Lieldienas Rīgā šogad tiks svinētas koši, jautri un rotaļīgi – svētki iesāksies ar garīgās mūzikas koncertiem, izstādēm un tematiskām darbnīcām, bet svētku galveno aktivitāšu vidū – īstas Lieldienu šūpoles septiņos pilsētas laukumos un parkos, sadziedāšanās un jautras rotaļas Pārdaugavas Lieldienu pasākumā, kā arī “Lieldienu pikniks” Mežaparkā lieliem un maziem.

Lieldienu svētku sajūtu Rīgā šogad radīs krāsas un latvju rakstu motīvi. Pilsētvidē iedzīvotāji varēs aplūkot, kā Rīgas dekonstruēto atslēgu elementi pārtapuši latvju rakstos, simbolizējot rotāšanos, olu krāsošanu, pavasari, dabas atmodu un gaismu.

Noķert svētku sajūtu, svinēt svētkus tradicionālā gaisotnē un iegrimt mākslas un mūzikas pasaulē varēs kādā no desmitiem dažādu pasākumu, kas īpaši sarūpēti Lieldienām.

🟩 No 26. marta līdz 7. aprīlim katru dienu, izņemot pirmdienas, no plkst. 10.00 līdz plkst. 18.00 muzejā “Rīgas Jūgendstila centrs” būs skatāma izstāde “Jūgendstila Lieldienas”. Izstādē būs apskatāmi Lieldienu tematikai veltīti rotājumi un 20. gs. sākuma priekšmeti no muzeja krājuma. Apmeklējumam derīga ieejas biļete muzejā.

🟩 27. martā plkst. 18.00 VEF Kultūras pils Lielajā zālē notiks koncerts “Putnu māte putnus sauca” vokālās studijas “Knīpas un knauķi” dziedātāju izpildījumā, piedaloties arī Ilgai Reizniecei, Laimai Jansonei un Andrim Gruntem. Biļetes uz koncertu var iegādāties “Biļešu paradīzes” kasēs.

🟩 28., 29. un 30. martā no plkst. 11.30 līdz plkst. 13.30 un no plkst. 15.00 līdz plkst. 17.00 Rīgas porcelāna muzejā notiks radošā darbnīca “Lieldienas”. Darbnīcas ietvaros gaidāms izzinošs priekšlasījums par Latvijā ražotiem porcelāna izstrādājumiem, kas asociējas ar Lieldienām, porcelāna šķīvju dekorēšana Lieldienu tematikā ar virsglazūras krāsām. Dalībai darbnīcā īpaši aicinātas ģimenes ar bērniem no sešu gadu vecuma, jaunieši, seniori, cilvēki ar kustību traucējumiem. Obligāta iepriekšēja pieteikšanās pa tālruni +371 26406354, zvanot no otrdienas līdz sestdienai, laikā no plkst. 11.30 līdz plkst. 17.30. Dalība bez maksas. Vietu skaits ierobežots

🟩 29. martā no plkst. 16.00 līdz plkst. 17.00 kultūras centra “Mazā ģilde” Lielajā zālē notiks Lielās Piektdienas koncerts “Kontemplācija”. Tajā piedalīsies Dita Krenberga (flauta) un Dārta Tisenkopfa-Muselli (arfa). Ieeja bez maksas.

● Plkst. 17.00 Kultūras pilī “Ziemeļblāzma” būs klausāms koncerts “Ilona Bagele Lieldienās”. Tajā piedalīsies Ilze Ozoliņa (klavieres), Svetlana Okuņa (vijole), Inga Ozola (čells) un Ilona Bagele (mecosoprāns). Bezmaksas ielūgumi no 25. marta “Biļešu paradīzes” kasēs un www.bilesuparadize.lv

● Tikmēr no plkst. 19.00 līdz plkst. 20.20 Rīgas Sv. Jāņa baznīcā skanēs Lielās Piektdienas koncerts. Tajā piedalīsies orķestris “Rīga” un Rīgas Saksofonu kvartets. Ieeja bez maksas

🟩 30. martā, Klusajā sestdienā, plkst. 12.00 kultūras centra “Imanta” Mazajā zālē notiks izrāde bērniem “Koklītes ceļojums”. Izrādē aktieris Edgars Lipors monoizrādē pasakas formā iepazīstinās bērnus ar dažādiem latviešu tautas mūzikas instrumentiem. Ieeja bez maksas.

●   Plkst. 15.00 Rīgas Lutera baznīcā, Torņakalnā, būs klausāms koncerts “Bahs. Jāņa pasija”, kurā piedalīsies Rīgas kamerkoris “Ave Sol”, Vidzemes kamerorķestris, mākslinieciskais vadītājs un diriģents Andris Veismanis, Aija Veismane (soprāns), Sniedze Kaņepe (alts), Mārtiņš Zvīgulis (tenors), Matīss Pēteris Circenis (baritons), Artūrs Švarcbahs (bass), Gertruda Jerjomenko (ērģeļpozitīvs). Bezmaksas ielūgumi būs pieejami no 18. marta “Biļešu paradīzes” kasēs un www.bilesuparadize.lv

🟩 Viens no centrālajiem svētku piedāvājumiem būs iespēja ikvienam rīdziniekam pēc sirds patikas izšūpoties īpaši Lieldienu laikam izvietotajās “Saules šūpotnēs” 31. martā un 1. aprīlī no plkst. 11.00 līdz plkst. 20.00 Doma laukumā, Rātslaukumā, Līvu laukumā, Bastejkalnā, Ziemeļblāzmas parkā, kā arī pie kultūras centriem “Imanta” un “Iļģuciems”. Doma laukumā visus priecēs īpaši šiem svētkiem tapušie 14 jaunie vides mākslas dizaina objekti – “Doma gaiļi”.

●   31. martā plkst. 12.00 kultūras centra “Imanta” pagalmā lieli un mazi aicināti svinēt Pārdaugavas Lieldienas. Svētku programmā – sadziedāšanās un rotaļas kopā ar folkloras kopām “Ogas” un “Savieši”, olu krāsošana, ripināšana, šūpošanās, meistardarbnīcas. Pasākumu vadīs Iveta un Vidvuds Medeņi. Ieeja bez maksas.

● Tikmēr plkst.12.00 Kultūras centra “Iļģuciems” Lielajā zālē notiks zīmējumu teātris “7 pasakas par Ņukucīti”. Ieeja bez maksas, un pēc izrādes notiks radošās darbnīcas bērniem.

No plkst. 12.00 līdz plkst. 16.00 Kultūras pilī “Ziemeļblāzma” notiks pasākums “Liela nāca Lieldieniņa”. Tajā piedalīsies Rīgas Danču klubs, postfolka mūzikas grupa “Katrīnas Dimantas trio”, etno mūzikas grupa “Zeidi”, pasākuma vadīs Salvis Sprūžs. Ieeja bez maksas.

● No plkst. 16.00 līdz plkst. 17.00 Kultūras centra “Mazā ģilde” Lielajā zālē notiks Lieldienu koncerts “Halleluyah”, kurā piedalīsies senās mūzikas ansamblis “Ludus” (mākslinieciskā vadītāja Māra Birziņa), Rūdis Cebulis (soprānists) un Beatrise Vilde (mecosoprāns). Ieeja bez maksas.

🟩 Savukārt 1. aprīlī no plkst. 12.00 līdz plkst. 14.30 VEF Kultūras pilī notiks pasākums “Riti, riti, Saulīte!” Tajā piedalīsies Ilga Reizniece un Māris Muktupāvels, vadīs Zoja Heimrāte. Būs iespēja dziedāt dziesmas un iet rotaļās, piedalīties tradicionālajos rituālos un citās izklaidējošās aktivitātēs, kā arī šūpoties. Ieeja bez maksas.

Tikmēr no plkst.12.00 līdz plkst. 17.00 Mežaparkā, Mežaparka Lielajā estrādē, par godu svētkiem notiks pasākums “Lieldienu pikniks”. Sanākušos izklaidēs postfolkloras grupa “Daba San” un folkloras kopa “Teikas Muzikanti”, kā arī būs izglītojošas aktivitātes bērniem. Pasākumu vadīs Juris Mūrmanis. Ieeja bez maksas.

●No plkst. 14.00 līdz plkst. 16.00 kultūras pilī “Ziemeļblāzma” notiks jampadracis Lieldienās ar orķestri “Rīga”. Jampadracī piedalīsies orķestra “Rīga” metālpūšamo instrumentu grupa Kristiana Kalvas vadībā, Dmitrijs Pudovs no Rīgas Cirka skolas, un koncertu vadīs Raitis Zapackis. Ieeja bez maksas.

Lieldienu svētku programmu noslēgs Pavasara festivāla “Windstream” koncerts” Parīzes iedvesmotie“ 12. aprīlī plkst. 19.00 Lielajā ģildē. Tajā piedalīsies Adelaide Ferjēra un orķestris “Rīga”. Biļetes pieejamas “Biļešu paradīzes” kasēs.

🔎 Vairāk par Lieldienu pasākumiem pilsētā var uzzināt tīmekļvietnēs riga.lv un kultura.riga.lv, kā arī sekot līdzi jaunumiem sociālā tīkla “Facebook” lapās “Rīga” un “Rīgā notiek”.

20. martā no plkst. 6.00 līdz plkst. 8.00 Kultūras un tautas mākslas centrs “Ritums” aicina svinēt Pavasara saulgriežus un sagaidīt sauli trīs norises vietās Rīgā.

🟩 Arkādijas parkā kopā ar Latvijas Folkloras biedrību un folkloras kopām notiks gan gavilēšana, gan mutes mazgāšana Mārupītē, gan šūpoļu kāršana un šūpošanās.

🟩 Lucavsalā pie Ledus lāču peldvietas kopā ar Jasjukeviču ģimeni un tradīciju kopu “Radi” notiks dažādi rituāli – uguns iedegšana, mutes mazgāšana Daugavā, putnu dzīšana, ripas spēle un citi.

🟩 Zaķusalas Austrumu galā aiz TV torņa kopā ar folkloras kopu “Grodi” un ģimeņu folkloras studiju “Garataka” būs iespējams mest šautras, kā arī šūpoties šūpolēs ar skatu pret Daugavu.

Prognozētā saules uzlēkšana 20. martā ir plkst. 6.25, kad arī diena kļūst garāka par nakti. Pavasara saulgrieži jeb Lielā diena ir viens no četriem nozīmīgākajiem punktiem kalendārajā gadā – šajā dienā aizveras vārti ziemai. Šī diena ir spēka pilna un katrs to var izjust, piedzīvot, izejot dabā un veicot rituālus kopā ar sev tuviem cilvēkiem.

Dalība rituālos bez maksas.

Pasākumu norises vietās var notikt filmēšana un fotografēšana publicitātes vajadzībām.

Papildus informācijai: RD IKSD Kultūras un tautas mākslas centra “Ritums” projektu vadītāja Evija Pučinska, e-pasts: [email protected]

No 2024. gada 4. līdz 20. martam aicinām apmeklēt Rīgas vizuālās, vizuāli plastiskās mākslas, radošo industriju mākslas darbu konkursa “Saules ritmi” I kārtas izstādi.

Izstādē piedalās Rīgas valstspilsētas pašvaldības izglītības iestāžu vizuālās, vizuāli plastiskās mākslas un radošo industriju jomas interešu izglītības programmu izglītojamie. Konkursam tika iesniegti 589 darbi no 48 izglītības iestādēm, kā arī 541 individuālie darbi, 34 kopdarbi un 17 grupas darbi no 698 autoriem!

Paldies mākslas darbu autoriem par radošumu, paldies pedagogiem par neatlaidību! Paldies visiem par atsaucību un dalību konkursā!

Izstādes norises vietas:

🟩 Centra rajona iestādes – Bērnu un jauniešu centrā “Rīgas Skolēnu pils” Krišjāņa Barona ielā 99 (Grīziņkalna apkaime).
🟩 Ziemeļu rajona iestādes – Bērnu un jauniešu centrā “Laimīte” Baltāsbaznīcas ielā 14 (Vecmīlgrāvja apkaime);
🟩 Vidzemes priekšpilsētas iestādes – Bērnu un jauniešu centrā “IK Auseklis” Silciema ielā 3 (Juglas apkaime);
🟩 Latgales priekšpilsētas iestādes – Mākslinieciskās jaunrades centrā “Praktiskā estētikas skola”, Andreja Saharova ielā 35 (Pļavnieku apkaime);
🟩 Zemgales priekšpilsētas iestādes – Pārdaugavas bērnu un jauniešu centrā “Altona” Altonavas ielā 6 (Torņakalna apkaime);
🟩 Kurzemes rajona Iiestādes – Pārdaugavas kultūras apvienības Kultūras centrā “Imanta”, Anniņmuižas bulvārī 29 (Imantas apkaime).

Konkursu rīko Bērnu un jauniešu centra “Laimīte” Rīgas Interešu izglītības metodiskais centrs sadarbībā ar Rīgas valstspilsētas pašvaldības Izglītības, kultūras un sporta departamenta Sporta un jaunatnes pārvaldi.

Konkursa mērķi ir sekmēt izglītojamo kultūras vērtību izpratni, to saglabāšanu un pārmantošanu, piederības sajūtu Latvijai, radošuma, talantu attīstību, gatavojoties XIII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētkiem.

Konkursa dalībnieki tika aicināti:

🟩 iepazīt un pētīt kultūrvēsturisko mantojumu, saules simbola un zīmes izmantošanu latviešu tautas tērpos, cimdu un zeķu rakstos, sadzīvē, telpā, folklorā – tautas dziesmās, teikās un pasakās, gadskārtu svinībās un tradīcijās, deju rakstos;
🟩 radoši un jēgpilni pielietot tradicionālas un netradicionālas tehnikas un paņēmienus, izmantot dažādus materiālus idejas īstenošanai.

Paldies iestāžu vadītājiem, metodiķiem, projektu vadītājiem par atsaucību un atbalstu un telpu nodrošinājumu izstādes norisei!

Paldies izstādes darbu noformētajai un izstādes ekspozīcijas veidotājiem!

Paldies par atsaucību un darbu:

  • Rīgas interešu izglītības metodiskā centra projektu vadītājai Ritai Sniedzei;
  • Centra, Ziemeļu rajonu koordinatorei Kristīnei Lāriņai;
  • Vidzemes priekšpilsētas koordinatorei Ilzei Herbergai;
  • Zemgales priekšpilsētas koordinatorei Aldai Bēvaldei;
  • Latgales priekšpilsētas koordinatorei Ilzei Rimicānei;
  • Rīgas interešu izglītības metodiskā centra projektu vadītājai metodiskajā darbā Marinai Lučko;
  • Rīgas interešu izglītības metodiskā centra pedagogu profesionālās kompetences pilnveides programmu vadītājam Gunāram Antapsonam.

 

Jaunie Rīgas ielu nosaukumi – Latgales, Lastādijas, Jāņa Klīdzēja, Kārļa Mīlenbaha, Vilhelma Purvīša, Viļa Plūdoņa, Emīlijas Benjamiņas, Valērijas Seiles un Augusta Spariņa iela, kurus 21. februārī apstiprināja Rīgas dome, jau ir spēkā un tos var lietot. Izmaiņas valsts publiskajiem reģistriem ir iesniegtas, bet izmaiņas pilsētvidē tiks veiktas pakāpeniski.

Rīgas pašvaldība ir iesniegusi informāciju Valsts adrešu reģistram, juridiski reģistrējot pilsētas jaunos ielu nosaukumus un to atrašanās vietu. Iedzīvotāji un uzņēmēji komunikācijā un dokumentos jau var izmantot jaunos ielu nosaukumus. Karte ar jauno ielu atrašanās vietu pieejama pašvaldības mājas lapā riga.lv.

Visās valsts un pašvaldības datubāzēs, kuru galvenais informācijas avots ir Valsts adrešu reģistrs, informācija tiks nomainīta automātiski, tas attiecas gan uz iedzīvotāju deklarētajām adresēm, gan uzņēmumu un iestāžu juridiskajām adresēm. Tāpat izmaiņas ir reģistrētas Valsts zemes dienesta kadastrā. Iedzīvotājiem dokumenti nav jāmaina, jo to sagatavošanas brīdī spēkā esošā adrese bija juridiski pareiza. Īpašos gadījumos, piemēram, atļaujās, licencēs, līgumos un citos dokumentos, kur normatīvie akti un nosacījumi to pieprasa, izmaiņas jāveic pašiem iedzīvotājiem, norādot jauno ielas nosaukumu.

Citi reģistri un informatīvās kartes jaunos nosaukumus pārņems pakāpeniski. Ielu nosaukumi pašvaldības ģeogrāfisko datu portālā GeoRiga ir precizēti, bet citiem piederošos resursos, ielu nosaukumi jāmaina šo resursu turētājiem. Rīgas domes lēmums nosūtīts SIA “Jāņa sēta”, kas veiks izmaiņas www.balticmap.eu un citos savos produktos, bet Google un citos atvērto datu risinājumos izmaiņas tiks veiktas tikai tad, kad ārējie lietotāji t.i. iedzīvotāji paziņos pakalpojuma sniedzējam par izmaiņām. Kartogrāfiskajos materiālos izmaiņas tiks veiktas vispārējā kārtībā, kā to nosaka pakalpojuma sniegšanas noteikumi.

Rīgas domes lēmums nosaka, ka adrešu numurzīmju un nosaukumu zīmju maiņa jāveic trīs mēnešu laikā no lēmuma pieņemšanas brīža, jo nepieciešams laiks adrešu apzināšanai, iepirkuma veikšanai, zīmju izgatavošanai un nomaiņai. Zīmju izgatavošanu veiks Rīgas domes Centrālās administrācijas Teritorijas labiekārtošanas pārvalde. Tās namu apsaimniekotājiem un īpašniekiem būs jāuzstāda pašiem. Par zīmju saņemšanas kārtību pašvaldība informēs laika gaitā.

Savukārt SIA “Rīgas satiksme” šobrīd apzina pieturvietas, kurām būs jāmaina nosaukumi. Kad pieturvietu nosaukumu maiņu apstiprinās Rīgas domes Satiksmes un Transportu lietu komiteja, uzņēmums veiks nepieciešamās izmaiņas sabiedriskā transporta ekrānos un balss paziņojumos, kā arī izgatavos un uzstādīs jaunas pieturvietu nosaukumu zīmes. Prognozēts, ka tas tiks veikts viena mēneša laikā.

Kā ziņots iepriekš, turpinot okupācijas seku novēršanu Rīgā, Rīgas dome 2024. gada 21. februārī pieņēma lēmumu par Maskavas, Lomonosova, Puškina, Gogoļa, Ļermontova un Turgeņeva, Tipogrāfijas ielu nosaukumu maiņu.

🟩 Maskavas iela pārdēvēta par Latgales ielu;
🟩 Nenelielais Maskavas ielas sākumposms no 13. janvāra ielas līdz Salu tiltam (Lāčplēša ielai) pārdēvēta par Lastādijas ielu;
🟩 Latgales iela pārdēvēta par Jāņa Klīdzēja ielu;
🟩 Puškina iela pārdēvēta par Kārļa Mīlenbaha ielu;
🟩 Turgeņeva iela pārdēvēta par Vilhelma Purvīša ielu,
🟩 Ļermontova iela pārdēvēta par Viļa Plūdoņa ielu;
🟩 Gogoļa iela – par Emīlijas Benjamiņas ielu;
🟩 Lomonosova iela – par Valērijas Seiles ielu;
🟩 Tipogrāfijas iela – par Augusta Spariņa ielu.

Pārdēvēto ielu attēlojums kartē

 

Šobrīd tiek prognozēts, ka ielu nosaukumu maiņa pašvaldībai varētu izmaksāt ap 80 000 eiro (bez PVN). Šī summa paredz izdevumus par ielu nosaukumu un adrešu zīmju izgatavošanu, taču precīza summa būs pieejama tikai pēc iepirkuma veikšanas.

 

Rīgas dome trešdien, 21. februārī, nolēma mainīt nosaukumus Maskavas, Lomonosova, Puškina, Gogoļa, Ļermontova un Turgeņeva ielām.

“Praktiski ar šo var teikt, ka esam pārvarējuši visus viedokļu šķēršļus, lai pavisam drīz Rīgā vairs nebūtu imperiālistiskās Krievijas ideoloģiju nesoši ielu nosaukumi. Maskavas iela ir viena no centrālajām Rīgas ielām, un tās nosaukums nav pareizs signāls ne vietējai, ne starptautiskai sabiedrībai. Tās esošais nosaukums grauj mūsu nacionālo nostāju un arī valstiskumu. Rīga nes nacionālas pilsētas ideju. Un tam ir jāsaskan ar darbiem. Paldies kolēģiem, ka varējām atrast kompromisus ar jauniem ielu nosaukumiem. Tagad jāsper pēdējie administratīvie soļi, lai kartē un ēku plāksnēs parādās jaunie ielu nosaukumi,” norāda Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks.

Maskavas ielu pārdēvēs pamatā par Latgales ielu, kas ir vēsturiskais kādreizējais šīs ielas nosaukums. Taču tā kā Rīgā jau ir neliela iela, kas nosaukta par Latgales ielu un arī šai ielai ir nepieciešams jauns atbilstošs un ar Latgali saistīts nosaukums, tādēļ esošo Latgales ielu pārdēvēs par Jāņa Klīdzēja ielu. Jānis Klīdzējs bija latviešu rakstnieks un dzejnieks no Latgales, pēc viņa romāna “Cilvēka bērns” motīviem uzņemta populārā režisora Jāņa Streiča tāda paša nosaukuma filma. Savukārt, nelielo Maskavas ielas sākumposmu no 13. janvāra ielas līdz Salu tiltam (Lāčplēša ielai) pārdēvēs par Lastādijas ielu. Tas pamatā tiek darīts iedzīvotāju drošības dēļ, lai operatīvajiem dienestiem nebūtu kļūdaini izsaukumi uz iepriekšējām adresēm.

Puškina ielu pārdēvēs par izcilā latviešu valodnieka Kārļa Mīlenbaha ielu, Turgeņeva ielu – par izcilā latviešu gleznotāja Vilhelma Purvīša ielu, Ļermontova ielu – par latviešu dzejnieka Viļa Plūdoņa ielu, Gogoļa ielu – par ievērojamās latviešu žurnālistes, izdevējas un sabiedriskās darbinieces Emīlijas Benjamiņas ielu, bet Lomonosova ielu pārdēvēs par Valērijas Seiles ielu, kas bija pirmā sieviete Latvijas valdībā.

Savukārt Tipogrāfijas ielu pārdēvēs par Augusta Spariņa ielu – militārista (lidotāja) vārdā, kas piedalījies Bermonta armijas izdzīšanā no Pārdaugavas, dzimis un dzīvojis Torņakalnā un bijis Lāčplēša ordeņa kavalieris.

E. Ratnieks norāda, ka jaunie nosaukumi pierāda, ka gadiem nav doti nosaukumi par godu izcilībām Latvijas vēsturē – cilvēkiem, kas veidojuši mūsu latvisko identitāti. Šie nosaukumi savā ziņā ir goda atdošana šiem cilvēkiem par to uzdrīkstēšanos un sasniegumiem mūsu tautas attīstībā.

Sporta skolas “Arkādija” pārstāvji ar panākumiem nostartējuši “Grand Prix” sacensībās Tallinā. Eiropas U23 čempionāta 4. vietas ieguvējs Valters Kreišs ar sezonas labāko rezultātu bija nepārspēts vīriešu sacensībās, bet Latvijas čempione Paula Kļaviņa ar personīgo rekordu izcīnīja uzvaru junioru konkurencē, informē Sporta skolas “Arkādija” pārstāvis Ivars Bācis.

Jaunā gada otrajā dienā tradicionāli Tallinā notiek kārtslēcēju “Grand Prix” (“Teivashuppe GP”) sacensības. Allaž veiksmīgi tajās piedalījušies arī Latvijas kārtslēcēji. Izņēmums nebija arī olimpiskā 2024.gada otrā diena, par to parūpējoties arkādiešiem trenera Mareka Ārenta vadībā kopā ar pašu Mareku, kurš arī piedalījās un nopelnīja godalgu.

Sacensībās vīriešiem uzvarēja pagājušā gada Latvijas čempions un sezonas labākā rezultāta īpašnieks Valters Kreišs. Viņš Tallinā veica augstumu 5,30 m. Arī pagājušajā gadā Kreišs uzvarēja Tallinā, pārvarot 5,15m augstumā novietoto latiņu.

Pērnziem telpās Ārenta audzēknis bija lēcis 5,20 m. Tātad Latvijas labākā rezultāta uzrādītājs pagājušā gada Eiropas U23 čempionātā ir sasniedzis šīs sezonas labāko rezultātu. Kreiša personīgais rekords joprojām ir pērnvasar sasniegtais 5,65 m.

Otrajā vietā, veicot piecu metru augstumu, ierindojās pats treneris Mareks Ārents, kuram jau 18. sezona ar piecu metro augstuma pārvarēšanu. Septītajā vietā ierindojās divkārtējais daudzcīņas čempions Pauls Bertrams Klucis – 4,45 m, bet sstotais bija Emīls Līdaka – 4,05 m.

Latvijas pieaugušo un arī junioru čempione no SS “Arkādija” Paula Kļaviņa, kura pērn Igaunijā bija otrā, šoreiz uzvarēja juniorēm, pirmo reizi pārvarot četru metru augstumu un kļūstot par piekto Latvijas kārtslēcēju, kura veikusi šo augstumu. Augstāk lēkušas tikai Alisona Diāna Neidere – 4,27 m, Krista Obižajeva – 4,20 m, Ildze Bortaščenoka – 4,10 m un Alise Dimante – 4,03 m. Juniorēm ceturtā bija Sima Aškinezere – 3,60 m.

Vēl vienu uzvaru SS “Arkādijai” sarūpēja Sava Aškinezers, kurš bija nepārspēts U16 zēnu konkurencē arī ar personīgo rekordu – 3,95 m, kas tikai par 20cm atpaliek no Aleksandram Matusevičam piederošā Latvijas rekorda šajā vecuma grupā.

Savukārt otrās vietas, pie tam ar jauniem personīgiem rezultātiem, Anetei Paulai Smirkarstei – 2,65 m un jaunietei Nikolai Trasūnei – 3,65 m.

Svētki tuvojas straujiem soļiem un pasākumu karuselis uzņem apgriezienus. Lec iekšā svētku virpulī un izbaudi Rīgas krāšņo un skanīgo svētku programmu, sagaidot Trešo adventi.

Koncerti un pasākumi, sagaidot Trešo adventi

12. decembrī plkst. 18.00 Kultūras pils “Ziemeļblāzma” Lielajā zālē klausītājus priecēs koncerts “Ziemassvētku zvaigznes”. Savukārt Rīgas kultūras un tautas mākslas centra “Mazā ģilde” Lielajā zālē no plkst. 19.00 līdz plkst. 20.00 izskanēs koncerts “Jampadracis pie “Podziņām””.

13. decembrī Kultūras pils “Ziemeļblāzma” Lielajā zālē plkst. 18.00 norisināsies Ziemassvētku ieskaņas koncerts “Trīs vīri Ziemassvētkos”. Šajā koncertprogrammā aktieris Mārtiņš Vilsons, dziedātājs Zigfrīds Muktupāvels un komponists Jānis Lūsēns klusinātā un niansētā atmosfērā runās dzeju, pasakas un dziedās dziesmas.

15. decembrī plkst. 19.00 Koncertzālē “Ave Sol” izskanēs koncerts “Sniegpārslu kaleidoskops”. Koncerta muzikālo kaleidoskopu veidos plašs skaņdarbu spektrs – no Emīla Dārziņa “Melanholiskā valša”, Imanta Kalniņa, Kārļa Lāča, Raimonda Paula dziesmu aranžijām līdz Edvarda Grīga u.c. pasaulslavenu komponistu darbu pārlikumiem koklei. Kokļu dzidro skanējumu papildinās arī vokāli dziedājumi un programmu caurvīs tematisks prozas lasījums.

16. decembrī plkst. 11.00, 13.00, 15.00 un 17.00 muzejs “Rīgas Jūgendstila centrs” aicina uz Mūzikas salonu Jūgendstila Ziemassvētku noskaņās. Flautas skaņas vēsturisko jūgendstila klavieru pavadījumā uzburs sirsnīgu gaisotni, kāda bija raksturīga pilsētnieku mājokļos 20. gs. sākumā.

Tikmēr plkst. 18.00 Koncertzālē “Ave Sol” notiks koncerts “Lūgšana Ziemassvētku vakarā”. Koncerta programma ļaus uz brīdi ieslīgt mierpilnās pārdomās, klausoties lieliskus, muzikāli bagātus un skanīgus Valta Pūces, Valda Zilvera, Jāņa Lūsēna, Ērika Ešenvalda un citu komponistu skaņdarbus.

17. decembrī, no plkst. 11.30 līdz plkst. 12.00 pie Kultūras un tautas mākslas centrs “Ritums” filiāles Ieriķu ielā 43A un no plkst. 12.30 līdz plkst. 13.00 pie Mēbeļu nama, Dzelzavas ielā 72 muzicēs Ziemassvētku vecīšu kvintets. Skanēs labi atpazīstamas un tradicionālas Ziemassvētku dziesmas, kuras visi vēlamies dzirdēt šajā svētku gaidīšanas laikā.

Adventes dienā plkst. 11.00, 14.00 un 16.00 muzejā “Rīgas Jūgendstila centrs” aicina ģimenes ar bērniem uz svētku sarīkojumu. Kopā ar bērnu iemīļoto rokas lelli Runci Albertu tiks izspēlēta pasaka par Ziemassvētkiem. Dalībniekus priecēs stāsts par svētku gardumiem – piparkūkām un tikšanās ar Ziemassvētku vecīti.

No plkst. 13.00 līdz plkst. 16.00 Rīgas Lutera baznīcas teritorijā, Torņakalna ielā 5, pasākumā “12 svētās naktis” norisināsies tirdziņš, lielā svētku loterija, būs foto stūrītis, kafejnīca, kur iegādāties svētku gardumus, kā arī labo domu un pateicību vieta klusumā. Plkst. 16.00 uz baznīcas pulksteņa vecās ciparnīcas tiks iedegta trešās Adventes svece.

No plkst. 14.00 līdz plkst. 15.30 Kultūras centra “Imanta” Lielajā zālē notiks Ziemassvētku koncertuzvedums bērniem “Nedienas ar Ziemassvētku vecīti”. Izrādes laikā deju kolektīva “Mazais Andžiņš” un vokālā ansambļa “Tu un es” dalībnieki iejutīsies rūķu, Brīnumu meža iedzīvotāju lomās – gan izpildot kolektīvus priekšnesumus, gan darbojoties kā aktieri kopā ar Ziemassvētku vecīti.

No plkst. 16.00 līdz plkst. 16.45 Kultūras pils “Ziemeļblāzma” parkā varēs vērot muzikālo priekšnesumu “Skursteņslauķu jampadracis”. Skursteņslauķu jampadraci un Ziemassvētku atmosfēru uzburs un pārsteigumus sarūpēs diksilenda “Sunny Groove Dixie” mūziķi.

Koncertzālē “Ave Sol” plkst. 18.00 sanākušos priecēs koncerts “Ir atkal laiks”. To atskaņos koncertorganizācijas “Ave Sol” jauktais koris “Sonante”, pianiste un komponiste Madara Kalniņa, čelliste Elīza Petrenko, sitaminstrumentālists Mārcis Kalniņš un soliste Sabīne Krilova. Programmā latviešu komponistu darbi. Savukārt Rīgas Jaunajā Svētās Ģertrūdes baznīcā plkst. 18.00 izskanēs Trešās adventes koncerts “Cel mūs augšup”. Koncertā skanēs 16. gadsimtā Florencē, Romā un Rīgā radīta mūzika. Koncerta noskaņa veidota gan adventa laika pārdomās, gan Ziemsvētku gavilēs un spozmē.

✨ No plkst. 19.00 līdz plkst. 20.00 Rīgas kultūras un tautas mākslas centra “Mazā ģilde” Lielajā zālē notiks Trešās adventes koncerts, kas noslēgs koncertu sēriju “Ziemas svētdienas mazajā ģildē 2023”. Koncertā uzstāsies Kristīne Pāže, Didzis Bardo un Krists Krūskops un tajāizskanēs patiesi un dziļdomīgi muzikāli stāsti, kas daudzus jo daudzus klausītājus aizvedīs nostalģijas pilnā ceļojumā tuvāk sev pašiem.

✨ Trešās Adventes kultūras pasākumus plkst. 19.30 noslēgs labdarības akcijas “Eņģeļi pār Latviju” koncerts Rātslaukumā. Koncerts Rātslaukumā papildinās Vecrīgas Ziemassvētku pasaku, kļūstot par sirsnības, pateicības un labo darbu kulmināciju ikgadējai labdarības akcijai “Eņģeļi pār Latviju”. Rātslaukums pārtaps par svētku vietu ar koncerta skatuvi, zvanu centra brīnumu mājiņu, radio “Star FM“ tiešā ētera izbraukuma studiju, svētku kārumu vagoniņiem, ziedojumiem paredzētām vietām, kā arī citiem pārsteigumiem, kas priecēs klātesošos.

Ziemassvētku sporta gars

17. decembrī aktīvā dzīvesveida piekritējiem tiks piedāvāta brīnišķīga iespēja pozitīvā gaisotnē pavadīt brīvdienu, jo “Rimi Olimpiskajā centrā” Rīgā, Grostonas ielā 6B, notiks aktīvās atpūtas pasākums “Sportiskie Ziemassvētki”. Šis sportiskais pasākums būs saistīts ar ziemas prieku baudīšanu iekštelpās. “Rimi Olimpiskajā centrā”, kur ikdienā valda basketbols, volejbols, futbols, peldēšana, florbols, vingrošana un vēl citi sporta veidi, šoreiz aktīvās atpūtas cienītajiem būs pašiem iespēja izkustēties un piedalīties dažādās aizraujošās aktivitātēs.

Tostarp sportotājus priecēs arī dažādi jauki muzikāli priekšnesumi un sportiski meistarības paraugdemonstrējumi. “Sportisko Ziemassvētku” pasākumi norisināsies visas dienas garumā.

Ziemassvētku tirdziņi un Ziemassvētku gaismas taka

Atgādinām, ka šonedēļ darbosies arī svētku tirdziņi Esplanādē, Doma laukumā un Vidzemes tirgū. Esplanādes tirdziņā izrotātajās un izgaismotajās tirgotāju mājiņās ikviens atradīs dāvanas no vietējo amatnieku produktu klāsta, kā arī izpriecāties varēs braucienā ar panorāmas ratu, kas ļaus nolūkoties uz priekpilno rosību no 15 metru augstuma. Viena no priecīgākajām atrakcijām, ko sastapsiet šī gada Esplanādes Ziemassvētku tirdziņā, ir “Trušu karaliste”, kas piesaista gan lielos, gan mazos garāmgājējus. Savukārt Doma laukuma tirdziņā varēs sajust Ziemassvētku atmosfēru, iegādāties dāvanas un baudīt plašu kultūras programmu. Savukārt Vidzemes tirgū apmeklētājus gaidīs vietējo zemnieku, mājražotāju un amatnieku ražojumi, priecēs arī muzikāli pārsteigumi, radošās darbnīcas un tikšanās ar Ziemassvētku vecīti. Tirdziņš darbosies 13., 20., 21. un 22. decembrī.

Savukārt 16. decembrī no plkst. 12.00 līdz plkst. 16.00 Bērnu un jauniešu centrā “Laimīte”, Sarkandaugavas iela 24, norisināsies Ziemassvētku tirdziņš “Satikšanās 12. mēnesī”. Tirdziņa dienā apmeklētāji varēs radoši izpausties meistarklasēs, iepirkties bērnu un jauniešu darinājumu tirdziņā, kā arī baudīt svētku koncertu un satikt Ziemassvētku vecīti un Sniega māti.

✨ Aicinām arī baudīt maģiskos gaismas piedzīvojumus. Līdz pat februārim Rīgas bulvāri un parki, pilsētas klusais centrs un vecpilsēta būs ietērpti gaismas rotā, pārvēršot pilsētvidi maģiskā gaismas piedzīvojumā. Pilsētas kanālmalas apstādījumos, līdzīgi kā pērn, būs izstaigājama “Ziemassvētku gaismas taka”. Tajā rīdzinieku iemīļotajam mēnestiņam šogad pievienojušās pavadones – 10 dzirkstošas zvaigznītes.

✨ Līdz pat 26. decembrim Vērmanes dārzā darbosies “Saulgriežu skapis”, kurā imitējot zvaigžņoto debess jumu, var sadzirdēt nākotnes pareģojumus, ticējumus, novēlējumus un gūt iedvesmu nākamajam gadam.

🔎 Vairāk par Rīgas pašvaldības Ziemassvētku gaidīšanas laikam veltītiem pasākumiem var uzzināt tīmekļvietnē svetki.riga.lv, kā arī sekot līdzi to jaunumiem sociālo tīklu lapā “Rīga” un “Rīgā notiek”.

Šonedēļ uzsāksies viens no lielākajiem Rīgas pašvaldības investīciju projektiem pilsētas infrastruktūras atjaunošanai, kura ietvaros paredzēts rekonstruēt Mūkusalas ielas krastmalu 2,3 km garumā un izbūvēt labiekārtotu promenādi. Būvdarbu laikā paredzēts nostiprināt Daugavas krastmalu, izbūvēt drošu gājēju un veloinfrastruktūru, tajā skaitā gājēju pārejas tiltu zem Akmens tilta, atjaunot inženierkomunikācijas, labiekārtot vidi, padarot vēl vienu pilsētas vietu par pievilcīgu un mūsdienīgu ārtelpu. Promenādes pārbūvi plānots pabeigt līdz 2025. gada novembra beigām.

Viens no pašvaldības mērķiem, veicot Mūkusalas krasta promenādes pārbūvi, ir attīstīt Daugavas krastmalu kā iecienītu iedzīvotāju atpūtas vietu. Līdz 2025. gadam degradētā Mūkusalas ielas krastmala kļūs par vizuāli pievilcīgu, modernu un labiekārtotu promenādi, kurā būs patīkami un droši uzturēties gan rīdziniekiem, gan Rīgas viesiem.

“Mūkusalas ielas krastmalas pārbūve ir viens no lielākajiem projektiem, lai attīstītu un pilnvērtīgi izmantotu funkcionāli daudzveidīgo Mūkusalas teritoriju, kas šobrīd strauji attīstās. Ieguvēji pēc projekta realizācijas būs Mūkusalas un Torņkalna apkaimes, jo tiks labiekārtota vide, izveidots turpinājums veloceļam “Centrs – Ziepniekkalns”, un cilvēki no tuvākās apkaimes varēs ātri un ērti nokļūt labiekārtotā Daugavas krasta promenādē. Tāpat teritorijas apkārtnē tiek plānoti vairāki stratēģiski nozīmīgi projekti, kas nākotnē vēl jo vairāk palielinās Mūkusalas teritorijas nozīmi Rīgas pilsētas kontekstā,”

projekta nozīmīgumu uzsver Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis.

Pirmais un sarežģītākais būvdarbu posms – krastmalas nostiprināšana

Projekta teritorija ir Mūkusalas ielas krastmala 2,3 km garumā – no tilta pār Bieķeņgrāvi jeb Mūkusalas apļa līdz Akmens tiltam. Ņemot vērā, ka Mūkusalas promenādes izbūve iespējama tikai pēc krasta aizsargkonstrukciju pārbūves, decembrī tiks uzsākts nozīmīgākais un tehniski sarežģītākais projekta posms – krastmalas nostiprināšana, jo būvdarbi jāveic gan uz sauszemes, gan ūdens daļā. Viens no pirmajiem darbiem, kas jāveic, ir esošo margu demontāža. Tās nogādās būvnieka novietnē padomju simbolikas noņemšanai, savukārt to margu daļu, ko plānots saglabāt, atjaunos. Krasta aizsargkonstrukcijā ūdens ir atstājis izskalojumus un dažāda veida bojājumus, tādēļ būvdarbu laikā paredzēts stiprināt promenādes pamatus, atjaunot hidrobūves konstrukcijas, stiprinājumus, margas un citus elementus. Projekta ietvaros plānots izbūvēt jaunu rievsienu posmā starp Akmens un Dzelzceļa tiltu, tā pasargājot krastmalu no ūdens izskalojumiem. Paralēli tiks veikta inženierkomunikāciju – ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu, vājstrāvas tīklu, ielu apgaismojuma, pārbūve.

Mūkusalas ielas krastmala izbūvēta pirms 62 gadiem un ir kritiskā stāvoklī

Lai gan Mūkusalas ielas krastmalas teritorija ir vieta ar skaistu skatu uz Daugavu, līdz šim tās potenciāls nav izmantots un tā nav kļuvusi par iedzīvotāju iecienītu atpūtas vietu. Mūkusalas ielas krastmala ir fiziski un morāli novecojusi, to šķērso novecojis gājēju ceļš ar bojātu segumu, bez jebkādiem labiekārtojuma elementiem. Teritorija ir vienmuļa, rīdzinieki tur neuzturas un šķērso krastmalu tikai pārvietojoties. Krastmalu norobežo aptuveni 60 gadus vecas margas ar elementiem, kuros attēloti padomju laika simboli. Krastmalas stiprinājumi izbūvēti 1961. gadā un, veicot ekspertīzi, tika secināts, ka to kopējais nolietojums ir vidēji 70%. Tie ir sliktā un pat kritiskā stāvoklī, kas tuvāko gadu laikā var izraisīt bīstamus krastmalas bojājumus un iegruvumus.

Tiks izbūvēta mūsdienīga promenāde ar pontoniem ūdenī, skatu laukumu, labiekārtotu un pieejamu vidi

Būvdarbu laikā paredzēts veikt pandusu, ūdenī peldošu pontonu un skatu laukuma izbūvi Daugavā, lai nodrošinātu iedzīvotājiem piekļuvi ūdenstilpnei un iespēju īslaicīgi novietot kuģošanas līdzekļus – laivas. Kopumā paredzēts izbūvēt pontonus 3 vietās. Pie Latvijas Nacionālās bibliotēkas plānots izbūvēt 1950 m2 lielu dzelzsbetona skatu laukumu, kur iedzīvotāji un tūristi varēs atpūsties un baudīt skatu uz Vecrīgu. Pontoni būs pieejami iedzīvotājiem visos gadalaikos. Mūkusalas promenādes zaļajā zonā izveidos pilnvērtīgu gājēju un veloinfrastruktūru ar nodrošinātām vides pieejamības prasībām. Visā promenādes garumā paredzēts izbūvēt energoefektīvu apgaismojumu, padarot šo vietu pievilcīgāku un drošāku arī diennakts tumšajā laikā. Lai gājējiem būtu ērti nokļūt no Mūkusalas promenādes uz AB dambi, zem Akmens tilta paredzēts papildus izbūvēt jaunu pārejas tiltu gājējiem, kā arī atjaunot esošo gājēju ietvi, padarot ceļu drošāku.

📸 Projekta vizualizācijas skatāmas – ŠEIT

Būvdarbi ceļu satiksmi būtiski neietekmēs

Būvdarbu laikā nav paredzēts ieviest būtiskus satiksmes ierobežojumus, jo lielākā daļa būvdarbu tiks veikti Mūkusalas ielas zaļajā zonā – no brauktuves malas līdz Daugavai. Projekta ietvaros paredzami lokāli satiksmes ierobežojumi, kas var skart brauktuves daļu, piemēram, izbūvējot inženierkomunikāciju pieslēgumu vietas, gājēju pārejas un autobusu pieturvietas, pārbūvējot esošos stāvlaukumus un sakārtojot zaļās zonas, kas atdala Mūkusalas ielas brauktuves kustību virzienus. Iedzīvotājiem jāņem vērā, ka būvdarbu zona tiks norobežota, tādējādi ierobežojot gājēju un velobraucēju kustību.

Projektu realizē Rīgas valstspilsētas pašvaldības Centrālās administrācijas Publiskās infrastruktūras attīstības pārvalde. Paredzēts, ka Mūkusalas ielas krastmalas pārbūve tiks pabeigta līdz 2025. gada 30. novembrim. Kopējais Mūkusalas ielas krastmalas nostiprināšanai un saistītās infrastruktūras būvniecībai plānotais finansējums ir ap 20 miljoniem eiro bez PVN un būvdarbus veiks SIA “Tilts”. 85% no izmaksām tiks finansēti ar Valsts kases aizdevumu, bet 15% ir Rīgas pašvaldības finansējums.

Trešdien, 25. oktobrī, Rīgas domes priekšsēdētājs un Latvijas Universitātes rektors parakstīs sadarbības memorandu, kas paredz kopīgu un saskaņotu darbu, sekmējot pašvaldības un universitātes izvirzīto attīstības mērķu īstenošanu.

Pirms memoranda parakstīšanas paredzēts svinīgi atklāt gājēju un velobraucēju tiltu pār Kileveina grāvi, kas sekmēs mobilitātes attīstību pilsētā.

Memorandu parakstīs Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis un Latvijas Universitātes rektors prof. Indriķis Muižnieks. Svinīgā dokumenta parakstīšana notiks plkst. 11.40 Latvijas Universitātes Akadēmiskajā centrā Jelgavas ielā 1 (1. stāvā).

Vienlaikus Latvijas Universitāte iepazīstinās ar tuvākajiem nākotnes projektiem Akadēmiskā centra attīstībā – šobrīd jau pie esošām Dabas un Zinātņu mājām, Rakstu mājas (šobrīd vēl būvniecības procesā) tuvākajos gados uzbūvētas taps vēl Sporta, Studentu un viesu, Veselības un Tehnoloģiju mājas. Turpmākā Latvijas Universitātes Akadēmiskā centra attīstība paredzēta saskaņā ar pavasarī noslēgušos starptautisko metu konkursu, kur žūrijā tika pārstāvētas arī Rīgas Domes iestādes, Latvijas Arhitektu savienība, Latvijas Ainavu arhitektu asociācija.

📌 Tilta atklāšanas pasākums sāksies plkst. 11:00 pie Kileveina grāvja Jelgavas ielas pusē, kurā piedalīsies Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis, Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone, Pilsētas attīstības departamenta Projektu vadības pārvaldes vadītājs Dagnis Samausks, Latvijas Universitātes rektors profesors Indriķis Muižnieks, Mūkusalas biznesa centra valdes priekšsēdētāja Iveta Bahmane un SIA “Tilts” valdes loceklis Artjoms Gridņevs.

Jaunais tilts pār Kīleveina grāvi atrodas Torņakalna apkaimē, starp Jelgavas ielu un Mūkusalas biznesa centra teritoriju (Dēļu ielas sakumā), kurš ir turpinājums gājēju un velosipēdistu ceļam līdz Mūkusalas ielai. Tilta garums ir 30 metri, bet platums – 5,6 metri, kas nodrošinās netraucētu satiksmi abos virzienos gan gājējiem, gan velosipēdistiem.

Tilts savienos Latvijas Universitātes Akadēmisko centru ar sabiedriskā transporta tīklu Mūkusalas ielā, veicinot apkaimes funkcionālo un ilgtspējīgu pilsētvides attīstību, kas ir īpaši svarīgi šobrīd, kad norisinās aktīva Pārdaugavas projektu attīstība, “Rail Baltica” projekta īstenošana, jaunu biroju un dzīvojamo ēku projektu attīstība Torņakalna apkaimē, kā arī Latvijas Universitātes Akadēmiskā centra izaugsme. Projekta ietvaros labiekārtota blakus esošā teritorija un uzstādīti soliņi.

Foto: Kārlis Dambrāns, DELFI

Tilta būvniecība tika uzsākta šā gada februārī un noslēdzās oktobrī. Būvdarbus veica SIA “Tilts”.

Ārtelpas un mobilitātes departaments informē, ka Bērnu klīniskās slimnīcas apkārtnē tiek ieviesti vairāki satiksmes mierināšanas pasākumi.
• Satiksmes mierināšanas nolūkos Robežu, Olīvu un Indriķa ielā ieviesīs vienvirziena satiksmi.
• Slimnīcas apkārtnē samazinās maksimālo atļauto braukšanas ātrumu.

📌 Turpmāk vienvirziena satiksme būs:
● Robežu ielas posmā un virzienā no Vienības gatves līdz dzelzceļam;
● Indriķa ielas posmā un virzienā no Robežu ielas līdz Olīvu ielai;
● Olīvu ielas posmā un virzienā no dzelzceļa līdz Vienības gatvi.

Tāpat plānotās satiksmes organizācijas izmaiņas paredz maksimālā atļautā braukšanas ātruma samazināšanu.

📌 Robežu ielā maksimālais atļautais braukšanas ātrums būs 30km/h. Savukārt teritorijā starp Torņkalna ielu, Vienības gatvi, Robežu ielu un Indriķa ielu (ieskaitot) tiek ieviesta 30 km/h ātruma ierobežojuma zona.

Izmaiņas neattieksies uz ielām, kurās ieviesta dzīvojamā zona, kur maksimālais atļautais braukšanas ātrums ir 20 km/h.