RĪGAS MEŽU Vasaras puķu dobju digitālā taka – iespēja iepazīt galvaspilsētas krāšņākos apstādījumus

SIA “Rīgas meži” Dziesmu un deju svētku nedēļā un arī pēc tam aicina galvaspilsētas iedzīvotājus un viesus aplūkot dārzu, parku un skvēru krāšņākās Vasaras puķu dobes un apstādījumus.

Uzņēmums izveidojis digitālo taku, kurā ir 23 skaistas ziedu un augu kompozīcijas. Tā ved pa “Rīgas mežu” daļas “Dārzi un parki” veidotajiem un aprūpētajiem apstādījumiem kā pilsētas centrā, tā arī Pārdaugavā, Mežaparkā, Teikā un Ziemeļblāzmas parkā.

  • Aicinām iepazīt Rīgas Vasaras puķu dobju un apstādījumu skaistumu dažādās galvaspilsētas vietās! Maršruts, īss apraksts par katru vietu un foto pieejami šeit: https://ej.uz/exku.

“Rīgas mežu” veidotie apstādījumi priecē un sniedz veldzējumu cilvēkiem, kā arī ienes pilsētvidē vēl lielāku bioloģisko daudzveidību. Tāpat Rīgas apstādījumi ar katru gadu kļūst ilgtspējīgāki. Piemēram, tiek pārskatīti dobju iekārtošanas koncepti, lielāks vasaras ziedu krāšņums ir vietās, kuras ir cilvēku apmeklētākas, savukārt citviet vairāk tiek stādītas ziemcietes.

TAUTAS RAKSTI UN INOVĀCIJAS

  • Lielākā daļa šī gada Rīgas Vasaras puķu dobes un stādījumi veltīti Dziesmu un deju svētku tradīcijas 150.gadskārtai, tādēļ tajos iekļauti latviski simboli, tautiski raksti un motīvi. Piemēram, Vērmanes dārza apaļā dobe pašā pilsētas centrā veidota iedvesmojoties no Suitu dižās saktas, savukārt dobe Esplanādē, netālu no Brīvības bulvāra un Elizabetes ielas krustojuma, atspoguļo Rīgas tautisko brunču krāsas un rakstus.
  • Patriotisms un valstiskā piederība jau vairāku gadu garumā ietverta dobēs pie Brīvības pieminekļa, Rīgas pils un Neatkarības laukumā. Tajās dominē Latvijas karoga krāsas (sarkans – balsts – sarkans), akcentējot šo vietu nozīmību valsts vēsturē un mūsdienās.
  • Savukārt kā jauns, ilgtspējīgs un krāšņs risinājums ir Kronvalda parkā no jauna izveidotā puķu dobe – glezna, kuras dizainu radījusi māksliniece Elita Patmalniece. Viena no viņas gleznām šogad ir pārtapusi krāšņā vasaras puķu stādījumā. Šī ir jaunākā un viena no lielākajām vasaras puķu dobēm Rīgā – tajā ir visvairāk ziedaugu, teju 5000.

Dobes plānojusi un ziedus stādījumiem piemeklējusi “Rīgas mežu” ainavu arhitekte Ligita Tomiņa, bet dabā tos veidojuši “Rīgas mežu” daļas “Dārzi un parki” dārznieki un darbinieki.

“RĪGAS MEŽI” GATAVOJAS PIRMAJAI BALTIJAS VASARAS PUKU DOBJU PARĀDEI

Vasaras puķu dobes savu pilnbriedu sasniedz jūlija otrajā pusē un augustā. Šajā laikā ierasti notiek arī “Rīgas meži” Vasaras puķu dobju parāde, kuras izskaņā tiek godināti skaistāko dobju autori un kopēji.

Šogad parāde paredzēta vērienīgāka nekā līdz šim – pirmo reizi sacensībās par skaistākajām dobēm katrā pašvaldībā sacentīsies visu triju Baltijas valstu galvaspilsētu – Rīgas, Tallinas un Viļņas – stādījumi. Arī žūrijā būs eksperti no visām trim Baltijas valstīm.

Vasaras puķu dobju parāde plānota augusta pirmajā nedēļā.

“Rīgas mežu” veidotajos vasaras apstādījumos šogad iedēstīti gandrīz 50 tūkstoši ziedaugi, vairāk nekā 200 dažādas šķirnes. Dominējošie augi ir tumši sarkanā Jaungvinejas balzamīne (Impatiens Neu-Guinea Magnum ‘Dark Red’), baltā Jaungvinejas balzamīne (Impatiens Neu-Guinea ‘Sunpatiens Compact White’) un dzeltenā zemā samtene (Tagetes patula ‘Alumia Vanilla Cream’).

Šogad vasaras stādījumos ir arī vairākas līdz šim neizmantotas augu šķirnes – žākļziedu laurencija (Laurentia axillaris ‘Mintaka blue’), šaurziedu laimiņš (Sedum anopetalum ‘Green ball’), estragona samtene (Tagetes lucida ‘Anisata’), krūmveida argirantēma (Argyranthemum frutescens ‘Armanis double white’) un citi.

Vasaras puķu dobju un apstādījumu foto:

PAR SIA “RĪGAS MEŽI”

  • SIA “Rīgas meži” ir 2008.gadā dibināts pašvaldības uzņēmums. Tas rūpējas par 62 000 ha mežiem, 446 ha Rīgas parkiem un apstādījumiem, kā arī par 385 ha kultūras un atpūtas parku “Mežaparks” un par šo teritoriju ilgtspējīgu attīstību, bioloģisko daudzveidību un pieejamību sabiedrībai.
  • Uzņēmumā ir Daugavas, Gaujas, Katrīnas, Rīgas un Tīreļu mežniecības, kā arī kokaudzētava “Norupe” un kokzāģētava “Norupe”. Uzņēmumam ir vides izglītības centrs un programma “EkVidO2” jeb “EKOLOĢIJA. VIDE. GAISS”.
  • Uzņēmuma objekti un teritorijas atrodas Rīgas un Jūrmalas pilsētu, kā arī Ādažu, Ķekavas, Limbažu, Mārupes, Ogres, Olaines, Ropažu, Salaspils un Siguldas novadu teritorijās.

Uzņēmums ievēro labas korporatīvās pārvaldības principus. “Rīgas meži” ieguvuši starptautiskus sertifikātus, kas apliecina videi draudzīgu, ekonomiski pamatotu, sociāli atbildīgu un ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu.

2021.gadā “Rīgas mežiem” Uzņēmumu reģistrā ir reģistrēts nacionālajai drošībai nozīmīgas komercsabiedrības statuss. Tāpat 2021.gadā uzņēmums pievienojās biedrības “Sabiedrība par atklātību – Delna” un “CSR Latvia” iniciatīvai “Nulles tolerance pret korupciju”.

2023.gadā “Rīgas meži” otro reizi uzņēmuma vēsturē piedalījās Ilgtspējas indeksā – ierindojās Zelta kategorijā, kā arī saņēma balvu “Ilgtspējas čempions – 2023” par straujāko izaugsmi.

Lai veicinātu klimatneitralitāti un aizsargātu dabu, 2023.gadā izveidots nodibinājums “Rīgas mežu fonds”. Šajā pašā gadā uzņēmums pievienojās iniciatīvai “Misija Nulle”, kā mērķis ir rūpēties par “Rīgas mežu” darbiniekiem, viņu veselību un drošību.

Pārbūvēta Ģenerāļa Radziņa krastmalas viena puse, darbi turpināsies ceļa otrajā pusē

,

Noslēdzoties būvdarbiem Ģenerāļa Radziņa krastmalas Rīgas Centrāltirgus pusē, nedēļas nogalē plānotas satiksmes organizācijas izmaiņas  – satiksme turpmāk tiks nodrošināta pa jau pārbūvēto ielas posmu. Kopumā darbi Rīgas domes projektā Eiropas nozīmes dzelzceļa infrastruktūras projekta “Rail Baltica” integrēšanai Rīgas centra infrastruktūrā noris atbilstoši grafikam.

Ģenerāļa Radziņa krastmalas Rīgas Centrāltirgu pusē ir veikta pilna ielas seguma konstrukcijas pārbūve, tostarp atjaunota tilta pār pilsētas kanālu viena puse.  Pēc satiksmes pārvirzīšanas būvdarbus uzsāks otrajā Ģenerāļa Radziņa krastmalas pusē. Būvdarbi atbilstoši kalendārajam grafikam norisinās arī pārējos projekta “Rail Baltica” integrēšanai Rīgas centra infrastruktūrā objektos.

Jau ziņots, ka februārī tika uzsākti būvdarbi Eiropas nozīmes dzelzceļa infrastruktūras projekta “Rail Baltica” integrēšanai Rīgas centra infrastruktūrā. Lai nodrošinātu drošu un ērtu satiksmi Centrālās stacijas apkārtnē, līdz gada beigām tiks pārbūvēti trīs krustojumi un izbūvēta mūsdienīga gājēju, velobraucēju un sabiedriskā transporta infrastruktūra. Projekta ietvaros tiek pārbūvēti vairāki krustojumi –  Ģenerāļa Radziņa krastmalas, 11. novembra krastmalas un 13. janvāra ielas krustojums, Ģenerāļa Radziņa krastmalas un Turgeņeva ielas krustojums, Ģenerāļa Radziņa krastmalas un Puškina ielas krustojums. Papildus iepriekš minētajiem krustojumiem ir paredzēts pārbūvēt arī Timoteja un Turgeņeva ielu krustojumu un Gogoļa ielas un Gaiziņa ielas krustojumu.

Tiek veikta arī Ģenerāļa Radziņa krastmalas pilna pārbūve, kas ietver visas apakšzemes un citas inženiertehniskās komunikācijas  – atjaunos ārējos ūdensvada un kanalizācijas tīklus, gāzes apgādes sistēmas, elektroapgādes un sadales tīklus u.c. Gogoļa ielā tiek mainīti arī siltumapgādes tīkli. Visā posmā tiks atjaunots veloceļa segums, kā arī izbūvēta gājēju velosipēdistu rampa, kas savienos Maskavas ielu ar plānoto “Rail Baltica” dzelzceļa tiltu pār Daugavu.

Projekts paredz gājējiem un velosipēdistiem drošākus pārvietošanās risinājumus, vides labiekārtošanu un apzaļumošanu. Gājēju tunelis Gogoļa ielā pie Centrāltirgus tiks pārbūvēts par velosipēdu novietni. Maskavas un Gogoļa ielās projekts paredz arī tramvaja un trolejbusu kontakttīklu pārbūvi. Projekta ietvaros tiks pārbūvēti divi tilti pār pilsētas kanālu – Maskavas ielā un Ģenerāļa Radziņa krastmalā. Pie pilsētas kanāla būvdarbi notiks arī blakus teritorijai, kur agrāk atradās tirdzniecības centrs “Titāniks”. Lai nodrošinātu pieeju kanālmalai, tiks izbūvētas kāpnes, panduss un piestātne.

Būvdarbus pēc principa “projektē un būvē veic pilnsabiedrība “RBBL”, kurā apvienojušies trīs uzņēmumi – SIA “Binders”, AS “LNK Industries” un SIA “Nordes Būve”. Būvuzraudzību veic SIA “Firma L4”.

Vietēja līmeņa plānošanas politikas pilnveidošana attiecībā uz pagaidu izmantošanu (IMPETUS)

Pamestās vai degradētās ēkas un teritorijas, kurām nav atrasts pielietojums, pagaidām ir neizmantots potenciāls pilsētvides uzlabošanā. Gan Latvijas, gan arī Eiropas līmenī šādu ēku izmantošanai joprojām trūkst vienotas izpratnes un vienota atbalsta mehānisma.

PROJEKTA MĒRĶIS

Projekta mērķis ir izveidot atbalsta mehānismu, lai veicinātu un regulētu pagaidu ēku un teritoriju izmantošanu līdz tām tiek atrasts patstāvīgs pielietojums.

  • Projekta mērķis Rīgā tiks sasniegts, pārņemot Eiropas pilsētu un reģionu pagaidu izmantošanas labo praksi un pagaidu izmantošanas politiku integrēšanai Rīgas valstspilsētas pašvaldības stratēģiskās plānošanas ietvarā. Tas tik sasniegts pašvaldībai strādājot kopā ar iedzīvotājiem, vietējās kopienas organizācijām, MVU u.c. interesentiem.

PROJEKTA AKTIVITĀTES

Projekta aktivitātes Rīgas pilsētai:

  • Esošo atbalsta instrumentu padziļināta analīze;
  • Labās prakses analīzes metodoloģijas izveide pagaidu izmantošanas kopīgai kartēšanai vietējā līmenī;
  • Ceļa karte jaunas, inovatīvas pagaidu izmantošanas pilotaktivitātes īstenošanas izstrāde;
  • Vietējās konsultatīvās darba grupas izveide;
  • Pieredzes un labās prakses apmaiņa, apmācības un kapacitātes celšana;
  • Komunikācijas aktivitātes un projekta rezultātu izplatīšana.

PROJEKTA PARTNERI

  • Toskānas pašvaldību nacionālā asociācija, Itālija (National Association of Italian Municipalities Tuscany) (vadošais partneris)
  • Bukarestes-Ilfovas reģionālās attīstības aģentūra, Rumānija (Bucharest-Ilfov Regional Development Agency)
  • Lilles Metropole, Francija (Métropole Européenne de Lille)
  • LAMA kooperatīva sabiedrība – sociālais uzņēmums, Itālija (LAMA Società Cooperativa – Impresa Sociale)
  • Rīgas valstspilsētas pašvaldība, Latvija
  • Mazovijas reģions, Polija (Mazowieckie Region)
  • Laspalmasa de Grankanārija, Spānija (City of Las Palmas de Gran Canaria)
  • Toskānas reģions, Itālija (Tuscany Region) – Asociētais partneris

PROJEKTA FINANSĒJUMS

Projekta visu partneru kopējais budžets 1 526 800 EUR.

Rīgas pilsētai paredzētais budžets 163 300 EUR apmērā, no kuriem Eiropas Savienības fonda finansējums veido 80 %, jeb 130 640 EUR.

IMPETUS projektu līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds Interreg Europe starpreģionu sadarbības programmas 2021.-2027.gadam ietvaros.

PROJEKTA ĪSTENOŠANAS TERMIŅŠ

  • 2023.gada 1.marts – 2027.gada 28.februāris

Kontaktinformācija par projektu: Projektu vadītāja Marija Balabka, E-pasts: marija.balabka@riga.lv

Apstiprina jaunus saistošos noteikumus reklāmām, afišu stabiem, stendiem un citiem informatīviem materiāliem

Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja 22. maijā apstiprināja jaunus pašvaldības saistošos noteikumus, kas regulē reklāmu un citu informatīvo materiālu izvietošanas un afišu stabu un stendu izmantošanas kārtību Rīgā. Līdz ar jaunajiem noteikumiem tiek ieviesti nosacījumi digitālo ekrānu izvietošanai. Noteikumus vēl jāapstiprina Rīgas domei.

Rīgas domes saistošie noteikumi nosaka reklāmas, reklāmas objektu, priekšvēlēšanas aģitācijas materiālu un citu informatīvo materiālu izvietošanas kārtību, kā arī vietas, kurās aizliegta reklāmas izvietošana. Tāpat tie regulē afišu stabu un stendu izmantošanas kārtību, kā arī reklāmas izvietošanas uzraudzību un kontroli. Saistošo noteikumu mērķis ir veidot harmoniski attīstītu pilsētvidi, nosakot reklāmas izvietošanu, afišu stabu un stendu izmantošanas kārtību un ekspluatācijas prasības publiskās vietās Rīgā, kā arī vietās, kas vērstas pret publisku vietu. Pamatā ir saglabātas spēkā esošo saistošo noteikumu Nr. 77 normas, kā arī veikti uzlabojumi attiecībā uz kvalitatīvas pilsētvides prasībām. Ņemot vērā digitālo reklāmu popularitātes pieaugumu, jaunajos noteikumos ir izveidota jauna nodaļa ar nosacījumiem digitālo ekrānu izvietošanai.

Lai veidotu harmonisku un nepārspīlētu reklāmu izvietojumu pie ēkām un tās nenomāktu ēku arhitektūru un pilsētvidi, turpmāk būs aizliegts izvietot transparentus, kas novilkti starp kokiem, stabiem, ēkām, būvēm un citām konstrukcijām. Tāpat tiks aizliegts pārblīvēt ēkas fasādi un ēkai piesaistīto apkārtējo vidi ar dažāda veida un kolorīta reklāmām, kā arī pārsātināt reklāmas ar tekstuālo un grafisko informāciju. Izvietojot reklāmu, vairs nedrīkstēs būt redzami montāžas stiprinājumi. Tāpat tiks aizliegts izvietot reklāmu uz ēkas fasādes vai inženierbūves, ja tā nesakopta, apzīmēta ar grafiti. Tādējādi tiks veicināta kvalitatīvas pilsētvides attīstība un kopēja sabiedrības izpratne par sakārtotu un sakoptu pilsētvidi.

Jaunajos noteikumos ir papildināti un precizēti nosacījumi reklāmu izvietošanai uz ēku fasādes, piemēram, Vecrīgā būs atļauts izvietot tikai telpiskus burtus un logotipus uz caurspīdīgu fona pamatnes vai bez tās, materiālā (metālā, kokā, stiklā u. c.) atveidotus burtus, uz fasādes krāsotus burtus, ja to izvietojums uz ēkas fasādes netraucē ēkas vizuālo uztveri un nemazina ēkas kultūrvēsturisko vērtību, kā arī ir atbilstošs konkrētās pilsētvides zonas apbūves raksturam un mērogam.

Rīgas pašvaldība dažādiem vides projektiem piešķirs 318 000 eiro

Rīgas domes Mājokļu un vides komiteja trešdien, 24. maijā, atbalstīja 318 423 eiro piešķiršanu no Rīgas vides aizsardzības fonda 15 dažādu vides projektu realizācijai – dabisko pļavu kopšanai, atkritumu mazināšanas veicināšanai un citiem vides aizsardzību veicinošiem projektiem. Galīgais lēmums par līdzekļu piešķiršanu vēl būs jāpieņem Rīgas domes sēdē.

Rīgas vides aizsardzības fonds darbojas ar mērķi efektīvi īstenot dabas resursu nodokļa līdzekļus. Fondā uzkrātie līdzekļi izmantojami pašvaldības plānošanas dokumentos noteikto vides mērķu īstenošanai.

Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētāja un vienlaikus Rīgas vides aizsardzības fonda padomes priekšsēdētāja Selīna Vancāne uzsver: “Šī ir lieliska iespēja redzēt dabas resursa nodokļa atgriešanos pilsētvidē! Jau no 2002. gada šos nodokļa līdzekļus izmantojam dažādu vides aizsardzības projektu, programmu un pasākumu finansēšanai, lai uzlabotu Rīgas pilsētas vides kvalitāti ūdens, gaisa, atkritumu saimniecības un citās nozarēs.”

  • Latvijas Dabas fonds sadarbībā ar Rīgas domi 2021. gadā sāka projektu “Pilsētas pļavas” un arī 2023. gadā aicina Rīgas apkaimes un iedzīvotājus iesaistīties, lai kopīgi veidotu ziedošas un daudzveidīgas pļavas pilsētvidē. Projekta līdzekļi tiks lietoti teritoriju pļaušanai, zāles savākšanai, savāktās zaļās masas utilizēšanai, kā arī augsnes uzecēšanai.
  • Plānots veikt pētījumu par smalko daļiņu sastāvu un morfoloģiju izcelsmes noteikšanai pie Rīgas centra gaisa monitoringa stacijas. Līdzekļi tiks izmantoti padziļinātas emisijas avotu izmešu (putekļu cieto daļiņu) ķīmisko un morfoloģisko analīžu veikšanai, lai konstatētu potenciālo emisijas avotu putekļu devumu gaisa kvalitātes pasliktināšanā pilsētas centrā (Brīvības iela pie krustojuma ar Bruņinieku ielu). Tiks izvērtēti piesārņojuma avoti un to emisijas monitoringa vietā un tās tuvumā – autotransports, vietējā siltumapgāde, piesārņojuma pārnese.
  • Plānots arī veikt pētījumu par sadzīves atkritumu plūsmām un to apsaimniekošanu Rīgas pašvaldībā. Pētījums iekļauj informācijas apkopojuma ieguvi par sadzīves atkritumu plūsmām, to pārstrādi un atkārtotu izmantošanu kā arī potenciālo reģenerācijas iespēju.

Ņemot vērā iepriekšējos gados izveidoto sadzīves bīstamo atkritumu nodošanas punktu popularitāti un to telpisko izvietojumu, plānots izveidot divus jaunus specializētos pieņemšanas punktus. Pirms uzstādīšanas notiks padziļināta vietu izvēle.                             

Plānota arī meliorācijas situācijas un optimālo risinājumu ieviešanas izpēte no Imantas 1. līnijas līdz Imantas 6. līnijai un meliorācijas sistēmu pārbūves būvprojekta izstrāde.    

  • Tāpat no Vides aizsardzības fonda plānots finansēt pašvaldības līdzdalību Zaļo pilsētu vienošanās (Green City Accord) saistību izpildē. Zaļo pilsētu vienošanās ir Eiropas pašvaldību kustība, kuras mērķis ir padarīt pilsētas tīrākas un veselīgākas. Rīgai līdz decembrim jāsagatavo un ES līmenī jāiesniedz noteiktos kvantitatīvos rādītājos un formātā balstīts bāzes ziņojums par pašvaldības situāciju, uzlabojumu starpmērķiem, mērķiem un rīcībām. Projekta gaitā tiks veikta nepieciešamo datu ievākšana un izpēte, lai sagatavotu nepieciešamos ziņojumus.

Līdzekļi piešķirti arī vairākiem citiem projektiem:

  • Zaļā veloceliņa uzturēšana;
  • Anniņmuižas mežaparka plānojuma un izmantošanas un aizsardzības saistošo noteikumu izstrāde;
  • Koku novērtējums Kanālmalas apstādījumos posmā no 13.janvāra ielai līdz Brīvības laukumam;
  • Mobila sadzīves atkritumu savākšana pašvaldības teritorijās;
  • Pievadceļu pie slipiem Juglas ezerā un Ķīšezerā projektēšana;
  • Elektrības pievades vietu pilsētas kanāla piestātnēs (3 gab.) izbūves projektu izstrādei nepieciešamais papildus finansējums;
  • Peldvietas projektēšana Juglas ezerā pie Zirdziņpļavas;
  • Viesturdārza dīķu krasta stiprinājumu un tīrīšanas darbu apjomu izpēte;
  • Informatīvo materiālu bāzes nodrošināšana par aprites ekonomiku un atkritumu mazināšanu.

Rīgas vides aizsardzības fonds izveidots 2002. gadā ar mērķi efektīvi, mērķtiecīgi un jēgpilni izmantot līdzekļus, ko pilsēta iegūst no dabas resursu nodokļa.

Rīgas ielās šogad plānots iestādīt ievērojamu skaitu koku

Rīgas domes Mājokļu un vides departaments šajā pavasarī sācis koku stādīšanu dažādās galvaspilsētas apkaimēs un gada pirmajā pusē ielu apstādījumos plāno iestādīt aptuveni 200 dižstādus, kas būs ievērojami vairāk nekā iepriekšējos gados. Papildus tam gada otrajā pusē plānots iestādīti vēl vairākus simti koku, sasniedzot rekordlielu gadā iestādīto koku daudzumu – vairāk nekā 1000.

Gan pilsētas centrā, gan citās apkaimēs stādīs liepas, ošus, ievas, ceriņus, lapegles, pīlādžus, ozolus, kļavas, papeles, ginkus un dekoratīvās ābeles. Maijā noslēgts līgumi ar uzņēmumu “Labie koki”, kas paredz Daugavas labajā krastā iestādīt 98 kokus un 15 krūmus, bet kreisajā krastā – 96 kokus.

Šonedēļ koku stādīšana sākta vienā no dzīvākajām pilsētas satiksmes artērijām – Brīvības gatvē. Tur tiek iestādītas 33 liepas. 24. maijā, ar stādīšanas darbu gaitu un kvalitāti Teikā iepazīstināja Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētāja Selīna Vancāne, sniedzot arī palīdzīgu roku iestādīšanā.

“Šogad būtiski zaļinām pilsētu, jo koki, apstādījumi, parki, pilsētas meži sniedz būtisku ieguvumu rīdziniekiem gan gaisa kvalitātes ziņā, gan pasargājot pilsētu no karstuma un spēcīgu lietavu ietekmes. Šī gada rekordskaitlis – 1000 – ir tikai iesākums, plānojam turpmāk šo skaitu būtiski palielināt. ”

uzsvēra S. Vancāne.

Mājokļu un vides departaments pērn ielu apstādījumos kopā iestādīja 155 koku dižstādus, kas tika piegādāti no stādu audzētavas Vācijā. Galvaspilsētā koku stādīšana notiek arī ielu atjaunošanas un citu būvprojektu laikā. Parkos un skvēros kokus stāda pašvaldības uzņēmums “Rīgas meži”. Tāpēc kopējais iestādīto koku skaits galvaspilsētā būs ievērojami lielāks.

Pēc iestādīšanas dižstādus īpaši pieskata vismaz desmit gadus. Pirmajos gados pēc iestādīšanas lielu vērību velta laistīšanai un mēslošanai, katru otro gadu notiek vainagu veidošana. Departamenta speciālisti kokus apseko vairākas reizes gadā, vērtējot to attīstību un augšanas apstākļus. Ja šo desmit gadu laikā koku attīstības temps ir lēnāks, nekā tam vajadzētu būt, speciālisti meklē cēloņus un cenšas kokiem palīdzēt. Pēdējos gados ir sākta koku augšanas apstākļu uzlabošana, veicot papildus piebarošanu ar sijātu kompostu, bioloģiski aktīvajām vielām un lēnas iedarbības mēslojumu.

Koku kopšana

Kopš ziemas notiek ielu apstādījumu kopšanas darbi, veidojot vainagus un nozāģējot nokaltušos kokus un zarus. Koku vainagu kopšana nozīmē veselu pasākumu kopumu: vainagu pacelšanu vai samazināšanu, zaru īsināšanu pie ceļa zīmēm, ēkām, māju jumtiem, ielu apgaismojuma, nokaltušu, blīvi saaugušu, slimību bojātu, ar stumbru vāji saistītu zaru likvidēšanu un vēl citus darbus.

Rīgas iedzīvotājus parasti iepriecina arboristu veikums, kas regulāri uzlabo koku izskatu. Tam apliecinājums ir, piemēram, polardēto liepu rinda Alberta ielā, kuru samazinātie vainagi ļauj baudīt jūgendstila arhitektūru, savulaik pārāk biezi iestādītie ozoli Buļļu ielā, izcilais liepu dzīvžogs Melnsila un Āgenskalna ielas krustojumā, kā arī dzīvžogi Mīlgrāvja un Aizsaules ielā.

Šogad plānots atjaunot ielu stādījumus un koku apdobes 3000 kvadrātmetru platībā.

Publiskai apspriešanai nodod Apkaimju centru attīstības plāna 2024.-2028. gadam 1. redakciju.

Pamatojoties uz Rīgas domes 17.05.2023. lēmumu Nr. RD-23-2499-lē “Par Apkaimju centru attīstības plāna 2024.-2028. gadam 1. redakcijas nodošanu publiskajai apspriešanai” tiek uzsākta Apkaimju centru attīstības plāna 2024.-2028. gadam 1. redakcijas publiskā apspriešana.

Apkaimju centru attīstības plāns 2024.-2028. gadam (Plāns) ir Rīgas valstspilsētas pašvaldības vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments, kas nosaka mērķi, politikas rezultātus, rīcības virzienus un pasākumus 33 apkaimju centru teritoriju attīstībai.

Publiskā apspriešana norisinās no 2023. gada 22. maija līdz 21. jūnijam.

Plānā ir noteikti trīs rīcības virzieni un ietverts 21 īstenošanas pasākums, kas vērsts uz apkaimju centru identitātes veicināšanu, publiskās ārtelpas kvalitātes uzlabošanu un mazās uzņēmējdarbības sekmēšanu. Plāna izstrādes ietvaros ir veikts ietekmes uz pašvaldības budžetu novērtējums, kas iezīmē Plāna īstenošanai indikatīvi nepieciešamo finansējumu.

Publiskajai apspriešanai nodotie dokumenti un papildus informācija skatāma Šeit

Atvēl papildu finansējumu Rīgas pašvaldības Inovāciju fondam

Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja 22. maijā nolēma atvēlēt papildu finansējumu pašvaldības Inovāciju fondam 44 092 eiro apmērā, kas paredzēts inovatīvu risinājumu ieviešanai pašvaldības struktūrvienībās.

Rīgas Inovāciju fonds tika izveidots 2022. gadā, lai finansētu ar viedās pilsētas attīstību un inovatīvu ideju realizēšanu saistītus pašvaldības institūciju projektus, programmas un pasākumus, kas nodrošinās pašvaldības pakalpojumu uzlabošanu, digitalizēšanu, modernizēšanu, kā arī veicinās jaunu un inovatīvu pakalpojumu izstrādi un ieviešanu.
Inovāciju fonda finansējumu veido pašvaldības pamatbudžeta līdzekļi, bet fonda administrēšanu veic Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments. Fonda līdzekļu pārdales un izlietojuma kontrole nodrošina fonda komisija, kas pieņem lēmumus par iesniegto projektu finansēšanu.

Fonda mērķis ir sekmēt Rīgas pašvaldības viedās pilsētas attīstību un inovatīvu projektu īstenošanu. 2023. gadā prioritāte ir piešķirta projektiem:

  • kas mazina troksni un piesārņojumu;
  • inovatīvu digitalizācijas risinājumu pilotprojektiem klimatneitralitātes un pilsētvides jomā;
  • datu ievākšanas risinājumu pilotprojektiem un priekšizpētēm.

Šī gada pirmajā ceturksnī ir saņemti 12 projekti no 4 iestādēm, no tiem nolemts atbalstīt 9 projektus ar kopējo projektu summu 134 000 eiro. Šobrīd pieejamais fonda finansējums 90 000 eiro nav pietiekams, lai atbalstītu visus apstiprināšanai izvirzītos projektus, kuri veicinātu inovatīvu ideju realizēšanu un Rīgas viedās pilsētas attīstību. 2022. gadā par Inovāciju fonda līdzekļiem Rīgas Pašvaldības policijai iegādāti septiņi droni.

Piesaistīs ES finansējumu velo infrastruktūras paplašināšanai uz Piņķiem, Ulbroku un Ķekavu

Rīgas domes (RD) Pilsētas attīstības komiteja 22. maijā atbalstīja priekšlikumu piesaistīt Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) finansējumu trīs jaunu velo ceļu izbūvei pilsētas teritorijas robežās uz Piņķiem, Ulbroku un Ķekavu.

Lai paplašinātu velo infrastruktūru starp Rīgu un apdzīvotām vietām Pierīgā, plānots izbūvēt velo ceļus trīs jaunos maršrutos:

  • Rīga–Ulbroka (aptuveni 5,4 km);
  • Rīga–Ķekava (aptuveni 4,1 km);
  • Rīga–Babīte–Piņķi (aptuveni 7,1 km).

Projekta mērķis ir attīstīt veloceļu infrastruktūras tīklu Rīgas teritorijā, vienlaikus nodrošinot tā sinerģiju ar Rīgas metropoles areāla pašvaldību plānoto vai jau izbūvēto veloceļu infrastruktūru un uzlabojot starppilsētu savienojamību, paaugstinot iedzīvotāju mobilitātes iespējas un dodot pienesumu vides un dzīves kvalitātes uzlabošanā reģiona iedzīvotājiem.

Kopējās projekta izmaksas plānotas 25,6 miljonu eiro apmērā. ANM finansējums būs 21,2 miljoni eiro, bet pašvaldības līdzfinansējums ‒ 4,4 miljoni eiro. Projektam jau veikta priekšizpēte un tuvākajā laikā tiks uzsākta projektēšana. Projekta partneri ir Rīgas plānošanas reģions, Mārupes, Ādažu, Ķekavas un Ropažu novada pašvaldības. Minētā velo infrastruktūra tiks izbūvēta Rīgas pašvaldības administratīvajā teritorijā.

RD Pilsētas attīstības departamentam tika uzdots sagatavot un iesniegt projekta pieteikumu Centrālajā finanšu un līgumu aģentūrā ES ANM mehānisma finansējuma saņemšanai. Projektu uzdots īstenot Rīgas domes Satiksmes departamentam.

Rīgā atklāta brīvkrānu sezona

Rīgā atsākta ziemas sezonā pārtrauktā pērn galvaspilsētas parkos ierīkoto brīvpieejas dzeramā ūdens uzpildes vietu jeb brīvkrānu darbība. Šajos brīvkrānos tiek piegādāts ūdens no pilsētas ūdensvada, kas ir tīrs, kvalitatīvs, lietošanai drošs un regulāri tiek pārbaudīts.

“Dzeramā ūdens pieejamības veicināšana ir Rīgas domes plānots pilsētas attīstības virziens sadarbībā ar uzņēmumu “Rīgas ūdens”, lai rīdziniekiem un galvaspilsētas viesiem varētu nodrošināt brīvi pieejamu kvalitatīvu dzeramo ūdeni no pilsētas ūdensvada. Tādejādi gan aicinām veldzēties ar Rīgas dzeramo ūdeni, gan samazināt plastmasas patēriņu. Brīvkrānu izbūvi un ūdens patēriņu apmaksās Rīgas pašvaldība,”

norāda Rīgas domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētāja Selīna Vancāne.

“Atbilstoši Rīgas domes uzticētajam, rūpēsimies par esošo brīvkrānu apsaimniekošanu un ik gadu paplašināsim galvaspilsētā kvalitatīva dzeramā ūdens pieejamību publiskajā vidē, lai rīdziniekiem un pilsētas viesiem veidotos paradums droši izmantot Rīgas krāna ūdeni, kas ir tīrs, drošs un arī garšīgs un veselīgs, jo satur daudz vērtīgu minerālvielu. Šajā gadā iecerēts paplašināt dzeramā ūdens pieejamību, izbūvējot vēl desmit brīvkrānus dažādās Rīgas apkaimēs.”

SIA “Rīgas ūdens” valdes loceklis Normunds Zvaunis

“Dziesmusvētku tradīcijas 150. jubilejā, Rīga šovasar gatavojas uzņemt pusmiljonu pilsētas viesu un gandrīz 41 tūkstoti dalībnieku. Pašvaldības iestādes ar lielu atbildību pašreiz aktīvi līdzdarbojas svētku sagatavošanā, lai vasarā nodrošinātu sekmīgu svētku norisi un ikviens justos gaidīts un sajustu Dziesmu svētku noskaņu visā pilsētā. XXVII Vispārējos Latviešu Dziesmu un XVII Deju svētkos šoreiz Rīgas pašvaldība īpaši domā par klimatam draudzīgākiem svētkiem, tāpēc  gan svētku dalībniekiem, gan viesiem būs pieejami ūdens brīvkrāni un astoņas mobilās ūdens uzpildes stacijas, kas būs izvietotas lielajās norises vietās – Mežaparka estrādē, Daugavas stadionā, Esplanādē un Vērmanes dārzā,”

uzsver Rīgas pilsētas izpilddirektora padomniece Eva Juhņēviča.

Šobrīd brīvkrāni atrodas:

  • Vērmanes dārzā pie bērnu rotaļu laukuma;
  • Esplanādē aiz Latvijas Mākslas muzeja ēkas;
  • Ziedoņdārzā;
  • Dzegužkalna parkā;
  • Mežaparkā pie ieejas zoodārzā;
  • Centra sporta kvartālā Krišjāņa Barona ielā;
  • Āgenskalna tirgus priekšlaukumā.
  • pie Rolanda statujas Rātslaukumā;
  • Jūrmalas gatvē 133;
  • pie Voleru ielas 65;
  • pie Mazās Vējzaķsalas 17;
  • Kundziņsalas 9. šķērslīnijā 6.

Brīvkrāni veidoti tādā augstumā, lai varētu ērti padzerties vai piepildīt līdzpaņemto ūdens pudeli, un būtu pieejami arī cilvēkiem ratiņkrēslos. Tāpat to konstrukcija ļauj padzerties arī dzīvniekiem.

Šogad brīvpieejas dzeramā ūdens uzpildes vietu jeb brīvkrānu pieejamības paplašināšana pilsētvidē tiks turpināta ar vēl desmit jaunu brīvkrānu ierīkošanu:

  • Brasas skvērā;
  • Grīziņkalna parkā;
  • Ziemeļblāzmas parkā;
  • Ēbelmuižas parkā;
  • pie bērnu laukuma parkā Pļavniekos;
  • Ķengaraga promenādē;
  • Zemitāna laukumā;
  • pie Vecāķu pludmales;
  • pie pludmales takas Daugavgrīvā;
  • Imantas vidusskolas sporta laukumā.

Šīs vietas izvēlētas, apkopojot pērn Apkaimju iedzīvotāju centra veiktās aptaujas datus.

  • “Rīgas ūdens” iecerējis atjaunot arī vēsturiskā ūdensavota namiņa darbību Raiņa bulvārī 3 (iepretim Reimersa ielai).

Plānots, ka visi minētie jaunie brīvkrāni tiks izvietoti līdz jūnija beigām.

Brīvkrānu karte pieejama – šeit

Savukārt XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII Deju svētku laikā pilsētvidē plānots izvietot vēl astoņas mobilās dzeramā ūdens stacijas, katru ar astoņām ūdens uzpildes vietām. Rudenī, kad darbu atsāks skolas, turpināsies arī dzeramā ūdens staciju ierīkošana Rīgas skolās.  Vairāk: https://www.rigasudens.lv/lv/desmit-rigas-skolas-sogad-ierikotas-dzerama-udens-stacijas