Apraksts
2023. gads ir izrādījies viens no karstākajiem pēdējā gadsimtā, ar plaši izplatītiem karstuma viļņiem, sausumu un ugunsgrēkiem, kas būtiski ietekmējuši gan ekonomiku, gan ekosistēmas, gan cilvēku veselību. Globālā vidējā temperatūra jūnijā, jūlijā un augustā sasniedza 16,77°C, kas pārsniedz 2019. gadā uzstādīto rekordu. Boloņas pilsēta un Emīlija-Romanjas reģions īpaši smagi izjuta temperatūras paaugstināšanos, kas padara pielāgošanos klimata pārmaiņām par neatliekamu jautājumu reģionam. Blīvi apdzīvotās vietās karstuma vilnis ir vēl izteiktāks, pateicoties karstuma salu (UHI) ietekmei, kas īpaši kaitē cilvēku labklājībai. Vietējā vides aizsardzības aģentūra ARPAE prognozē, ka karstuma viļņu ilgums nākotnē varētu palielināties līdz pat sešām secīgām dienām 2021.-
2050. gadam. Boloņa ir pilsēta, kas apvieno vēsturisko mantojumu, mūsdienīgu arhitektūru un aktīvu pilsonību, tāpēc pilsētas iedzīvotāju labklājība, īpaši neaizsargāto grupu aizsardzība, ir kļuvusi par nozīmīgu jautājumu. Klimata pārmaiņas pastiprina nevienlīdzību, un īpaši tiek skartas tās sabiedrības grupas, kuras jau ir neizdevīgākā situācijā vecuma, veselības vai sociāli ekonomiskā stāvokļa dēļ. Šīm neaizsargātajām grupām Dienvidu Eiropas pilsētās bieži vien ir ierobežota piekļuve zaļajām zonām, kas vēl vairāk palielina viņu ievainojamību klimata pārmaiņu kontekstā. 2019. gadā Boloņa pasludināja klimata ārkārtas stāvokli, uzsverot, ka klimata pārmaiņu ietekme uz neaizsargātajām grupām kļūs arvien lielāka. Izaicinājums ir vērsts uz integrētu zaļo risinājumu ieviešanu, kas ne tikai mazinātu karstuma salu un karstuma viļņu ietekmi, bet arī nodrošinātu ilgtspējīgu attīstību, vienlaikus ņemot vērā sociālos, ekonomiskos un tehnoloģiskos aspektus. Zaļās infrastruktūras integrācija ar citām politikas jomām, piemēram, bioloģisko daudzveidību, enerģētisko taisnīgumu un sabiedrības veselību, ir būtiska, lai risinātu klimata pārmaiņu radītos izaicinājumus.
Piedaloties projektā, Rīga varētu uzlabot pilsētas pielāgošanās spējas klimata pārmaiņām, īpaši mazinot karstuma salu un karstuma viļņu ietekmi. Tā gūtu piekļuvi jaunām zaļajām tehnoloģijām un risinājumiem, kas veicinātu ilgtspējīgu pilsētas attīstību. Turklāt, iesaistot vietējo sabiedrību un ieviešot integrētus zaļos risinājumus, Rīga varētu uzlabot savu iedzīvotāju labklājību un mazināt klimata pārmaiņu negatīvo ietekmi, īpaši uz neaizsargātajām grupām.
Projektā vadošais partneris, sadarbībā ar citiem partneriem izveidos jaunas pieejas pilsētvides telpas zaļināšanai un dzesēšanai, savukārt pārneses partneri padziļināti iepazīsies ar Boloņas pieredzi, analizēs, ko var pārņemt tiešā veidā, ko var pārņemt, pārveidojot vai pielāgojot un veidojot savu plānu aktivitāšu ieviešanai.
Projekta mērķis
Projekta mērķis ir virzīt pārmaiņas iesaistītajās pilsētās, nodrošinot sadarbību un ideju apmaiņu starp tām, paaugstinot vietējo ieinteresēto personu / kopienu prasmes līdzdarboties politikas izstrādē un īstenošanā, kā arī daloties zināšanās un labās pilsētas praksēs ar iespēju pārņemt veiksmīgākās un piemērotākās rīcības un iesaistes metodes.
Projekta aktivitātes
- Aktīva komunikācija par projektu vietējā līmenī un starp projekta partneriem: TALEA projekts veicinās ciešu sadarbību starp dažādām iesaistītajām pusēm, tostarp vietējām kopienām, nevaldības organizācijām un pašvaldībām. Tiks organizēta regulāra komunikācija gan vietējā līmenī, gan starp projekta partneriem. Regulāri informējot sabiedrību par projekta gaitu un sasniegtajiem rezultātiem, tiks veicināta lielāka sabiedrības iesaiste un atbalsts projektam;
- Pieredzes apmaiņa, labās prakses uzklausīšana un pārnese: notiks pieredzes apmaiņa, meklējot un adaptējot labās prakses piemērus no citiem līdzīgiem projektiem. Tīklošanās ar citiem līdzīgiem projektiem Eiropā ļaus identificēt veiksmīgākās pieejas un risinājumus, kas tiks pielāgoti un ieviesti TALEA projektā;
- Ieinteresēto iedzīvotāju/kopienu iesaistīšana: Tik rīkotas publiskās apspriešanas un darbnīcas, tiks nodrošināta iespēja iedzīvotājiem, īpaši neaizsargātajām grupām, aktīvi piedalīties projekta procesos, nodrošinot projekta rezultāti atbilstību iedzīvotāju vajadzībām un vēlmēm;
- Digitālo rīku risinājuma izstrāde kartēšanai, projektēšanai, ieviešanai, mērīšanai un uzraudzībai: Šie rīki nodrošinās iespēju vizualizēt datus, veidot simulācijas un analizēt dažādus scenārijus. Izstrādātā/-ās digitālā/-ās platformas kalpos kā ilgtermiņa rīks datu uzglabāšanai un analīzei, veicinot zināšanu bāzes veidošanu un turpmāku pētniecību.
Projekta partneri
Vadošais partneris: Boloņas pašvaldība (Itālija)
Partneri:
- Pilsētu inovāciju fonds (FIU) (Boloņa, Itālija)
- Boloņas Universitāte (Boloņa, Itālija)
- Bruno Keslera fonds (Trento, Itālija)
- R2M Solution s.r.l. (Pavia, Itālija)
- R3GIS Ltd (Bolcāno, Itālija)
- CINECA starpuniversitāšu konsorcijs (Boloņa, Itālija)
- Klužas-Napokas pašvaldība (Rumānija)
- Marseļas pašvaldība (Francija)
Projekta finansējums
- Indikatīvās izmaksas: EUR 150 000,00, t.sk.
- ES finansējums: EUR 120 000,00
- Pašvaldības budžets: EUR 30 000,00
Finansējošās programmas nosaukums: Eiropas pilsētvides iniciatīvas (European Urban Initiative, EUI-IA)
Projekta īstenošanas termiņš
01.12.2024 – 31.05.2028 (42 mēneši)
Kontaktinformācija
Gatis Štolcers, Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra Apkaimju attīstības un sabiedrības integrācijas pārvaldes Apkaimju attīstības nodaļas vadītājs
gatis.stolcers@riga.lv
