Ikviens rīdzinieks un pilsētas viesis, kam rūp Rīgas vēsturiskā centra kā UNESCO Pasaules mantojuma vietas un tā aizsardzības zonas turpmāka attīstība, veidojot dzīvotspējīgu un mūsdienu sabiedrības prasībām atbilstošu pilsētvidi, līdz 3. martam ir aicināts sniegt priekšlikumus teritorijas attīstības plānošanai.

Priekšlikumu sniegšana norisinās, uzsākot jauno Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas plānošanas procesu. Plānotājiem ir svarīgi zināt, kas iedzīvotāju skatījumā ir nepieciešams Rīgas centra sekmīgai attīstībai un vēsturiskā mantojuma saglabāšanai. Lai  vienkāršotu priekšlikumu iesniegšanu, ir izstrādāta īpaša anketa, aicinot domāt par teritorijas attīstības plānošanā risināmajām tēmām. 

Elektroniski aizpildāma priekšlikumu anketa pieejama šeit.

Priekšlikumu apkopojums tiks izmantots stratēģisko uzdevumu un virzienu noteikšanai un turpmākajai Rīgas centra attīstības plānošanai. Šis ir pirmais priekšlikumu sniegšanas posms, kam sekos vēl citi priekšlikumu sniegšanas posmi par tematiskajiem un teritoriālajiem risinājumiem, kas tiks izziņots atsevišķi, aicinot sabiedrību iesaistīties.

Rīgas vēsturiskais centrs un tā aizsardzības zona ir teritorija, ko ietver dzelzceļa loks, Maskavas forštates daļa līdz Lāčplēša ielai, kā arī Pārdaugavas teritorijas – Ķīpsala, Klīversala, Mūkusala, Zaķusalas un Lucavsalas daļa starp dzelzceļa un Salu tiltu (detalizēti teritorija kartē apskatāma šeit: https://ej.uz/xhad).

Jau ziņots, ka Rīgas dome aizvadītā gada 14. decembrī pieņēma lēmumu uzsākt Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas lokālplānojuma izstrādi. Tā mērķis ir veicināt Rīgas vēsturiskā centra kā UNESCO Pasaules mantojuma vietas un tā aizsardzības zonas vispārējo ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu, vienlaikus veidojot dzīvotspējīgu un mūsdienu sabiedrības prasībām atbilstošu pilsētvidi

Jaunu teritorijas attīstības plānošanas dokumentu izstrāde Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonai ir nepieciešama, lai iedzīvinātu mūsdienīgas nostādnes attiecībā uz mobilitātes, publiskās ārtelpas, apbūves attīstību un veicinātu iedzīvotāju piesaisti Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijā. Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas plānošanas procesā tiks risināta virkne uzdevumu, kas izriet no normatīvo aktu regulējuma, plānošanas nosacījumiem, apkopotajiem sabiedrības viedokļiem, kā arī sabiedriskajās, profesionālajās un politiskajās diskusijās iezīmētajām aktualitātēm un saistīti ar dažādām pilsētbūvnieciskām tēmām – kultūras mantojumu, publisko ārtelpu, mobilitāti, vides kvalitāti, valsts un pašvaldības pakalpojumu infrastruktūru un uzņēmējdarbību. Lokālplānojums būs galvenais ilgtermiņa teritorijas attīstības plānošanas dokuments, kas noteiks prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei. Plašāka informācija par lokālplānojuma izstrādi: https://www.rdpad.lv/rigas-vesturiska-centra-lokalplanojums/.

Janvāra beigās tiks sākti būvdarbi vērienīgā projektā Eiropas nozīmes dzelzceļa infrastruktūras “Rail Baltica” integrēšanai Rīgas centra infrastruktūrā.

Lai nodrošinātu drošu un ērtu satiksmi Centrālās stacijas apkārtnē,  līdz gada beigām tiks pārbūvēti trīs krustojumi un izbūvēta mūsdienīga gājēju, velobraucēju un sabiedriskā transporta infrastruktūra.

Projekta “Eiropas nozīmes dzelzceļa infrastruktūras “Rail Baltica” integrēšana Rīgas valstspilsētas centra infrastruktūrā” mērķis ir nodrošināt drošu un ērtu pārvietošanos gājējiem, velobraucējiem un sabiedriskajam transportam Centrālajai stacijas piegulošajā teritorijā, veicinot stacijas multimodālā sabiedriskā transporta mezgla kā Baltijas mēroga mobilitātes objekta attīstību.

 ““Rail Baltica” būvniecība dod iespēju Rīgai padarīt cilvēkiem ērtas un mūsdienīgas teritorijas, kas jau sen prasījušās tapt sakārtotas. Plašā teritorijā ap Centrālo staciju – līdz autoostai un Daugavas krastmalai, iekļaujot publisko telpu ap Centrāltirgu līdz pat Puškina ielai – šogad tiks veikta pārbūve, kas šo pilsētas daļu pārvērtīs teju pilnībā. No savā ziņā nošķirtas Rīgas daļas tā kļūs par pilsētas asinsritē pilnvērtīgi integrētu vidi. Šis ir gadījums, kad tā nav kāda tāla vīzija, bet drīza realitāte – būvdarbi sāksies jau tuvākajās nedēļās, līdz gada beigām tos ir plānots pabeigt. Kā visi būvdarbi, arī šie radīs īslaicīgas neērtības, bet ceru, ka būvnieks remontdarbu laikā prasmīgi organizēs visa veida satiksmi, maksimāli novēršot apgrūtinājumus rīdziniekiem un pilsētas viesiem. Šī ir ļoti nozīmīga investīcija Rīgā, raugoties – gan no pilsētas tēla viedokļa, gan finansiāli, jo tiek ieguldīti gandrīz 30 miljoni eiro, no kuriem absolūti lielākā daļa ir Eiropas fondu nauda,” uzsver Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Vilnis Ķirsis.

Būvdarbu zona aptver visu Ģenerāļa Radziņa krastmalu no 13. janvāra līdz Jēzusbaznīcas ielai, kā arī Rīgas autoostai un Centrāltirgum piegulošās teritorijas. Šajā teritorijā tiks pārbūvēti vairāki krustojumi –  Ģenerāļa Radziņa krastmalas, 11. novembra krastmalas un 13. janvāra ielas krustojums, Ģenerāļa Radziņa krastmalas un Turgeņeva ielas krustojums, Ģenerāļa Radziņa krastmalas un Puškina ielas krustojums. Papildus iepriekš minētajiem krustojumiem ir paredzēts pārbūvēt arī Timoteja un Turgeņeva ielu krustojumu un Gogoļa ielas un Gaiziņa ielas krustojumu.

Projekta ievaros tiks veikta Ģenerāļa Radziņa krastmalas pilna pārbūve, kas ietver visas apakšzemes un citas inženiertehniskās komunikācijas  – tiks atjaunoti ārējie ūdensvada un kanalizācijas tīkli, gāzes apgādes sistēmas, elektroapgādes un sadales tīkli u.c. Gogoļa ielā tiks mainīti arī siltumapgādes tīkli. Pēc tam Ģenerāļa Radziņa krastmalā visā tās garumā tiks izbūvēta pilna ielas konstrukcija. Visā posmā tiks atjaunots veloceļa segums, kā arī izbūvēta gājēju velosipēdistu rampa, kas savienos Maskavas ielu ar plānoto “Rail Baltica” dzelzceļa tiltu pār Daugavu. Visā infrastruktūras pārbūvei paredzētajā zonā projekts paredz gājējiem un velosipēdistiem drošākus pārvietošanās risinājumus, vides labiekārtošanu un apzaļumošanu. Gājēju tunelis Gogoļa ielā pie Centrāltirgus tiks pārbūvēts par velosipēdu novietni. Maskavas un Gogoļa ielās projekts paredz arī tramvaja un trolejbusu kontakttīklu pārbūvi. Projekta ietvaros tiks pārbūvēti divi tilti pār pilsētas kanālu – Maskavas ielā un Ģenerāļa Radziņa krastmalā. Pie pilsētas kanāla būvdarbi notiks arī blakus teritorijai, kur agrāk atradās tirdzniecības centrs “Titāniks”. Lai nodrošinātu pieeju kanālmalai, tiks izbūvētas kāpnes, panduss un piestātne.

Noslēdzoties Rīgas domes iepirkumam par būvprojektu izstrādi un būvniecību pēc principa “projektē un būvē”, līgums noslēgts ar konkursa uzvarētāju – pilnsabiedrību “RBBL”, kurā apvienojušies trīs uzņēmumi: SIA “Binders”, AS “LNK Industries” un SIA “Nordes Būve”. Šobrīd jau būvprojektu izstrāde un saskaņošana ir finiša taisnē. Būvuzraudzību veiks SIA “Firma L4”.         

Projekts “Eiropas nozīmes dzelzceļa infrastruktūras “Rail Baltica” integrēšana Rīgas valstspilsētas centra infrastruktūrā” tiek īstenots ar 2014.–2020. gada Eiropas Savienības fondu plānošanas perioda darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 6.1.7 specifiskā atbalsta mērķa “Multimodāla transporta sistēmas iespējošana” 6.1.7.1. pasākuma “Ar “Rail Baltica”projekta saistītās atbalsta infrastruktūras pārbūve”.

Kopējais projekta budžets ir 28 miljoni eiro. Lielāko daļu veido Kohēzijas fonda finansējums –23,8 miljoni eiro,  pašvaldības un valsts budžeta dotācija ir 4,2 miljoni eiro.

No š.g. 20. janvāra tiks slēgta maksas stāvvieta pie Rīgas Centrāltirgus Zivju paviljona, kas atrodas starp Maskavas ielu un Ģenerāļa Radziņa krastmalu. Stāvvieta tiek slēgta saistībā ar drīzumā plānotajiem būvdarbiem projektā “Eiropas nozīmes dzelzceļa infrastruktūras Rail Baltica integrēšana Rīgas valstspilsētas centra infrastruktūrā”. Autovadītāji aicināti respektēt ierobežojumus un nenovietot automašīnas šajā zonā. Projekta ietvaros stāvvietas teritorijā ir plānots izveidot labiekārtotu atpūtas zonu, kā arī brauktuves savienojumu starp Ģenerāļa Radziņa krastmalu un Maskavas ielu.

Ģenerāļa Radziņa krastmalas posmā no Dzelzceļa tilta līdz Turgeņeva ielai (abos virzienos) ieviesīs atļautā transportlīdzekļu ātruma ierobežojumu līdz 30 km/h, informē Rīgas domes Satiksmes departaments.

Izmaiņas nepieciešamas, jo mainīgos laikapstākļos minētajā vietā – uz tilta pār pilsētas kanālu – pastiprināti veidojas bedres, bet seguma remonts ar auksto asfaltbetonu šajā vietā nav efektīvs. Salabotajā posmā asfaltbetons tiek ātri izsists un veidojas jaunas bedres.

Tomēr jau februārī šajā vietā paredzēti būvdarbi saistībā ar “Rail Baltica” integrēšanu Rīgas infrastruktūrā.

Trešdien, 18. janvārī, plkst. 12.00 Rīgas rātsnama 5. stāva vestibilā notiks preses konference, kurā informēs par izsludināto Rīgas filharmonijas starptautisko metu konkursu.

Preses konferencē un informatīvajā pasākumā piedalīsies Latvijas Republikas kultūras ministrs Nauris Puntulis, Kultūras ministrijas valsts sekretāre Dace Vilsone, Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis, Latvijas Arhitektu savienības prezidents Juris Poga, metu konkursa žūrijas komisijas priekšsēdētājs Gatis Didrihsons, VSIA “Latvijas Koncerti” valdes loceklis Guntars Ķirsis, Latvijas Arhitektu savienības pārstāve Dace Kalvāne.

Rīgas pašvaldības īstenota projekta ietvaros sociāli mazāk aizsargātajiem iedzīvotājiem būs iespēja noteikt, kā pašvaldībai labiekārtot renovējamās īres dzīvokļu ēkas apkārtni Pārdaugavā, Ziepju ielā 11.

2024. gadā tiks sākta pašvaldībai piederoša piecu stāvu nama Ziepju ielā 11 atjaunošana, kur plānots izmitināt 150 ģimenes.

Šī ēka jau vēsturiski lietota kā dažādu sociālo grupu kopdzīvojamā māja. 2022. gadā Rīgas dome sāka projektu ēkas pārbūvei par pašvaldības īres dzīvokļu ēku, kur būs gan lielāki dzīvokļi daudzbērnu ģimenēm, gan arī divi dienas aprūpes centri.

Ēkas iedzīvotājiem projekta ”Sabiedrības virzītas aprites ekonomikas veicināšana (DESIRE)” ietvaros tiks dota iespēja kopā ar Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta speciālistiem izplānot un izstrādāt ēkas apkārtnes zaļās renovācijas plānu. Tā ir unikāla iespēja iedzīvotājiem pašiem noteikt, kāds ēkas apkārtnes un zaļās zonas iekārtojums būs viņu vajadzībām vispiemērotākais, ļaujot viņu ģimenēm un bērniem labāk iekļauties apkārtējā sabiedrībā.

“Iedzīvotājiem no sociāli nelabvēlīgas vides reti tiek dota balss un iespēja lemt par apkārtējo vidi, taču tieši viņi zina vislabāk, kas viņu ģimenēm ir nepieciešams un kas viņiem palīdzētu izrauties no nelabvēlīgiem dzīves apstākļiem”, uzsver Rīgas Pilsētas arhitekta dienesta ainavu arhitekte Arnita Verza.

DESIRE projekts tika uzsākts 2022. gada jūlijā un tajā piedalās 24 partnerorganizācijas no 6 Eiropas Savienības valstīm. Projekta dalībnieki cita starpā arī izstrādās principus dabas teritoriju veiksmīgākai integrācijai pilsētvidē, materiālu apritei pilsētvidē un vietējo kopienu iekļaušanai pilsētvides attīstības procesos. Projektā kopumā plānots atjaunot sociālās mājas vairākās valstīs. Rīgas pašvaldības projektam atvēlēti 210 000 eiro no Eiropas Savienības pētniecības programmas “Apvārsnis Eiropa” fondiem.

Aicina piedalīties koncertzāles metu konkursā

Rīgas domes Īpašuma departaments sadarbībā ar Kultūras ministriju un Latvijas Arhitektu savienību aicina piedalīties starptautiskajā Rīgas filharmonijas arhitektūras metu konkursā. Pirmo konkursa kārtu izsludinās 2023. gada 18. janvārī, metu konkursa ideju iesniegšana paredzēta līdz 2023. gada 10. maijam.

Konkursa dalībnieki aicināti projektēt Rīgas filharmonijas ēku Rīgas vēsturiskajā centrā, Kronvalda parkā, pārbūvējot Rīgas Kongresu namu Krišjāņa Valdemāra ielā 5, Rīgā. Metu konkursa mērķis ir iegūt labāko, arhitektoniski un funkcionāli pārdomātāko, ilgtspējīgāko Rīgas filharmonijas ēkas un pieguļošās ārtelpas projektu, kas organiski iekļaujas pilsētvidē.

Konkursa pirmajā kārtā tiks atlasītas sešas metu idejas, to autori piedalīsies konkursa 2. kārtā. Kopējais metu konkursa atlīdzību fonds par dalību konkursa 2. kārtā ir 180 000,00 eiro, godalgu fonds 2. kārtā ir 60 000,00 eiro.

Pēc konkursa izsludināšanas, reģistrējoties konkursa mājaslapā, interesentiem tiks  nosūtīta saite ar konkursa nolikumu un papildus informāciju. Lūdzam sekot informācijai Rīgas domes Īpašuma departamenta un Kultūras ministrijas mājaslapā.

Metu konkursa vietas apskate notiks 2023. gada 15. februārī plkst. 12.00 Rīgas Kongresu namā, K. Valdemāra ielā 5, Rīgā.

Rīgas domes Īpašuma departaments pabeidzis energoefektivitātes projektus Kultūras centra “Iļģuciems” ēkā, sporta skolas “Arkādija” manēžas ēkā, Rīgas 63. vidusskolā un 9. vidusskolā, kā arī Rīgas Jauno tehniķu centrā.

Visām ēkām ir veikta norobežojošo konstrukciju, fasādes un jumta pārseguma siltināšana. Kultūras centrā un sporta manēžā veikta arī logu un durvju nomaiņa, arī Rīgas 63. vidusskolā un Rīgas 9. vidusskolā ir uzstādītas jaunas, energoefektīvākas durvis. Sporta manēžā papildus veikta vārtu un apgaismojuma nomaiņa.

Projektu rezultātā uzlabojusies ēku siltuma noturība un iekštelpu klimats, nodrošināta komfortabla vide iestāžu audzēkņiem, strādājošajam personālam, sportot gribētājiem, kā arī uzlabojies ēku vizuālais izskats, radot estētiski pievilcīgu pilsētvidi apkaimes iedzīvotājiem. Kultūras nama atjaunošana veicinās Iļģuciema un apkaimes iedzīvotāju iesaisti kultūras dzīvē, bet sporta manēža varētu kļūt par Latgales priekšpilsētas sporta, atpūtas un izklaides centru, modernu Rīgas sporta skolu. Sporta manēžas ēku arī turpmāk paredzēts izmantot kā sporta bāzi pašvaldības sporta skolas “Arkādija” audzēkņiem un citiem sportot gribētājiem –  pašvaldības iestāžu darbiniekiem, valsts un pašvaldības policijas darbiniekiem, vietējo sporta klubu apmeklētājiem, kā arī individuāliem interesentiem, veicinot sportiskās aktivitātes un veselīgu dzīvesveidu.

Projektu rezultātā ir uzlabojušās ēku siltumtehniskās īpašības, paaugstinot enerģijas izmantošanas efektivitāti un līdz ar to samazinot enerģijas patēriņu, kā arī ierobežotas siltumnīcefekta gāzu emisijas. Līdz ar projektu pabeigšanu Rīgas pašvaldības izdevumi par šo objektu siltumapgādi būtiski samazināsies. Uz sporta manēžas ēkas ir uzstādīti arī saules bateriju paneļi.

Projekti realizēti Eiropas Savienības fondu darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 4.2.2. specifiskā atbalsta mērķa “Atbilstoši pašvaldības integrētajām attīstības programmām sekmēt energoefektivitātes paaugstināšanu un atjaunojamo energoresursu izmantošanu pašvaldību ēkās” un 13.1.3. specifiskā atbalsta mērķa “Atveseļošanas pasākumi vides un reģionālās attīstības jomā” ietvaros.

Kultūras centra atjaunošana izmaksāja  938 311 eiro, no tiem 700 000 eiro bija Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums, atlikusī summa – Rīgas domes finansējums.

Sporta manēžas atjaunošanas darbu kopējās izmaksas veido 2 375 241 eiro, no tiem 2 018 955 eiro ir Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums.

Kopējais projektu finansējums abām vidusskolām un Rīgas Jauno tehniķu centra ēkai ir 2 475 708 eiro, no tiem 2 104 351 eiro ir Eiropas Reģionālā attīstības fonda finansējums.

Rīgas pašvaldība 2022. gadā līdzfinansējuma programmu ietvaros ir atbalstījusi 68 atjaunošanas projektus dažādu privātīpašnieku ēkās Rīgā, izmaksājot līdzfinansējumu 1,4 miljonu eiro apmērā. Kultūrvēsturiskā būvmantojuma saglabāšanas līdzfinansējuma programmas ietvaros ir atbalstīti 57 projekti, dzīvojamo māju atjaunošanas programmas ietvaros – 8 projekti un sakrālā mantojuma saglabāšanas programma ietvaros – 3 projekti.

Rīgas domes līdzfinansējums dzīvojamo māju atjaunošanas programmā bija 135 417,29  eiro, šie līdzekļi ir apgūti gandrīz pilnā apmērā – 133 774,79 eiro. Finansējuma apmērs projektiem sakrālā mantojuma saglabāšanai bija 299 920,90 eiro, šī summa ir apgūta pilnībā. Kultūrvēsturiskā būvmantojuma saglabāšanas projektiem pieejamais finansējums bija 1 039 661,83 eiro, no kuriem izlietoti 968 056,99 eiro. No kopējās visu projektu budžeta summas izlietoti 95,03 %.

Aicinām pietiekties ēku atjaunošanas un mājām piesaistīto zemesgabalu labiekārtošanas konkursiem, kuri realizējami 2023. gadā. Vienā no programmām –  „Rīgas valstspilsētas pašvaldības līdzfinansējums publiskai apskatei pieejamo kultūrvēsturiskā būvmantojuma objektu un dzīvojamo māju saglabāšanai 2023. gadā” – projektu iesniegšanas termiņš ir līdz 2023. gada 17. februārim.

Savukārt dzīvojamo māju atjaunošanas un teritoriju labiekārtošanas programmai pieteikšanās termiņš ir līdz 2023. gada 5. maijam.

Līdzfinansējuma programmas administrē Rīgas domes Īpašuma departaments.

Kopš 2016. gada Rīgas pašvaldības līdzfinansējuma programmas ietvaros ir atbalstīti vairāk nekā 450 projekti gandrīz 6 miljonu eiro apmērā.

Latvijas Dabas fonds sadarbībā ar Rīgas domi un apkaimju biedrībām šoruden turpināja galvaspilsētā veidot pilsētas pļavas – savvaļas augu oāzes, kas bagātina pilsētvidi un palīdz saglabāt augu sugas.

Oktobrī un novembrī kopā ar iedzīvotājiem izveidotas desmit jaunas pilsētas pļavas:

  • Ķengaraga promenādē;
  • Čiekurkalnā;
  • Dreiliņkalna pakājē;
  • Kurzemes prospektā zālājā pie Imantas tirgus;
  • Dzirciema ielā pretim Stomatoloģijas institūtam;
  • Jūrmalas gatvē pie LU Botāniskā dārza;
  • Ezermalas ielā pie Ķīšezera;
  • Ēbelmuižas parkā;
  • Uzvaras parka daļās;
  • Akmens tilta nogāzēs 11. novembra krastmalā.

Visu pilsētas pļavu atrašanās vietas atrodamas kartē: https://bit.ly/pilsetas_plavas_karte.

Kopumā pļavu ierīkošanā šogad piedalījušies teju 100 iedzīvotāji – pārstāvji no apkaimju biedrībām, apvienības “Apeirons”, biedrības “Pilsēta cilvēkiem”, ģimenes ar bērniem, seniori un daudzi citi.

Talku laikā nolīdzināta augsne, noņemtas liekās zāles velēnas un pēc tam iesēts katrai vietai īpaši sagatavots Latvijas savvaļas augu sēklu maisījums. Savvaļas augu sēklu maisījumu nodrošināja Latvijas Dabas fonda akcijas “Seniori Latvijas pļavu nākotnei” dalībnieki. Seniori no dažādām Latvijas vietām ievāca vairāk nekā 50 dažādu savvaļas augu sugu sēklas, piemēram, gaiļbiksītes, tīruma pēterenes, dzeltenās ilzītes, raudenes, vītolu vējmietiņus, u.c. sugas. Tāpat pļavu ierīkošanai izmantots arī Latvijas dabiskajās pļavās mehāniski ievākts sēklu maisījums, kas nāk no dabas saimniecības “Bekas” Valkas novadā.

Papildus sēklu sēšanai, stādīti arī pļavas augu stādiņi – parastās sveķenes, dzeltenās ilzītes, parastie vizuļi, pļavas vilkmēles, ārstniecības sārmenes un citas sugas, kas no dabā iegūta sēklu materiāla vienu sezonu audzēti podiņos.

Pērn, projekta pirmajā gadā, tika izveidotas 20 pilsētas pļavas. Tajās labi attīstījās zvaguļi, pīpenes, savvaļas burkāni, raspodiņi, pļavas bitenes, un citi augi. Tā kā krietni liela daļa pļavu augu ir daudzgadīgi, to attīstība notiek ļoti lēni, tāpēc šogad tiem attīstījās tikai lapas, bet ne ziedi. Vietās, kur atklātas augsnes bija vairāk – Brasas pļavā, Liedes ielas un Rīgas Zoodārza pļavā, sadīga daudz nezāļu – ganu plikstiņi, balandas, jo nezāles ir pirmās, kas atklātā augsnē izaug un to sēklas dabā ir visur. Taču pamazām pilsētas pļavās veidosies noturīgāka velēna, sētie pļavu augi kļūs spēcīgāki un nezāļu īpatsvars mazināsies.

Pateicoties Rīgas domes atbalstam, pilsētas pļavu apsaimniekošanu nodrošināja SIA “Rīgas meži”.

Šī gada nogalē Rīgas un Latvijas Dabas fonds kopā ar Tartu (Igaunija) un Orhūsu (Dānija) sāka EK finansētu LIFE programmas projektu urbanLIFEcircles. Šī projekta gaitā plānoti dažādi pasākumi, lai veicinātu dabas daudzveidības klātbūtni pilsētvidē, tostarp paplašināt pilsētas pļavu tīklu. Tāpēc pilsētas pļavu veidošana Rīgā turpināsies arī nākamajos gados.

Pilsētas pļavu izveidi 2022. gadā finansiāli atbalstīja Sabiedrības integrācijas fonds un projekts GrassLIFE kura mērķis ir uzlabot Eiropas Savienības prioritāro zālāju aizsardzības statusu Latvijā un padarīt efektīvāku to apsaimniekošanu.

Pērn pļavas tika ierīkotas:

  • Liedes ielā 26B;
  • Starp Tēriņu ielu un Ārlavas ielu;
  • A. Deglava ielā starp G. Astras un Ilūkstes ielu;
  • Skvērā starp Kr. Valdemāra ielu un Šarlotes ielu;
  • Skvērā pie Miera ielas un Klusās ielas;
  • Garajā ielā 18;
  • Cementa ielā;
  • Pie Eksporta ielas, posmā no Vašingtona laukuma līdz iebrauktuvei uz Andrejostu;
  • Pie autobusu galapunkta Kundziņsalā;
  • Pie Rīgas 45. vidusskolas;
  • Pie Čiekurkalna 1. šķērslīnijas 16;
  • Starp Elvīras ielu un Georga ielu;
  • Gar Juglas promenādi;
  • Skvērā pie Dzirciema ielas un Buļļu ielas satiksmes rotācijas apļa;
  • Zāģeru ielas skvērā;
  • Starp Lielupes ielu un Lemešu ielu;
  • Vašingtona laukumā;
  • Biedrības “Free Riga” teritorijā pie Viskaļu ielas;
  • Rīgas Zoodārzā;
  • Botāniskajā dārzā.