Arhīvs birkai: Rīga

Slēgs maksas stāvvietu Maskavas ielā pie Rīgas Centrāltirgus

No š.g. 20. janvāra tiks slēgta maksas stāvvieta pie Rīgas Centrāltirgus Zivju paviljona, kas atrodas starp Maskavas ielu un Ģenerāļa Radziņa krastmalu. Stāvvieta tiek slēgta saistībā ar drīzumā plānotajiem būvdarbiem projektā “Eiropas nozīmes dzelzceļa infrastruktūras Rail Baltica integrēšana Rīgas valstspilsētas centra infrastruktūrā”. Autovadītāji aicināti respektēt ierobežojumus un nenovietot automašīnas šajā zonā. Projekta ietvaros stāvvietas teritorijā ir plānots izveidot labiekārtotu atpūtas zonu, kā arī brauktuves savienojumu starp Ģenerāļa Radziņa krastmalu un Maskavas ielu.

Ģenerāļa Radziņa krastmalā atļauto braukšanas ātrumu samazinās līdz 30 km/h

Ģenerāļa Radziņa krastmalas posmā no Dzelzceļa tilta līdz Turgeņeva ielai (abos virzienos) ieviesīs atļautā transportlīdzekļu ātruma ierobežojumu līdz 30 km/h, informē Rīgas domes Satiksmes departaments.

Izmaiņas nepieciešamas, jo mainīgos laikapstākļos minētajā vietā – uz tilta pār pilsētas kanālu – pastiprināti veidojas bedres, bet seguma remonts ar auksto asfaltbetonu šajā vietā nav efektīvs. Salabotajā posmā asfaltbetons tiek ātri izsists un veidojas jaunas bedres.

Tomēr jau februārī šajā vietā paredzēti būvdarbi saistībā ar “Rail Baltica” integrēšanu Rīgas infrastruktūrā.

Rīgas pašvaldība palielinās līdzfinansējumu privātajiem bērnudārziem

Rīgas dome trešdien, 18. janvārī nolēma palielināt līdzfinansējumu privātajiem bērnudārziem – 2023. gadā pašvaldība par katru bērnu no pusotra līdz četriem gadiem maksās līdzfinansējumu 328,54 eiro mēnesī, bet par bērniem obligātajā izglītības vecumā līdzfinansējums būs 242,48 eiro mēnesī. Tuvākajā laikā tiks palielināts arī pašvaldības līdzfinansējums sertificētam bērna uzraudzības pakalpojuma sniedzējam jeb auklēm vai mājdārziņiem.

“Šobrīd mēs piedzīvojam dzīves sadārdzinājumu, kas skar mūs visus un arī mūsu bērnu vajadzības, apmeklējot bērnudārzus. Šodien Rīgas domes sēdē pieņēmām lēmumu palielināt līdzfinansējumu privāto bērnudārzu pakalpojumu saņemšanai, tādējādi atbalstot ģimenes, īpaši bērnus, kuriem šis pakalpojums nepieciešams, lai tiktos ar saviem vienaudžiem un kopā iepazītu pasauli,” uzsver Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Laima Geikina.

Līdz šim pašvaldība par katru bērnu no pusotra līdz četriem gadiem maksāja līdzfinansējumu 307,85 eiro mēnesī, bet par bērniem obligātajā izglītības vecumā līdzfinansējums bija 229.27 eiro mēnesī. Pašvaldības līdzfinansējums auklēm patlaban ir 181,09 eiro mēnesī.

Pašvaldības līdzfinansējuma apmērs mēnesī vienam bērnam aprēķināts, ievērojot Ministru kabineta noteikumos paredzēto metodiku.

Pašvaldības finansējums privāto izglītības iestāžu pirmsskolas izglītības programmu īstenošanai šogad paredzēts aptuveni 27 miljonu eiro apmērā.

Rīgas pašvaldība sniedz palīdzību mājokļa izdevumu segšanai

Ņemot vērā komunālo izdevumu straujo pieaugumu, Rīgas pašvaldība atgādina, ka ikvienam galvaspilsētā deklarētajam iedzīvotājam ir tiesības pretendēt uz mājokļa pabalstu īres, apsaimniekošanas un citu komunālo maksājumu segšanai, ja pēc šiem izdevumiem paliek mazāk nekā 327 eiro pirmajam vai vienīgajam cilvēkam ģimenē un 288 eiro katram nākamajam cilvēkam ģimenē.

Pieaugot komunālajiem izdevumiem, Rīgā pērn turpināja palielināties iedzīvotāju pieprasījums pēc pašvaldības palīdzības mājokļa izdevumu segšanai. Mājokļa pabalstam 2022. gadā izlietots par 106% jeb 5,95 miljoniem eiro vairāk nekā 2021. gadā, bet pabalsta saņēmēju skaits pieaudzis par 82% jeb 6813 personām. Mājokļa pabalstam 2022. gada decembrī izlietots par 0,7 miljoniem eiro vairāk nekā 2021. gada decembrī, bet pabalsta saņēmēju skaits pieaudzis par 116% jeb 5684 personām.

Pabalsta piešķiršanai tiek vērtēti ģimenes izdevumi, uzkrājumi un piederošie īpašumi, savukārt izmaksājamā pabalsta apjoma aprēķinā tiek arī ņemti vērā normatīvi dažādiem komunālajiem maksājumiem – ne vienmēr mājokļa pabalsts sedz pilnu summu par mājokļa īri un komunālajiem pakalpojumiem un daļa maksājuma var būt veicama mājsaimniecībai pašai.

Kādas personas vai ģimenes var pretendēt uz mājokļa pabalstu?

Tiesības saņemt pabalstu ir vientuļām personām vai ģimenēm, ja:

  • Deklarējušies un dzīvo Rīgā;
  • Kopējie uzkrājumi nepārsniedz 272 eiro;
  • Pieder ne vairāk kā viena automašīna (ja ģimenē ir bērni, tad ne vairāk kā divi transportlīdzekļi ar motoru);
  • Pieder ne vairāk kā pieci hektāri zemes un neliels skaits saimniecības ēku;
  • Pēc rēķinu apmaksas paliek mazāk nekā 327 eiro pirmajam vai vienīgajam cilvēkam ģimenē un 228 eiro katram nākamajam cilvēkam ģimenē;
  • Ja nepārkāpj citus likumā* noteiktos ierobežojumus;

*Viss, kas drīkst piederēt, lai būtu tiesības saņemt mājokļu pabalstu, ir noteikts Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likuma 36.panta pirmās daļas 2.punktā.

Kādus izdevumus ņem vērā, aprēķinot mājokļa pabalstu?

Atbilstoši noteikumos** paredzētajam, ņem vērā šādus izdevumus (kas nepārsniedz normatīvos noteiktos) par:

  • īri;
  • apsaimniekošanu;
  • apkuri;
  • auksto un karsto ūdeni;
  • elektroenerģiju;
  • dabasgāzi;
  • kanalizāciju vai asenizāciju;
  • sadzīves atkritumiem;
  • telekomunikāciju pakalpojumiem un internetu;
  • par ūdens skaitītāju uzstādīšanu un verifikāciju.

**Normatīvi noteikti Rīgas domes saistošajos noteikumos “Par mājsaimniecības atzīšanu par trūcīgu vai maznodrošinātu un sociālās palīdzības pabalstiem Rīgas pilsētas pašvaldībā”. Piemēram, uz vienu personu karstā ūdens patēriņš paredzēts līdz trīs kubikmetriem ūdens mēnesī un, ja patēriņš būs lielāks, to neieskaitīs attaisnotajos izdevumos.

Kāds ir mājokļa pabalsta apmērs?

Mājokļa pabalstu aprēķina, piemērojot valstī noteikto Garantētā minimālā ienākuma (GMI) apmēru.

Pēc mājokļa izdevumu apmaksas mājsaimniecības rīcībā ir jāpaliek valstī noteiktajam GMI, kura apmērs patlaban ir 327 eiro pirmajam vai vienīgajam cilvēkam ģimenē vai un 228 eiro katram nākamajam cilvēkam ģimenē.

Mājokļa pabalsts = 327 eiro pirmajam cilvēkam + 228 eiro katram nākamajam cilvēkam +  faktiskie izdevumi mājoklim (kas atbilst normatīviem)  –  mājsaimniecības kopējie ienākumi.

1.piemērs

Vientuļam pensionāram, kam pensija ir 400 eiro, komunālo maksājumu summa ir 200 eiro, no kuriem normatīviem atbilst 160 eiro.

Mājokļa pabalsts būs 327 + 160 – 400 = 87 eiro.

2. piemērs

Ģimenē ir divi pieaugušie un divi bērni, ģimenes kopējie ienākumi 1300 eiro, komunālie maksājumi 500 eiro, no kuriem normatīviem atbilst 450 eiro.

Mājokļa pabalsts būs 327 + 3*228 + 450 – 1300 = 161 eiro

3. piemērs (kad pabalsts nepienākas)

Vientuļam strādājošam cilvēkam alga ir 800 eiro, komunālie maksājumi 300 eiro, kas nepārsniedz normatīvos noteikto.

Aprēķins: 327 + 300 – 800 = -173 eiro. Rezultāts: pēc mājokļa izdevumu samaksas paliek ienākumi, kas lielāki par noteikto slieksni, tāpēc pabalsts nepienākas.

Tām mājsaimniecībām, kurām mājokļa pabalsts piešķirts pirms 1.oktobra un ir spēkā Iztikas līdzekļu deklarācija, mājokļa pabalsta aprēķinā jaunais GMI slieksnis tiks piemērots automātiski, bez jauna iesnieguma iesniegšanas.

Kā pieteikties mājokļa pabalstam?

Lai piešķirtu pabalstu, Rīgas Sociālajam dienestam jāizvērtē mājsaimniecības materiālā situācija. To var izdarīt, piesakoties gan elektroniski, gan klātienē.

Elektroniski:

  • iespējams iesniegt dokumentus, parakstot ar drošu elektronisko parakstu un nosūtot uz e-pastu soc@riga.lv.
  • Aizpildot deklarāciju portālā latvija.lv izvietotajā e-pakalpojumā “Pieteikšanās iztikas līdzekļu deklarācijas iesniegšanai Rīgas Sociālajā dienestā”. Adrese: https://latvija.lv/lv/Epakalpojumi/EP219/Apraksts

Klātienē:

  • pa tālruni 67105048 jāpiesaka vizīte Rīgas Sociālā dienesta rajona nodaļas teritoriālajā centrā, lai pārrunātu sociālā atbalsta saņemšanas iespējas. Līdzi jāņem visi nepieciešamie dokumenti, kas apliecina ar mājokļa lietošanu saistītus izdevumus, uzrāda mājokļa lietošanas apliecinošus dokumentus (piemēram, īres līgumu), ja šādu dokumentu nav sociālā dienesta rīcībā;
  • jāaizpilda iztikas līdzekļu deklarācija, kurā personas, kurām ir kopēji izdevumi par uzturu un kuras mitinās vienā mājoklī, deklarē  savus ienākumus un materiālo stāvokli un uzrāda ar mājokļa lietošanu saistītos izdevumu apliecinošos dokumentus.

Laika posmā no 2022. gada 1. oktobra līdz 2023. gada 31. maijam iesniegtos iesniegumus par materiālās situācijas izvērtēšanu, sociālās palīdzības pabalstu un trūcīgas vai maznodrošinātas mājsaimniecības statusa piešķiršanu izskata 40 darbdienu laikā pēc minētā iesnieguma un nepieciešamo dokumentu saņemšanas un pieņem lēmumu par mājokļa pabalsta piešķiršanu vai atteikumu piešķirt šo pabalstu.

Mājokļa pabalstu mājsaimniecībai piešķir ar mēnesi, kad saņemts personas iesniegums.

Mājokļa pabalstu, kas piešķirts par laikposmu no 2022. gada 1. oktobra līdz 2023. gada 31. maijam, pārrēķina pēc 2022./2023. gada apkures sezonas beigām, bet ne vēlāk kā līdz 2023. gada 30. jūnijam.

Uzmanību! Lemjot par mājokļa pabalsta piešķiršanu, atbilstoši normatīvo aktu prasībām, tiek ņemti vērā dažādi nosacījumi, t.i., vai nav kāds šķērslis, kādēļ persona var nekvalificēties mājokļa pabalsta saņemšanai, piemēram, tiek vērtēti personas īpašumi un uzkrājumi. Ne vienmēr mājokļa pabalsts sedz pilnu summu par mājokļa īri un komunālajiem pakalpojumiem un daļa maksājuma var būt veicama mājsaimniecībai pašai.

Neskaidrību gadījumā iedzīvotāji aicināti zvanīt pa bezmaksas informatīvo tālruni 80005055.

Tāpat pašvaldība atgādina, ka iedzīvotājiem ir tiesības pretendēt arī uz citiem sociālajiem pabalstiem un pakalpojumiem. Plašāka informācija par pabalstiem pieejama Labklājības departamenta mājaslapā ld.riga.lv

Aicina piedalīties Rīgas Filharmonijas arhitektūras metu konkursā

Lai iegūtu augstvērtīgu, arhitektoniski un funkcionāli pārdomātu, ilgtspējīgu Rīgas Filharmonijas nākotnes attīstības vīziju, izsludināts starptautisks metu konkurss. Konkursa metu teritorija atrodas Kronvalda parka daļā, uz kuras atrodas Rīgas Kongresu nams.  Teritorija ir UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma vietu sarakstā, kā arī atrodas valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļu teritorijas daļā. Rīgas Filharmonija būs pastāvīgā Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra, Latvijas Radio kora un Latvijas Radio bigbenda, kā arī VSIA “Latvijas Koncerti”  mājvieta. 

Rīgas Filharmonija būs viens no kultūras un tūrisma enkurobjektiem Latvijas galvaspilsētā. Realizējot projektu,  izveidos valsts nozīmīgāko mūzikas centru – koncertu norises vietu, kas piesaistīs labākos Latvijas un ārvalstu mūziķus – kā arī nodrošinās modernu starptautiska mēroga pasākumu norises vietu. Tas būs ievērojams ieguldījums Rīgas ekonomiskajā attīstībā un starptautiskajā atpazīstamībā.

Valsts, pašvaldības amatpersonas un nozares profesionāļi uzsver notikuma nozīmību

Latvijas Republikas kultūras ministrs Nauris Puntulis: “Stājoties ministra amatā 2019. gadā, tieši koncertzāle bija mana augstākā prioritāte, tās īstenošana nekad nav bijusi vienkārša. Pēc strīdiem tika realizēts caurspīdīgs novietnes izvēles process, Ministru kabinetā ir skatīts un apstiprināts skaidrs finansējuma modelis, un projekts uzsācis virzību. Mums ir laba sadarbība ar Rīgas domi. Un tikai šādā sadarbībā mums ir kopīgi jāvirzās uz nākamo akūto jautājumu risināšanu – laikmetīgās mākslas muzejs un Nacionālā teātra piebūve. Uz to arī ir mūsu – Kultūras ministrijas un Rīgas domes – kopīgais fokuss.”

Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis: “Ja Rīga kā Latvijas lielākā pašvaldība un valdība sadarbojas, tad varam paveikt daudz vairāk un īstenot daudz lielākus publiskās infrastruktūras projektus. Latvijā koncertzāle gaidīta jau desmitgadēm, un beidzot tai ir iespēja tapt, pateicoties Rīgas domes, Kultūras ministrijas, arhitektu un mūzikas pasaules kopīgajam darbam. Esmu pārliecināts, ka labākā pieeja ir izmantot to, kas pilsētā jau ir, nevis būvēt pilnībā no nulles – tieši šādu pieeju pasaulē īsteno aizvien vairāk, tas ir efektīvāk izmaksu ziņā, kā arī ļauj pilsētai dot jaunu elpu telpām, kas jau ir mūsu rīcībā. Jaunais koncertzāles nosaukums – Rīgas Filharmonija – nesīs Latvijas galvaspilsētas vārdu pasaulē un kļūs par vienu no Rīgas vizītkartēm!”

“Rīgas Filharmonijai ir liels potenciāls būt vienam no pilsētas svarīgākajiem objektiem. To sekmēs gan mūsu mūzikas tradīciju augstais starptautiskais prestižs, gan filharmonijas izdevīgā lokācija. Filharmonija sniegs nozīmīgu pozitīvu pienesumu mūsu ekonomikai, kā arī valstij un pilsētai kopumā. Paldies Rīgas pašvaldības darbiniekiem, un visiem mūsu partneriem par šī konkursa sagatavošanu, lai mēs varētu spert jau nākamo soli, un nonākt līdz visām starptautiskajām prasībām atbilstošam, augstas kvalitātes projektam,” Edvards Ratnieks, Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks.

Latvijas Arhitektu savienības prezidents Juris Poga: “Sasniegts nākamais posms – nacionālās koncertzāles – Rīgas Filharmonijas – realizācijas posms. Pirmajā posmā 2021. gadā tika panākta vienošanās par projekta realizācijas vietu, šai procesā tika plaši iesaistīta arī sabiedrība. Otrajā posmā tika formulēti jaunās koncertzāles uzdevumi, telpu programma, starptautiskā arhitektūras skiču projekta nosacījumi, lai konkursa rezultātā sagaidītu labāko no labākajām nākotnes koncertzāles vīzijām. Līdz mērķa sasniegšanai vēl atlikuši trīs posmi – konkurss, kas sākas šodien, būvprojekta izstrāde, kurai ir jāsākas jau nākamā gada sākumā, un, visbeidzot, būvniecība, jaunās Rīgas Filharmonijas materializācija.”

Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra direktore Indra Lūkina: “Ir patiess gandarījums, ka pēc ilgstoša darba posma, kurā tika profesionāli analizēts, diskutēts, kurā neizpalika strīdi un dažkārt arī pretēji viedokļi, tomēr esam nonākuši pie kopsaucēja, kas ticis meklēts jau gadu desmitiem. Vienotais redzējums starp valsti un pašvaldību un apņēmība sadarboties dod cerību, ka beidzot koncertzāle Rīgā būs.  Lai top! ”

Konkurss norisināsies divās kārtās

Konkursa 1. kārtas sasniedzamais mērķis ir izvēlēties 6 metus, kuru autori žūrijas komisijas vērtējumā ir iesnieguši labāko Rīgas Filharmonijas funkcionālo un arhitektonisko risinājumu Rīgas vēsturiskā centra pilsētvidē, lai konkursa otrajā  kārtā attīstītu iesniegto metu piedāvājumu augstākā detalizācijas pakāpē. Pirmajā kārtā žūrija vērtē pilsētvides, pārbūves un funkcionālo konceptu. Līdz konkursa otrās kārtas rezultātu paziņošanai tiek saglabāta konkursa dalībnieku anonimitāte.

Konkursa otrās kārtas sasniedzamais mērķis – noteikt konkursa uzvarētājus, kurus aicinās uz sarunu procedūru. Meti  jāiesniedz 18 nedēļu laikā pēc uzaicinājuma dalībai konkursa otrajā kārtā.

Nolikums un projektēšanas programma latviešu un angļu valodā būs pieejama elektronisko iepirkumu sistēmā www.eis.gov.lv/EIS/  un konkursa mājaslapā https://rf.metukonkurss.lv .

Meti jāiesniedz Latvijas Arhitektu savienībā (Torņa ielā 11, Rīgā ) līdz 2023. gada 10. maija plkst. 17.00.

Godalgu fonds

Kopējais atlīdzības apmērs par dalību konkursa otrajā kārtā ir 240 000 eiro. 30 000 eiro katram no 6  metu iesniedzējiem. Ja konkursa otrajā kārtā iesniegt metus tiek uzaicināti mazāk nekā 6 dalībnieki, žūrijas komisijai ir tiesības kopējo paredzēto atlīdzības apmēru sadalīt  otrās kārtas  konkursa dalībniekiem vienlīdzīgās daļās. Konkursa otrās kārtas godalgu fonds ir 60 000eiro: 1. vietas (uzvarētāja) godalga ir 30 000 eiro;  2. vietas godalga  – 20 000  eiro; 3. vietas godalga – 10 000 eiro.

Metu konkursa žūrija

Metu konkursa žūrijā ir 11 žūrijas locekļi, tostarp 4 ārvalstu jomas speciālisti: Pēteris Ratas, arhitekts, Rīgas pilsētas arhitektu dienesta vadītājs; Juris Dambis, arhitekts, Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes vadītājs, Nacionālās arhitektūras padomes loceklis; Liene Griezīte, arhitekte, Latvijas Arhitektu savienības pārstāve; Indra Purs, ainavu arhitekte, Latvijas Ainavu arhitektu asociācijas valdes locekle; Guntars Ķirsis, VSIA “Latvijas Koncerti” valdes loceklis; Rolandas Palekas, arhitekts, Lietuvas Arhitektu savienības pārstāvis; Katrin Koov, arhitekte, Igaunijas Arhitektu savienības pārstāve; Deivids Kuks (David Cook), arhitekts, Vācijas Arhitektu asociācijas BDA biedrs, RIBA pārstāvis; Aivar Mäe, diriģents, menedžeris, Igaunija; Indra Lūkina, Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra direktore; Latvijas Arhitektu savienības prezidents, Nacionālās arhitektūras padomes loceklis; Žūrijas komisijas priekšsēdētājs ir Gatis Didrihsons, arhitekts, Latvijas Arhitektu savienības padomes loceklis, Nacionālās arhitektūras padomes loceklis, Kultūras ministrijas nozīmētais pārstāvis. Juris Poga – rezerves žūrijas komisijas loceklis, arhitekts, Latvijas Arhitektu savienības prezidents, Nacionālās arhitektūras padomes loceklis.

Projektēšanas izmaksas

Maksimālā līguma summa, ko Rīgas dome ir paredzējusi Rīgas Filharmonijas projektēšanai un   autoruzraudzībai (neieskaitot būvuzraudzības izmaksas), ir 3 511 209 eiro.  Paredzams, ka līgums par projektēšanu un autoruzraudzību tiks noslēgts 2023. gada nogalē.

Jautājums par to, ka akustiskā koncertzāle Rīgai ir akūti nepieciešama, ir bijis aktuāls kopš 20. gadsimta astoņdesmito gadu beigām. 2020. gadā Latvijas Arhitektu savienība, atsaucoties uz Kultūras ministrijas aicinājumu, veica jaunu izpēti par koncertzāles projekta īstenošanai piemērotu vietu, veicot padziļinātu izpēti vairākos posmos. Bija identificētas 36 potenciālās vietas, no kurām par atbilstošāko bija izraudzīta Rīgas Kongresu nama teritorija. Arī tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS veiktās iedzīvotāju aptaujas rezultāti parādīja, ka divas trešdaļas Latvijas iedzīvotāju par piemērotāko vietu koncertzālei uzskata Rīgas Kongresu nama teritoriju.

2022. gada 8. martā Ministru kabinets apstiprināja kultūras ministra Naura Puntuļa un Rīgas domes priekšsēdētāja Mārtiņa Staķa kopīgi virzītu iniciatīvu – valstij sadarbībā ar Rīgas domi īstenot koncertzāles projektu Rīgas Kongresu nama vietā. 2022. gada 3. augustā Kultūras ministrija, Rīgas dome un SIA “Rīgas nami” (Rīgas Kongresu nama īpašnieks) parakstīja nodomu protokolu par Nacionālās akustiskās koncertzāles projekta īstenošanu Rīgas Kongresu nama teritorijā ,kā arī tam pieguļošajā teritorijā.

Rīgā notiks dažādi 1991. gada barikāžu atceres pasākumi

Janvāris ir barikāžu atceres mēnesis, tāpēc Rīgā notiks vairāki šiem trauksmainajiem notikumiem veltīti pasākumi, no kuriem vieni no lielākajiem būs ar pašvaldības atbalstu rīkotie koncerti Rīgas Domā un Mazajā ģildē. Tāpat ikviens aicināt apmeklēt arī piemiņas ugunskurus, ziedu nolikšanu, izstādes un režisora Viestura Kairiša jaunās filmas “Janvāris” seansus.

Tradicionāli jau 13 gadus barikāžu aizstāvju atcerei vienā no tā laika zīmīgākajām vietām –Rīgas Domā – notiek koncerts. Šogad Rīgas dome iedzīvotājus aicina uz koncertu “Laika liecība. Lūgšana”, kurā piedalīsies  Valsts Akadēmiskais koris “Latvija” diriģenta Māra Sirmā vadībā, ērģelnieks Aigars Reinis, pianists Vestards Šimkus, baritons Rihards Mačanovskis, saksofonists Aigars Raumanis, sitaminstrumentālists Guntars Freibergs, čellisti Ēriks Kiršfelds un Māra Botmane, kontrabasists Viktors Veļičko, vokālais kvintets – Agate Grīnhofa, Maija Beatrise Punka, Jēkabs Bernāts, Matīss Pēteris Circenis un Patriks Kārlis Stepe, kā arī Jaunā Rīgas teātra aktieri Baiba Broka un Matīss Ozols.

Koncerta programmā būs Riharda Dubras, Pētera Vaska, Madaras Pētersones, Valentīna Silvestrova un Romualda Jermaka kompozīcijas. Koncerta režisors ir Gerds Lapoška, tekstu autors Kirils Ēcis, gaismu mākslinieks Niks Cipruss, māksliniece Dace Ignatova. Koncerts notiks 20. janvārī plkst. 19.00. To rīko Rīgas dome, Rīgas Doms un 1991. gada barikāžu dalībnieku biedrība, ieeja bez maksas.

Koncerta saturiskais vēstījums ir aicinājums izvēlēties piepildītu garīgo pasauli, dvēseli bez viltus un uzticībā balstītu kopību. “Koncerts kā Lūgšana par Latviju, Lūgšana par brīvību, Lūgšana par cilvēcību un Ukrainu. Tās ir mūsu cerības un ticība. Un tas ir atgādinājums mums pašiem – cik Latvija mums ir svarīga,” saka koncerta veidotāji.

Šajā pašā laikā piemiņas koncerts –  “Janvāra ugunskurs” notiks Rīgas Kultūras un tautas mākslas centra “Mazā ģilde” Lielajā zālē. Tajā uzstāsies jauktais koris “Sonore” diriģenta Andra Pujāta vadībā, jauktais koris “Mezgli” diriģentes Elīnas Skujas vadībā, Latvijas Nacionālā teātra aktieris Mārcis Maņjakovs un komponists Valdis Zilveris.  Arī šajā koncertā ieeja bez maksas.

Kā katru gadu, janvārī ikviens Rīgā aicināts apmeklēt piemiņas ugunskurus, lai domās atcerētos Latvijai tik svarīgos notikumus 1991.gada ziemā.

  • 20. janvārī Vecrīgā tiks iedegti divi ugunskuri – no plkst. 10.00 Doma laukumā un no plkst. 16.00 pie Saeimas ēkas.

20. janvārī Doma laukumā plkst. 10.00 atklās izstādi “Barikādes Latvijā 1991 un barikādes Ukrainā 2014–2022”, kā arī līdz plkst. 19.00 ikviens aicināts piedalīties sveču liešanā Ukrainas karavīriem.

Kinoteātrī “Splendid Palace” plkst. 13 notiks režisora Viestura Kairiša spēlfilmas “Janvāris” īpašais seanss barikāžu dalībniekiem. Uzrādot barikāžu dalībnieka statusa apliecību, biļešu cena pieaugušajiem ir 5,00 eiro, senioriem – 4,50 eiro. Tās pašas dienas vakarā plkst. 19.30 notiks filmas “Janvāris” seanss kopā ar režisoru un filmas veidotāju.

Pieminot barikādes, notiks arī dažādi citi pasākumi – 1991. gada barikāžu muzejā  būs pasākums “20. janvāris Baku (1990) un Rīgā (1991)”.

20. janvārī no plkst. 13.50 līdz 14.30 būs svinīgā Goda sardze pie bojāgājušo piemiņas akmeņiem Bastejkalnā un pie bijušās Iekšlietu ministrijas ēkas Raiņa bulvārī 6, bet plkst. 14.00 tiks nolikti ziedi pie Brīvības pieminekļa un kritušo piemiņas vietās Bastejkalnā.

1991. gada barikāžu muzeja ekspozīcija  atvērta katru dienu no plkst. 10.00 līdz 17.00.

Rīga investēs pašvaldības informācijas tehnoloģiju risinājumu attīstībā

Rīgas pašvaldības aģentūra “Rīgas digitālā aģentūra” (RDA) izsludinājusi atklātu konkursu “Pašvaldību vienotās IKT platformas attīstība un esošo informācijas sistēmu RDVIS un PKIP uzturēšana”. Tādējādi īstenojot jaunu pieeju publiskā sektora sistēmu attīstībā, organizējot programmatūras izstrādi ar vairākiem piegādātājiem un nodrošinot pasūtītāja koordinētu, kopēju izstrādes vidi.

Iepirkums organizēts divās daļās. Par pirmo daļu plānots noslēgt vispārīgo vienošanos ar vairākiem piegādātājiem, kuriem tiks pasūtīti neatkarīgu risinājumu attīstības darbi. Savukārt iepirkuma otrajā daļā tiks izvēlēts viens piegādātājs, ar kuru tiks noslēgts līgums par jau esošo risinājumu uzturēšanu un pilnveidojumiem. Līgumi par katru no iepirkuma daļām tiks slēgti uz četriem gadiem.

Publiskajā sektorā šī ir jauna pieeja informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) iepirkumiem, un Rīgas pašvaldība ir pirmā publiskā iestāde Latvijā, kas to plāno izmantot. Iepirkums paredz slēgt vispārīgo vienošanos ar līdz pieciem pretendentiem, kuri visi turpmāk varēs piedalīties konkursos par jaunu moduļu un sistēmu attīstību.

Šādā veidā Rīgas pašvaldība cer piesaistīt plašāku loku ar mūsdienīgiem un konkurētspējīgiem IT uzņēmumiem, kuriem ir pieredze darbā ar šādiem sistēmu attīstības projektiem.

Iepirkums paredz investīcijas 10 miljonu eiro apjomā jaunu Rīgas informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumu attīstībā turpmāko četru gadu laikā. Esošo sistēmu RDVIS un PKIP, kuras apvieno vairākus desmitus lietotņu, uzturēšanai un attīstībai uz četriem gadiem paredzēti 15 miljoni eiro. Šī ir pirmā reize, kad pašvaldība izsludina tik apjomīgu informācijas tehnoloģiju publisko iepirkumu. Iepriekš lielākie līgumi par sistēmu uzturēšanu un attīstību tika slēgti ierobežotas konkurences apstākļos.

Izsludinātais iepirkums ir daļa no plašākas RDA digitālās transformācijas stratēģijas – veidot modernus un lietotājiem ērtus digitālos produktus, kurus izmantos gan pašvaldības darbinieki, gan rīdzinieki.

Pārmaiņas pašvaldības pieejā tās pārraudzībā esošo IKT resursu attīstībai un uzturēšanai ievadīja 2022. gadā veiktā reorganizācija, kuras rezultāta tika izveidota Rīgas pašvaldības aģentūra “Rīgas digitālā aģentūra”. Reorganizācijas mērķis ir attīstīt modernas IKT pārvaldības metodes Rīgas domē, tai skaitā izmantojot Agile pieeju jaunu sistēmu izstrādē.

Pieteikumus iepirkumam uzņēmumi var iesniegt līdz 23. janvārim plkst. 10.00 Elektronisko iepirkumu sistēmā. Vairāk informācijas par iepirkumu šeit: https://bit.ly/3Wa0ovU.

Rīgā aizliegts atrasties ūdenstilpņu ledus

Iedzīvotājiem no 17. janvāra aizliegts atrasties uz Rīgas administratīvajā teritorijā esošo ūdenstilpņu un jūras piekrastes ūdeņu ledus.

Ņemot vērā esošos laikapstākļus un meteoroloģiskās prognozes, iespējams, ka uz Rīgas administratīvajā teritorijā esošajām ūdenstilpēm varētu veidoties nepietiekami izturīga ledus kārta, un atrašanās uz tās varētu būt bīstama.

Paaugstinātas bīstamības periodu uz Rīgas ūdenstilpņu ledus ar rīkojumu nosaka Rīgas domes izpilddirektors. Šī rīkojuma izpildi kontrolē Pašvaldības policija.

Atbildība par atrašanos uz ledus ir noteikta Administratīvo sodu likumā par pārkāpumiem pārvaldes, sabiedriskās kārtības un valsts valodas lietošanas jomā. Par likuma pārkāpumu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu līdz 100 eiro.

NVO nams – vieta NVO izstādēm

Ja jūsu NVO ir idejas izstādei, tad mums ir vieta, kur to rīkot!

Aicinām Rīgas nevalstiskās organizācijas plānot un rīkot izstādes NVO namā, lai demonstrētu un popularizētu savu darbību, projektus un veikumu!

Ja jūsu organizācijas darbība ir vainagojusies ar māksliniecisku vai informatīvu materiālu kopumu, ko vēlaties prezentēt un parādīt plašākai auditorijai, gaidām pieteikumus izstāžu rīkošanai 2023. gadā. 

NVO nama 1. un 2. stāva gaiteņos ir uzstādīta piekaru sistēma, kas ļauj ērti izstādīt attēlus, gleznas, fotogrāfijas vai citus plakaniskus priekšmetus. Izstāžu materiālu izvietošanai pieejami ir arī molberti un galdi.

Telpu pieteikumus izstāžu rīkošanai aicinām aizpildīt šeit: https://apkaimes.lv/integracija/par-nvo-namu/rezervacija/

Jautājumu gadījumā un plašākai informācijai aicinām sazināties ar NVO nama darbiniekiem, rakstot e-pastu: nvonams@riga.lv vai zvanot pa tālruni 67848902.

Gaidām pieteikumus un idejas!

Informēs par Rīgas filharmonijas starptautisko metu konkursu

,

Trešdien, 18. janvārī, plkst. 12.00 Rīgas rātsnama 5. stāva vestibilā notiks preses konference, kurā informēs par izsludināto Rīgas filharmonijas starptautisko metu konkursu.

Preses konferencē un informatīvajā pasākumā piedalīsies Latvijas Republikas kultūras ministrs Nauris Puntulis, Kultūras ministrijas valsts sekretāre Dace Vilsone, Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis, Latvijas Arhitektu savienības prezidents Juris Poga, metu konkursa žūrijas komisijas priekšsēdētājs Gatis Didrihsons, VSIA “Latvijas Koncerti” valdes loceklis Guntars Ķirsis, Latvijas Arhitektu savienības pārstāve Dace Kalvāne.