Rīgas dome: Mazdārziņu lietotājiem nepieciešama drošība, kārtība un skaidri spēles noteikumi
Rīgas pašvaldībā mazdārziņus jau vairākus mēnešus reorganizēto izpilddirekciju vietā savā pārraudzībā pārņēmis Īpašuma departaments. Lai izvērtētu jauno situāciju, piektdien, 30.jūlijā, Rīgas domes amatpersonas un apkaimes biedrību pārstāvji kopīgā darba sanāksmē iepazinās ar Lucavsalas mazdārziņu teritoriju, savstarpēji pārrunāja aktuālos teritorijas sakārtošanas jautājumus un vienojās par iespējamiem risinājumiem.
“Mazdārziņiem pilsētā ir jābūt – daudziem rīdziniekiem tie sniedz iespēju uzturēties zaļumos un svaigā gaisā. Turklāt mazdārziņi Rīgu padara videi draudzīgāku. Tāpēc Rīgas dome strādā, lai piedāvātu labākos risinājumus dārziņu nomniekiem – tas attiecas gan uz drošību, gan teritorijas sakoptību, gan tādas sistēmas ieviešanu, lai nodrošinātu stabilitāti un saprotamus spēles noteikumus tiem nomniekiem, kuri savus dārziņus uztur labā kārtībā!” uzsvēra Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis.
“Īpašuma departaments Lucavsalas teritoriju, kura ir 59,2 hektārus liela un tajā ir izvietoti 1529 mazdārziņi, no reorganizētām izpilddirekcijām savā pārraudzībā pārņēma pirms trim mēnešiem. Ar individuālajiem mazdārziņu lietotājiem ir noslēgti 750 līgumi, bet 275 līgumi ir noslēgti ar trīs biedrībām – “Jumpravsalas”, “Latvijas Arheoklubs” un “AUM”. Mazdārziņu lietotāji pašvaldībai ik gadu maksā nomas maksu, kuras lielums Kazassēkļa teritorijā ir 0,008 eiro par vienu kvadrātmetru, bet pārējā teritorijas daļā – 0,012 eiro par vienu kvadrātmetru. Līdz ar to aptuveni viena mazdārziņa, kura teritorija ir ap 220 kvadrātmetri, nomas maksa gadā ir no 1,76 eiro līdz 2,64 eiro. Informācija par brīvajiem mazdārziņiem regulāri tiek publicēta pašvaldības un departamenta mājas lapās, tāpēc iedzīvotājiem ir jāseko līdzi informācijai, jo interese par mazdārziņu nomu ir liela,” sanāksmes dalībniekus informēja Rīgas domes Īpašuma departamenta direktora pienākumu izpildītājs Vladimirs Ozoliņš.
“Jaunajā Rīgas teritorijas plānojumā, kas pašlaik ir izstrādes stadijā, attiecībā uz ģimenes dārziņu apsaimniekošanas līguma termiņiem nav nekādu nosacījumu. Jauno Rīgas teritorijas plānojumu ir plānots apstiprināt šī gada nogalē. Teritorijai šobrīd nav izstrādāts arī lokālplānojums, jo tā izstrādei un īstenošanai pašvaldībā ir nepieciešams paredzēt atbilstošu finansējumu,” skaidroja Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktore Ilze Purmale.
Rīgas domes Teritorijas labiekārtošanas pārvaldes priekšnieks Viktors Admidiņš informēja, ka šogad pārvalde Lucavsalas teritorijā ir ieplānojusi sakopt 17 393 kvadrātmetru lielu degradētu teritoriju, atbrīvojot to arī no liela daudzuma sadzīves atkritumu. Šajā teritorijā lielākā daļa koku ir sapuvuši, nolauzti un nedzīvi. Daži ir sadeguši, kurus arī ir plānots nozāģēt. Dzīvie koki sakoptajā teritorijā tiks saglabāti.
Apkaimju iedzīvotāju centra Āgenskalna punkta apkaimju koordinatore Aija Lilienfelde sanāksmes dalībniekus iepazīstināja ar centrā saņemtajiem aktuālajiem iedzīvotāju jautājumiem. Iedzīvotājus uztrauc teritoriju sakopšanas un patvaļīgi atkritumu izmešanas jautājumi. Teritorija, tostarp atkritumu konteineru novietnes ir brīvi pieejamas negodprātīgiem atkritumu izvedējiem, kas nav teritorijas nomnieki. Par to liecina arī teritorijā izmestie atkritumi – veci dīvāni, auto riepas, kas nav “tipiski” ģimenes dārzos radušies atkritumi.
Pašvaldības pārstāvji informēja, ka maijā un jūnijā no Lucavsalas teritorijas kopā ir izvests aptuveni 186 kubikmetru atkritumu. Ikdienā teritorijā ir izvietoti 18 konteineri, kurus izved vienu reizi nedēļā. Teritorijā ir plānots ierīkot jaunu grantētu atkritumu laukumu, lai izvietotu vēl papildu konteinerus. Vēl mazdārziņu lietotājus uztrauc infrastruktūras uzlabošanas un ceļa norāžu uzstādīšanas iespējamība, kā arī bezpajumtnieki, kuri aizņem neapsaimniekotās mazdārziņu teritorijas un tās degradē.
Rīgas pašvaldības policijas Zemgales pārvaldes priekšnieks Artis Strāders klātesošos informēja, ka teritorijā ik dienu patrulē viena ekipāža un ir uzstādītas vairākas video novērošanas kameras, tāpat maijā un jūnijā ir noformēti 13 administratīvie sodi par nelegālu atkritumu izmešanu. Pēdējā laikā no iedzīvotājiem nav saņemtas sūdzības, kā arī Valsts policijas kolēģi informēja, ka pavasarī vairāku notikušo dedzināšanas gadījumu vaininieks ir atrasts un atrodas apcietinājumā.
Pašvaldības pārstāvji sanāksmē arī informēja, ka Rīgas pilsētas līdzdalības budžeta projektu ideju īstenošanas konkursā iesniegts projekts ar priekšlikumu veidot Lucavsalā iežogotu teritoriju, kas sabiedrībai tiktu piedāvāta kā augļu dārzs, kur rīdziniekiem, tostarp ģimenēm ar bērniem, jauniešiem un gados vecākiem cilvēkiem būtu iespēja atpūsties no pilsētas centra kustības un trokšņiem, dodoties piknikā, izmantojot šo vietu arī jogas nodarbībām. Projekts ir virzīts konkursa otrai kārtai.
Šī gada konkursā “Apkaimju iniciatīvas līdzdalības un piederības veicināšanai” ir piešķirts finansējums biedrībai “Lucavsala” projekta “Lucavsala mijiedarbībā” īstenošanai, kas paredz apkaimes foruma rīkošanu, ar mērķi uzlabot sadarbību un informācijas apmaiņu starp iedzīvotājiem un pašvaldību.
Sanāksmē piedalījās arī apkaimes biedrību pārstāvji, kā arī mazdārziņu nomnieki un dārzkopji no Jumpravsalas un Kazas sēkļa.
Lucavsala ir liela sala, kas atrodas Rīgas centrālajā Daugavas daļā, Zemgales priekšpilsētā. Lucavsala ir iekļauta Salu apkaimē. Lucavsala rakstos minēta jau kopš 1559. gada, kad Livonijas ordeņa mestrs to dāvāja savam vasalim. Līdz pat Latvijas brīvvalsts nodibināšanai pilsētai piederēja tikai Jumpravsalas zemes. Tās augstākajā vietā jau kopš 17. gadsimta atradās Lucavmuiža. Pārējā Lucavsalas daļa nepiederēja pilsētai, tā bija brīva bruņinieku muiža. Mazdārziņi jau toreiz šajā teritorijā atradās Daugavas augšgalā un gar Bieķengrāvi.
Informāciju sagatavoja: Baiba Kantiņa, Rīgas domes Īpašuma departamenta Sabiedrisko attiecību projektu vadītāja, tālr. 67181181, e-pasts baiba.kantina@riga.lv
Rīgas domes Komunikācijas pārvalde
