Arhīvs birkai: Projekta aktivitāte

Mūsdienu jauniešiem ir daudz ideju, jautājumu un domu par to, kā viņi varētu ietekmēt sabiedrībā notiekošo. Taču bieži vien trūkst drošas telpas, kur šīs idejas izteikt, apspriest un sākt pārvērst reālā iniciatīvā.

Lai veicinātu jauniešu līdzdalību, iniciatīvu un pārliecību par savām iespējām, biedrība “Es varu visu!” īsteno projektu “Jauniešu līdzdalības un iniciatīvas darbnīca NVO kapacitātes stiprināšanai” * .

Šī projekta ietvaros jaunieši tiek aicināti piedalīties interaktīvā darbnīcā un diskusijās, kas palīdzēs labāk izprast gan savas idejas, gan nevalstisko organizāciju lomu sabiedrībā.

Projekts tiek īstenots ar mērķi stiprināt jauniešu līdzdalību sabiedriskajos procesos un vienlaikus attīstīt arī biedrības kompetenci darbā ar jauniešiem, veidojot mūsdienīgas līdzdalības un sadarbības metodes.

Darbnīca jauniešiem: kā atrast ideju, kurai ir vērtība

Projekta centrālais notikums būs interaktīva jauniešu darbnīca, kuru vadīs uzņēmējdarbības un radošās domāšanas trenere Vita Brakovska.

Tā būs praktiska un domāšanu rosinoša nodarbība, kurā jaunieši:

  • iepazīs reālus jauniešu radītus projektus,
  • analizēs, kur rodas patiesi labas idejas,
  • uzzinās, kā atpazīt idejas, kurām ir reāls pieprasījums,
  • sāks veidot savas idejas jau nodarbības laikā.

Darbnīca nebūs tradicionāla lekcija – jaunieši aktīvi domās, diskutēs, analizēs un praktiski strādās pie idejām!

Kāpēc jauniešu līdzdalība ir svarīga?

Daudzi jaunieši izjūt, ka viņu balss sabiedrībā netiek pietiekami sadzirdēta vai ka viņiem trūkst iespēju iesaistīties sabiedriskajās iniciatīvās. Tajā pašā laikā nevalstiskajām organizācijām bieži vien ir izaicinājums atrast efektīvus veidus, kā jauniešus uzrunāt un iesaistīt. Šis projekts palīdz risināt abas šīs vajadzības vienlaikus:

  • jaunieši iegūst iespēju izteikt savas idejas un viedokli,
  • tiek veidota droša vide diskusijām un domāšanai,
  • biedrība iegūst dziļāku izpratni par jauniešu vajadzībām un redzējumu.

No idejām līdz iniciatīvai

Pēc darbnīcas notiks arī strukturētas darba sesijas, kurās jaunieši kopā ar fasilitatoru – kouču padziļināti analizēs savas idejas, vajadzības un iespējas iesaistīties sabiedriskajos procesos.

Šo sesiju laikā tiks:

  • apkopoti jauniešu viedokļi un idejas,
  • analizētas iespējas attīstīt iniciatīvas,
  • veidoti secinājumi turpmākam darbam ar jauniešiem.

Projekta rezultātā tiks iegūta praktiska pieredze un jaunas pieejas jauniešu līdzdalības veicināšanai, kas palīdzēs attīstīt turpmākas iniciatīvas un projektus.

Norises vieta

Darbnīca notiks Rīgas NVO namā Ieriķu ielā 43a, 23.aprīlī plt.16.30.-20.00, ( ar kafijas pauzi) , un tajā aicināti piedalīties 10.–12. klašu jaunieši, kuri interesējas par idejām, uzņēmējdarbību, projektiem vai sabiedrisko līdzdalību. Piesakies arī tu! https://ej.uz/darbnicaarvitu

Projektu īsteno biedrība “Es varu visu!” un Kadrija Beirote sadarbībā biedrību “Zinis” un Vitu Brakovsku.

Kontakti:
Kadrija Beirote izaugsmesvietadaritajiem@gmail.com, http://www.varijadari.lv/

* Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

Biedrība “Latvijas senioru kopienu apvienība” (LSKA) uzsākusi īstenot Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra atbalstīto projektu “Rīgas seniori Starptautiskajā brīvprātīgo gadā”. Projekta ietvaros LSKA plāno iesaistīt Rīgas seniorus brīvprātīgajā darbā, kā arī izveidot ilglaicīgi darbojošos brīvprātīgo komandu.

“Tādējādi Rīgas senioriem un jauniešiem no sociālo risku grupām būs iespēja apgūt brīvprātīgā darba prasmes un iesaistīties dažādos pasākumos,” informē projekta vadītāja, LSKA valdes priekšsēdētājas vietniece Lilita Kalnāja.

Senioru iekļaušana brīvprātīgo kustībā ir jauns LSKA darbības virziens, kas stiprina biedrības kapacitāti un palīdz veiksmīgāk īstenot mērķus. ANO 2026.gadu ir pasludinājusi par Brīvprātīgā darba ilgtspējīgai attīstībai veltītu gadu un LSKA turpina pilnveidot savu pieredzi šajā sabiedrībai nozīmīgajā pilsoniskās līdzdalības iniciatīvā. “Projekts “Rīgas seniori Starptautiskajā brīvprātīgo gadā” ir likumsakarīgs turpinājums Rīgas AIC atbalstītajam projektam “Rīgas senioru brīvprātīgo kustība”, ko LSKA īstenoja pērn,” norāda Lilita Kalnāja.

Projekta “Rīgas seniori Starptautiskajā brīvprātīgo gadā” ietvaros plānotas talkošanas un citi brīvprātīgo pasākumi, tostarp kopā ar jauniešiem, kuri norisināsies pansionātos, bērnu dārzos un veselības aprūpes iestādēs, kā arī līdzdalība Rīgas un republikas Brīvprātīgo dienas pasākumos decembrī. Savukārt šā gada oktobrī plānots organizēt Brīvprātīgo senioru informācijas mēnesi. Brīvprātīgo senioru koordinatores pienākumus veiks LSKA dalīborganizācijas, kopienas centra “Svētās Ģimenes Māja” dalībniece psiholoģe Dzintra Bušmane. Viņa kā brīvprātīgā darba vadītāja pērn saņēma pateicību Rīgas un republikas mēroga pasākumos.

Šobrīd jau norit intensīvs darbs pie komandas izveidošanas un darba plānu apspriešana. Tā kā daudzi seniori vēlas palīdzēt un darboties kā brīvprātīgie pirmsskolas iestādēs, tiek veidota “Brīvprātīgo vecmāmiņu” grupa. Plānots, ka tajā darbosies līdz desmit personām ar pedagogu pieredzi. Ir arī sadarbības iecere ar Bērnu klīniskās universitātes slimnīcu, kā arī pansionātiem, kuru gados vecajiem klientiem ļoti nepieciešama komunikācija ar senioriem un jauniešiem, kas vada sarunas, lasa viņiem priekšā grāmatas, palīdz izstaigāties un socializēties. Sākot no maija līdz novembrim, tiks organizētas kopumā septiņas talkas, kā arī organizēti pieredzes apmaiņas pasākumi pie senioriem – brīvprātīgā darba veicējiem Kuldīgā un Limbažu novadā.

“Darbojoties Labklājības ministrijas Brīvprātīgā darba konsultatīvajā padomē vienmēr uzsveram, ka seniori ir liels brīvprātīgo resurss. Par to pārliecinājāmies jau pagājušajā gadā īstenotā projekta ietvaros. Seniori turpina darboties brīvprātīgo pasākumos – Lasītāju klubā un Senioru klubā, kurus arī paši vada, bet viņi spēj un vēlas paveikt daudz vairāk. Brīvprātīgais darbs ne vien sniedz labumu sabiedrībai un tām institūcijām, kurām brīvprātīgie sniedz palīdzīgu roku, teiksim, teritorijas sakopšanā vai kādos citos darbos, tas ir arī instruments, kurš pašiem senioriem liek justies vajadzīgiem un novērtētiem,” uzsver projekta vadītāja Lilita Kalnāja.

Vairāk par LSKA īstenoto brīvprātīgo darbu varat uzzināt biedrības mājas lapā sadaļā “Brīvprātīgie” https://lskapvieniba.lv/brivpratigie/.

Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.
Projekta īstenošanas termiņš no 10.03.2026. līdz 15.02.2027.

Krīžu un konsultāciju centrs “Skalbes” paplašina Rīgas domes diennakts konsultatīvā krīžu tālruņa pakalpojumu, ieviešot tiešsaistes čata funkciju, kas iedzīvotājiem sniegs papildu iespēju saņemt psihoemocionālu atbalstu rakstiskā formā.

Jaunā čata funkcija būs pieejama no 2026. gada 1. aprīļa līdz 15. novembrim, katru dienu no plkst. 09.00 līdz 17.00. Tā darbosies līdzās jau esošajiem krīžu tālruņiem 27722292 un 67222922, kur palīdzība pieejama diennakts režīmā.

Čata ieviešanas mērķis ir padarīt psihoemocionālo atbalstu pieejamāku dažādām sabiedrības grupām, īpaši tiem cilvēkiem, kuriem saziņa rakstiskā formā šķiet drošāka vai ērtāka. Nereti cilvēkiem krīzes situācijā ir grūti runāt par savām emocijām – čats var kļūt par pirmo soli palīdzības meklēšanā.

“Daļai cilvēku rakstīt ir vieglāk nekā runāt. Īpaši brīžos, kad emocijas ir ļoti intensīvas un tādēļ vārdos izteikt notikušo ir izaicinoši. Čata iespēja var palīdzēt pārvarēt šo barjeru un uzrunāt speciālistu,” norāda Krīžu un konsultāciju centra “Skalbes” pārstāvji.

Čatā iedzīvotāji varēs saņemt profesionālu psihoemocionālu atbalstu, tostarp atbalstu krīzes situācijās un informāciju par citām pieejamajām palīdzības iespējām.

Krīžu un konsultāciju centrs “Skalbes” jau gandrīz 30 gadus nodrošina psiholoģisko atbalstu cilvēkiem krīzes situācijās, palīdzot pārvarēt grūtības, sakārtot domas un emocijas, kā arī rast risinājumus sarežģītās dzīves situācijās.

Čats būs pieejams biedrības “Skalbes” mājaslapā www.skalbes.lv

Čata darba laiks:

  • katru dienu no plkst. 09.00 līdz 17.00
  • no 01.04.2026. līdz 15.11.2026.

Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.

Vēl līdz 31.martam notiek projektu pieņemšana sociālās uzņēmējdarbības grantu programmā “Augšup”, ko īsteno SEB banka kopā ar Ķekavas, Mārupes, Bauskas, Ropažu un Jelgavas novadiem, kā arī Rīgas pašvaldību. Pretendēt uz finansiālo atbalstu var gan strādājoši uzņēmumi, gan vēl neīstenotu biznesa ideju autori. Kopējais grantu apmērs šogad ir 56 tūkstoši eiro.

“Augšup” ir kļuvusi par ikgadēju uzņēmējdarbības veicināšanas programmu, kurā sadarbībā ar SEB banku piedalās vairākas pašvaldības, tostarp Rīga, kas šo iniciatīvu atbalsta jau otro gadu. Maksimālā naudas summa vienam grantam būs 8000 eiro, un uz to var pretendēt gan uzņēmumi, kas jau veic vai plāno veikt sociālo uzņēmējdarbību kādā no minētajiem novadiem, gan arī jaunu sociālā biznesa ideju autori.

Katru gadu Rīgā tiks izvirzīta kāda sociālā problēma, kuras risināšanai grants tiks mērķēts. Ņemot vērā Rīgas domes struktūrvienību iezīmētos sociālos izaicinājumus, šogad Rīga grantam izvirza šī gada tēmu ar devīzi “No klaiņošanas uz iesaisti” un gaidīs pieteikumus, kas piedāvās mobilus vai vietbāzētus sociālās uzņēmējdarbības pakalpojumus, kas aizstāj jauniešu neproduktīvu uzturēšanos publiskās vietās ar pievilcīgām, drošām un regulārām aktivitātēm.

Iesniegt projektus varēs līdz 31.martam. Pēc tam tos vērtēs žūrijas komisija, kuras sastāvā būs gan biznesa profesionāļi, gan sociālās uzņēmējdarbības jomas un pašvaldību pārstāvji.
Rezultātu paziņošana un uzvarētāju apbalvošana notiks 9.jūnijā.

Grantu programma “Augšup” norisinās jau piekto reizi. Pērn programmas ietvaros atbalstu savas sociālās uzņēmējdarbības idejas īstenošanai saņēma septiņi uzņēmēji.

Vairāk informācijas ir iespējams iegūt SEB banka mājaslapā šeit.

Papildu informācija: Aija Lilienfelde, Rīgas uzņēmēju atbalsta kontaktpunkta projektu vadītāja uzņēmējdarbības atbalsta jautājumos, e-pasts Aija.Lilienfelde2@riga.lv.

No 2026. gada aprīļa līdz jūlijam Rīgā norisināsies biedrības Sievietēm 50+ projekts “Pieredzes jauda: Sievietes 50+ Rīgas darba tirgū un uzņēmējdarbībā”, kura mērķis ir stiprināt pirmspensijas vecuma sieviešu konkurētspēju darba tirgū un mazināt vecuma diskriminācijas riskus.

Projektā piedalīsies vismaz 30 Rīgas sievietes vecumā 50+, kuras saskaras ar bezdarba risku vai vēlas uzsākt jaunu profesionālo posmu. Programma paredz sešu praktisku nodarbību ciklu un mentoru atbalstu, palīdzot dalībniecēm atjaunot profesionālo pārliecību, apgūt mūsdienīgas digitālās prasmes un stiprināt savu personīgo zīmolu.

Vecuma diskriminācija – klusā realitāte darba tirgū

Statistika rāda, ka būtiska daļa bezdarbnieku Latvijā ir cilvēki vecumā virs 50 gadiem, un sievietes šajā grupā veido nozīmīgu īpatsvaru. Nereti pieredzējušas speciālistes saskaras ar stereotipiem par zemu digitālo kompetenci vai nepietiekamu elastību pārmaiņu apstākļos.

Projekts ir atbilde šīm problēmām – tas fokusējas uz pieredzes pārvēršanu konkurētspējīgā priekšrocībā.

Praktiskas prasmes un reāls atbalsts

Nodarbību ciklā iekļautas tēmas:

  • Mūsdienīgs CV un motivācijas vēstules sagatavošana
  • Sagatavošanās darba intervijai
  • Personīgais zīmols un profesionālās identitātes transformācija
  • LinkedIn kā digitālā vizītkarte
  • Digitālais praktikums: e-paraksts, e-pakalpojumi, droša identitāte internetā
  • Mākoņpakalpojumi, attālinātais darbs un mākslīgā intelekta rīki

Projekta noslēgumā jūnijā notiks forums “Pieredzes jauda”, kurā tiksies visas dalībnieces un tiks aicināti piedalīties arī iekļaujošu uzņēmumu pārstāvji, ieinteresēti darba devēji un sabiedrības pārstāvji, kas dalās ar savu pieredzi darbā ar 50+ paaudzi.

Pasākuma laiks un vieta vēl tiks ziņoti.

No problēmas uz iespēju

Projekta ilgtermiņa iecere ir stiprināt Rīgu kā iekļaujošu pilsētu, kurā tiek novērtēta visu paaudžu profesionālā pieredze. Dalībnieces iegūs ne tikai jaunas prasmes, bet arī kopienas atbalstu, kas palīdzēs drošāk spert nākamos soļus karjerā vai uzņēmējdarbībā.

Projekta norises laiki:

1. grupa: 2. aprīlis un 9. aprīlis (laiks no plkst. 9.30 – 15.30)
2. grupa: 19. maijs un 28. maijs (laiks no plkst. 9.30 – 15.30)
Norises vieta: Rīgas NVO nama telpas Slokas ielā 161, k-2
Cena: Bez maksas
Vairāk informācijas: https://sievietem50.plus/projekts-pieredzes-jauda-sievietes-50-rigas-darba-tirgu-un-uznemejdarbiba/

Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros un paredz plašāku sabiedrības informēšanu par 50+ paaudzes potenciālu darba tirgū.

Papildu informācija:
Biedrība “Sievietēm 50+”, Ingrīda Pērkone, Valdes priekšsēdētāja
Tālr.: +371 20525611, E-pasts: biedriba@sievietem50.plus, https://sievietem50.plus

 

 

Rīgas pašvaldība strādā pie vakara un nakts laika politikas ieviešanas galvaspilsētā, lai nodrošinātu drošu, pieejamu un dzīvīgu pilsētvidi arī pēc saulrieta. Darba grupa, kas izveidota šī jautājuma virzībai, ir izstrādājusi konkrētus uzdevumus un priekšlikumus, kuri trešdien, 9. aprīlī, tika prezentēti Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejai.

Rīgas pašvaldības mērķis ir līdz 2026. gada nogalei izstrādāt pilnvērtīgu vakara un nakts laika plānošanas un pārvaldības modeli, kurā būtu līdzsvaroti kultūras, drošības, uzņēmējdarbības un sabiedrības intereses.

“Vakara un nakts laiks pilsētā nedrīkst būt “tukšs” – mums jāspēj līdzsvarot iedzīvotāju drošība, trokšņu regulācija un sabiedriskās dzīves dinamika. Nakts dzīve nav tikai izklaide – tā ir daļa no modernas un atvērtas metropoles identitātes. Paldies visiem, kas ir iesaistīti šajā darbā, esam piegājuši šim jautājumam ļoti sistēmiski un noteikti būs rezultāti,”

uzsver Rīgas vicemēre Linda Ozola

“Rīgas naktsdzīves politika vairs nav tikai vīzija – tā kļūst par stratēģisku pašvaldības attīstības virzienu. Kā šīs jomas aktualizētāja un virzītāja Rīgas domē, esmu pateicīga par plašo iesaisti naktsdzīves politikas plānošanas iniciatīvās no izpilddirektora biroja līdz apkaimju centriem, no pašvaldības policijas līdz departamentu ekspertiem, no nakts industrijas pārstāvjiem līdz aktīviem iedzīvotājiem. Kopā esam jau paveikusi lielu darbu un turpinām tiekties uz Rīgas rīcības plānā noteikto mērķi līdz 2026. gada nogalei izstrādāt pilnvērtīgu nakts laika politikas un pārvaldības modeli. Esam smēlušies pieredzi starptautiskās jomas konferencēs, ir bijusi konference Rīgā, esam tikušies ekspertu domapmaiņās, esam meklējuši līdzsvaru starp aktīvo dzīvi, trokšņiem un mieru, un šobrīd īstenojam projektu par baudāmu naktsdzīvi. Vakara un nakts laiks ir pilsētas potenciāls – kultūrai, radošumam, uzņēmējdarbībai un cilvēkiem. Mēs nedrīkstam ļaut tai vienkārši izplēnēt tumsā. Rīgai jākļūst par pilsētu, kas elpo, pulsē un iedvesmo visas diennakts garumā,”

norāda Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja Laima Geikina

Darba grupa ir izstrādājusi priekšlikumus nakts sabiedriskā transporta pakalpojuma sniegšanai gada siltajā sezonā, par ko vēl lems domes deputāti. Tiek piedāvāts ieviest trīs maršrutus, kas veidoti lokveidā, aptverot lielāku apkaimju skaitu un fokusējoties uz daudz un blīvi apdzīvotajām apkaimēm.

Pašvaldība ir izstrādājusi piecu soļu programmu vakara un nakts laika plānošanai un pārvaldībai, kas ietver:

• vakara un nakts lietu koordinators – pārmaiņu aģents, kas veicina, moderē un regulē vakara un nakts laika aktivitātes;
• nakts sabiedriskā transporta atjaunošana un drošības uzlabošana;
• ES pieredzes pārneses projekts “2nite” – sabiedrības iesaiste apkaimju drošināšanā;
• vakara un nakts laika ekspertu padome – konsultatīvā grupa ar visu iesaistīto pušu klātbūtni;
• vakara un nakts laika forums – ikgadējs atskaites punkts, lai ziņotu par pašvaldības paveikto.

Darbība vakara un naktsdzīvei notiks šādos piecos virzienos:

  • Telpiskā attīstība un plānošana (arhitektūra, vides dizains, mobilitāte, infrastruktūra, ekosistēmas, urbānisms, revitalizācija, reģenerācija, būvniecība, piesārņojuma veidi, sabiedriskie pakalpojumi);
  • Makroekonomika (darbs, ražošana, loģistika, tirdzniecība, apsardze, investīcijas un privātie, tostarp komunālie pakalpojumi);
  • Naktsdzīve un kultūra (iestādes, sporta norises, rekreācija, viesmīlība, ēdināšana, daudzveidība, regulējums un veicināšana);
  • Sabiedrības labklājība (veselība, drošība, izglītība, mājoklis, sociālā aprūpe, dzimumu vienlīdzības politika, bērnu aizsardzības politika);
  • Politika un pārvaldība (sabiedrības iesaistīšana komunikācijā, stratēģiskās partnerattiecībās ar sabiedrību, ar Rīgu kā galvaspilsētu vai valsts līmeņa attīstību).

Rīga jau piedalās Eiropas Savienības projektā “2nite”, lai kopā ar partnervalstīm Itāliju, Spāniju, Portugāli un Rumāniju izstrādātu rīcības plānu, kā publiskajā ārtelpā vakaros un naktīs paaugstināt vietējo iedzīvotāju drošības sajūtu. Par projekta pilotteritoriju izvēlēta visapdzīvotākā Rīgas apkaime – Purvciems, un rīcības plāna izstrāde notiks ciešā sadarbībā ar iedzīvotājiem, nevalstiskajām organizācijām, ekspertiem un uzņēmējiem.

Vairāk par projektuŠEIT.

Rīgas pašvaldība aicina iedzīvotājus būt aktīviem un iesaistīties vakara un nakts laika plānošanas un pārvaldības procesā, lai kopīgi veidotu drošu un pieejamu nakts dzīvi galvaspilsētā.