Arhīvs birkai: NVO ziņa

21. aprīlī noslēdzās pirmais atlases process apkaimju kopienu attīstības programmā, dalībai apstiprinot pirmās 60 apkaimes kopienas no kopumā 225 pieteiktajām. Programmas “Drošas kopienas” mentoru atbalstu, zināšanas un finansējumu savām iniciatīvām saņems apkaimju kopienas 40 pašvaldībās no kopumā 42 pašvaldībām Latvijā.

Ar dalībai programmā apstiprinātajām kopienām var iepazīties šeit.

Rīgā pirmajā programmas uzsaukumā dalībai kopienu attīstības programmā apstiprinātas divas apkaimes kopienasImanta 6 un Pļavnieku apkaimes biedrība.

Kopienas dalībai programmā tika atlasītas divās kārtās. Pirmajā tika vērtēta kopienas atbilstība programmai, savukārt otrajā kārtā notika intervijas, padziļināti iepazīstot pieteicējus. Atlasē bija ievērojama konkurence – 88,9% dalībnieku jeb vairāk nekā 200 kopienu izturēja pirmo kārtu un tika virzītas tālāk.

Tik plašs un daudzveidīgs pretendentu skaits uz 60 vietām programmā nozīmēja arī sarežģītus lēmumus reģionālajām atlases komisijām – katrai bija jāatlasa 12 savā reģionā uzņemamās apkaimes kopienas. Kā atzīst Uldis Dūmiņš no Zemgales NVO atbalsta centra, kurš kopā ar komandu lēma par 58 kopienu atlasi: “Atlasīt kopienas bija patiešām izaicinoši. Pieteikušies bija ļoti motivēti dalībnieki un mums ar kolēģiem nācās pieņemt grūtus lēmumus, ņemot vērā programmas nosacījumus, pieejamo vietu skaitu un nepieciešamību nodrošināt līdzsvarotu ģeogrāfisko pārklājumu visos Latvijas reģionos.”

150 stundas aizkustinājuma, smieklu un pārsteigumu kopienu intervijās

Vienlaikus interviju process atklāja arī to, cik dažādas var būt savā apkaimē un to cilvēku attīstībā ieinteresētās kopienas, un atgādināja, ka par cilvēku aktivitāti nevar spriest tikai pēc publisko projektu īstenošanas. Interviju laikā bija iespēja iepazīt arī tādas kopienas, kas gadiem dara nozīmīgu darbu savās apkaimēs, bet bieži paliek nepamanītas, jo nepiesaista publisko finansējumu. Pēc aizvadītām 34 intervijām Kurzemes NVO centra pārstāve Maija Jankovska stāsta: “Ļoti izbaudījām interviju procesu – bija gan smiekli, gan aizkustinājuma asaras. Vērojama milzu dažādība – no kopienām, kuras jau sen zina, ko dara un no kurām var tikai mācīties, līdz pavisam jaunām iniciatīvām vietās, kur līdz šim šķitis, ka ‘te jau nekas nenotiek’.” Arī Valmieras novada fonda pārstāve Liene Liepiņa atzīst, ka interviju process devis daudz iedvesmas: “Kopienas Vidzemē veido fantastiski cilvēki. Ja būs tādi cilvēki, tad laukiem būs būt,” pauž Liene, vienlaikus atzīmējot arī pārsteigumu par to, ka Vidzemes lauku teritorijās apkaimju kopienas izrādījušās aktīvākas nekā pilsētās.

Programma kā atspēriens jaunām apkaimes kopienām

Vairāki topošo apkaimes kopienu pārstāvji intervijās atzina, ka iespēja piedalīties programmā un tās pieejamība arī vēl tikai topošām kopienām, ir bijusi izšķiroša viņu lēmumā sākt meklēt domubiedrus apkaimē un uzņemties atbildību par kopienas attīstību. Latvijas Pilsoniskās alianses kopienu koordinatore Sandra Feldmane dalās ar piemēru no Saulkrastu novada: “Bija sajūta, ka pirmajā uzsaukumā neviens nepieteiksies, taču atkal pierādījās, ka reizēm pietiek ar viena cilvēka iniciatīvu. Kāds iedzīvotājs pēc pārcelšanās uz Saulkrastiem jau divus gadus prātojis, ka vajadzētu aktivizēt un savest kopā kaimiņus. Viņš iepazinies ar vietējo aktīvisti, kuru pazīst teju visi – un šobrīd viņi kā topošā Zvejniekciema kopiena jau ir daļa no programmas!”

Līdzīgu sajūtu intervijās paudušas arī citas kopienas – tās saredz, ka dalība programmā sniegs ne tikai praktisku atbalstu, atpazīstamību un pārliecību par savām iecerēm, bet arī iedrošinās citus apkaimes iedzīvotājus pievienoties un noticēt, ka dalība apkaimes kopienā ir svarīga, ja jau tās aktivitātes tiek atbalstītas un tām tic pat svešinieki.

Savukārt Mārupes novada Jaunburtnieku apkaimes pārstāvis atlases intervijā atzina, ka īpaši nozīmīga ir programmas piedāvātā piekļuve jaunām metodēm, pieredzei un iespējām, kā attīstīt savu darbu apkaimē: “Nevajag izgudrot riteni no jauna. Programma “Drošas kopienas” ir kā ritenis, kurš jau ir izgudrots – lec virsū un brauc!”.

“Vai tev jau zied?” — kopīgi iedēstīta piederības sajūta

Latgalē interviju process izgaismoja programmas pievienoto vērtību reģionālo NVO atbalsta centru sadarbībai ar sabiedrību. Kā stāsta Dienvidlatgales NVO atbalsta centra koordinators Oskars Zuģickis: “Programmai Latgalē bija pieteikušās gan biedrības un kopienas, gan arī tematiskās iedzīvotāju interešu grupas. Lai gan šajā programmā ģeogrāfiskā piederība ir būtisks priekšnosacījums dalībai, saziņā ar kopienām gan ieguvām vērtīgu informāciju par Latgales plānošanas reģionā esošo kopienu aktivitāti, gan iepazinām daudzus mums iepriekš mazāk zināmus aktīvistus. Ir gandarījums par kopienu prieka un cerību pilniem zvaniem par iekļūšanu programmā.” Viena no dalībai programmā Latgalē apstiprinātajām kopienām – Dubuļu kopiena no Rēzeknes novada – izceļ mazo, simbolisko notikumu spēku, kas palīdz stiprināt piederības sajūtu: “Pēc programmas atklāšanas pasākuma iedvesmota devos mājās, un, tiekoties ar savu kopienu, stādījām narcises. Uz katra stādu podiņa uzrakstījām, kas mūsuprāt ir kopiena. Katrs aizgāja mājās ar savu podiņu, un pēc kāda laika tajos sāka ziedēt narcises. Vēlāk, satiekoties, viens otram jautājām: “Vai tev jau zied?” Tieši šādi mazi, šķietami vienkārši pārsteigumi patiesībā ir ļoti svarīgi.”

Rezumējot pirmo atlases procesa noslēgšanos, programmas “Drošas kopienas” vadītāja Inese Puriņa atzīst, ka lielākais gandarījums ir apziņa, ka programmas veidošanā izdarītās izvēles ir bijušas pareizas un atbilstošas šodienas sabiedrības vajadzībām: “Patīkami apzināties, ka lielākajai daļai dalībnieku galvenā motivācija dalībai programmā ir saistīta ar iespēju gūt zināšanas, kontaktus un pieredzi, un mazāk ar iespēju saņemt finansiālo atbalstu. Tas apliecina, cik svarīgi ir iedvesmot un atbalstīt cilvēkus savstarpējo attiecību veidošanā savā dzīvesvietas apkaimē, un tas ir vienlīdz būtiski gan lielpilsētās, gan mazpilsētās un lauku teritorijās.”

Šo sajūtu – kopā radīt, augt un priecāties par mazām, bet nozīmīgām pārmaiņām – programmas īstenotāji vēl visām kopienām:

gan tām, kuras dalību programmā sāks jau šopavasar, gan tām, kuras programmas komanda gaidīs pievienojamies nākamajās atlases kārtās.

Tuvākā – no 2026. gada 21. septembra līdz 21. oktobrim.

Programma “Drošas kopienas” Latvijā darbosies no 2026. līdz 2029. gadam un to īsteno Latvijas Pilsoniskā alianse sadarbībā ar reģionālajiem partneriem – Dienvidlatgales NVO atbalsta centru, Kurzemes NVO centru, Valmieras novada fondu un Zemgales NVO centru. Programma ir daļa no projekta “Sabiedrības noturības stiprināšana un kopienu pašorganizēšanās veicināšana”, kuru līdzfinansē Eiropas Savienība un Latvijas valsts.

Informāciju sagatavoja:
Anna Paula Gruzdiņa
Komunikācijas speciāliste
Latvijas Pilsoniskā alianse

 

Ikmēneša elektroniskā izdevuma “NVO nama ziņas” aprīļa numurā pieejama informācija par gaidāmajiem semināriem un pasākumiem NVO namā, apkopoti aktuālie projektu konkursi un NVO jaunumi, kā arī lasāma intervija ar Sarkandaugavas attīstības biedrības valdes priekšsēdētāju Lindu Veisu.

Sarkandaugava pēdējos gados kļuvusi par vienu no aktīvākajām Rīgas apkaimēm, kur iedzīvotāji ne tikai novēro pārmaiņas, bet paši tās veido. Par kopienas iniciatīvām, pilsētvides kvalitāti un robežu starp vandalismu un mākslu sarunājamies ar Sarkandaugavas attīstības biedrības valdes priekšsēdētāju Lindu Veisu. Šai tēmai būs veltīts arī 20. maija pasākums NVO namā “Sienas gleznojums Tavā apkaimē – strīdus ābols vai kultūras daudzveidība?”

“Ne tikai Sarkandaugavā, bet visās Rīgas apkaimēs vēlētos vairāk pārdomātus, kvalitatīvus, variētus publiskās ārtelpas mākslas objektus. Manā skatījumā pašas galvaspilsētas un iedzīvotāju interesēs ir svarīgi, lai tie masīvi nekoncentrējas tikai vienā pilsētas rajonā. Tas ir viens lokāls ceļš, kuru var attīstīt, tomēr pilsēta būtu ieguvēja, ja mākslas darbi tiktu izkaisīti vienmērīgi un tieši tur, kur tajā brīdī sakrīt visi ielu mākslas un menedžmenta puzles gabaliņi-”

Linda Veisa.

“NVO nama ziņas” aprīļa numurs!

 

Biedrība “Latvijas senioru kopienu apvienība” (LSKA) uzsākusi īstenot Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra atbalstīto projektu “Rīgas seniori Starptautiskajā brīvprātīgo gadā”. Projekta ietvaros LSKA plāno iesaistīt Rīgas seniorus brīvprātīgajā darbā, kā arī izveidot ilglaicīgi darbojošos brīvprātīgo komandu.

“Tādējādi Rīgas senioriem un jauniešiem no sociālo risku grupām būs iespēja apgūt brīvprātīgā darba prasmes un iesaistīties dažādos pasākumos,” informē projekta vadītāja, LSKA valdes priekšsēdētājas vietniece Lilita Kalnāja.

Senioru iekļaušana brīvprātīgo kustībā ir jauns LSKA darbības virziens, kas stiprina biedrības kapacitāti un palīdz veiksmīgāk īstenot mērķus. ANO 2026.gadu ir pasludinājusi par Brīvprātīgā darba ilgtspējīgai attīstībai veltītu gadu un LSKA turpina pilnveidot savu pieredzi šajā sabiedrībai nozīmīgajā pilsoniskās līdzdalības iniciatīvā. “Projekts “Rīgas seniori Starptautiskajā brīvprātīgo gadā” ir likumsakarīgs turpinājums Rīgas AIC atbalstītajam projektam “Rīgas senioru brīvprātīgo kustība”, ko LSKA īstenoja pērn,” norāda Lilita Kalnāja.

Projekta “Rīgas seniori Starptautiskajā brīvprātīgo gadā” ietvaros plānotas talkošanas un citi brīvprātīgo pasākumi, tostarp kopā ar jauniešiem, kuri norisināsies pansionātos, bērnu dārzos un veselības aprūpes iestādēs, kā arī līdzdalība Rīgas un republikas Brīvprātīgo dienas pasākumos decembrī. Savukārt šā gada oktobrī plānots organizēt Brīvprātīgo senioru informācijas mēnesi. Brīvprātīgo senioru koordinatores pienākumus veiks LSKA dalīborganizācijas, kopienas centra “Svētās Ģimenes Māja” dalībniece psiholoģe Dzintra Bušmane. Viņa kā brīvprātīgā darba vadītāja pērn saņēma pateicību Rīgas un republikas mēroga pasākumos.

Šobrīd jau norit intensīvs darbs pie komandas izveidošanas un darba plānu apspriešana. Tā kā daudzi seniori vēlas palīdzēt un darboties kā brīvprātīgie pirmsskolas iestādēs, tiek veidota “Brīvprātīgo vecmāmiņu” grupa. Plānots, ka tajā darbosies līdz desmit personām ar pedagogu pieredzi. Ir arī sadarbības iecere ar Bērnu klīniskās universitātes slimnīcu, kā arī pansionātiem, kuru gados vecajiem klientiem ļoti nepieciešama komunikācija ar senioriem un jauniešiem, kas vada sarunas, lasa viņiem priekšā grāmatas, palīdz izstaigāties un socializēties. Sākot no maija līdz novembrim, tiks organizētas kopumā septiņas talkas, kā arī organizēti pieredzes apmaiņas pasākumi pie senioriem – brīvprātīgā darba veicējiem Kuldīgā un Limbažu novadā.

“Darbojoties Labklājības ministrijas Brīvprātīgā darba konsultatīvajā padomē vienmēr uzsveram, ka seniori ir liels brīvprātīgo resurss. Par to pārliecinājāmies jau pagājušajā gadā īstenotā projekta ietvaros. Seniori turpina darboties brīvprātīgo pasākumos – Lasītāju klubā un Senioru klubā, kurus arī paši vada, bet viņi spēj un vēlas paveikt daudz vairāk. Brīvprātīgais darbs ne vien sniedz labumu sabiedrībai un tām institūcijām, kurām brīvprātīgie sniedz palīdzīgu roku, teiksim, teritorijas sakopšanā vai kādos citos darbos, tas ir arī instruments, kurš pašiem senioriem liek justies vajadzīgiem un novērtētiem,” uzsver projekta vadītāja Lilita Kalnāja.

Vairāk par LSKA īstenoto brīvprātīgo darbu varat uzzināt biedrības mājas lapā sadaļā “Brīvprātīgie” https://lskapvieniba.lv/brivpratigie/.

Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.
Projekta īstenošanas termiņš no 10.03.2026. līdz 15.02.2027.

“NVO nama ziņas” marta numurā lasāma intervija ar Anhelitu Kamensku, biedrības “Latvijas Cilvēktiesību centrs” direktori, kas stāsta par cilvēktiesību aizsardzības, sabiedrības izglītošanas un demokrātisko vērtību stiprināšanas jomu, centra darbu, aktuālajiem izaicinājumiem un cilvēktiesību situāciju.

“Pēdējā laikā novērojami arvien biežāki centieni nomelnot, trivializēt konkrētu NVO darbu, traucēt to ikdienas darbu, arvien biežāk notiek vēršanās pret NVO sektoru kopumā. Viens veids, kā tam pretoties, ir lielāka solidaritāte pašu starpā un sabiedroto meklēšana, jo tādu tomēr nav maz!”

Anhelita Kamenska

Šajā numurā apkopota informācija arī par gaidāmajiem pasākumiem un semināriem NVO namā, aktuālajiem projektu konkursiem un NVO jaunumiem.


“NVO nama ziņas” marta numurs!


Citi NVO nama ziņu numuri skatāmi – ŠEIT.

 

NVO nams aicina Rīgas nevalstisko organizāciju – biedrību un nodibinājumu – pārstāvjus pieteikties tiešsaistes semināram “Komunikācija – kā tai atlicināt laiku?”, kas notiks 2026. gada 11. martā no plkst. 18.00 līdz 20.00.

Semināru vadīs Linda Jākobsone-Gavala, strādājusi Eiropas Savienības komunikācijas jomā valsts iestādēs un Eiropas Komisijas pārstāvniecībā Latvijā. Šobrīd Linda strādā Izglītības un zinātnes ministrijā, taču Lindas iepriekšējo gadu pieredze ir saistīta ar nevalstisko organizāciju atbalsta Ukrainas cilvēkiem Latvijā koordināciju, kā arī pilsoniskā dialoga attīstību. Lindai ir vairāk nekā 20 gadu pieredze nevalstiskajās organizācijās un brīvprātīgajā darbā. Linda ir mācījusies politikas zinātni, Eiropas studijas un vadību Latvijā, Vācijā un ASV.

Nodarbībā uzmanība tiks pievērsta tam, kā ikdienas aizņemtajā nevalstisko organizāciju darba ritmā atlicināt laiku komunikācijai un kādi var būt ieguvumi īstermiņā un ilgtermiņā pat nelielai resursu ieguldīšanai komunikācijā. Nodarbības laikā apskatīsim praktiskus piemērus, kā veicināt zināšanas par organizāciju un tās darbu arī ierobežotu resursu apstākļos. Tāpat nodarbības laikā diskutēsim par savu pieredzi darbā ar partnerim un biedriem ikdienas darbā organizācijas mērķu sasniegšanai.

Semināra programmā plānots ieskats organizācijas komunikācijas principu noteikšanā un izveidošanā gan saziņai ar ārējām auditorijām, gan biedriem; praktisku ideju apkopošana dažādu iespēju izmantošanā komunikācijā par savu biedrību; kā arī ieskats aktuālo norišu iesaistē savas organizācijas mērķu veicināšanā.


Aicinām reģistrēties līdz 10. martam – ŠEIT.


Informējam, ka norises laikā tiks veikta foto un/vai video uzņemšana ar mērķi atspoguļot informāciju publicitātes materiālos. Iegūtie materiāli var tikt izmantoti sabiedrības informēšanai.

 

NVO nams aicina Rīgas NVO pārstāvjus pieteikties individuālām bezmaksas tiešsaistes konsultācijām, lai saņemtu padomus un atbalstu savām organizācijām svarīgos grāmatvedības, projektu vadības un juridiskos jautājumos.

  • Konsultācijas norisināsies tiešsaistē visa marta mēneša garumā.
  • Katra individuālā konsultācija ilgst 30 minūtes.
  • Tām nepieciešams iepriekš reģistrēties, aizpildot pieteikšanās formu un norādot konkrētus jautājumus, par kuriem vēlaties saņemt konsultāciju.

Grāmatvedības jautājumos konsultē Ingrīda Lejniece – grāmatvedības kvalifikācijas kursu un semināru pasniedzēja, rakstu autore par grāmatvedības uzskaiti un nodokļiem.

Konsultāciju temati: grāmatvedības uzskaite biedrībās; grāmatvedības kārtošana vienkāršā vai divkāršā ieraksta sistēmā; gada pārskata sagatavošana.

Reģistrācija, kā arī informācija par pieejamajiem datumiem un laikiem šeit.


Juridiskos jautājumos konsultē Kitija Kalsnava – lektore Rīgas Stradiņa universitātes Sociālo zinātņu fakultātē, kopš 2012. gada darbojas kā nevalstisko organizāciju konsultante.

Konsultāciju temati: NVO dibināšana un reģistrācija; statūtu izstrāde biedrībā un nodibinājumā; patiesā labuma guvējs biedrībā un nodibinājumā; izmaiņu fiksēšana NVO un to reģistrēšana Uzņēmumu reģistrā; nodarbinātībās līgumi, brīvprātīgā darbs.

Reģistrācija, kā arī informācija par pieejamajiem datumiem un laikiem šeit.


Projektu vadības jautājumos konsultē Alise Vītola – lektore ar 15 gadu pieredzi, sagatavojot un īstenojot NVO projektus dažādās finansējuma programmās.

Konsultāciju temati: projektu sagatavošana – ar ko sākt; projekta aktivitāšu plānošana; projekta budžeta un naudas plūsmas plānošana; noderīgi rīki projektu sagatavošanai; finanšu avotu izvēle.

Reģistrācija, kā arī informācija par pieejamajiem datumiem un laikiem šeit.

Jautājumu gadījumā lūgums sazināties, rakstot uz nvonams@riga.lv.

Konsultācijas nodrošina Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra Nevalstisko organizāciju atbalsta sektors.

 

NVO nams aicina Rīgas nevalstisko organizāciju – biedrību un nodibinājumu – pārstāvjus pieteikties tiešsaistes semināram “No uzvednes līdz produktam: praktiska MI darbnīca NVO līderiem”, kas notiks 2026. gada 4. martā plkst. 14.00-17.00.

Semināra laikā dalībnieki apgūs, kā no vienkāršas idejas pāriet uz reālu digitālu risinājumu, uzzinās, kā izmantot Vibe Coding principus, lai bez programmēšanas priekšzināšanām izveidotu savu mājaslapu, apgūs, kā strukturēt “Mans-PRO” asistentu jeb personīgo MI palīgu konkrētām vajadzībām un kā MI rīkus izmantot ne tikai satura radīšanai, bet arī produktu veidošanai.

Semināru vadīs Artis Gustovskis, digitālo inovāciju un MI praktiķis ar vairāk nekā 20 gadu starptautisku pieredzi projektu vadībā, izglītībā un radošajās industrijās. Ikdienā vada Digitālo inovāciju centru, aktīvi darbojas divās NVO biedrībās ar starptautiskiem projektiem, kā arī pasniedz MI kursus, palīdzot cilvēkiem bez tehniskām priekšzināšanām viegli saprast un lietot mākslīgo intelektu savā darbā un ikdienā.


Aicinām reģistrēties līdz 3. martam, atverot – ŠEIT.


Lai sniegtu iespēju plašākam NVO lokam papildināt zināšanas, tiks veikts semināra ieraksts. Aicinām NVO pārstāvjus, kuri vēlas noklausīties semināru sev vēlamā laikā un saņemt semināra ieraksta saiti, reģistrēties semināram, atzīmējot izvēlni “Vēlos saņemt semināra ieraksta saiti”.

Informējam, ka norises laikā tiks veikta foto un/vai video uzņemšana ar mērķi atspoguļot informāciju publicitātes materiālos. Iegūtie materiāli var tikt izmantoti sabiedrības informēšanai.

 

Atzīmējot Starptautisko nevalstisko organizāciju (NVO) dienu, 26. februārī NVO nama filiālē Imantā norisinājās diskusija “Kā vairot sabiedrības uzticēšanos? NVO un reputācija”. Pasākums pulcēja NVO pārstāvjus un nozares profesionāļus, lai kopīgi diskutētu par to, kā veidot un stiprināt nevalstiskā sektora reputāciju un uzticamību sabiedrībā.

Vakara ievadā komunikācijas eksperts Ivars Svilāns uzsvēra, ka uzticēšanās balstās trīs savstarpēji saistītos pīlāros – kompetencē, godīgumā un vērtībā. Viņš akcentēja, ka NVO jau šobrīd daudzviet demonstrē augstu profesionālo kapacitāti un sabiedrībai nozīmīgu pienesumu, un tieši šo stipro pušu apzināšana un konsekventa stiprināšana ļauj veidot ilgtspējīgu reputāciju. Uzticēšanās nav nejaušība – tā ir rezultāts sistemātiskam, kvalitatīvam darbam.

Diskusijā īpaši tika uzsvērta mērķtiecīgas komunikācijas nozīme. Skaidri definēta mērķauditorija, atklāts dialogs un spēja uzdot jēgpilnus jautājumus palīdz veidot ciešākas attiecības ar kopienām un padara NVO darbu redzamāku un saprotamāku. Dalībnieki dalījās pozitīvos piemēros, kas apliecina – konsekventa rīcība, caurspīdīgums un patiesa ieinteresētība sabiedrības vajadzībās stiprina uzticēšanos un veido stabilu reputācijas pamatu.

Ar pieredzi dalījās Inese Vaivare (biedrības “Latvijas Platforma attīstības sadarbībai – LAPAS” direktore), Valdis Pornieks (nodibinājuma “Sabiedrības Līdzdalības Fonds” portāla Manabalss.lv valdes loceklis) un Rigonda Bērziņa (Imantas apkaimes biedrības “Anniņmuiža” pārstāve). Iedvesmas lekciju un diskusiju vadīja Ivars Svilāns, kura profesionālā pieredze ietver darbu LETA, Swedbank, Maxima Latvija, Rīgas Tehniskajā universitātē, Latvijas Bankā un Latvijas Radio.

NVO nams izsaka pateicību visiem diskusijas dalībniekiem par atklātību un vēlmi dalīties pieredzē, kā arī ikvienam klātesošajam par aktīvu iesaisti, jautājumiem un ieinteresētību. Tieši šādas sarunas stiprina NVO sektoru un veicina sabiedrības uzticēšanos ilgtermiņā.

Starptautiskajā nevalstisko organizāciju dienā NVO nams novēl drosmi iestāties par būtisko, profesionalitāti, kas stiprina sabiedrības uzticēšanos, un ciešu sadarbību, kas palīdz veidot vēl stiprāku un saliedētāku pilsonisko sabiedrību.

Pasākumu rīkoja Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra Nevalstisko organizāciju atbalsta sektors sadarbībā ar nevalstiskajām organizācijām.

 

“NVO nama ziņas” februāra numurā lasāma intervija ar pilsoniskās līdzdalības platformas Manabalss.lv galveno redaktori Signi Valtiņu, atrodama informācija par gaidāmajiem pasākumiem un semināriem NVO namā, aktuālajiem projektu konkursiem un NVO jaunumiem.

Sabiedrības līdzdalības fonda paspārnē darbojas vienīgā digitālā pilsoniskās līdzdalības platforma Latvijā – Manabalss.lv. Par fonda izveidi, platformas attīstību, iniciatīvu ietekmi un reputācijas jautājumiem stāsta Manabalss.lv galvenā redaktore Signe Valtiņa.

“Kopumā mēs redzam, ka sabiedrības līdzdalība ir būtiski augusi. Lai gan latviešu kultūrā nav izteikta ielu protestu tradīcija kā Francijā vai Spānijā, ManaBalss ir kļuvusi par digitālu līdzdalības formu, kur cilvēki var īstenot savu vajadzību mainīt lietas sev apkārt un uzlabot dzīves kvalitāti savās kopienās, valstī. Un, manuprāt, tas ir pozitīvi.”

Signe Valtiņa

Ar fonda pārstāvi būs iespēja tikties arī tīklošanās pasākumā “Kā vairot sabiedrības uzticēšanos? NVO un reputācija”, kas notiks 26. februārī NVO nama filiālē Imantā, Slokas ielā 161, k-2.


Par šo un citiem pasākumiem lasiet vairāk “NVO nama ziņas” februāra numurā.

Visi NVO nama ziņu numuri – ŠEIT.


 

NVO nams aicina Rīgas nevalstisko organizāciju – biedrību un nodibinājumu – pārstāvjus pieteikties tiešsaistes semināram “Domāt apritīgi: kopiena, resursi un atbildība”, kas notiks 2026. gada 11. februārī plkst. 15.00–17.00.

Vai proti nošķirt lineāro un aprites ekonomiku? Vai tie ir jēdzieni, kas šķiet pazīstami, bet katru reizi raisa jaunus jautājumus? Šajā seminārā kopīgi noskaidrosim, kāpēc lineārā ekonomika mūsdienās kļūst arvien problemātiskāka un kādas sekas tā atstāj uz vidi un sabiedrību.

Pievērsīsimies resursu izmantošanai: cik intensīvi tos patērējam, kā šīs tendences mainījušās laika gaitā un kā Latvija izskatās salīdzinājumā ar citām valstīm. No analīzes pāriesim pie rīcības – apskatīsim konkrētus soļus, ko ikdienā un savā darbā var spert aktīvie iedzīvotāji un NVO, lai virzītos uz aprites ekonomiku un mācītos resursus lietot ilgāk, apzinātāk un atkārtoti.

Semināra laikā domāsim arī par būtisku jautājumu: kas tieši ir jādara, lai aprites ekonomika nebūtu tikai teorētisks koncepts, bet īstenojama prakse. Aplūkosim konkrētus iniciatīvu un organizāciju piemērus, lai saprastu, kā aprites ekonomika izskatās dzīvē. Praktiskajā daļā dalībnieki izstrādās savas aprites ekonomikā balstītas idejas, kuras iespējams iedzīvināt savā biedrībā vai kopienā.

Semināru vadīs Liene Kņaze, “Zero Waste Latvija” valdes locekle, aprites dzīvesveida piekritēja, tekstila un dabiskās kosmētikas meistare.


Aicinām reģistrēties līdz 10. februārim, atverot – ŠEIT.


Lai sniegtu iespēju plašākam NVO lokam papildināt zināšanas, tiks veikts semināra ieraksts. Aicinām NVO pārstāvjus, kuri vēlas noklausīties semināru sev vēlamā laikā un saņemt semināra ieraksta saiti, reģistrēties semināram, atzīmējot izvēlni “Vēlos saņemt semināra ieraksta saiti”.

Informējam, ka semināra laikā tiks veikta foto un/vai video uzņemšana ar mērķi atspoguļot informāciju par semināru publicitātes materiālos. Iegūtie materiāli var tikt izmantoti publicitātei un sabiedrības informēšanai.