehnoloģiju ieviešanu, kā arī veidot, uzturēt un attīstīt sadarbību starp pašvaldības speciālistiem, tās kapitālsabiedrībām un augstākajām mācību iestādēm viedpilsētu risinājumu attīstībā un ieviešanā, tostarp kopīgiem spēkiem piesaistot arī investorus.

Pilsētas attīstības departaments jau 2019. gadā sāka aktualizēt un pievērst uzmanību viedpilsētas jēdzienam un ar to saistītajām aktivitātēm, papildus sniedzot instrumentus, kas sekmētu arī tūlītēju mērķa sasniegšanu – pārveidotu Rīgas domes grantu programmu “Atspēriens”. Arī šogad programma “Atspēriens” būs orientēta viedpilsētu ideju atbalstam.

Galīgais lēmums par pilotteritoriju izveidošanu un to robežām vēl būs jāpieņem domes sēdē.

Informāciju sagatavoja: Rīgas domes Komunikācijas pārvaldes projektu koordinators Mārtiņš Vilemsons, tālr: 67026231, e-pasts: martins.vilemsons@riga.lv.

Altona iedvesmo plakāts

Brīvprātīgā darba attīstības projekts “Altona iedvesmo!” ir brīvprātīgā darba tradīciju turpināšana Torņkalna apkaimē, iesaistot bērnus un jauniešus, pieaugušos apkaimes iedzīvotājus un jebkuru rīdzinieku Altonavas ielas 6 pagalma labiekārtošanas darbos un jaunu dzīves prasmju apgūšanas aktivitātēs.

Projekts piedāvā rīdziniekiem 15 radošas darbnīcas “Darām, ko varam”, “Iesēj labo domu!”, “Krāsu palete”, “Kulinārijas meistarklases” u.c., skiču konkursu “Skicējam sapņu pagalmu”, 5 lekcijas ar sabiedrībā populāru lektoru piedalīšanos, labdarības tirdziņu un labdarības dienu, orientēšanās spēli, talku, 6 brīvdabas kino vakarus, ģimenes dienas svētkus, ielīgošanas svētkus un nobeigumā retrospekcija par projekta norisi un pateicību izteikšana brīvprātīgā darba veicējiem.

Ieguvums –  PBJC “Altona”, Altonavas ielas 6, pagalma labiekārtošana un zaļas oāzes radīšana apkaimes iedzīvotāju vajadzībām.

Katra dalībnieka individuālais ieguvums ir mērāms pieredzē, apgūtajās prasmēs, zināšanās un gandarījuma sajūtā par paveikto.

Projekts tiek finansēts Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.Informācija par projekta norisi tiks publicēta RD IKSD mājas lapā, PBJC „Altona” mājas lapā www.altona.riga.lv, instagram,facebook kontos.

Lai mums izdodas visiem kopā!

Attēls ar dizaina elementu

Turpinot Rīgas kā viedpilsētas attīstību, izvērtētas un tuvākajā laikā tiks apstiprinātas vairākas tehnoloģiju testēšanas jeb pilotteritorijas. Tādas plānots attīstīt VEF apkaimē, Latvijas Universitātes ēku kompleksa teritorijā Torņakalnā, kā arī Rīgas Tehniskās universitātes apkārtnē Ķīpsalā.

Katrā pilotteritorijā izveidota fokusgrupa, kuras dalībnieki snieguši informāciju par tehnoloģijām, datiem un to izmantošanas iespējām u.tml. Arī pašvaldības struktūrvienības un kapitālsabiedrības sniegušas ziņas par infrastruktūru un tehnoloģijām, kas var tikt iesaistītas testēšanā un gudro datu ieguvei. Tāpat turpinās sarunas ar komersantiem, valsts institūcijām u.c. iesaistītajām pusēm identificējot kopīgo interešu jomas, sadarbību un atbalstu, informē Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone.

Viedpilsētas darba grupa, kas izveidota Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta paspārnē, pašlaik strādā pie juridiskā regulējuma, lai sāktu tehnoloģiju testēšanu un datu ieguvi, ko izmantot pilsētplānošanā. Savukārt Pilsētas attīstības komiteja jau lēmusi, ka šajā gadā ar pašvaldības finansējumu tiks atbalstīti viedpilsētu risinājumu izvietošana pilsētvidē, kā arī pilotteritoriju vides funkcionalitāte.

Pilotteritorijas ir atbalsts ekonomikas izaugsmei.  Mēs zinām, ka labi izmantotas viedpilsētu tehnoloģijas sniedz publiskā finansējuma ietaupījumu, savukārt sabiedrība iegūst efektīvāk un ērtāk izmantojamu infrastruktūru. Testēšana ļaus mums operatīvi novērtēt, vai piedāvātie risinājumi tiešām sniedz gaidītos rezultātus,” skaidro I. Andersone.

Viedpilsētas darba grupu Pilsētas attīstības departaments izveidoja 2020. gada sākumā, un tajā darbojas pašvaldības speciālisti, dažādu nozaru eksperti un vadošo uzņēmumu pārstāvji. Darba grupas mērķis ir nodrošināt iekšējo informācijas apriti pašvaldībā par Rīgā pielietotajām viedpilsētu tehnoloģijām, vērtēt un lemt par jaunu tehnoloģiju ieviešanu, kā arī veidot, uzturēt un attīstīt sadarbību starp pašvaldības speciālistiem, tās kapitālsabiedrībām un augstākajām mācību iestādēm viedpilsētu risinājumu attīstībā un ieviešanā, tostarp kopīgiem spēkiem piesaistot arī investorus.

Pilsētas attīstības departaments jau 2019. gadā sāka aktualizēt un pievērst uzmanību viedpilsētas jēdzienam un ar to saistītajām aktivitātēm, papildus sniedzot instrumentus, kas sekmētu arī tūlītēju mērķa sasniegšanu – pārveidotu Rīgas domes grantu programmu “Atspēriens”. Arī šogad programma “Atspēriens” būs orientēta viedpilsētu ideju atbalstam.

Altonova

Brīvprātīgā darba attīstības projekts “Altona iedvesmo!” ir brīvprātīgā darba tradīciju turpināšana Torņkalna apkaimē, iesaistot bērnus un jauniešus, pieaugušos apkaimes iedzīvotājus un jebkuru rīdzinieku Altonavas ielas 6 pagalma labiekārtošanas darbos un jaunu dzīves prasmju apgūšanas aktivitātēs.

Projekts piedāvā rīdziniekiem 15 radošas darbnīcas “Darām, ko varam”, “Iesēj labo domu!”, “Krāsu palete”, “Kulinārijas meistarklases” u.c., skiču konkursu “Skicējam sapņu pagalmu”, 5 lekcijas ar sabiedrībā populāru lektoru piedalīšanos, labdarības tirdziņu un labdarības dienu, orientēšanās spēli, talku, 6 brīvdabas kino vakarus, ģimenes dienas svētkus, ielīgošanas svētkus un nobeigumā retrospekcija par projekta norisi un pateicību izteikšana brīvprātīgā darba veicējiem.

Ieguvums –  PBJC “Altona”, Altonavas ielas 6, pagalma labiekārtošana un zaļas oāzes radīšana apkaimes iedzīvotāju vajadzībām.

Katra dalībnieka individuālais ieguvums ir mērāms pieredzē, apgūtajās prasmēs, zināšanās un gandarījuma sajūtā par paveikto.

Projekts tiek finansēts Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.Informācija par projekt norisi tiks publicēta RD IKSD mājas lapā, PBJC„Altona” tīmekļvietnē www.altona.riga.lv, instagram,facebook kontos. Lai mums  visiem kopā izdodas!

Projekta koordinatore Jolanta Komarovska, PBJC “Altona” izglītības metodiķe, jkomarovska@edu.riga.lv

RailBaltic diskusija

Tiešraide 29.oktobrī plkst. 15:00

Turpinot pasākumu ciklu “Rail Balticakā projekts Rīgas attīstībai”, ceturtdien, 29. oktobrī, no plkst. 15.00 līdz 18.00 notiks publiskā diskusija par Rail Baltica lokālplānojuma un būvprojekta risinājumiem Torņakalna teritorijai posmā no Jelgavas ielas līdz Friča Brīvzemnieka ielai.

Diskusijas laikā projekta virzītāji RB Rail ASRail Balticaposma caur Rīgu projektētāju pārstāvji, Rīgas pašvaldības un lokālplānojuma izstrādātāja SIA “Grupa 93” eksperti informēs un uzklausīs nevalstiskās organizācijas un citas ieinteresētās puses par līdz šim izstrādātajiem risinājumiem. Savus attīstības plānus Torņakalna teritorijā prezentēs arī Latvijas Universitāte.

Ņemot vērā epidemioloģisko situāciju valstī, publiskā diskusija notiks tiešsaistē, nodrošinot iespēju interesentiem sekot tai līdzi un uzdot jautājumus Rail Baltica tīmekļvietnē www.railbaltica.org un Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Facebook kontā.

 “Dzelzceļa infrastruktūra no vienas puses ir resurss, kas sniedz priekšrocības pasažieru un kravu pārvadājumos, bet no otras puses tā ir ļoti specifiska zona, kas ietekmē pilsētas ainavu un piegulošo teritoriju attīstību. Torņakalna dzelzceļa stacijai piegulošā teritorija abpus dzelzceļa sliedēm šobrīd ir lielu pārmaiņu priekšā. Līdz šim Torņakalna teritorijai tikušas izstrādātas dažādas attīstības vīzijas, kas līdz šim tā arī nav tikušas īstenotas. Šobrīd kā galvenais virzītājspēks Torņakalna teritorijas turpmākai attīstībai ir Rail Baltica projekts, ap kuru koncentrēsies visas līdz šim plānotās ieceres gan saistībā ar Latvijas Universitātes kompleksa turpmāko attīstību, gan saistībā ar pašvaldības plānoto Torņakalna multimodālā transporta mezglu. Teritorijas novietojums attiecībā pret pilsētas centru, teritorijā esošās kultūrvēsturiskās vērtības kontekstā ar plānoto transporta infrastruktūras attīstību tuvāko septiņu gadu laikā iezīmē šīs teritorijas potenciālu nākotnē kļūt par jauno Rīgas pilsētas centru Daugavas kreisajā krastā. Torņakalna teritorijas attīstībā ir iesaistītas daudzas puses un turpmākā projekta un lokālplānojuma izstrādes procesā, visām pusēm vienojoties, būs jāpanāk tāds teritorijas attīstības risinājums, kas nodrošina ilgtspējīgu, mūsdienīgu un paredzamā nākotnē sasniedzamu rezultātu,” norāda Inese Sirmā, Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktora vietnieka p. i. pilsētvides attīstības jautājumos.

RB Rail AS reģionālais vadītājs Latvijā Ģirts Bramans uzsver: “Rail Baltica projekta ietvaros plānots, ka Torņakalna stacijā pieturēs arī Rail Baltica reģionālie pasažieru vilcieni, kas izmantos jaunās dzelzceļa līnijas infrastruktūru. Ņemot vērā arī Rīgas pašvaldības un Latvijas Universitātes attīstības plānus dzelzceļam pieguļošajās teritorijās, jaunā Torņakalna stacija nākotnē attīstīsies kā jauns mobilitātes punkts. Atbildīgi un saskaņoti starp iesaistītajām pusēm kopdarbā attīstot projektus Torņkalnā, būs iespējams nodrošināt ne tikai abu sliežu platuma dzelzceļa līniju savienojumus, bet arī jaunus velo un pilsētas sabiedriskā transporta savienojumus. Esam pārliecināti, ka tas dos iespēju attīstīt t.s. zinību jūdzes konceptu un būtiski uzlabot savienojamību starp Daugavas kreisā krasta apkaimēm. ” 

“Latvijas Universitāte turpina attīstīt Akadēmisko centru Torņakalnā. Ir uzsākts darbs pie Rakstu mājas būvniecības un Akadēmiskā centra teritorijas ilgtspējīgas attīstības plānošanas. Līdz 2025. gadam paredzēts īstenot vēl vairākus projektus: Tehnoloģiju māju, Sporta māju, Veselības māju, Studentu un Viesu māju. Latvijas Universitātes Akadēmiskā centra veiksmīga darbība nākotnē ir saistīta ar citiem Torņakalna apkaimes attīstības projektiem: Rail Baltic, Rīgas domes plānoto sabiedriskā transporta multimodālo centru, gājēju un velo infrastruktūras izveidošanu,” skaidro Latvijas Universitātes rektors prof. Indriķis Muižnieks.

Papildu informācija, pasākuma programma un prezentācijaspieejamas: www.rdpad.lv un www.railbaltica.org. Viedokli, priekšlikumus un jautājumus par sagatavoto materiālu var sniegt iepriekš, sūtot tos uz e-pastu sin@riga.lv.

Gatavojoties publiskajai diskusijai, 14. oktobrī notika saruna ar sadarbības memorandu dalībniekiem un Latvijas Universitātes pārstāvjiem, kas sniedza savu viedokli un redzējumu par Torņakalna teritorijas attīstību.

Līdz šim Rail Baltica lokālplānojuma un projekta izstrādes ietvaros notikušas četras publiskās diskusijas, kā arī trīs darba grupas, individuālās tikšanās un teritorijas apsekošana dabā kopā ar sadarbības memorandu dalībniekiem. Iepriekšējā publiskā diskusija norisinājās 24. septembrī par Rail Baltica dzelzceļa līnijas integrāciju Rīgas pilsētvidē posmā no Mazās Nometņu ielas līdz Zolitūdes ielai.

Papildu informācija un citi materiāli saistībā ar Rail Baltica projektu pieejami Rail Baltica vietnē www.railbaltica.org/info/ un Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta mājaslapas sadaļā “Rail Baltica trases teritorijas lokālplānojums”:www.rdpad.lv/rtp/rail-baltica-trases-teritorijas-lokalplanojums/.