Arhīvs birkai: NVO ziņa

NVO nams aicina uz tiešsaistes semināru “Kopienu rīcība krīzes situācijās”

NVO nams aicina Rīgas nevalstisko organizāciju – biedrību un nodibinājumu – pārstāvjus piedalīties tiešsaistes seminārā “Kopienu rīcība krīzes situācijās”, kas notiks trešdien, 16. septembrī, no plkst. 14.00 līdz 16.00.

Semināru vadīs Inese Vaivare – biedrības “Latvijas Platforma attīstības sadarbībai” (LAPAS) direktore, Latvijas Pilsoniskās alianses darba grupas “NVO civilajā aizsardzībā” vadītāja, piedalījusies starptautiskās un nacionālās mācībās krīžu gatavībai, kā arī iesaistījusies krīzes situāciju novēršanā Latvijā.

Dalībnieki iegūs zināšanas par NVO un kopienu lomu civilajā aizsardzībā, aktivitātēm, kuras var veikt krīzes situācijā un spēli, kas palīdzēs labāk sagatavoties, saprast pilnveidojamās rīcības.

Programmā:

civilās aizsardzības sistēma: galvenie dokumenti, struktūra, atbildības un NVO loma tajā;

praktiskie piemēri kopienu gatavības krīzes situācijām paaugstināšanai;

galda izspēle krīzes situācijai: noteikumi, lietošana kopienās.

Aicinām reģistrēties līdz 15. septembrim, atverot pieteikuma formu – šeit.

Informējam, ka semināra laikā var tikt veikta foto un/vai video uzņemšana ar mērķi atspoguļot informāciju par semināru publicitātes materiālos.

 

Notiks Rīgas valstspilsētas pašvaldības un nevalstisko organizāciju sadarbības memoranda īstenošanas padomes sēde

9. septembrī plkst. 15.00 Rātsnama Ainavu zālē notiks Rīgas valstspilsētas pašvaldības un nevalstisko organizāciju sadarbības memoranda īstenošanas padomes sēde.

Sēdes darba kārtībā:

  1. Par Rīgas Personu ar invaliditāti nevalstisko organizāciju konsultatīvās padomes dokumenta “Prioritārie virzieni pieejamības un piekļūstamības nodrošināšanai Rīgā 2027–2029” projektu. Ziņo: Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone.
  2. Par uzlabojumiem pašvaldības ēku un teritoriju piekļūstamībai. Ziņo: Rīgas valstspilsētas pašvaldības Īpašuma departamenta Būvniecības pārvaldes priekšnieks Māris Mežzīle.
  3. Par publiskās infrastruktūras vides piekļūstamības uzlabošanu. Ziņo: Rīgas valstspilsētas pašvaldības Ārtelpas un mobilitātes departamenta direktors Kristaps Kauliņš.

Interesenti sēdes norisei varēs sekot līdzi tiešraidē Rīgas valstspilsētas pašvaldības mājaslapā. Saite uz tiešraidi sēdes norises laikā būs pieejama – ŠEIT.

Rīgas valstspilsētas pašvaldības un nevalstisko organizāciju sadarbības memoranda īstenošanas padomes mērķis ir aizstāvēt sabiedrības intereses nozīmīgu aktualitāšu un nākotnes plānu izstrādē un ieviešanā Pašvaldībā, veicināt efektīvu sabiedrības līdzdalību Pašvaldībā un līdzdarboties lēmumu, kuri attiecas uz visu nevalstisko organizāciju sektora darbību, izstrādē un īstenošanā.

Memoranda padomes sastāvā darbojas Rīgas domes priekšsēdētājs, septiņi Rīgas domes pastāvīgo komiteju priekšsēdētāji un deviņi Sadarbības Memorandu parakstījušo NVO pārstāvji, kuri tiek ievēlēti konkursa kārtībā uz diviem gadiem saskaņā ar nolikumu.

Vairāk par Rīgas valstspilsētas pašvaldības un nevalstisko organizāciju sadarbības memoranda īstenošanas padomi var uzzināt – ŠEIT.

Papildu informācija par Rīgas valstspilsētas pašvaldības un nevalstisko organizāciju sadarbības memoranda īstenošanas padomes sēdi 09.09.2026. – pa tālruni 67181657 vai dace.paegle@riga.lv.

 

NVO nams aicina uz tiešsaistes semināru “Kritiskā domāšana: ne viss, kas izklausās pārliecinoši, ir patiesība”

NVO nams atklāj rudens semināru sezonu un aicina Rīgas nevalstisko organizāciju – biedrību un nodibinājumu – pārstāvjus piedalīties tiešsaistes seminārā “Kritiskā domāšana: ne viss, kas izklausās pārliecinoši, ir patiesība”, kas notiks trešdien, 9. septembrī no plkst. 15.00 līdz 17.00.

Semināru vadīs Inga Spriņģe – pētnieciskā žurnāliste un Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica līdzdibinātāja ar vairāk nekā 20 gadu profesionālo pieredzi. Pēdējos desmit gadus viņa padziļināti strādā ar dezinformācijas, maldinošas informācijas un propagandas tēmām gan Latvijā, gan starptautiskā mērogā.

Pēc nodarbības dalībnieki:

atpazīs “sarkanos karogus” sociālajos medijos un ziņās;

sapratīs, kā sociālie mediji manipulē ar emocijām (un kāpēc tas strādā);

zinās biežākos dezinformācijas un krāpniecības paņēmienus;

iemācīsies praktiskus rīkus informācijas pārbaudei;

zinās, kā reaģēt, ja atpazīst dezinformāciju, nevis tikai dusmoties;

sapratīs, kā rīkoties, ja par organizāciju vai tās pārstāvjiem izplata nepatiesu informāciju.

Aicinām reģistrēties līdz 8. septembrim, atverot saiti – ŠEIT.

Informējam, ka semināra laikā var tikt veikta foto un/vai video uzņemšana ar mērķi atspoguļot informāciju par semināru publicitātes materiālos.

 

Projektā “Tiesības uz cieņu” veicina izpratni par iecietību Rīgā

Lai pievērstu sabiedrības uzmanību diskriminācijas un neiecietības izpausmēm mūsu ikdienā, biedrība Ģenētiski pārmantoto slimību pacientiem un līdzcilvēkiem “Saknes” projekta “Tiesības uz cieņu” ietvaros īstenoja diskusiju ciklu “Iecietības skola”.

Šī projekta mērķis ir izglītot sabiedrību, nojaukt stereotipus par cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, kā arī veicināt sistēmiskas izmaiņas vides, pakalpojumu un izglītības piekļūstamībā. Respektēt slimības un traucējumus, kas nav acīm redzami, nav sadzirdami vai nojaušami. Projektu līdzfinansē Rīgas pilsēta Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros. Diskusiju ciklā piedalījās nozares eksperti, tiesību aizsardzības un nevalstisko organizāciju pārstāvji. Projekta pamatā ir iedzīvotāju aptauja, kurā 106 dalībnieki atklāja savu pieredzi, saskaroties ar neiecietību, atstumtību un sistēmiskajiem šķēršļiem.

Pēc diskusiju norises ir apkopoti vairāki secinājumi, kas iezīmē nepieciešamās pārmaiņas un rīcības virzienus mūsu sabiedrībā:

Pirmkārt, diskusijas izgaismoja sensoro un digitālo piekļūstamību kā pamatvajadzību, nevis privilēģiju. Pakalpojumu sniegšanas atteikums cilvēka diagnozes izpausmju dēļ ir Patērētāju tiesību aizsardzības likuma pārkāpums, tomēr praksē joprojām nākas ar to saskarties. Līdzīga nošķiršana notiek arī digitālajā vidē un pakalpojumos, kur skārienjūtīgie ekrāni bez fiziskām pogām vai audio signāliem liedz vājredzīgiem cilvēkiem patstāvīgi ievadīt informāciju vai norēķināties. Lai gan Eiropas Savienības normatīvais regulējums jau paredz prasības digitālo pakalpojumu piekļūstamību cilvēkiem ar invaliditāti. Līdztekus tam cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem bieži ir liegta piekļuve kultūrai indukciju cilpu trūkuma dēļ teātros un koncertzālēs, kā arī nepietiekama latviešu valodas subtitru apjoma dēļ. Eksperti uzsver, ka risinājums ir ne vien modernu tehnoloģiju, piemēram, reāllaika runas-teksta tulku un Eiropas Savienības Piekļūstamības direktīvas normu ieviešana, bet arī elementāra komunikācijas kultūra — piemēram, sapulcēs un publiskās diskusijās runāt pa vienam, novēršot skaņu pārklāšanos, kas dzirdes aparātu lietotājiem rada neuztveramu troksni.

Otrkārt, izglītības iestādēs un pilsētvidē joprojām pastāv sistēmiska diskriminācija. Gadījumi, kad skolas atsakās nodrošināt vides pielāgojumus ratiņkrēslam, aizbildinoties ar ēkas vēsturisko statusu vai līdzekļu trūkumu, būtiski pārkāpj bērna tiesības uz iekļaujošu izglītību. Regulāra socializēšanās un iekļaujoša vide palīdz jauniešiem ar invaliditāti saglabāt motivāciju, attīstīties un justies pilnvērtīgai sabiedrības daļai. Pilsētvidē trūkst starptautiskajiem standartiem atbilstošu, pietiekami platu un garu autostāvvietu transportlīdzekļiem ar rampām, kā arī īpaši aprīkotu higiēnas telpu (changing places) publiskajās ēkās, sporta un kultūras centros, kas nodrošinātu cieņpilnu aprūpi personām ar smagiem funkcionāliem traucējumiem.

Treškārt, sarunu cikls pievērsās neirodaudzveidības un darba vides izpratnei. Uzmanības deficīta un hiperaktivitātes sindroms (UDHS) vai autisma spektra īpatnības izglītības sistēmā bieži tiek nepamatoti norakstītas uz “sliktu audzināšanu”, kas rada smagas psiholoģiskas traumas bērniem un palielina sociālos riskus pieaugušā vecumā. Savukārt darba tirgū darba devēju nezināšana par dažādām diagnozēm, piemēram, epilepsiju vai garīgās veselības stāvokļiem nozīmē, ka darbinieki saskaras ar mobingu vai netiešo diskrimināciju.

Secināts, ka sabiedrībai ir nepieciešama nepārtraukta izglītošana, savukārt iedzīvotāji tiek aicināti neklusēt un par diskriminācijas gadījumiem ziņot Valsts darba inspekcijai, ja tie saistīti ar darba tiesiskajām attiecībām, vai vērsties Tiesībsarga birojā citos diskriminācijas gadījumos, lai kopīgi veidotu Latviju par vietu, kurā tiek ievērotas ikviena cilvēka pamattiesības un cieņa.

Paldies par sadarbību un atsaucību projekta “Tiesības uz cieņu” ietvaros Invalīdu un viņu draugu apvienībai “Apeirons”.

Podkāstus klausies un skaties www.saknes.lv

Iznācis “NVO nama ziņas” jūnija numurs!

Ikmēneša elektroniskā izdevuma “NVO nama ziņas” jūnija numurā apkopotas NVO aktualitātes, informācija par projektu konkursiem, kā arī lasāma intervija ar Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra Projektu vadītāju apkaimju attīstības jautājumos, Imantas punkta koordinatori Dairu Biti.

Rīgas apkaimes kļūst arvien aktīvākas – iedzīvotāji iesaistās savas apkārtnes attīstībā, veido kopienu pasākumus un piedalās lēmumu pieņemšanā. Būtiska loma šajā procesā ir apkaimju koordinatoriem, kuri palīdz veidot saikni starp pašvaldību un iedzīvotājiem.

Par apkaimju iedzīvināšanu, Imantas punktu, šīs vasaras aktivitātēm un līdzdalības iespējām stāsta Daira Bite:

“Es redzu, ka procesi notiek, uzlabojumi tiek veikti, lietas sāk kustēties. No sirds ticu, ka vislabākos rezultātus var panākt tikai tad, ja iedzīvotāji un pašvaldība sadarbojas, nevis nostājas pretējās pusēs, domājot kategorijās „mēs” un „jūs”. Ja ar savu darbu varu vairot šo pārliecību, varu iekustināt lietu virzību, tad ticu, ka esmu īstajā vietā.”

Ieskaties “NVO nama ziņas” jūnija numurā!

Visi “NVO nama ziņas” numuru izlaidumi – ŠEIT.

 

Iznācis “NVO nama ziņas” maija numurs

Ikmēneša elektroniskā izdevuma “NVO nama ziņas” maija numurā pieejama informācija par gaidāmajiem semināriem un pasākumiem NVO namā, apkopotas NVO aktualitātes, kā arī lasāma intervija biedrības “Angelman Latvia” dibinātāju Sanitu Siņicu.

Reto slimību jomā būtiska loma ir nevalstiskajām organizācijām, kas gan veicina sabiedrības izpratni, gan sniedz atbalstu ģimenēm. Viena no šādām organizācijām ir biedrība “Angelman Latvia”, kas apvieno cilvēkus, kuri saskaras ar Eindželmana sindromu.

Par biedrības izveidi, darbību, aktualitātēm un brīvprātīgo darbu NVO jomā sarunājamies ar tās dibinātāju Sanitu Siņicu:

“Ja redzi problēmu un zini, ka vari kaut ko darīt lietas labā, tad dari! Atrodi savu talantu un velti to sabiedrībai. Nav svarīgi – kaķiem, karam vai bērnu sportam. Desmitā tiesa sensenos laikos bija vērtīga ideja. Kaut katrs to ievērotu savā dzīvē – ziedojot laiku, naudu vai savus talantus!”

Ieskaties “NVO nama ziņas” maija numurā!

Visi NVO nama ziņu numuri – ŠEIT.

 

Vairāk nekā dzīvesvieta: zināmas pirmās 60 apkaimes Latvijā, kuras piedalīsies programmā “Drošas kopienas”

, ,

21. aprīlī noslēdzās pirmais atlases process apkaimju kopienu attīstības programmā, dalībai apstiprinot pirmās 60 apkaimes kopienas no kopumā 225 pieteiktajām. Programmas “Drošas kopienas” mentoru atbalstu, zināšanas un finansējumu savām iniciatīvām saņems apkaimju kopienas 40 pašvaldībās no kopumā 42 pašvaldībām Latvijā.

Ar dalībai programmā apstiprinātajām kopienām var iepazīties šeit.

Rīgā pirmajā programmas uzsaukumā dalībai kopienu attīstības programmā apstiprinātas divas apkaimes kopienas – Imanta 6 un Pļavnieku apkaimes biedrība.

Kopienas dalībai programmā tika atlasītas divās kārtās. Pirmajā tika vērtēta kopienas atbilstība programmai, savukārt otrajā kārtā notika intervijas, padziļināti iepazīstot pieteicējus. Atlasē bija ievērojama konkurence – 88,9% dalībnieku jeb vairāk nekā 200 kopienu izturēja pirmo kārtu un tika virzītas tālāk.

Tik plašs un daudzveidīgs pretendentu skaits uz 60 vietām programmā nozīmēja arī sarežģītus lēmumus reģionālajām atlases komisijām – katrai bija jāatlasa 12 savā reģionā uzņemamās apkaimes kopienas. Kā atzīst Uldis Dūmiņš no Zemgales NVO atbalsta centra, kurš kopā ar komandu lēma par 58 kopienu atlasi: “Atlasīt kopienas bija patiešām izaicinoši. Pieteikušies bija ļoti motivēti dalībnieki un mums ar kolēģiem nācās pieņemt grūtus lēmumus, ņemot vērā programmas nosacījumus, pieejamo vietu skaitu un nepieciešamību nodrošināt līdzsvarotu ģeogrāfisko pārklājumu visos Latvijas reģionos.”

150 stundas aizkustinājuma, smieklu un pārsteigumu kopienu intervijās

Vienlaikus interviju process atklāja arī to, cik dažādas var būt savā apkaimē un to cilvēku attīstībā ieinteresētās kopienas, un atgādināja, ka par cilvēku aktivitāti nevar spriest tikai pēc publisko projektu īstenošanas. Interviju laikā bija iespēja iepazīt arī tādas kopienas, kas gadiem dara nozīmīgu darbu savās apkaimēs, bet bieži paliek nepamanītas, jo nepiesaista publisko finansējumu. Pēc aizvadītām 34 intervijām Kurzemes NVO centra pārstāve Maija Jankovska stāsta: “Ļoti izbaudījām interviju procesu – bija gan smiekli, gan aizkustinājuma asaras. Vērojama milzu dažādība – no kopienām, kuras jau sen zina, ko dara un no kurām var tikai mācīties, līdz pavisam jaunām iniciatīvām vietās, kur līdz šim šķitis, ka ‘te jau nekas nenotiek’.” Arī Valmieras novada fonda pārstāve Liene Liepiņa atzīst, ka interviju process devis daudz iedvesmas: “Kopienas Vidzemē veido fantastiski cilvēki. Ja būs tādi cilvēki, tad laukiem būs būt,” pauž Liene, vienlaikus atzīmējot arī pārsteigumu par to, ka Vidzemes lauku teritorijās apkaimju kopienas izrādījušās aktīvākas nekā pilsētās.

Programma kā atspēriens jaunām apkaimes kopienām

Vairāki topošo apkaimes kopienu pārstāvji intervijās atzina, ka iespēja piedalīties programmā un tās pieejamība arī vēl tikai topošām kopienām, ir bijusi izšķiroša viņu lēmumā sākt meklēt domubiedrus apkaimē un uzņemties atbildību par kopienas attīstību. Latvijas Pilsoniskās alianses kopienu koordinatore Sandra Feldmane dalās ar piemēru no Saulkrastu novada: “Bija sajūta, ka pirmajā uzsaukumā neviens nepieteiksies, taču atkal pierādījās, ka reizēm pietiek ar viena cilvēka iniciatīvu. Kāds iedzīvotājs pēc pārcelšanās uz Saulkrastiem jau divus gadus prātojis, ka vajadzētu aktivizēt un savest kopā kaimiņus. Viņš iepazinies ar vietējo aktīvisti, kuru pazīst teju visi – un šobrīd viņi kā topošā Zvejniekciema kopiena jau ir daļa no programmas!”

Līdzīgu sajūtu intervijās paudušas arī citas kopienas – tās saredz, ka dalība programmā sniegs ne tikai praktisku atbalstu, atpazīstamību un pārliecību par savām iecerēm, bet arī iedrošinās citus apkaimes iedzīvotājus pievienoties un noticēt, ka dalība apkaimes kopienā ir svarīga, ja jau tās aktivitātes tiek atbalstītas un tām tic pat svešinieki.

Savukārt Mārupes novada Jaunburtnieku apkaimes pārstāvis atlases intervijā atzina, ka īpaši nozīmīga ir programmas piedāvātā piekļuve jaunām metodēm, pieredzei un iespējām, kā attīstīt savu darbu apkaimē: “Nevajag izgudrot riteni no jauna. Programma “Drošas kopienas” ir kā ritenis, kurš jau ir izgudrots – lec virsū un brauc!”.

“Vai tev jau zied?” — kopīgi iedēstīta piederības sajūta

Latgalē interviju process izgaismoja programmas pievienoto vērtību reģionālo NVO atbalsta centru sadarbībai ar sabiedrību. Kā stāsta Dienvidlatgales NVO atbalsta centra koordinators Oskars Zuģickis: “Programmai Latgalē bija pieteikušās gan biedrības un kopienas, gan arī tematiskās iedzīvotāju interešu grupas. Lai gan šajā programmā ģeogrāfiskā piederība ir būtisks priekšnosacījums dalībai, saziņā ar kopienām gan ieguvām vērtīgu informāciju par Latgales plānošanas reģionā esošo kopienu aktivitāti, gan iepazinām daudzus mums iepriekš mazāk zināmus aktīvistus. Ir gandarījums par kopienu prieka un cerību pilniem zvaniem par iekļūšanu programmā.” Viena no dalībai programmā Latgalē apstiprinātajām kopienām – Dubuļu kopiena no Rēzeknes novada – izceļ mazo, simbolisko notikumu spēku, kas palīdz stiprināt piederības sajūtu: “Pēc programmas atklāšanas pasākuma iedvesmota devos mājās, un, tiekoties ar savu kopienu, stādījām narcises. Uz katra stādu podiņa uzrakstījām, kas mūsuprāt ir kopiena. Katrs aizgāja mājās ar savu podiņu, un pēc kāda laika tajos sāka ziedēt narcises. Vēlāk, satiekoties, viens otram jautājām: “Vai tev jau zied?” Tieši šādi mazi, šķietami vienkārši pārsteigumi patiesībā ir ļoti svarīgi.”

Rezumējot pirmo atlases procesa noslēgšanos, programmas “Drošas kopienas” vadītāja Inese Puriņa atzīst, ka lielākais gandarījums ir apziņa, ka programmas veidošanā izdarītās izvēles ir bijušas pareizas un atbilstošas šodienas sabiedrības vajadzībām: “Patīkami apzināties, ka lielākajai daļai dalībnieku galvenā motivācija dalībai programmā ir saistīta ar iespēju gūt zināšanas, kontaktus un pieredzi, un mazāk ar iespēju saņemt finansiālo atbalstu. Tas apliecina, cik svarīgi ir iedvesmot un atbalstīt cilvēkus savstarpējo attiecību veidošanā savā dzīvesvietas apkaimē, un tas ir vienlīdz būtiski gan lielpilsētās, gan mazpilsētās un lauku teritorijās.”

Šo sajūtu – kopā radīt, augt un priecāties par mazām, bet nozīmīgām pārmaiņām – programmas īstenotāji vēl visām kopienām:

gan tām, kuras dalību programmā sāks jau šopavasar, gan tām, kuras programmas komanda gaidīs pievienojamies nākamajās atlases kārtās.

Tuvākā – no 2026. gada 21. septembra līdz 21. oktobrim.

Programma “Drošas kopienas” Latvijā darbosies no 2026. līdz 2029. gadam un to īsteno Latvijas Pilsoniskā alianse sadarbībā ar reģionālajiem partneriem – Dienvidlatgales NVO atbalsta centru, Kurzemes NVO centru, Valmieras novada fondu un Zemgales NVO centru. Programma ir daļa no projekta “Sabiedrības noturības stiprināšana un kopienu pašorganizēšanās veicināšana”, kuru līdzfinansē Eiropas Savienība un Latvijas valsts.

Informāciju sagatavoja:
Anna Paula Gruzdiņa
Komunikācijas speciāliste
Latvijas Pilsoniskā alianse

 

Iznācis “NVO nama ziņas” aprīļa numurs

Ikmēneša elektroniskā izdevuma “NVO nama ziņas” aprīļa numurā pieejama informācija par gaidāmajiem semināriem un pasākumiem NVO namā, apkopoti aktuālie projektu konkursi un NVO jaunumi, kā arī lasāma intervija ar Sarkandaugavas attīstības biedrības valdes priekšsēdētāju Lindu Veisu.

Sarkandaugava pēdējos gados kļuvusi par vienu no aktīvākajām Rīgas apkaimēm, kur iedzīvotāji ne tikai novēro pārmaiņas, bet paši tās veido. Par kopienas iniciatīvām, pilsētvides kvalitāti un robežu starp vandalismu un mākslu sarunājamies ar Sarkandaugavas attīstības biedrības valdes priekšsēdētāju Lindu Veisu. Šai tēmai būs veltīts arī 20. maija pasākums NVO namā “Sienas gleznojums Tavā apkaimē – strīdus ābols vai kultūras daudzveidība?”

“Ne tikai Sarkandaugavā, bet visās Rīgas apkaimēs vēlētos vairāk pārdomātus, kvalitatīvus, variētus publiskās ārtelpas mākslas objektus. Manā skatījumā pašas galvaspilsētas un iedzīvotāju interesēs ir svarīgi, lai tie masīvi nekoncentrējas tikai vienā pilsētas rajonā. Tas ir viens lokāls ceļš, kuru var attīstīt, tomēr pilsēta būtu ieguvēja, ja mākslas darbi tiktu izkaisīti vienmērīgi un tieši tur, kur tajā brīdī sakrīt visi ielu mākslas un menedžmenta puzles gabaliņi-”

Linda Veisa.

“NVO nama ziņas” aprīļa numurs!

 

LSKA uzsāk īstenot projektu “Rīgas seniori Starptautiskajā brīvprātīgo gadā”.

Biedrība “Latvijas senioru kopienu apvienība” (LSKA) uzsākusi īstenot Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centra atbalstīto projektu “Rīgas seniori Starptautiskajā brīvprātīgo gadā”. Projekta ietvaros LSKA plāno iesaistīt Rīgas seniorus brīvprātīgajā darbā, kā arī izveidot ilglaicīgi darbojošos brīvprātīgo komandu.

“Tādējādi Rīgas senioriem un jauniešiem no sociālo risku grupām būs iespēja apgūt brīvprātīgā darba prasmes un iesaistīties dažādos pasākumos,” informē projekta vadītāja, LSKA valdes priekšsēdētājas vietniece Lilita Kalnāja.

Senioru iekļaušana brīvprātīgo kustībā ir jauns LSKA darbības virziens, kas stiprina biedrības kapacitāti un palīdz veiksmīgāk īstenot mērķus. ANO 2026.gadu ir pasludinājusi par Brīvprātīgā darba ilgtspējīgai attīstībai veltītu gadu un LSKA turpina pilnveidot savu pieredzi šajā sabiedrībai nozīmīgajā pilsoniskās līdzdalības iniciatīvā. “Projekts “Rīgas seniori Starptautiskajā brīvprātīgo gadā” ir likumsakarīgs turpinājums Rīgas AIC atbalstītajam projektam “Rīgas senioru brīvprātīgo kustība”, ko LSKA īstenoja pērn,” norāda Lilita Kalnāja.

Projekta “Rīgas seniori Starptautiskajā brīvprātīgo gadā” ietvaros plānotas talkošanas un citi brīvprātīgo pasākumi, tostarp kopā ar jauniešiem, kuri norisināsies pansionātos, bērnu dārzos un veselības aprūpes iestādēs, kā arī līdzdalība Rīgas un republikas Brīvprātīgo dienas pasākumos decembrī. Savukārt šā gada oktobrī plānots organizēt Brīvprātīgo senioru informācijas mēnesi. Brīvprātīgo senioru koordinatores pienākumus veiks LSKA dalīborganizācijas, kopienas centra “Svētās Ģimenes Māja” dalībniece psiholoģe Dzintra Bušmane. Viņa kā brīvprātīgā darba vadītāja pērn saņēma pateicību Rīgas un republikas mēroga pasākumos.

Šobrīd jau norit intensīvs darbs pie komandas izveidošanas un darba plānu apspriešana. Tā kā daudzi seniori vēlas palīdzēt un darboties kā brīvprātīgie pirmsskolas iestādēs, tiek veidota “Brīvprātīgo vecmāmiņu” grupa. Plānots, ka tajā darbosies līdz desmit personām ar pedagogu pieredzi. Ir arī sadarbības iecere ar Bērnu klīniskās universitātes slimnīcu, kā arī pansionātiem, kuru gados vecajiem klientiem ļoti nepieciešama komunikācija ar senioriem un jauniešiem, kas vada sarunas, lasa viņiem priekšā grāmatas, palīdz izstaigāties un socializēties. Sākot no maija līdz novembrim, tiks organizētas kopumā septiņas talkas, kā arī organizēti pieredzes apmaiņas pasākumi pie senioriem – brīvprātīgā darba veicējiem Kuldīgā un Limbažu novadā.

“Darbojoties Labklājības ministrijas Brīvprātīgā darba konsultatīvajā padomē vienmēr uzsveram, ka seniori ir liels brīvprātīgo resurss. Par to pārliecinājāmies jau pagājušajā gadā īstenotā projekta ietvaros. Seniori turpina darboties brīvprātīgo pasākumos – Lasītāju klubā un Senioru klubā, kurus arī paši vada, bet viņi spēj un vēlas paveikt daudz vairāk. Brīvprātīgais darbs ne vien sniedz labumu sabiedrībai un tām institūcijām, kurām brīvprātīgie sniedz palīdzīgu roku, teiksim, teritorijas sakopšanā vai kādos citos darbos, tas ir arī instruments, kurš pašiem senioriem liek justies vajadzīgiem un novērtētiem,” uzsver projekta vadītāja Lilita Kalnāja.

Vairāk par LSKA īstenoto brīvprātīgo darbu varat uzzināt biedrības mājas lapā sadaļā “Brīvprātīgie” https://lskapvieniba.lv/brivpratigie/.

Projekts tiek līdzfinansēts Rīgas pilsētas Sabiedrības integrācijas programmas ietvaros.
Projekta īstenošanas termiņš no 10.03.2026. līdz 15.02.2027.

Iznācis “NVO nama ziņas” marta numurs

“NVO nama ziņas” marta numurā lasāma intervija ar Anhelitu Kamensku, biedrības “Latvijas Cilvēktiesību centrs” direktori, kas stāsta par cilvēktiesību aizsardzības, sabiedrības izglītošanas un demokrātisko vērtību stiprināšanas jomu, centra darbu, aktuālajiem izaicinājumiem un cilvēktiesību situāciju.

“Pēdējā laikā novērojami arvien biežāki centieni nomelnot, trivializēt konkrētu NVO darbu, traucēt to ikdienas darbu, arvien biežāk notiek vēršanās pret NVO sektoru kopumā. Viens veids, kā tam pretoties, ir lielāka solidaritāte pašu starpā un sabiedroto meklēšana, jo tādu tomēr nav maz!”

Anhelita Kamenska

Šajā numurā apkopota informācija arī par gaidāmajiem pasākumiem un semināriem NVO namā, aktuālajiem projektu konkursiem un NVO jaunumiem.

“NVO nama ziņas” marta numurs!

Citi NVO nama ziņu numuri skatāmi – ŠEIT.