Arhīvs birkai: Ekonomika

Rīgas pašvaldība ir pilnveidojusi kārtību, kādā daudzdzīvokļu dzīvojamo māju īpašnieki var saņemt līdzfinansējumu tehniskās dokumentācijas izstrādei energoefektivitātes pasākumu veikšanai un bīstamības novēršanai. Izmaiņu mērķis ir padarīt atbalsta saņemšanu iedzīvotājiem saprotamāku, elastīgāku un praktiski ērtāku.

Jaunais nolikums stājās spēkā 2026. gada 28. maijā, un tas ir vērsts uz birokrātijas mazināšanu, vienlaikus stingrāk definējot atbildību par iepriekšējo līgumu izpildi un ieviešot standartizētas veidlapas.

Saistošajos noteikumos ir skaidri definētas un izceltas šādas būtiskākās izmaiņas, kas turpmāk atvieglos procesu māju atjaunotājiem:

 Līdzfinansējuma apmērs nemainās: Arī turpmāk iespējams saņemt līdzfinansējumu līdz 90% apmērā no attiecināmajām izmaksām (energosertifikātam – līdz 1200 eiro, tehniskajai apsekošanai – līdz 1200 eiro, tehniskajam projektam – līdz 15 000 eiro).

 Varēs pieteikties arī tikai tehniskā projekta izstrādei: Turpmāk varēs pieteikties arī tikai tehniskā projekta izstrādei, tostarp gadījumos, kad tas nepieciešams bīstamības novēršanai.

 Samazināts administratīvais slogs: No atbalsta kārtības ir izņemta de minimis atbalsta sadaļa. Tas nozīmē, ka pieteikuma sagatavošana kļūst vienkāršāka, jo vairs nav jāiesniedz de minimis veidlapa vai tās identifikācijas numurs.

 Atcelts līdzfinansējuma samazinājums par parādiem: Izņemts iepriekšējais regulējums par līdzfinansējuma samazināšanu saistībā ar dzīvokļu īpašnieku NĪN parādiem vai saimnieciskās darbības veicēju daļu mājā.

 Precizētas iesniedzamo dokumentu prasības: Jaunajā nolikumā skaidrāk noteikts, kādi dokumenti jāpievieno pieteikumam, kā arī ir aktualizētas pieteikuma veidlapas.

 Iespēja pieteikties tikai vienam energoefektivitātes scenārijam: Piesakoties energosertifikātam, būs iespējams pieteikties tikai vienam energoefektivitātes pasākumu scenārijam, ļaujot atzīmēt tieši tos pasākumus, kurus māja vēlas iekļaut izvērtējumā. Vienlaikus saglabājas prasība nodrošināt vismaz C klasi apkurei.

 Savlaicīgs pretendenta apliecinājums: Izvēlētā pretendenta (speciālista) apliecinājums par dokumentācijas atbilstību darba uzdevumiem (pēc jaunā 6. pielikuma) jāiesniedz jau kopā ar pieteikumu – pirms darbu uzsākšanas. Tas palīdzēs mazināt labojumu risku pēc dokumentācijas izstrādes un taupīs laiku.

 Vairāk uzmanības saules enerģijai: Atjaunotajos darba uzdevumos iekļauta iespēja energosertifikāta procesā izvērtēt saules paneļu uzstādīšanas potenciālu koplietošanas elektroenerģijas patēriņam, kā arī tehniskās apsekošanas laikā izvērtēt jumta konstrukciju piemērotību papildu slodzei.

Citi svarīgi nosacījumi un noteikumi, kas jāzina:

Svarīgs brīdinājums par BIS: Pašvaldības atbalstu nevarēs saņemt, ja tehniskā dokumentācija būs pilnībā izstrādāta un reģistrēta Būvniecības informācijas sistēmā (BIS) pirms pieteikuma iesniegšanas Aģentūrā.

Piegādātāju pārbaude: Izvēloties speciālistu, iedzīvotājiem tagad ir pienākums pārbaudīt izvēlēto pretendentu ne tikai attiecībā uz nodokļu parādiem, bet arī starptautisko un nacionālo sankciju sarakstos.

Precizēti termiņi: Līgums ar aģentūru pēc atbalsta piešķiršanas jānoslēdz 30 darbdienu laikā (iepriekšējo 30 kalendāro dienu vietā). Ja tiek pieprasīta papildu informācija, mēneša lēmuma pieņemšanas termiņu sāk skaitīt no papildu informācijas saņemšanas dienas.

Elastīgāka izmaksas kārtība: Līdzfinansējumu tagad var saņemt ne tikai vienā maksājumā procesa beigās, bet arī atsevišķi par katru izstrādāto dokumentācijas veidu, ja iedzīvotāji iesniedz atbilstošus rēķinus.

Vai Jūsu māja joprojām atbilst programmai?

Pašvaldības atbalstu var saņemt Rīgas daudzdzīvokļu mājas (vismaz 3 dzīvokļi), kas nodotas ekspluatācijā līdz 2001. gadam (ieskaitot) un nav pilnībā siltinātas pēdējo 10 gadu laikā, vai ēkas, kurām neatkarīgi no ekspluatācijas nodošanas gada apkures patēriņa (kWh/m2) references līmenis ir F klase.

Tehniska informācija pieteikuma iesniegšanai:

Iesniegums jāiesniedz .doc vai .docx formātā. Ja pieteikums sastāv no vairākiem failiem, tiem obligāti jābūt saarhivētiem vienā .zip failā, kas parakstīts ar vienu drošu elektronisko parakstu. Maksimālais faila izmērs ir 20 MB (liela izmēra pielikumiem atļauts ievietot lejupielādes saites no drošām vietnēm).

Kur uzzināt vairāk?

Visi jaunie noteikumi, aktualizētās veidlapas un Darba uzdevumu paraugi ir pieejami mājaslapās: www.rea.riga.lv
Pieteikties bezmaksas konsultācijai – šeit.

Papildu informācija:
Mārcis Saulītis, “Rīgas enerģētikas aģentūras” sabiedrisko attiecību un mārketinga vadītājs
tālrunis +37128699420
marcis.saulitis@riga.lv

 

Jaunajā Rīgas Centrālās stacijas dienvidu daļā 2026. gada maijā noslēdzas nozīmīgs būvniecības un sistēmu integrācijas posms. Tajā pakāpeniski testē un aktivizē ēkas pastāvīgo elektroapgādes sistēmu. Šis posms iezīmē pāreju no galveno būvdarbu izpildes uz stacijas ēkas iekšējo sistēmu testēšanu un ieslēgšanu “Power On” režīmā – no pagaidu elektroapgādes risinājumiem uz pastāvīgi funkcionējošu ēkas elektroapgādes infrastruktūru.

“Power On” sagatavošanas posmā būvnieks, kontrolētā un pastiprinātas drošības režīmā, veic galveno visu inženiertehnisko sistēmu pakāpenisku pieslēgšanu galvenajam, pastāvīgajam elektroapgādes avotam (0,4/10kV transformatoru apakšstacijai) un integritātes testus.

“Šis ir būtisks pagrieziena punkts jaunās Rīgas Centrālās stacijas izbūvē. Līdz ar “Power On” režīmu, stacija no būvobjekta kļūst par tehniski funkcionējošu infrastruktūras objektu, kurā iespējams uzsākt pilnvērtīgu stacijas ēkas sistēmu darbību. Tas ir priekšnosacījums, lai tuvākajos gados nodrošinātu drošu un efektīvu pasažieru apkalpošanu,” norāda Rail Baltica nacionālā ieviesēja Latvijā, SIA “Eiropas Dzelzceļa līnijas”

valdes loceklis Jānis Naglis.

Būvdarbus objektā veic būvnieku pilnsabiedrība BERERIX. Uzņēmuma izpilddirektors Guntis Āboltiņš-Āboliņš uzsver:

“Power On” režīma ieviešana ir viens no sarežģītākajiem un atbildīgākajiem posmiem šāda mēroga infrastruktūras objektos. Tas prasa precīzu koordināciju starp būvniecības, elektrotehnisko, drošības un sistēmu integrācijas komandām. BERERIX komanda šo posmu īsteno saskaņā ar starptautiskajiem dzelzceļa infrastruktūras standartiem un projekta drošības prasībām.”

Turpmākajos mēnešos objektā tiks veikta sistēmu funkcionālā testēšana, integrētie drošības testi, kā arī sagatavošanās pagaidu ekspluatācijas uzsākšanai. Būvdarbi jaunās Rīgas Centrālās stacijas dienvidu daļā turpinās atbilstoši projektā noteiktajam grafikam. Paralēli elektrotehniskajiem darbiem, objektā tiek pabeigta iekšējo inženiertīklu izbūve, platformu infrastruktūras izbūve, fasādes būvniecība, apdares darbi, kā arī digitālo un drošības sistēmu integrācija.

Būvdarbi jaunās Rīgas Centrālās stacijas dienvidu daļā notiek atbilstoši Rail Baltica nacionālā ieviesēja Latvijā, SIA “Eiropas Dzelzceļa līnijas” (EDzL) noslēgtā līguma ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru (CFLA) par projekta Nr. 1.1.1.1.i.2/2/25/I/CFLA/001 „Uzlabot pasažieru infrastruktūru, izbūvējot Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas dienvidu daļu” īstenošanu. Kopējās šīs finansējuma līguma izmaksas plānotas 138 699 855.80 EUR apmērā, t.sk. Atveseļošanas fonda finansējums 114 627 980.00 EUR, valsts budžeta finansējums 24 071 875.80 EUR. Līgums tika parakstīts 2025. gada novembrī, un tas paredz, ka projekta īstenošanas gaitā būtiskie darbi, proti, jumta ieklāšana, fasādes būvniecība, platformu nojumes būvniecība, apdares darbi, pasažieru piekļuves infrastruktūras būvniecība, tāpat mehāniskie, elektrības un santehnikas darbi tiek pabeigti līdz 2026. gada 31. augustam, par ko tiks izdots būtisko darbu pabeigšanas apliecinājums.

FIDIC Inženiera, būvuzraudzības un būvekspertīzes pienākumus objektā veic Sabiedrība ar ierobežotu atbildību “FORMA 2”.

Līgums paredz, ka projekta īstenošanā kā partneris iesaistās valsts akciju sabiedrība “Latvijas dzelzceļš” (LDz). LDz kā potenciālais infrastruktūras pārvaldītājs aktīvi piedalās RCS būves nodošanas un pārvaldīšanas jautājumu risināšanā, lai savlaicīgi nodrošinātu pārvaldnieka funkciju izpildei nepieciešamo informāciju un tehnisko gatavību.

Rīgas Centrālās stacijas dienvidu daļa pilnvērtīgu pasažieru apkalpošanu varēs uzsākt pēc 1520 mm sliežu infrastruktūras izbūves pabeigšanas. Gala nodošana ekspluatācijā pilnā apjomā ir saistīta ar 1520 mm dzelzceļa infrastruktūras pabeigšanu dienvidu daļā, kas šobrīd plānota 2028. gada vidū.


Par sabiedrību ar ierobežotu atbildību Eiropas Dzelzceļa līnijas

Eiropas Dzelzceļa līnijas ir projekta Rail Baltica nacionālais ieviesējs Latvijā. Eiropas Dzelzceļa līnijas veic Rail Baltica projekta īstenošanu Latvijā atbilstoši noslēgtajiem finansēšanas līgumiem, tostarp finansēšanas līgumu ar Centrālo finanšu un līgumu aģentūru Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma ietvaros, kā arī finansēšanas līgumiem Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta ietvaros, kas noslēgti ar Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūru (CINEA) un RB Rail AS. RB Rail AS ir Igaunijas, Latvijas un Lietuvas kopuzņēmums, kuru Baltijas valstis pilnvaro parakstīt finansēšanas līgumus un kurš atbild par Rail Baltica projekta horizontālo, tas ir, kopīgo, aktivitāšu īstenošanu.

Par pilnsabiedrību BERERIX

Pilnsabiedrībā BERERIX apvienojušies Beļģijas būvniecības milzis “BESIX Group”, nacionālais būvnieks “RERE Būve” un Itālijas būvnieks “Rizzani de Eccher”, ar mērķi īstenot projekta “Rail Baltica” nozīmīgu daļu – Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas kompleksa projektēšanu un pārbūvi, jaunu Eiropas platuma sliežu un dzelzceļa tilta pār Daugavu, uzbēruma un pieguļošās infrastruktūras projektēšanu un būvniecību.

Par Atveseļošanas fondu

Atveseļošanas fonds (Recovery and Resilience Facility) ir EK centralizēti pārvaldīta budžeta programma, kas izveidota papildus 2021.–2027. gada plānošanas perioda ES daudzgadu budžetam. Tās mērķis ir atbalstīt reformas un investīcijas, kas saistītas ar pāreju uz zaļo un digitālo ekonomiku, kā arī mazināt krīzes radīto sociālo un ekonomisko ietekmi. No Atveseļošanas fonda Latvijas tautsaimniecībā līdz 2026. gada beigām paredzēts investēt 1,97 miljardus eiro, īstenojot reformas un veicot investīcijas visos sešos Atveseļošanas fonda darbības virzienos: Klimats un enerģētika (tai skaitā REPowerEU), Digitālā transformācija, Nevienlīdzības mazināšana, Ekonomikas transformācija, Veselība un Likuma vara. Atveseļošanas fonda reformas un investīcijas Latvijā tiek finansētas no Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma (European Commission Recovery and Resiliance Facility) budžeta līdzekļiem ar valsts budžeta līdzfinansējumu.

Autors: Satiksmes ministrija

 

Rīgā 2025. gadā būvniecības aktivitāte sasniegusi pēdējo gadu augstāko līmeni, skaidri iezīmējot jaunu Rīgas attīstības tendenci – pilsētas centrālajā un rietumu daļā dominē vēsturiskās apbūves atjaunošana, savukārt pilsētas nomalēs attīstās jaunas dzīvojamās teritorijas.

Pērn Rīgā ekspluatācijā nodotas 813 ēkas, no kurām 366 ir jaunbūves. Jaunu ēku būvniecība galvenokārt notiek Rīgas nomalēs, kur dominē privātmāju apbūve, īpaši izceļoties Dārziņiem. Savukārt Āgenskalnā, Ķīpsalā, Vecpilsētā, Centrā, Avotos, Teikā un arī Latgales apkaimes ziemeļu daļā izteikti tiek veikta ēku atjaunošana vai pārbūve. Atsevišķās teritorijās aktīvi tiek veikta arī ēku nojaukšana – 2025. gadā tā visvairāk notikusi Dārziņos, Dārzciemā un Zolitūdē, iezīmējot teritoriju attīstības potenciālu nākotnē.

Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Māris Sprindžuks atzīmē:

“Būvniecības rādītāji apliecina gan nozares aktivitātes pieaugumu, gan investīciju stabilitāti pilsētas attīstībā. Dati lieliski demonstrē teritoriju attīstības potenciālu nākotnē un teritorijas, kurās pilsētai vienlaikus jāattīsta arī publiskā infrastruktūra un mobilitāte, lai jaunās teritorijas būtu ērtas, drošas un pievilcīgas gan uzņēmējiem, gan iedzīvotājiem.”

Lielākie ieguldījumi 2025. gadā veikti daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku segmentā, sasniedzot 109,6 miljonus eiro. Ekspluatācijā nodoto daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku skaits kopumā ir saglabājies salīdzinoši stabils.

Pēdējo četru gadu laikā ekspluatācijā nodotas 610 ēkas – tās izbūvētas jaunas, pārbūvētas vai nojauktas, un 158 no tām 2025. gadā. Pēdējos četros gados vidējais ekspluatācijā nodoto ēku skaits bijis līdzīgs – vidēji 150 ēkas gadā, lai gan izmaksu dinamika bijusi svārstīga. Straujš izmaksu pieaugums bija 2023. gadā, kas skaidrojams ar augstām būvmateriālu un energoresursu cenām iepriekšējos gados, inflācijas ietekmi, kā arī to, ka 2023. gadā ekspluatācijā tika nodoti projekti, kuru būvniecība uzsākta izmaksu ziņā dārgākajā periodā. Taču šie faktori būtiski neietekmēja realizēto projektu skaitu.

Otrajā vietā pēc investīciju apjoma ierindojas noliktavu un līdzīgu būvju kategorija ar 91,4 miljoniem eiro, savukārt rūpniecisko ēku segmentā ieguldīti 78,1 miljoni eiro un gandrīz puse novirzīta nojaukšanai.

Arī privātmāju segments iezīmē izteiktu izaugsmi – kopš 2020. gada ekspluatācijā nodotas 792 privātmājas, no kurām 294 pabeigtas tieši 2025. gadā. Šajā segmentā investīcijas pērn sasniedza 36,4 miljonus eiro, galvenokārt jaunu māju būvniecībai.

Savukārt biroju, publisko pakalpojumu un tirdzniecības ēku segmentos pērn aktivitāte ir bijusi salīdzinoši zemāka. Biroju ēku kategorijā realizācijas izmaksas sasniedza 18,9 miljonus eiro, publisko pakalpojumu ēkās investēti 12,4 miljoni eiro, bet vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības sektora ēkās veiktas investīcijas 4,2 miljonu eiro apmērā.


Papildu informācija par būvniecības attīstības tendencēm Rīgā pieejama Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta Stratēģiskās uzraudzības sistēmas vietnē www.sus.lv – ŠEIT.


 

Trešdien, 21. janvārī, Rīgas domes deputāti apstiprināja galvaspilsētas budžetu 2026. gadam, kur galvenās prioritātes ir ģimenes, izglītība, drošība, ekonomikas izaugsme un infrastruktūras attīstība.

“Jau vasarā, saņemot pirmos budžeta aprēķinus, apzinājāmies, ka pašvaldībai naudas būs tikpat vai pat mazāk nekā pērn, kamēr Rīgas vajadzības turpina augt. Mūsu uzdevums bija ar esošajiem līdzekļiem šīs vajadzības nosegt gudrāk un atbildīgāk. Tāpēc šis nav ekstravagantu solījumu budžets, bet reāls, cilvēcīgs budžets salīdzinoši sarežģītos apstākļos. Kā trīs bērnu tēvam man svarīgākais ir, lai Rīga kļūst drošāka un cilvēcīgāka pilsēta, kur ģimenes izvēlas dzīvot, palikt un atgriezties,”

uzsver Rīgas domes priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs

“Satiksmes jomā mūsu prioritātes ir skaidras – salaboti tilti un drošas ielas. Esam parakstījuši līgumu par Vanšu tilta pārbūvi, šogad atklāsim atjaunoto Zemitāna tiltu un pabeigsim Kundziņsalas pārvadu. Vienlaikus budžetā esam paredzējuši projektēšanu arī citiem tiltiem, lai nākotnes darbus sāktu laicīgi un kvalitatīvi. Taču visam pārējam nav nozīmes, ja mums nav drošas satiksmes, tāpēc šis budžets paredz jaunas gājēju pārejas, apgaismotas ielas un mierinātu satiksmi skolu zonās. Tā ir viena no būtiskākajām šī budžeta izvēlēm. Šis budžets ir par pilsētu, kur cilvēki jūtas droši, pārliecināti un gaidīti.”

Nodarbinātības sektora spiediens uz atalgojumu ir samazinājies un valsts pārvalde kopumā virzās uz efektivitātes palielināšanu, atalgojums ir viens no atslēgas jautājumiem budžeta plānošanā. Nodokļu reformas negatīvā ietekme uz pašvaldību budžetiem no Finanšu ministrijas puses ir atbilstoši novērtēta un iedzīvotāja ienākuma nodokļa (IIN) izpildes dati ir stabili, kas dod iespēju plānot finanses ilgtermiņā un piesardzīgi attīstīt jaunus pakalpojumus. Aizdevumu procentu likmes pēdējā gada laikā ir stabilizējušās, izvairoties no bīstamām svārstībām un dod iespēju optimistiski raudzīties uz saistību izdevumiem, ņemot vērā pilsētas ambīcijas infrastruktūras attīstībā, secina pašvaldības finanšu eksperti.

Budžeta ieņēmumi

Rīgas pašvaldība šā gada budžetā ieplānojusi 1,5 miljardu eiro lielus ieņēmumus, kas ir par 37,6 miljoniem eiro vairāk nekā iepriekšējā gadā tika plānots. Ieņēmumu palielinājumu nosaka, galvenokārt, iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu plānotais pieaugums, pamatojoties uz Finanšu ministrijas makroekonomiskajām prognozēm.

Budžeta izdevumi

Kopējie budžeta izdevumi plānoti 1,7 miljardu eiro apmērā, kas ir tikai par nieka 8,3 miljoniem vairāk nekā pērn. Izdevumu stabilizācija saistīta ar pauzi starp lielo infrastruktūras projektu realizāciju Kundziņsalas pārvads tiks pabeigts pavasarī, bet Vanšu tilta atjaunošanas projekts ir tikai sākotnējās stadijās un šo projektu izbūvei, saskaņojot ar valdību tiek plānots aizņēmums. Rīgas iemaksas pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā 2026. gadā nedaudz samazināsies un veidos 137,3 miljonus eiro.

Atalgojums

Atalgojuma palielinājums pašvaldības iestādēs var tikt saistīts tikai kopā ar strukturālām reformām, amata vietu pārskatīšanu un efektivitātes uzlabošanu. Rīgas domes priekšsēdētāja, viņa vietnieku, domes komiteju priekšsēdētāju un viņu vietnieku, kā arī domes deputātu mēnešalgas likmes 2026. gadā netiks mainītas un atalgojums tiks saglabāts 2023. gada līmenī.

Būtiski atlīdzības ierobežojumi 2026. gadā noteikti saistībā ar piemaksām, naudas balvām, prēmijām un virsstundu darba apmaksu.

No 2026. gada 1. janvāra atbilstoši izmaiņām Ministru kabineta noteikumos “Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu” pašvaldība ir paredzējusi 2,7 miljonus eiro, lai darbiniekiem palielinātu mēnešalgu no 740 eiro līdz 780 eiro. Minimālās algas izmaiņas pašvaldībā ietekmē aptuveni 4700 darbiniekus. Vislielākais šajās amatu grupās nodarbināto īpatsvars ir izglītības sektorā. Savukārt neapliekamais minimums palielināts no 510 eiro līdz 550 eiro mēnesī.

Šajā gadā paredzēts atalgojuma palielinājums Rīgas pašvaldības policijas darbiniekiem, kuri nodrošina pamatfunkcijas, Rīgas pašvaldības bāriņtiesas darbiniekiem, Rīgas Bērnu, jauniešu un ģimeņu sociālā atbalsta centrā un Rīgas sociālajā dienestā no 5 % līdz 10 %.

Investīcijas un satiksme

Rīgas pašvaldība 2026. gadā plāno vairāk nekā 200 miljonu eiro investīcijas izglītībā, transporta nozarē un pilsētvides attīstībā. No šī apjoma 78 miljoni eiro paredzēti nozīmīgu infrastruktūras projektu īstenošanai, tostarp Vanšu, Jorģa Zemitāna un Gaisa tilta atjaunošanai, kā arī Kundziņsalas pārvada un Dienvidu tilta 4. kārtas būvniecībai. Savukārt 5,3 miljoni eiro tiks novirzīti pilsētvides labiekārtošanai un gājēju drošības uzlabošanai — paredzēts ierīkot 20 jaunas gājēju pārejas, uzlabot 40 esošās, izveidot piecas drošas skolas zonas un attīstīt jaunu veloinfrastruktūru.

Drošība – papildus 2 miljoni eiro policijas atalgojumam

“Viena no manām prioritātēm būs drošības stiprināšana Rīgā. Šogad palielināsim Rīgas pašvaldības policistu atalgojumu par diviem miljoniem eiro, par 16% palielinot kārtībniekiem, par 8% – 10% inspektoriem. 2026. gada sākumā tiks pabeigts investīciju projekts policijas vienotā vadības un videonovērošanas centra izveidei Lēdurgas ielā 26, lai nodrošinātu augstākas reaģēšanas spējas krīzēs. Savukārt civilās aizsardzības jomā paredzēts kopā ar valsts finansējumu attīstīsim un labiekārtosim 146 pašvaldības patvertnes, kā arī uzsāksim līdzfinansējuma programmu daudzdzīvokļu ēku pagrabu sakārtošanā,”

norāda Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks

Rīgas pašvaldība turpinās finansēt Ukraiņu atbalsta centra darbību.

Ratnieks informē, ka arī šogad plānotas būtiskas investīcijas izglītības iestāžu infrastruktūrā. Tiks turpināti Mežaparka sākumskolas būvniecības darbi (15,3 miljoni eiro), kā arī tiks pabeigta piecu izglītības iestāžu āra stadionu atjaunošana – Rīgas Dārzciema vidusskolā (Vietlavas ielā), Rīgas Jaunciema pamatskolā, 45.vidusskolā, Rīgas Anniņmuižas vidusskolā, Rīgas Ziepniekkalna vidusskolā. Papildus ar fonda “Palīdzība poļiem Austrumos” finansiālu atbalstu tiks atjaunota āra sporta infrastruktūra un labiekārtota teritorija Itas Kozakēvičas Rīgas Poļu vidusskolā.

“2026. gada Rīgas pilsētas budžets, manā ieskatā, ir iepriekš uzsākto satiksmes infrastruktūras objektu pabeigšanas un sabiedrības vienotības budžets. Līdzās jau uzsāktajiem un galvaspilsētai vitāli svarīgiem lielajiem satiksmes plūsmu sakārtošanas darbiem, šī Rīgas domes sasaukuma nozīmīgākais uzdevums ir pilnvērtīgi un jēgpilni ieviest Vienotās skolas principus, jo tikai tā mēs Rīgā un Latvijā kļūsim par saliedētu sabiedrību. Jaunievedums šajā mācību gadā būs pilotprojekts, kurā skolām būs iespēja sākumskolas vecuma bērniem organizēt izglītojošas un sportiskas nodarbības arī pēc mācību gada beigām līdz Jāņiem – primāri tas būs viens no instrumentiem skolas direktoru rīcībā, lai sekmētu Vienotās skolas ieviešanu, protams, vienlaikus tas būs arī praktisks atspaids ģimenēm, kurām nereti sagādā grūtības saplānot bērna nodarbināšanu vasaras brīvlaikā,” uzsver Rīgas vicemērs Vilnis Ķirsis. “Sociālajā jomā šajā gadā nozīmīgs darbs būs Rīgas Sociālā dienesta reforma, kas ies roku rokā ar atalgojuma un darba vides uzlabošanu sociālajiem darbiniekiem. Savukārt kultūrā gada centrālais notikums būs Rīgas 825. dzimšanas dienas svinības, ko plānojam par vērienīgu un krāšņu pasākumu mēneša garumā, radot notikumus, kas piesaistīs vismaz 300 tūkstošus apmeklētāju,”

saka V. Ķirsis

Izglītība

Lai sekmētu latviešu valodas apguvi un lietošanu Rīgas skolās un skolēnu vidū, atbalsta pasākumiem mācību procesam valsts valodā pirmsskolas izglītības iestādēs un skolās piešķirti papildus 3,9 miljoni eiro.

Rīga palielinās līdzfinansējumu vecākiem, kuru bērni mācās privātajās pirmsskolas izglītības iestādēs: līdz četru gadu vecumam no 450,12 eiro uz 501,91 eiro, obligātās sagatavošanas vecumā no 297,63 eiro uz 351,98 eiro.

Sociālā joma

Salīdzinot ar 2025. gada budžetu, dažādiem izdevumiem sociālajā sfērā šogad piešķirti papildu 16,2 miljoni eiro, līdz ar to kopumā Rīgas pilsētas budžetā ģimeņu un sociālajai politikai atvēlēti 158,2 miljoni eiro.

Būtiski paplašināts atbalsts ģimenēm un bērniem, nodrošinot 1,3 miljonu finansējumu vēl 2025. gada domes lēmumam par jaundzimušo pabalsta palielinājumu. Tāpat pašvaldība paplašina pakalpojumu loku ģimenēm ar bērniem.

Reaģējot uz Rīgas sabiedrības novecošanas tendencēm 2026. gadā papildus finansējums tiks nodrošināts aprūpei mājās un sociālās aprūpes centru pakalpojumiem, lai nodrošinātu iespējami ātru pieeju šim pakalpojumam. Plānoti būtiski ieguldījumi pašvaldības sociālās aprūpes centru atjaunošanā.

Kultūra, sports un jaunatne

Rīgas 2026.gada atslēgas notikumi kultūrā tiks pavadīti Rīgas 825 dzimšanas gadadienas gaisotnē, kam piešķirts atbilstošs finansējums.

Infrastruktūra un ekonomikas izaugsme

“Satiksmes organizācijas un infrastruktūras ilgtspējas nodrošināšanai plānots attīstīt sabiedrisko transportu transporta mezglos un dzelzceļa tuvumā, kā arī atbalstīt investīcijas mobilitātes (pārsēšanās) punktu izveidē un jaunu autostāvvietu izbūvē. Rīgas pašvaldība turpinās arī mērķtiecīgus pasākumus, lai nodrošinātu ūdensmalu atvēršanu gan iedzīvotājiem, gan uzņēmējiem,”

stāsta Rīgas vicemērs Māris Sprindžuks

2026. gadā tiks īstenotas reformas uzņēmējdarbības vides sakārtošanai un investīciju piesaistei, sagatavoti arī grozījumi Rīgas vēsturiskā centra aizsardzības zonā, lai paātrinātu attīstības ieceru īstenošanu un samazinātu administratīvo slogu attīstītājiem un uzņēmējiem, kā arī izmainīti saistošie noteikumi par terasēm, skatlogiem un nomas maksu par ceļa elementu lietošanu.

Vienlaikus šogad tiks pārskatītas Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamenta funkcijas, lai mazinātu administratīvo slogu Būvvaldē un departamentā.

 

Šogad uzlabojies Rīgas iedzīvotāju vērtējums par galvaspilsētas pašvaldības darbu un novembrī veiktajā aptaujā to pozitīvi vērtēja 44 % rīdzinieku, liecina pētījumu centra “SKDS” veiktā aptauja.

“Rīgas domē mēs katru lēmumu pieņemam, domājot par to, vai un kā tas reāli palīdz rīdziniekiem. Pirmajā vietā vienmēr ir pilsētas iedzīvotāju intereses, viņu ikdiena, drošība un apziņa, ka pilsēta strādā viņu labā. Tāpēc ir patīkami redzēt, ka ieguldītais darbs un rūpes par Rīgu tiek novērtētas un vērtējums uzlabojas. Tajā pašā laikā es labi apzinos, ka mums vēl ir, kur augt. Lai īstenotu patiesas pārmaiņas, ir jāmaina domāšana – jāuzdrošinās darīt labāk, jāatbalsta jaunas idejas un jārada vide, kur iniciatīva tiek gaidīta, nevis sodīta,”

saka Rīgas domes priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs

Salīdzinājumā ar iepriekš veikto iedzīvotāju aptauju maijā, vērtējuma indekss pieaudzis par 7,3 procentpunktiem.

Lūgti novērtēt domes darbu dažādu pašvaldības funkciju izpildē, visatzinīgāk novembrī respondenti vērtēja ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu nodrošināšanu (80 %).

Ne mazāk kā puse respondentu pozitīvi vērtēja parku, skvēru, zaļo zonu ierīkošanu un uzturēšanu, siltumapgādes nodrošināšanu, rūpes par kultūras dzīvi pilsētā, komunālo pakalpojumu sniegšanas kvalitāti, sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu, sadzīves atkritumu apsaimniekošanu, pilsētas apgaismojuma nodrošināšanu, sabiedriskās kārtības un drošības nodrošināšanu, skolu ēku un bērnudārzu uzturēšanu, veselīga dzīvesveida un sporta veicināšanu un Rīgas domes pārziņā esošās teritorijas labiekārtošanu un tīrības nodrošināšanu.

Aptaujātie Latvijas pilsoņi domes darbu vērtējuši atzinīgāk nekā respondenti bez pilsonības. Respondenti vecumā no 18 līdz 24 gadiem un no 65 līdz 75 gadiem, grupa ar augstāko izglītību, tie, kuri ģimenē runā galvenokārt latviešu valodā, aptaujas dalībnieki ar zemiem, vidēji zemiem vai vidēji augstiem ienākumiem, kā arī Centra un Kurzemes rajonos dzīvojošie biežāk nekā caurmērā bija snieguši atzinīgus vērtējumus domes darbam. Kritiskāk nekā caurmērā Rīgas domes darbu vērtēja respondenti vecumā no 55 līdz 64 gadiem, krievvalodīgie, kā arī Vidzemes un Latgales priekšpilsētās dzīvojošie.

Aptauja notika novembrī, tiešajās intervijas respondentu dzīves vietās aptaujājot 801 respondentu vecumā no 18 līdz 75 gadu vecumam.


Ar visiem sabiedrības domu pētījumiem var iepazīties pašvaldības mājaslapāŠEIT.


 

Tuvojoties jaunajam gadam, Rīgas pašvaldības Finanšu departaments informē iedzīvotājus par aktualitātēm nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) piemērošanā 2026.gadā un atgādina par nosacījumiem, kas var ietekmēt NĪN apmēru.

Samazinātās NĪN likmes piemērošanai līdz 1. janvārim jādeklarē dzīvesvieta Rīgā

Samazinātās NĪN likmes (0,2% līdz 0,6% no kadastrālās vērtības) piemērošana dzīvošanai paredzētajā nekustamajā īpašumā Rīgā ir saistīta ar dzīvesvietas deklarēšanu taksācijas gada 1. janvārī plkst. 0.00.

Lai 2026. gadā par dzīvokļa īpašumu un individuālo (viena dzīvokļa) māju tiktu piemērota samazinātā NĪN likme, 2026. gada 1. janvārī plkst. 0.00 šajā īpašumā (neatkarīgi no tā platības) jābūt deklarētai dzīvesvietai vismaz vienai personai.

Savukārt, par divu vai vairāku dzīvokļu māju, kas nav sadalīta dzīvokļa īpašumos (t.sk. domājamām daļām no šādas mājas), kā arī telpu grupām nedzīvojamā ēkā, kuru lietošanas veids ir dzīvošana, ar samazināto NĪN likmi apliekamā platība ir piesaistīta objektā deklarēto personu skaitam. Samazināto likmi piemēro mājas platības daļai, pieņemot, ka taksācijas gada 1. janvārī plkst. 0.00 dzīvesvietu deklarējušai vienai personai piekrīt 30 m2 no mājokļa platības.

Ja dzīvojamajā objektā 2026. gada 1. janvārī plkst. 0.00 nebūs deklarētu personu, tad par visu 2026. gadu tiks piemērota NĪN pamatlikme 1,5% apmērā no objekta kadastrālās vērtības, neatkarīgi no deklarēto personu skaita izmaiņām taksācijas gada laikā.

Lai samazināto nodokļa likmi piemērotu juridiskajām personām un komersantiem, bez objektā deklarētajām personām, papildus tiek vērtēts, vai konkrētais īpašums ir izīrēts dzīvošanai un īres tiesības nostiprinātas Zemesgrāmatā.

Aicinām nodokļa maksātājus pārbaudīt un, ja nepieciešams, savlaicīgi aktualizēt savā īpašumā deklarētās personas.

Informāciju par savā īpašumā deklarētajām personām var iegūt portāla https://latvija.gov.lv/, e-pakalpojumā “Manā īpašumā deklarētās un papildu adresi norādījušās personas” vai vēršoties Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē.

NĪN atvieglojumu piemērošana

No 2026. gada nav ieviestas jaunas NĪN atvieglojumu saņēmēju kategorijas un arī atvieglojumu piešķiršanas nosacījumi nemainās. Departaments NĪN atvieglojumus 2026.gadā piemēros tām pašām nodokļu maksātāju kategorijā kā 2025.gadā.

NĪN atvieglojumu piemērošana ģimenēm ar bērniem

Atbilstoši Rīgas domes saistošajos noteikumos Nr.109 “Par nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanas kārtību Rīgā” noteiktai kārtībai ģimenēm ar bērniem (līdz 19 gadu sasniegšanai) NĪN atvieglojumi tiek piešķirti automātiski, pamatojoties uz Rīgas domes Vienotās informācijas sistēmas datiem, nosakot nodokļu maksātāja atbilstību saistošo noteikumu prasībām taksācijas gada 1. janvārī.

Turpretim, ja ģimenē ir bērns no 19 līdz 24 gadu vecumam, kas taksācijas gada 1.janvārī turpina vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iegūšanu dienas nodaļā (pilna laika klātienes studijas), tad nodokļu maksātājam līdz taksācijas gada 15.decembrim jāiesniedz departamentā pieteikums atvieglojumu saņemšanai un izglītības iestādes apliecinājumu par bērnu pēc pilngadības sasniegšanas (bet ne ilgāk kā līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai), ka bērns taksācijas gada 1. janvārī turpina vispārējās, profesionālās, augstākās vai speciālās izglītības iegūšanu dienas nodaļā (pilna laika klātienes studijas).

Vēršam uzmanību, ka gadījumos, ja bērns turpina mācības Latvijā un dati ir pieejami Valsts izglītības informācijas sistēmā, tad pieteikumu iespējams iesniegt arī telefoniski, zvanot uz Rīgas informatīvo tālruni 80001201(darba dienās 8.00 – 18.00). Konsultants sarunas laikā veiks datu pārbaudi un, ja tiks konstatēta atbilstība, tad reģistrēs pieteikumu NĪN atvieglojumu piešķiršanai.

Atsevišķām NĪN maksātāju kategorijām, lai sāktu saņemt atvieglojumus, jāsniedz pieteikums

Ja NĪN atvieglojumi iepriekš nav saņemti un nodokļa maksātājs atbilst kādai no Saistošajos noteikumos noteiktajām kategorijām, kurām varētu tikt piemēroti NĪN atvieglojumi (piemēram, pensionārs, persona ar 1. vai 2. grupas invaliditāti, bērns ar invaliditāti, nodokļa maksātājs, kuram ir kopīga deklarētā dzīvesvieta ar personu ar 1.vai 2. grupas invaliditāti vai bērnu ar invaliditāti, persona, kas atzīta par Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušo vai šīs avārijas seku likvidatoru u.c.), lai uzsāktu saņemt NĪN atvieglojumus departamentā līdz taksācijas gada 15.decembrim jāiesniedz pieteikumu par atvieglojumu piešķiršanu un jāreģistrē e-saziņas kanālu, ja minētā prasība attiecas uz konkrēto nodokļa maksātāju.

  • Atsevišķas NĪN atvieglojumu saņēmēju kategorijas (pensionāri, personas ar 1. vai 2.grupas invaliditāti, Černobiļas AES avārijas cietušie) pieteikumu atvieglojumu saņemšanai var iesniegt arī telefoniski, zvanot uz Rīgas informatīvo tālruni 80001201(darba dienās 8.00 – 18.00).

Konsultants sarunas laikā veiks datu pārbaudi un, ja tiks konstatēta atbilstība, tad reģistrēs pieteikumu NĪN atvieglojumu piešķiršanai.

Vēršam uzmanību, ka pieteikums ir jāiesniedz tikai vienreiz un nākamajos taksācijas gados nav jāiesniedz atkārtoti, ja nav zudis vai mainījies atvieglojumu piešķiršanas pamats vai atbilstība atvieglojumu piešķiršanas nosacījumiem.

NĪN atvieglojumu saņemšanai, vairākām nodokļu maksātāju kategorijām, jāreģistrē e-saziņas kanāls ar pašvaldību līdz 1.janvārim

Vairākām nodokļa maksātāju kategorijām elektroniskā saziņas kanāla (oficiālā elektroniskā adrese vai e-pasts) esamība uz taksācijas gada 1. janvāri ir obligāts nosacījums NĪN atvieglojumu saņemšanai saskaņā ar Saistošajiem noteikumiem.

Nosacījums par elektronisko saziņu neattiecas uz nodokļa maksātājiem – pensionāriem, personām ar 1. vai 2. grupas invaliditāti, personām, kas atzītas par Černobiļas atomelektrostacijas avārijas rezultātā cietušajiem vai šīs avārijas seku likvidatoriem, personām, kurām ir piešķirts maznodrošinātas vai trūcīgas mājsaimniecības statuss, politiski represētām personām un nepilngadīgām personām.

Tāpēc, nodokļa maksātājiem, kuriem departaments NĪN atvieglojumus piemēros automātiski, pamatojoties uz Rīgas domes Vienotās informācijas sistēmas datiem (uz 01.01.2026.), veicot NĪN aprēķinu 2026.gadam (piemēram, ģimenēm ar bērniem u.c.), lai saņemtu NĪN atvieglojumus par 2026. gadu, piekrist elektroniskai saziņai ar departamentu vai iesniegt pamatotu iesniegumu par iemesliem, kas liedz reģistrēt e-saziņas kanālu, varēs tikai līdz 1.janvārim. NĪN atvieglojumi tiks piešķirti par visu 2026. gadu, ja pastāvēs atbilstība Saistošajos noteikumos noteiktajiem atvieglojumu piešķiršanas nosacījumiem.

Vēršam uzmanību, ka 2026. gadā nav paredzēts noteikt pārejas periodu un pagarināt e-saziņas kanāla reģistrēšanas iespēju NĪN atvieglojumu saņemšanai.

Ja oficiālā elektroniskā adrese jau izveidota vai visa ar NĪN saistītā korespondence jau tiek saņemta e-pastā, kā arī gadījumos, ja prasība reģistrēt e-saziņu neattiecas uz konkrēto nodokļa maksātāju, tad vēršanās departamentā, lai turpinātu saņemt NĪN atvieglojumus 2026. gadā, nav nepieciešama.

Ja vēl neesat reģistrējuši e-saziņas kanālu, tad to var izdarīt:

  • aktivizējot oficiālo elektronisko adresi portālā Latvija.gov.lv;
  • iesniedzot iesniegumu portālā www.eriga.lv (sadaļā “Nekustamā īpašuma nodoklis”, pakalpojums “E-dokumentu iesniegums”);
  • iesniedzot iesniegumu portālā www.epakalpojumi.lv (sadaļā “Nekustamais īpašums”, pakalpojums “E-pasta un SMS pieteikums”);
  • nosūtot ar drošu elektronisku parakstu parakstītu iesniegumu uz e-pasta adresi: pip@riga.lv (elektroniski veidlapa pieejama tīmekļvietnes https://pip.riga.lv sadaļā “Veidlapas” – 3.pielikums);
  • nosūtot iesniegumu departamentam pa pastu uz Terēzes ielu 5, Rīgā, LV-1012;
  • piesakot korespondences e-pastu klātienē Terēzes ielā 5, Rīgā (tikai ar iepriekšēju pierakstu pa tālruni 29457052);
  • ievietojot iesniegumu pasta kastē, kas atrodas pie iestādes ieejas durvīm Terēzes ielā 5, Rīgā.

Plašāka informācija pieejama departamenta tīmekļvietnē pip.riga.lv vai zvanot:

  • uz Rīgas informatīvo tālruni 80001201 (bezmaksas);
  • +371 67012222 (zvaniem no ārzemēm).

 

11. un 12. septembrī, Latvijā viesojās Eiropas Komisijas Veselības un digitālās izpildaģentūras (HaDEA) direktore Marina Zanchi, lai klātienē iepazītos ar Latvijā īstenotajiem digitālās attīstības, veselības un ilgtspējīgas attīstības projektiem, ko līdzfinansē Eiropas Savienība.

Vizītes laikā tika vērtēts, kā Latvija iesaistās Eiropas Savienības (ES) politikas īstenošanā, kā arī apspriesti iespējamie sadarbības uzlabošanas veidi starp Latvijas iestādēm un HaDEA nākotnē.

Pēc sarunām Marina Zanchi uzsvēra: “Latvijā mēs redzam konkrētu piemēru tam, kā ES investīcijas tiek pārvērstas ilgtspējīgos risinājumos. Atbalstītie projekti apvieno uz cilvēku centrētu pieeju ar augstas kvalitātes sadarbību starp akadēmisko vidi, pašvaldībām un uzņēmumiem. Mēs sagaidām, ka arī turpmāk Latvija izmantos HaDEA finansējuma iespējas digitālās attīstības, veselības, rūpniecības, kosmosa un pārtikas drošības jomās.”

Itālijas vēstnieks Latvijā V.E. Alesandro Monti norāda, ka HaDEA direktores vizīte Rīgā apliecina, cik nozīmīga ir Eiropas sadarbība inovācijās un digitālajā attīstībā.

“Latvija pārliecinoši rāda, kā ES investīcijas pārtop reālos risinājumos. Īpaši vēlos izcelt Rīgas un Turīnas sadarbību projektā 5G4LIVES, kas demonstrē, kā kopīgi varam izmantot tehnoloģijas sabiedrības drošībai un ilgtspējai,”

atzīmē A. Monti.

Vizītes pirmajā dienā M. Zanchi tikās ar Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministru Raimondu Čudaru, Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieku Māri Sprindžuku un Satiksmes ministrijas pārstāvjiem, lai pārrunātu Latvijas un Rīgas digitālo un veselības inovāciju attīstību, kā arī iepazītos ar trīs nozīmīgāko ES līdzfinansēto projektu īstenošanas gaitu: projektu MENTOR (projekts garīgās veselības uzlabošanai visā Eiropā), projektu Skills4DECA (profesionālās izglītības pilnveidošana enerģētikas un klimata nozarē), un projektu 5G4LIVES (sabiedriskās drošības un vides aizsardzības projekts, kurā izmanto 5G, dronus, mākslīgo intelektu un MEC (Mobile Edge Computing) tehnoloģijas).

“Latvijas digitālās attīstības mērķis nav tikai ieviest jaunas tehnoloģijas — mūsu uzdevums ir tās pielāgot sabiedrības vajadzībām un radīt reālu, izmērāmu ieguvumu cilvēku ikdienā. Tas nozīmē, ka cilvēkiem ikdienā šīs sadarbības rezultātā būs pieejamāki un kvalitatīvāki veselības aprūpes pakalpojumi, drošāka digitālā vide, ērtāki valsts un pašvaldību e-pakalpojumi, kā arī jaunas iespējas mācīties un pilnveidot prasmes. Mēs redzam, ka cieša sadarbība ar Eiropas institūcijām, Rīgu un dažādām pašvaldībām ir ceļš uz ilgtspējīgu un noturīgu valsts attīstību. Šī vizīte parāda, ka Latvija spēj un var būt viena no vadošajām valstīm Eiropā digitālajā attīstībā.”

atzīmēja Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Čudars

Savukārt, Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Māris Sprindžuks uzsvēra:

“Mēs vēlamies, lai Rīga ir vieta, kur tehnoloģijas palīdz risināt cilvēkiem svarīgas problēmas. To labi parāda mūsu darbs projektā 5G4LIVES, kur starptautiska sadarbība dod reālus uzlabojumus sabiedrības drošībā. Rīgas digitālā aģentūra jau ir atzīta kā nozīmīgs partneris dažādās Eiropas organizācijās, un tas mums dod iespēju piedalīties jaunos, nozīmīgos digitalizācijas projektos, piemēram, EDIC CITIVERSE. Pateicoties šiem projektiem, iedzīvotāji iegūs praktiskus uzlabojumus ikdienā – drošāku sabiedrisko telpu, ātrāku reaģēšanu ārkārtas situācijās, labāku veselības aprūpi un pieejamāku izglītību. Šie risinājumi veicina drošāku, veselīgāku un ilgtspējīgāku dzīvi ikvienam.”

Īpaši tika izcelts Latvijas Mobilā Telefona (LMT) ieguldījums – uzņēmums parādīja, kā tas izmanto privāto 5G tīklu, mobilo 5G infrastruktūru un dronus sabiedriskās drošības un vides uzraudzības situācijās, īpaši projektā 5G4LIVES. LMT pārstāvji dalījās savā pieredzē, uzsverot, ka dronu un MEC (Mobile Edge Computing) izmantošana palīdz ātrāk veikt glābšanas operācijas; ka privātais 5G tīkls nodrošina stabilu sakaru savienojamību krīzē, un ka zinātnieku un uzņēmumu sadarbība ļauj pārbaudīt šos risinājumus reālās dzīves situācijās.

“Latvija nav tikai tehnoloģiju testēšanas vieta, bet ir starptautiski atzīta inovāciju izstrādes un ieviešanas centrs. Projekts 5G4LIVES ir lielisks piemērs – tajā tehnoloģijas kalpo dzīvības glābšanai. No LMT puses varam apliecināt, ka esam gatavi arī turpmāk attīstīt risinājumus, kas savieno 5G infrastruktūru, dronus un mākslīgā intelekta tehnoloģijas, lai uzlabotu glābšanas operāciju efektivitāti.”

norādīja Juris Binde, LMT prezidents

Vizītes otrajā dienā HaDEA pārstāvji apmeklēja Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Zināšanu inovāciju centru. Tur notika prezentācijas un diskusijas, kurās tika parādīts, ka Latvijai ir liels potenciāls kļūt par dinamisku un daudzpusīgu inovāciju centru.Pasākumu atklāja Latvijas Zinātnes padomes vadītāja Lauma Muižniece un RTU prorektore inovācijās Liene Briede, uzsverot zinātnes un tehnoloģiju sinerģiju kā ilgtspējīgas attīstības pamatu.

“Latvijas stiprā puse ir spēja sadarboties zinātnei, industrijai un valsts pārvaldei, radot ilgtspējīgus risinājumus Eiropas konkurētspējai. Projekti, kuros izmanto mākslīgo intelektu, 5G un digitālos dvīņus, parāda mūsu potenciālu stiprināt Latviju kā inovāciju centru, kur tiek radītas nākotnes tehnoloģijas un to pielietojums sabiedrības labklājības veicināšanā,”

skaidro RTU inovāciju prorektore Liene Briede.

RTU iepazīstināja ar universitātes īstenotajiem valstiska nozīmes projektiem, kurus atbalsta ES: projektiem AIDA un TOGAS (mākslīgā intelekta izmantošana vēža diagnostikā un ārstēšanā); projektu 5G BALTICS (risinājumi drošai un ilgtspējīgai satiksmei Via Baltica ceļu koridorā), kā arī digitālo dvīņu un virtuālās realitātes apmācību rīkiem, kas tiek izstrādāti pašvaldību vajadzībām.

📸Fotogalerija